Sabiedrisko mediju loma nacionālās identitātes un         kultūras telpas veidošanā digitalizācijas laikmetā:             ...
Nacionālās kultūras            telpas            Nacionālā   veidošanas, uzturēšanas    identitāte(s)       un saglabāšana...
•   Jebkura SM būtisks misijas elements ir „uzdevums veicināt    nacionālās identitātes un kultūras veidošanu un attīstību...
•   Digitalizācijas laikmetā nepieciešami SM, kas ietver    daudzveidīgu saturu, ataino kultūru daţādību, veicina    sociā...
SM loma kultūrtelpas un nacionālās           identitātes veidošanā1) globālā tirgus pieeja (global market approach), kas n...
SM izaicinājumiIzmaiņas komunikācijas vidē  –   Tehnoloģiskā attīstība  –   Digitalizācijas radītie izaicinājumi  –   Audi...
SM izaicinājumi•   Kultūras “eksports” un “imports” (unifikācija)    – Oriģinālsaturs vs. globālā kultūras produkcija•   S...
Metodoloģija• Dokumentu analīze• Daļēji strukturēta intervija
Eiropa•      Kultūras mērķi kā sabiedrisko mediju pamatfunkcija         –   Vēsturiski         –   Digitalizācijas laikmet...
Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums•   Programmu veidošanā tiek ievērota Latvijas sabiedrības dažādība (..)    kultūr...
Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu attīstības Nacionālā               koncepcija 2009.-2011.gadam•   Pienākums visp...
LTV rīcības kodekss•   LTV uzdevumi    – Bagātināt Latvijas kultūras dzīvi ar unikālu un      oriģinālu saturu, veicināt r...
LR rīcības kodekss•   Kultūra kā viena no LR galvenajām vērtībām    – LR veicina kultūrvides attīstību, ar kultūru saproto...
Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības unsabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnes                   (201...
Nodrošināt SM satura kvalitāti, īpaši attiecībā uz sabiedrības integrācijas, nacionālās identitātes undiskriminācijas novē...
Nodrošināt sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu satura               daudzveidību un pieejamību•    Mazākumtautībām un imigran...
Kultūra – SM satura prioritāte LatvijāLTV un kultūra•    LTV1       – “100 g kultūras”       – “Ielas garumā”Īpašās pārrai...
LR un kultūra•   LR1     – “Kultūras Rondo”     – “Zināmais nezināmajā” (orientācija uz izglītošanu)     – „Augstāk par ze...
“100 g kultūras”• Vienīgais raidījums, kura mērķis ir vispusīga Latvijas  nacionālās kultūras atainošana un analīze• Četra...
•   „Nacionālās kultūras atainošana – primārais mērķis.”•   “Apzināmies, ka esam nacionālās identitātes veidotāji, stiprin...
Satura plānošana•   “Iknedēļas diskusiju process. Nepastāv vienotu satura veidošanas un    plānošanas vadlīniju, bet pastā...
“100 g kultūras” un nacionālā identitāte•   Nacionālā identitāte netiek atsevišķi    analizēta kā temats•   Kontekstuālā r...
•   Tomēr - nacionālo vērtību un nacionālās identitātes jautājumi    tiekot analizēti raidījumā „100 g kultūras. Nacionāli...
Problēmjautājumi un    izaicinājumi
Finansējums•   LTV pamata kultūras raidījums netiek pilnībā finansēts no    sabiedriskā pasūtījuma līdzekļiem.     –   Val...
V.   “Argumentācija, kā tiek                                 K.     sadalīts budžets, ir mūsu        Aktualizē jautājumu, ...
Daudzveidīgas un plašas auditorijas piesaiste                                                                             ...
“Jauniešu kultūrpolitika” - ?V.                                  K.   LTV ir nepieciešams atrast vietu                    ...
Jauniešu auditorijas piesaisteV.                                  K.                                         “LTV ir konce...
Auditorijas analīzeV.                                                  K.     “Mums ir reitingu dati, pēc kuriem     pamat...
Satura pieejamība internetā.      Dalība sociālajos medijosV.                                  K.   “Dalība sociālajos    ...
Stratēģiskums un mērķtiecība                  kultūrtelpas veidošanāV.                     K.                         „Tas...
Cilvēkresursu politika. Komanda.K.   Komandas problēmas, kuras esot grūti risināt noslēgto darba līgumu dēļ.     Daļa darb...
Organizācijas iekšējā komunikācija K.    “Pastāv iekšējais konflikts starp radošo vidi un vadību.”       “Producenti ir vi...
Konceptuālā attīstībaV.                                         K.     “100 g Kultūras zīmols ir attīstījies ļoti labi, un...
ReitingiV.                                                 K.     “Dilemma - no vienas puses                         “Kult...
Reitingu rādītāju sasniegšanaplašā auditorija vs. reklāmas ieņēmumi?    V.         “Protams, ka tas ir saistīts ar reklāma...
PašidentitāteK.     LTV ir jārisina pašreklāmas, LTV zīmola     problēmas.     Nepieciešama pozicionēšanās.
Nacionālā identitāte un laika dimensijaV.                                 K.       Gan vadība, gan veidotāji norāda uz    ...
Dokumenti un prakseV.                                K.     “Protams, ka mēs tos     ņemam vērā. Kā tad     citādāk? Mēs n...
Secinājumi• SM veic būtisku lomu nacionālās kultūrtelpas veidošanā Latvijā• Tālāk pētāmie un analizējamie problēmjautājumi...
