Krievvalodīgie latviešu bērnudārzos: rīcības stratēģijas
Upcoming SlideShare
Loading in...5
×
 

Krievvalodīgie latviešu bērnudārzos: rīcības stratēģijas

on

  • 1,205 views

 

Statistics

Views

Total Views
1,205
Views on SlideShare
1,054
Embed Views
151

Actions

Likes
0
Downloads
5
Comments
0

2 Embeds 151

http://www.nacionalaidentitate.lv 149
http://webcache.googleusercontent.com 2

Accessibility

Categories

Upload Details

Uploaded via as Microsoft PowerPoint

Usage Rights

© All Rights Reserved

Report content

Flagged as inappropriate Flag as inappropriate
Flag as inappropriate

Select your reason for flagging this presentation as inappropriate.

Cancel
  • Full Name Full Name Comment goes here.
    Are you sure you want to
    Your message goes here
    Processing…
Post Comment
Edit your comment

Krievvalodīgie latviešu bērnudārzos: rīcības stratēģijas Krievvalodīgie latviešu bērnudārzos: rīcības stratēģijas Presentation Transcript

    • Anna Rāta
    • Latvijas Lauksaimniecības universitāte
    • Filozofijas katedra
    • Mg.sc.soc.
    • Interese par mazu bērnu izglītību vēsturē attīstījusies relatīvi vēlu un tikai 20. gadsimtā nostiprinās uzskats par bērna pirmo dzīves gadu milzīgo nozīmi bērnu emocionālajā un kognitīvajā attīstībā un nepieciešamību pievērsties bērnu attīstības un izglītības veicināšanai šajā vecumā
    • M.Haidegers: “Valoda ir esamības mājvieta”
    • (Vēstule „Par humānismu”)
    • Pamatojoties uz šo atziņu valodas apguvi/lietošanu iespējams aplūkot kā identitātes veidošanas/ās procesa sastāvdaļu.
    • Latviešu bērnu vecākiem ir pretrunīga attieksme pret krieviski runājošajiem bērniem latviešu bērnudārzos
    • Krievu bērnu klātbūtnei latviešu grupās ir negatīva ietekme:
    • vietas bērnudārzos trūkst, krievvalodīgie palielina rindas,
    • krievu bērnu mentalitāte atšķirīga, tas negatīvi ietekmē latviešu bērnus,
    • audzinātājām jāvelta papildus laiks, lai nodrošinātu komunikāciju ar latviešu valodu neprotošiem bērniem, bet tas atņem laiku darbam ar latviešu bērniem
    • 4) Bažas par iespējamo latviešu bērnu valodas un kognitīvo prasmju attīstības kavēšanos, uzturoties divu valodas vidē, ja grupā ir vairāki krievvalodīgie, kuri savā starpā sarunājas krieviski
    • 5) Papildus pienākumi audzinātājām, par ko audzinātājas nesaņem samaksu
    • 6) metodikas trūkums darbam divvalodu bērnu grupās
    • Krievu bērnu klātbūtnei latviešu grupās ir pozitīva ietekme:
    • 1) Bērni apgūst otru (krievu) valodu
    • Mani, protams, priecē, ka bērns b/d arī krievu valodu jau sāk saprast
    • Manuprāt, vēl viena valoda ir labākais, ko šajā vecumā mācīt. Bērns, kas agri ir apguvis vairākas valodas, pēc tam arī vieglāk apgūst citas svešvalodas. Un kad paskatās, kādas problēmas ir tiem jauniešiem, kas neprot krievu valodu...
    • 2) Veiksmīgi metodiski risinājumi
    • Mana bērna b/d ir papildus nodarbības latviešu valodas attīstībai krievu bērniņiem. Grupā ir kādi 30% krievu bērnu, tagad problēmas praktiski beigušās, jo pat tie, kas atnāca uz b/d bez latviešu valodas zināšanām, tagad visi runā labi - pēc 3 gadu iešanas latviešu grupiņā.
    • Valodas imersijas (lat. imercio –iegremdēšana) metode :
    • ir otrās valodas apguves metode, 2. valodu, izmantojot par mācību valodu.
    • Atšķirībā no tradicionālām valodas mācīšanas metodēm, kur valodas apguve ir mērķis, imersijas gadījumā valoda tiek izmantota kā mācību līdzeklis, instruments.
    • Valodas submersijas metode - skolēns apgūst 2. valodu klasē, kurā šī valoda ir 1. valoda visiem pārējiem klases biedriem
    • Aizsākumi: 1960. tajos gados Kanādas vidusšķiras angliski runājošie vecāku ierosinātā kustība, mudinot izglītības speciālistus izveidot eksperimentālu Franču imersijas programmu, kas dodu iespēju viņu bērniem līdztekus angļu kultūrai apgūt franču kultūru un tradīcijas
    • Kopš 60 gadiem dažādas imersijas izglītības programmas varianti ir īstenoti plaši visā pasaulē - Eiropā, Austrālijā, Japānā, ASV.
    • Imersijas programmas kategorizē pēc vecuma:
    • agrīnā imersija – 5-6 gadi
    • vidējā imersija – 9-10 gadi
    • vēlā imersija – 11-14 gadi
    • pēc apjoma
    • totāla imersija – pamatā viss laiks klasē tiek pavadīts svešvalodā
    • daļēja imersija – aptuveni ½ laika klasē notiek svešajā valodā
    • - divu ceļu imersija - bilingvāla imersija. Skolēnu kopumā ir 2 un vairāku valodu runātāji. Ideālā gadījumā puse klases ir dzimtās valodas runātāji
    • Bakers ( Baker, C.) veicot vairāk kā 1000 beigušo skolēnu mācību sasniegumu novērtējumu , secināja:
    • (1993). Foundations of Bilingual Education and Bilingualism. Clevedon: Multilingual Matters)
    • 1) agrīnas imersijas gadījumā, gan tikai pirmajos mācīšanās gados, šie bērni atpaliek no saviem monolingvālajiem vienaudžiem lasīšanā/pareizrakstībā. Vēlākajos gados vienaudži tiek panākti.
    • 2) Imersijas programmām nav negatīvu seku uz runas prasmēm dzimtajā valodā
    • 3) Agrīnās imersijas bērni iegūst dzimtajai valodai tuvas „pasīvās” valodas prasmes: klausīšanās un lasīšanas prasmes ap 11 gadu vecumu. Tomēr dzimtās valodas līmeni runāšanā un rakstīšanā, jo kontaktē šai valodā tikai mācību procesā ar skolotāju
    • 4) Agrīnās imersijas bērniem ir labākas šīs pasīvās prasmes kā vidējās un vēlās imersijas bērniem
    • 5) Imersijas programmām nav negatīva efekta uz bērnu kognitīvajām prasmēm
    • 6) Monolingvāliem bērniem ir labāki sasniegumi matemātikā un zinātnēs agrīnā vecumā, bet vēlāk bilingvālie bērni panāk savus vienaudžus
    • Krievvalodīgo bērnu iekļaušanās latviešu bērnudārzos lielā mērā ir stihisks, nevadīts process, iespējams, tāpēc bieži tiek uztverts aizspriedumaini
    • Informācijas un izpratnes trūkums par pieredzi citur pasaulē, praktiskiem pētījumiem un teorētiskiem atzinumiem ir viens no iemesliem pārsvarā negatīvam procesa vērtējumam
    • Latvijā ir iespējams piemērot pēdējā pusgadsimtā pasaulē izstrādātās imersijas metodiku pirmsskolas izglītības iestādēs darbā ar bērnu grupām, kuri runā dažādās valodās
    • Paldies par uzmanību!