Laipni lūdzam M Ā R S N Ē N O S
BIBLIOTĒKA <ul><li>1907.gadā dibināta Mārsnēnu pagasta bibliotēka, lasītājus apkalpoja pagastmājā, no 1935. gada Tautas na...
 
Mārsnēnu pagasts <ul><li>Apdzīvota vieta Priekuļu novadā </li></ul><ul><li>24 km no Cēsīm </li></ul><ul><li>19 km no Valmi...
Mārsnēnu pagasta karte
Mārsnēnu pagasts  <ul><li>Platība – 6918,4 ha </li></ul><ul><li>Lauksaimniecībā izmantojamā zeme  - 3676 ha (53,13%) </li>...
VĒSTURE <ul><li>Bijušie nosaukumi : vāciski Marzenhof, krieviski – Marsņenskaja. </li></ul><ul><li>2. – 4. gs. tagadējā Mā...
DABA <ul><li>Mārsnēnu pagasts atrodas Tālavas zemienes Trikātas pacēlumā. Mārsnēnu apkaimē augstums sasniedz~ 80 m. vjl., ...
TAUTAS NAMS <ul><li>Mārsnēnu Saviesīgo biedrību 1907. gadā nodibina 36 mārsnēnieši, 33 gadus tā rosīgi organizē un prasmīg...
 
Pagastnams <ul><li>Mārsnēnu pagasta māja celta 1895. gadā kā tiesas nams starp trijiem pagastiem – Startu, Mārsnēnu un Lis...
 
Mārsnēnu pienotava <ul><li>Mārsnēnu piensaimnieku sab-ba savas darba gaitas uzsākusi 1925.g. 8. martā. Neskatoties uz grūt...
 
Mārsnēnu pagasta vecā skola <ul><li>1859.gadā draudzes mācītāja E. Sokolovska pamudināti mārsnēnieši izlūdza no kroņa par ...
 
AUSTRENES EZERS <ul><li>Trīs diži akmeņi norāda ceļu uz trešo pagasta ezeru Austrenes, jeb tautā sauktā Radziņu ezeru. Tā ...
 
AUSTRENES SENKAPI <ul><li>Upurēšana Austrenes kalnā notika jau gadsimtiem ilgi. Kā vēsta nostāsts , Austrenes kalnā bijusi...
 
Vēķezers <ul><li>Veci ļaudis stāsta, ka tumšās naktīs spoku stundā pār ezeru joņojot pajūgs ar spīdīgie ratiem. Senos laik...
 
Startu ezers <ul><li>Piemiņā no kādreizējās Mārsnēnu jūras palikuši trīs ezeri, lielākais no tiem  - Startu ezers  13,2 ha...
 
VEIDENBAUMA AKMENS <ul><li>Startu ezera dienvidu krastā atrodas Veidenbauma akmens. Uz tā bieži esot sēdējis un kavējies p...
 
Mārsnēni no putna lidojuma
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Izmantotā literatūra. <ul><li>A. Plaudis ‘’Latvijas zeme’’ </li></ul><ul><li>J. Stradiņš ‘’ Mārsnēnu pagasta toponēmiskās ...
beigas <ul><li>PALDIES!!! </li></ul>
Upcoming SlideShare
Loading in...5
×

Lūdzam laipni

1,888

Published on

Published in: Travel
0 Comments
1 Like
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

No Downloads
Views
Total Views
1,888
On Slideshare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
1
Actions
Shares
0
Downloads
0
Comments
0
Likes
1
Embeds 0
No embeds

No notes for slide

Transcript of "Lūdzam laipni"