Paldies par uzmanību!               E-pasts: ievabeitika@gmail.com
Upcoming SlideShare
Loading in...5
×

Sabiedrisko mediju loma nacionālās identitātes un kultūras telpas veidošanā digitalizācijas laikmetā: Latvijas gadījuma analīze

1,549

Published on

Published in: Education
0 Comments
0 Likes
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

No Downloads
Views
Total Views
1,549
On Slideshare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
2
Actions
Shares
0
Downloads
0
Comments
0
Likes
0
Embeds 0
No embeds

No notes for slide
  • Kultūras vērtības, tāpat nacionālā identitāte(s) ir mainīgs fenomens laikā un telpā.Audiovizuālā mediju pakalpojumu direktīva, kas 2009.gadā nomainīja direktīvu „Televīzija bez robežām”, īpaši uzsver kultūru un valodu daudzveidības saglabāšanu, kā arī nepieciešamību nodrošināt to pieejamību plašākā sociālā kontekstā, izmantojot gan žestu valodu, gan subtitrus, gan akustiskus aprakstus un viegli saprotamas izvēlnes. Kopumā Eiropas politikas veidošanās līmenī sabiedriskā televīzija tiek definēta kā vitāls demokrātijas elements un Eiropas kultūras daļa, un arī digitalizācijas laikmetā ES turpina atbalstīt SM demokrātiskās funkcijas, jo īpaši uzsverot kultūrtelpas veidotāja funkciju un arvien būtiskāku lomu un nozīmi piešķirot sabiedrības sociālās vienotības un piederības apziņas veidošanā nacionālajā līmenī. Committee on Culture, Science and Education. (12.01.2004). Public Service Broadcasting. Report. Doc. 10029Council of Europe, Parliamentary Assembly. Report of the Committee on Culture, Science and Education: Public Service Broadcasting,Doc.10029 , 12.01.2004.Eiropas Parlaments un Padome. Direktīva 2007/65/EK par dažu audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanas noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos (spēkā no 03.10.1989.), kas groza Padomes Direktīvu 89/552/EEKOpenSocietyInstitute. EU MonitoringandAdvocacyProgram (EUMAP). NetworkMedoaProgram (NMP). Televīzija Eiropā: likumdošana, politika un neatkarība. Rīga: Nordik, 2005, 21. lpp. Harrison, J., Woods, L.M. Defining European Public Service Broadcasting. 481. lpp.
  • www.ltv.lv/files/ltv_ricibas_kodekss.doc
  • http://www.latvijasradio.lv/lapas/kodekss.htm03.11.2010.
  • http://www.km.gov.lv/lv/ministrija/integracijas_pamatnostadnes.html
  • ZiņasRaidījumiSeriāli, filmas (ārvalstu un pašmāju)Īpašās pārraidesKultūra kā satura mērķis
  • Pieļaujamas atkāpes no pamata formāta, lai, piemēram, raidījumu veltītu kādas tēmas dziļākai izpētei, analīzei, atainošanai. Izbraukums vai kāds notikums var tikt atainots kā viens sižets bez studijas sarunas. Diskusija - [uzskata par svarīgu raidījuma elementu diskusijas veicināšanas, publiskās sfēras veidošanas kontekstā]Tematika ir plaša un daudzveidīga, arī formāts un žanri var būt mainīgi, pielāgojoties aktuālajai situācijaiOtrdien, 1. martāVai zinātniekam ir morālas tiesības izgudrot “nāves ieroci”? Aizraujošs detektīvstāsts un kaislības ap fizikas atklājumiem – Jaunā Rīgas teātra pirmizrādē pasaulslavenajai Maikla Freina lugai “Kopenhāgena”!Saruna par izrādi un kvantu fiziku otrdien raidījumā „100 g kultūras” ar Latvijas Universitātes rektoru Mārci Auziņu un izrādes veidotājiem.Trešdien, 2. martā (video)Statistika liecina: Latvijā strauji samazinās iedzīvotāju skaits. Kas notiks ar mūsu tautu un kultūru pēc pārdesmit gadiem? Kas dzīvos Latvijā? Izrāde „Čīkstošais klusums” provokatīvi un atklāti piedāvā risinājumu! Par Latvijas reālo nākotni „100g kultūras” trešdien spriedīsim kopā ar Nacionālā teātra direktoru Ojāru Rubeni un demogrāfu Ilmāru Mežu.Ceturtdien, 3. martāKuri šogad kļūs par Lielās Mūzikas balvas laureātiem? Mūziķu, kritiķu un balvas ieguvēju domas par Lielās mūzikas balvas nozīmi, 18 gadu vēsturi un nākotni. Studijā saruna ar mūzikas žurnālistiem un Lielās Mūzikas balvas žūrijas pārstāvjiem – Orestu Silabriedi un Edgaru Raginski.Piektdien, 4. martāNacionālie dārgumi: latviešu sievieteKāda ir latviešu sieviete un kā mainās tās tēls līdz ar mainīgiem skaistuma etaloniem, sociālajām lomām un attieksmi pret seksualitāti? Vai mātes meitām vēl māca dziesmas un cimdu rakstus kā pašaizsardzības paņēmienus? Vai dīvas, ko redzam uz žurnālu vākiem ir sievietes, ko latviešu vīrietis vēlas redzēt sev blakus?  Saruna par sievietēm, kuras dzīvo mums līdzās un ir spējušās kļūt par tagadnes kultūras ikonā
  • http://www.saki.lv/ziojumi/639?sectionid=1241% vismazreizipēdējāgadalaikābijaskatījušiesraidījumu ”100 grkultūras”Skatos raidījumu “100 g kultūras” LTV – 46% (atšķirīgas regularitātes) Zīmola atpazīstamība Raidījuma „100 g kultūras” aktīvākie skatītāji:35-44 un 55-74 gadīgie, sievietes, latviešu valodā ikdienā runājošie, augstāko izglītību ieguvušie, vadītāji un uzņēmēji, pensionāri, ar ienākumiem virs 151 Ls mēnesī uz vienu ģimenes locekli, laukos dzīvojošie, Vidzemes un Kurzemes iedzīvotāji.Avots: SAK, 2010. Kultūras patēriņš Latvijā. Decembris 2009.
