Intelektuālais īpašums

9,202 views

Published on

Lektore: Iveta Tumščika

Published in: Education, Business, Technology
0 Comments
1 Like
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

No Downloads
Views
Total views
9,202
On SlideShare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
1,962
Actions
Shares
0
Downloads
106
Comments
0
Likes
1
Embeds 0
No embeds

No notes for slide

Intelektuālais īpašums

  1. 1. INTELEKTUĀLAIS ĪPAŠUMS I.Tumaščika iveta.tumascika@liepu.lv 2009. gada 21.novembris
  2. 2. VISS JAUNAIS DZIMST CILVĒKA GALVĀ Intelektuālais Rūpnieciskais īpašums īpašums Preču zīme Dizainparaugi Tiesības uz patentu Autortiesības
  3. 3. Normatīvā bāze, saites • 06.04.2000. Autortiesību likums, spēkā ar 11.05.2000. • 15.02.2007. Patentu likums, spēkā ar 01.03.2007. • 16.06.1999. Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, spēkā ar 15.07.1999. • 28.10.2004. Dizainparaugu likums, spēkā ar 18.11.2004. • www.likumi.lv – likumi • www.lrpv.lv – LR Patentu valdes mājas lapa
  4. 4. INTELEKTUĀLAIS ĪPAŠUMS • Intelektuāls – norāda uz • INTELEKTUĀLAIS ĪPAŠUMS saistību ar intelektuālo darbu, – tiesības uz garīgas darbības jaunrades aktu produktiem (bezķermeniskām lietām), piešķirot īpašniekam monopoltiesības uz šiem garīgās darbības produktiem • Intelektuālā īpašuma iegūšanas pamatā ir jaunrade • Intelektuālā īpašuma pazīme – dinamisms, attīstās straujāk kā klasiskā īpašuma koncepcija
  5. 5. INTELEKTUĀLAIS ĪPAŠUMS – ĪPAŠUMA TIESĪBU PAVEIDS • Tiesības – norāda uz īpašuma institūtu, kas garantē ekskluzīvu varu pār lietu, tiesību to lietot, gūt visus labumus, rīkoties ar lietu. • Tiesības izpaužas kā aizliegums izmantot kāda cilvēka intelektuālo īpašumu jebkurai citai personai
  6. 6. INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBU AIZSARDZĪBAS NEPIECIEŠAMĪBA • Nav attaisnojama ignorance pret vienu no īpašuma veidiem • Autoru/izgudrotāju radītais darbs ir unikāla vērtība, kas jāaizsargā pret neatļautu izmantošanu • Bez radošo cilvēku tiesību aizstāvības nav iespējama harmoniskas un kulturālas sabiedrības attīstība • Ikvienam jāsaņem atlīdzība par savu darbu • Bez juridiskas aizsardzības nevar pastāvēt darbu tālākie izmantotāji • Pirātisms, hakerisms • …
  7. 7. “LABUMI” Labumu no intelektuālā īpašuma var gūt: - komerciāli izmantojot - atsavinot citai personai Morāla rakstura funkcija - tiesības saukties par izgudrotāju, autoru Tiesības rīkoties ar darbu/izgudrojumu - publiskot, pavairot, izplatīt, aizliegt izmantot citiem
  8. 8. “LABUMI” Piem.: • Patents dod labumu tikai tad, ja izgudrojums tiek rūpnieciski izmantots • Grāmata dod labumu tikai tad, ja to pērk un lasa • Tiesības uz preču zīmi var zaudēt, ja noteiktā laikā to neizmanto
  9. 9. AIZSARDZĪBA • Paturēt idejas galvā nedod komerciālu labumu • Ieslēgt aiz restēm nedod garantiju pret fizisku iedarbību
  10. 10. Intelektuālā īpašuma nodrošināšana - Absolūts monopols tirgū (Intelektuālā īpašnieka tiesības aizkavēt visas pārējās personas izmantot šo īpašumu tirgū) - Kvalificēts monopols (Patents aizliedz jebkurai personai izmantot izgudrojumu, bet neaizliedz izgudrojumu attīstīt tālāk un uz šī izgudrojuma bāzes radīt jaunu izgudrojumu) - Monopols produkta lietošanai tirgū - Piespiedu licence - Noteikumi par negodīgu konkurenci
