Skaitļotāju vēsture Autore: Oļesja Beļajeva
<ul><li>Datora vieta un nozīme informācijas apstrādē </li></ul><ul><li>Dators ir ātrdarbīga programmējama elektroniska ier...
Skaitļotāju priekšvēsture <ul><li>Paši skaitļošanas pirmsākumi - kad senie cilvēki skaitīšanai izgudroja  skaitāmos kauliņ...
Mehāniskās skaitļošanas mašīnas <ul><li>Blēzs Paskāls  (1623-1662) </li></ul><ul><li>Uzbūvēja pirmo mehānisko skaitļošanas...
Mehāniskās skaitļošanas mašīnas <ul><li>Vēlākajos gados vācu matemātiķis  Leibnics , izstudējis Paskāla piezīmes un rasēju...
Čārlzs Bebidžs – skaitļošanas tēvs <ul><li>Čārlzs Bebidžs </li></ul><ul><li>Bebidžs izvirzīja  mērķi  —  izmantot mašīnas ...
<ul><li>Ada Lavleisa  - Bebidža asistente (angļu dzejnieka lorda Bairona meita), kas labi pārzināja mašīnas uzbūvi un darb...
Skaitļotāju attīstība līdz Otrajam Pasaules karam <ul><li>1885. gadā  Dorrs Felts  (1862-1930) Čikāgā izgudroja  komptomet...
EINAC (Electrical Numerical Integrator And Calculator ) <ul><li>Otrā pasaules kara sākumā radās sarežģītas konstrukcijas i...
<ul><li>1948. gadā izgudroja pirmo  tranzistoru . Šiem skaitļotājiem jau bija daudzas no mūsdienu datora sastāvdaļām: prin...
<ul><li>Tagad tranzistoru skaits vienā integrālajā mikroshēmā, piemēram, procesorā, ir pārsniedzis 20 miljonus. Tāpēc kļuv...
<ul><li>Bez datoriem praktiski neiztikt visās mūsu darbības sfērās. Sākumā skaitļotāju pamatuzdevums bija aprēķinu veikšan...
Dators kā informācijas apstrādes līdzeklis Autore: Oļesja Beļajeva
Informācijas apstrāde datorā <ul><li>Datora ierīces parasti apskata no lietotāja viedokļa. </li></ul><ul><li>Lietotājs  ( ...
Datora darbības principiālā shēma Ieejas dati Ievades ierīces Atmiņa Izejas dati Informācijas glabāšana Procesors Izvades ...
Informācijas kodēšana datoros <ul><li>Informācija  – jebkuras ziņas, kuras cilvēks vai tehniska ierīce var uztvert, uzglab...
Informācijas kodēšana datoros <ul><li>Lai dators varētu apstrādāt informāciju, to ir nepieciešams pārveidot (kodēt), jo da...
Informācijas kodēšana datoros <ul><li>Datora elektronisko ierīču abiem atšķiramajiem spriegumiem ir piešķirti nosacīti apz...
Skaitļu kodēšana <ul><li>Lai dators varētu strādāt ar tādiem skaitļiem, kādus izmantojam mēs, t. i., decimālās skaitīšanas...
Skaitļu kodēšanas piemērs: 1001 - 9 1000 - 8 111 - 7 110 - 6 101 - 5 100 - 4 11 - 3 10 - 2 1 - 1 0 - 0 Binārā sistēma Deci...
<ul><li>1x2 6 +0x2 5 +1x2 4 +0x2 3 +1x2 2 +0x2 1 +0x2 0 = </li></ul><ul><li>=64+0+16+0+4+0+0=84 </li></ul>0 0 1 0 1 0 1 = ...
Teksta kodēšana <ul><li>Nospiežot uz klaviatūras kādu taustiņu, dators saņem kodu. </li></ul><ul><li>Teksta kodēšanai izma...
ASCII kodu tabula <ul><li>ASCII  (American Standard Code for Information Interchange) - Amerikas informācijas apmaiņas sta...
Unicode kodu tabula <ul><li>Tā kā tabulas otrajā daļā izvietotie nacionālie simboli dažādās valstīs vai pat vienas valsts ...
Attēlu kodēšana
.bmp <ul><li>Attēlu sadala sīkākos elementos - rūtiņās - un katram šādam elementam kodē tā krāsu un vietu. Kodam nepiecieš...
.jpg <ul><li>Lai samazinātu informācijas daudzumu par attēlu, izstrādāti dažādi kodēšanas veidi, kuros izmanto matemātiska...
.wmf <ul><li>Zīmēšanas un projektēšanas programmās par pamatelementu uzskata elementāru figūru, kuru sauc par objektu. Obj...
Skaņas kodēšana <ul><li>Skaņas kodēšanas metodes un paņēmieni tika ieviesti vieni no pēdējiem.  </li></ul><ul><li>FM ( Fre...
Informācijas daudzuma un citas mērvienības <ul><li>Biti, baiti un atvasinātās mērvienības  </li></ul><ul><li>Pikselis ( pi...
Biti, baiti un atvasinātās mērvienības <ul><li>Līdzīgi kā attālumu mērīšanā, kur ir dažādas mērvienības (milimetri, metri,...
Biti, baiti un atvasinātās mērvienības <ul><li>Mērvienību pierakstos jāpievērš uzmanība divām lietām: </li></ul><ul><li>mē...
Citas mērvienības <ul><li>Pikselis ( pixel ) </li></ul><ul><li>Pikselis ( pixel ) jeb punkts ( dot, point ) ir mazākā vien...
Programmatūra, tās iedalījums, nozīme un piemēri Autore: Oļesja Beļajeva
<ul><li>Jebkurš dators ir apgādāts arī ar programmu nodrošinājumu ( software ). Programmas ir tās, kas liek datora atseviš...
Programmatūras iedalījums <ul><li>Programmatūru nosacīti var sadalīt 3 grupās: </li></ul>Programmatūra Sistēmas ( system )...
Sistēmas programmatūra <ul><li>Sistēmas programmas sastāv no: </li></ul><ul><ul><li>operētājsistēmas ;  </li></ul></ul><ul...
Operētājsistēma <ul><li>Operētājsistēma ir universālu programmu komplekts, kas parasti tiek piegādāts kopā ar datoru. </li...
Operētājsistēma <ul><li>Vispazīstamākās personālo datoru perētājsistēmas: </li></ul><ul><ul><li>Unix  (izmanto serveros) ,...
Draiveri <ul><li>Programmas, kas nodrošina &quot;sakarus&quot; ar ārējām ierīcēm un tās vada, sauc par draiveriem ( driver...
Lietojumprogrammas <ul><li>Lietojumprogrammas ir programmas, kuras ievieto datorā un izmanto konkrētu uzdevumu izpildei: <...
Lietojumprogrammas <ul><ul><li>uzstāšanās un reklāmas materiālu sagatavošanai un demonstrācijai </li></ul></ul><ul><ul><li...
Programmēšanas rīki <ul><li>Programmu izstrādes rīki ir paredzēti sistēmas un lietojumprogrammu izveidošanai . </li></ul><...
Programmatūru versiju numuri <ul><li>Svarīgi ir pievērst uzmanību programmu versiju numuriem . </li></ul><ul><li>Laika gai...
Datora un lietotāja interfeisa varianti <ul><li>Interfeiss  - līdzekļu un noteikumu kopa, kura nodrošina cilvēka un progra...
Datoru un programmatūras lietošanas juridiskie un ētiskie aspekti <ul><li>Veidi: </li></ul><ul><li>Bezmaksas  ( freeware )...
Datoru un programmatūras lietošanas juridiskie un ētiskie aspekti <ul><li>Legāli iegādāto programmu īpatsvars Latvijā stra...
Drošība Autore: Oļesja Beļajeva
Vīruss <ul><li>Datoru vīruss ir maza programma, kas ‘pielīp’ parastai programmai, “aizņemas” no tās vadību un nostrādā. Vī...
<ul><li>Kādreiz vīrusus veidoja programmētāji, kuri vēlējās sevi apliecināt – izdarot kaut ko  sliktu  – dzēšot datus no c...
Ievēro!!! <ul><li>Nepieciešami visi  Windows  atjauninājumi ( update ) </li></ul><ul><li>Jābūt labam ugunsmūrim ( ZoneAlar...
Kā pasargāt datoru internetā ? Pirmais un pats vienkāršākais variants ir nepieslēgt datoru internetam!  
Ko vajadzētu ievērot? <ul><li>Datoru ieslēdzot, jāpagaida, kamēr ielādējas labajā apakšējā stūrī  Kaspersky   Anti-virus  ...
Ko dara uguns mūris (firewall) <ul><li>Tas bloķē-kontrolē programmu (vīrusu) mēģinājumu piekļūt no Jūsu datora internetam ...
Zone Alarm galvenais logs
Kā piekļūt savam datoram no “ārpasaules” <ul><li>Vieglākais variants atslēgt uguns mūri, bet tai pat laikā jebkurš varēs i...
Piekļuves atļaujas definēšana
Programmu kontrole <ul><li>Palaižot programmu, kas mēģina piekļūt internetam, uguns mūris izmet šādu logu kurā Jūs varat š...
Programmu kontrole
Programmu kontrole <ul><li>Zaļais ķeksis nozīmē, ka programma drīkst piekļūt internetam; </li></ul><ul><li>Sarkanais krust...
Kaspersky   Anti-virus <ul><li>Ar labo peles taustiņu uzspiežam uz sarkano  K  burtu ekrāna apakšējā labajā malā: </li></u...
Anti-Virus  aizsardzības paaugstināšana
Kaspersky  darbības <ul><li>Ja Kaspersky Anti-Virus nespēj  novilkt  jauninājums ( updates ), tad laiks to iegādāties (bei...
Aparatūra Autore: Oļesja Beļajeva
Datora galvenās sastāvdaļas <ul><li>Visu datora tehnisko nodrošinājumu vizuāli nosacīti var iedalīt 3 daļās: </li></ul><ul...
Datora galvenās sastāvdaļas
Sistēmas bloks <ul><li>Sistēmas bloks sastāv no korpusa ( case ), kurā atrodas galvenās datora komponentes </li></ul>
Sistēmas bloks <ul><li>Procesors  </li></ul><ul><li>Pamatplate  </li></ul><ul><li>Sistēmas kopne, tās nozīme  </li></ul><u...
Procesors <ul><li>Procesors ( Central Processor Unit - CPU ) ir datora &quot;smadzenes&quot;. </li></ul><ul><li>Tas veic  ...
Pamatplate <ul><li>Pamatplate  jeb  mātes plate  ( motherboard ) ir datora pamats. </li></ul><ul><li>Tai tieši vai pakārto...
Sistēmas kopne, tās nozīme <ul><li>Datorā eksistē vairākas līnijas, ar kuru palīdzību sistēmas ietvaros notiek informācija...
Čipsets <ul><li>Čipsets  ( chipset ) - mikroshēmu komplekts, kas atrodas uz pamatplates un nodrošina procesora datu apmaiņ...
Sloti <ul><li>Ātrumu, ar kādu dators apmainās ar informāciju ar pamatplatē ievietotajām paplašinājuma kartēm, nosaka slota...
Barošanas bloks <ul><li>Barošanas bloks  ( power ) - iekārta, kas veic maiņstrāvas pārveidošanu līdzstrāvā un nodrošina da...
Nepārtrauktās barošanas bloks <ul><li>Straujas izmaiņas elektroenerģijas padevē var bojāt datora sastāvdaļas. Turklāt elek...
Kartes <ul><li>Video karte </li></ul><ul><li>Videokarte ir monitora vadības karte jeb kontrolieris. Datorā tā atbild par v...
Atmiņa <ul><li>Informācijas glabāšanai izmanto atmiņas ierīces. Tās iedala iekšējā atmiņā (atrodas uz pamatplates) un ārēj...
Iekšējā atmiņa <ul><li>Datora sastāvā ir vairāki atšķirīgi iekšējās atmiņas veidi: </li></ul><ul><li>operatīvajā atmiņā  (...
Ārējā atmiņa <ul><li>Diskešu ierīce  </li></ul><ul><li>Cietais disks  </li></ul><ul><li>Kompaktdisks  </li></ul><ul><li>Ci...
Diskešu ierīce <ul><li>Lokano diskešu ierīces ( Floppy Disk Drive - FDD ) un disketes ( diskettes ) pašlaik izmanto vairs ...
Cietais disks <ul><li>Cietais disks  ( Hard Disk - HD ) ir viena no svarīgākajām datora sastāvdaļām. Tajā pamatā glabājas ...
Cieto disku drošība <ul><li>Disku lietošanas noteikumi: </li></ul><ul><ul><li>disku ierīcei strādājot, nedrīkst pārvietot ...
Kompaktdiski <ul><li>Ar  kompaktdisku lasīšanas ierīci  ( CD-ROM ) jeb kompaktdisku nolasītāju var nolasīt informāciju no ...
Ievadierīces <ul><li>Tastatūra  </li></ul><ul><li>Pele  </li></ul><ul><li>Kursorbumba  </li></ul><ul><li>Kursorsvira  </li...
Tastatūra <ul><li>Tastatūra </li></ul><ul><li>Tastatūru jeb klaviatūru ( keyboard ) izmanto informācijas ievadīšanai, tās ...
Pamatklaviatūra <ul><li>Šī tastatūras daļa ir ļoti līdzīga rakstāmmašīnas klaviatūrai. Tā kā šeit atrodas burti no A līdz ...
Lielie un mazie burti <ul><li>Parasti pēc datora ieslēgšanas teksta rakstīšana notiek ar mazajiem burtiem. </li></ul><ul><...
Cipari, pieturzīmes un dažādi simboli <ul><li>punkts (.), </li></ul><ul><li>komats (,), </li></ul><ul><li>semikols (;), </...
Cipari, pieturzīmes un dažādi simboli <ul><li>Bez pieturzīmēm vēl ir arī citas rakstzīmes: </li></ul><ul><li>/ - slīpsvītr...
Latviešu alfabēta burtu ar diakritiskajām zīmēm iegūšana <ul><li>Uz tastatūras atrodas tikai latīņu burti, bet latviešu va...
Funkcionālie taustiņi <ul><li>Funkcionālie taustiņi F1-F12 (Function 1...) atrodas tastatūras augšmalā. To lietojums dažād...