  1. 1. Laipni lūdzam M Ā R S N Ē N O S
  2. 2. BIBLIOTĒKA <ul><li>1907.gadā dibināta Mārsnēnu pagasta bibliotēka, lasītājus apkalpoja pagastmājā, no 1935. gada Tautas namā. </li></ul><ul><li>2007. gadā pagasta bibliotēka svinēja 100 gadu pastāvēšanas gadadienu. </li></ul><ul><li>2005. gadā bibliotēkā tika veikts kapitālais remonts. </li></ul><ul><li>Pie mums : tu sastapsi iemīļotus grāmatu varoņus un iepazīsi jaunus; </li></ul><ul><li> tu varēsi izlasīt jaunākos žurnālus un avīzes; </li></ul><ul><li> tu atradīsi enciklopēdijas, vārdnīcas, rokasgrāmatas, kas sniegs precīzas atbildes uz tevi interesējošiem jautājumiem; </li></ul><ul><li> tu varēsi iepazīties ar tematiskām grāmatu izstādēm, piedalīties literāros pasākumos, tikties ar domu biedriem un labi pavadīt brīvo laiku; </li></ul><ul><li> tu varēsi iepazīties ar novadpētniecības materiāliem par savu dzimto pagastu un tā ļaudīm no senatnes līdz šodienai, </li></ul><ul><li> tu varēsi izmantot interneta, kopētāja, printera un maksas abonementa pakalpojumus. </li></ul><ul><li>Grāmatu fonds – 8443; lasītāji – 168. </li></ul><ul><li>Veiksmes : VKKF lasīšanas veicināšanas programma – Bērnu žūrija jau no 2002. gada; </li></ul><ul><li>VKKF ‘’Jaunu grāmatu un citu izdevumu iegāde publiskajām bibliotēkām’’. </li></ul><ul><li>Bibliotēkā jūs sagaidīs bibliotekāre Lauma Zaļaiskalna. </li></ul>
  3. 4. Mārsnēnu pagasts <ul><li>Apdzīvota vieta Priekuļu novadā </li></ul><ul><li>24 km no Cēsīm </li></ul><ul><li>19 km no Valmieras </li></ul><ul><li>20 km no Smiltenes </li></ul><ul><li>124 km no Rīgas </li></ul><ul><li>12 km tuvākā dzelzceļa stacija Lode </li></ul>
  4. 5. Mārsnēnu pagasta karte
  5. 6. Mārsnēnu pagasts <ul><li>Platība – 6918,4 ha </li></ul><ul><li>Lauksaimniecībā izmantojamā zeme - 3676 ha (53,13%) </li></ul><ul><li>Meži – 2653 ha (38,10%) </li></ul><ul><li>Iedzīvotāji – 877 uz 2005.g. 03.02. </li></ul><ul><li>Mūsu vidū ir 470 sievietes un 407 vīriešu : </li></ul><ul><li>latvieši – 744 </li></ul><ul><li>krievi – 75 </li></ul><ul><li>baltkrievi – 24 </li></ul><ul><li>poļi – 10 </li></ul><ul><li>ukraiņi – 10 </li></ul><ul><li>čigāni – 5 </li></ul><ul><li>viens lietuvietis, bulgārs, karēlis, vācietis, 5 mārsnēnieši tautību nav izvēlējušies. </li></ul>
  6. 7. VĒSTURE <ul><li>Bijušie nosaukumi : vāciski Marzenhof, krieviski – Marsņenskaja. </li></ul><ul><li>2. – 4. gs. tagadējā Mārsnēnu pagasta teritorijā dzīvoja lībieši un igauņi, par to liecina arī apkārtnes vietvārdi. Domājams, ka Mārsnēnu nosaukums (Marzenhof) cēlies no lībiešu vārda </li></ul><ul><li>‘’ mare’’, kas tulkojumā nozīmē ‘’ jūra’’ – pirms tūkstošiem gadu te atradušies vairāki ledāja sprostezeri, kas dēvēti par jūru. Arī Startu muižas (Stūrzenhof) – tulkojumā Vētras muiža, Brāzmu muiža – nosaukums liek domāt, ka senāk te bijuši plaši ūdeņi. </li></ul><ul><li>18.gs. 1 pusē no Raunas pilsmuižas tika atdalīta Mārsnēnu pilsmuiža. 