  11. 11. INTERESES Atsevišķi intelektuālā īpašuma aizsardzības īpašnieks mehānismi saistīti ar publikas interesēm Tiesības vērstas nevis uz īpašnieka tiesību nodrošināšanu, bet ierobežošanu (piespiedu licence), t.i. patentu var atsavināt par labu valstij, ja tas skar būtiskas valsts sabiedrība intereses
  12. 12. IEDALĪJUMS Intelektuālais īpašums Autortiesības Rūpnieciskais īpašums izgudrojumi preču zīmes dizainparaugi ģeogrāfiskās izcelsmes zīmes
  13. 13. AUTORTIESĪBAS Tiesību normas, kas regulē literatūras, mākslas, zinātnes darbu izmantošanu Copyright = authorright ??? • Autortiesības aizsargā autoru intereses - kompensē autoram viņa ieguldījumu darba radīšanā - aizsargāt autora darba augļus pret to neatļautu lietošanu • Kopēšanas tiesības (copyright) – orientētas uz tiesību īpašnieka interešu aizsardzību, faktiski aizsargā tās personas intereses, kas darba radīšanā investējusi finanšu līdzekļus (raksturīgs anglo-sakšu tiesību zemēs), t.i., aizliegums kopēt darbu
  14. 14. DARBA JĒDZIENS • Autortiesību aizsargājamais darbs ir personiskas jaunrades rezultāts literatūras, zinātnes vai mākslas jomā neatkarīgi no tā izpausmes veida, formas un vērtības (personiskas – izslēdz darbus, kas radušies nejaušības, mašīnu, dabas procesu rezultātā, datormāksla???) • Ideja, koncepcija, metode - netiek aizsargāta, nepiešķir monopola tiesības uz idejas izmantošanu. Ja ideja izteikta konkrētā formā, aizsardzību bauda konkrētā forma, bet ideju vēl aizvien var izmantot. Praksē pretēji – aizsargā idejas, piem., televīzijas spēles, raidījumu veidošanas tiesības.
  15. 15. DARBA: • Izpausmes veids – literārs, muzikāls, audiovizuāls • Forma – satura ārējā izpausme, tas pieprasa darba fiksāciju noteiktā (jebkādā) formā. Biežāk sastopamās – materiālā forma (LV), rakstveida, konkrēta, noturīga • Vērtība - saturu autortiesības aplūko minimāli (romāns sējumos=4-rindu dzejolis 1928.g. Anglijas tiesa – lozungs ―Sociāla nepieciešamība, nevis greznumlieta‖ atzīst par neaizsargājamu) Materiālās formas īpašnieks = autortiesību īpašnieks? (atrod izmestu/pazaudētu darbu)
  16. 16. AIZSARGĀJAMO DARBU VEIDI 1) literārie 2) dramatiskie, scenāriji, audiovizuālu darbu literārie projekti 3) horeogrāfiskie darbi, pantomīmas 4) muzikālie darbi ar tekstu vai bez tā 5) audiovizuālie darbi (reklāma) 6) zīmējumi, glezniecības, tēlniecības un grafikas darbi u.tml. 7) lietišķās mākslas darbi, dekorācijas, scenogrāfijas darbi 8) dizaina darbi 9) fotogrāfiskie darbi 10) celtņu, būvju, arhitektūras darbu skices, meti, projekti, pilsētbūvniecības darbi un dārzu, parku projekti 11) kartes, plāni, skices, plastiskie darbi - attiecas uz ģeogrāfiju, topogrāfiju u. c.
  17. 17. AIZSARGĀJAMIE ATVASINĀTIE DARBI 1) tulkojumi un apdares, pārstrādāti darbi, anotācijas, referāti, kopsavilkumi, apskati, muzikāli aranžējumi, ekranizācijas un dramatizējumi un tamlīdzīgi darbi; 2) darbu krājumi (enciklopēdijas, antoloģijas, atlanti u.c. darbu krājumi), datu bāzes u.c. salikti darbi, kas materiālu atlases vai izkārtojuma ziņā ir jaunrades rezultāts. - Atvasinātie darbi tiek aizsargāti neatkarīgi no tā, vai uz darbiem, no kuriem tie atvasināti vai kuri iekļauti tajos, ir attiecināma autortiesību aizsardzība. - Datu bāzes, kuru izveidošanai, iegūšanai, pārbaudei vai demonstrēšanai ir bijis nepieciešams būtisks kvalitatīvs vai kvantitatīvs ieguldījums (finansu līdzekļi vai laika un enerģijas patēriņš).