  • V. – vadībaK. – kultūras raidījuma veidotāji „Viena no problēmām ir tā, ka naudas nemaz nav tik maz, bet, iespējams, nesaprātīgi tiek izlietota.”
  • Sabiedrisko mediju loma nacionālās identitātes un kultūras telpas veidošanā digitalizācijas laikmetā: Latvijas gadījuma analīze

    1. 1. Sabiedrisko mediju loma nacionālās identitātes un kultūras telpas veidošanā digitalizācijas laikmetā: Latvijas gadījuma analīze Ieva Beitika LU komunikācijas zinātnes doktorante 2011.gada 25.oktobrīŠis darbs izstrādāts ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu projektā«Atbalsts doktora studijām Latvijas Universitātē».
    2. 2. Nacionālās kultūras telpas Nacionālā veidošanas, uzturēšanas identitāte(s) un saglabāšanas nozīmeSabiedrisko mediju (SM) loma un nozīme digitalizācijas laikmetā arvien pieaug
    3. 3. • Jebkura SM būtisks misijas elements ir „uzdevums veicināt nacionālās identitātes un kultūras veidošanu un attīstību”. (Van den Bulck, 2001:57)• Globalizācijas, digitalizācijas un komercializācijas laikmetā SM turpina kalpot par pamata kultūras institūciju publiskajā sfērā. (Born, Prosser, 2001:675)• SM ir būtiska kultūrpolitikas daļa. (Syvertsen, 2003:163)
    4. 4. • Digitalizācijas laikmetā nepieciešami SM, kas ietver daudzveidīgu saturu, ataino kultūru daţādību, veicina sociālo vienotību un sociālo iekļaušanu. Būtiska sabiedrības integrācijas loma. (Harrison, Wessels, 2005: 834)• SM ir uzskatāmi par vienu no galvenajiem instrumentiem nacionālās kultūras un sociālās identitātes veidošanā, kas ir pilsoniskuma pamata dimensija, (..) tādējādi konstitucionālā loma un komunikatīvā SM funkcija ir „nepieciešama pirms tirgus, nevis tā ir daļa no tā”. (Born, Prosser, 2001:675)• Apraides mediji turpina saglabāt galveno „nacionālā” artikulētāja lomu un mediju naratīvi un valoda turpina veidot kultūras piederības apziņu. (Waisbord, 2007:379-380.)
    5. 5. SM loma kultūrtelpas un nacionālās identitātes veidošanā1) globālā tirgus pieeja (global market approach), kas nozīmē valsts neiejaukšanos mediju tirgū un tādējādi – kultūras satura brīva dalība tirgū;2) lokālās kultūras modelis (local culture model), kas ietver noteiktu valsts aizsardzību, “tiecoties sargāt nacionālo kultūru, valodu un identitāti”.Pastāv šķīrumi Būtiska nozīme pieejamajiem resursiem un lēmumu pieņēmēju gribai - ne vienmēr definēta prioritāte nozīmē arī praktisko apstākļu radīšanu, lai mērķi tiktu sasniegti. Postpadomju telpas valstu raksturojumi (Jakubowicz, 2005:14)
    6. 6. SM izaicinājumiIzmaiņas komunikācijas vidē – Tehnoloģiskā attīstība – Digitalizācijas radītie izaicinājumi – Auditorijas fragmentācija – Jaunu pieeju nepieciešamība satura veidošanā, auditorijas sasniegšanā (apvienošanā)Konkurence ar komerciālajiem medijiem – Auditorijas samazināšanās – Jautājums par SM finansēšanas modeli – Reitingi vs. saturs – Ţurnālistiskā kvalitāte
    7. 7. SM izaicinājumi• Kultūras “eksports” un “imports” (unifikācija) – Oriģinālsaturs vs. globālā kultūras produkcija• Satura daudzveidības nodrošināšana – Iedzīvotāju vairākums vs. minoritāšu grupas – Intereses un vajadzības• Iedzīvotāju mobilitāte – Auditorijas samazināšanās – Piederības apziņas stiprināšana • Piemēram, saskaņā ar LR 2010.gada nacionālā pasūtījuma atskaiti www.latvijasradio.lv tiek apmeklēta no: – Latvijas – 57% – Lielbritānijas – 11% – Norvēģija s– 7% – ASV – 7% – Citām valstīm
    8. 8. Metodoloģija• Dokumentu analīze• Daļēji strukturēta intervija
    9. 9. Eiropa• Kultūras mērķi kā sabiedrisko mediju pamatfunkcija – Vēsturiski – Digitalizācijas laikmets – Leģitimizē to pastāvēšanu• Sabiedriskā apraide kā vitāls demokrātijas elements un Eiropas kultūras daļa Council of Europe, Parliamentary Assembly. Report of the Committee on Culture, Science and Education: Public Service Broadcasting, Doc.10029, 12.01.2004.• Kultūras un valodu daudzveidības saglabāšanas mērķis• Kultūra kā identitātes, vērtību un nozīmes nesējs• Kultūras attīstības nozīme• Kultūra kā sabiedrības pašattīstības mērķis Eiropas Parlaments un Padome. Direktīva 2007/65/EK par dažu audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanas noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos (spēkā no 03.10.1989.), kas groza Padomes Direktīvu 89/552/EEK• Ieviešana katrā valstī ir atšķirīga. Apraides sistēma katrā valstī ir saistīta ar tās sabiedrības „demokrātijas, sociālajām un kultūras vajadzībām un nepieciešamību nodrošināt mediju plurālismu”. Amsterdamas līgums. Protokols par sabiedriskās apraides sistēmu dalībvalstīs, 1997
    10. 10. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums• Programmu veidošanā tiek ievērota Latvijas sabiedrības dažādība (..) kultūras ziņā• Veicināt patriotisku attieksmi pret neatkarīgās Latvijas valstiskumu• Izglītot iedzīvotājus un veicināt viņos pilsonisku izpratni par kultūras (..) jautājumiem, nodrošinot to sistēmisku aptvērumu• Veicināt cieņu pret latviešu valodu, popularizēt Latvijas vēsturi un kultūras vērtības• Sekmēt nacionālās identitātes apzināšanos• Veikt Latvijas Radio kora fondu ierakstus, lai nodrošinātu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu• Arhivēšana un saglabāšana
    11. 11. Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu attīstības Nacionālā koncepcija 2009.-2011.gadam• Pienākums vispusīgi atspoguļot nacionālās kultūras un izglītības procesus• Televīzija un radio ir arī nacionālās kultūras veidotāji: – “Televīzija un radio ir kļuvuši par galveno kultūras izplatītāju un lielā mērā nosaka līmeni, kādā kultūra tiek izplatīta” – Sabiedrisko mediju misija ir “nozīmīga nacionālās identitātes, valodas un kultūras mantojuma saglabāšanā, īpašu vērību pievēršot arī bērnu un pusaudžu kultūrpolitikai.• Bez nacionālās kultūras attīstības un tās aktīva atbalsta nav iespējama tautas un tai piederīgu indivīdu identitātes pastāvēšana un pašapziņas uzturēšana. Savukārt, bez modernas izglītības un zinātnes attīstības nav iespējama valsts un tās iedzīvotāju labklājība un veiksmīga pastāvēšana globalizētajā pasaulē.