19.gs. sākumā tagadējā pagasta teritorijā bija Mārsnēnu muiža ar Jāņa pusmuižu un Startu muiža ar Ķunes pusmuižu, abas bija valsts jeb kroņa muižas. 19. gs. beigās Cēsu – Smiltenes ceļa malā 9 sētas piešķīra cara armijā 25 gadus nodienējušiem zaldātiem. </li></ul><ul><li>1895. gadā tika uzcelta Mārsnēnu pagastmāja. </li></ul><ul><li>1935. gadā Mārsnēnu pagasta platība bija 6592 ha. </li></ul><ul><li>1945. gadā izveidoja Mārsnēnu un Startu ciemus, bet 1949. gadā Startu ciemu likvidēja un 1951. gadā pievienoja Mārsnēnu ciemam. </li></ul>
  7. 8. DABA <ul><li>Mārsnēnu pagasts atrodas Tālavas zemienes Trikātas pacēlumā. Mārsnēnu apkaimē augstums sasniedz~ 80 m. vjl., augstākā vieta 90,1 m vjl. atrodas pagasta DR daļā, augstākie pauguri – Austriņu (Austrenes), Tribalsa, Tūru kalns. </li></ul><ul><li>Pagasta Z daļā sākas Gaujas kreisā krasta pieteka Miegupe, A daļā plūst Abula pieteka Lisa. Lisas upes ielejā izveidojies liels zemais (zāļu) purvs – Mārsnēnu purva kūdras slāņu vidējais dziļums 1,3 m, purva lielākā daļa nosusināta, mazāki ir Āžukalniņa un Rekšņu purvs. </li></ul><ul><li>Mārsnēnu purvā konstatēti lielākie Latvijā vivianīta sakopojumi līdz 2 m biezu lēcu veidā. </li></ul><ul><li>Nelieli ezeri – Startu ezers, Vēķezers un Austriņu ezers. </li></ul><ul><li>Meži aizņem 37,6 % pagasta platības, lielākie masīvi – Melnais sils, Dibinu, Velliņu, Dēliņu un Ješkas mežs. </li></ul><ul><li>Dabas apstākļi Mārsnēnos nav sevišķi daudzveidīgi. Reljefs – Vidzemes ieplakas Dienvidrietumu daļa. Virsma līdzena, vietām purvaina, nav daudz reljefa pacēlumu. </li></ul><ul><li>Cēsu – Smiltenes autoceļa malā zaļo kadiķu audze 1 ha. </li></ul><ul><li>Starppauguru ieplakās atrodas 3 ezeri (Startu, Austriņu , Vēķezers), upes (Lisa, Miegupe, Kaņupe), tērcītes un stratutiņi, purviņi, mežiņi un pļavas, kalni (Tribalss, Tūru, Dēliņkalns, Kaiķene, Dzelves un Austrenes kalns). </li></ul>
  8. 9. TAUTAS NAMS <ul><li>Mārsnēnu Saviesīgo biedrību 1907. gadā nodibina 36 mārsnēnieši, 33 gadus tā rosīgi organizē un prasmīgi vada sabiedrisko un kultūras dzīvi pagastā; </li></ul><ul><li>Saviesīgās biedrības jaunā nama celtniecībai mārsnēnieši vāc ziedojumus, kad biedrības kasē tika savākti 8500 Ls, uzsāka nama celtniecību. </li></ul><ul><li>1935. gada rudenī notika pirmais sarīkojums jaunuzceltajā namā. </li></ul><ul><li>1940. gada augustā biedrība savu darbību slēdza , līdz ar bijušo pašpārvalžu likvidēšanu un nacionalizēšanu tika pakļauti arī biedrību īpašumi, tā arī Mārsnēnu biedrības namu pārdēvēja par Tautas