  18. 18. NEAIZSARGĀ: 1) normatīvos un administratīvos aktus, citus valsts un pašvaldību iestāžu izdotus dokumentus un tiesas nolēmumus (likumus, tiesu spriedumus, lēmumus u.c. oficiālus dokumentus), kā arī šo tekstu oficiālos tulkojumus; 2) valsts apstiprinātos un starptautiski atzītos oficiālos simbolus un zīmes (karogus, ģerboņus, himnas, apbalvojumus), kuru lietošanu nosaka atsevišķi normatīvie akti; 3) kartes, kuru sagatavošanu un lietošanu nosaka normatīvie akti; 4) presē, radio, televīzijas raidījumos vai citos saziņas līdzekļos sniegto informāciju par dienas jaunumiem, dažādiem faktiem un notikumiem; 5) idejas, metodes, procesus un matemātiskās koncepcijas.
  19. 19. DATORPROGRAMMAS • Datorprogrammas tiek aizsargātas kā literāri darbi • Aizsargā autortiesības (līdz 20.gs.70-tiem gadiem Latvijā, problēma – datora izmantošana rezultāts var būt informācijas iegūšana, kas ir gala produkts, bet arī izmantojama turpmākās datora operācijās) arī patenti (šobrīd vēl ASV)
  20. 20. Datorprogrammas autora tiesības: 1) izplatīt datorprogrammu; 2) padarīt datorprogrammu pieejamu sabiedrībai pa vadiem vai citādā veidā tādējādi, ka tai var piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā; 3) iznomāt, izīrēt un publiski patapināt datorprogrammu; 4) īslaicīgi vai pastāvīgi reproducēt datorprogrammu (ciktāl datorprogrammas ielādēšana, demonstrēšana, izmantošana, pārraidīšana vai glabāšana prasa to reproducēt, ja šādu darbību rakstveidā atļauj tiesību subjekts); 5) tulkot, adaptēt un jebkādi citādi pārveidot datorprogrammu un reproducēt šādi iegūtos rezultātus (ciktāl tas nav pretrunā ar tās personas tiesībām, kura pārveido datorprogrammu).
  21. 21. Ierobežojumi attiecībā uz datorprogrammu reproducēšanu, pārveidošanu • Ja datorprogrammas izmantošanas tiesības iegūtas likumīgi, tās reproducēšanai, tulkošanai, adaptēšanai vai citādai pārveidošanai nav nepieciešama īpaša autortiesību subjekta atļauja • Datorprogrammas izmantošanas tiesību likumīgajam ieguvējam, slēdzot līgumu, nedrīkst aizliegt izgatavot rezerves kopiju, ja šī kopija nepieciešama datorprogrammas lietošanai. • Persona, kurai ir tiesības lietot datorprogrammu, bez autortiesību subjekta atļaujas drīkst novērot, pētīt vai pārbaudīt, kā programma funkcionē, lai atklātu idejas un principus, uz kuriem balstīti datorprogrammas elementi, ja šī persona attiecīgās darbības veic, datorprogrammu ielādējot, demonstrējot, izmantojot, pārraidot vai glabājot.
  22. 22. Autortiesību aizsardzības zīme burtu “c” aplītī – © autora vārdu (nosaukumu) darba pirmpublicējuma gadu • Nekāda speciāla reģistrācija, noformēšana vai citu formalitāšu ievērošana nav nepieciešama (atšķirībā no rūpnieciskā īpašuma tiesību apliecināšanas, piemēram, patentiem, kuri tiek reģistrēti). • Papildu garantijas autortiesību pierādīšanai: ar darba radīšanu saistīto dokumentāciju var nodot notāram; nosūtīt to sev pa pastu ierakstītā un apdrošinātā vēstulē un glabāt neatvērtu.
  23. 23. Autora radīto darbu izmantošana • Radot darbu un atļaujot to izmantot citiem, autors izsniedz licenci, t.i., atļauju lietot konkrēto darbu. • Licencē autors nosaka, kā darbu drīkst izmantot, kādi noteikumi, ierobežojumi jāievēro. • Parasti autora radītos darbus drīkst izmantot, samaksājot autoram vai viņa tiesību pārstāvim (piemēram, autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai) autora noteikto atlīdzību.
