• Save
Digitālā kultūras mantojuma vieta nacionālās identitātes struktūrā
Upcoming SlideShare
Loading in...5
×
 

Like this? Share it with your network

Share

Digitālā kultūras mantojuma vieta nacionālās identitātes struktūrā

on

  • 1,429 views

 

Statistics

Views

Total Views
1,429
Views on SlideShare
1,284
Embed Views
145

Actions

Likes
0
Downloads
0
Comments
0

2 Embeds 145

http://www.nacionalaidentitate.lv 141
http://webcache.googleusercontent.com 4

Accessibility

Categories

Upload Details

Uploaded via as Adobe PDF

Usage Rights

© All Rights Reserved

Report content

Flagged as inappropriate Flag as inappropriate
Flag as inappropriate

Select your reason for flagging this presentation as inappropriate.

Cancel
  • Full Name Full Name Comment goes here.
    Are you sure you want to
    Your message goes here
    Processing…
Post Comment
Edit your comment

Digitālā kultūras mantojuma vieta nacionālās identitātes struktūrā Presentation Transcript

  • 1. Digitālā kultūras mantojuma vieta nacionālās identitātes struktūrā Baiba Sporāne Piektā sesija KULTŪRAS MANTOJUMS DIGITĀLĀ VIDĒ 2011.gada 25.oktobris
  • 2. IZPRATNES PARADIGMA• Kultūras mantojums• Digitālais/digitalizētais kultūras mantojums• Digitālā kolekcija• Nacionālā identitāte (NI)• Kā šie jēdzieni saistās sistēmā (sk.shēmu)• Kas ir šīs sistēmas (NI) pamats jeb bāze• Kā/ar kādiem priekšnoteikumiem sistēmas (NI) pamats/bāze nodrošina nacionālās identitātes pastāvēšanu: ātra pieejamība, lietotāja viegla iekļaušanās kolektīvajā atmiņā
  • 3. Cilvēka piederība noteiktai Nacionālā identitāte sociālai grupai (valsts; tauta...)Mediētā semantiskātelpa Kolektīvā atmiņa Kultūras mantojums Atmiņas institūcijas Digitālais kultūras mantojums Izveide / reprezentēšana Pieejamība / lietošana saglabāšana Krājums (saturs) Krājums (saturs) Sistēmas veiktspēja (digitālā kolekcija, kultūras mantojums) (digitālā kolekcija, kultūras mantojums) Lietojamība Derīgums Lietotāji
  • 4. • IBSN nodaļas apakšprojekta grupas izstrādātās shēmas (iepriekšējais slaids) kompaktversija: – Nacionālā identitāte – piederība – Mediēta telpa →kolektīvā atmiņa (mantojums) – Kultūras mantojums/digitālais-digitalizētais kultūras mantojums →digitālās kolekcijas Atmiņas institūcijas – BĀZE: lietotājs, tā iekļaušana un kultūras mantojuma pieejamība – BĀZES veidošanas/veidošanās pamats – objektīvi laikmeta nosacījumi, sistēma un personības iezīmes: POSTMODERNISMS
  • 5. KULTŪRA UN KULTŪRAS MANTOJUMA DARBĪBAS LAUKSKultūra – kopumsGlobalizācijas ietekme – ne tikai hibrīdkultūra, bet arī nacionālās identitātes stiprināšana IKT ietekmēDarbības lauka atslēgas vārdi: nacionālā identitāte→NI konstruēšana (sociālais konstruktīvisms)→kolektīvā atmiņa/KA konstruēšana (postmodernisms)→kultūras mantojums/digitālais KM (strukturācijas teorija)→atmiņas institūcijas→digitālās kolekcijas→LIETOTĀJI (kā iepriekšējās shēmās)