Komandtaustiņi <ul><li>Komandtaustiņi atrodas dažādās tastatūras vietās. To standartnozīme parasti ir noteikta, taču dažād...
Komandtaustiņi pārtīšanas taustiņš. Darbojas kā slēdzis. Ļauj ieslēgt un atslēgt ekrāna pārtīšanas režīmu. Darbojas tikai ...
Komandtaustiņi veic to pašu, ko klikšķis ar peles labo pogu - izsauc konteksta komandkarti ( shortcut menu ).  nospiešanai...
Kursora vadības bloks <ul><li>Šeit atrodas 10 taustiņi, ar kuru palīdzību var vadīt kursoru.  </li></ul>
Kursora vadības bloks kursora pārvietošanai pa vienam simbolam.  lejupšķiršanas taustiņš. Teksta ekrāna &quot;pāršķiršanai...
Ciparu klaviatūra <ul><li>Šo bloku tastatūrās ieviesa, lai atvieglotu ciparu informācijas ievadi, tāpēc tajā ir izvietoti ...
Papildtaustiņi <ul><li>Tā kā aizvien vairāk cilvēku izmanto multimediju un interneta produktus, ir izveidotas klaviatūras,...
Biežāk lietojamās taustiņu kombinācijas Microsoft programmās + atceltu iepriekšējo komandu ( undo ) + ievietotu + izgriezt...
Pele <ul><li>Peles darbības funkcijas tiek realizētas divējādi: peli pārvietojot un izmantojot tās pogas. Peļu ārējais izs...
Kursorbumba <ul><li>Kursorbumba  ( trackball ) ir pozicionēšanas iekārta, kas satur ripināmu bumbiņu. Ripināšanu var veikt...
Kursorsvira <ul><li>Kursorsvira  ( joystick ) ir pozicionēšanas iekārta, kuru izmanto objektu pārvietošanai pa ekrānu jebk...
Jutīgās (sensoru) virsmas <ul><li>Pieskārienjutīgās  ( touch ) virsmas ( pad ) un ekrānus ( screen ) izmanto, lai sazināto...
Gaismas zīmulis <ul><li>Gaismas zīmulis ir gaismas jutīgs irbulis ar vadu, kuru izmanto zīmēšanai vai komandu izvēlei. Atk...
Grafiskā planšete <ul><li>Grafiskās zīmēšanas planšeti izmanto jaunu zīmējumu skicēšanai vai vecu labošanai. Lietotājs pie...
Skeneris <ul><li>Skeneris ( scanner ) ir ierīce, ar kuras palīdzību var nolasīt un nosūtīt uz datoru dokumentus, zīmējumus...
Skaņas ievadīšanas ierīces (mikrofoni) <ul><li>Mikrofonu ( microphone ) izmanto, lai datorā ievadītu skaņas vai ierunātu t...
Ciparkameras <ul><li>Ciparkamera jeb digitālā kamera ( digital camera ) ir līdzīga parastajiem fotoaparātiem. Starpība ir ...
Videokameras <ul><li>Videokameru ( video camera ) var izmantot videokonferenču rīkošanai internetā. Šim nolūkam izmanto st...
Izvadierīces <ul><li>Monitors  </li></ul><ul><li>Printeri  </li></ul><ul><li>Ploteri  </li></ul><ul><li>Skaņu izvades ierī...
Monitors <ul><li>Monitors ir svarīgākā informācijas attēlošanas iekārta. Tā ir izvadierīce, kas nodrošina datora dialogu a...
Monitora raksturlielumi <ul><li>Izmēri </li></ul><ul><li>Viens no monitora raksturlielumiem ir ekrāna diagonāle. CRT monit...
Monitora raksturlielumi <ul><li>Kadru frekvence </li></ul><ul><li>Normālam darbam nepieciešama vismaz 75 Hz frekvence viso...
Apiešanās ar monitoru <ul><li>Monitora regulēšana </li></ul><ul><li>Atkarībā no monitora atrašanās vietas un apgaismojuma ...
Printeri <ul><li>Printeris ir ierīce, kas datorā esošus datus izdrukā uz papīra vai cita materiāla. Printera darbības rezu...
Printeru veidi un to parametri <ul><li>Adatu printeri </li></ul><ul><ul><li>Matricu jeb adatu ( dot-matrix ) printeris ir ...
Svarīgākie printera parametri <ul><li>Izšķirtspēja  ir galvenais parametrs, kas ietekmē izdrukas kvalitāti. Tekstam pietie...
Skaņu izvades ierīces <ul><li>Skaļrunis ( speaker ) ir ierīce skaņas izvadīšanai. Parasti skaļruņi ir divi, un tos novieto...
Datu pārraides ierīces <ul><li>Kā vienu no izplatītākajām datu pārraides ierīcēm var minēt  modemu </li></ul><ul><li>Modem...
Instrukcija personālā datora lietotājam! Autore: Oļesja Beļajeva
Ergonomika (darba noteikumi) <ul><li>Apgaismošana, mēbeles un citi darba apstākļi ļoti ietekmē Jūsu veselību, komfortu un ...
<ul><li>Klaviatūra un pele </li></ul><ul><ul><li>Izvēlieties tik lielu galdu, lai uz tā izvietotu visu PD tehniku un papil...
<ul><li>Monitors </li></ul><ul><ul><li>Novietojiet monitoru pareizā augstumā un piemērotā vietā, tā var samazināt acu, kak...
<ul><li>Darba krēsls </li></ul><ul><ul><li>Izvēlieties tāda augstuma krēslu, lai dabīgā veidā turot rokas, ar kājām sasnie...
<ul><li>Printeris </li></ul><ul><ul><li>Visērtāk lokālo printeri izvietot darba vietā tā, lai, nepaceļoties no krēsla varē...
Ķermeņa poza <ul><li>Galvenās sūdzības ir par muskuļu saspringumu un sāpēm kakla rajonā, kas saistītas ar galvas noliekšan...
<ul><li>lasāmos dokumentus novietojot monitora augstumā;  </li></ul><ul><li>noregulējot krēsla augstumu tā, lai tad, ka pi...
<ul><li>Kā saglabāt piemērotu darba pozu: </li></ul><ul><ul><li>strādājot, saglabājiet nesaspringtu ķermeņa augšdaļu;  </l...
Personālā datora sastāvdaļu salikšana <ul><li>Monitors </li></ul><ul><ul><li>Monitors tiek pievienots pirmais! Parasti pie...
Personālā datora sastāvdaļu salikšana <ul><li>Klaviatūra </li></ul><ul><ul><li>Klaviatūrai ir viens kabelis ar apaļu konta...
<ul><li>Pele </li></ul><ul><ul><li>Peles vada galā apaļa kontaktdakša (parasti zaļā krāsā), kas attiecīgi tiek pieslēgta P...
<ul><li>Printeris </li></ul><ul><ul><li>Printera pieslēgšanai PD atrodas 25 kontaktu pieslēgšanas ligzda (PD korpusā atzīm...
<ul><li>Iekārtas ar USB </li></ul><ul><ul><li>Iekārtas ar USB tiek pieslēgtas USB savienojuma taisnstūrveida kontaktligzdā...
Prasības elektroenerģijas piegādes sistēmai <ul><li>Jūsu PD ir nepieciešams 220 Voltu un 50 Hz frekvences rūpnieciskā tīkl...
PD ieslēgšana un izslēgšana no elektrotīkla <ul><li>Uzmanību! Visu iekārtu elektrobarošanas kabeļus pievienot elektropadev...
<ul><li>PD ieslēgšana un izslēgšana var atšķirties atkarībā no korpusa tipa: dažiem PD ieslēgšanas poga nofiksējas, dažiem...
Antistatiskie un aizsardzības līdzekļi, drošības prasības <ul><li>PD sastāv no funkcionāli neatkarīgiem elektroniskiem blo...
<ul><ul><li>Izvairieties lietot datortehniku telpās ar samazinātu gaisa mitrumu. – Tas var izraisīt statiskas elektrības s...
<ul><ul><li>PD ir piemērots darbam istabas temperatūras (5-400C) un 40-80% mitruma apstākļos; </li></ul></ul><ul><ul><li>P...
Datu aizsardzība pret iznīcināšanu <ul><li>Paplašinoties PD lietojuma jomām, PD glabājamie dati kļūst arvien svarīgāki. Ja...
Kā notiek kopēšana? <ul><li>Rezerves kopijas ir jātaisa ne retāk kā reizi nedēļā. </li></ul><ul><li>Lētākais rezerves kopi...
Datu aizsardzība pret nelegālu piekļūšanu <ul><li>Gadījumā, ja Jūs esat vienīgais PD lietotājs un vēlaties, lai visa infor...
<ul><li>Tā kā no “fiziskās” datu zādzības, to apmainīšanas vai vienkāršas nokopēšanas ir iespējams izvairīties tikai radot...
Upcoming SlideShare
Loading in...5
×

Prezentacija

7,717

Published on

Published in: Education, Business
0 Comments
3 Likes
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

No Downloads
Views
Total Views
7,717
On Slideshare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
1
Actions
Shares
0
Downloads
75
Comments
0
Likes
3
Embeds 0
No embeds

No notes for slide

Prezentacija

  1. 1. Skaitļotāju vēsture Autore: Oļesja Beļajeva
  2. 2. <ul><li>Datora vieta un nozīme informācijas apstrādē </li></ul><ul><li>Dators ir ātrdarbīga programmējama elektroniska ierīce informācijas apstrādei, uzglabāšanai un apmaiņai. </li></ul>
  3. 3. Skaitļotāju priekšvēsture <ul><li>Paši skaitļošanas pirmsākumi - kad senie cilvēki skaitīšanai izgudroja skaitāmos kauliņus , iezīmes uz akmens vai uz sienas </li></ul><ul><li>Skaitīkļi ir pirmais patiesais skaitļošanas mašīnu un kompjūteru priekštecis. Tie darbojās tā: katra kauliņa vērtību nosaka nevis tā ārējais izskats, bet gan atrašanās pozīcija attiecībā pret pārējiem kauliņiem </li></ul>
  4. 4. Mehāniskās skaitļošanas mašīnas <ul><li>Blēzs Paskāls  (1623-1662) </li></ul><ul><li>Uzbūvēja pirmo mehānisko skaitļošanas mašīnu, lai atvieglotu sava tēva, nodokļu iekasētāja, darbu. </li></ul><ul><li>darbības ātrumus salīdzināt ir pagrūti, jo nav zināms, cik ilgi bija jāgriež zobrati </li></ul><ul><li>pārdot izdevās tikai kādus 10-15 kalkulatorus </li></ul><ul><li>kalkulators bija neizdevīgs finansiālu apsvērumu dēļ, jo tas izmaksāja dārgāk nekā cilvēki, ko tas aizvietoja </li></ul>
  5. 5. Mehāniskās skaitļošanas mašīnas <ul><li>Vēlākajos gados vācu matemātiķis Leibnics , izstudējis Paskāla piezīmes un rasējumus, uzbūvēja mašīnu, kas līdz ar saskaitīšanu un atņemšanu varēja veikt arī reizināšanas darbības. Šī mašīna tika plaši lietota, neraugoties uz to, ka neveica dalīšanu. </li></ul><ul><li>1820. gadā francūzis Šarls Ksavjērs Tomas de Kalmārs izstrādāja mašīnu, kas izpildīja četras aritmētiskās pamatoperācijas: saskaitīšanu, atņemšanu, reizināšanu un dalīšanu. Šo mehānisko skaitļotāju ar dažādiem uzlabojumiem intensīvi izmantoja līdz pat Pirmajam pasaules karam. </li></ul>
  6. 6. Čārlzs Bebidžs – skaitļošanas tēvs <ul><li>Čārlzs Bebidžs </li></ul><ul><li>Bebidžs izvirzīja mērķi — izmantot mašīnas iespējas matemātikas vajadzībām . </li></ul><ul><li>Bebidža pirmais mēģinājums atrisināt šo problēmu 1822. gadā ir saistīts ar viņa izgudroto mašīnu diferenciālvienādojumu risināšanai . </li></ul><ul><li>Tā bija darbināma ar tvaiku un izmēros varēja sacensties ar lokomotīvi. </li></ul><ul><li>Mašīnā glabājās fiksēta norādījumu programma, kas veica aprēķinus un automātiski izvadīja rezultātus. </li></ul><ul><li>Norādījumi mašīnai tika glabāti uz perforētām (sacaurumotām) kartītēm, kas tika “iebarotas” mašīnai caur vairākām nolasīšanas iekārtām. </li></ul><ul><li>Dzinējs darbojās patstāvīgi. Apkalpei bija vajadzīgs tikai viens cilvēks. </li></ul>
  7. 7. <ul><li>Ada Lavleisa - Bebidža asistente (angļu dzejnieka lorda Bairona meita), kas labi pārzināja mašīnas uzbūvi un darbības pamatprincipus, palīdzēja izstrādāt darbības plānu, kā arī iegūt finansējumu no Britu valdības, izskaidrot analītiskās mašīnas būtību publikai, veidoja arī dzinējam saprotamas instrukcijas, kas tika ievadītas skaitļotājā. </li></ul><ul><li>Daudzi lēdiju Adu Lavleisu uzskata par pirmo programmētāju pasaules vēsturē . Viņai par godu ASV Aizsardzības departaments vienu no programmēšanas valodām nosauca ADA . </li></ul>
  8. 8. Skaitļotāju attīstība līdz Otrajam Pasaules karam <ul><li>1885. gadā Dorrs Felts (1862-1930) Čikāgā izgudroja komptometru , kas bija pirmais kalkulators, kurā skaitļi tika ievadīti nevis ar griešanu, bet gan vienkārši spiežot taustiņus </li></ul><ul><li>1889. gadā Felts izgudroja pirmo drukājošo galda kalkulatoru </li></ul><ul><li>890. gadā Hermans Hollerits un Džeimss Pauers izdomāja skaitļotājos izmantot perfokartes — vienota izmēra kartītes ar noteiktā secībā atbilstoši programmai izveidotiem caurumiem. Ideja radās, vērojot kontrolieri izsitam caurumus dzelzceļa biļetēs. Viņi izstrādāja iekārtas informācijas nolasīšanai no perfokartēm. </li></ul>