    12. 12. LTV rīcības kodekss• LTV uzdevumi – Bagātināt Latvijas kultūras dzīvi ar unikālu un oriģinālu saturu, veicināt radošumu un audzināt talantus. – Stimulēt kultūras un reliģisko vērtību izpratni, veicināt izglītības nozīmīgumu un mācīšanos mūža garumā. – Iepazīstināt ar citu tautu kultūrām, tradīcijām un viedokļiem ziņu un informatīvi dokumentālajos raidījumos, ar mākslas un dokumentālo filmu, izglītojošo un sporta raidījumu, kā arī citu raidījumu palīdzību. Avots: LTV, 2010. Sk.: www.ltv.lv/files/ltv_ricibas_kodekss.doc
    13. 13. LR rīcības kodekss• Kultūra kā viena no LR galvenajām vērtībām – LR veicina kultūrvides attīstību, ar kultūru saprotot visplašāko spektru – sākot no mākslas un mūzikas, beidzot ar sadzīves un politiskās kultūras attīstību. Tas ietver gan latviešu tautas un nacionālo minoritāšu tradicionālo vērtību saglabāšanu, gan arī jaunu un mūsdienīgu kultūras parādību atspoguļošanu. LR arhīvs ir nacionālās kultūras sastāvdaļa, kas glabā unikālus ierakstus, un kas regulāri tiek izmantoti programmā. Avots: LR, 2010. Sk.: http://www.latvijasradio.lv/lapas/kodekss.htm
    14. 14. Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības unsabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnes (2012 – 2018) • Demokrātija nevar pilnvērtīgi funkcionēt bez neatkarīgiem un kvalitatīviem plašsaziņas līdzekļiem. • Ekonomiskās krīzes iespaidā samazinātā auditorijas pirktspēja un reklāmas ienākumu kritums negatīvi ietekmējuši plašsaziņas līdzekļu finansiālo patstāvību un neatkarību. • Tāpēc izšķirīgi svarīgi ir nostiprināt neatkarīgus un profesionālus SM. • Jāpalielina SM klātbūtne interneta vidē, kuru izmanto aizvien vairāk cilvēku, it īpaši jaunieši. • Pētījumi rāda, ka Latvijas informatīvajā telpā palielinās Krievijas elektronisko plašsaziņas līdzekļu tirgus daļa, tāpēc neatliekami jānostiprina arī SM loma krievvalodīgo auditorijā. Avots: LR Kultūras ministrija . (2011). Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnes (2012 – 2018)
    15. 15. Nodrošināt SM satura kvalitāti, īpaši attiecībā uz sabiedrības integrācijas, nacionālās identitātes undiskriminācijas novēršanas jautājumu atspoguļošanu sabiedriskajā pasūtījumā – „Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma un citu saistīto tiesību aktu piemērošanas izvērtēšana (nacionālo plašsaziņas līdzekļu konkurētspējas palielināšana, valsts valodas lietojums, sabiedriskā pasūtījuma satura definēšana) no sabiedrības integrācijas aspekta. – Kompleksa pētījuma veikšana par plašsaziņas līdzekļu piedāvājumu un to saturu, kā arī par to ietekmi uz iedzīvotāju attieksmi pret Latviju, daţādām sabiedrības grupām, identitāti, vēsturi, pilsonību u.c. jautājumiem. – Visu sabiedrības, tai skaitā mazākumtautību, grupu vajadzību ievērošana, izstrādājot sabiedrisko pasūtījumu. – Periodiska raidījumu un programmu izvērtēšana par sabiedrisko pieprasījumu. – NEPLP Monitoringa centra administratīvās kapacitātes paaugstināšana.