namu. </li></ul><ul><li>Kara gados namā retu reizi iedegas gaisma, bet , tiklīdz tas beidzas, te atkal pulcējas pagasta dziedātāji, dejotāji, aktieri. </li></ul><ul><li>Kultūras dzīvi Mārsnēnos organizējuši : Jānis Dalbiņš, Andrejs Lācis, Edgars Plauks, Kārlis Leitis, Valērija Kolodjažnaja, Gunārs Vilciņš, Aivars Immurs, Anna Milne, Juris Grizāns, Rasma Lāce, Jēkabs Gunārs Sikaters, Rūta Frikmane. </li></ul><ul><li>Šodien kultūras dzīvi pagastā vada un organizē Santa Kalniņa. </li></ul>
  9. 11. Pagastnams <ul><li>Mārsnēnu pagasta māja celta 1895. gadā kā tiesas nams starp trijiem pagastiem – Startu, Mārsnēnu un Lisas. </li></ul><ul><li>Līdz 1935. gadam pagastnamā darbojās bibliotēka: pirmā bibliotekāre Kristīne Kampenusa; </li></ul><ul><li>Notika izrīkojumi, darbojās pašdarbības pulciņi – koris un teātris. </li></ul><ul><li>Padomju laikā vienā ēkas pusē strādāja pagasta padome, otrā – kolhoza ‘’Mārsnēni’’ kantoris. </li></ul><ul><li>Neliela telpa bija atvēlēta pastam; </li></ul><ul><li>Kā arī telefoncentrālei. </li></ul><ul><li>Otrā stāvā tika izbūvēti kantora speciālistu kabineti. </li></ul><ul><li>Kolhozam likvidējoties, viss pagastnams pārgāja pašvaldības īpašumā. </li></ul><ul><li>Pasts un Lattelekom tika pārcelti uz nepabeigto bērnudārzu ‘’Birzmalās’’ </li></ul><ul><li>Šodien pagastnama ēkā strādā pagasta pašvaldība. </li></ul><ul><li>Bijušā kantora telpās – pasta nodaļa </li></ul><ul><li>Otrais stāvs daļēji sagruvis. </li></ul>
  10. 13. Mārsnēnu pienotava <ul><li>Mārsnēnu piensaimnieku sab-ba savas darba gaitas uzsākusi 1925.g. 8. martā. Neskatoties uz grūtībām darba sākumā un vēlākos krīzes gadus, sabiedrība savā attīstības gaitā neatlaidīgi gājusi uz priekšu, pie kam rezultāti bijuši labi. 1936. g. nodotas eksportam 984 muciņas sviesta. Apstrādāšanas izdevumi – 21 sant. uz kg. Pienotava savu darbību izveidojusi vispusīgi: saņemto pienu pārstrādā sviestā, sieros un , no vājpiena gatavo tehnisko biezpienu. Pie pienotavas ir olu kopsavākšanas punkts. Pienotava apgādā piena piegādātājus ar mākslīgiem mēsliem, spēkbarību, laikrakstiem un visiem tīra piena iegūšanai vajadzīgiem piederumiem. </li></ul><ul><li>Sabiedrības valdes priešsēdētājs un dibinātājs – Jānis Tīders. </li></ul><ul><li>Ilgus gadus pienotavā strādāja Jānis Bisenieks, kura laikā tika ražots un eksportēts ‘’ Stepes siers’’ </li></ul><ul><li>Uldis Vīksna </li></ul><ul><li>No 2000. g. pienotava savu darbību izbeigusi. Uz šodienu privātīpašums pirmsabrukšanas stāvoklī. </li></ul>