  9. 9. EINAC (Electrical Numerical Integrator And Calculator ) <ul><li>Otrā pasaules kara sākumā radās sarežģītas konstrukcijas ieroči, kuru vadīšanai bija nepieciešams veikt apjomīgus aprēķinus. Šai nolūkā 1942. gadā sāka projektēt pirmo elektronisko skaitļotāju ENIAC , kurš tika iedarbināts 1946. gadā. </li></ul><ul><li>ENIAC apstrādātie skaitļi varēja sastāvēt pat no 10 cipariem. Skaitļotājs varēja sareizināt divus tādus skaitļus ar ātrumu 300 vienību sekundē. Kā pamatelements šajā skaitļotājā tika izmantotas vakuuma lampas. Pirmās paaudzes skaitļotāji bija ļoti lieli un aizņēma veselas telpas vairāku simtu kvadrātmetru platībā. </li></ul>
  10. 10. <ul><li>1948. gadā izgudroja pirmo tranzistoru . Šiem skaitļotājiem jau bija daudzas no mūsdienu datora sastāvdaļām: printeris, ārējā atmiņa, operētājsistēma. Skaitļotāja izmantošanu efektīvu padarīja programmēšanas valodu ieviešana. </li></ul><ul><li>1958. gadā tika izveidota pirmā integrālā shēma , kas uz maza silīcija diska apvienoja trīs elektroniskas komponentes. Līdz ar to skaitļotāju izmēri samazinājās vēl vairāk. Šī ir trešā skaitļotāju paaudze. </li></ul><ul><li>Par šodien plaši izmantoto galda jeb personālo datoru ( personal computer - PC ) priekšteci uzskata 1974. gadā radīto mikroskaitļotāju . </li></ul><ul><li>1977. gadā tapa pirmais Apple dators, bet 1980. gadā - IBM ( International Business Machines ) dators. </li></ul>
  11. 11. <ul><li>Tagad tranzistoru skaits vienā integrālajā mikroshēmā, piemēram, procesorā, ir pārsniedzis 20 miljonus. Tāpēc kļuvis iespējams radīt arvien mazākus datorus - piezīmjdatorus, plaukstdatorus. </li></ul><ul><li>Datora ātrdarbība gada laikā palielinās par 50%. Dažādu ražotājfirmu lielā konkurence spiež tās meklēt arvien jaunus risinājumus datora sastāvdaļu parametru uzlabošanai. Palielinās dažādu datoram pieslēdzamu ierīču daudzums un veidi. Strauji attīstās vizuālās un audio iespējas. </li></ul>
  12. 12. <ul><li>Bez datoriem praktiski neiztikt visās mūsu darbības sfērās. Sākumā skaitļotāju pamatuzdevums bija aprēķinu veikšana, bet tagad tos izmanto arī citiem mērķiem: </li></ul><ul><ul><li>tekstu un attēlu ievadīšanai un salikšanai (avīzes, žurnāli, grāmatas); </li></ul></ul><ul><ul><li>informācijas uzglabāšanai un apmaiņai (internets, bibliotēkas, biļešu rezervēšana); </li></ul></ul><ul><ul><li>lielu informācijas apjomu uzglabāšanai, sakārtošanai, atlasei (iedzīvotāju reģistrs, uzņēmumu reģistrs, skolēnu uzskaite); </li></ul></ul><ul><ul><li>projektēšanā (arhitektūrā, rūpniecībā). </li></ul></ul>
  13. 13. Dators kā informācijas apstrādes līdzeklis Autore: Oļesja Beļajeva
  14. 14. Informācijas apstrāde datorā <ul><li>Datora ierīces parasti apskata no lietotāja viedokļa. </li></ul><ul><li>Lietotājs ( user ) ir cilvēks, kas savā darbā kā instrumentu izmanto datoru. </li></ul><ul><li>Datoram kā informācijas apstrādes instrumentam jāspēj informāciju saņemt, glabāt, veikt ar to noteiktas darbības un izdot rezultātus. Šo procesu var attēlot šādā vienkāršotā shēmā. </li></ul><ul><li>Datorā apstrādājamo informāciju sauc arī par datiem ( data ) </li></ul>Ievade Apstrāde Izvade Glabāšana
  15. 15. Datora darbības principiālā shēma Ieejas dati Ievades ierīces Atmiņa Izejas dati Informācijas glabāšana Procesors Izvades ierīces
  16. 16. Informācijas kodēšana datoros <ul><li>Informācija – jebkuras ziņas, kuras cilvēks vai tehniska ierīce var uztvert, uzglabāt un pārraidīt. </li></ul>
  17. 17. Informācijas kodēšana datoros <ul><li>Lai dators varētu apstrādāt informāciju, to ir nepieciešams pārveidot (kodēt), jo dators ir elektroniska ierīce, kas elektroniski visvienkāršāk atšķir divu līmeņu spriegumus: mazu (tuvu nullei) un lielu. </li></ul><ul><li>Tā kā dators atšķir tikai šos divus sprieguma stāvokļus, tad visa datorā ienākošā informācija ir jāpārveido tam &quot;saprotamā&quot; formā. Šo procesu sauc par kodēšanu . Lai datorā esošo kodēto informāciju varētu izvadīt cilvēkam saprotamā formā, veic pretējo procesu, kuru sauc par dekodēšanu . </li></ul>
  18. 18. Informācijas kodēšana datoros <ul><li>Datora elektronisko ierīču abiem atšķiramajiem spriegumiem ir piešķirti nosacīti apzīmējumi: </li></ul><ul><li>0 (mazam spiegumam) </li></ul><ul><li>1 (lielam) </li></ul><ul><li>Sadzīvē mēs lietojam desmitnieku jeb decimālo skaitīšanas sistēmu, kas izmanto 10 ciparus </li></ul><ul><li>Skaitīšanas sistēmu, kurā izmanto tikai divus ciparus, sauc par divnieku jeb bināro ( binary ) skaitīšanas sistēmu. Datora iekšienē lieto tikai bināro skaitīšanas sistēmu , un jebkura datorā esošā informācija tiek kodēta ar 0 un 1. </li></ul><ul><li>Elektronisko signālu 0 vai 1 sauc par bitu ( binary digit - bit ). Bits ir mazākā informācijas mērvienība. Datorā tehniski mazākais bitu apvienojums ir 8 pēc kārtas esoši biti. Šo astoņu bitu kopu sauc par baitu ( byte ). </li></ul>
  19. 19. Skaitļu kodēšana <ul><li>Lai dators varētu strādāt ar tādiem skaitļiem, kādus izmantojam mēs, t. i., decimālās skaitīšanas sistēmas skaitļiem, tos pārveido binārajos skaitļos un atpakaļ. </li></ul>
  20. 20. Skaitļu kodēšanas piemērs: 1001 - 9 1000 - 8 111 - 7 110 - 6 101 - 5 100 - 4 11 - 3 10 - 2 1 - 1 0 - 0 Binārā sistēma Decimālā sistēma 1010100 No apakšas uz augšu 0 atlikumā 1 = 1:2 1 atlikumā 0 = 2:2 2 atlikumā 1 = 5:2 5 atlikumā 0 = 10:2 10 atlikumā 1 = 21:2 21 atlikumā 0 = 42:2 42 atlikumā 0 = 84:2 84 decimāls skaitlis
  21. 21. <ul><li>1x2 6 +0x2 5 +1x2 4 +0x2 3 +1x2 2 +0x2 1 +0x2 0 = </li></ul><ul><li>=64+0+16+0+4+0+0=84 </li></ul>0 0 1 0 1 0 1 = 0 1 2 3 4 5 6
  22. 22. Teksta kodēšana <ul><li>Nospiežot uz klaviatūras kādu taustiņu, dators saņem kodu. </li></ul><ul><li>Teksta kodēšanai izmanto speciālas kodu tabulas, kurās elektroniskā veidā ir norādīts, kāds binārais kods kurai rakstzīmei piešķirts. Ja kodēšana nenotiek pareizi, tad ievadīta simbola vietā uz ekrāna varat redzēt pavisam ko citu. </li></ul>
  23. 23. ASCII kodu tabula <ul><li>ASCII (American Standard Code for Information Interchange) - Amerikas informācijas apmaiņas standartizēto kodu - ieviesa 1963. gadā. </li></ul><ul><li>Tajā katrs simbols ir kodēts ar vienu baitu un tabulā kopā ir 256 simboli. Pirmā puse tabulas ir nemainīga, un tajā atrodas cipari, lielie un mazie burti, kā arī citas rakstzīmes. Otro tabulas pusi izmanto specifisko nacionālo simbolu kodēšanai, kā arī grafiskiem simboliem. </li></ul><ul><li>Nākamajā tabulā parādīts rakstzīmju kodu tabulas fragments kodiem no 32 (tukšumzīme) līdz 127. Pirmie 32 kodi (0-31) ir dažādu komandu kodi. </li></ul>
  24. 24. Unicode kodu tabula <ul><li>Tā kā tabulas otrajā daļā izvietotie nacionālie simboli dažādās valstīs vai pat vienas valsts ietvaros varēja atrasties dažādās kodu tabulas vietās, radās nepieciešamība izveidot vienotu kodu tabulu. </li></ul><ul><li>Tā tika radīta Unicode kodu tabula, kurā tika iekļauti daudzu valodu nacionālie simboli . Šādu rakstzīmju ir daudz, tāpēc simbola kodēšanai izmanto 2 baitus. Rezultāts - iespējamo kodējamo simbolu skaits ir sasniedzis 65 536 . </li></ul><ul><li>Vienīgais šā koda trūkums ir tas, ka teksts aizņem divreiz vairāk vietas. </li></ul>
  25. 25. Attēlu kodēšana
  26. 26. .bmp <ul><li>Attēlu sadala sīkākos elementos - rūtiņās - un katram šādam elementam kodē tā krāsu un vietu. Kodam nepieciešamo bitu skaits ir atkarīgs no fiksējamo krāsu daudzuma. </li></ul><ul><li>Ja attēlu vēlas saglabāt ar 16 krāsām - kodēšanai nepieciešami 4 biti, 256 krāsām - 8, bet, ja kodēšanai izmanto 24 bitus, iespējamo krāsu skaits pārsniedz 16,7 miljonus. </li></ul><ul><li>Šo kodēšanas principu izmanto fotogrāfijām. Jo lielāks kodēšanas bitu skaits, jo iespējams saglabāt vairāk dažādus toņus, taču ļoti pieaug datorā saglabājamās informācijas apjoms. Tādā veidā, piemēram, kodē Bitmap ( .bmp ) failus. Bitmap tipa failus var izveidot Windows programmā Paint . </li></ul>
  27. 27. .jpg <ul><li>Lai samazinātu informācijas daudzumu par attēlu, izstrādāti dažādi kodēšanas veidi, kuros izmanto matemātiskas formulas. Viens no šādiem veidiem ir JPEG ( Joint Photographers Expert Group ) izstrādātā metode. </li></ul><ul><li>Kodējamo attēlu sadala noteikta izmēra blokos, piemēram, 88 punktos. Katrā blokā veic pārveidojumus, izmantojot speciālu diskrēto konusa pārveidošanas tehnoloģiju ( DCT ). Attēls aizņem daudz mazāk vietas, taču ir redzami kropļojumi. Šādi kodējot attēlus, ir iespējams arī norādīt pārveidošanas kvalitātes līmeni. Šo kodēšanas veidu izmanto fotogrāfiju ievietošanai internetā ( .jpg formāts). </li></ul>
  28. 28. .wmf <ul><li>Zīmēšanas un projektēšanas programmās par pamatelementu uzskata elementāru figūru, kuru sauc par objektu. Objekts var būt taisne, riņķis, taisnstūris u.c. </li></ul><ul><li>Saglabājot attēlu, glabā informāciju par katru zīmējuma objektu: tā atrašanās vietu (koordinātas), izmērus, krāsu u. c. Šo zīmēšanas un kodēšanas veidu sauc par vektorgrafiku. Šādus zīmēšanas un kodēšanas principus izmanto Microsoft Office programmās. </li></ul><ul><li>Vektorgrafika izmantota arī Windows Metafile ( .wmf ) formātā gatavajos zīmējumus, kurus var ievietot, piemēram, no Microsoft Office attēlu kolekcijām. </li></ul>
  29. 29. Skaņas kodēšana <ul><li>Skaņas kodēšanas metodes un paņēmieni tika ieviesti vieni no pēdējiem. </li></ul><ul><li>FM ( Frequency modulation ) metode izmanto skaņas signāla sadalīšanu mazākos intervālos, kuru vērtības kodē. </li></ul><ul><li>Viļņu tabulas sintēzes metodes ( wave table ) </li></ul><ul><li>Plašu izplatību pašlaik iegūst MP3 kodēšanas metode. Tās pamatā ir datu pārveidošana, izmantojot speciālu algoritmu, kas samazina kvalitātes zudumus. Tiek ņemtas vērā arī cilvēka dzirdes akustiskās īpatnības, neņemot vērā cilvēkam neuztveramās skaņas nianses. Tā, piemēram, 5 minūšu ilga CD kvalitātei līdzvērtīga MP3 formāta audiofaila apjoms ir 5 MB. Salīdzinājumā - 5 minūšu CD audiofails aizņem aptuveni 43 MB. </li></ul>
  30. 30. Informācijas daudzuma un citas mērvienības <ul><li>Biti, baiti un atvasinātās mērvienības </li></ul><ul><li>Pikselis ( pixel ) </li></ul><ul><li>Colla ( inch ) </li></ul><ul><li>Dpi </li></ul><ul><li>Bps </li></ul>
  31. 31. Biti, baiti un atvasinātās mērvienības <ul><li>Līdzīgi kā attālumu mērīšanā, kur ir dažādas mērvienības (milimetri, metri, kilometri) un sakarības starp šīm mērvienībām, tādas pastāv arī informātikā </li></ul><ul><li>1 bits - mazākā informācijas mērvienība </li></ul><ul><li>8 biti = 1 B (baits) </li></ul><ul><li>1024 baiti = 1 KB (kilobaits) </li></ul><ul><li>1024 kilobaiti = 1 MB (megabaits) </li></ul><ul><li>1024 megabaiti = 1 GB (gigabaits) </li></ul><ul><li>1024 gigabaiti = 1 TB (terabaits) </li></ul>
  32. 32. Biti, baiti un atvasinātās mērvienības <ul><li>Mērvienību pierakstos jāpievērš uzmanība divām lietām: </li></ul><ul><li>mērvienību nosaukumi var būt pierakstīti kā ar lieliem, tā maziem burtiem vai jaukti, piemēram, kB vai Kb ; </li></ul><ul><li>atšķirībā no pierastā kilo - 1000 informātikā tiek lietots 1024, tāpēc viens megabaits nav miljons baitu (1 000 000), bet gan 1024 x 1024 = 1 048 576 baiti. </li></ul><ul><li>Retāk par pamatvienību tiek izmantots bits un kilobits. Parasti baitu apzīmē ar lielo burtu B, bet bitu - ar mazo b. Taču vairāku autoru darbos baits ir apzīmēts arī ar mazo burtu </li></ul>
