• Save
Politiskais diskurss, vēlēšanas un identitāte: portāla Delfi pētījums (2010)
Upcoming SlideShare
Loading in...5
×
 

Politiskais diskurss, vēlēšanas un identitāte: portāla Delfi pētījums (2010)

on

  • 1,158 views

 

Statistics

Views

Total Views
1,158
Views on SlideShare
1,018
Embed Views
140

Actions

Likes
0
Downloads
0
Comments
0

2 Embeds 140

http://www.nacionalaidentitate.lv 137
http://webcache.googleusercontent.com 3

Accessibility

Categories

Upload Details

Uploaded via as Microsoft PowerPoint

Usage Rights

© All Rights Reserved

Report content

Flagged as inappropriate Flag as inappropriate
Flag as inappropriate

Select your reason for flagging this presentation as inappropriate.

Cancel
  • Full Name Full Name Comment goes here.
    Are you sure you want to
    Your message goes here
    Processing…
Post Comment
Edit your comment
  • 1) kuras partijas un apvienības (esošās/bijušās), kā arī kuras ar politiku saistītās personas (esošās/bijušās) visbiežāk tiek pieminētas 10. Saeimas pirmsvēlēšanu periodā portāla “Delfi” sadaļā „Vēlēšanas 2010”; 2) kuri 10. Saeimā iekļuvušie deputāti, kā arī kuras 10. Saeimu veidojošās partijas un apvienības tiek visbiežāk pieminētas noteiktajā laika posmā un datu masīvā; 3) kā ziņu portāla rakstos un tiem pievienotajos komentāros tiek reprezentētas kandidējošās politiskās partijas un apvienības, kā arī deputātu kandidāti; 4) vai ir vērojamas kādas likumsakarības starp biežāk pieminētajām partijām, apvienībām, deputātu kandidātiem un to iekļūšanu 10. Saeimas sastāvā, tika veikta apjomīga portāla „Delfi” sadaļas „Vēlēšanas 2010” ievietoto rakstu un tiem pievienoto komentāru satura analīze. Papildus tika veikta komentētāju vārdu un IP adrešu analīze, lai noskaidrotu, cik daudz autoru vienlaikus izmanto vairākus lietotājvārdus. Tas ir būtiski, lai atbildētu uz jautājumu, vai nav tā, ka t.s. viedoklis komentāros patiesībā ir nedaudzu aktīvo lietotāju izveidots, kuri izmanto dažādus lietotājvārdus.
  • 2010. gada 2. oktobrī, kurās piedalījās 967 126 vēlētāji jeb 63,12 % balsstiesīgo pilsoņu. Kopumā 10. Saeimas vēlēšanās tika reģistrēti 13 partiju un partiju apvienību deputātu kandidātu saraksti un 1234 deputātu kandidāti. Rezultātā, 10. Saeimas sastāvu veidoja 5 partiju kandidātu saraksti: partiju apvienība “Vienotība” ( V ), kas ieguva 33 deputātu vietas, politisko partiju apvienība “Saskaņas Centrs” ( SC ) – 29 vietas, “Zaļo un zemnieku savienība” ( ZZS ) – 22 vietas, nacionālā apvienība “Visu Latvijai” – “Tēvzemei un Brīvībai/Latvijas nacionālā neatkarības kustība” ( VL - TB / LNNK ) – 8 vietas un partiju apvienība “Par Labu Latviju!” ( PLL ) – arī ieguva 8 deputātu vietas.
  • Neminot 10. Saeimā iekļuvušos deputātus, kas tiks analizēti ar kontentanalīzes palīdzību, vēl jāatzīmē, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (29) un bijušais Ministru prezidents Aigars Kalvītis (28), kas ierindojās biežāk pieminēto politiķu saraksta pirmajā desmitniekā. Savukārt saraksta 19. un 20. vietā atrodas Rīgas domes mērs Nils Ušakovs (17) un Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs (16), bet tobrīd esošais Valsts prezidents Valdis Zatlers ierindojas tikai 59. vietā, jo portāla „Delfi” rakstos minēts vien septiņas reizes. No 75 biežāk pieminētajiem politiķiem 