    16. 16. Nodrošināt sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu satura daudzveidību un pieejamību• Mazākumtautībām un imigrantiem, kā arī latviešiem ārzemēs, domātu programmu un raidījumu izveide, piesaistot dažādu tautību žurnālistus.• Audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu satura subtitrēšanas un tulkošanas politikas izvērtēšana un pilnveidošana, ievērojot Latvijas Republikas valodas politiku.• Radio „Brīvā Eiropa” retranslēšana krievu valodā LR-4• Informatīva un izklaidējoša rakstura programmu veidošana vairākās valodās ar subtitru (un digitālā pārslēga) un surdotulkojuma palīdzību (piemēram, publiskas diskusijas, humora, kulinārijas un sporta raidījumi).• Reģionālo plašsaziņas līdzekļu produktu iekļaušana (pieejamība) nacionālajos plašsaziņas līdzekļos.• SM pašreklāmas un to veidotās produkcijas attīstība un reklamēšana citos plašsaziņas līdzekļos, t.sk. sociālajos tīklos, lai paplašinātu auditoriju un tuvinātu norobeţotās informācijas un kultūras telpas Latvijā.• SM pieejamība visā Latvijas teritorijā
    17. 17. Kultūra – SM satura prioritāte LatvijāLTV un kultūra• LTV1 – “100 g kultūras” – “Ielas garumā”Īpašās pārraides (koncerti, izrādes, tiešraides)Seriāli, filmas (ārvalstu, pašmāju)ZiņasCiti raidījumiKontekstuālā reprezentācija• LTV7
    18. 18. LR un kultūra• LR1 – “Kultūras Rondo” – “Zināmais nezināmajā” (orientācija uz izglītošanu) – „Augstāk par zemi” – „Laika rata riti” (latviešu tradicionālās kultūras raidījums)• LR2 – populārā mūzika dzimtajā valodā• LR3 – Klasika – Kultūras norises Latvijā un pasaulē – Kultūras analīze – Mūzika, ţanru daudzveidība• LR4 – Doma laukumsKontekstuālā reprezentācijaVienreizējo pasākumu atainojums, tiešraidesFondu ierakstiLatvijas RadioteātrisBērnu vokālais ansamblis "Dzeguzīte”
    19. 19. “100 g kultūras”• Vienīgais raidījums, kura mērķis ir vispusīga Latvijas nacionālās kultūras atainošana un analīze• Četras reizes nedēļā – Otrdiena – Ceturtdiena - “100 g kultūras” – Piektdiena – “100 g kultūras. Nacionālie dārgumi” – Prime time laiks• Pamata formāts: – 2 -4 siţeti – Saruna studijā • Svarīgs raidījuma formāta elements • Diskusija, analīze • Sabiedrības iesaistePirms izveidošanas 2005.gadā – kultūras satura sadrumstalotība, nesistemātiskums, dažādaregularitāte
    20. 20. • „Nacionālās kultūras atainošana – primārais mērķis.”• “Apzināmies, ka esam nacionālās identitātes veidotāji, stiprinātāji Latvijas sabiedrībā.”• “Esam vienīgais raidījums, kas aptver vispusīgu nacionālās kultūras lauku.”• „Globalizācijas ietekme ir tik milzīga, un es nevaru iedomāties, ka kāds cits medijs to tādā veidā darītu.”• “Televīziju joprojām patērē visaktīvāk. Tas ir noteicošais. Ja mēs televīzijā par to vispār nerunājam, tad mēs nacionālo identitāti pazaudējam.“
    21. 21. Satura plānošana• “Iknedēļas diskusiju process. Nepastāv vienotu satura veidošanas un plānošanas vadlīniju, bet pastāv atskaites kritēriji, kas pamato satura izvēli”1. Aktualitāte – Svarīgākais kultūras jomā kopumā - daudzveidība – Pamatā Latvijas kultūras dzīve – Apskats, analīze, diskusija, komentāri – Aktuālie notikumi, izstādes, koncerti, izdotās grāmatas u.c. – Auditorijas iesaiste; skatītāju/apmeklētāju viedokļi, komentāri – Vienīgais televīzijas raidījums, kas analizē latviešu literatūru2. Nozīmība, svarīgums – Jautājumi, kas, visticamāk, neinteresē plašu masu auditoriju, bet „mūsuprāt, par tiem ir svarīgi runāt, tos analizēt un par tiem atgādināt” – Nacionālās identitātes konteksts – Problēmjautājumi kultūras jomā3. Kultūrpolitika – Svarīgi, bet saturiski mazāk - tad, ja tie patiešām ir ļoti svarīgi – Analīze, diskusija
    22. 22. “100 g kultūras” un nacionālā identitāte• Nacionālā identitāte netiek atsevišķi analizēta kā temats• Kontekstuālā reprezentācija raidījumu siţetos, sarunu diskusijās – Latvietība; kas mēs esam, kas ir mūsu vērtības – Jautājumi, kas “visiem ir svarīgi” – Jaunāko grāmatu, teātra izrāţu analīze, diskusija • piemēram, grāmatas „Latvieši ir visur” analīze vai diskusija par teātra izrādē „Čīkstošais klusums” atainoto „latvietību”
    23. 23. • Tomēr - nacionālo vērtību un nacionālās identitātes jautājumi tiekot analizēti raidījumā „100 g kultūras. Nacionālie dārgumi”• Neveiksmīgi. „Mēģinājām „ „100 g kultūras. Nacionālie dārgumi” – gāja grūti.(..) Ir jāfokusējas un labi jādara viens uzdevums”• „Šobrīd nav veiksmīgas diskusiju vietas, kur televīzijā notiktu sarunas par šiem jautājumiem. „ 100g kultūras. Nacionālie dārgumi” ir saistīti ar leģendām. Tie nerisina problēmu.”• “Pastāv nepieciešamība veidot izvērstus materiālus, kas dokumentē šo laiku, piemēram, portreti vai analītisku kultūrvēsturisku filmu veidošana, kas LTV vispār netiek darīts”• Kultūras diskusiju un analīzes trūkums
