Sabiedriskie mediji un identitātes diskursi Eiropas valstu likumdošanā

825 views
773 views

Published on

Published in: Education, Business
0 Comments
0 Likes
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

No Downloads
Views
Total views
825
On SlideShare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
1
Actions
Shares
0
Downloads
0
Comments
0
Likes
0
Embeds 0
No embeds

No notes for slide
  • 2011.gada 25.novembrīPasaules latviešu zinātnieku Kongress
  • Cosmopolitanidentityvsnationalidentity
  • Varbūt ņemam laukā.
  • Teorētiskie aspekti Tā kā nacionālā identitāte ir sociāls konstrukts, ko būtiski veido mediju diskursīvās prakses, tad tradicionālajiem medijiem, jau sākot ar drukāto presi un dienas laikrakstiem, ir bijusi nozīmīga loma nacionālās identitātes veidošanā. Benedikts Andersons šajā aspektā ir raksturojis laikrakstu lomu, kas radīja „iztēlotās kopienas noteiktās lasītāju (fellow-readers) kopienās” (Anderson, 1983:62).  Harisona un Veselsair norādījusi uz būtisko sabiedrības integrācijas lomu.Sabiedriskie mediji demokrātiskajā Eiropā ieņēma īpašu, plašu un daudzveidīgu nišu, nodrošinot nekomerciālu saturu, kura mērķis ir pārstāvēt gan sabiedrības vairākuma, gan minoritāšu grupu intereses un vajadzības (Harrison, Wessels, 2005).
  • Deivida Millera dotie nacionālās identitātes raksturojumi aptver plašu loku, tomēr tie ir tieši vai netieši saistāmi ar mediju un jo īpaši sabiedrisko mediju lomu sabiedrībā
  • Sabiedriskie mediji un identitātes diskursi Eiropas valstu likumdošanā

