Latvijas vēlētājs e-politikas laikmetā

620 views
556 views

Published on

Published in: Education
0 Comments
1 Like
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

No Downloads
Views
Total views
620
On SlideShare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
1
Actions
Shares
0
Downloads
0
Comments
0
Likes
1
Embeds 0
No embeds

No notes for slide

Latvijas vēlētājs e-politikas laikmetā

  1. 1. Latvijas vēlētājs e-politikas laikmetā Dr.sc.pol. Visvaldis Valtenbergs, Vidzemes Augstskola Apvienotais pasaules latviešu zinātnieku III kongressun Letonikas IV kongress “Zinātne, sabiedrība un nacionālā identitāte”, Rīga, 25.10.2011
  2. 2. Latvijas “vidējais” vēlētājs• Sieviete• Latviete• 35-54 vai 55-74 g.v.• Vidējā izglītība• 100 Ls uz vienu cilvēku ģimenē pēc nodokļiem• Strādājošs vai pensionārs• Neliela vai viduvēja interese par politiku• Kampaņai sekoja pavirši 11.Saeimas vēlēšanas Vecumnieku novadā.• Internetu lieto 4-5 reizes nedēļā Foto: Bauskas dzīve
  3. 3. Interneta lietotāju un nelietotāju portreti Biežs interneta lietotājs Interneta nelietotājsCik 54% 32%Vecums 18-24 gadus vecs 55-74 gadus vecsIzgl. Vidējā vai augstākā izglītība Vidējā izglītībaNodarb. Strādā PensionārsIenākumi Zemi (100), vidēji augsti, augsti Zemi (100), vidēji (146-180) (181-251)Sektors Privātais un valsts sektors Privātais sektorsDzimums Sievietes SievietesApdzīv. vietas tips Rīga, neliels ciemats lauki Neliels ciemats, laukiTautība Latvieši Latvieši, krievu tautības iedzīvotājiApmierinātība ar dzīvi Pavisam neapmierināts vai, ne īpaši Pavisam neapmierināts, ne īpaši apmierināts ar dzīvi apmierināts ar dzīviMateriālā stāvokļa gaidas Paliks nemainīgs vai nedaudz Paliks nemainīgs vai nedaudz uzlabosies pasliktināsiesAmats Speciālists StrādnieksBērni Nav vai 1 bērns Nav vai 2 bērni 2011. g. internetuĢimenes stāvoklis Precējies Precējies vai atraitnis izmantoja jauMājsaimniecība 2-4 cilvēki 2 cilvēki gandrīz ceturtā2006.g. balsoja par JL, ZZS JL, ZZS daļa iedzīvotāju2010.g. balsoja par Vienotību, SC, ZZS SC, Vienotība, ZZS vecumā no 60-74
  4. 4. Interneta ietekme uz līdzdalībuIetekme uz līdzdalību: Interneta politiskās Interneta lietotāji• Iespēju Iespējošana informācijas paplašināšana patēriņš Sociālo tīklu lietotāji• Barjeru samazināšana Zināšanas Interneta pol.info par politiku ieguvēji• Kvalitātes paaugstināšana Interese par politiku• Līmeņa paaugstināšana Ietekme uz līdzdalības līmeni Pastiprināšana Pēcvēlēšanu aptaujas datu analīze N=1301 (2006) un N=1005 (2010)
  5. 5. Pieaug interneta loma politiskās informācijas ieguvē 68 Lieto internetu 55 Ieguvuši informāciju 65 par politiku 36 2010 Bieži lietojuši 2006 79 internetu 65 Bieži ieguvuši 59informāciju par politiku 31 0 10 20 30 40 50 60 70 80 90 2006. g. N=1301. Interneta lietotāji – 716. Informāciju par politiku ieguva 257. 2010. g. N=1005. Interneta lietotāji – 684. Informāciju par politiku ieguva 437. Bieži lieto internetu (4-7 dienas nedēļā) Bieži iegūst informāciju par politiku internetā (3-5 reizes nedēļā – vairākas reizes dienā))