  24. 24. Darbu izmantošana bez atlīdzības (norādot izmantotā darba nosaukumu un autora vārdu) • izglītības, pētniecības un zinātniskos nolūkos; • rakstot kritiku; • ziņu raidījumos un aktuālo notikumu apskatos; • publicēt avīzēs vai raidīt (internetā, radio, TV) publiski teiktas politiskas runas un aicinājumus; • fiksēt, publiskot un publicēt aktuālos notikumus fotogrāfijas darbos; • reproducēt (pavairot), lai izmantotu redzes /dzirdes invalīdi; • reproducēt vienā eks. nekomerciālos nolūkos (bez mērķa gūt peļņu) • bibliotēku un arhīvu vajadzībām vērtīgu eksemplāru saglabāšanai; • reproducēt tiesvedības mērķiem; • parodēt vai kariķēt. Publiski pieejama vai izstādīta darba, piem., arhitektūras, fotogrāfijas, vizuālās mākslas, dizaina vai lietišķās mākslas darba attēlojumu drīkst izmantot personiskām vajadzībām, informācijai ziņu raidījumos vai aktuālo notikumu apskatos vai ietvert darbos nekomerciālā nolūkā.
  25. 25. Autortiesību ilgums • Latvijā autortiesības uz darbu saglabājas 70 gadus pēc autora nāves • citās valstīs šis laiks var būt atšķirīgs
  26. 26. Rūpnieciskā īpašuma tiesības • patenti • funkcionāli modeļi • dizainparaugi • preču zīmes • jaunas augu šķirnes • ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzības nodrošināšanai jāreģistrē katrā ES valstī
  27. 27. IZGUDROJUMI • MONOPOLTIESĪBAS uz izgudrojumu – patents • Izgudrojuma patentspēju nosaka sekojoši kritēriji: - Izgudrojuma novitāte - Izgudrojuma līmenis (nav acīmredzams lietpratējam, var konstatēt ekspertīzes ceļā) - Rūpnieciski izmantojams
  28. 28. PATENTA ĪPAŠNIEKA PERSONISKĀS TIESĪBAS 1) tiesības uz autorību — tiesības tikt atzītam par izgudrotāju; 2) tiesības uz vārdu — tiesības tikt norādītam par izgudrotāju patentu pieteikumā un visos ar izgudrojuma patentēšanu saistītajos dokumentos un publikācijās vai arī atteikties no šīm tiesībām, rakstveidā pieprasot Patentu valdei, lai viņa vārds netiktu norādīts
  29. 29. IZŅĒMUMA TIESĪBAS • Patents nodrošina tā īpašniekam izņēmuma tiesības. • Bez patenta īpašnieka atļaujas trešajām personām ir aizliegts: 1) patentēto produktu izgatavot, piedāvāt pārdošanai, citādi izplatīt tirgū, lietot, kā arī importēt, eksportēt un glabāt minētajiem nolūkiem; 2) lietot patentēto paņēmienu; 3) piedāvāt pārdošanai, citādi izplatīt tirgū, lietot, kā arī importēt, eksportēt un glabāt minētajiem nolūkiem produktu, kas ir tieši iegūts ar patentēto paņēmienu; 4) piegādāt vai piedāvāt piegādei patentētā produkta būtiskos elementus, ja trešās personas zināja vai tām attiecīgajos apstākļos vajadzēja zināt, ka šādi elementi ir derīgi un paredzēti izgudrojuma īstenošanai.
  30. 30. TIESĪBAS UZ IZGUDROJUMU • Patenta piešķiršanu var lūgt jebkura persona, iesniedzējs ir: - Izgudrotājs - Cita persona – izgudrotāja tiesību pārņēmējam (piem., darba devējs, ) - Valsts, ja pasūtītājs ir valsts, izgudrojums saistīts ar valsts drošību, suverenitāti - Līdzizgudrotājs • Darba devējam ir tiesības uz izgudrojumu, ja: - Darbinieks pilda darba līgumu, kas ietver izgudrotājdarbību, - Uzdotā darba ietvaros veic pētniecību, projektēšanu, kontruēšanas darbus, tehnoloģisko izstrādi. VISI PĀRĒJIE DARBINIEKA IZGUDROJUMI PIEDER DARBINIEKAM!
