• Share
  • Email
  • Embed
  • Like
  • Save
  • Private Content
Karavīru dienasgrāmatas Otrajā pasaules karā: faktoloģisks fiksējums un 'dvēseļu laboratorija'
 

Karavīru dienasgrāmatas Otrajā pasaules karā: faktoloģisks fiksējums un 'dvēseļu laboratorija'

on

  • 999 views

 

Statistics

Views

Total Views
999
Views on SlideShare
790
Embed Views
209

Actions

Likes
0
Downloads
0
Comments
0

2 Embeds 209

http://www.nacionalaidentitate.lv 205
http://webcache.googleusercontent.com 4

Accessibility

Categories

Upload Details

Uploaded via as Microsoft PowerPoint

Usage Rights

© All Rights Reserved

Report content

Flagged as inappropriate Flag as inappropriate
Flag as inappropriate

Select your reason for flagging this presentation as inappropriate.

Cancel
  • Full Name Full Name Comment goes here.
    Are you sure you want to
    Your message goes here
    Processing…
Post Comment
Edit your comment

    Karavīru dienasgrāmatas Otrajā pasaules karā: faktoloģisks fiksējums un 'dvēseļu laboratorija' Karavīru dienasgrāmatas Otrajā pasaules karā: faktoloģisks fiksējums un 'dvēseļu laboratorija' Presentation Transcript

