Etniskās un nacionālās identitātes diskursīvās konstrukcijas Interneta diskusijās par etniskajiem jautājumiem

947 views

Published on

Published in: Education
0 Comments
0 Likes
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

No Downloads
Views
Total views
947
On SlideShare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
145
Actions
Shares
0
Downloads
0
Comments
0
Likes
0
Embeds 0
No embeds

No notes for slide

Etniskās un nacionālās identitātes diskursīvās konstrukcijas Interneta diskusijās par etniskajiem jautājumiem

  1. 1. <ul><li>Šis darbs izstrādāts ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu projektā „Atbalsts doktora studijām Latvijas Universitātē”. </li></ul><ul><li>Inese Šūpule Etniskās un nacionālās identitātes diskursīvās konstrukcijas Interneta diskusijās par etniskajiem jautājumiem 2011.gada 25.oktobrī </li></ul><ul><li>Apvienotais pasaules latviešu zinātnieku III kongress </li></ul><ul><li>un Letonikas IV kongress </li></ul><ul><li>«Zinātne, sabiedrība un nacionālā identitāte» </li></ul>
  2. 2. Pētnieciskais jautājums <ul><li>Kā, runājot par etniskajām attiecībām Latvijā, divu lielāko valodas kopienu – latviešu un krievu – pārstāvji diskursīvi konstruē savu iekšējo un ārējo grupu? </li></ul><ul><li>Kā etniskās un nacionālās identitātes diskursīvās konstruēšanas procesā tiek aktualizētas dažādas ideoloģijas? </li></ul>
  3. 3. Pētījuma datu avoti - interneta portāla „Delfi” komentāri Ziņas virsraksts Valoda Ziņas izvietošanas laiks Diskusijas beigu laiks Komentāru skaits 1. Par valsts izglītību tikai latviešu valodā varēs parakstīties no 11.maija līdz 9.jūnijam; jāsavāc 153 232 paraksti latviešu 11.04.2011. 16:56 21.04.2011. 12:53 214 2. ЦИК объявил сбор подписей за ликвидацию русских школ [latviski „CVK izsludinājusi parakstu vākšanu par krievu skolu likvidāciju”] krievu 11.04.2011. 15:31 12.04.2011. 14:20 407 3. Biedrība: savākti vairāk nekā 10000 parakstu par krievu valodu kā otro valsts valodu latviešu 19. 04.2011. 12:15 20.04.2011. 7:26 342 4. Линдерман, Осипов и Сватков собрали 10000 подписей за второй госязык [latviski „Lindermans, Osipovs un Svatkovs savākuši 10000 parakstus par otro valsts valodu”] krievu 19. 04.2011. 12:53 26.04.2011. 23:30 968
  4. 4. Interpretatīvā repertuāra (IR) jēdziens (Potter & Wetherell 1987) <ul><li>Interpretatīvie repertuāri - diskursīvie resursi, kas pieejami sabiedrībā un ko indivīdi elastīgi izmanto savā komunikācijā </li></ul><ul><li>Katrs interpretatīvais repertuārs ir vēsturiski, kulturāli un sociāli nosacīts, iekšēji relatīvi saskaņots veids, kā runāt par noteiktu tēmu, un tas veido vienu noteiktu sociālās realitātes versiju ikdienas apziņā. </li></ul>
  5. 5. PĒTĪJUMA REZULTĀTI: diskursu analīzē identificētie interpretatīvie repertuāri <ul><li>latviešu etnonacionālisma repertuārs „Mūsu valsts, mēs diktējam noteikumus. Krievi – iebraucēji LPSR laikā – klejotāji, pašlabuma meklētāji” </li></ul><ul><li>2) integrācijas repertuārs latviešu valodas kopienas pārstāvju vidū „Mēs dzīvojam kopā, un nekur mēs neliksimies” </li></ul><ul><li>3) krievu valodas un tiesību aizstāvības interpretatīvais repertuārs </li></ul>
