Your SlideShare is downloading. ×
Sociālo mediju lietotāju anatomija
Upcoming SlideShare
Loading in...5
×

Thanks for flagging this SlideShare!

Oops! An error has occurred.

×
Saving this for later? Get the SlideShare app to save on your phone or tablet. Read anywhere, anytime – even offline.
Text the download link to your phone
Standard text messaging rates apply

Sociālo mediju lietotāju anatomija

1,415

Published on

0 Comments
1 Like
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

No Downloads
Views
Total Views
1,415
On Slideshare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
2
Actions
Shares
0
Downloads
31
Comments
0
Likes
1
Embeds 0
No embeds

Report content
Flagged as inappropriate Flag as inappropriate
Flag as inappropriate

Select your reason for flagging this presentation as inappropriate.

Cancel
No notes for slide

Transcript

  • 1.                     SOCIĀLO  MEDIJU  LIETOTĀJU   ANATOMIJA       Infografika                       Autore:  Olga  Kazaka,     A.W.Olsen  &  Partners/Scholz  &  Friends  Riga  partnere,     LU  doktorante           Rīga,  2011      
  • 2.       SOCIĀLO  MEDIJU  LIETOTĀJU  ANATOMIJA          Kā   komunikācijas   speciālisti   esam   pieraduši   nepārtraukti   uzdot   sev   jautājumu,  ko   no   mums   sagaida   auditorija,   kāds   vēstījums   viņu   uzrunātu,   kāda   darbība  patiktu,   kādi   tēli   piesaistītu   uzmanību...   Iespējams,   šis   pētījums   var   nedaudz  palīdzēt   mums   šajā   procesā.   624   Latvijas   sociālo   mediju   lietotāji   ir   izteikuši  viedokli   par   to,   ko   viņi   sagaida   no   uzņēmumiem,   organizācijām   vai   zīmoliem  sociālo  mediju  vidē.    Sniedziet  lietotājiem  pievienoto  vērtību  komunikācijā    90%  respondentu  uzskata,  ka  uzņēmumiem  vajag  komunicēt  sociālajos  medijos  (28%   -­‐   viennozīmīgi   vajag,   62%   -­‐   drīzāk   vajag).   Tikai   1%   izsaka   viedokli,   ka  uzņēmumiem  nekādā  gadījumā  nevajadzētu  komunicēt  sociālajos  medijos.    Atzīmējot   to,   kas   viņus   var   motivēt   sekot   uzņēmumu,   organizāciju   vai   zīmolu  profiliem,  trešdaļa  (29%)  atzīmē,  ka  tā  ir  iespēja  saņemt  vērtīgu  informāciju  vai  praktiskās   konsultācijas   par   jomu,   kuru   pārstāv   uzņēmums.   Piektā   daļa   (20%)  respondentu   atzīmē,   ka   viņus   motivē   informācijas   saņemšanas   operativitāte,  tikpat   daudz   respondentu   atzīmē,   ka   par   iemeslu   var   kļūt   iespēja   saņēmt  dāvanas   un   bonusus.   Daudz   retāk   lietotājus   motivē   draugu   un   paziņu   sekošana  konktrētam   korporatīvajam   profilam,   iespēja   saņemt   uzņēmuma   palīdzību  sociālajos  medijos,  kā  arī  iespēja  ietekmēt  uzņēmuma  darbību.         Resursi,  kurus  respondenti  lieto  vismaz  reizi  nedēļā:   1. Draugiem  –  81%   6.     Uzņēmumu  blogi  –  17%   2. Youtube/Vimeo  –  41%   7.     Twitter  –  6%   3. Forumi  –  32%   8.     Flickr  –  5%   4. Facebook  –  21%,     9.     Paša  blogs  –  4%   Citu  lietotāju  blogi  –  21%   10. Podkasti  –  2%   5. Wikipedia  –  18%     11. Foursquare  –  1%                    