    24. 24. Problēmjautājumi un izaicinājumi
    25. 25. Finansējums• LTV pamata kultūras raidījums netiek pilnībā finansēts no sabiedriskā pasūtījuma līdzekļiem. – Valsts budţeta dotācija – Finansējuma piesaiste (KKF)• Raidījuma veidotājiem līdzekļi ir jāpiesaista pašiem.• Būtisks finanšu samazinājums*, raidījuma apjoms – tas pats.• “Tas ir problēmjautājums. Principā šogad kopumā esam diezgan daudz naudas kultūrai atvēlējuši.” LTV1 kultūras, izklaides un bērnu raidījumu satura redaktore Daina Markova• “Ideja, kuru 2005.gadā uzstādījām, ka “100 g kultūras” veidos sabiedrību kultūras bagātāku un zinošāku, informētāku, attīstītāku, spēcīgāku tādējādi tiek zaudēta” “100 g kultūras” projekta vadītāja Ieva Rozentāle• Likvidēts galvenā redaktora amats, kas veidojis raidījumu vienoto stilu un saturisko attīstību, daudzveidību• Raidījuma veidotāji  vājāka satura kvalitāte, analīze, diskusija
    26. 26. V. “Argumentācija, kā tiek K. sadalīts budžets, ir mūsu Aktualizē jautājumu, iekšējā lieta.” vai sabiedriskā pasūtījuma līdzekļi “Iedotais budžets tiek tiek izlietoti adekvāti. pārdalīts. Tikai misijas lietām arī aiziet.” Aktualizē jautājumu par LTV budžeta “Tas netiek caurskatāmību un izlietots, piemēram, šovu atklātību arī veidošanai.” organizācijas iekšējā līmenī. “Mēs esam darījuši, ko mēs esam varējuši, lai tiešām LTV kā SM pildītu tā lomu un būtu viens no kultūras dzīves veidotājiem.”
    27. 27. Daudzveidīgas un plašas auditorijas piesaiste Nav skaidra auditorijas uzstādījuma – „veidot visiem” . V. Pamatā skatās K. „Tieši tāpēc mērķus nav iespējams realizēt”. vecākā gada „Ja raidījums tiek veidots par kādu gados vecāku aktieri – gājuma cilvēki. auditorija būs. 55+ Ja raidījums tiek veidots, piemēram, par jaunās mākslas festivālu - nebūs. Ja uzaicināsim kādu jauno aktieri, kas ir ļoti labs un kas varbūt jau trīs-piecas sezonas Jaunajā Rīgas teātrī ir sevi pieteicis, auditorijas nebūs.” „Mēs izejam uz kompromisu.” 2008 2009 20103025 20,3 21,6 16,920 14,0 16,2 14,8 14,5 11,4 13,915 12,5 10,8 9,4 7,710 8,9 6,1 4,7 5,9 6,1 5,6 5,4 5,5 5,8 5,3 3,4 4,0 4,6 4,6 4,7 4,1 5 2,0 2,3 2,5 2,5 2,4 1,7 0 15-24 gadi 25-34 gadi 35-54 gadi 15-24 gadi 25-34 gadi 35-54 gadi 15-24 gadi 25-34 gadi 35-54 gadi 15-24 gadi 25-34 gadi 35-54 gadi 15-24 gadi 25-34 gadi 35-54 gadi 15-24 gadi 25-34 gadi 35-54 gadi 15-24 gadi 25-34 gadi 35-54 gadi 4-14 gadi 55+ gadi 4-14 gadi 55+ gadi 4-14 gadi 55+ gadi 4-14 gadi 55+ gadi 4-14 gadi 55+ gadi 4-14 gadi 55+ gadi 4-14 gadi 55+ gadi LTV1 LTV7 LNT TV3* PBK** TV5 Rīga 3+*Avots: Baltic Institute of Social Sciences. (2011). Situācijas izpēte elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālās stratēģijas 2012. – 2017. gadam izstrādei Informācijasapkopojuma atskaite. 2011.gada februāris – aprīlis.10. lpp.
    28. 28. “Jauniešu kultūrpolitika” - ?V. K. LTV ir nepieciešams atrast vietu jauniešiem un kultūrai. Daļēji šo funkciju šobrīd veic arī LTV7 raidījums Neviens ceļš pašlaik jauniešus uz to neved; „SEMS” – formu varētu viņi nav saistīti ar televīzijas vidi. Jaunieši vēlēties labāku, bet tas arī nemeklē raidījumu televīzijā. skar šos kultūras jautājumus. Jāveido atsevišķi raidījums, kas tieši uzrunā viņus caur visiem medijiem, ko Tā ir auditorija, kas jaunieši patērē, kas mēģina šo auditoriju televīzijā atrodas minimāli. sasniegt ar dažādiem mārketinga rīkiem, Viņu ieradumi un veidi, kā rīko konkursus, atraktīvi. iegūst informāciju, ir Vajadzīga arī dinamiska montāža, viss, kas citādāki. saistās ar modernu, mūsdienīgu uztveri – Līdz ar to ir jādomā par tā ir liela problēma šodien (arī saistībā ar cita veida raidījumiem vai komandu, kas raidījumu veido). pieejām. “Par raidījumiem, kam ir slikti reitinga rādītāji, “Tviterī” attīstās aktīvas diskusijas.”
    29. 29. Jauniešu auditorijas piesaisteV. K. “LTV ir konceptuāli jāsaprot, ka brīdī, “Nākotnē ir jādomā par kad sākam strādāt uz jaunāku veidiem, kā šo auditoriju auditoriju, - reitings nebūs. uzrunāt.” Bet, ja mēs aizveram acis, neskatāmies reitingu rādītājus, koncentrējam Protams, esam par to līdzekļus mērķa vārdā, veidojam nez domājuši. „100 g cik prāta vētras un ļoti domājam, kā to kultūras” ir “Tviterī”, viņi sasniegt un arī darām, tad varbūt pēc ir sociālajos tīklos. pāris gadiem televīzijā sāktu nākt jaunā auditorija.”
