Minimālā darba alga - cilvēkdrošības faktors nevienlīdzīgā sabiedrībā Dr.sc.pol. Feliciana Rajevska Bc.sc.pol.Kristaps Roč...
Plāns <ul><li>Adekvāta darba samaksa un minimālā alga tiek aplūkoti kā cilvēkdrošības faktori. </li></ul><ul><li>Tiek apsk...
Identitāte <ul><li>Cilvēk d rošības koncepta pamatā ir indivīda  brīvība no bailēm un trūkuma . Darbs ir viens no cilvēkdr...
Objektīvais un subjektīvais novērtējums <ul><li>Pēc Starptautiskās darba organizācijas (SDO) definīcijas  strādājošie trūc...
Ēriksens, T.H.  Saknes un pēdas: identitāte mainīgā laikā . (2010).  <ul><li>„ Vajadzība pēc drošības ir tikpat fundamentā...
Krīzes laika tendences  <ul><li>Pirms 2008. gada liberālā finansiālā kapitālisma dominējošā koncepcija balstījās uz pieņēm...
Krīzes laika tendences  <ul><li>Ekonomiskā krīze ir izdarījusi lielu spiedienu uz minimālajām algām; </li></ul><ul><li>Min...
Schulten,T. (13.04.2010). Recent Developments of minimum wages in Europe under the conditions of crisis. [presentation].  ...
Minimālā alga politiskajā darba kārtībā <ul><li>Cienīga (decent) minimālā alga bija Eiropas arodbiedrību konfederācijas da...
Nevienlīdzība/nabadzība <ul><li>Starpvalstu pētījumi 14 OECD valstīs laika posmā no 1980. – 2002.g. parāda, ka  valstis ar...
 
Minimālās algas regulēšana <ul><li>20 no 27 ES dalībvalstīs minimālā alga tiek regulēta ar likumu un tās politikas veidoša...
Minimālās algas apjoms <ul><li>Lielbritānija, Īrija, Francija un Beniluksa  valstis ar minimālās algas apjomu no 6,9  - 9,...
 
 
Tabula: Darba samaksa, minimālā mēnešalga un iztikas minimums 2001. – 2011. g. 1.cetruksnis.
Minimālā alga Latvijā <ul><li>XX gadsimta deviņdesmitajos gados Latvijas Darba likums (84.pants) regulēja minimālās mēneša...
 
 
MK noteikumi Nr.390 <ul><li>Ar 2011. g. jūniju ir stājušies spēkā  „Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīša...
Taisnīgums? <ul><li>Latvijā ir ļoti augsta ienākumu nevienlīdzība  – likumsakarīgi arī augsts nabadzības riskam pakļauto s...
 
Motivācija darbam? <ul><li>Latvijas minimālā alga (neto) nekad nav sasniegusi iztikas minimuma līmeni, tādēļ tā nav vērtēj...
Izdzīvošanas alga <ul><li>Minimālajai algai bruto, lai tā būtu  “izdzīvošanas”  alga jābūt vismaz  2 5 0 Ls  (mainīgajiem ...
Tiesības uz taisnīgu atalgojumu <ul><li>Lai Latvija varētu ratificēt Eiropas Sociālās  hartas 4. Panta „Tiesības uz taisnī...
Dzīvošanas alga <ul><li>Lai minimālā alga darbotos kā  “dzīvošanas”  alga, tai jābūt bruto vismaz  327,08 Ls  (68% no vidē...
Ieguvēji/zaudētāj i <ul><li>Valstij pilnvērtīgi neveicot savas nodokļu iekasēšanas funkcijas, no minimālās algas celšanas ...
Konteksts ir mainījies <ul><li>Latvijai iestājoties ES ir mainījušies spēles noteikumi, un valsts vairs nevar saglabāt nea...
Riski <ul><li>Turpinoties esošajām ienākumu nevienlīdzības tendencēm, atkarības kultūra un “strādājošo trūcīgo” identitāte...
Ko darīt? <ul><li>“ If we were to give any advice to Latvia … it would be to invest in people, and that will pay benefits ...
Ko darīt? <ul><li>Minimālā alga Latvijā ir jāpalielina, tā būtu jāpiesaista konkrētam makroekonomiskam rādītājam </li></ul...
Minimālā darba alga - cilvēkdrošības faktors nevienlīdzīgā sabiedrībā Dr.sc.pol. Feliciana Rajevska Bc.sc.pol.Kristaps Roč...
Upcoming SlideShare
Loading in...5
×