  6. 6. Manifestētās ideoloģijas pazīmes <ul><li>- Apgalvojumi un argumentācija saistīta ar grupas interešu attiecībā uz varu un etniskās grupas dominēšanu aizsargāšanu </li></ul><ul><li>/Tematiski konkrētie IR vērsti uz cīņu par resursiem – valodas statusu un lietojumu, kam ir gan simboliska (Schöpflin 2000), gan arī praktiska nozīme/ </li></ul><ul><li>Vērojama diskursīvā stratēģija veidot ideoloģiski polarizētus priekšstatus par iekšējo un aktuālo ārējo grupu (pozitīvs paštēls un negatīvs citu tēls) </li></ul><ul><li>Neleģitimē alternatīvos interpretatīvos repertuārus </li></ul>
  7. 7. Konkurējošie IR latviešu valodas kopienas vidū <ul><li>latviešu etnonacionālisma repertuārs „Mūsu valsts, mēs diktējam noteikumus. Krievi – iebraucēji LPSR laikā – klejotāji, pašlabuma meklētāji” </li></ul><ul><li>integrācijas repertuārs latviešu valodas kopienas pārstāvju vidū „Mēs dzīvojam kopā, un nekur mēs neliksimies” </li></ul>
  8. 8. Etniskās identitātes konstrukcijas <ul><li>Latviešu etnonacionālisma repertuārs : </li></ul><ul><li>Nodala īstos latviešus no latviešiem – kangariem (nodevējiem), un nodala īstos krievus (Krievijas krievi vai krievi, kas dzīvoja Latvijā pirms 2.Pasaules kara) no Padomju krieviem, kas iebraukuši pēc 2.Pasaules kara </li></ul><ul><li>Krievi tiek diskursīvi konstruēti kā Latvijai un latviešiem naidīgi okupanti un migranti, savukārt latvieši – kā vēstures notikumu, bet, jo īpaši, Padomju Savienības represiju upuri. </li></ul><ul><li>Integrācijas repertuārs latviešu valodas kopienas pārstāvju vidū : </li></ul><ul><li>Jaukto laulību vairākās paaudzēs dēļ nav iespējams runāt par „tīriem” latviešiem un daudzās latviešu ģimenēs radu vai ģimenes locekļu vidū ir krievi </li></ul>
  9. 9. Nacionālās identitātes konstrukcijas <ul><li>Latviešu etnonacionālisma repertuārs : </li></ul><ul><li>Viedoklis, ka vienīgie īstie Latvijas iedzīvotāji ir latvieši, savukārt Latvijas krievu vairākums ir Latvijai nevēlami un naidīgi okupanti un migranti. </li></ul><ul><li>Integrācijas repertuārs latviešu valodas kopienas pārstāvju vidū : </li></ul><ul><li>Krievi Latvijā tiek konstruēti kā Latvijai piederīgi, ja vien zina latviešu valodu un ir lojāli Latvijai </li></ul>
  10. 10. Krievu valodas un interešu aizstāvības IR <ul><li>Pozīcija, ka visi Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji ir jāuztver kā pilntiesīga Latvijas tautas daļa </li></ul><ul><li>Latvijā dzīvojošie krievi tiek konstruēti kā Latvijas krievi, kas Latviju uzskata par savu dzimteni. </li></ul><ul><li>Nodala Krievijas krievus no Latvijas krieviem kā atšķirīgus </li></ul><ul><li>Uzskata, ka krievi Latvijā tiek diskriminēti </li></ul><ul><li>Atbalsta priekšlikumus par krievu valodu kā otro valsts valodu vai vismaz oficiālo valodu Latvijā, kurā varētu sazināties ar valsts un pašvaldību iestādēm </li></ul>
  11. 11. Secinājumi <ul><li>Dažādi interpretatīvie repertuāri ietver atšķirīgas kategorizēšanas sistēmas, kas veido atšķirīgas sociālās realitātes </li></ul><ul><li>Dažādie interpretatīvie repertuāri ir cieši saistīti ar atšķirīgu vēstures (īpaši, 1940.gada, Otrā pasaules kara un 1991.gada notikumu interpretāciju) </li></ul><ul><li>Dažādo interpretatīvo repertuāru ietvaros tiek atšķirīgi saprasts jēdziens “Latvijas tauta” vai “Latvijas nācija” </li></ul>

×