23 tika ievēlēti 10. Saeimas sastāvā. Tekstu tehniskās apstrādes iespējas ir ierobežotas, tādēļ pētījuma izstrādes procesā radās problēmas ar deputātu kandidātu identitātes noteikšanu (vairāku bijušo un esošo politiķu uzvārdi ir identiski). Līdz ar to, nosakot pieminējumu biežumu, personas netiek atsevišķi kategorizētas. Vēl jo komplicētāka situācija izvērtās ar īpašvārda ‘Andris Bērziņš’ gadījumu, jo Latvijas politiskajā vidē ir vairākas personas, kuru uzvārdi un vārdi ir identiski. Tā kā Andra Bērziņa pieminējumu skaits ietilpa biežāk pieminēto personu saraksta desmitniekā, šis gadījums tika analizēts, izmantojot kontentanalīzi, līdz ar to, nosakot konkrēto publikācijā pieminēto personu identitāti pēc piederības partijai vai apvienībai. Uzvārds ‘Bērziņš’ kopumā „Delfi” rakstos minēts 13 reizes, no kurām 8 tika analizētas. Pieminējumu analīzes rezultātā atklājās, ka piecas gadījumos minētā persona ir bijušais premjerministrs Andris Bērziņš ( PLL ), divos - Ansis Ataols Bērziņš ( PP ) un vienā gadījumā Gundars Bērziņš ( TP ).
  • Vērojamas kopsakarības starp portālā „Delfi” rakstos biežāk pieminēto deputātu sarakstu un 10. Saeimā iegūto mandātu skaitu, proti, no 23 visbiežāk pieminētajiem deputātiem 10 (jeb 44%) pārstāv „Vienotību”, kas 10. Saeimā ieguva visvairāk mandātu – 33. Nesakritība, salīdzinot iegūto mandātu skaitu un pieminējumu biežumu, vērojama PLL gadījumā, kad no 23 visbiežāk pieminētajiem deputātiem politisko ap vienību PLL pārstāvēja 5 deputāti jeb 22% (otrs augstākais rādītājs), savukārt 10. Saeimā PLL ieguva vien 8 deputātu vietas .
  • Atlasot no apjomīgā visbiežāk minēto vārdu saraksta visas partijas un apvienības, kas jebkad startējušas Saeimas vēlēšanās, tika konstatēts, ka kopskaitā tādas ir 16, tostarp „Vienotība” (493), partiju apvienība „Par labu Latviju” (125), „Jaunais laiks” un „Saskaņas centrs” (114), „Zaļo un zemnieku savienība” (98), „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (94), „Latvijas ceļš” (87), sociāldemokrātiskā politisko partiju apvienība „ATBILDĪBA” (86), „Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā” (83), bet biežāk pieminēto partiju un apvienību saraksta desmito vietu ieņem „Tautas partija” (74). Veicot tehniskas darbības, no visa sākotnēji apkopotā datu masīva, kopskaitā 376 rakstiem, tika – atlasīti visi raksti, kuros atrodami biežāk pieminētie 10. Saeimas deputāti, partijas un apvienības. Tad, ņemot vērā gan konkrētās vienības pieminēšanas biežumu, gan arī laika aspektu , kad raksts portālā ievietots, tādējādi ietverot pēc iespējas plašāku laika periodu, tika atlasīts un izanalizēts tekstuālais materiāls. Lai noskaidrotu, kāda ir „Delfi” lietotāju attieksme pret 10. Saeimā iekļuvušajiem deputātiem un viņu pārstāvētajām partijām, apvienībām, tika: atlasīti visi komentāri , kuri izteikti par iepriekš atlasītajos rakstos pausto informāciju; analizēti 3 biežāk pieminēto partiju 3 biežāk minētie deputāti un 10. Saeimā iekļuvušās partijas un apvienības. Padziļinātākas tekstuālās izpētes veikšanai tika izmantota satura analīze , nosakot kāda ir deputātu, partiju un apvienību pieminēšanas konotācija – ļoti pozitīva (vairāk kā 2 pozitīvi raksturojumi), pozitīva, neitrāla, negatīva vai ļoti negatīva (vairāk kā 2 negatīvi raksturojumi). Par satura analīzes pamatvienību tika izmantots viens teikums.