  • 6. POSTMODERNISMS UN NACIONĀLĀ IDENTITĀTE• Postmodernisms – 11 pamatprincipi. Ihabs Hasans un Žans Bodrijārs• Fragmentācija, hibridizācija, modelēšana, konstruēšana un tēlu patērēšana• Digitalizācijas realizēšana kultūras telpā• Indivīds – nacionālā identitāte. Trīs funkcionēšanas posmi: piederība, kopība, vērtība
  • 7. NACIONĀLĀ IDENTITĀTE• Kritēriji: dzimšanas vieta, pilsonība, dzīves vieta, valoda, reliģija, EMOCIONĀLĀ PIEDERĪBA• Rietumu kultūras izpratne• Austrumeiropas un Āzijas izpratne (dominē arī Latvijā)• Pārliecība, nacionālais kultūras mantojums, kultūras homogenitāte, etnocentrisms (pēc: Krasnā Lelde)
  • 8. NACIONĀLĀ IDENTITĀTE : II• Nacionālā identitāte – piederība• Saistība ar atmiņas institūcijām – piederības “materializēšana”• Piederība – apziņas stāvoklis, kas balstās atmiņā, atmiņu nodrošina informācija – kolektīvā atmiņa jeb mediētā telpa• Personības uztvere – redze, dzirde (un vēl 3, kas šodien vēl netiek digitalizētas, tas rītdienas jautājums). Redzi, dzirdi baro attēls, raksts, skaņa, teksts• Postmodernā personība to uztver fragmentāri, ātri, haotiski un no rezultāta konstruē realitāti vai virtuālo realitāti. Klikšķu personība, kas atmiņas institūcijai jānodrošina ar redzes un dzirdes materiālu nacionālās identitātes (piederības) ātrai zibšņveida konstruēšanai
  • 9. KULTŪRAS MANTOJUMS• Materiālais, nemateriālais• Digitālā iekļaušana• Pieejamība• Kolektīvā atmiņa• Digitalizācija kā veids, kā saglabāt• Digitalizācija kā veids, kā iekļaut indivīdu• Digitalizācija kā veids, kā stiprināt nacionālo identitāti
  • 10. ATMIŅAS INSTITŪCIJAS• Latvijā izstrādātās vadlīnijas• Digitalizācijas politika• Kas ir šīs sistēmas (NI) pamats jeb bāze• Kā/ar kādiem priekšnoteikumiem sistēmas (NI) pamats/bāze nodrošina nacionālās identitātes pastāvēšanu: ātra pieejamība, lietotāja viegla iekļaušanās kolektīvajā atmiņā
  • 11. DIGITĀLĀ KOLEKCIJA• Jēdziena skaidrojums• Atmiņas institūcija un digitālā kolekcija kā resurss postmodernas personības nacionālās identitātes veidošanai• Digitālā iekļaušana un lietotāja piederības izjūta• Publiskā bibliotēka kā visdemokrātiskākais nacionālās identitātes instruments• Digitālo kolekciju pieejamība
  • 12. REPETITIO EST MATER STUDIORUM• 120 ∞ digitālās kolekcijas SIC! Skaitļi mainās ne pa dienām, bet pa stundām! Tie nav jāuzskata par absolūtu patiesību!• No tām 28 reģionu galvenajās bibliotēkās – 44 (pagaidām apzinātās!)• Piekļuve – gandrīz 100% brīva, nav nepieciešama autorizācija, es varu tās izmantot no mājas datora Tīmekļa vietnes arhitektūra lielākajā publisko bibliotēku vairumā nesniedz ātru, skaidru, klikšķa attāluma pieeju digitālajām kolekcijām – kā tas nepieciešams lielākajam vairumam no šodienas postmodernajiem, neorganizētajiem lietotājiem• Nepietiekama digitālo kolekciju publicitāte