  31. 31. Aizsargājamie objekti: Neizsargājamie objekti: - ierīce - atklājumi, zinātniskas teorijas un - paņēmiens matemātiskas metodes - viela, vielu kompozīcija - bioloģisks materiāls - estētiski risinājumi - plāni, intelektuālās darbības, komercdarbības vai spēļu noteikumi un paņēmieni, datorprogrammas - informācijas sniegšanas paņēmienus
  32. 32. PATENTA IEGŪŠANA Patenta iegūšanas pamats – patenta pieteikums, nevis pats izgudrojuma izdarīšanas fakts SVARĪGA laika izvēle (pilnībā nerealizēta ideja vai sāncenša patentēts izgudrojums) Patents iegūst pagaidu tiesisko aizsardzību pēc 18 mēnešiem - publikācijas oficiālajā izdevumā par pieteikuma akceptu Iesniegums Pieteikuma pārbaude – Patentu valdei atbilstība Pieteikuma akcepts/ likuma prasībām noraidīšana Patenta publiskošana Iepazīšanās ar Patenta pieteikuma izgudrojumu izskatīšana Patenta izsniegšana
  33. 33. Patenta spēkā esamība Izņēmuma tiesības pilnībā stājas spēkā dienā, kad publicēts paziņojums par patenta piešķiršanu, un beidzas ne vēlāk kā pēc 20 gadiem no patenta pieteikuma datuma Lai uzturētu patenta spēkā esamību, maksājama ikgadēja valsts nodeva (04.12.2007. MK noteikumi Nr.824 "Noteikumi par valsts nodevu par izgudrojumu tiesisko aizsardzību")
  34. 34. PATENTA IEGŪŠANAS SEKAS • Izslēdz iespēju bez atlīdzības izmantot izgudrojumu trešajām personām – izgatavot, pārdot, importēt, glabāt patentēto produktu bez atļaujas • Patenta īpašnieks gūst peļņu no izgudrojuma tiesību pārdošanas vai izīrēšanas • Patenta tiesības var ierobežot sabiedrības interesēs • Patenta īpašnieks nav tiesīgs ierobežot ―iepriekšējās‖ lietošanas tiesības • Patentu var nodot īpašumā citai personai – dāvinot, pārdodot (patenta atsavināšana), ieķīlājot • Patentu var nodot lietošanā - iznomāt (licences līgums)
  35. 35. DIZAINPARAUGI • Izstrādājuma vai tā daļas ārējais veidols, kas izriet no izstrādājuma vai tā rotājuma (ornamenta) īpatnībām, it sevišķi no līniju, apveida, krāsu, formas, virsmas struktūras vai izmantoto materiālu īpatnībām • Dizainparaugu atšķirības izpaužas formas, konfigurācijas, virsmas uzbūves, ornamenta, līniju, krāsu salikuma īpatnībās • Tātad dizainparaugs var būt ne tikai telpisks apjoms, bet arī plakans izstrādājums (iepakojuma grafika, animācijas filmu un videospēļu tēli, interneta mājas lapas izkārtojums)
  36. 36. DIZAINPARAUGI
  37. 37. DIZAINERS • DIZAINERS - dizainparauga autors, fiziskā persona, kuras radošā darba rezultātā izveidots dizainparaugs. • Par dizaineru neuzskata personu, kas sniedz tehnisku vai citādu palīdzību dizainparauga izveidošanā, bet nedod radoša rakstura ieguldījumu
  38. 38. AIZSARGĀJAMS DIZAINPARAUGS • Jauns - ja pirms reģistrācijas nav ticis izpausts identisks (identisks arī tad, ja nebūtiskās detaļās to īpatnības atšķiras) • Individuāls raksturs - ja kopiespaids, ko dizainparaugs atstāj uz informētu lietotāju, atšķiras no jau izpausta dizainparauga kopiespaida. Novērtējot individuālo raksturu, ņem vērā izstrādājuma iedabu un rūpniecības vai amatniecības nozares īpatnības
  39. 39. Neaizsargājami objekti • Tiesisko aizsardzību nepiešķir izstrādājuma: - ārējam veidolam, kas ir pretrunā ar sabiedrisko kārtību vai sabiedrībā pieņemtajiem morāles principiem; - ārējā veidola īpatnībām, kas ir atkarīgas vienīgi no izstrādājuma tehniskajām funkcijām; - ārējā veidola īpatnībām, kurām jābūt atveidotām noteiktā formā un izmēros, lai izstrādājumu, kurā šis dizainparaugs iekļauts vai īstenots, varētu mehāniski savienot ar citu izstrādājumu, ievietot citā izstrādājumā, novietot tam apkārt vai pie tā, un turklāt abi izstrādājumi spētu pildīt savas funkcijas
  40. 40. TIESĪBU SUBJEKTI Tiesības uz dizainparaugu ir: - dizaineram - dizainera tiesību pārņēmējam - ja vairākas personas dizainparaugu radījušas kopīgi, tiesības uz dizainparaugu pieder visiem kopīgi - ja dizainparaugs radīts, veicot darba uzdevumu, tiesības uz to ir dizaineram, ja vien līgumā nav paredzēts citādi
  41. 41. Dizainparauga reģistrācijas termiņš • Dizainparauga reģistrācija ir spēkā 5 gadus no pieteikuma datuma. • Reģistrāciju var atjaunot ikreiz uz jaunu 5 gadu periodu līdz dizainparaugu aizsardzības maksimālajam termiņam — 25 gadiem no pieteikuma datuma. (28.06.2005. MK noteikumi Nr.472 "Noteikumi par valsts nodevu par dizainparaugu tiesisko aizsardzību“) • Iesniegumu par reģistrācijas atjaunošanu dizainparauga īpašnieks iesniedz Patentu valdē gada laikā pirms reģistrācijas termiņa beigām, samaksājot attiecīgu valsts nodevu.