    • Karavīru dienasgrāmatas Otrajā pasaules karā: faktoloģisks fiksējums un ‘dvēseļu laboratorija’ PLZK 2011. gada 25. oktobrī
      • Mg. soc. sc . Laura Ardava
      • Mg. soc. sc . Didzis Bērziņš
      • Mg. soc. sc . Gita Siliņa
    • Sociālā atmiņa
      • Pagātne tagadnes gaismā; šodienas dažādu sociālo procesu ietekme uz atcerēšanos
      • Sabiedrība laiku pa laikam liek cilvēkiem ne vien domās reproducēt agrākos viņu dzīves notikumus, bet arī retušēt, saīsināt vai pilnveidot tos noteiktā veidā ( Halbwachs )
      • Komunikatīvā atmiņa un kultūras atmiņa (Assmann)
    • Ikdienas dzīves vēsture
      • Ikdienas dzīves vēsture ( History of Everyday Life, Alltagsgeschichte ) – pamatā lielo teoriju un tradicionālo metodoloģiju nespēja pilnvērtīgi izskaidrot atsevišķus procesus un vēlme “izvest” vēsturi ārā no universitātēm un padarīt par daļu no ikdienas dzīves, kā arī centieni precīzāk, labāk saprast “parasto”, “mazo” cilvēku dzīvi – pavērsiens no bezpersonisku sociālu procesu atainojuma uz cilvēku pieredžu kvalitatīvu aplūkošanu
      • Prioritāte – subjektīvo nozīmju sociālā vēsture, uzsvars uz subjektivitāti un pieredzi, nozīmju konstruēšanu, iespējami daudzu pretrunu un neskaidrību atainošanu ( Lüdtke )
    • Atcerēšanās bums Eiropā
      • P irmā pēckara Eiropa tika celta uz apzinātas neatcerēšanās – uz aizmiršanas kā dzīvesveida. Kopš 1989. gada Eiropa tiek veidota uz kompensējoša atceres pārpalikuma: uz institucionalizētas publiskas atcerēšanās kā paša kolektīvās identitātes pamata ( Judt )
      • Cilvēka ikdienas dzīve, izjūtas, subjektīvais skatījums kā pētniecības lauks
      • Piemēri:
        • Figes, O. (2007). The Whisperers: Private Life in Stalin’s Russia . New York: Picador.
        • Merridale, C. (2006). Ivan’s War. New York: Picador.
        • Arthur, M. (2003). Forgotten Voices of the Great War . London: Ebury Press.
    • Pagātnes atcerēšanās
      • Šobrīd noris aktīva pagātnes lietošana, kas ietver nacionāla un lokāla mēroga rakstītu tematiski dažādu vēsturi
      • Sākot no akadēmisko institūciju, vēsturnieku grupu radītiem darbiem līdz pat vēstures tēmu iekļaušanai populārajā kultūrā. Publikācijas, atmiņu stāsti, televīzijas dokumentālās filmas, spēlfilmas, tāpat arī žurnālistu rakstītas ievērojamu un populāru cilvēku biogrāfijas u.tml.
      • Šī iezīme ir kā apliecinājums, ka arī Latvijā ir iestājies Rietumu kultūrai raksturīgais atcerēšanās laikmets (Zelče)
    • Otrā pasaules kara sociālās atmiņas sarežģītība
      • Atmiņas konfliktus veido Latvijas iedzīvotāju dažādās atmiņas par Otrā pasaules kara noslēgumu. Karš piespieda iedzīvotājus nostāties vienas vai otras karojošās varas pusē. Latvijas iedzīvotāji savā sociālajā atmiņā lielā vai mazākā mērā sevi identificē ar vienā vai otrā pusē karojošo, vienas vai otras puses nogalināto un represēto likteņiem, turklāt ne reti personiskā, savas ģimenes līmenī (Zelče)
      • Latvijā nepieciešams mazināt plaisu starp sociālās atmiņas kopienām, ko vajadzētu izdarīt, saprotot “mazā” cilvēka dzīvi
    • Dienasgrāmata kā avots
      • Dienasgrāmatas rakstīšana – veids, kā iegūt privātu telpu, kur nav jāliekuļo, un izteikt savas šaubas un bailes tādā laikā, kad runāt ir bīstami ( Figes )
      • Dienasgrāmatas ir autora apzināts lēmums saglabāt viņa pieredzes fiksējumu un sagādā `mums` citu viedokli par karu ( Lühe )
      • Dienasgrāmatas – ‘dvēseļu laboratorijas’, kas palīdz apzināties konkrētā laikposma revolucionāro raksturu, transformēt, konstruēt un rekonstruēt sevi, pacelt sevi vēsturiska subjekta līmenī; arī ikdienas hronikai piemīt vēsturisks pamats (Hellbeck)
    • (Mūsu) pārrakstītās dienasgrāmatas
      • Sarkanās armijas 201. latviešu strēlnieku divīzijas jaunākais politvadītājs A.J. Kaunas , dienasgrāmata rakstīta: 1942.30.II-11.IV