Minimālā darba alga - cilvēkdrošības faktors nevienlīdzīgā sabiedrībā

1,360

Published on

Published in: Education
0 Comments
1 Like
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

No Downloads
Views
Total Views
1,360
On Slideshare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
1
Actions
Shares
0
Downloads
0
Comments
0
Likes
1
Embeds 0
No embeds

No notes for slide

Minimālā darba alga - cilvēkdrošības faktors nevienlīdzīgā sabiedrībā

  1. 1. Minimālā darba alga - cilvēkdrošības faktors nevienlīdzīgā sabiedrībā Dr.sc.pol. Feliciana Rajevska Bc.sc.pol.Kristaps Ročāns (2.kursa maģistrants) Rīgā 25.10.2011 .
  2. 2. Plāns <ul><li>Adekvāta darba samaksa un minimālā alga tiek aplūkoti kā cilvēkdrošības faktori. </li></ul><ul><li>Tiek apskatīta ārzemju pieredze minimālās algas regulācijā, koncentrējoties uz krīzes laika tendencēm. </li></ul><ul><li>Minimālā alga un ienākumu nevienlīdzība Latvijā </li></ul><ul><li>Minimālās algas regulēšana Latvijā </li></ul>
  3. 3. Identitāte <ul><li>Cilvēk d rošības koncepta pamatā ir indivīda brīvība no bailēm un trūkuma . Darbs ir viens no cilvēkdrošības avotiem. </li></ul><ul><li>Darba, kā cilvēk drošības avota loma var mazināties, ja darbā saņemtais atalgojums ir tik mazs, ka pilnvērtīgi nodrošināt indivīdu vajadzības ar to nav iespējams un tie izjūt trūkumu pat būdami nodarbināti, kļūstot par strādājošiem trūcīgajiem </li></ul>
  4. 4. Objektīvais un subjektīvais novērtējums <ul><li>Pēc Starptautiskās darba organizācijas (SDO) definīcijas strādājošie trūcīgie ir nodarbinātie un to ģimenes, kas dzīvo trūkumā ļoti zemu ienākumu dēļ. </li></ul><ul><li>Cilvēkdrošība izpaužas gan objektīvi , gan arī indivīda subjektīvajā novērtējumā - liela nozīme ir ieņēmumu atšķirībai sabiedrībā. Ja ienākumu nevienlīdzība ir augsta, indivīds, kas saņem zemu algu, jutīsies trūkuma apdraudēts, jo vērtē savu stāvokli relatīvi pret pārējo sabiedrību. </li></ul>
  5. 5. Ēriksens, T.H. Saknes un pēdas: identitāte mainīgā laikā . (2010). <ul><li>„ Vajadzība pēc drošības ir tikpat fundamentāla kā vajadzība pēc ēdiena un ūdens, un tā tiks apmierināta, kur būs reālas iespējas. </li></ul><ul><li>Kad sociālisms zaudēja savas pēdējās ticamības paliekas – drošības avotu , – radās nacionālisms, etnofašisms un politizēta reliģija, kas bija gatavas aizpildīt tukšo telpu. </li></ul><ul><li>Jo mazāk spēs piedāvāt tirgus un individuālisms, jo dabiskāk [..] ir tvert pēc šādām alternatīvām.” </li></ul><ul><li>Ēriksens, T.H. (2010). Saknes un pēdas: identitāte mainīgā laikā . Lpp.241.Rīga: Zvaigzne ABC </li></ul>
  6. 6. Krīzes laika tendences <ul><li>Pirms 2008. gada liberālā finansiālā kapitālisma dominējošā koncepcija balstījās uz pieņēmuma, ka peļņa, it īpaši finanšu sektorā var augt tempos, kas izsakāmi ar diviem cipariem, kamēr kopējā ekonomiskā izaugsme saglabājās ar zemu izaugsmi. </li></ul><ul><li>Tas noveda pie vispārējām izmaiņām ienākumu sadalē uz darba ņēmēju un zemo ienākumu grupas rēķina. Nacionālais ienākums aizplūda no darbaspēka uz kapitālu. Darba algas ietvaros notika pārdale par labu turīgajiem. Ārpus tā palielinājās spiediens uz darba apstākļiem tiem, kas atrodas darba tirgus apakšējā segmentā. </li></ul><ul><li>Arvien lielāka kapitāla koncentrācija arvien mazāka cilvēku skaita rokās noveda pie plaša pieprasījuma sarukuma. </li></ul>