  • 13. ORIENTĒŠANĀS TĪMEKĻA VIETNĒ• Tukuma bibliotēka: →Tukuma bibliotēka/bērniem/novada bibliotēkas/aktualitātes ↓Par mums/pakalpojumi/elektroniskais katalogs/periodiskie izdevumi/elektroniskie izdevumi/datubāzes/novadpētniecība/projekti/galerija/saites /ESIP/lapas karte• Preiļu galvenā bibliotēka: →bibliotēka/novads/pakalpojumi/krājumi/elektroniskie katalogi/bibliotekāriem/datubāzes(!autorizētās!)/jautā bibliotekāram/ES informācijas punkts/interneta ceļvedis
  • 14. ORIENTĒŠANĀS TĪMEKĻA VIETNĒ : II• Balvu Centrālā bibliotēka: plašas izvēles iespējas. Precīzākās: ↓.....RESURSI: elektroniskais katalogs/kultūrvēstures datubāze/interneta saites/attēlu galerija/arhīvs/mēs esam populāri/Novada Domes lēmumi/Bibliotēkas paplašināšana• Alūksnes pilsētas bibliotēka: → - ↓Aktualitātes/par mums/bērnu nodaļa/prese/jaunās grāmatas/novads/saites/Eiropas Savienība/Lietošanas noteikumi/novada bibliotēkas/galerijas/e-resursi (autorizācija!)
  • 15. ORIENTĒŠANĀS TĪMEKĻA VIETNĒ: III• Aizkraukles pilsētas bibliotēka: Sākums/jaunumi/lasītājiem/bērniem/bibliotekāriem/arhīvs/la pas karte ↓ Sākums/par bibliotēku/kontakti/novada bibliotēkas/ESIP
  • 16. Kuldīgas Galvenā bibliotēka
  • 17. Kuldīgas Galvenā bibliotēka
  • 18. Kuldīgas galvenā bibliotēka
  • 19. Gulbenes bibliotēka
  • 20. REFLEKSIJA UN SECINĀJUMI• Digitālā vide nodrošina nacionālās identitātes veidošanos/pastāvēšanu – ja to padarām VIEGLI un ĀTRI pieejamu• Atmiņas institūcijām visa informācija jādigitalizē un jāreklamē – jo izziņa iet GOOGLe ceļu• Digitālās kolekcijas jādara zināmas un pieejamas statistiski vidējam lietotājam. Lietotājs lieto, nevis izvērš pētniecisko darbību – vai, kur, kas, kā – postmodernais cilvēks visu vēlas saņemt zibšņu kultūras telpā• Pieejamība nodrošina personības piederības izjūtu, kas pamatā nacionālajai identitātei. Kādēļ netiek digitalizēti, pp. Latvijas gleznu krājumi – pēc katras izstādes es izjūtu gan piederību, gan lepnumu, bet kur es to varu izjust atkārtoti? Kur sameklēt?• Digitālā kultūras mantojuma vieta NI struktūrā ir būtiska, jo nodrošina NI bāzi un pastāvēšanu
  • 21. NĀKOTNES GUDRĪBA• „Mums jābūt ar nākotnes gudrību. Tas nozīmē, ka rītdienas pārmaiņas ir jāplāno; darbojoties jebkurā līmenī, jādomā nākotnes kategorijās; jāveido plašs skatījums, lai noskaidrotu pretdarbību. Nākotnes gudrība ir kaut kas daudz vairāk nekā paredzējumi, tā ietver nākotnes veidošanu, vēstures radīšanu, varbūtību un iespēju izmantošanu, turēšanos allaž vienu soli priekšā. Šis ir īpašs laiks, kurā mēs dzīvojam, - jaunās tūkstošgades sākums. Mūsu acu priekšā pasaule no industriālās revolūcijas aizsākumiem un tehnoloģiskās pēckara sabiedrības ir pārtapusi par kaut ko pilnīgi jaunu un atšķirīgu. Šis gadu tūkstotis piedzīvos lielākos izaicinājumus cilvēces pastāvēšanai, kādi jebkad tās vēsturē ir bijuši, turklāt daudzus no tiem mēs pieredzēsim jau pirmā gadsimta sākumā. Šis gadsimts atnesīs arī tādus zinātnes un tehnoloģiju sasniegumus, kas pārspēj visdrosmīgākās fantāzijas, un lielākās pārmaiņas vērtību sistēmā...”• Diksons, Patriks. Nākotnes gudrība: sešas globālo pārmaiņu skaldnes. Rīga : Baltijas vadības konferences, 2003. XIII.lpp.