    30. 30. Auditorijas analīzeV. K. “Mums ir reitingu dati, pēc kuriem pamatā veicam auditorijas analīzi. Tie ir diezgan izsmeļoši.” “Detalizēti savu auditoriju nezinām. Pirmos trīs gadus paši piesaistījām cilvēkus, kas Dažādos rakursos redzam, kas skatās, veica pētījumus.” kuru raidījumu, kāda ir attiecīgā grupa. “Televīzijas līmenī tas tādā veidā nenotiek vispār.” “No savas pieredzes - visbiežāk šie fokusu grupu pētījumi ir mūsu prognozētās “LTV pietrūkst redzējuma intuīcijas atspoguļojums zinātniskā attiecībā uz sabiedrību – kas veidā.” un cik lielā mērā Latvijas “Protams, ka būtu vajadzīgi arī kvalitatīvie sabiedrībai būtu vajadzīgs.” pētījumi, kas ir ļoti dārgi.”
    31. 31. Satura pieejamība internetā. Dalība sociālajos medijosV. K. “Dalība sociālajos medijos ir individuāla, “Mēs jau ilgi runājam par nevis stratēģiska internetu. Pastāv plāni izvēle.” attīstīt interneta portālu, Orientācija uz kas ir tikai pašsaprotami pašiniciatīvu. šajā situācijā” “Nav vienotu “Faktiski to vajadzēja uzstādījumu un darīt jau agrāk.” mērķu, bet ir ieteikumi to darīt.” Autortiesību problēmjautājums Daļējs arhīvs tiešsaistes režīmā
    32. 32. Stratēģiskums un mērķtiecība kultūrtelpas veidošanāV. K. „Tas, kas tiešām LTV pietrūkst, ir izpratne par to, uz ko mēs““Vienota izpratne” ejam.”ir ļoti diskutējams “Kanāla līmenī vienots mērķis netiek apskatīts un diskutēts.jēdziens.” Tas, ka šie mērķi tiktu izkopti televīzijas līmenī, - tā nav. “Raidījumu saturs arī “Būtu ļoti labi, ja mēs visi vienoti tos saprastu.”ataino šosuzstādījumus. Tos Ir nepieciešama mērķtiecība. Tas nav mērķtiecīgs darbs.nevar skatīt šķirti. “Vajadzīgas nevis informatīvas sapulces, bet prāta vētras, kur mēs kopīgi tos saprotam. Tad zīmējam stratēģijas uz sienas“Ja raidījumā tiek un domājam, kā televīzija attīstīsies un kāpēc.”runāts par valodu,tad runā arī par Formālas tikšanās ir, analīzes pēc būtības, nav.nacionālo identitāti.” “Būtu ideāli, ja iecerētās SM idejas un vērtības tiktu“Protams, ka tas ir pludinātas sabiedrībā caur vairākiem raidījumiem. “mērķtiecīgi. Nevar “Vadībai šobrīd būtu strikti un ļoti, ļoti rūpīgi jādomā tiešinodalīt vienu no par to, kā to televīziju kopumā attīstīt un ko mainīt. Ir darīts,aspektiem.” bet nepietiekami.”“Nacionālā “Gribētos stratēģisku izvērtēšanu. No televīzijas lielā mērā iridentitāte nepastāv atkarīga, kāda ir tauta. Neviena cita televīzija to nedarīs – vaiārpus cilvēkiem.” nu LTV to dara un uzņemas atbildību, vai arī nē.”
    33. 33. Cilvēkresursu politika. Komanda.K. Komandas problēmas, kuras esot grūti risināt noslēgto darba līgumu dēļ. Daļa darbinieku jau ilgus gadus ir strādājuši kultūras jomā LTV. Pievienoti komandai. “Esošais raidlaiks pieprasa dinamisku žurnālistiku, ko nav izdevies panākt.” Komandā trūkst progresīvu, jaunu žurnālistu. Vajadzīgi cilvēki, kas studējuši žurnālistiku, nevis - cilvēki ar māksliniecisku ievirzi. Jaunie žurnālisti labāk spēj pielāgoties aktuālajai mediju videi. Jāveido pēctecība kultūras raidījumu veidotāju vidū. “Personāldaļai būtu jāredz radoši cilvēku spējas, ievirzot viņus atbilstošākajā nišā. Tā nav. Ja cilvēks ir redaktors, viņam principā ir jāvar veidot par visu, izņemot sportu. Pastāv zināms juceklis.” Pašreizējā raidījuma komanda nav vienota mērķī. Dažādi darbinieki, izteikta individualitāte.
    34. 34. Organizācijas iekšējā komunikācija K. “Pastāv iekšējais konflikts starp radošo vidi un vadību.” “Producenti ir visu laiku ir konflikta abās pusēs, saprotot vadību, kurai ir vajadzīgi reitingu rādītāji, jo ir samazināts finansējums, un saprotot arī radošo pusi, kas nevar strādāt.” Lai sasniegtu mērķus ir vajadzīga spēcīgāka un intensīvāka kopdarbība. Jātiekas katru nedēļu ar kanāla vadību, jāpiesaista profesionāļi darbam. Šobrīd ir primitīva izdzīvošana. Nepieciešamība veidot sadarbību ar LTV ziņu dienestu. Raidījumu rezultāts tomēr ir ļoti lielā mērā atkarīgs no radošā personāla labsajūtas, pašsajūtas uzņēmumā.”
