Nacionālās saesības/identitātes vēlmju komunikācija un ētika Skaidrīte Lasmane LU SZF 2011. gada 25. oktobris PLZK
Mārcis Bendiks <ul><li>Varam teikt, ka Latvija un latvieši kā politiska nācija nomirs pusmūžā. Tas ir skumīgi un traģiski ...
Vai šādi apgalvojumi vājina vai stiprina nacionālo identitāti? <ul><li>Panika un negatīvizācija kā jebkura vara var izsauk...
Attaisnojums nacionālai saesībai un identitātei <ul><li>Radikālā liberālisma dekonstrukcija 20. gadsimtā dažādos veidos- H...
Saesība <ul><li>Nacionālā identitāte veidojas, pastāv un atklājas sa- esības vēlmju attīstīšanā, uzturēšanā un komunikācij...
Nacionālā identitāte <ul><li>Nacionālā identitāte ir nenoteikts, daudznozīmīgs un semantiski pārslogots jēdziens </li></ul...
Iedomātā kopiena (B. Andersons) <ul><li>Armēņu rakstnieks P. Sevaks  (Paruyr Sevak, 1924-1971) par mūku, armēņu rakstības ...
Egils Levits <ul><li>“ Latvijas valsts izveidošanās ir politiskās gribas akts, un šis politiskās gribas akts ir veidojies ...
Vēlmes <ul><li>Starpnieks starp apziņu un rīcību; enerģija, kas izraisa darbību </li></ul><ul><li>Vēlmju motivējošā loma; ...
Saesības vēlmes <ul><li>Zils dzirnakmens griezās virs graudiem... Es to uzsūcu, gulēdams mātei pie krūtīm. </li></ul><ul><...
Kognitīvās vēlmes- poetizācija  <ul><li>Nemāciet prievītes bērniem, bet brīvību.  (J. Peters. (1973).  Mans bišu koks. Rīg...
J. Peters.(1981).Kalējs kala debesīs. Rīga: Liesma  <ul><li>“ ... lai vēlreiz pasvītrotu, cik daudz mums vēl jādara, lai v...
Māju (komforta ) vēlmes  <ul><li>“ Piemēram, dzīvojot kā minoritātei Anglijā, dzīve droši vien ir komfortablāka, bet tur n...
Attīstības, aizstāvības vēlmes  <ul><li>“ ... Un lielas ģimenes kā nezāles lai aug...” (J. Peters. (1976). Priekšnojautas....
Komunikācijas ētika <ul><li>Atbildība par vēlmju ne/komunikāciju; </li></ul><ul><li>Pozitīvās un negatīvās informācijas lī...
Ironija par tiesiskumu <ul><li>“ Tagad pat telefona stabi uzplauks zaļās lapās un uzziedēs rozā tiesiskuma ziedos”( Interv...
Kas mainījies ?  <ul><li>Igauņu rakstnieks Andruss Kivirehku (1970): “Tomēr ar varu nevienu nenoturēsi. Ja cilvēkā pašā na...
Atbildība par vēlmju virzieniem un taisnīgums  <ul><li>Nācija ir vairāk ironijas viela, nevis vēlmju virziens </li></ul><u...
Upcoming SlideShare
Loading in...5
×

Nacionālās identitātes vēlmju komunikācija un ētika

866

Published on

Published in: Education
0 Comments
0 Likes
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

No Downloads
Views
Total Views
866
On Slideshare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
1
Actions
Shares
0
Downloads
0
Comments
0
Likes
0
Embeds 0
No embeds

No notes for slide

Transcript of "Nacionālās identitātes vēlmju komunikācija un ētika"