  • 3.  Nesekojiet  lietotāju  lapām,  motivējiet  sekot  Jums    Būtiski   ir   arī   tas,   kā   lietotāji   vērtē   dažādas   uzņēmumu   aktivitātes   sociālajos  medijos.   Pozitīvi   lietotāji   vērtē   to,   ja   uzņēmums   informē   sociālajos   medijos   par  saviem   produktiem   vai   pakalpojumiem   (84%,   no   kuriem   49%   -­‐   pozitīvi,   35%   -­‐  ļoti   pozitīvi),   atbild   uz   lietotāju   jautājumiem   un   pieprasījumiem   (80%:   48%,  32%),   informē   par   savas   jomas   aktualitātēm   (79%:   53%,   26%),   piedāvā  lietotājiem   atlaides,   dāvanas   vai   citas   privilēģijas   (72%:   45%,   27%),   atbild   uz  citu   lietotāju   kritiskiem   ierakstiem   (71%:   44%,   27%),   komunicē   šajā   vidē   ar  darbiniekiem  (59%:  38%,  21%),  reklamē  savu  produktu  vai  pakalpojumu  (57%:  44%,  13%),  komunicē  ar  lietotājiem  par  viņiem  interesantām  tēmām,  pat  ja  tās  nav  saistītas  ar  uzņēmuma  darbību  (57%:  42%,  15%).  Mazāk  nekā  pusei  patīk,  ja  uzņēmums  uzdod  lietotājiem  jautājumus  un  veicina  diskusijas  (43%:  40%,  13%),  kā  arī  iesaistās  citu  lietotāju  diskusijās  (39%:  31%,  8%).    Visnegatīvāk   respondenti   ir   novērtējuši   situāciju,   kad   uzņēmums   seko   viņu  sociālo  mediju  profilam  (39%,  no  kuriem  22%  -­‐  negatīvi,  17%  -­‐  ļoti  negatīvi).    Iesaistiet  komunikācijā  ekspertus    Trešdaļa   respondentu     (34%)   ir   atzīmējusi,   ka   viņiem   nav   būtiski,   ar   kuriem  uzņēmumu   pārstāvjiem   viņi   komunicē   sociālajos   medijos,   un   apmēram   tikpat  daudz  (31%)  ir  izrādījuši  vēlmi  runāt  ar  uzņēmuma  vai  organizācijas  ekspertiem.  Ar  uzņēmuma  komunikācijas  speciālistiem  gribētu  komunicēt  14%  respondentu,  ar  ierindas  darbiniekiem  -­‐  11%,  ar  vadību  –  9%.      Nāves  grēki:  meli,  maldināšana,  agresija    Runājot   par   galveno   iemeslu,   kura   dēļ   lietotāji   var   pārtraukt   komunikāciju   ar  uzņēmumu,   organizāciju   vai   zīmolu   sociālajā   medijā,   pirmajā   vietā   ir   situācija,  kad   uzņēmums   melo   vai   maldina   (39%   respondentu),   kam   seko   situācija,   kad  uzņēmums   komunicē   nedraudzīgi   vai   agresīvi   (21%).   Nākamie   pēc   nozīmības  iemesli  ir  situācija,  kad  uzņēmums  nepublicē  lietotājam  interesantu  informāciju  (10%),   kā   arī   uzņēmuma   zinu   plūsmā   parādās   pārāk   komerciāls   raksturs   (9%)  vai   arī   uzņēmums   ignorē   viņam   adresētos   ierakstus   (9%).   Retāk   lietotāji   ir  izteikuši   gatavību   pārtraukt   sekošanu   korporatīvajam   profilam,   ja   tajā   pārāk  bieži   (6%)   vai   pārāk   reti   (4%)   tiek   publicēta   informācija,   vai   arī,   ja   citi   lietotāji  kritizē  šo  uzņēmumu,  organizāciju  vai  zīmolu  (1%).                  
  • 4.  