  33. 33. Citas mērvienības <ul><li>Pikselis ( pixel ) </li></ul><ul><li>Pikselis ( pixel ) jeb punkts ( dot, point ) ir mazākā vienība, ko var attēlot uz ekrāna, printera vai nolasīt no skenera. Parasti punkta lielums ir 1/72 collas. Punkta mērvienības saīsinājums ir pt . </li></ul><ul><li>Colla ( inch ) </li></ul><ul><li>Colla ir 2,54 centimetri. (Norāda ekrāna izmēru, cietā diska fizisko izmēru) </li></ul><ul><li>Dpi </li></ul><ul><li>Dpi ( dots per inch ) mērvienība norāda punktu skaitu collā. Šo mērvienību izmanto, lai noteiktu datora ierīču izšķirtspēju (printeris, skeneris, ciparkamera u. c.). Jo šis skaitlis (izšķirtspēja) ir lielāks, jo iegūtais attēls būs kvalitatīvāks. </li></ul><ul><li>Bps </li></ul><ul><li>Datu pārraides ātruma norādīšanai izmanto mērvienību bps ( bits per second ) biti sekundē. </li></ul>
  34. 34. Programmatūra, tās iedalījums, nozīme un piemēri Autore: Oļesja Beļajeva
  35. 35. <ul><li>Jebkurš dators ir apgādāts arī ar programmu nodrošinājumu ( software ). Programmas ir tās, kas liek datora atsevišķajām ierīcēm un sastāvdaļām veikt kādus konkrētus uzdevumus. </li></ul><ul><li>Datorprogramma jeb vienkārši programma satur datoram saprotamā valodā sastādītas instrukcijas (komandas). Tā norāda datoram, kā apstrādāt datus vēlamā rezultāta ieguvei. </li></ul><ul><li>Programmatūras cena ir vismaz puse no datora cenas, bet kāda specifiska programmatūra var būt desmit un vairāk reižu dārgāka nekā datora aparatūra. </li></ul><ul><li>Datora programmnodrošinājums ir visas datorā izmantotās programmas. Tikai ar programmatūru apgādāts dators kļūst par izmantojamu darbarīku. </li></ul>
  36. 36. Programmatūras iedalījums <ul><li>Programmatūru nosacīti var sadalīt 3 grupās: </li></ul>Programmatūra Sistēmas ( system ) Programmu izstrādes rīki Lietojum- programmas (application)
  37. 37. Sistēmas programmatūra <ul><li>Sistēmas programmas sastāv no: </li></ul><ul><ul><li>operētājsistēmas ; </li></ul></ul><ul><ul><li>programmām ( draiveri ), kas nodrošina dažādo datoram pieslēgto iekārtu un sastāvdaļu darbību. </li></ul></ul>
  38. 38. Operētājsistēma <ul><li>Operētājsistēma ir universālu programmu komplekts, kas parasti tiek piegādāts kopā ar datoru. </li></ul><ul><li>Tā sastāvā ietilpst speciālas programmas un programmu līdzekļi, kas nodrošina datora aparatūras saskaņotu darbību, kā arī datora lietotāja izvēlēto programmu pilnvērtīgu izmantošanu. Operētājsistēma dod iespēju lietotājam vadīt datora darbu . </li></ul><ul><li>Operētājsistēma parasti glabājas uz cietā diska. Pēc datora ieslēgšanas tās galvenā daļa no cietā diska tiek ievietota operatīvajā atmiņā un atrodas tajā visu datora darba laiku. </li></ul><ul><li>Operētājsistēmas nodrošina: </li></ul><ul><ul><li>lietojumprogrammu izpildi; </li></ul></ul><ul><ul><li>datora resursu (procesora, atmiņas, ārējo iekārtu) vadību; </li></ul></ul><ul><ul><li>cilvēka kontaktu ar datoru. </li></ul></ul>
  39. 39. Operētājsistēma <ul><li>Vispazīstamākās personālo datoru perētājsistēmas: </li></ul><ul><ul><li>Unix (izmanto serveros) , Linux – atvērtais kods (pats var pieprogrammēt klāt, mainīt kodu, pārveidot, labot kļūdas) </li></ul></ul><ul><ul><li>Linux distributīvi (versijas) Mandrake , Ubuntu ... </li></ul></ul><ul><ul><li>OS/2 </li></ul></ul><ul><ul><li>MS DOS ( Microsoft Disk Operating System ) (pirmssākums) </li></ul></ul><ul><ul><li>Mac OS X v10.4 Tiger – Apple datoriem paredzēta </li></ul></ul><ul><ul><li>Windows 95 , Windows NT , Windows 98 (vairs Microsofts neuztur-update) , Windows 2000 , jaunākā plaši izplatītā operētājsistēma ir Windows XP (iedalās: Pro un Home ) </li></ul></ul><ul><ul><li>Windows Vista </li></ul></ul>
  40. 40. Draiveri <ul><li>Programmas, kas nodrošina &quot;sakarus&quot; ar ārējām ierīcēm un tās vada, sauc par draiveriem ( drivers ) vai dziņiem. </li></ul><ul><li>Parasti komplektā ar ierīci ir arī diskete vai CD ar attiecīgajai ierīcei nepieciešamajiem draiveriem dažādām operētājsistēmām, kā arī papildu programmas vai līdzekļi. </li></ul>
  41. 41. Lietojumprogrammas <ul><li>Lietojumprogrammas ir programmas, kuras ievieto datorā un izmanto konkrētu uzdevumu izpildei: </li></ul><ul><ul><li>teksta ievadīšanai un noformēšanai </li></ul></ul><ul><ul><li>/ teksta redaktorus / </li></ul></ul><ul><ul><li>Microsoft Word , Word Perfect , Lotus Pro </li></ul></ul><ul><ul><li>zīmējumu veidošanai </li></ul></ul><ul><ul><li>/ grafiskās paketes / </li></ul></ul><ul><ul><li>Paint , CorelDraw </li></ul></ul><ul><ul><li>attēlu apstrādei </li></ul></ul><ul><ul><li>/ foto apstrādes paketes/ </li></ul></ul><ul><ul><li>Adobe PhotoDeluxe , Adobe PhotoShop </li></ul></ul><ul><ul><li>rasējumu sagatavošanai </li></ul></ul><ul><ul><li>/ projektēšanas paketes / </li></ul></ul><ul><ul><li>AutoCAD </li></ul></ul><ul><ul><li>aprēķinu veikšanai </li></ul></ul><ul><ul><li>/ elektroniskās tabulas / </li></ul></ul><ul><ul><li>Microsoft Excel , Lotus 123 </li></ul></ul>
  42. 42. Lietojumprogrammas <ul><ul><li>uzstāšanās un reklāmas materiālu sagatavošanai un demonstrācijai </li></ul></ul><ul><ul><li>/prezentāciju programmas/ </li></ul></ul><ul><ul><li>Microsoft PowerPoint </li></ul></ul><ul><ul><li>datu uzglabāšanai un apskatei </li></ul></ul><ul><ul><li>/datu bāzes/ </li></ul></ul><ul><ul><li>Microsoft Access, Oracle </li></ul></ul><ul><ul><li>darbam ar internetu </li></ul></ul><ul><ul><li>/interneta pārlūkprogrammas/ </li></ul></ul><ul><ul><li>Microsoft Internet Explorer , Mozilla FireFox, Opera </li></ul></ul><ul><ul><li>citas . </li></ul></ul><ul><ul><li>Lietišķās programmas var iegādāties pa vienai vai arī vairākas vienā komplektā. Katrā datorā tās iegādājas un uzstāda pēc vajadzības. </li></ul></ul>
  43. 43. Programmēšanas rīki <ul><li>Programmu izstrādes rīki ir paredzēti sistēmas un lietojumprogrammu izveidošanai . </li></ul><ul><li>Programmu izstrādes rīkus veido dažādas programmēšanas valodas un vides, ar kuru palīdzību algoritmu var pārveidot datora programmā. </li></ul><ul><li>Programmnodrošinājuma izstrādei plaši izmanto tādas programmēšanas valodas kā Basic , Pascal , C , C++ , Delphi u. c. </li></ul>
  44. 44. Programmatūru versiju numuri <ul><li>Svarīgi ir pievērst uzmanību programmu versiju numuriem . </li></ul><ul><li>Laika gaitā izstrādātajās programmās parādās uzlabojumi vai pilnīgi jaunas iespējas. Šie jaunumi tiek apkopoti jaunā versijā, kura no iepriekšējās atšķiras ar numuru. Jaunāka versija atvieglo strādāšanu un sniedz lielākas iespējas, bet parasti prasa arī jaudīgākus datorus . </li></ul><ul><li>Var nākties saskarties ar problēmu, ka, piemēram, ar vienā datorā Microsoft Word programmā sagatavotu dokumentu cita datora Word programma atsakās strādāt vai to &quot;nesaprot&quot;. Iemesls - abos datoros ir dažādas Word versijas. Jaunāka versija saprot un māk strādāt ar iepriekšējās versijās sagatavotiem dokumentiem, bet vecākās versijās jaunāku versiju dokumentus var arī nesaprast. </li></ul>
  45. 45. Datora un lietotāja interfeisa varianti <ul><li>Interfeiss - līdzekļu un noteikumu kopa, kura nodrošina cilvēka un programmas un aparatūras savstarpējo mijiedarbību. </li></ul><ul><li>Pirmais radās komandu interfeiss . Tajā lietotājam bija jāievada datoram izpildāmās komandas ( commands ) un to izpildei nepieciešamie parametri no klaviatūras. </li></ul><ul><li>Lai uzlabotu lietotāja dialogu ar datoru, tika izveidots izvēlņu interfeiss . Tajā ir izveidoti izmantojamo komandu saraksti ( menu ). </li></ul><ul><li>Kā noskaidrojuši zinātnieki, cilvēks ātrāk reaģē uz attēlu nekā uz rakstītu tekstu, tāpēc tika izstrādāts grafiskais interfeiss. Grafiskais lietotāja interfeiss ( graphical user interface - GUI ) ļauj sazināties ar datoru, izvēloties un pārvietojot attēlus (ikonas), nevis rakstot komandas. </li></ul><ul><li>Ikona ir neliels grafisks attēls, kas simbolizē kādu programmu vai izmantojamu objektu. </li></ul>
  46. 46. Datoru un programmatūras lietošanas juridiskie un ētiskie aspekti <ul><li>Veidi: </li></ul><ul><li>Bezmaksas ( freeware ) </li></ul><ul><li>Iepazīšanās versijas ( shareware ) – kuras var lietot par velti kādu noteiktu izmēģinājuma laiku, piemēram, 30 dienas. </li></ul><ul><li>Maksas </li></ul><ul><li>!!! Cilvēks nepērk programmu, bet pērk licenci, kas ļauj viņam darboties ar šo programmu. </li></ul><ul><li>Par nelegālas programmatūras lietošana var tikt ierosināta krimināllieta par autortiesību pārkāpumu. </li></ul>
  47. 47. Datoru un programmatūras lietošanas juridiskie un ētiskie aspekti <ul><li>Legāli iegādāto programmu īpatsvars Latvijā strauji pieaug tieši juridiskajām personām . </li></ul><ul><li>To veicina VID un Finanšu policijas pārbaudes, kas notiek kopā ar BSA (Business Software Alliance) </li></ul><ul><li>Business Software Alliance mērķis - veicināt drošu un legālu digitālo pasauli . </li></ul><ul><li>BSA programmas sekmē tehnoloģiju inovāciju, izmantojot izglītojošas aktivitātes un iniciatīvas, kas vērstas uz autortiesību aizsardzību, kiberdrošību, tirdzniecību un e-komerciju. </li></ul>
  48. 48. Drošība Autore: Oļesja Beļajeva
  49. 49. Vīruss <ul><li>Datoru vīruss ir maza programma, kas ‘pielīp’ parastai programmai, “aizņemas” no tās vadību un nostrādā. Vīrusa nostrādāšanas laikā tam noteikti jācenšas izplatīties tālāk, tātad jācenšas pielipt kādai citai programmai. </li></ul><ul><li>Uz cietā diska mēs uzinstalējam programmas, lai kādreiz tās izmantotu. Mēs liksim operētājsistēmai ielikt programmas kodu atmiņā un padot tam vadību (uzstādīt procesora vadības reģistru uz programmu). Tālāk procesors izpildīs programmas kodu komandu pēc komandas. Vīrusam ir tikai jāiespraucas šajā komandu virknē ar savu personīgo kodu. Nākošreiz izpildot šo komandu virkni, izpildīsies arī vīrusa kods. </li></ul>
  50. 50. <ul><li>Kādreiz vīrusus veidoja programmētāji, kuri vēlējās sevi apliecināt – izdarot kaut ko sliktu – dzēšot datus no cietā diska. </li></ul><ul><li>Mūsdienās vīrusus veido noziedzīgiem mērķiem (nozog privāto informāciju): </li></ul><ul><ul><li>servera “bombardēšana” </li></ul></ul><ul><ul><li>banneri (ievadot paroles , pinkodus ) </li></ul></ul><ul><ul><li>nelegālās web lapas </li></ul></ul><ul><ul><li>tārps vāc e-pasta adreses un izsūta mēstules </li></ul></ul><ul><ul><li>spiegu programmas </li></ul></ul>
  51. 51. Ievēro!!! <ul><li>Nepieciešami visi Windows atjauninājumi ( update ) </li></ul><ul><li>Jābūt labam ugunsmūrim ( ZoneAlarm (ir arī bezmaksas versija), OutPost ) </li></ul><ul><li>Un tikai tad antivīrusam </li></ul><ul><li>( Kaspersky , F-Secure , Panda , Symantec ) </li></ul>
  52. 52. Kā pasargāt datoru internetā ? Pirmais un pats vienkāršākais variants ir nepieslēgt datoru internetam! 