  1. 1. Nacionālās saesības/identitātes vēlmju komunikācija un ētika Skaidrīte Lasmane LU SZF 2011. gada 25. oktobris PLZK
  2. 2. Mārcis Bendiks <ul><li>Varam teikt, ka Latvija un latvieši kā politiska nācija nomirs pusmūžā. Tas ir skumīgi un traģiski taču šim procesam pašlaik es neredzu nekādu pretsvaru. Tas viss, ko mēs apkārt redzam, ir politiskās un intelektuālās deģenerācijas klaja ilustrācija”( Neatkarīgā, 2011. gada 19. oktobrī, 1.lpp un intervijā ar Ritumu Rozenbergu un Uldi Dreiblatu 2. lpp) </li></ul>
  3. 3. Vai šādi apgalvojumi vājina vai stiprina nacionālo identitāti? <ul><li>Panika un negatīvizācija kā jebkura vara var izsaukt vēlmi pretoties; </li></ul><ul><li>Ne vienmēr pozitivizācija veicina nacionālo identitāti </li></ul>
  4. 4. Attaisnojums nacionālai saesībai un identitātei <ul><li>Radikālā liberālisma dekonstrukcija 20. gadsimtā dažādos veidos- Heidegers ar metafizikas beigām, postmodernais pavērsiens </li></ul><ul><li>Kāpēc? </li></ul><ul><li>Opozīcija nolīdzinošam universālismam un abstraktām cilvēktiesībām </li></ul><ul><li>Kopienas, saesības formu meklējumi </li></ul>
  5. 5. Saesība <ul><li>Nacionālā identitāte veidojas, pastāv un atklājas sa- esības vēlmju attīstīšanā, uzturēšanā un komunikācijā </li></ul><ul><li>Sa-esība: būt, sabūt kopā, veidojot kopā-esību jeb sa-esību/ saesamību/saesmi </li></ul><ul><li>Rolāns Barts:“Mēs nekad nerunājam par mātes g udrību, it kā tas mazinātu viņas pievilcību, attālinātu viņu. Taču gudrība ir: spēja dzīvot visaugstākajā mērā kopā ar kādu.”( 1977. gada 15. aprīlis. Sēru dienasgrāmata. Rīga: Laikmetīgās mākslas centrs, 2010, 259. lpp.) </li></ul><ul><li>Sa-esība ir gudrība dzīvot nācijvalstī, nacionālajā kopienā, veidot labu, drošu dzīvi kopā, sadzīvot, uzturēt saskaņu, bagātinot patību. Nācija ir saesības forma jeb veids </li></ul><ul><li>Sa-esība veidojas eksistenciālā un komunikatīvā darbībā, kas ierosina/ neierosina noteiktas vēlmes. </li></ul><ul><li>Nacionālās sa-esības vēlmes veidojas eksistenciāli un kultūrā, pie kuras pieder mediju teksti- elektroniskie un drukātie, kuri tieši vai netieši iekļauj apziņā ideoloģiju- mediji, māksla, sporta līdzjutēji un citas komunikatīvās darbības un izklaides formas </li></ul>
  6. 6. Nacionālā identitāte <ul><li>Nacionālā identitāte ir nenoteikts, daudznozīmīgs un semantiski pārslogots jēdziens </li></ul><ul><li>Nācija, nacionālisms, etniskā un nacionālā identitāte papildināma ar jauniem jēdzieniem </li></ul><ul><li>Pētījumu pārprodukcija, niecīgs vispārinājumu skaits </li></ul><ul><li>Nacionālā identitāte ir sociāli veidota mentāla struktūra, kas raksturo kādu komunikācijas kopienu. (Jurģis Šķilters) </li></ul><ul><li>Nacionālā identitāte funkcionāli definējama kā vēlmju, diskursu, nozīmju un darbību tīkls, kas veidojies un veidots, lai apzinātos, aizsargātu un attīstītu noteiktu vēsturiski tapušu sa-esības formu </li></ul>