  7. 7. Krīzes laika tendences <ul><li>Ekonomiskā krīze ir izdarījusi lielu spiedienu uz minimālajām algām; </li></ul><ul><li>Minimālo algu paaugstināšanas ātrums palēninās; </li></ul><ul><li>Daudzās valstīs minimālo algu apjoms tika iesaldēts; </li></ul><ul><li>Darba devēji vēlas minimālo algu samazināšanu; </li></ul><ul><li>Dažās valstīs ir notikuši būtiska minimālās algas paaugstināšana. </li></ul>
  8. 8. Schulten,T. (13.04.2010). Recent Developments of minimum wages in Europe under the conditions of crisis. [presentation]. http://www.wageindicator.org/documents/minimum-wages/Developments-Minimum-Wages-Europe-2010.pdf .; Schulten,T. (2008) Towards a European minimum wage policy? Fair wages and social Europe. European journal of industrial relations .14. pp.424. Retrieved May 12, 2011. from the Sagepub database. (Aprēķini veikti ņemot vērā nedēļas darba stundu skaitu: 40h - Latvijā, Igaunijā, Grieķijā, Lielbritānijā, Lietuvā, Luksemburgā, Maltā, Polijā, Slovēnijā, Ungārijā; 39h – Īrijā, Slovākijā; 38,5h – Spānijā, Portugālē; 38h – Beļģijā, Čehijā; 37,5h – Nīderlandē; 35h – Francijā. Aprēķini uz eiro no nacionālajām valūtām veikti pēc 2008.g. 10.jūnija valūtas kursa. PPS aprēķini balstīti Eirostat 2006.g. datos.)
  9. 9. Minimālā alga politiskajā darba kārtībā <ul><li>Cienīga (decent) minimālā alga bija Eiropas arodbiedrību konfederācijas darba kārtības jautājums 2010. gadā. Minimālās algas jautājums nav pazudis no ES valstu darba kārtības, īpaši valstīs ar attīstītu sociālo dialogu, tā piemēram Vācijā tiek apspriests jautājums par sektorālās minimālās algas ieviešanu. </li></ul><ul><li>Valstīs kur ir centralizēta un institucionalizēta darba devēju, ņēmēju un valsts savstarpējās vienošanās sistēma, ir novērojama zemāka algu nevienlīdzība. </li></ul><ul><li>Schulten,T. (13.04.2010). Recent Developments of minimum wages in Europe under the conditions of crisis. [presentation]. http://www.wageindicator.org/documents/minimum-wages/Developments-Minimum-Wages-Europe-2010.pdf . </li></ul><ul><li>Oliver, R. (2008) Diverging developments in wage inequality: Which institutions matter? Comparative political studies. 41. pp. 1552. Retrieved May 10, 2011, from the Sagepub database. </li></ul>
  10. 10. Nevienlīdzība/nabadzība <ul><li>Starpvalstu pētījumi 14 OECD valstīs laika posmā no 1980. – 2002.g. parāda, ka valstis ar lielāku algu nevienlīdzību ir arī ar lielāku zem nabadzības sliekšņa dzīvojošu indivīdu proporciju, neatkarīgi vai nabadzība tiek mērīta absolūtos skaitļos vai relatīvi. </li></ul><ul><li>Jo lielāka ir algu nevienlīdzība valstī, jo mazāk tās cenšas tērēt strādājošo sociālās apdrošināšanas iniciatīvām. </li></ul><ul><li>Ja minimālā alga ir tik maza, ka būtībā nav lielas atšķirības starp to, vai strādājošais to saņemot ir t.s. „strādājošais trūcīgais”(working poor) vai saņem sociālo pabalstu, tā nenodrošina sociālo iekļaušanu. </li></ul><ul><li>Oliver, R. (2008) Diverging developments in wage inequality: Which institutions matter? Comparative political studies. 41. pp. 1552. Retrieved May 10, 2011, from the Sagepub database. </li></ul><ul><li>Smyth, P. (2008) Closing the gap? The role of wage, welfare and industry policy in promoting social inclusion. Journal of industrial relations 50. pp.660. Retrieved May 8, 2011, from the Sagepub database. </li></ul>