    1. 1. Sabiedriskie mediji un nacionālāsidentitātes diskursi Eiropas valstu likumdošanā Rolands Tjarve
    2. 2. Nacionālās identitātes konstruēšana publiskajā telpā ir atkarīga no daudzējādiem faktoriemNacionālās identitātes konstruēšanā nozīmīga loma ir mediju politikai ...un jo īpaši izpratnei par sabiedrisko mediju lomu sabiedrībā (Van den Bulck, 2001)
    3. 3. Viens no veidiem, kā valstis uzsver sabiedrisko mediju lomu – tās nostiprināšana likumdošanā MĒRĶi un UZDEVUMI
    4. 4. Nozīme sabiedrisko mediju finansējumam• Sabiedrības/valsts finansējums dod iespēju izvairīties no tiešas konkurences reklāmas tirgū• Tirgus situācijā: – orientācija uz globālo produktu iegādi – nacionālā identitāte tiek aizstāta ar nacionālās piederības raksturojumu stereotipiem•  Kosmopolitīskās identitātes, nevis nacionālās identitātes reprezentācija
    5. 5. Pētījums• Nacionālās identitātes raksturojumi Eiropas valstu likumdošanā – Laiks, kad attīstās globālās identitātes, bet nacionālās valsts kā politiskā aktora loma samazinās. – Laiks pēc Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas ieviešanas 2009.gada nogalē (ES valstis ir atjaunojušas mediju likumdošanu)• Sabiedrisko mediju loma un jautājuma aktualitāte ir īpaši būtiska - tieši kopīgā nacionālās identitātes apziņa (shared national identity) ir nozīmīgs faktors, lai – sasniegtu noteiktus politiskos mērķus un – veidotu vienotu valsts kopienu
    6. 6. Lomas nacionālās identitātes konstruēšanā un uzturēšanā ir mainīgas• Vēsturiska nozīme nacionālās identitātes un sociālās vienotības, sabiedrības integrācijas funkcijas realizēšanā•  Izmaiņas, izveidojoties duālai mediju sistēmai• Nacionālā identitāte ir sociāls konstrukts, ko būtiski veido mediju diskursīvās prakses – Sabiedriskie mediji ir gan to uzturētāji, gan veidotāji, gan mainītāji – Raksturojumi var būt savstarpēji konkurējoši
    7. 7. Benedikts Andersons šajā aspektā ir raksturojislaikrakstu lomu, kas radīja „iztēlotās kopienasnoteiktās lasītāju (fellow-readers) kopienās” (Anderson, 1983:62)Būtiska sabiedrības integrācijas lomaSabiedriskie mediji demokrātiskajā Eiropā ieņēmaīpašu, plašu un daudzveidīgu nišu, nodrošinotnekomerciālu saturu, kura mērķis ir pārstāvēt gansabiedrības vairākuma, gan minoritāšu grupu interesesun vajadzības (Harrison, Wessels, 2005)
    8. 8. Deivids Millers ir identificējis piecus nacionālāsidentitātes aspektus, kas izmantoti pētījumā:(1) ticība, ka tāda nacionālā kopiena eksistē;(2) vēsturiskā kontinuitāte;(3) nacionālā identitāte, kas tiek raksturota kā aktīvatādā kontekstā, ka nācijas un kopienas spēj pieņemtkopīgus lēmumus, kopā strādāt un sasniegt rezultātus;(4) fakts, ka nacionālā identitāte „saista cilvēku grupasnoteiktai vietai” tāpat kā – nācijām un mājām;(5) identitāte, kas „pieprasa, ka cilvēkiem, kuri to veido,ir kaut kas kopīgs” – sabiedrības kultūra. (Miller, 1995:22-26)
    9. 9. Valsts loma Valsts ir noteikusi sabiedriskos medijus kā nozīmīgu aktoru, kas nodrošina nacionālās identitātes konstruēšanu, „pamatojoties uz kultūras atribūtu vai kultūras atribūtiem, kam ir noteikta prioritāte pār citu avotu nozīmēm”. (Castells, 1997: 6)
    10. 10. Sabiedrisko mediju likuma parauga modelis, kas piedāvāpiemēru, kā nacionālā identitāte var tikt leģitimizēta:
    11. 11. Pētnieciskie jautājumi saskaņā ar D.Millera teorētisko ietvaru:1. Vai likumi ataino valsts kopienu (sabiedrību) un kādi tās raksturojumi likumos parādās?2. Vai likumi definē sabiedrisko mediju lomu, lai nodrošinātu vēsturisko kontinuitāti?3. Vai likumi ataino normas, kas veicina sabiedrības integrāciju, pieņemot lēmumus un sasniedzot rezultātus?4. Vai likumos tiek identificētas aktivitātes, kuru mērķis ir saistīt cilvēkus noteiktai vietai, kā arī tautai un mājām?5. Vai likumi ataino kopīgos sabiedrības kultūras attīstības tendenču raksturojumus?
    12. 12. Sabiedrisko mediju regulācija Eiropas valstīs: nacionālās identitātes aspekti
    13. 13. Tikai dažās valstīs likumos nacionālā identitāte tiek uzsvērta kā koncepts• Čehija: “*..+ creating and disseminating programmes and providing a well-balanced offer of programme units for all groups in the population with respect to the freedom of their faith and conviction, culture, ethnic or national origin, national identity *..+”• Portugāle: “*..+ promote the Portuguese culture and language and the values that express national identity.”
    14. 14. Nacionālā identitāte tiek saistīta ar konkrētotautu, valsti, vietu un mājām (dzimto zemi)• Austrija: “Austrian identity from the perspective of European history and integration.”• Flāmi: “*..+ the need to protect and promote Flemish culture and identity and the expectations and needs of the media user.”• Slovēnija: “*..+ disseminate understanding of Slovenian history, culture and identity, including from the aspect of European history and international connections.”
    15. 15. Vistipiskāk: nacionālās identitātes iedibināšana tiek saistīta ar kultūras identitāti• Ja likumdošana definē kultūras identitāti, tad tā reprezentē valsts kopienas, tautas pastāvēšanu un veido saites starp cilvēkiem un viņu dzimto valsti.• Flāmi: “Flemish culture and identity”• Slovēnija: “Slovenian history, culture and identity”• Čehija: “*..+ developing the cultural identity among the citizens of the Czech Republic, including members of national or ethnic minorities.”• Austrija: “Austria’s cultural identity, history and political and cultural autonomy.”
