Your SlideShare is downloading. ×
Ivars Brīvers konferencē "Latvijas tautsaimiecības atdzimšanai"
Upcoming SlideShare
Loading in...5
×

Thanks for flagging this SlideShare!

Oops! An error has occurred.

×

Saving this for later?

Get the SlideShare app to save on your phone or tablet. Read anywhere, anytime - even offline.

Text the download link to your phone

Standard text messaging rates apply

Ivars Brīvers konferencē "Latvijas tautsaimiecības atdzimšanai"

1,983
views

Published on

Prezentācija, kuru Banku augstskolas profesors Ivars Brīvers izmantoja 2009. gada 4.marta konferencē "Latvijas tautsaimniecības atdzimšanai"

Prezentācija, kuru Banku augstskolas profesors Ivars Brīvers izmantoja 2009. gada 4.marta konferencē "Latvijas tautsaimniecības atdzimšanai"

Published in: News & Politics, Business

0 Comments
0 Likes
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

No Downloads
Views
Total Views
1,983
On Slideshare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
0
Actions
Shares
0
Downloads
0
Comments
0
Likes
0
Embeds 0
No embeds

Report content
Flagged as inappropriate Flag as inappropriate
Flag as inappropriate

Select your reason for flagging this presentation as inappropriate.

Cancel
No notes for slide

Transcript

  • 1. Latvijas tautsaimniecības tagadne un nākotne 2009. gada 4. martā Profesor s Ivars Brīvers, Rīga, Latvi j a
  • 2. Tukšas runas – viltus darbi
    • Pazīt cilvēkus var ne tikai pēc darbiem, bet arī vārdiem. Pastāv liela varbūtība, ka cilvēki, kuri lieto darbības vārdus „sekmēt, veicināt, atbalstīt, stimulēt, uzlabot, sakārtot, pilnveidot, attīstīt” , neprot saistīt šos vārdus ar darbiem.
    • Daudz vieglāk ir priekšlikumus formulēt ar iepriekš minētajiem vārdiem, jo tad būtībā nekas netiek pateikts, līdz ar to arī nav par ko iebilst.
  • 3. Valsts nav uzņēmums
    • Vajag skaidrot tādu spriedumu aplamību, pat bīstamību, kā – „valsts ir liels uzņēmums”.
    • Uzņēmumā pieņem darbā noteiktu specialitāšu darbiniekus, kas atbilst izvirzītām prasībām. Valstī dzīvo cilvēki, kuri šeit ir piedzimuši. Valstij neklājas izvirzīt prasības saviem pavalstniekiem. Ja tas tiek darīts, tad valstī rodas „liekie” cilvēki.
  • 4. Kāpēc tikai uzņēmēji?
    • “ Parādus atdos nevis Godmanis, bet uzņēmēji.”
    • Bet vai pārējie Latvijas iedzīvotāji būs atbrīvoti no parādu maksāšanas? Vai tad nodokļus valsts budžetā maksā tikai Godmanis un uzņēmēji? Ar visu cieņu pret uzņēmējiem ir jāsaprot, ka darbu veic nevis uzņēmēji, bet darba darītāji.
  • 5.
    • Daudziem vairs nav tāda jēdziena kā „vērtība” , visur viņi spēj saskatīt tikai „pievienoto vērtību” .
    • Pievienotā vērtība – tirgus vērtības palielinājums, kas ir radies jebkuras saimnieciskās darbības rezultātā.
    • Lietu vērtība, atšķirībā no pievienotās vērtības, ir izsakāma ne tikai naudā.
    • Ilgā laika posmā lielāka vērtība (ne tikai naudas izteiksmē) ir lietām nevis ar augstāku pievienoto vērtību, bet gan ar augstāku pārnesto vērtību.
    Pievienotā vērtība nav vērtība
  • 6. Eksports nav pirmā prioritāte
    • Par pirmo prioritāti ir jāizvirza nevis uz eksportu vērstās nozares un uzņēmumi (tā varētu būt otrā prioritāte), bet gan tās nozares un uzņēmumi, kas nodrošina Latvijas iedzīvotājus ar pirmās nepieciešamības patēriņa precēm un uzņēmumus ar kapitāla precēm, kā īpašu prioritāti izdalot importa aizvietošanu.