  42. 42. Preču zīme Apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma preces atšķirtu no citu uzņēmumu precēm vai raksturo kādas preces kvalitatīvos rādītājus
  43. 43. PREČU ZĪME Preču zīmi var veidot jebkurš apzīmējums, ko var grafiski attēlot un kas ļauj atšķirt viena uzņēmuma preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem. Preču zīmes var būt: 1) vārdiskas — sastāv no burtiem, vārdiem, arī no personvārdiem, uzvārdiem, cipariem; 2) grafiskas — attēls, zīmējums, grafisks simbols, krāsas tonis, krāsu salikums; 3) telpiskas — telpisks apjoms, preces vai tās iesaiņojuma forma; 4) kombinētas — sastāv no iepriekšminēto elementu kombinācijām (preces etiķete u.tml.); 5) īpašu veidu jeb speciālas (skaņas vai gaismas signāli u.tml.).
  44. 44. TIESIBU AIZSARDZĪBA • KRIMINĀLTIESISKĀ - 147.pants. Izgudrotāja un dizainera tiesību pārkāpšana - 148.pants. Autortiesību un blakustiesību pārkāpšana - 149.pants. Nelikumīgas darbības ar autortiesību un blakustiesību objektiem • Civiltiesiskā • Autortiesību likums 69.-70 • Patentu likums 60. - 67.panti • Dizainparaugu likums 45. – 50.panti • Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm 27.- 28’.panti
  45. 45. Autortiesību un blakustiesību aizsardzība (Autortiesību likums XI nodaļa) • Autortiesību pārkāpums - darbība, ar kuru aizskartas autortiesību un blakustiesību subjekta personiskās vai mantiskās tiesības • Prettiesisku darbību rezultātā izgatavotie vai izplatītie autortiesību un blakustiesību objekti vai to kopijas ir kontrafakti eksemplāri. Par kontrafaktiem eksemplāriem atzīstami arī Latvijā aizsargājami autortiesību objekti, kas importēti no valstīm, kurās tie netiek aizsargāti vai kurās beidzies to aizsardzības termiņš.
  46. 46. Autortiesību subjektu tiesību aizsardzības vispārīgie principi • Autortiesību subjekti ir tiesīgi: 1) prasīt, lai persona, kura prettiesiski izmantojusi autortiesību objektu, atzīst autortiesību subjektu tiesības 2) aizliegt savu darbu izmantošanu 3) prasīt iepriekšējo stāvokli atjaunošanu, kāds bija līdz tiesību pārkāpšanai 4) prasīt, lai pārtrauc prettiesiskās darbības, arī tās, kas atzīstamas par sagatavošanos autortiesību objektu prettiesiskai izmantošanai 5) prasīt radītos zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzināšanu 6) prasīt, lai tiek iznīcināti kontrafakta eksemplāri • Savu tiesību aizstāvībai autortiesību subjekti var vērsties tiesā. • Autortiesību subjekti, sniedzot tiesā prasību par tiesību pārkāpšanu, ir atbrīvoti no valsts nodevas. • Ja personas vainas dēļ notikusi autortiesību vai blakustiesību objektu prettiesiska izmantošana, autortiesību vai blakustiesību subjekti ir tiesīgi prasīt radītā zaudējuma un morālā kaitējuma atlīdzību. • Zaudējumu atlīdzības un morālā kaitējuma apmērs nosakāms saskaņā ar Civillikumu. Nosakot zaudējumu atlīdzības apmēru, var ņemt vērā arī tās personas negodīgi gūto peļņu, kura prettiesiski izmantojusi autortiesību objektu.

×