    16. 16. Kultūra un valoda – pamata nacionālās identitātes raksturojošie elementi• Igaunija: “*..+ support the development of the Estonian language and culture”;10• Īrija: “*..+ provide programmes of news and current affairs in the Irish and English languages”;• Polija: “Television broadcasters shall reserve at least 33% of their quarterly transmission time to programmes originally produced in the Polish language, excluding news, advertising, teleshop-ping, sports events, teletext services and games. [..] Radio and television broadcasters shall reserve at least 33% of their quarterly transmission time devoted to vocal- musical compositions for compositions performed in the Polish language”;• Zviedrija: “*..+ treat in its broadcasting Finnish-speaking and Swedish-speaking citizens on equal grounds and produce services in the Sami, Romany, and sign languages as well as, where app-licable, in the languages of other language groups in the country.”
    17. 17. Nosaka specifiskus pienākumus un funkcijas saistībā ar sabiedrības vienotības un integrācijas jautājumiem kopīgo mērķu vārdā• Īrija: “*..+ be responsive to the interests and concerns of the whole community, be mindful of the need for understanding and peace within the whole island of Ireland, ensure that the program-mes reflect the varied elements which make up the culture of the people of the whole island of Ireland”;• Portugāle: “The public television service observes the principles of universality and national cohesion, of excellence and accuracy in programming, objectivity and independence of information, as well as in functioning and structure”;• Flāmi: “Programmes must contribute to the continued development [..] of a democratic and tolerant society”;• Čehija: “*..+ offer of programme units for all groups of population with respect to the freedom of their faith and conviction, culture, ethnic or national origin, national identity, social origin [..] supporting coherence of the plurality society”;• Igaunija: “*..+ assist in the increase of the social cohesion of the Estonian society”;• Portugāle: “*..+ engender the creation of habits for civic harmony proper to a democratic state and con-tribute to political, social and cultural pluralism.”
    18. 18. Pieaugot daudzveidīgajai kultūras videi, tendence noteikt valodu un kultūru kā nācijas pamatu• Dānija: “Furthermore, particular emphasis shall be placed on Danish language and culture. Programming shall cover all genres in the production of art and culture and provide programmes that reflect the diversity of cultural interests in Danish society”;• Slovākija: “Slovak Radio provides, by means of radio broadcasting in the mother language, the application of the interests of minorities and ethnic groups living in the Slovak Republic.”
    19. 19. Nacionālās identitātes reprezentācija un konkurējošie aspekti sociālajās praksēs• Piemēram, kultūras daudzveidības, tolerances, pozīciju stiprināšanas aspekti - jo īpaši attiecībā uz valodu, piešķirot tai prioritāru statusu sabiedrisko mediju darbībā.• Čehija: “*..+ developing the cultural identity among the citizens of the Czech Republic, including members of national or ethnic minorities.”• Īrija: “*..+ and have special regard for the elements which distinguish that culture and, in particular, for the Irish language.”
    20. 20. Leģitimizējošie raksturojumi• Reliģija ir viens no tiem, kam tiek piešķirta būtiska nozīme.• Polija: “Programmes or ther broadcasts shall respect the religious beliefs of the public and especially the Christian system of values.”
    21. 21. Tipiski sabiedrisko mediju misijā noteikt nacionālās kultūras mantojuma saglabāšanu un attīšanu• Čehija: “*..+ build archive collections, maintain them, and take part in the utilisation of those collec-tions as part of the national cultural heritage”;• Ungārija: “*..+ fostering the values of the universal and national cultural heritage, endorsing the diversity of culture”;• Igaunija: “*..+ assist in the audio-visual recording of Estonian history and culture”;• Slovēnija: “RTV Slovenia shall be bound to provide long-term storage of its archive materials.”
    22. 22. Ne tikai veidošana. Reprezentācijas funkcija – jo īpaši kultūras un izglītības programmu veidošana• Slovākija: “*..+ promote and disseminate national culture and education to enhance the spiritual and moral standards of society.”• Polija: “*..+ production of educational programmes and ensuring access by people of Polish descent and Poles living abroad to such programmes.”• Portugāle: “*..+ broadcast regular programmes aimed at the international dissemination of the Portuguese language and culture.”
    23. 23. Secinājumi• Lai arī identificējami visi D.Millera raksturojumi , izpausmes līmeņi ir atšķirīgi ko nosaka valstu atšķirīgās vēsturiskās, etniskās, kultūras un reliģijas pieredzes un prakses.• Nacionālās un kultūras identitātes veidošanas jautājumi likumos tipiski tiek fokusēti uz tradicionālo sabiedrisko mediju praksēm – Sabiedriskie mediji tiek skatīti kā masu auditorijas sasniedzēji, kas var piedāvāt nišas programmu, kalpojot gan sabiedrības vairākuma, gan minoritāšu vajadzībām un interesēm.• Nacionālās identitātes sociālā konstrukta pamati tiek saistīti ar pastāvošo nozīmju, raksturojumu u.c. izplatīšanu, veicināšanu, piedāvāšanu u.c., bet nevis ar indivīdiem kā sociāli nozīmīgiem aktoriem, kas to veido komunikācijas procesā.• Nacionālās identitātes veidošanā prioritāte tiek dota dominējošām institūcijām sabiedrībā un valstij, bet nevis indivīdiem vai sociālajām grupām. Likumi, kas nosaka sabiedrisko mediju darbību, ir fokusēti uz masu komunikācijas kontekstu – tas ir, izplatīt vienu un to pašu saturu daudzveidīgai un plašai auditorijai.
    24. 24. Paldies par uzmanību!

    ×