  • savstarpēji apšaubījuši viens otra dotos priekšvēlēšanu solījumus , līdzšinējo atbildību pret uzticētajiem pienākumiem, un pat apsūdzējuši nelikumīgu darbību veikšanā , kas pamatā īstenotas savtīgu mērķu vārdā un pašlabuma gūšanai. SC deputātiem tiek pārmesta sadarbība ar Krievijas politiskajiem spēkiem , tādējādi apdraudot valsts drošību un neatkarību, un divvalodības atbalstīšana. PLL deputātu (pamatā A. Šlesera ) darbībā tiek nosodīta iepriekš doto solījumu nepildīšana un aizvien jaunu došana, nopeļot (bieži nepamatoti) citu politisko partiju, apvienību rīcību. „ Vienotības” biedru vidū visbiežāk slavētā un peltā persona ir premjers Valdis Dombrovskis, pozitīvi atzīmējot viņa profesionalitāti un spēju ‘izvest valsti no ekonomiskās krīzes’ (tostarp arī ETP vadītājs Dž. Dauls), savukārt negatīvi vērtējot viņa vadītās valdības pieņemtos lēmumus par nodokļu palielināšanu un minimālās algas samazināšanu , kā arī melošanu sabiedrībai (A. Šlesers). Sasummējot trīs biežāk pieminēto partiju deputātu konotācijas, var secināt, ka vispozitīvāk „Delfi” rakstu saturā atainoti partiju apvienības „Vienotība” deputāti: 5% gadījumu - ‘ļoti pozitīvi’, 13% - ‘pozitīvi’, tikai 6% gadījumu „Vienotības” pārstāvēto deputātu konotācija ir ‘negatīva’ un 1% - ‘ļoti negatīva’. Savukārt visnegatīvāk novērtēti SC deputāti: 29% gadījumu – ‘negatīvi’ un ne reizi ‘pozitīvi’ vai ‘ļoti pozitīvi ’. Vispozitīvāk novērtēts (visbiežāk no partijas biedru puses) ir Valdis Dombrovskis: 9% gadījumu – ‘ļoti pozitīvi’, 21% - ‘pozitīvi ’. Visnegatīvāk publikācijās novērtēts Jānis Urbanovičs , kas ne reizi nav minēts ‘pozitīvi’ vai ‘ļoti pozitīvi ’, turpretim 29% gadījumu raksturots ‘negatīvi’. Arī Ainārs Šlesers tikai 14% gadījumu analizēto portāla rakstu tiek vērtēts ‘pozitīvi’ (paša un partijas biedru slavinājumi), visbiežāk politiķa konotācija ir ar negatīvu tendenci: 27% - ‘negatīvi’, 3% - ‘ļoti negatīvi’. Gan Urbanoviča, gan arī Šlesera izteikumu un darbības lielākās kritizētājas ir „Vienotības” pārstāves – Sandra Kalniete un Solvita Āboltiņa. Nevienu no piecām 10. Saeimā iekļuvušajām partijām nav bijis iespējams raksturot kā ‘ļoti pozitīvu’. Vienlīdz augsts ‘pozitīvs’ novērtējums ir piešķirts partiju apvienībai V un nacionālajai apvienībai VL-TB/LNNK , kas katra ir ieguvusi 14% , bet ZZS saņēmuši 10% pozitīvu vērtējumu. Zīmīgi, ka vienlīdz augstu procentuālo rādītāju VL-TB/LNNK saņēmuši arī par ‘negatīvu’ vērtējumu, proti, 14% . Lai gan arī SC minējumi analizētajos materiālos 6% gadījumu raksturojami kā ‘pozitīvi’, tomēr 19% un 1% politiskā apvienība saņēmusi attiecīgi ‘negatīvu’ un ‘ļoti negatīvu’ vērtējumu. Visaugstāko ‘negativitātes’ novērtējumu ieguvusi apvienība PLL (25%), turklāt nesaņemot nevienu ‘pozitīvu’ raksturojumu . Savukārt partiju apvienībai ZZS kā ‘negatīvi’ vērtējami 5% no kopējā analizēto materiālu skaita, bet vienīgie politiskie spēki, kas pieminējumos bija raksturojami kā ‘ļoti negatīvi’ ir V un SC , attiecīgi – 2% un 1% gadījumu. PLL biedri un A. Šlesers, pārmetot pretlikumīgu priekšvēlēšanu aģitāciju un slēpto reklāmu nodrošinājumu no vairākām ‘Sorosa organizācijām’ un plašsaziņas līdzekļiem , tostarp sabiedrība par atklātību "Delna", laikraksts "IR" un TV3 raidījums "Nekā personīga". Tāpat