  7. 7. Iedomātā kopiena (B. Andersons) <ul><li>Armēņu rakstnieks P. Sevaks (Paruyr Sevak, 1924-1971) par mūku, armēņu rakstības izveidotāju Mesropu Maštocu (361/2-440) </li></ul><ul><li>Atņemtās armēņu valsts vietā </li></ul><ul><li>Viņš radīja jaunu </li></ul><ul><li>Neredzamu valsti. </li></ul><ul><li>Viņš uzcēla jaunu, varenu troni </li></ul><ul><li>Ne uz samītās zemes, </li></ul><ul><li>Ne no saskaldītajiem novadiem, </li></ul><ul><li>Bet mūsu nesadrumstalotajā, </li></ul><ul><li>Neizbradātajā, </li></ul><ul><li>Nepadevīgajā garā. </li></ul><ul><li>(Dr. Ulafa Jāņsona piebildumi. Latvija, 1980. gada 5. jūnijā) </li></ul>
  8. 8. Egils Levits <ul><li>“ Latvijas valsts izveidošanās ir politiskās gribas akts, un šis politiskās gribas akts ir veidojies vēsturiski. Latvieši varēja arī nemaz negribēt savu valsti” (Rīgas Laiks, 2011. gada septembris, 14. lpp.) </li></ul>
  9. 9. Vēlmes <ul><li>Starpnieks starp apziņu un rīcību; enerģija, kas izraisa darbību </li></ul><ul><li>Vēlmju motivējošā loma; dziņas pārtop vēlmēs, motivē izvirzīt mērķi un virza rīcībai </li></ul><ul><li>Kāda reakcija uz trūkumu, neesamību, vajadzību ( Hēgelis, Freids) </li></ul><ul><li>Vēlmju rašanās pašpietiekamība- vēlmju ražošana( Lakāns, Delēzs/Gvatari) </li></ul><ul><li>Ķermeniskās, fizioloģiskās vēlmes </li></ul><ul><li>Simboli, naratīvi un tēli, kas apmierina garīgās vēlmes </li></ul>
  10. 10. Saesības vēlmes <ul><li>Zils dzirnakmens griezās virs graudiem... Es to uzsūcu, gulēdams mātei pie krūtīm. </li></ul><ul><li>Un tagad tas spēks manos kaulos. </li></ul><ul><li>Un tāpēc mana tauta ir stipra... (turpat, 7.lpp) </li></ul>Māju Kognitīvās Aizstāvības Attīstības
  11. 11. Kognitīvās vēlmes- poetizācija <ul><li>Nemāciet prievītes bērniem, bet brīvību. (J. Peters. (1973). Mans bišu koks. Rīga: Liesma, 9. lpp.) “ </li></ul><ul><li>Es ieskatos tautās kā brīnišķā kokā” ( J. Peters. Mans bišu koks.(1973). Rīga: Liesma, 18-19. lpp. ) </li></ul>Pašizziņa:kas es/mēs esam Vēsturiskā atmiņa, vēsture Tradīciju, kultūras zināšanas Līdzdalība rituālos, valsts svētkos ? ?
  12. 12. J. Peters.(1981).Kalējs kala debesīs. Rīga: Liesma <ul><li>“ ... lai vēlreiz pasvītrotu, cik daudz mums vēl jādara, lai vispirms paši sevī un pēc tam savos bērnos ar mātes pienu un tēva prātu ieaudzinātu organisku nepieciešamību just savu kultūrvēsturi kā nenoslēgtu un putekļiem neapklātu ( Priekšvārds, 3. lpp.). </li></ul><ul><li>“ Kultūrvēsture ir kā Daugava, kā likteņupe, kuras ūdens kādā vietā nav “senāks” vai “jaunāks”- tā ir straume, plūdums, dialektika, tas ir mūžīgi notiekošs, nenovēršamas un obligāti nepieciešams cikls dzīvībā. “( 3. lpp.) </li></ul>