  11. 12. Minimālās algas regulēšana <ul><li>20 no 27 ES dalībvalstīs minimālā alga tiek regulēta ar likumu un tās politikas veidošanā iesaistīts arī trīspusējais dialogs. </li></ul><ul><li>Uz 2008.g. šīs 20 ES dalībvalstis pēc to minimālās algas relatīvā apjoma varēja iedalīt trīs grupās: </li></ul><ul><li>Schulten,T. (2008) Towards a European minimum wage policy? Fair wages and social Europe. European journal of industrial relations .14. Retrieved May 12, 2011. from the Sagepub database. </li></ul>
  12. 13. Minimālās algas apjoms <ul><li>Lielbritānija, Īrija, Francija un Beniluksa valstis ar minimālās algas apjomu no 6,9 - 9,3 € stundā jeb 1195 – 1609 € mēnesī . </li></ul><ul><li>Spānija, Malta, Grieķija, Slovēnija ar minimālās algas apjomu no 3,28 – 4,05 € stundā, jeb 567 – 701 € mēnesī. (Portugāle ir starp šo un zemāko grupu). </li></ul><ul><li>Centrālās un Austrum Eiropas valstis ar minimālās algas apjomu no 0,65 – 1,97 € stundā, jeb 112 – 332 € mēnesī. </li></ul>
  13. 16. Tabula: Darba samaksa, minimālā mēnešalga un iztikas minimums 2001. – 2011. g. 1.cetruksnis.
  14. 17. Minimālā alga Latvijā <ul><li>XX gadsimta deviņdesmitajos gados Latvijas Darba likums (84.pants) regulēja minimālās mēnešalgas apjomu, nosakot, ka zemākais atalgojums par darbu normētajā darba laikā nedrīkst būt mazāks par iztikas minimumu, kas noteikts valstī. Taču jau kopš 1992.gada šī likuma normas prasība tika ignorēta. </li></ul><ul><li>2003.g. E.Repšes valdība pieņēma minimālās algas palielināšanas kārtību turpmākajiem 7.gadiem – KAS NETIKA REALIZĒTA. </li></ul>
  15. 20. MK noteikumi Nr.390 <ul><li>Ar 2011. g. jūniju ir stājušies spēkā „Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība”, kas padara minimālās algas sistēmu ļoti fleksiblu un viegli maināmu atkarībā no valsts ekonomiskā stāvokļa izmaiņām, cita starpā arī paredzot iespējamību samazināt minimālo algu. </li></ul>
  16. 21. Taisnīgums? <ul><li>Latvijā ir ļoti augsta ienākumu nevienlīdzība – likumsakarīgi arī augsts nabadzības riskam pakļauto skaits. </li></ul><ul><li>Vidējā alga Latvijā ir neobjektīvs rādītājs , jo ir ļoti atšķirīga starp reģioniem, kā arī neparāda patieso ienākumu struktūru starp darba ņēmējiem. </li></ul><ul><li>Ēnu ekonomikas augstaiss īpatsvars un aplokšņu algas ienes zināmās korekcijas, bet algu sistēmas nesakārtotība uz pašu neaizsargāto iedzīvotāju rēķina ir nopietns izaicinājums taisnīguma izpratnei sabiedrībā </li></ul>
  17. 23. Motivācija darbam? <ul><li>Latvijas minimālā alga (neto) nekad nav sasniegusi iztikas minimuma līmeni, tādēļ tā nav vērtējama kā pat “izdzīvošanas” alga, nemaz nerunājot par to kā “dzīvošanas” algu. </li></ul>