Šlesers asi kritizē V. Dombrovska izvēlēto darbības stilu, kas līdzinoties „ klanīšanās, zābaku bučošanas , starptautiskās finanšu okupācijas un Latvijas nodevības ceļam”. Savukārt SC visvairāk tiek nosodīti par savu darbības dubultmorāli , cenšoties novērst „Parex” bankas iespējamo aiziešanu postā . SC degsme neesot tik ļoti saistīta ar „nodokļu maksātāju kabatas aizsardzību, bet drīzāk partijas maciņa papildināšanu,” jo ziedotāju sarakstā atrodami arī „Parex” bijušajiem īpašniekiem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim tuvu saistītas personas. Visvairāk pieminējumu, kas saistīti ar partiju un apvienību saņemtajiem ziedojumiem, analizētajās publikācijās bijuši ZZS un VL-TB/LNNK , galvenokārt atainojot ik mēnesi saņemto ziedojumu apmērus un dāsnākos ziedotājus.
  • Ja portālā rakstos visbiežāk minēts premjerministrs Valdis Dombrovskis (182 minējumi), tad ziņu portāla komentāros visbiežāk minēts Ainars Šlesers (323 minējumi), kā arī Ģirts Valdis Kristovskis (111) un V. Dombrovskis (100 reizes). Pārējie deputātu mandāta kandidāti pieminēti krietni retāk – G. Ulmanis (43), J. Urbanovičs (18), A. Pabriks (9), A. Bērziņš un N. Kabanovs (8), bet A. Klementjevs tika pieminēts vien 2 reizes. Komentāru autori bijuši krietni vien kritiskāki kā portāla rakstu autori. Tikai 11% analizēto komentāru politiķu pieminējumi raksturojami kā ‘pozitīvi’, savukārt vairāk kā sešas reizes biežāk apvienību pārstāvji vērtēti ‘ negatīvi’ (57%) un ‘ļoti negatīvi’ (8%). Emocionāli – sākot no pilnīga atbalsta kādam deputāta kandidātam, līdz pat absolūtai noliegšanai un apvainošanai. Visbiežāk komentētāji politiķiem pārmet nevēlēšanos darboties valsts, bet gan personīgās interesēs , kā arī nekonsekvenci savu un pārstāvēto partiju solījumos , kas pēcvēlēšanu periodā bieži vien netiekot pildīti. Tiek nosodīta citu politiķu apmelošana, vairojot savu prestižu, kā arī apzināta radniecīgu saišu izmantošana (K. un G. Ulmaņi ) pirmsvēlēšanu kampaņas laikā. Tāpat vērojami arī vairāki kampaņveida uzbrukumi kādai noteiktai personai, masveidā negatīvi izsakoties par politiķa līdzšinējām darbībām ( Šlesera gadījumā) un pieprasot vienpersonisku atbildību par visiem valstī notiekošajiem procesiem, kuru pirmsākumi meklējami jau Atmodas periodā ( Dombrovska gadījumā).
  • ZZS (184 minējumi 31 raksta komentāros) un VL-TB/LNNK , kas minēta 156 reizes 35 rakstu komentāros. Arī partiju pieminējumi biežāk (līdzīgi kā deputātu kandidātu) raksturojami ‘negatīvi’ (38%) un ‘ļoti negatīvi’ (4%). Tikai 1% visu partijām veltīto komentāru bijuši ‘pozitīvi’ (12%) un ‘ļoti pozitīvi’ (1%), līdz ar to arī komentāru saturā galvenokārt dominē negācijas, nosodījums un sarkasms. Izskan arī visai zīmīgs un brīdinošs viedoklis par to, ka cilvēki ir gatavi šo valsti pamest , ja nemainīsies politiķu attieksme pret tautu un nebūs jūtamas pārmaiņas valstī kopumā. Ja VL-TB/LNNK ir visvairāk komentētāju atbalstītā partija, tad PLL gluži pretēji – visvairāk kritizētā, galvenokārt pārmetot darbošanos savās interesēs un finansiālo līdzekļu piesavināšanos . Daudzi cilvēki, zaudējuši ticību līdzšinējiem politiskajiem spēkiem (it īpaši „Vienotībai”), bija nolēmuši mainīt savas ‘politiskās tradīcijas’ un 10. Saeimas vēlēšanās savu balsi atdot par SC , tādējādi ļaujot politiskajai apvienībai sevi pierādīt, kā arī cerot uz pozitīvām pārmaiņām un apzināti riskējot ar iespējamo ‘austrumu kaimiņu’ varas palielināšanos Latvijā.