  53. 53. Ko vajadzētu ievērot? <ul><li>Datoru ieslēdzot, jāpagaida, kamēr ielādējas labajā apakšējā stūrī Kaspersky Anti-virus (sarkans K burts) un ZoneAlarm (ZA oranži-sarkans), tie ir Antivirus un uguns mūris ( firewall ). </li></ul>
  54. 54. Ko dara uguns mūris (firewall) <ul><li>Tas bloķē-kontrolē programmu (vīrusu) mēģinājumu piekļūt no Jūsu datora internetam vai arī šo programmu (kā arī noteiktu cilvēka grupu - hackers ) nesankcionētu piekļuvi no interneta Jūsu datoram. </li></ul><ul><li>ZoneAlarm ir labākā bezmaksas nekomerciāliem nolūkiem izmantojamā programmatūra. </li></ul>
  55. 55. Zone Alarm galvenais logs
  56. 56. Kā piekļūt savam datoram no “ārpasaules” <ul><li>Vieglākais variants atslēgt uguns mūri, bet tai pat laikā jebkurš varēs iekļūt Jūsu datorā. Tāpēc iesaku nekad to neatslēgt! </li></ul>šo neizvēlēties – nekad!
  57. 57. Piekļuves atļaujas definēšana
  58. 58. Programmu kontrole <ul><li>Palaižot programmu, kas mēģina piekļūt internetam, uguns mūris izmet šādu logu kurā Jūs varat šo piekļuvi atļaut ( allow ) vai aizliegt ( deny ). </li></ul><ul><li>Labi būtu ielikt ķeksīti pie “ Remember this settings ”, kas ļautu iztikt bez šādiem logiem nākotnē. </li></ul>
  59. 59. Programmu kontrole
  60. 60. Programmu kontrole <ul><li>Zaļais ķeksis nozīmē, ka programma drīkst piekļūt internetam; </li></ul><ul><li>Sarkanais krusts nozīmē, ka programmai ir liegta pieeja internetam; </li></ul><ul><li>Zilā jautājuma zīme nozīmē, ka programma katru reizi jautās (izmetīs logu) vai ļaut, šai programmai piekļūt internetam. </li></ul>
  61. 61. Kaspersky Anti-virus <ul><li>Ar labo peles taustiņu uzspiežam uz sarkano K burtu ekrāna apakšējā labajā malā: </li></ul><ul><li>“ Update Anti-Virus Database ” ir japalaiž tiklīdz kā ieslēdz datoru vienreiz dienā; </li></ul><ul><li>“ Scan My Computer for viruses ” ieteicams palaist vienreiz nedēļā </li></ul>
  62. 62. Anti-Virus aizsardzības paaugstināšana
  63. 63. Kaspersky darbības <ul><li>Ja Kaspersky Anti-Virus nespēj novilkt jauninājums ( updates ), tad laiks to iegādāties (beidzies licences termiņš; termiņš parasti ir 1 gads)! </li></ul>
  64. 64. Aparatūra Autore: Oļesja Beļajeva
  65. 65. Datora galvenās sastāvdaļas <ul><li>Visu datora tehnisko nodrošinājumu vizuāli nosacīti var iedalīt 3 daļās: </li></ul><ul><ul><li>sistēmas bloks (informācijas apstrādes un glabāšanas ierīces); </li></ul></ul><ul><ul><li>ievadierīces; </li></ul></ul><ul><ul><li>izvadierīces. </li></ul></ul>
  66. 66. Datora galvenās sastāvdaļas
  67. 67. Sistēmas bloks <ul><li>Sistēmas bloks sastāv no korpusa ( case ), kurā atrodas galvenās datora komponentes </li></ul>
  68. 68. Sistēmas bloks <ul><li>Procesors </li></ul><ul><li>Pamatplate </li></ul><ul><li>Sistēmas kopne, tās nozīme </li></ul><ul><li>Čipsets </li></ul><ul><li>Sloti </li></ul><ul><li>Barošanas bloks </li></ul><ul><li>Nepārtrauktās barošanas bloks </li></ul><ul><li>Iekārtu kontrolieri un kartes </li></ul>
  69. 69. Procesors <ul><li>Procesors ( Central Processor Unit - CPU ) ir datora &quot;smadzenes&quot;. </li></ul><ul><li>Tas veic informācijas apstrādi un vada pārējo datora sastāvdaļu darbu . </li></ul>
  70. 70. Pamatplate <ul><li>Pamatplate jeb mātes plate ( motherboard ) ir datora pamats. </li></ul><ul><li>Tai tieši vai pakārtoti ir pieslēgtas visas pārējās datora sastāvdaļas. Tajā tiek iesprausts procesors, operatīvā atmiņa un paplašinājuma kartes. </li></ul>
  71. 71. Sistēmas kopne, tās nozīme <ul><li>Datorā eksistē vairākas līnijas, ar kuru palīdzību sistēmas ietvaros notiek informācijas apmaiņa. Šīs līnijas sauc par sistēmas kopnēm ( system bus ). </li></ul><ul><li>Sistēmas kopnes galvenie raksturojošie lielumi ir: </li></ul><ul><ul><ul><li>datu pārraides ātrums (MHz), </li></ul></ul></ul><ul><ul><ul><li>platums - vienlaikus pārraidāmo bitu skaits (biti). </li></ul></ul></ul><ul><li>Pēc funkcionālās nozīmes visas kopnes līnijas iedalās trīs grupās: datu, adrešu un vadības grupā. </li></ul><ul><li>Pa datu kopni notiek datu apmaiņa starp procesoru un citām ierīcēm. Tās platums var būt 8, 16, 32 vai 64 biti. </li></ul><ul><li>Vadības kopni izmanto vadības signālu nosūtīšanai. Ar tās palīdzību ierīcei norāda, vai tai dati ir jāsaņem vai jānosūta. Ar vadības signālu palīdzību procesors var pieprasīt ierīcei informāciju par tās gatavību darbam, bet ierīce procesoram - to apkalpot. </li></ul>
  72. 72. Čipsets <ul><li>Čipsets ( chipset ) - mikroshēmu komplekts, kas atrodas uz pamatplates un nodrošina procesora datu apmaiņu ar ārējām iekārtām. </li></ul><ul><li>Dažas no šīm mikroshēmām sauc par kontrolieriem. </li></ul>
  73. 73. Sloti <ul><li>Ātrumu, ar kādu dators apmainās ar informāciju ar pamatplatē ievietotajām paplašinājuma kartēm, nosaka slota tips. Datoros izmanto šāda tipa slotus: </li></ul><ul><ul><li>PCI </li></ul></ul><ul><ul><li>PCI express </li></ul></ul><ul><ul><li>USB </li></ul></ul><ul><ul><li>AGP u. c. </li></ul></ul>
  74. 74. Barošanas bloks <ul><li>Barošanas bloks ( power ) - iekārta, kas veic maiņstrāvas pārveidošanu līdzstrāvā un nodrošina datora iekārtām, kuras pašas nav tieši pieslēgtas elektrotīklam, dažādus nepieciešamos spriegumus. Barošanas bloku raksturo tā jauda. </li></ul>
  75. 75. Nepārtrauktās barošanas bloks <ul><li>Straujas izmaiņas elektroenerģijas padevē var bojāt datora sastāvdaļas. Turklāt elektroenerģijas pazušana var būt par iemeslu informācijas zudumiem datorā. </li></ul><ul><li>Lai šo problēmu atrisinātu, ir izveidota speciālas ierīce - nepārtrauktās barošanas bloks ( Uninterruptible Power Source - UPS ). </li></ul><ul><li>UPS nodrošina stabila sprieguma padevi un sprieguma pazušanas gadījumā - tā uzturēšanu noteiktu laika periodu (ilgums atkarīgs no modeļa). </li></ul><ul><li>Šo iekārtu ieslēdz starp datoru un elektrisko tīklu. </li></ul>
  76. 76. Kartes <ul><li>Video karte </li></ul><ul><li>Videokarte ir monitora vadības karte jeb kontrolieris. Datorā tā atbild par videoattēla formēšanu monitora ekrānā. Monitors ataino videoadaptera darbības rezultātu. </li></ul><ul><li>Skaņas kartes </li></ul><ul><li>Skaņas karti izmanto skaņu ievadīšanai un pārkodēšanai no magnetofona, mikrofona vai citām ierīcēm, mūzikas instrumentu, cilvēku balss, citu skaņu sintēzei, kodēto signālu pārveidošanai, lai tos varētu atskaņot akustiskajās sistēmās, dažādu akustisku efektu un apstrādes iespēju radīšanai. </li></ul><ul><li>Tīkla kartes </li></ul><ul><li>Tīkla adapteri jeb tīkla kartes ir nepieciešamas, lai datoru pievienotu datoru tīklam </li></ul><ul><li>Citas kartes </li></ul><ul><li>Ja datoru paredzēts izmantot kādiem īpašiem uzdevumiem, tajā var ievietot citas kartes, piemēram, radio un TV kartes radioviļņu pārraidei un uztveršanai. </li></ul>
  77. 77. Atmiņa <ul><li>Informācijas glabāšanai izmanto atmiņas ierīces. Tās iedala iekšējā atmiņā (atrodas uz pamatplates) un ārējā atmiņā. </li></ul><ul><li>Atmiņa ( memory ) - jebkura datora iekšējās darbības pamats. Datora darbībai nepieciešamā informācija - programmas un dati - tiek glabāta atmiņā. </li></ul><ul><ul><li>Iekšējā atmiņa </li></ul></ul><ul><ul><li>Ārējā atmiņa </li></ul></ul>
  78. 78. Iekšējā atmiņa <ul><li>Datora sastāvā ir vairāki atšķirīgi iekšējās atmiņas veidi: </li></ul><ul><li>operatīvajā atmiņā ( Random Access Memory - RAM ) glabājas datora darbības laikā nepieciešamā informācija. Ja elektrība pazūd, zūd arī visi tajā esošie dati; </li></ul><ul><li>kešatmiņu ( cache ) izmanto kā starpposmu jeb pagaidu glabātavu starp procesoru un operatīvo atmiņu. Tās apjoms ir neliels, taču tā strādā ļoti ātri un paaugstina datora ātrdarbību. Izšķir divu līmeņu kešatmiņu: L1 ( Level 1 ), kura atrodas pašā procesora korpusā, un L2, kas parasti atrodas ārpus procesora; </li></ul><ul><li>pastāvīgajā atmiņā ( Read Only Memory - ROM ) atrodas programmas un dati, kas nepieciešami datora darbības uzsākšanai un tā galveno sastāvdaļu vadīšanai. Parasti informācija tajā ir nemainīga. Mikroshēmu ar šo atmiņu sauc par BIOS ( Basic Input Output System ). </li></ul>
  79. 79. Ārējā atmiņa <ul><li>Diskešu ierīce </li></ul><ul><li>Cietais disks </li></ul><ul><li>Kompaktdisks </li></ul><ul><li>Citi informācijas nesēji </li></ul>
  80. 80. Diskešu ierīce <ul><li>Lokano diskešu ierīces ( Floppy Disk Drive - FDD ) un disketes ( diskettes ) pašlaik izmanto vairs tikai 3 ½ collu formātā (agrāk pastāvēja arī 5 ¼ collu formāts). </li></ul><ul><li>Izmantojot disketi, datu apmaiņa notiek vislēnāk. Disketes ietilpība - 1,44 MB. Arī ar drošumu tā nevar lepoties, taču ir vislētākais un vienkāršākais nelielu informācijas apjomu glabāšanas vai pārvietošanas variants. </li></ul>
  81. 81. Cietais disks <ul><li>Cietais disks ( Hard Disk - HD ) ir viena no svarīgākajām datora sastāvdaļām. Tajā pamatā glabājas visas programmas un dati. </li></ul><ul><li>Cietā diska ierīcē diski jau atrodas iekšā un nav no tās izņemami. Tāpēc arī cietais disks ir ievietots sistēmas blokā un tam korpusā nav atveres. </li></ul><ul><li>Cieto disku ietilpība: no 40GB līdz 500GB </li></ul>
  82. 82. Cieto disku drošība <ul><li>Disku lietošanas noteikumi: </li></ul><ul><ul><li>disku ierīcei strādājot, nedrīkst pārvietot datoru, lai, strauji satricinot disku ierīci, to nesabojātu; </li></ul></ul><ul><ul><li>vienmēr pagaidiet vismaz 30 sekundes pēc barošanas sprieguma izslēgšanas, iekams pārvietojiet disku vai datoru; </li></ul></ul><ul><ul><li>regulāri nepieciešams veikt disku optimizāciju un pārbaudi. </li></ul></ul>
  83. 83. Kompaktdiski <ul><li>Ar kompaktdisku lasīšanas ierīci ( CD-ROM ) jeb kompaktdisku nolasītāju var nolasīt informāciju no lāzerdiskiem. </li></ul><ul><li>Uz CD-ROM iekārtām esošie apzīmējumi 2X, 4X, ..., 24X, ..., 48X nozīmē, cik reižu šī ierīce strādā ātrāk nekā standarta mūzikas nolasītājs. </li></ul><ul><li>Kompaktdisku ierakstīšanas/nolasīšanas ( CD-R, CD-RW ) ierīces un diskus var izmantot arhīvu veidošanai, liela apjoma informācijas glabāšanai, kā arī kompaktdisku kopiju veidošanai. </li></ul><ul><li>Kompaktdiska standartvarianta maksimālais atskaņošanas ilgums ir 74 minūtes, bet informācijas ietilpība - 650 MB. CD disku ievieto ar apdrukāto pusi uz augšu. </li></ul><ul><li>CD galvenās priekšrocības ir: </li></ul><ul><ul><li>optiskais ieraksts (signālu nolasa lāzera stars, tāpēc kompaktdisks nedilst un atskaņot var bezgalīgi daudz reižu); </li></ul></ul><ul><ul><li>ieraksts ciparu formātā (tas nodrošina augstu un stabilu skaņas kvalitāti); </li></ul></ul><ul><ul><li>ērta lietošana. </li></ul></ul>
  84. 84. Ievadierīces <ul><li>Tastatūra </li></ul><ul><li>Pele </li></ul><ul><li>Kursorbumba </li></ul><ul><li>Kursorsvira </li></ul><ul><li>Jutīgās (sensoru) virsmas </li></ul><ul><li>Gaismas zīmulis </li></ul><ul><li>Grafiskā planšete </li></ul><ul><li>Skeneris </li></ul><ul><li>Skaņas ievadīšanas ierīces (mikrofoni) </li></ul><ul><li>Ciparkameras </li></ul><ul><li>Videokameras </li></ul>
  85. 85. Tastatūra <ul><li>Tastatūra </li></ul><ul><li>Tastatūru jeb klaviatūru ( keyboard ) izmanto informācijas ievadīšanai, tās koriģēšanai. Bez burtiem un cipariem uz tās ir arī dažādas citas rakstzīmes. Funkcionālie taustiņi palīdz izsaukt kādu datora darbību, kuras rezultāts ir atkarīgs no izmantojamās programmas un konkrētas situācijas. </li></ul>
  86. 86. Pamatklaviatūra <ul><li>Šī tastatūras daļa ir ļoti līdzīga rakstāmmašīnas klaviatūrai. Tā kā šeit atrodas burti no A līdz Z un cipari no 0 līdz 9, tad šo tastatūras daļu sauc par alfabēta - ciparu apgabalu. Dažādās valstīs tastatūrās mēdz būt redzamas atšķirības. Pie mums parasti izmanto klaviatūras ar standarta (ASV) taustiņu izvietojumu. </li></ul>
  87. 87. Lielie un mazie burti <ul><li>Parasti pēc datora ieslēgšanas teksta rakstīšana notiek ar mazajiem burtiem. </li></ul><ul><li>Pārslēgšanu no lielo uz mazo burtu rakstīšanas režīmu un otrādi veic ar taustiņa CapsLock palīdzību. Šā taustiņa stāvokļa indikators parasti atrodas tastatūras augšējā labajā stūrī (deg - lielie burti, nedeg - mazie). </li></ul><ul><li>Īslaicīgai rakstīšanas režīma pārslēgšanai izmanto taustiņu Shift . Šādi taustiņi ir divi un izmanto to, ar kuru strādāt ir ērtāk. Lai iegūtu pretēja lielumu burtu, atkarībā no CapsLock stāvokļa taustiņš Shift šo burtu rakstīšanas laikā ir jātur nospiests. </li></ul>
  88. 88. Cipari, pieturzīmes un dažādi simboli <ul><li>punkts (.), </li></ul><ul><li>komats (,), </li></ul><ul><li>semikols (;), </li></ul><ul><li>kols (:), </li></ul><ul><li>izsaukuma zīme (!), </li></ul><ul><li>jautājuma zīme (?), </li></ul><ul><li>domuzīme (-), </li></ul><ul><li>pēdiņas (&quot;), </li></ul><ul><li>apostrofs (') </li></ul><ul><li>un trīs veidu iekavu pāri - (), [],{}. </li></ul>Pamatklaviatūras augšējā rindā atrodas cipari. Šajā klaviatūras daļā atrodas arī pieturzīmes: Visi šie simboli atrodas kopā uz viena taustiņa ar vēl kādu citu simbolu. Ja vajadzīgais simbols atrodas taustiņa apakšā, tā ievadīšanai pietiek nospiest pašu taustiņu. Ja simbols atrodas augšpusē, lai to ievadītu, ir jātur nospiests viens no taustiņiem Shift un tad jānospiež izvēlētais taustiņš.