  6. 6. Internets kļūst nozīmīgāks avots par vēlēšanāmTelevīzija 78 72 30Internets 10 23 2010Laikraksti 41 2006 Radio 27 30 2 Žurnāli 3 0 10 20 30 40 50 60 70 80 90
  7. 7. Kādu informāciju ieguva internetā, % 51 Ziņas par politiku vispār 46 32 Informāciju par partiju līderiem un citiem kandidātiem 30 29 Partiju programmas 22 Ekspertu vērtējumus par partiju darbību un 11 priekšvēlēšanu programmām 20 4 Karikatūras un jokus par politiķiem un partijām 14 6 Negatīvo informāciju par politiķiem un partijām 12 Informāciju par partiju iepriekšējo darbību Saeimā un 6 2010 valdībā 10 2006 7 Iespējas komentēt rakstus un politiķu izteikumus 9 3 Informāciju par partiju finansējumu 6 6Televīzija pārraidīto priekšvēlēšanu diskusiju ierakstus 5 2 Politisko diskusiju radio atreferējumus 3 2 Informāciju par iespējām satikt deputātu kandidātus 2 10 Nezin/NA 3 0 10 20 30 40 50 60
  8. 8. Politiskās informācijas ieguve• Politiskās informācijas ieguve internetā nav saistīta ar iedzīvotāju vecumu• Vairāk politisko informāciju internetā iegūst cilvēki ar augstāko izglītību• Sociālo tīklu portālu lietotāji vairāk meklē politisko informāciju internetā
  9. 9. Sociālo tīklu lietotāji vairāk iegūst informāciju par politiku Sociālo tīklu portālu lietotāji (%) Nelieto sociālos tīklus (%) 28 57 73 43 Ieguvuši pol. Ieguvuši pol. Info Info Nav ieguvuši Nav ieguvuši pol.info pol.info Tomēr vairākums politisko kandidātu “draudzības aicinājumus” sociālajos tīklos vērtē negatīvi
  10. 10. Interneta lietotāju zināšanas ir labākas• Pareizi uz visiem jautājumiem vairāk Atbildējuši atbildēja respondenti 55- pareizi 10% 74 un 18-24 gadu vecumā• Labākas zināšanas demonstrēja tie jaunieši, kuri internetā meklēja informāciju par politiku un kampaņu Atbildējuši nepareizi 90%• Interneta politiskās informācijas lietotāji 1. Kā sauc pašreizējo Latvijas valsts prezidentu? rūpīgāk sekoja līdzi 2. Kurā gadā tika nodibināta Latvijas Republika? 3. Kā sauc vēlēšanu sistēmu, kas tiek izmantota vēlēšanu kampaņai Saeimas ievēlēšanai
  11. 11. Internets kļūst nozīmīgāks vēlēšanu izvēlē• Jauni respondenti un vīrieši vairāk atzīst, ka Vai internetā pieejamā informācija palīdzēja pieņemt lēmumu par piedalīšanos vēlēšanās? (%) internets palīdzējis viņu izvēlē 2010 28• Interneta atbalsts 2006 12 vēlēšanu izvēlē nav 0 5 10 15 20 25 30 atkarīgs no iedzīvotāju izglītības līmeņa Vai internetā pieejamā informācija palīdzēja izvēlēties partiju ? (%) 2010 28 2006 11 0 5 10 15 20 25 30
  12. 12. Interese par politiku Interese par politiku (%) Liela; 12• Lielāka interese - politiskās informācijas Neliela; 36 ieguvējiem (t.sk. arī - jauniešiem un cittautiešiem) Vidēja; 52• Mazāka interese - 372 Interese par politiku augstāko izglītību 276 ieguvušajiem biežajiem interneta lietotājiem Internetā ieguva Internetā neieguva informāciju par informāciju par politiku politiku K-W testa rezultāti pie χ2 (1, N=675) = 37,594, p<0,01.