    35. 35. Konceptuālā attīstībaV. K. “100 g Kultūras zīmols ir attīstījies ļoti labi, un tas strādā. Tas ir mugurkauls kultūras slejai. 100 g kultūras ir spēcīgs zīmols un atpazīstamība.* “Nerunāju par pašiem raidījumiem, tur vienmēr var vēlēties kaut ko labāk.” “Noteikts laiks pagājis un raidījums ir arī idejās izsīcis.” “Ja mums būtu tāda iespēja, mēs gribētu arī attīstīt kultūras slejas. “Raidījumam ir vajadzīgas konceptuālas pārmaiņas un Mums teorētiski gribētos ziņas, mums gribētos atsevišķu attīstība.” kultūras portālu vai kultūras sadaļu televīzijas mājas lapā. Tagad ir tikai viens „100g kultūras”, Mums gribētos padziļinātas sarunas kopā ar kultūras kas pilda visas šīs funkcijas. ziņām. Lai mainītu, vajadzīga jauna studija, Mums gribētos sarunas, portretu raidījumus, meklēt jaunāki vadītāji, citi veidotāji. jaunus formātus; kaut spēles par kultūras tematikām. Atraktīvākā veidā, piemēram.” “Nevar visu laiku strādāt vienā stilā”. “Piedāvājums veidot kultūras ziņu formāta raidījumu - visaptverošāku, “Mēs gribētu veidot vairāk paliekošas vērtības. informatīvāku. Iespējams tikai tad, Mēs gribētu veidot video filmas, cilvēku ja ir arī portretu, diskusiju, apskatu, portretējumus, nevis tādus raidījumus, kas iziet ēterā un ir analīzes, jauniešu kultūras aktuāli tajā brīdī, kas ir studijas raidījumi, bet pēc tam tie raidījumi.” vairs nav tādi, kas ir rādāmi un rādāmi.”
    36. 36. ReitingiV. K. “Dilemma - no vienas puses “Kultūras raidījumiem sabiedriskajai televīzijai prasa augstus reitingi nav lieli. reitingus, salīdzinot ar citām televīzijām. Vadība vēlas, lai televīzijai Savukārt „100g kultūras” reitingi nav tie būtu.” augsti, kas samazina kopējo reitingu rādītāju. Ja izņemtu to no ētera laika, teiktu – kā sabiedriskais kanāls to var Komunikācijas diskurss atļauties darīt.” pamatā “reitingu”, nevis satura analīzes līmenī (starp vadību un „Mums ir jādomā par reitingu. Tas arī raidījuma veidotājiem). nekādā gadījumā sabiedriskajā televīzijā nav vienīgais atskaites punkts, bet to nevar ignorēt. Līdz ar to “trūkst dziļākas raidījuma satura analīzes”. Dabiski, ka primāri ir jādomā par saturu, bet ne vienmēr ļoti labs raidījums nodrošina to, ka raidījumam būs labs reitinga rādītājs.”
    37. 37. Reitingu rādītāju sasniegšanaplašā auditorija vs. reklāmas ieņēmumi? V. “Protams, ka tas ir saistīts ar reklāmas ieņēmumiem. Pilnīgi noteikti. Reitings ir saistīts tīri ar mūsu naudu, kas jānopelna.” “Bet mēs visus produktus izvēlamies tā, lai tiem ir pievienotā vērtība.” Piemēram, seriāls “Būt mīlētai” – veidots ar mērķi gūt līdzekļus un atainot ģimenes vērtības. Tomēr : “Jā, vispirms bija “naudas mērķis”, tad vērtības.”
    38. 38. PašidentitāteK. LTV ir jārisina pašreklāmas, LTV zīmola problēmas. Nepieciešama pozicionēšanās.
    39. 39. Nacionālā identitāte un laika dimensijaV. K. Gan vadība, gan veidotāji norāda uz nepieciešamību veidot projicētās identitātes, orientējoties nevis tikai uz pagātni, vēsturi, bet arī uz - tagadni un nākotni.
    40. 40. Dokumenti un prakseV. K. “Protams, ka mēs tos ņemam vērā. Kā tad citādāk? Mēs nemaz nevaram neņemt vērā. „Neredzu tiešu Pēc būtības tās ir sasaisti ar realitāti.” pašsaprotamas prasības.“ “Saturiski izveidotais Pastāv “nacionālās var tikt „pievilkts” prioritātes, ko mēs uzdevumiem un definējam katru gadu”. mērķiem, kas noteikti regulējošajos dokumentos, nevis “Uzstādījumi vienlaikus ir otrādi.” arī tik vispārīgi, ka tos nav iespējams didaktiski izpildīt.”
    41. 41. Secinājumi• SM veic būtisku lomu nacionālās kultūrtelpas veidošanā Latvijā• Tālāk pētāmie un analizējamie problēmjautājumi, kas potenciāli kavē SM mērķu sasniegšanu kultūrtelpas veidošanā, uzturēšanā, saglabāšanā: – Dalība reklāmas tirgū, finansēšanas sistēma – Būtisks menedţmenta risks: reitinga rādītāji vs. mērķi, saturs un kvalitāte – Stratēģiskās attīstības redzējuma trūkums SM kultūrpolitikā, SM jauniešu kultūrpolitikā – Stratēģiskās attīstības redzējuma trūkums SM darbībai interneta vidē (kā medija kanāls; jauno tehnoloģiju un sociālo mediju izmantošana) – Stratēģiskās attīstības redzējuma trūkums attiecībā uz iespējami plašas un daudzveidīgas auditorijas piesaisti. Orientācija uz esošo auditoriju (vecāka gada gājuma) – Auditorijas (sabiedrības) mediju lietojuma paradumu maiņas, vērtību un dzīvesstila analīzes trūkums – Organizācijas iekšējās komunikācijas un sadarbības problēmjautājumi – Personālpolitika – Arhīva veidošana un pieejamība
    42. 42. Paldies par uzmanību! E-pasts: ievabeitika@gmail.com

    ×