  89. 89. Cipari, pieturzīmes un dažādi simboli <ul><li>Bez pieturzīmēm vēl ir arī citas rakstzīmes: </li></ul><ul><li>/ - slīpsvītra, </li></ul><ul><li>daļsvītra; </li></ul><ul><li> - reversā slīpsvītra; </li></ul><ul><li>~ - tilde; </li></ul><ul><li>` - gravis; </li></ul><ul><li>@ - komerciālā zīme &quot;par&quot;; </li></ul><ul><li># - numura zīme; </li></ul><ul><li>$ - dolāra zīme; </li></ul><ul><li>% - procentu zīme; </li></ul><ul><li>^ - jumtiņš; </li></ul><ul><li>& - konjunkcijas zīme jeb &quot;un&quot; zīme; </li></ul><ul><li>* - zvaigznīte jeb reizināšana; </li></ul><ul><li>| - kanālrakstzīme; </li></ul><ul><li>+ - plusa zīme; = - vienādības zīme, > - &quot;lielāks par&quot; zīme; < - &quot;mazāks par&quot; zīme. </li></ul>
  90. 90. Latviešu alfabēta burtu ar diakritiskajām zīmēm iegūšana <ul><li>Uz tastatūras atrodas tikai latīņu burti, bet latviešu valodā vēl ir nepieciešami burti ar diakritiskajām zīmēm - ā, ī, ē, ū, š, č, ž, ģ, ļ, ŗ, ķ un ņ. </li></ul><ul><li>Šiem burtiem pamatā ir kāds latīņu burts, kam pievienota garumzīme, jumtiņš vai komatiņš. Lai datorā no tastatūras ievadītu šādus burtus, izmanto speciālas programmas. </li></ul><ul><li>Šajās programmās izmantots veids, kad pirms šāda burta iegūšanas ir jāpiespiež un jāatlaiž kāds noteikts taustiņš (var pastāvēt iespēja to izvēlēties) un tad attiecīgais pamatburts. </li></ul>
  91. 91. Funkcionālie taustiņi <ul><li>Funkcionālie taustiņi F1-F12 (Function 1...) atrodas tastatūras augšmalā. To lietojums dažādās programmās atšķirīgs. </li></ul>
  92. 92. Komandtaustiņi <ul><li>Komandtaustiņi atrodas dažādās tastatūras vietās. To standartnozīme parasti ir noteikta, taču dažādās programmās to izmantošana, iespējams, var atšķirties. </li></ul>Backspace - atkāpšanās taustiņš kursora pārvietošanai par vienu vienību pa kreisi, dzēšot iepriekšējo rakstzīmi. Atrodas virs taustiņa. ( Tabulate ) - tabulācijas taustiņš kursora pārvietošanai par noteiktu pozīciju skaitu uz priekšu vai atpakaļ. ( Alternate ) - alternēšanas taustiņš. To izmanto alternatīvas nozīmes piešķiršanai kombinācijā ar citiemtaustiņiem. ( Control ) - vadības taustiņš. To izmanto kāda cita taustiņa funkcijas mainīšanai, nospiežot abus kopā.
  93. 93. Komandtaustiņi pārtīšanas taustiņš. Darbojas kā slēdzis. Ļauj ieslēgt un atslēgt ekrāna pārtīšanas režīmu. Darbojas tikai retās MS-DOS programmās ekrāndrukāšanas taustiņš. Ekrāna satura izdrukāšanai uz papīra ( DOS vidē) vai pārkopēšanai citā logā ( Windows vidē), bet kopā ar izmanto aktīvā loga kopēšanai. ( Escape ) - atsoļa taustiņš. Pēdējās darbības atcelšanai. Izmanto, lai atteiktos no kādas komandas vai režīma. dzēšanas taustiņš. Teksta, ikonas u. c. vienību dzēšanai. iespraušanas taustiņš. Lieto, lai pārslēgtos no iestarpināšanas režīma uz aizvietošanas (&quot;rakstīšanas virsū&quot;) režīmu un atpakaļ.
  94. 94. Komandtaustiņi veic to pašu, ko klikšķis ar peles labo pogu - izsauc konteksta komandkarti ( shortcut menu ). nospiešanai ir tāds pats rezultāts kā Windows vides uzdevumu joslas Start pogas nospiešanai. Šādi taustiņi ir divi. Ir divu veidu Windows taustiņi, kuri atrodas abpus intervāla taustiņam. pauzēšanas taustiņš. Datora darbības aizturēšanai, uz laiku &quot;iesaldējot&quot; ekrāna saturu.
  95. 95. Kursora vadības bloks <ul><li>Šeit atrodas 10 taustiņi, ar kuru palīdzību var vadīt kursoru. </li></ul>
  96. 96. Kursora vadības bloks kursora pārvietošanai pa vienam simbolam. lejupšķiršanas taustiņš. Teksta ekrāna &quot;pāršķiršanai&quot; pa ekrānu uz priekšu. augšupšķiršanas taustiņš. Teksta ekrāna &quot;pāršķiršanai&quot; pa ekrānu atpakaļ. beigvietas taustiņš. Kursora novietošanai rindas vai teksta beigu punktā. sākumvietas taustiņš. Kursora novietošanai rindas vai teksta sākumpunktā.
  97. 97. Ciparu klaviatūra <ul><li>Šo bloku tastatūrās ieviesa, lai atvieglotu ciparu informācijas ievadi, tāpēc tajā ir izvietoti cipari no 0 līdz 9,visu četru aritmētisko operāciju zīmes (+, -, *, /) un decimālā punkta simbols (.). </li></ul><ul><li>Lai šo klaviatūras daļu varētu izmantot arī citiem mērķiem (kā 10 pārvietošanās taustiņus), tiem ir dubulta nozīme. Pārslēgšanu no vienas nozīmes uz otru veic ar taustiņu NumLock . Ja šis taustiņš ir nospiests, deg lampiņa ar tādu pašu nosaukumu un dators strādās ciparu ievades režīmā. Šeit atrodas arī otrs Enter taustiņš. </li></ul>
  98. 98. Papildtaustiņi <ul><li>Tā kā aizvien vairāk cilvēku izmanto multimediju un interneta produktus, ir izveidotas klaviatūras, kurās ir izvietoti taustiņi biežāk lietojamo funkciju izsaukšanai, piemēram, CD-ROM iekārtas vadībai, WWW pārlūkprogrammas izsaukšanai, e-pastam u.c. </li></ul>
  99. 99. Biežāk lietojamās taustiņu kombinācijas Microsoft programmās + atceltu iepriekšējo komandu ( undo ) + ievietotu + izgrieztu + noņemtu kopiju + pārvietotos uz dokumenta beigām + pārvietotos uz dokumenta sākumu + aizvērtu logu, beigtu darbu ar programmu aktivizētu komandu rindu jānospiež Lai
  100. 100. Pele <ul><li>Peles darbības funkcijas tiek realizētas divējādi: peli pārvietojot un izmantojot tās pogas. Peļu ārējais izskats un pogu skaits var būt atšķirīgs. Pārvietojot peli pa galda virsmu, uz ekrāna attiecīgi pārvietojas peles rādītājs. </li></ul><ul><li>Rādītāja forma ir atkarīga no programmas, kurā strādā, objekta tipa, uz ko rādītājs ir novietots, un veicamās darbības. </li></ul>
  101. 101. Kursorbumba <ul><li>Kursorbumba ( trackball ) ir pozicionēšanas iekārta, kas satur ripināmu bumbiņu. Ripināšanu var veikt kā ar pirkstiem, tā arī delnu. Atkarībā no iekārtas tai var būt no vienas līdz trim dažādās vietās novietotām pogām. </li></ul><ul><li>Kursorbumbai ir divas būtiskas atšķirības no peles: </li></ul><ul><ul><li>tā ir stabila (nekustīga), jo tai ir smags korpuss; </li></ul></ul><ul><ul><li>nav nepieciešams laukums bīdīšanai, kā tas ir pelei. </li></ul></ul><ul><li>Kursorbumbas plašu pielietojumu nav guvušas. Aktīvi to izmanto tikai portatīvajos notebook un laptop tipa datoros. </li></ul>
  102. 102. Kursorsvira <ul><li>Kursorsvira ( joystick ) ir pozicionēšanas iekārta, kuru izmanto objektu pārvietošanai pa ekrānu jebkurā virzienā. Kursorsvirai ir arī pogas. </li></ul><ul><li>Pamatā kursorsviru izmanto videospēlēs un dažās projektēšanas programmās. </li></ul>
  103. 103. Jutīgās (sensoru) virsmas <ul><li>Pieskārienjutīgās ( touch ) virsmas ( pad ) un ekrānus ( screen ) izmanto, lai sazinātos ar datoru, pieskaroties vajadzīgajiem vārdiem vai attēliem. Pieskārienjutīgos ekrānus izmanto uz datoriem bāzētās apmācību ierīcēs un speciāli izstrādātās sistēmās cilvēkiem, kuriem ir grūtības strādāt ar peli vai klaviatūru. </li></ul>
  104. 104. Gaismas zīmulis <ul><li>Gaismas zīmulis ir gaismas jutīgs irbulis ar vadu, kuru izmanto zīmēšanai vai komandu izvēlei. Atkarībā no modeļa gaismas zīmulim var būt viena vai vairākas pogas, kuras izpilda peles pogām līdzīgas funkcijas. </li></ul><ul><li>Gaismas zīmulis ir izmantojams kopā ar monitoru. Pieskaroties ekrāna virsmai, gaismas zīmuļa fotosensors reģistrē gaismu. Bieži gaismas zīmuļus izmanto kopā ar grafiskajām planšetēm. Tādā gadījumā gaismas zīmulis izpilda &quot;rakstīšanas&quot; funkciju. </li></ul>
  105. 105. Grafiskā planšete <ul><li>Grafiskās zīmēšanas planšeti izmanto jaunu zīmējumu skicēšanai vai vecu labošanai. Lietotājs pieskaras planšetei ar gaismas zīmuļa vai ripas (kļūdaini dēvētas par peli) palīdzību. Abi var būt ar vai bez vada. </li></ul><ul><li>Ripu parasti izmanto precīziem tehniskiem zīmējumiem, jo tajā ir ievietots palielināmais stikls. Daļā planšetes var būt izveidotas komandu un funkciju izvēles pogas. </li></ul>
  106. 106. Skeneris <ul><li>Skeneris ( scanner ) ir ierīce, ar kuras palīdzību var nolasīt un nosūtīt uz datoru dokumentus, zīmējumus, fotogrāfijas, diapozitīvus. Skenera iegūtais attēls var būt gan krāsains, gan melnbalts. Viens no skenera galvenajiem raksturlielumiem ir izšķirtspēja. </li></ul><ul><li>Ir speciālas programmas, ar kuru palīdzību nolasītu dokumentu var pārveidot teksta apstrādes programmām saprotamā formā. </li></ul>
  107. 107. Skaņas ievadīšanas ierīces (mikrofoni) <ul><li>Mikrofonu ( microphone ) izmanto, lai datorā ievadītu skaņas vai ierunātu tekstu. Mikrofonu datoram pievieno caur skaņas karti.Mikrofons var būt kopā komplektā ar austiņām. </li></ul>
  108. 108. Ciparkameras <ul><li>Ciparkamera jeb digitālā kamera ( digital camera ) ir līdzīga parastajiem fotoaparātiem. Starpība ir tā, ka ciparkamerās var saglabāt noteiktu skaitu fotogrāfiju, kuras pēc tam pārsūta uz datoru. </li></ul>