  18. 24. Izdzīvošanas alga <ul><li>Minimālajai algai bruto, lai tā būtu “izdzīvošanas” alga jābūt vismaz 2 5 0 Ls (mainīgajiem paliekot 2011.g. līmenī) neto sastādītu 17 8.12 Ls, kas būtu 100 .8 % no 2011. g. iztikas minimuma. </li></ul>
  19. 25. Tiesības uz taisnīgu atalgojumu <ul><li>Lai Latvija varētu ratificēt Eiropas Sociālās hartas 4. Panta „Tiesības uz taisnīgu atalgojumu” 1.daļā noteikto: </li></ul><ul><li> „ Atzīt strādājošo tiesības uz atalgojumu, kas nodrošinātu tiem un to ģimenēm pienācīgus dzīves apstākļus”, kas pēc ekspertu aprēķiniem ir 66% no nacionālā ienākuma uz vienu iedzīvotāju, vai 68% no nacionālās vidējās algas”. </li></ul><ul><li> Ir būtiski jāpalielina minimālā alga. </li></ul>
  20. 26. Dzīvošanas alga <ul><li>Lai minimālā alga darbotos kā “dzīvošanas” alga, tai jābūt bruto vismaz 327,08 Ls (68% no vidējās algas), kas būtu 22 9. 5 2 Ls neto. Tā līdzinātos 1 30 % no iztikas minimuma, kāds bija 2011.g. jūnijā. </li></ul><ul><li>Pašreizējā minimālā alga neto sastāda tikai 82 % no iztikas minimuma </li></ul>
  21. 27. Ieguvēji/zaudētāj i <ul><li>Valstij pilnvērtīgi neveicot savas nodokļu iekasēšanas funkcijas, no minimālās algas celšanas visvairāk ciestu godprātīgi nodokļus maksājoši uzņēmumi. </li></ul><ul><li>Galvenie ieguvēji no minimālās algas celšanas būtu: </li></ul><ul><ul><li>Darba ņēmēji </li></ul></ul><ul><ul><li>Valsts budžets </li></ul></ul><ul><ul><li>Pašvaldību budžets </li></ul></ul><ul><ul><li>Sabiedrība kopumā </li></ul></ul>
  22. 28. Konteksts ir mainījies <ul><li>Latvijai iestājoties ES ir mainījušies spēles noteikumi, un valsts vairs nevar saglabāt neadekvāti zemas darba algas, jo tad tā zaudē emigrējošo darba spēku. </li></ul><ul><li>Neadekvāti zemas darba algas kultivē “strādājošo trūcīgo” un atkarības kultūras identitāti , jo saņemt pabalstu ir izdevīgāk nekā saņemt algu. </li></ul>
  23. 29. Riski <ul><li>Turpinoties esošajām ienākumu nevienlīdzības tendencēm, atkarības kultūra un “strādājošo trūcīgo” identitāte Latvijas sabiedrībā var kļūt vēl spēcīgāka. </li></ul><ul><li>Darba kā cilvēkdrošības faktora loma var būtiski samazināties. </li></ul>
  24. 30. Ko darīt? <ul><li>“ If we were to give any advice to Latvia … it would be to invest in people, and that will pay benefits in the long term. “ </li></ul><ul><li>(Irish Deputy Prime Minister at seminar ‘Does Latvia Follow Ireland’s Path? – Migration of Workforce’, Riga, 20 January 2006)   </li></ul><ul><li>Charles Woolfson Labour Standards and Migration in the New Europe: Post-Communist Legacies and Perspectives // European Journal of Industrial Relations, 2007, Volume 13 Number 2 </li></ul>
  25. 31. Ko darīt? <ul><li>Minimālā alga Latvijā ir jāpalielina, tā būtu jāpiesaista konkrētam makroekonomiskam rādītājam </li></ul><ul><li>T aču tas jādara vienlaikus būtiski uzlabojot valsts spēju iekasēt nodokļus un apkarot ēnu ekonomiku </li></ul><ul><li>P retējā gadījumā ir augsts risks ēnu ekonomikas pieaugumam un riskiem uzņēmējdarbības videi. </li></ul>
  26. 32. Minimālā darba alga - cilvēkdrošības faktors nevienlīdzīgā sabiedrībā Dr.sc.pol. Feliciana Rajevska Bc.sc.pol.Kristaps Ročāns (2.kursa maģistrants) Rīgā 25.10.2011 .

×