  13. 13. Māju (komforta ) vēlmes <ul><li>“ Piemēram, dzīvojot kā minoritātei Anglijā, dzīve droši vien ir komfortablāka, bet tur nav šī latviskā elementa. Tas ir vienīgais, ar ko patlaban Latvija var konkurēt. Ja neviens vairs neteiks, ka viņš ir latvietis, tad man ir jāsaka, ka Latvijas valstij nav jēgas. Tad viņa izzudīs dabiskā ceļā. “(Intervija ar E. Levitu. Rīgas Laiks, 2011. gada septembris, 18. lpp.) </li></ul><ul><li>Latviskumam Latvijā jābūt normalitātei, lai latvieši savā valstī justos ērti un labi, tieši šīs komunikācijas kultūras dēļ...: ( turpat, 20. lpp) </li></ul>labklājība drošība skaista vide dzimtā valoda draugi, radi
  14. 14. Attīstības, aizstāvības vēlmes <ul><li>“ ... Un lielas ģimenes kā nezāles lai aug...” (J. Peters. (1976). Priekšnojautas. Rīga: Liesma, </li></ul>Pārliecība (mūžos) Gatavība aizstāvēt Attīstības stratēģija un atbalsts tai Pārliecība- mūžos Rūpes par nāciju (sa-esību)
  15. 15. Komunikācijas ētika <ul><li>Atbildība par vēlmju ne/komunikāciju; </li></ul><ul><li>Pozitīvās un negatīvās informācijas līdzsvarojums ( Neatkarīgās negatīvisms- 9 negatīvas ziņas sadaļā “Aktualitātes” Latvijā un vēl sadaļa Sliktās ziņas); ne pozitivizācija (Skat S.Veinberga.Pelēkās Naudas ēters pret bezreklāmas publicistiku. Neatkarīgā, 2006. gada 12. oktobrī); </li></ul><ul><li>Mazināt emocionālus vispārinājumus bez pamatojuma ( “Par “tiesiskumu, “oligarhiem”un tamlīdzīgām abstrakcijām, turpat); </li></ul><ul><li>Ziņas līdzsvarot ar vērtējumiem; </li></ul><ul><li>Samazināt cinismu un ironiju. </li></ul>
  16. 16. Ironija par tiesiskumu <ul><li>“ Tagad pat telefona stabi uzplauks zaļās lapās un uzziedēs rozā tiesiskuma ziedos”( Intervija ar M. Bendiku, Neatkarīgā, 2011. gada 19. oktobrī ) </li></ul>
  17. 17. Kas mainījies ? <ul><li>Igauņu rakstnieks Andruss Kivirehku (1970): “Tomēr ar varu nevienu nenoturēsi. Ja cilvēkā pašā nav vēlēšanās saistīt nākotni ar Igauniju, tur neko nevar darīt.... Aiztaisīt ciet robežas? Tieši otrādi-labi, ka tās ir atvērtas. ( Ģirta Kondrāta i ntervija”Kurš ir teicis, ka eiro ir laimes atslēga? ”Diena, 2011. gada 19. februāris, 4. lpp.) </li></ul><ul><li>Kāpēc rakstniekam tomēr ir vēlme uzrunāt daudz lielāku auditoriju”( turpat, 4. lpp.) ”Rakstīšana galu galā ir iekšēja vajadzība, es pat sacītu-savdabīga sērga. “( turpat, 4. lpp.) </li></ul><ul><li>“ Dzīve Igaunijā starp diviem pasaules kariem patiesībā nemaz nelīdzinājās paradīzei...”( turpat, 4. lpp) </li></ul><ul><li>Un tomēr paradīzes mīts pastāv, lai tēlaini izteiktu vēlmju augstāko ideālu, lai arī neskaidru- kur nav rūpju, nesaskaņu, visa pārpilnām. </li></ul><ul><li>“ Tomēr visu iespējamo mītu graušana ir patīkama nodarbe. Tas noteikti ir viens no literatūras uzdevumiem- pavērties uz pasauli mazliet citādām acīm, nekā vispār pieņemts. “( Turpat, 4. lpp) </li></ul>
  18. 18. Atbildība par vēlmju virzieniem un taisnīgums <ul><li>Nācija ir vairāk ironijas viela, nevis vēlmju virziens </li></ul><ul><li>Globālisms un liberālisms nacionālās sa-esības vietā- ideoloģija </li></ul><ul><li>Eiropas intelektuāļu atgriešanās sa-esībā ( Jean-Luc Nancy.(1996). Etre singulier pluriel. Paris. Editions Galilee) </li></ul>

×