(Ne)izstāstītā Latvijas vēsture: vidusskolēnu kolektīvās atmiņas veidošana

1,047 views

Published on

Published in: Education
0 Comments
0 Likes
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

No Downloads
Views
Total views
1,047
On SlideShare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
230
Actions
Shares
0
Downloads
0
Comments
0
Likes
0
Embeds 0
No embeds

No notes for slide

(Ne)izstāstītā Latvijas vēsture: vidusskolēnu kolektīvās atmiņas veidošana

  1. 1. (Ne)izstāstītā Latvijas vēsture: vidusskolēnu kolektīvās atmiņas veidošana Klinta Ločmele LU komunikācijas zinātnes doktorante LU SPPI pētniece 25.10.2011.
  2. 2. Pilns pētījuma rezultātu izklāsts
  3. 3. Kādi ir un kā darbojas skolēnu vēstures zināšanu un kolektīvās atmiņas avotipar pretrunīgi vērtēto nacionālo pretošanās kustību padomju okupācijai?
  4. 4. Pētījums • 11.–12. klases skolēnu aptauja (200) – 6 skolas: Baltinavas, Bērzpils, Nautrēnu, Rekavas, Tilžas vidusskolas, Viļakas Valsts ģimnāzija • Skolēnu ģimenes locekļu aptauja (100) • Intervijas ar vēstures skolotājiem, muzeju vadītājiem, pašvaldību pārstāvjiem, ekspertiem • Preses un vēstures mācību grāmatu analīze • Novērojums piemiņas vietāsMārtiņa Zandberga ilustrācija
  5. 5. Skolēnu zināšanu lauks• Samērā nepilnīgs – Nacionālie partizāni: jaunlatvieši, Rainis un Jaunā strāva, Oskars Kalpaks utt.• Nacionālie partizāni visvairāk skolēniem saistās ar – cīņu par neatkarīgu Latviju – slēpšanos, neoficiālu darbību – vardarbību – palīdzības gaidīšanu no Rietumiem• Visbiežāk akcentē vienu no šīm iezīmēm – Atmiņā visspilgtākais iespaids vai fragmentāras zināšanas?
  6. 6. Skolēnu zināšanu avotiMārtiņa Zandberga ilustrācija
  7. 7. Vēstures stundas• 85% skolēnu kā galveno informatoru norāda skolotāju• Tikai 6% prioritāro lomu zināšanu ieguvē piešķir mācību grāmatai – Nacionālās pretošanās kustības padomju okupācijai tēmas izklāsts vēstures mācību grāmatās – nepilnas 2 lpp. – Skolotāji stāsta lokālos faktus, organizē pārgājienus uz piemiņas vietām utt.• Skolotāja: “Daļai jaunās paaudzes nav skaidrs, kāpēc šī pretošanās kustība veidojās. Un tad jau tā vēsturiskā puse jāstāsta – kāpēc, kas tajā iesaistījās utt.”• Notikumu aculiecinieku atteikums dalīties atmiņās – Izņēmums: Nautrēnu vidusskolā – cieša saikne ar “Latgales Vanagiem”
  8. 8. Ģimene• Atšķirīga nozīme skolēnu informēšanā par nacionālajiem partizāniem (2.–5. vieta dažādās skolās)• Vairums skolēnu nezina dzimtas likteņgaitas – 60% skolēnu nezina, vai ģimenē bijis kāds nacionālais partizāns – 33% nav informācijas, vai radinieki ir tikuši izsūtīti uz Sibīriju• Vēstures skolotājas: – skolēni, kuriem mājās ir stāstīts par dzimtas likteņgaitām, vairāk zina vēstures faktus – vecāki ir neaktīvi• Sociālā trauma: – Skolotāja: “Vecākie cilvēki baidās no represijām, ka atkal var ienākt “sarkanie” un izvest, ja viņi runās.”
  9. 9. Ģimene II• Skolēnu vecāki par to, kāpēc savulaik viņu bērnībā/ jaunībā ģimenē nerunāja par Latvijas valsts okupāciju, nacionālajiem partizāniem u. tml. tēmām:“bija bailes” “to nedrīkstēja” “lai bērni neiekultos nepatikšanās” “šie notikumi patiesas nebija informācija “visur bija “patīkami” s trūkums ausis” vecāki tolaik kā “vecāki šie bērni nebija nerunāja par notikumi ieinteresēti pāridarījumie nebija “tik vēsturē m tautai” svarīgi”
  10. 10. “Kad mamma runāja par šiemnotikumiem, viņa to darīja ļoti klusu” No skolēna vecāka anketas
  11. 11. Piemiņas vietas un pasākumi• Nozīme skolēnu informēšanā mainās atkarībā no skolas un vietējās memoriālās kultūras• 55% skolēnu apmeklējuši piemiņas vietas nacionālajiem partizāniem – brīvprātīgi, pēc skolotājas ierosmes, nejauši, piemēram, sēņojot mežā atrod bunkuru• 76% skolēnu atbalsta šo piemiņas vietu saglabāšanu: – tās vēsta par nacionālo identitāti un patriotismu – tās ir vēstures liecības – lai uzturētu piemiņu – audzinātu jauno paaudzi – tās simbolizē (iedomātas) radniecības saites starp nācijas locekļiem (“mūsu vectēvi cīnījās...”)
  12. 12. Stompaku purvs Klintas Ločmeles foto
  13. 13. Grīvas mežs Olgas Procevskas foto
  14. 14. Baltinava un Viļaka Klintas Ločmeles foto
  15. 15. RekovaKlintas Ločmeles foto
  16. 16. Slavīti un Nautrēni Lienes Kindzules un Klintas Ločmeles foto
  17. 17. Lokālie laikraksti• Pēdējā desmitgadē – publikāciju skaits pieaudzis• Parasti – pirmās lapas raksti• Fotoattēli• Nacionālo partizānu kustības nozīmes uzsvērums, morālā reabilitācija
  18. 18. Secinājumi• Nepilnīga skolēnu kolektīvās atmiņas avotu darbība: – Skolu mācību programmā nacionālo partizānu tēmai – mazāk nekā stunda – Daļa ģimeņu vēstures tēmas neapspriež – Skolēni piemiņas vietas uzskata par nepieciešamām, taču tikai aptuveni puse tās ir apmeklējuši paši
  19. 19. Secinājumi II• Kopienas locekļu atmiņu komunicēšana pastāvīgi atjauno kolektīvo atmiņu• Tā kopienā izplatās, ja ir stipri divi tās balsti – sociālās prakses un kultūras resursi (skola, mediji, daiļdarbi, pieminekļi, filmas, teātra izrādes u.c.) un indivīdu kognitīvās pūles (L. M. Bietti)• Skolēni vispārīgas zināšanas par nacionālajiem partizāniem var gūt dažādos kultūras resursos, taču vājš ir otrs kolektīvās atmiņas balsts – indivīdu līmenī
  20. 20. Skolēnu kolektīvā atmiņa• 41% skolēnu nacionālos partizānus vērtē pozitīvi – vairākumam (52%) grūti formulēt viedokli• Skolēniem lielākas šaubas rada nacionālo partizānu darbības kā pozitīvas vai negatīvas izvērtējums, taču vieglāk tos ierindot svarīga/nesvarīga Latgales vēstures un identitātes fenomena statusā – 63% uzskata, ka šī pretošanās kustība ir nozīmīga Latgales vēstures un identitātes daļa – 30% nav konkrētas atbildes
  21. 21. Kāpēc un ko darīt situācijas mainīšanai
  22. 22. Paldies par uzmanību!Klinta.locmele@inbox.lv

×