    • Nevar paļauties uz to, ka uz importētiem resursiem balstīts eksports būs ilgtermiņā konkurētspējīgs. Turklāt Latvijas ekonomikas ārējā atkarība ir pārāk liela, kas ir par iemeslu tam, ka Latvija no globāliem satricinājumiem cieš īpaši smagi.
  • 7. Eksports nav pirmā prioritāte
    • Ja pirmā prioritāte tiks dota pašmāju uzņēmumiem, kas nodrošina Latvijas iedzīvotājus ar pirmās nepieciešamības patēriņa precēm un uzņēmumus ar kapitāla precēm, tad iegūs arī uz eksportu vērstie uzņēmumi, jo mazināsies to atkarība no importētajiem resursiem, kuru cenas pašreizējās krīzes apstākļos un, it īpaši, sākoties globālās ekonomikas atlabšanai, būs stipri svārstīgas.
  • 8. No prof. K.Baloža 1928. gadā sarakstītā darba „Latvijas saimniecība pie spējīgas un pie nespējīgas valdības”
    • Rūpniecības strādnieku nodarbināšana iekšzemes patēriņiem pie tam ir daudz racionālāka un drošāka nekā izvedumam uz ārzemēm un vēl tādās nozarēs, kurās mums pašiem nemaz nav izejvielas!
  • 9. Kur rast naudu?
    • Paļauties tikai uz ārējiem finansiālajiem līdzekļiem nedrīkst. Ir jāmeklē iespējas rast iekšējus finansējuma avotus.
    • Vieglākais, taču ne labākais ceļš ir nodokļu paaugstināšana. Taču „ekonomikas stabilizācijas plāna” izdarības ar PVN likmēm jau tagad rāda, ka šāds ceļš pat īstermiņā nedos reālu labumu, ilgtermiņā pasliktinot ekonomikas stāvokli.
  • 10. Īss vēsturisks ieskats Latvijas valsts 1926./27. gada budžetā
    • Izdevumu kopsumma - 150,25 miljoni latu
    165,13 Kopā 4,54 Ienākuma nodoklis 1,28 Valsts zemes 4,61 Tirdzniecības un rūpniec. nodoklis 1,66 Linu monopols 7,95 Zīmognodoklis 2,17 Pasts, telegrāfs, telefons 9,24 Pārējie ieņēmumi 2,83 Valsts dzelzceļi 11,02 Tabakas akcīzes 2,98 Nekustamās mantas nodoklis 12,67 Valsts meži 3,24 Dzērienu akcīzes 19,27 Citi Finanšu min. ieņēmumi 3,36 Dažādas akcīzes 30,40 Spirta monopols 4,18 Izvedmuita 43,74 Ievedmuita Ienākumi miljonos latu Ienākumi miljonos latu
  • 11. Kur rast naudu? – I
    • Iedzīvotāju ienākumu „krīzes nodoklis” ar lielu neapliekamo minimumu, piemēram, 600 lati mēnesī.
    • Tas vismaz daļēji pārliktu krīzes smagumu no mazturīgajiem iedzīvotājiem uz turīgākajiem – pretēji tam, ko izdarīja „ekonomikas stabilizācijas plāns”. Tas aizvietotu nepieciešamību ieviest progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes.
  • 12. Kur rast naudu? – II & III
    • Valsts iekšējā aizņēmuma obligāciju izlaišana. Šo obligāciju pircēji saņemtu būtiskas iedzīvotāju ienākuma nodokļa un „krīzes nodokļa” atlaides.
    • Iedzīvotāju ienākumu nodoklis pašlaik būtībā ir algas nodoklis – par ienākumiem no kapitāla nodoklis netiek maksāts. Jāapliek ar nodokli ienākumi no kapitāla.
  • 13. Kur rast naudu? – IV
    • Valsts monopoli – alkoholam, tabakai, azarta spēlēm u.c.
    • “ Lielus ienākumus mūsu apstākļos bez lielas iedzīvotāju masas sarūgtinājuma var dot tikai baudvielu monopoli.”
    • (K.Balodis, 1928)
    • “ Nepraša savā arodā ir tas finanšu ministrs, kas nemāk tos līdzekļus, kas izdoti ražīgiem mērķiem pa lielum lielai daļai atdabūt atpakaļ valsts kasē ar valsts baudvielu monopolu palīdzību.”
    • (prof. Miguļins, 1908)
  • 14. Kur rast naudu? – V