  13. 13. Internets un politiskā līdzdalība • Politiskā līdzdalība • Interneta (30 rādītāji) lietotāji/nelietotāji – Aktīvisms • Interneta pol.info ? – Komunitārās, kopienas iegūšana aktivitātes – Tradic.politiskā līdzdalība • Sociālie tīkli – Individuālistiskās līdzdalības aktivitātesAktīvisms – mītiņi, piketi, demonstrācijas streikiKomunitārās/kopienas aktivitātes – reliģiskās organizācijas, NVO, mākslinieciskās pašdarbības kolektīviTradic. politiskā līdzdalība – līdzdalība vēlēšanās, piedalīšanās kampaņā, vestuļu rakstīšana, biedrs partijā, arodorganizācijā u.c.Individuālistiskās – boikots, ziedošana, bloga uzturēšana, piedalīšanās telefonbalsojumos, aktuāla satura ievietošana internetā u.c.
  14. 14. Iedzīvotāju politiskā līdzdalība % (2010)100 Kopīgās tendences: 90 86 80 Zemāka līdzdalība - jauniem iedzīvotājiem 70 66 Izglītība - noteicošs faktors 60 50 Interneta lietotāji vairāk iesaistās netradicionālajā līdzdalībā 40 30 21 20 13 10 7 0 Politiskā Politiskā Individ.aktivitātes Komunitārās / Aktīvisms līdzdalība līdzdalība kopienas (neskaitot aktivitātes vēlēšanas)N=1005 Internets
  15. 15. Sociālo tīklu portālu lietotāji vairāk iesaistās individuālistiskajās līdzdalības aktivitātēs 350 316 Lieto soc. Tīklus Nelieto soc. Tīklus
  16. 16. Internets un kopējā līdzdalībaIespējošana Vīrieši 18-24 Bezdarbn. 45-55 Vidzeme 45-75 Latvieši Augstākā izgl. Strādājošais Vidzeme Interneta 35-44 ietekme Pamata izgl. Bezdarbn. Zemgale Pastiprināšana
  17. 17. Internets un komunitārās/kopienas aktivitātesIespējošana Vīrieši 55-74 Pamata izglītība Zemgale Sievietes 18-34 Sievietes Augstākā izgl. 18-24 Kurzeme, Vidzeme Augstākā izgl. Latvieši Skolēni, studenti Vīrieši Kurzeme Interneta 55-74 Latvieši ietekme Pamata izgl. Bezdarbnieki, pensionāri Rīga, Zemgale Cittautieši Pastiprināšana
  18. 18. Secinājumi1. Plašāks lietojums politiskās informācijas ieguvei - priekšnoteikums pilnvērtīgākai interneta komunikācijai arī starp vēlēšanām. Partiju saturs internetā - šobrīd neizmantots resurss.2. Pielāgošanās līdzdalības formu maiņai. Interneta lietotāji vairāk iesaistās aktīvismā, kopienas un individuālistiskajās aktivitātēs, bet mazāk tradicionālajās politiskās līdzdalības aktivitātēs.3. Iespējošanas stratēģiju iespējas• Lai gan jauniem cilvēkiem kopumā ir zemāks līdzdalības līmenis, tiem, kuri internetā ieguvuši informāciju par politiku, līdzdalības un zināšanu līmenis ir augstāks.• Lai arī vecāki cilvēki kopumā retāk iesaistījās kopienas aktivitātēs, tajās vairāk iesaistījās tie, kuri izmantojuši internetu.• Saistības starp interneta lietošanu un līdzdalību ir mazāk izteiktas cittautiešu vidū, bet vairāk izteiktas latviešu vidū.4. Pastiprināšanas stratēģiju pieņēmumi• Mazāka interese par politiku ir izteiktāka augstāko izglītību ieguvušajiem biežajiem interneta lietotājiem.5. Neviennozīmīga sociālo tīklu ietekme.• Sociālo tīklu lietotāji vairāk iesaistās individ. līdzdalības aktivitātēs.• Sociālajiem tīklu lietošanai nav saistības ar interesi un zināšanām par politiku.
  19. 19. Paldies! Dr.sc.pol. Visvaldis Valtenbergs, Vidzemes Augstskola Apvienotais pasaules latviešu zinātnieku III kongressun Letonikas IV kongress “Zinātne, sabiedrība un nacionālā identitāte”, Rīga, 25.10.2011

×