  109. 109. Videokameras <ul><li>Videokameru ( video camera ) var izmantot videokonferenču rīkošanai internetā. Šim nolūkam izmanto stacionārās videokameras. Datoram var pieslēgt arī pārnēsājamo digitālo videokameru. </li></ul>
  110. 110. Izvadierīces <ul><li>Monitors </li></ul><ul><li>Printeri </li></ul><ul><li>Ploteri </li></ul><ul><li>Skaņu izvades ierīces </li></ul><ul><li>Citas izvadierīces </li></ul><ul><li>Izvadierīce, kura praktiski ir jebkuram datoram, ir monitors. </li></ul>
  111. 111. Monitors <ul><li>Monitors ir svarīgākā informācijas attēlošanas iekārta. Tā ir izvadierīce, kas nodrošina datora dialogu ar lietotāju. Izšķir divu tipu monitorus: </li></ul><ul><ul><li>CRT monitori, kuri ļoti atgādina televizoru; </li></ul></ul><ul><ul><li>plakanie šķidro kristālu ekrāni - LCD monitori. </li></ul></ul>
  112. 112. Monitora raksturlielumi <ul><li>Izmēri </li></ul><ul><li>Viens no monitora raksturlielumiem ir ekrāna diagonāle. CRT monitoru standartizmēri pa diagonāli (collās) ir 14&quot; (~35 cm), 15&quot;, 17&quot;, 19&quot;, 20&quot;, 21&quot;. Galda datoriem parasti izmanto 15&quot; vai 17&quot; monitorus. Monitorus ar lielākiem ekrāniem izmanto grafiskos lietojumos. </li></ul><ul><li>Izšķirtspēja </li></ul><ul><li>Standarta izšķirtspējas ir 640x480, 800x600, 1024x768, 1280x1024, 1600x1280 punktu. Ne vienmēr ir labi izmantot lielu izšķirtspēju - burti var izskatīties sīki. Turklāt, jo mazāka ir izšķirtspēja, jo monitors var nodrošināt lielāku frekvenci. Ieteicamās darba izšķirtspējas ir 800x600 (14&quot;), 1024x768 (15&quot;), 1280x1024 (17&quot;), 1600x1280 (19&quot;) vai 1800x1440 20&quot; un 21&quot; monitoriem. Dažkārt, pamatā strādājot ar tekstiem, tiek izmantota par vienu &quot;soli&quot; mazāka izšķirtspēja. </li></ul>
  113. 113. Monitora raksturlielumi <ul><li>Kadru frekvence </li></ul><ul><li>Normālam darbam nepieciešama vismaz 75 Hz frekvence visos krāsu režīmos. TCO 99 standarts kā minimālās prasības izvirza 85 Hz. </li></ul><ul><li>Krāsu režīmi </li></ul><ul><li>Krāsu skaita standarti ir 16, 256, 65 536 ( High Color ) un 16 777 216 ( True Color ). Strādāt tikai ar 256 krāsām nav īpaši patīkami, bet True Color režīms dažkārt samazina izvadīšanas ātrumu uz ekrāna. Turklāt cilvēks ar aci spēj izšķirt ~ 2 miljonus krāsu. Ja nav jāstrādā ar poligrāfiskiem darbiem, kur ir nepieciešama ļoti kvalitatīva krāsu gamma, vislabāk ir strādāt High Color režīmā. </li></ul>
  114. 114. Apiešanās ar monitoru <ul><li>Monitora regulēšana </li></ul><ul><li>Atkarībā no monitora atrašanās vietas un apgaismojuma dažkārt var rasties nepieciešamība izmainīt ekrāna attēla novietojumu, krāsas un spilgtumu. Jaunākajos monitoru modeļos regulējamie parametri parādās uz ekrāna kartes veidā. Ir trīs regulējamo parametru grupas: </li></ul><ul><ul><li>pamata - regulē spilgtumu, kontrastu, horizontālos izmērus un novietojumu, vertikālos izmērus un novietojumu; </li></ul></ul><ul><ul><li>ģeometriskā - slīpās un izliektās formas ģeometriskās figūras palīdz regulēt attēlu dažādos izšķiršanas režīmos un frekvencēs; </li></ul></ul><ul><ul><li>krāsu - ļauj regulēt krāsas. </li></ul></ul>
  115. 115. Printeri <ul><li>Printeris ir ierīce, kas datorā esošus datus izdrukā uz papīra vai cita materiāla. Printera darbības rezultātu sauc par izvadi, izdruku vai cieto kopiju. Tradicionāli printerus pieņemts iedalīt pēc drukāšanas tehnoloģijas, jo tā uzliek zināmus ierobežojumus printera lietošanai. </li></ul>
  116. 116. Printeru veidi un to parametri <ul><li>Adatu printeri </li></ul><ul><ul><li>Matricu jeb adatu ( dot-matrix ) printeris ir samērā līdzīgs rakstāmmašīnai. Tā drukāšanas galviņā ir nelielas metāla adatas, kas, atsitoties pret printera lenti, ar mazu punktiņu rakstu uz papīra veido grafisku attēlu. Pēc adatiņu skaita matricu printeri iedalās 9 un 24 adatu printeros. Ar 24 adatu printeri iegūtās izdrukas ir kvalitatīvākas. </li></ul></ul><ul><li>Tintes printeri </li></ul><ul><ul><li>Tintes printeru darbība ir līdzīga adatu printerim, tikai šeit printera galviņā adatu vietā ir ļoti mazi caurumiņi, caur kuriem uz papīra tiek izšļākta tinte. Tintes printerus parasti izmanto krāsainajām izdrukām. Šādiem printeriem ir kasete ar melno tinti un viena vai trīs krāsu kasetes (zila, dzeltena, sarkana). </li></ul></ul><ul><li>Lāzerprinteri </li></ul><ul><ul><li>Daudzos lāzerprinteros izmantotais drukāšanas mehānisms ir līdzīgs kā kopētājos. Šā tipa printeros izmanto toneri (īpašu pulveri). </li></ul></ul>
  117. 117. Svarīgākie printera parametri <ul><li>Izšķirtspēja ir galvenais parametrs, kas ietekmē izdrukas kvalitāti. Tekstam pietiek ar izšķirtspēju 300 punktu collā, bet kvalitatīvai fotogrāfijai nepieciešami vismaz 600(600 punkti collā ( dpi - dots per inch ). Tintes printera kvalitāti ietekmē izmantotās tintes tips. </li></ul><ul><li>Maksimālais lappušu skaits mēnesī norāda to, cik daudz lapu mēnesī drukājot varat būt droši, ka printeris neizies no ierindas pārslodzes dēļ. </li></ul>
  118. 118. Skaņu izvades ierīces <ul><li>Skaļrunis ( speaker ) ir ierīce skaņas izvadīšanai. Parasti skaļruņi ir divi, un tos novieto abpus monitoram. Pēdējā laikā ir parādījušies komplekti no trim skaļruņiem. Trešais ir domāts basu atskaņošanai, un to var novietot jebkurā vietā. </li></ul><ul><li>Lai netraucētu apkārtējos, skaņas izvadīšanai no datora var lietot arī austiņas ( phones ). </li></ul><ul><li>Dažkārt austiņām ir pievienots arī mikrofons. </li></ul>
  119. 119. Datu pārraides ierīces <ul><li>Kā vienu no izplatītākajām datu pārraides ierīcēm var minēt modemu </li></ul><ul><li>Modemu izmanto datu pārraidei un saņemšanai no telefona tīkla. </li></ul><ul><ul><li>Iekšējais ( internal ) modems ir karte, uz kuras atrodas visas datu apmaiņu nodrošinošās komponentes. To ievieto tāpat kā visas pārējās kartes. Kartes ārējā daļā atrodas telefona līnijas pieslēgšanas ligzda. Iekšējā modema priekšrocība ir tā, ka uz galda nav jātur papildu ārējā iekārta. Mīnuss ir tas, ka, lai mainītu kādus kartes parametrus, ir jāatver PC korpuss. </li></ul></ul><ul><ul><li>Ārējais ( external ) modems ir vieglāk uzstādāms, un tam ir gaismas diožu (i) indikatori, ar kuru palīdzību vizuāli var kontrolēt modema darbību. Ārējo modemu var viegli pārvietot pie cita datora. </li></ul></ul>
  120. 120. Instrukcija personālā datora lietotājam! Autore: Oļesja Beļajeva
  121. 121. Ergonomika (darba noteikumi) <ul><li>Apgaismošana, mēbeles un citi darba apstākļi ļoti ietekmē Jūsu veselību, komfortu un darba efektivitāti. Ja izvēlaties vietu Personālajam datoram (PD), ieteicams iegādāties speciālu galdu, kurš jau projektējot ir paredzēts darbam ar PD. </li></ul><ul><li>Ja nav iespējams izmantot attiecīgas mēbeles, ieteicams visas PD sastāvdaļas izvietot uz galda. Uz grīdas var novietot tikai sistēmas bloku. </li></ul>
  122. 122. <ul><li>Klaviatūra un pele </li></ul><ul><ul><li>Izvēlieties tik lielu galdu, lai uz tā izvietotu visu PD tehniku un papildus iekārtas. </li></ul></ul><ul><ul><li>Klaviatūru novietojiet tieši pret sevi. Tas palīdz ievadīt informāciju nenoslogojot plecus. </li></ul></ul><ul><ul><li>Klaviatūrai nav jāatrodas galda malā, bet 10-15 cm no tās, lai būtu ērti turēt plaukstas pamatu uz galda. </li></ul></ul><ul><ul><li>Turklāt ieteicams lietot atbalstu plaukstas pamatam. </li></ul></ul><ul><ul><li>Izvēlieties tādu galda un krēsla augstumu, lai Jūsu rokas elkoņos būtu saliektas pēc iespējas taisnākā leņķī. </li></ul></ul><ul><ul><li>Pamēģiniet atrast tādu pozīciju, lai plaukstas pamati būtu jāloka vismazāk, bet elkoņi būtu pēc iespējas tuvāk ķermenim. </li></ul></ul><ul><ul><li>Pārliecinieties, vai uz galda ir pietiekoši vietas pelei! </li></ul></ul>Ergonomika (darba noteikumi)
  123. 123. <ul><li>Monitors </li></ul><ul><ul><li>Novietojiet monitoru pareizā augstumā un piemērotā vietā, tā var samazināt acu, kakla un plecu muskuļu spriedzi. </li></ul></ul><ul><ul><li>Monitoru novietojiet tieši pret sevi, saglabājot Jums piemērotu attālumu līdz acīm. Sēžot monitora augšējā mala nedrīkst būt augstāka par Jūsu acu līmeni . </li></ul></ul><ul><ul><li>Novietojiet monitoru tā, lai blakus gaisma no logiem, spuldzēm u.c. Neatspīdētu ekrānā. Atspīdumu ekrānā palīdz novērst papildus pieliekamais ekrāna filtrs. </li></ul></ul><ul><ul><li>Noregulējiet tādu ekrāna spilgtumu un kontrastu, kāds būtu pieņemams Jūsu acīm, kā arī izvairieties no šo parametru (kontrasts/spilgtums) maksimālajiem uzstādījumiem. </li></ul></ul><ul><ul><li>Ja izmantojiet dokumentu apstrādāšanai paredzētu statīvu, piestipriniet to tādā pašā augstumā kā monitors. </li></ul></ul>Ergonomika (darba noteikumi) Uzmanību! Ja blakus atrodas vairāki darbojošies PD, nav ieteicams sēdēt tuvu cita datora monitora sānu vai aizmugures daļai!