    • Rietumeiropā plaši tiek popularizētas, izmantotas un no valsts atbalstītas „darbinieku finansiālās līdzdalības” (EFP) shēmas. Šīs shēmas ilgtermiņā ir izdevīgas visiem – gan darba devējam, gan darba ņēmējam, gan valstij. Šo shēmu popularizēšana un valstisks atbalsts būtu ilgtermiņa risinājums arī Latvijai un ne tikai krīzes apstākļos.
  • 15. Kas nav jādara “par katru cenu”
    • Pāreja uz eiro un lata stabilitāte nedrīkst būt mērķi, kuri ir jāpanāk „par katru cenu”.
    • Lata devalvācija var neglābt, jo valūtas devalvācijas radītais importa sadārdzinājums valstī, atšķirībā no eksporta, darbojas ar multiplikatora efektu. Taču var pienākt brīdis, kad citas izejas kā devalvēt latu vienkārši nebūs.
    • Reizēm “devalvācija” tiek lietots nepareizā nozīmē – kā valūtas vērtības samazināšanās (angliski “depreciation” ). Patiesībā devalvācija ir iespējama tikai fiksēta valūtas kursa gadījumā, līdz ar to, piemēram, Zviedrijas kronu vai Anglijas mārciņu nemaz nevar devalvēt.
    • Diskusijas vērts būtu jautājums par lata atsaisti no eiro (pāreja uz brīvo kursu; tas, ko pirms gada izdarīja Ungārija).
    • Nesaprotu , kāpēc Latvijai ir jāsteidzas pievienoties eiro zonai.
  • 16. Kas ir jādara “par katru cenu”
    • Mērķis, kas jāpanāk „par katru cenu” - Latvijas lauksaimniecības glābšana, jo būtībā tā ir arī latviešu tautas glābšana.
    • Valsts garantētu fiksētu iepirkuma cenu noteikšana svarīgākajiem lauksaimniecības produktiem.
    • Jebkādu ierobežojumu atcelšana zemniekiem pārdot savus produktus mājsaimniecībām bez starpniekiem.
    • Nebaidīties no protekcionisma pasākumu izmantošanas – ir skaidrs, ka arī citas valstis to darīs.
  • 17. Tiešie valsts kredīti
    • Uzņēmumiem, kas darbojas prioritārajās nozarēs, ir jāizsniedz kredīti bez komercbanku starpniecības un ar fiksētu procentu likmi.
    • Visbīstamākais uzņēmējam ir nevis augsta kredīta procentu likme, bet gan nenoteiktība par to, kāda šī likme būs. Kredītu izsniegšana caur komercbankām pašreizējā ārkārtējā situācijā nebūs efektīva. Pašreizējā situācijā, kad uzņēmumu peļņa svārstās ap kritisko robežu, daļu no šīs peļņas novirzot komercbankām, lielākā daļa uzņēmumu stabili nonāks zem šīs kritiskās robežas.
  • 18. Spekulatīvā ekonomika
    • Ir krasi jāierobežo spekulatīvā ekonomika, apliekot „finanšu produktus” ar augstu nodokli, vai pat atsevišķos gadījumos tos aizliedzot.
    • Galējs solis - finanšu sektora pāreja valsts rokās.
  • 19.
    • Šis gads ļoti daudz ko izšķirs. Ja pie varas paliks esošie, tad, iespējams, pēc īsāka vai ilgāka laika Latvijā „stabilizēsies ekonomikas attīstība”, tikai latviešu tautai tas vairs nebūs svarīgi – viņi vēros Latvijā notiekošo televīzijā savās mājās Anglijā, Īrijā vai kur citur. Lai latviešu tauta varētu izdzīvot savā Tēvijā, pašreizējie varas koridori ir jāizmēž.
    • Ja ekonomikā viss iet gludi, tad var uzskatīt, ka uzņēmēji būs galvenais virzošais spēks. Grūtos laikos – kara un krīžu gadījumā vadošā iniciatīva ir jāuzņemas valstij. Tas ir iespējams tikai pie nosacījuma, ka cilvēki valstij uzticas.
    • Ir jāatjauno Latvijas iedzīvotāju ticība savai valstij, ko pie varas esošā noziedzīgā kliķe ir sagrāvusi.
  • 20.
    • Reiz Daugavas grīvā mūs uzvara sauks,
    • Un sumpurņus trieksim pie joda!
    • Kas dzīvos, tie jaunajai Latvijai augs,
    • Bet nelgas pats Pīkols lai soda!