      • Sarkanās armijas 201. latviešu strēlnieku divīzijas sakarnieks Mārtiņš Strazdiņš , dienasgrāmata rakstīta: 1942.12.VII-XI
      • Sarkanās armijas 201. (vēlāk 43. gvardes) latviešu strēlnieku divīzijas jaunākais leitnants Alberts Dāboliņš (1912-1943), dienasgrāmata rakstīta: 1942.30.I.-1943.2.IV
      • Vācijas Bruņoto spēku 21. latviešu kārtības dienesta bataljona dižkareivis Nikolajs Šķute , dienasgrāmata rakstīta 1942.30.III-24.V
      • Vācijas Bruņoto spēku 2. latviešu ieroču SS brigādes (vēlāk 19. latviešu ieroču SS divīzijas) leitnants Ēriks Jaunkalnietis (1920-1945), dienasgrāmata rakstīta: 1943.III – 1944.18.IX
      • Vācijas Bruņoto spēku „Kurt Eggers” kara ziņotāju rotas latviešu kara ziņotājs Juris Zīverts (1920), dienasgrāmata rakstīta: 1944.IX-1945.8.V
    • Leģionāra N. Šķutes dienasgrāmata. LVA, PA 301. f., 1. apr., 480. l.
    • Sarkanarmieša M. Strazdiņa dienasgrāmata. LVA, PA 301. f., 1. apr., 152. l.
    • LVA, PA 301. f., 1. apr., 132. l., 152. l., 480. l.
    • Pašnovērojums: sajūtas un atzinumi
      • Kara apstākļos cilvēki pierod pie nezināmās, jaunās, baismīgās pasaules, līdz cīņu biedrus sāk dēvēt par draugiem, kazarmas par mājām
      • Tekstos vitāli savijas ikdienišķās domas par izdzīvošanu, fizioloģisko nepieciešamību apmierināšana ar eksistenciālām pārdomām par dzīvi, par tuviniekiem (interesanti, cik strauji notiek pāreja no viena līmeņa pārdomām pie otrām)
      • Pārsteidz, cik dzīvi, iztēloties rosinoši un emocionāli fiksēti pārdzīvojumi, sadzīves ritms un vienlaikus ar nolemtības klātbūtni; dzīvības nepārtraukti atradās “varbūt es būšu nākamais” zīmē, un kādā brīdi dienasgrāmatai patiesi nav turpinājuma...
    • Pašnovērojums: sajūtas un atzinumi
      • Kara apstākļos visspilgtāk iezīmējas dzīvības trauslums un atkarība no nejaušībām. Kaunas raksta: “ Kādā mājā atradām deviņus līķus ar pārsietiem locekļiem. Tur mūsējie bija ierīkojuši sanitāro punktu. Steigā atkāpjoties, nepaspēju viņus līdzi paņemt un vācieši viņus bija apšāvuši. Pēc tam mēs ar pretuzbrukumu vāciešus no sādžām izsitām, bet tomēr nelaimīgos nepaspējām vairs glābt”
      • Pieredzētās šausmas un nāves nemitīgais tuvums notrulina attieksmi pret nāvi. Kaunas raksta: “ No rīta ienāk man pazīstams viens no operatīvās daļas darbiniekiem un saka, it kā mans brālis esot kritis. Es to uzņemu pavisam mierīgi, bez kāda pārsteiguma, tā, ka man pašam brīnums par sevi. Vēlāk viņš atkal atnāk un noteikti pasaka, ka mans brālis ir kritis. “Tas nav nekāds brīnums, daudzi ir krituši, tad kādēļ lai viņš nekristu. Rītu būs mana kārta varbūt,” es pie sevis domāju”
    • Pašnovērojums: sajūtas un atzinumi
      • Savdabīgu priekšstatu par karavīru ikdienu sniedz iespēja saskatīt dominējošās tēmas, turklāt parādās arī tādas, kas teju vienādas visu pētījuma gaitā pārrakstīto dienasgrāmatu autoru ierakstos – uzturs, laika apstākļi, ilgas pēc mājām, tuviniekiem, patriotisms u.c.
      • Kritiskās situācijās dienasgrāmatu autoriem savas problēmas un briesmas nereti šķiet mazākas nekā tuvo cilvēku. Šķute raksta: “Lai sieviņai pietiek spēka mani sagaidīt mājās”
      • Uzskaitot jauno pārtikas devu, dažkārt maizi raksta ar lielo burtu, paužot cieņu un apzinoties tās vērtību. Dievu vietām raksta ar lielo, vietām ar mazo burtu, taču piemin un pielūdz ik uz soļa
      • Nav sakārtotības, kas vērojams atmiņās/retrospekcijās, nav daiļrunības, kas lasāmas populārajos kara laikam veltītajos romānos, taču ir izjūtas, kara ikdienas skaudrums, autentiskums
    • Secinājumi
      • Kopumā šķiet pārsteidzoši, cik līdzīgas dažādu cilvēku problēmas, dzīves izjūtas, aprakstītie pārdzīvojumi un cik trekna līnija starp tiem tiek (no)vilkta mūsdienu sociālajā atmiņā
      • Viens no ieguvumiem – iespēja veicināt sapratni par pagātni un tagadni, kā arī nākotnes ciešo saistību