  • 5. Rezumējums    Aptauja   parādīja,   ka   sociālo   mediju   lietotāji   kopumā   pozitīvi   vērtē   uzņēmumu  praksi  komunicēt  sociālajos  medijos.  Turklāt  uzņēmumiem  nevajadzētu  baidīties  komunicēt   šeit   par   sevi:   informācijas   sniegšanu   par   produktu   vai   pakalpojumu  respondenti   vērtē   pozitīvi   pat   biežāk,   nekā   atlaižu   un   citu   bonusu   piedāvāšanu  sekotājiem.  Tas  nozīmē,  ka  uzmanības  piesaistei  dažādas  akcijas  ar  dāvanām  un  atlaidēm   ir   noderīgas,   taču   komunikācijas   un   attiecību   uzturēšanai   nepieciešams  sniegt   vērtīgu   informāciju,   atbildēt   uz   lietotāju   jautājumiem,   demonstrēt   jomas  eksperta  kompetenci.      Sociālie   mediji   izskatās   interesanti   arī   kā   iekšējās   komunikācijas   kanāls   -­‐   divas  trešdaļas   respondentu   pozitīvi   vērtē   situāciju,   kad   uzņēmums   komunicē  sociālajos  medijos  ar  saviem  darbiniekiem.      Negaidīts   aptaujas   atklājums   ir   saistīts   ar   to,   ka   lietotāji   daudz   pozitīvāk   vērtē  informēšanu   par   uzņēmuma   produktu   un   pakalpojumu,   kā   arī   tā   reklamēšanu  sociālajos   medijos,   nekā   diskusiju   veicināšanu   un   iesaistīšanos   citu   lietotāju  diskusijās.    Apgalvojums,   kuru   nereti   gadās   dzirdēt,   ka   lietotājiem   ir   būtiski   komunicēt   ar  ierindas  uzņēmuma  darbiniekiem,  šajā  aptaujā  neguva  atbalstu.  Lietotājiem  tas  ir  vai  nu  vienaldzīgi,  vai  nu  viņi  drīzāk  par  sarunas  biedriem  izvēlēsies  uzņēmuma  ekspertus.   Ierindas   darbiniekus   aiz   korporatīvajiem   profiliem   vēlās   redzēt   tikai  katrs  desmitais  respondents.    Aptauja   arī   parāda,   ka   lietotājiem   nepatīk,   kad   uzņēmums   ienāk   viņu   „teritorijā”:  mazāk   nekā   pusei   respondentu   patīk,   kad   uzņēmums   uzdod   lietotājiem  jautājumus   un   veicina   diskusijas,   kā   arī   iesaistās   citu   lietotāju   diskusijās.  Savukārt,   izteikti   negatīva   lietotāju   attieksme   tiek   vērota   situācijā,   kad  uzņēmums   seko   viņu   profiliem.   Tas   nozīmē,   ka   uzņēmumiem   vajadzētu  organizēt   komunikāciju   tā,   lai   lietotājiem   rastos   motivācija   viņiem   sekot,   nevis  pievērst  uzmanību,  uzmācīgi  piedāvājot  draudzību.      Savukārt,  nosaucot  aspektus,  kuri  motivē  viņus  sekot  korporatīvajiem  profiliem,  lietotāji   demonstrē   nepieciešamību   pēc   pievienotās   vērtības   komunikācijā:  iespēja  saņemt  vērtīgu,  operatīvu  un  noderīgu  informāciju  prevalē  pār  dāvanām  un  bonusiem.  Daudz  mazāk  lietotājus  motivē  draugu  intereses  un  autoritāte  vai  arī   vēlme   ietekmēt   procesus   uzņēmumā.   Tas   norāda   uz   to,   ka   uzņēmumiem   ir  būtiski   koncentrēties   uz   savas   mērķauditorijas   interešu   un   vajadzību  noskaidrošanas,   lai   varētu   piedāvāt   viņiem   individuāli   pielāgoto   un   vērtību  nesošo  saturu.    Pētījums   starp   624   Latvijas   sociālo   mediju   lietotājiem   ir   veikts   2011.   gada  septembrī.     Informācijai:   Olga  Kazaka   A.W.Olsen  &  Partners/Scholz  &  Friends  Riga  partnere,  LU  doktorante   olga@olsen.lv,  www.twitter.com/olgakazaka  

×