  124. 124. <ul><li>Darba krēsls </li></ul><ul><ul><li>Izvēlieties tāda augstuma krēslu, lai dabīgā veidā turot rokas, ar kājām sasniegtu grīdu. Ja tā nav, izmantojiet atbalstu kājām, lai tās varētu atpūsties uz stingra pamata. </li></ul></ul><ul><ul><li>Krēsla atzveltni noregulējiet tā, lai pret to atbalstītos tiaki muguras apakšējā daļa! </li></ul></ul>Ergonomika (darba noteikumi)
  125. 125. <ul><li>Printeris </li></ul><ul><ul><li>Visērtāk lokālo printeri izvietot darba vietā tā, lai, nepaceļoties no krēsla varētu aizsniegt printera vadības pogas, ielikt papīra padevējā jaunas lapas un saņemt gatavās izdrukas. Pie tam, ap drukas iekārtu jāatstāj nedaudz brīvu vietu (apmēram plaukstas platumā) tehniskai apkopei. </li></ul></ul>Ergonomika (darba noteikumi)
  126. 126. Ķermeņa poza <ul><li>Galvenās sūdzības ir par muskuļu saspringumu un sāpēm kakla rajonā, kas saistītas ar galvas noliekšanu, kā arī jostas-krustu rajonā, kuru iemesls ir darbs ar saliektu muguru. Ilgstoša sēdēšana izraisa arī kāju tūsku un nogurumu. </li></ul><ul><li>Kā izvairīties no atkārtota sasprindzinājuma traumām : </li></ul><ul><ul><li>izveidojot piemērotu darba vidi (galda, krēsla un iekārtu plauktiņu) novietojumu; </li></ul></ul><ul><ul><li>lietas, kuras nepieciešams lietot uz galda novietojot iespējami tuvu; </li></ul></ul>
  127. 127. <ul><li>lasāmos dokumentus novietojot monitora augstumā; </li></ul><ul><li>noregulējot krēsla augstumu tā, lai tad, ka pirksti atrodas virs taustiņiem, elkoņi būtu saliekti 90 grādu leņķī un delna neatbalstītos uz taustiņiem, galda vai tastatūras paliktņa; </li></ul>Ķermeņa poza <ul><li>augšstilbus turot paralēli grīdai; </li></ul><ul><li>izmantojot krēslu ar atzveltni, kura nodrošina muguras apakšdaļas atbalstu; </li></ul><ul><li>lietojot krēslu ar regulējamiem roku balstiem; </li></ul><ul><li>nesasprindzinot kaklu un plecus. </li></ul>
  128. 128. <ul><li>Kā saglabāt piemērotu darba pozu: </li></ul><ul><ul><li>strādājot, saglabājiet nesaspringtu ķermeņa augšdaļu; </li></ul></ul><ul><ul><li>ļaujiet rokām brīvi nokarāties no pleciem; </li></ul></ul><ul><ul><li>izvairieties no neērta, sagriezta, neērta ķermeņa, roku un plaukstu stāvokļiem; </li></ul></ul><ul><ul><li>lai nospiestu vajadzīgo taustiņu, labāk pārvietojiet roku, nevis cenšaties tos aizsniegt ar pirkstiem; </li></ul></ul><ul><ul><li>izvairieties no ilgstošas atrašanās nemainīgā pozā; </li></ul></ul><ul><ul><li>rūpējieties, lai rokas būtu siltas, jo tas veicina asinsriti un atbrīvo muskuļus; </li></ul></ul><ul><ul><li>izdariet darbā regulārus pārtraukumus. </li></ul></ul>Ķermeņa poza
  129. 129. Personālā datora sastāvdaļu salikšana <ul><li>Monitors </li></ul><ul><ul><li>Monitors tiek pievienots pirmais! Parasti pievienošanas ligzdas atrodas PD korpusa aizmugurē, retāk sānos vai priekšā. Monitora signālkabelis ar 15 kontaktu kontaktdakšu tiek pievienota pie PD sistēmbloka grafiskās kartes. Šo kontaktdakšu iespējams pievienot tikai vienai no daudzām datora ligzdām (PD korpusā atzīme “VIDEO”, ligzda zilā krāsā)! </li></ul></ul>Uzmanību! Visu iekārtu elektrobarošanas kabeļus pievienot elektropievades tīklam aizliegts pirms visu pārējo savienojumu pieslēgšanas! Uzmanību! Neskatoties uz trapeces formu, kontaktdakšu var pievienot arī otrādi un tas var būt abu savienojuma daļu, monitora vai grafiskās kartes, bojājuma cēlonis. Pēc savienošanas, kontaktdakšu pieskrūvējiet arī sānos esošām skrūvēm līdz galam. Skrūves nepievelciet ar spēku. Ja skrūves nav pieskrūvētas, kontaktdakša var viegli atvienoties, kas var izsaukt monitora un grafiskās kartes bojājumus. Šis brīdinājums attiecas arī uz pārējiem savienojumiem!
  130. 130. Personālā datora sastāvdaļu salikšana <ul><li>Klaviatūra </li></ul><ul><ul><li>Klaviatūrai ir viens kabelis ar apaļu kontaktdakšu (parasti violetā krāsā). Tā ir piemērota atbilstošam kontaktam PD korpusa aizmugurē ar atzīmi “Keyboard”. </li></ul></ul>
  131. 131. <ul><li>Pele </li></ul><ul><ul><li>Peles vada galā apaļa kontaktdakša (parasti zaļā krāsā), kas attiecīgi tiek pieslēgta PS/2 tipa kontaktligzdai. (PD korpusā atzīme “Mouse”) </li></ul></ul>Personālā datora sastāvdaļu salikšana
  132. 132. <ul><li>Printeris </li></ul><ul><ul><li>Printera pieslēgšanai PD atrodas 25 kontaktu pieslēgšanas ligzda (PD korpusā atzīme “LPT1”) </li></ul></ul>Personālā datora sastāvdaļu salikšana
  133. 133. <ul><li>Iekārtas ar USB </li></ul><ul><ul><li>Iekārtas ar USB tiek pieslēgtas USB savienojuma taisnstūrveida kontaktligzdās. Šīs iekārtas var būt ieslēgtas arī jau pieslēgtās iekārtās ar USB savienojumu. </li></ul></ul>Personālā datora sastāvdaļu salikšana
  134. 134. Prasības elektroenerģijas piegādes sistēmai <ul><li>Jūsu PD ir nepieciešams 220 Voltu un 50 Hz frekvences rūpnieciskā tīkla spriegums! </li></ul><ul><li>PD ir ļoti jūtīgs pret jebkādām sprieguma svārstībām tīklā. Nav ieteicams PD ieslēgt noslogotā elektroapgādes līnijā. Obligātā prasība ir PD iezemēšana. Iezemēšana aizsargā pret uzkrājušos statisko elektrisko slodzi, sprieguma defektiem un strāvas noplūdēm PD korpusā. Zemējuma prasību pilnībā nodrošina Eiropas (Latvijas) standartam atbilstoša 220 V (trīs vadu) līnija un kontaktligzda ar divām galvenajām spailēm un iezemēšanas spaili. Ja ir iespējams visiem datortīkla lietotājiem jābūt saslēgtiem vienā elektroenerģijas piegādes līnijā. </li></ul><ul><li>Biežu sprieguma svārstību vai nestabilas enerģijas piegādes gadījumā ieteikums lietot nepārtrauktās elektroenerģijas piegādes avotu (UPS) </li></ul>
  135. 135. PD ieslēgšana un izslēgšana no elektrotīkla <ul><li>Uzmanību! Visu iekārtu elektrobarošanas kabeļus pievienot elektropadeves tīklam aizliegts pirms visu pārējo savienojumu pieslēgšanas! </li></ul><ul><li>Ja Jūsu monitoram ir barošanas kabelis ar kontaktdakšu, kas der pieslēgšanai PD barošanas bloka, ieslēdziet to attiecīgajā ligzdā, kas atrodas aizmugurējā PD korpusa panelī. Tad gan monitors, gan PD var tikt ieslēgti un izslēgti tikai ar barošanas slēdzi, kas atrodas uz PD korpusa priekšējā paneļa. </li></ul><ul><li>PD barošanas kabeli ieslēdziet ligzdā, kas atrodas uz PD korpusa aizmugurējā panelī (atzīme “Power”). Pirms ieslēgšanas elektrotīklā pārliecinieties vai PD barošanas slēdzis ir izslēgts. Pēc PD ieslēgšanas elektrotīklā un visu pārējo slēdžu pārbaudīšanas, visu sistēmu ieslēdziet ar barošanas slēdzi, kas atrodas PD korpusa priekšpuses panelī. </li></ul>
  136. 136. <ul><li>PD ieslēgšana un izslēgšana var atšķirties atkarībā no korpusa tipa: dažiem PD ieslēgšanas poga nofiksējas, dažiem nē. </li></ul><ul><ul><li>Tādā gadījumā, ja poga nofiksējas, PD ir jāizslēdz nospiežot to pašu pogu; </li></ul></ul><ul><ul><li>pretējā gadījumā PD izslēdzas automātiski, kad beidzas darbs ar operāciju sistēmu. </li></ul></ul><ul><li>Dažiem PD ir papildus slēdzis aizmugurējā korpusa pusē, blakus barošanas kabeļa izvadam. To pastāvīgi izslēgt nav nepieciešams. </li></ul>PD ieslēgšana un izslēgšana no elektrotīkla
  137. 137. Antistatiskie un aizsardzības līdzekļi, drošības prasības <ul><li>PD sastāv no funkcionāli neatkarīgiem elektroniskiem blokiem, kurus remontējot, savienojot vai veicot pārējos darbus ir jāievēro sekojoši noteikumi: </li></ul><ul><ul><li>Savienojot iekārtas pārbaudiet, lai tās būtu izslēgtas no tīkla (ieteicams izslēgt ne tikai slēdzi, bet arī izņemt kontaktu no kontaktligzdas) </li></ul></ul><ul><ul><li>Cilvēku ķermeņi, drēbes, ierīces un tml., nedrīkst būt saelektrizējušies. Datora kartes (un pārējās elektronikas detaļas) satveriet tikai aiz elektrību nevadošām detaļām (malām) </li></ul></ul><ul><ul><li>Ar rokām neaiztieciet datora kartēs esošos detaļu savienojumus, kontaktdakšas, utml. </li></ul></ul>
  138. 138. <ul><ul><li>Izvairieties lietot datortehniku telpās ar samazinātu gaisa mitrumu. – Tas var izraisīt statiskas elektrības slodzes uzkrāšanos </li></ul></ul><ul><ul><li>Visus lodēšanas darbus, pat pēc garantijas termiņa beigām, uzticiet speciālistam </li></ul></ul><ul><ul><li>Pret biežām sprieguma svārstībām vai enerģijas piegādes traucējumiem PD var aizsargāt strāvas filtrs vai nepārtrauktās enerģijas piegādes avots (UPS). Pēdējais Jums dos iespēju izvairīties no datu pazaudēšanas pat tad, ja pēkšņi pazustu elektroenerģijas piegāde </li></ul></ul><ul><ul><li>Vētras vai pērkona negaisa laikā ieteicams PD un papildus iekārtas izslēgt no telefona un elektrotīkla. Zibens var pārtraukt modema un PD darbu pa telefona līniju. Tātad, ja lietojat modemu, arī to izslēdziet no elektrotīkla; </li></ul></ul>Antistatiskie un aizsardzības līdzekļi, drošības prasības
  139. 139. <ul><ul><li>PD ir piemērots darbam istabas temperatūras (5-400C) un 40-80% mitruma apstākļos; </li></ul></ul><ul><ul><li>PD transportēšanai vienmēr jānotiek oriģinālā iepakojumā; </li></ul></ul><ul><ul><li>Atrodoties blakus PD labāk neēst un nedzert; </li></ul></ul><ul><ul><li>Pie PD nesmēķēt; </li></ul></ul><ul><ul><li>Pirms PD tīrīšanas atvienojiet visus barošanas kabeļus; </li></ul></ul><ul><ul><li>Neieslēdziet un neizslēdziet PD pārāk bieži. Nestabila PD sastāvdaļu temperatūra, ko izraisa ieslēgšana un izslēgšana, var izraisīt Cietā diska, slēdžu un tml., bojājumus. </li></ul></ul>Antistatiskie un aizsardzības līdzekļi, drošības prasības
  140. 140. Datu aizsardzība pret iznīcināšanu <ul><li>Paplašinoties PD lietojuma jomām, PD glabājamie dati kļūst arvien svarīgāki. Ja dati mainās vai pazūd, Jūs varat pazaudēt lielu daļu informācijas un tas var radīt lielus zaudējumus. Datu atjaunošanai nepieciešams daudz laika, bet reizēm to izdarīt nav iespējams. Kaut gan tiek izstrādāti jauni programmas līdzekļi, kas ļauj “atrast” pazaudētos datus. Līdz ar to vienīgais iespējamais datu saglabāšanas veids ir to rezerves kopijas nodrošināšana. </li></ul>
  141. 141. Kā notiek kopēšana? <ul><li>Rezerves kopijas ir jātaisa ne retāk kā reizi nedēļā. </li></ul><ul><li>Lētākais rezerves kopijas veids ir datu ierakstīšana disketēs. Tāpēc Jums ir nepieciešami divi diskešu komplekti (ja kaut kas atgadās ar vienu komplektu, saglabājas otrs). Disketes ir jāaizsargā pret karstumu, saules gaismu, putekļiem un netīrumiem, mehāniskiem bojājumiem un magnētiskiem laukiem. Diskešu atzīmēm lietojiet tikai mīkstos flomāsterus, nevis pildspalvas vai zīmuļus. Nelietojiet dzēšgumiju! </li></ul><ul><li>Visvieglāk kopēt izmantojot speciālos ierakstīšanas līdzekļus (CD-R, CD-RW u.c.), kuros var ievietot krietni vairāk informācijas. </li></ul>
  142. 142. Datu aizsardzība pret nelegālu piekļūšanu <ul><li>Gadījumā, ja Jūs esat vienīgais PD lietotājs un vēlaties, lai visa informācija būtu konfidenciāla, ir jāierobežo piekļūšana pie PD. </li></ul><ul><li>Ja Jūsu PD ieslēgts tīklā vai arī Jūs lietojat automātisko modemu, tad pie Jūsu informācijas var piekļūt ar tīkla palīdzību, vai, citiem vārdiem runājot, nozagt informāciju ar elektronikas palīdzību, pat fiziski nepieskaroties Jūsu PD. Taču visbiežāk datus sabojā vai “nozog” vīrusi. Ja vēlaties no šīm rūpēm izvairīties: Lietojiet pretvīrusu programmas, kas kontrolē visas PD operācijas. Nelietojiet svešas disketes pirms neesat pārliecinājušies, ka tajās nav vīrusu; </li></ul><ul><li>Aizsargājiet istabu, kurā atrodas Jūsu PD; </li></ul><ul><li>Disketes ar datiem glabājiet drošā vietā. Ir iespējams noteikt dažāda veida ierobežojumus darbam datortīklā, t.i. Dažādiem datortīkla lietotājiem var būt piešķirtas dažādas tiesības. </li></ul>
  143. 143. <ul><li>Tā kā no “fiziskās” datu zādzības, to apmainīšanas vai vienkāršas nokopēšanas ir iespējams izvairīties tikai radot papildus “fiziskos” šķēršļus, kurus visus var iznīcināt, līdz ar to ļoti svarīgai informācijai jābūt kodētai ar tam domātu līdzekļu palīdzību. Šim nolūkam būtu jāiegādājas speciālās programmatūras paketes. Protams, pat arī tas nevar radīt absolūtu drošību, taču tas krietni palielina informācijas konfidencialitāti. Kodētās informācijas atkodēšana ir krietni sarežģītāka par paroļu pārvarēšanu. </li></ul>Datu aizsardzība pret nelegālu piekļūšanu
  1. A particular slide catching your eye?

    Clipping is a handy way to collect important slides you want to go back to later.

×