  • Pozitīvāk novērtēti deputātu pieminējumi ( 3% - ‘ļoti pozitīvi’, 10% - ‘pozitīvi ’), savukārt partiju un apvienību minējumi „Delfi” rakstos tikai 9% gadījumu raksturojami kā ‘pozitīvi’. Šī tendence skaidrojama ar to, ka visai bieži rubrikā „Vēlēšanas 2010” atlasīto rakstu saturu veidojuši (kā autori vai informācijas avoti) paši deputātu mandāta kandidāti vai ar politiku saistītas personas, kas slavējušas savas pārstāvētās partijas biedru darbu. Gan partiju un apvienību, gan arī politiķu pieminējumi biežāk raksturojami ‘negatīvi’ kā ‘pozitīvi’ – partijas un apvienības kopumā 14% gadījumu raksturotas kā ‘negatīvas’, 1% - ‘ļoti negatīvas’, savukārt politiķi – 15% gadījumu ‘negatīvi’, 1% gadījumu ‘ļoti negatīvi’. Šī tendence savukārt skaidrojama ar to, ka biežāk portālā publicēto materiālu autori ir žurnālisti, kas mēdz kritiskāk analizēt līdzšinējo partiju un apvienību, kā arī politiķu darbību, biežāk konkretizējot noteiktas personas. Partiju un deputātu kandidāti portālu redz kā vietni, kurā pašslavināties un kritizēt citus, vairāku rakstu saturs liecināja par to, ka tā autors ir konkrētas apvienības pārstāvis vai sabiedrisko attiecību speciālists , kas pozitīvi novērtēja ‘savas’ pārstāvētās apvienības darbus un asi nopēla citus, daudzkārt nepamatoti (visbiežāk PLL un V ). Tāpat „Delfi” izveidotā sadaļa „Vēlēšanas 2010” tiek izmantota kā politiskās mobilizācijas kanāls , kura ietvaros partiju apvienības izplata savus pirmsvēlēšanu kampaņu paziņojumus, informējot par gaidāmajiem pasākumiem un tikšanās iespējām ar deputātu amata kandidātiem. Latviešu valodas kropļojumi , neizmantojot mīkstinājuma un garumzīmes, kā arī virtuālās vides aktīvistu zemais interpunkcijas un pareizrakstības lietojums, radīja problēmas pirmsvēlēšanu pētījuma un tehnisko procesu realizācijā. Cilvēki norādījuši, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, tādēļ, viņuprāt, viens no veidiem, kā tās veicināt, ir vēlēšanās nostāties opozīcijā pret līdzšinējām varas partijām un nobalsot par SC , lai gan politiskās apvienības piedāvātā programma vairākos punktos nesakrītot ar vēlētāju pārliecību (divvalodība, okupācijas atzīšana, ‘Krievijas rokas’ ietekme). 10. Saeimas vēlēšanu rezultāti, proti, SC iegūtās 29 deputātu vietas (9. Saeimā - 17 vietas ), pierāda šīs tendences realizēšanos dzīvē. Vienīgā partiju apvienību, kuras pieminējumu konotācijas vairākumā gadījumu vērtējamas ‘pozitīvi’, ir VL-TB/LNNK , kas, atšķirībā no 10. Saeimas vēlēšanu rezultātiem ( 8 vietas ), 11. Saeimā ieguva teju divtik daudz deputātu mandātu, proti, 14. Visnegatīvā k komentētāju vērtētā partiju apvienība ir PLL , kas tiek dēvēta par ‘zagļu un krāpnieku partiju ’, kas bārstās ar skaistiem solījumiem. Neraugoties uz to, ka PLL 10. Saeimas priekšvēlēšanu aģitācijai iztērēja (pārtērēja) visvairāk finanšu , viņi ieguva vien 8 deputātu vietas, turklāt savu popularitāti gada laikā tik strauji samazināja, ka 11. Saeimas veidošanā vairs nepiedalās, jo ieguva vien 2.4% vēlētāju atbalsta. Līdz ar to var secināt, ka vēlētāji ir kļuvuši kritiskāki pret viņiem adresētajām pirmsvēlēšanu reklāmas kampaņām un utopiskajiem solījumiem.

