• Save
Telpa, vide un identitāte
Upcoming SlideShare
Loading in...5
×
 

Telpa, vide un identitāte

on

  • 1,252 views

 

Statistics

Views

Total Views
1,252
Views on SlideShare
1,127
Embed Views
125

Actions

Likes
0
Downloads
0
Comments
0

2 Embeds 125

http://www.nacionalaidentitate.lv 120
http://webcache.googleusercontent.com 5

Accessibility

Categories

Upload Details

Uploaded via as Microsoft PowerPoint

Usage Rights

© All Rights Reserved

Report content

Flagged as inappropriate Flag as inappropriate
Flag as inappropriate

Select your reason for flagging this presentation as inappropriate.

Cancel
  • Full Name Full Name Comment goes here.
    Are you sure you want to
    Your message goes here
    Processing…
Post Comment
Edit your comment
  • Identitātes veidošanās ir cieši saistīta ar ģeogrāfisko vidi, jo ikdienā jebkurš cilvēks ar to savstarpēji mijiedarbojas. Kā rezultātā tiek ietekmēta gan vide, gan cilvēks. Šajā gadījumā jāuzsver tas, ka šāda procesa rezultātā ģeogrāfiskā vide satur arī neģeogrāfiskos faktorus, kuri cieši saistīti ar cilvēka vides telpisko izziņa procesu un uztveri.
  • Vides identitāte veidojas un attīstās cilvēka telpiskajā kognīcijā. Ņemot šo nosacījumu vērā var pieņemt, ka vides identitātes pamatu veido trīs veidu faktori.
  • Nozīme ir mijiedarbībai ar ģeogrāfisko vidi, kur ievērojama loma ir telpiskajai uztverei.

Telpa, vide un identitāte Telpa, vide un identitāte Presentation Transcript

  • Ģeogrāfiskā vide un identitāte Apvienotais Pasaules latviešu zinātnieku III kongress un Letonikas IV kongress „Zinātne, sabiedrība un nacionālā identitāte” Rīgā, 2011. gada 24.-27. oktobris
  • Ģeogrāfiskā vide
    • Ģeogrāfiskie faktori;
    • Neģeogrāfiskie faktori:
      • izjūtas;
      • emocijas;
      • zināšanas par notikumiem un cilvēkiem.
  • Identitāte un ģeogrāfiskā vide
    • Vides identitāte kā cilvēka pašidentitātes apakšstruktūra ( Prohansky et al., 1983 );
    • Paškategorizācijas nozīme ( Abdelal et al. , 2009):
      • Subjekta paškategorizācija;
      • Piederība mazām (ģimene, nelieli darba kolektīvi) un vidējām grupām / sociālajām kopienām (pilsētas un reģiona iedzīvotāji);
      • Piederība lielām grupām/sociālajām kopienām (nacionāla mēroga kopiena).
  • Vides identitāte un to veidojošie faktori
    • Ģeometriskās struktūras ( Landau & Jackendoff, 1993 );
    • Funkcionālās zināšanas ( Coventry & Garrod, 2004 ) ;
    • References (atskaites) ietvars ( Levinson, 1996 ) .
  • Ģeometriskās struktūras
    • Pamatkomponentes - objekti:
      • Vieta ( place );
      • Taka – ceļš ( path );
    • Telpiskajā uztverē nozīmīgas divas ģeometrijas:
      • Eiklīdiskā ģeometrija (ģeometriski leņķi, lineāri attālumi);
      • Topoloģiskā ģeometrija (objektu tuvums, noslēgtība, telpas segmentu pārklāšanās un saskaršanās).
  • Funkcionālās zināšanas
    • Funkcionālo zināšanu veidošanās:
      • Mijiedarbībā ar vidi (telpiskā pieredze);
      • Objektu izmantošana;
      • Objektu novērošana.
    • Funkcionālās zināšanas par telpiskajām attiecībām atspoguļojas:
      • Valodā;
      • Vispārējās zināšanās;
      • Mentālās simulācijās.
  • References ietvari
    • References ietvaru pamatveidi:
      • Vērotāja centrēti (egocentriskie – attiecības viens pret daudz );
      • Objekta centrēti (alocentriskie – attiecības daudz pret daudz );
      • Vides centrēti (ziemeļi – dienvidi, gravitācija);
    • Valodā ievērojama loma ir ietvaru noturīgumam:
      • Piemītošie references ietvari ( Ieeja ir universitātes priekšā );
      • Relatīvie references ietvari ( Durvis ir pa kreisi no tāfeles );
      • Absolūtie references ietvari ( Helsinki ir ziemeļu virzienā no Rīgas ).
  • Telpisko zināšanu apguve
    • Izziņas/kognitīvās (cognitive maps) kartes ( Tollman, 1948 ):
      • Informācija par objektiem un vietām (orientieriem);
      • Informācija par maršrutiem/takām;
      • Informācija par reģioniem/teritorijām;
    • Vides enkuri un to hierarhija ( Golledge and Spector, 1978; Coucelelis et al., 1987 ):
      • Atpazīstamība;
      • Funkcionalitāte;
      • Sociodemogrāfiskie raksturojumi.
  • Pētījuma mērķis
    • Analizēt vides identitātes veidošanos kā vides kognitīvo struktūru un indivīda paškategorizācijas procesa mijiedarbības rezultātu sociālekonomisko faktoru kontekstā.
  • Metodoloģija I
    • SKDS veikta anketēšana:
      • 1003 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem 125 vietās Latvijā;
      • 99% izmantojamas anketas (n=994).
    • Datu statistiskā analīze – daudzfaktoru regresijas modelis;
    • Neatkarīgie mainīgie:
      • Sociāldemogrāfiskie raksturojumi;
      • Informācijas tehnoloģijas izmantošanas raksturojumi
      • Dzīvesvietas raksturojumi;
      • Attieksmes pret valsti raksturojumi;
      • Migrācijas raksturojumi;
      • Piederība Latvijas pilsoņiem un iedzīvotājiem.
    • Pamatjautājums – “Kas Jums pirmais nāk prātā, dzirdot vārdus „ Jūsu mājas ”?””.
  • Metodoloģija II
    • Atkarīgais mainīgais – 6 kategorijas (izmantojot kontentanlīzes metodi);
      • Ģimene ( vecāki, bērni un sieva );
      • Māja/dzīvoklis;
      • Reāla vieta/pilsēta/reģions ( Rīga, Vidzeme );
      • Latvija/dzimtene;
      • Abstrakcija ( siltums, miers );
      • Nezinu.
  • Rezultāti – Marginālie efekti
  • Secinājumi
    • Kognitīvo enkuru struktūra mijiedarbojoties ar sociālekonomisko faktoru kopu rosina indivīda paškategorizāciju un vides identitātes veidošanos;
      • Piemēram, trūcīgo reģionu iedzīvotājiem ir tendence distancēties no konkrētu, reālu vietu iekļaušanas paškategorizācijā (izvairīšanās no negatīvās pieredzes).
    • Vides identitātes veidošanās un paškategorizācijas procesā īpaši nozīmīga ir indivīda ikdienas mijiedarbība ar lokālām ģeogrāfiskās, sociālās un ekonomiskās vides struktūrām;
    • Paškategorizācijas procesā, veidojoties vides (un ne tikai) identitātei, tiek ietverti arī nozīmīgi tuvākie cilvēki un subjektīvi nozīmīgas atmiņas (saskanīgi ar McConnell, 2011 ).
  • Paldies par uzmanību!