      • Sabiedrībai piedāvāta iespēja uzzināt/pašiem izlasīt par karavīru piedzīvoto abās frontes pusēs
      • Nav iespējams novilkt līniju starp pareizo un nepareizo, pieļaujamo un nepieļaujamo, jo tādējādi tiek raisīta spriedelēšana par tolaik dzīvojošo cilvēku dzīvības cenu un vērtību
    • Secinājumi
      • Dienasgrāmata, kas bijusi `klāt` pagātnē un ir `klāt` arī tagadnē, ir vidutājs laika saskares brīdī, jo tajās ierakstītais attiecīgā brīža notikums nemainās – nepazūd, vēl vairāk – tam veicams būtisks uzdevums – skaidrot, papildināt, akcentēt mūsdienu dzīves iekšējās un ārējās pārvērtībās radušos tematus
      • Karavīri – dienasgrāmatu autori, ne tikai fiksējuši savu pieredzi Otrā pasaules karā, bet arī caur šo savu redzējumu piedāvā mūsdienu cilvēkiem to laiku pieredzējušu cilvēku acīm paskatīties uz spilgtiem pagātnes mirkļiem, ko ikdienā redzam mediētus, ideoloģiski iekrāsotus, šodienas politikas iespaidotus
      • Kopumā Otrā pasaules kara dalībnieku dienasgrāmatu publicēšanai – augsta zinātniskā un sociālā nozīmība
    • Izmantotā literatūra
      • Arthur, M. (2003). Forgotten Voices of the Great War . London: Ebury Press.
      • Assmann, J. (1995). Collective Memory and Cultural Identity. New German Critique, 65, 125-133.
      • Figes, O. (2007). The Whisperers: Private Life in Stalin’s Russia . New York: Picador.
      • Halbwachs, M. (1992). On Collective Memory: Edited, Translated, and with an Introduction by Lewis A. Coser. Chicago, London: The University of Chicago Press.
      • Hellbeck, J. (2006). Revolution on my mind: writing a diary under Stalin. Cambridge, London: Harvard University Press.
      • Jobs, S., Lüdtke, A. (2010). Unsettling History: Archiving and Narrating in Historiography . Frankfurt: Campus Verlag.
      • Ķīle, I. (1998). Autobiogrāfiskās atmiņas sociālie līmeņi. Grām.: Ķīlis, R. (sast.) Atmiņa un vēsture . Rīga: N.I.M.S.
      • Ķīlis, R. (1998). Sociālās atmiņas jēdziens. Grām.: Ķīlis, R. (sast.) Atmiņa un vēsture . Rīga: N.I.M.S.
      • Ķīlis, R. (2000). Sociālās antropoloģijas metodes masu kataklizmu pētniecībā. Grām.: Bleiere, D., Šķiņķe, I. (sast.). Latvija Otrajā pasaules karā: Starptautiskās konferences materiāli, 1999. gada 14.-15. jūnijs. 1. sēj. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds.
      • Lüdtke, A. (ed.). (1995). History of Everyday Life: Reconstructing Historical Experiences and Ways of Life. Princeton: Princeton University Press.
      • Lühe, I. (2006/1999). `This Book Does Not Want to Be a Work of Art. This Book Is Truh.` The Diaries of Ruth Andreas-Friedrich. In.: Peitsch, H., Burdett, Ch., Gorrara, C. (ed.). European Memories of the Second World War. New York: Berghanh Books.
      • Merridale, C. (2006). Ivan’s War. New York: Picador.
      • Nollendorfs, V. (2000). No vēstures faktiem uz vēstures apziņu: Latvijas Okupācijas muzeja principi un pieejas. Grām.: Bleiere, D., Šķiņķe, I. (sast.). Latvija Otrajā pasaules karā: Starptautiskās konferences materiāli, 1999. gada 14.-15. jūnijs. 1. sēj. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds.
      • Peitsch, H., Burdett, Ch., Gorrara, C. (ed.). (2006/1999). European Memories of the Second World War. New York: Berghanh Books.
      • Plakans, A. (1998). Ievads. Grām.: Ķīlis, R. (sast.) Atmiņa un vēsture . Rīga: N.I.M.S.
      • Reuben, M.R. (1983). The Memory of War. Reflections on Battlefield Preservation. In.: The Yearbook of Landscape Architecture: Historic Preservation. New York: Van Nostand Reinhold Company.
      • Tosh, J. (2010/1984). The Pursuit of History. 5th edition. Edingurgh: Pearson.
      • Zelče, V. (2010). Atmiņas tekstūra: Otrā pasaules kara pieminekļi Baltijas valstīs.
    • Paldies par uzmanību!