Politiskais diskurss, vēlēšanas un identitāte: portāla Delfi pētījums (2010) Politiskais diskurss, vēlēšanas un identitāte: portāla Delfi pētījums (2010) Presentation Transcript

  • POLITISKAIS DISKURSS, VĒLĒŠANAS UN IDENTITĀTE: PORTĀLA “DELFI” PĒTĪJUMS (2010) Autoru kolektīvs: Laura Uzule, Valērijs Krugļevskis, Līva Brice, Uldis Bojārs, Ingus Bērziņš, Jānis Pencis, Silva Seņkāne, Jurģis Šķilters
  • PĒTĪJUMA MĒRĶI
    • Noskaidrot ziņu portāla “Delfi” rubrikā “Vēlēšanas 2010” publicētajos rakstos –
    • biežāk pieminētās partijas un apvienības, kā arī ar politiku saistītās personas (esošās/bijušās);
    • biežāk pieminētos 10. Saeimā iekļuvušos deputātus, partijas un apvienības;
    • politisko partiju un apvienību, kā arī deputātu kandidātu reprezentāciju ziņu portāla rakstos un tiem pievienotajos komentāros;
    • likumsakarību iespējamību starp biežāk pieminētajām partijām, apvienībām, deputātu kandidātiem un to iekļūšanu 10. Saeimas sastāvā.
    • Pētniecības metode: satura analīze
  • 10. SAEIMAS RAKSTUROJUMS
    • Laiks: 2010. gada 2. oktobris
    • Vēlētāju aktivitāte: piedalījās 967 126 vēlētāji jeb 63,12 % balsstiesīgo pilsoņu
    • Dalībai 10. Saeimā reģistrēti: 13 partiju un partiju apvienību deputātu kandidātu saraksti un 1234 deputātu kandidāti
    • 10. Saeimu veido:
    • “ Vienotība” (33)
    • “ Saskaņas Centrs” (29)
    • “ Zaļo un zemnieku savienība” (22)
    • “ Visu Latvijai” – “Tēvzemei un Brīvībai/Latvijas nacionālā neatkarības kustība” (8)
    • “ Par Labu Latviju!” (8)
  • PĒTĪJUMA REZULTĀTI Nr.p.k. Biežāk pieminētie politiķi Biežums 1. V. Dombrovskis 182 2. A. Šlesers 108 3. Ģ. V. Kristovskis 68 4. A. Bērziņš 75 (13) 5. J. Urbanovičs 4 4 6. G. Ulmanis 4 2 7. A. Pabriks 3 0 8. R. Zīle 29 9. A. Kalvītis 28 10. A. Kampars 2 4
  • PĒTĪJUMA REZULTĀTI Analizētie 3 biežāk piem inēto partiju 3 dep utāti (3x3) Piemin ējuma biežums Valdis Dombrovskis (V) 182 Ainārs Šlesers (PLL) 108 Ģirts Valdis Kristovskis (V) 68 Andris Bērziņš (LPP/LC) 13 Jānis Urbanovičs (SC) 44 Guntis Ulmanis (PLL) 42 Artis Pabriks (V) 30 Nikolajs Kabanovs (SC) 9 Andrejs Klementjevs (SC) 8
  • PĒTĪJUMA REZULTĀTI Nr.p.k. Biežāk pieminētās p artijas Biežums 1. Vienotība 484 2. Saskaņas centrs 222 3. Par labu Latviju 125 4. Zaļo un zemnieku savienība 98 5. VL-TB/LNNK 52
  • DEPUTĀTU UN PARTIJU REPREZENTĀCIJA “DELFI” RAKSTOS
    • Savstarpēja deputātu nomelnošana un slavināšana
    • V. Dombrovskis – profesionāls, ‘izved valsti no krīzes’, nodokļu palielināšana
    • SC – sadarbība ar Krievijas politiskajiem spēkiem, divvalodības atbalstīšana
    • A. Šlesers – solījumu nepildīšana, citu nomelnošana
    • Vispozitīvākā konotācija – V. Dombrovskis, V un VL-TB/LNNK
    • Visnegatīvākā konotācija – J. Urbanovčs un SC, A. Šlesers un PLL
    • PLL kritizē V un V. Dombrovska darbību (pretlikumīga priekšvēlēšanu aģitācija, slēptā reklāma)
  • DEPUTĀTU REPREZENTĀCIJA “DELFI” KOMENTĀROS
    • 115 rakstiem pievienotie 622 komentāri
    • Visbiežāk komentāros pieminētie deputāti:
    • A. Šlesers (323)
    • Ģ. V. Kristovskis (111)
    • V. Dombrovskis (100)
    • Komentētāji – ļoti kritiski un emocionāli
    • darbība personīgu interešu labā
    • solījumu nepildīšana
    • radniecīgu saišu izmantošana
    • Kampaņveida uzbrukumi noteiktām personām
  • PARTIJU REPREZENTĀCIJA “DELFI” KOMENTĀROS
    • Visbiežāk komentāros pieminētās partijas:
    • PLL (472)
    • V (397)
    • SC (236)
    • Komentāru saturs – negācijas, nosodījums, sarkasms
    • solījumu apšaubīšana
    • līdzšinējās darbības kritika (neprofesionalitāte)
    • ‘ politisko tradīciju’ maiņa
    • cilvēki gatavi pamest valsti
  • SECINĀJUMI
    • Pozitīvāk novērtēti deputātu pieminējumi nekā partiju
    • Kopumā biežāk kritizēti nekā slavēti
    • Portāls :
    • deputātu un partiju pašslavināšanās un kritizēšanas vietne (PLL un V)
    • politiskās mobilizācijas kanāls
    • Vēlētāju ‘politisko tradīciju’ maiņa – sekas līdzšinējai neapmierinātībai (SC, VL-TB/LNNK)
    • Nosodījums ne tikai vārdos, bet arī darbos (PLL)
  • PALDIES PAR UZMANĪBU!