  11. 15. Mārsnēnu pagasta vecā skola <ul><li>1859.gadā draudzes mācītāja E. Sokolovska pamudināti mārsnēnieši izlūdza no kroņa par lētu pirkšanas maksu prāvu zemes gabalu pagasta vidū, Raunas – Trikātas lielceļa malā, un te uzcēla pagasta skolas namu līdz ar citām vajadzīgajām saimniecības ēkām. Te īpaši pieminams vecais Dzirkaļu Grīnberga tēvs, kas, arī baznīcas pērminderis būdams, ļoti rūpējās par šīs pagasta skolas dibināšanu un vajadzīgo ēku uzcelšanu. 1859. gada rudenī skolu iesvētīja un Jēkabu Grīnbergu par skolotāju apstiprināja.. Ar 1889. gadu par skolas pārzini strādāja Cimzes skolotāju semināra absolvents Jēkabs Kleķeris, kas šajā amatā ir līdz 1926. gadam, viņa dzimtas pēcnācēji vēl aizvien dzīvo Mārsnēnos. </li></ul><ul><li>Uz šodienu vecā pamatskola ir pārdota un ir privātīpašums. </li></ul><ul><li>No 1961. gada rudenī durvis ver jaunā skola – pirmie skolas direktori </li></ul><ul><li>Kārlis Stokmanis </li></ul><ul><li>Henrihs Kozlovskis </li></ul><ul><li>Ilga Gulbe </li></ul>
  12. 17. AUSTRENES EZERS <ul><li>Trīs diži akmeņi norāda ceļu uz trešo pagasta ezeru Austrenes, jeb tautā sauktā Radziņu ezeru. Tā krastā redzams Austrenes kalns, kur viduslaikos stāvējusi katoļu kapela. Pēc nostāsta, šī baznīca nogrimusi Austrenes ezerā ar visiem dievlūdzējiem, jo ezers nokritis no gaisa. </li></ul>
  13. 19. AUSTRENES SENKAPI <ul><li>Upurēšana Austrenes kalnā notika jau gadsimtiem ilgi. Kā vēsta nostāsts , Austrenes kalnā bijusi mūsu senču dievietes Austras svētnīca un kulta vieta (altāris). Viduslaikos šai vietā uzcēla baznīcu un iesvētīja kapsētu. Šajā dievnamā latviešu mācītājs Johans Reiters (īstajā vārdā Jānis Jātnieks) atļāva zemniekiem upurēt vasku. Austrenes kalns bija slavens tālos novados, sirdzēji ticējuši, ka pamostoties Austrenes kalnā līdz ar saullēktu, viņi kļūs veseli. </li></ul><ul><li>Austrenes viduslaiku kapsēta un kulta vieta ir vietējās nozīmes arheoloģijas piemineklis. </li></ul>
  14. 21. Vēķezers <ul><li>Veci ļaudis stāsta, ka tumšās naktīs spoku stundā pār ezeru joņojot pajūgs ar spīdīgie ratiem. Senos laikos pa Cēsu – Smiltenes lielceļu kāds muižnieks vedis savam kaimiņam trīs mucas ar zeltu. Vedējam uzbrukuši laupītāji un viņu nosituši, bet zeltu gribējuši noslēpt ezerā. Tie iesējuši mucas virvēs un nogremdējuši dzelmē. Bet tad pēkšņi paši gremdētāji ar visām mucām iegāzušies atvarā. Tā nu šiem neesot miera līdz šai dienai. Katra jauna mēneša pirmajā naktī tie savu zeltu slēpjot no jauna. Vēķezers ir visdziļākais saukts arī par Bezdibeni. </li></ul>
  15. 23. Startu ezers <ul><li>Piemiņā no kādreizējās Mārsnēnu jūras palikuši trīs ezeri, lielākais no tiem - Startu ezers 13,2 ha platībā. Šis ezers ir ievērojams visā novadā ar lielo laukakmeni, kuru sauc par Veidenbauma akmeni. Ezers strauji aizaug, tuvākajā apkārtnē labākā pludmale, kuru izmanto daudzi atpūtnieki arī no citiem pagastiem. Vasarās skatu priecē balto gulbju pāris. </li></ul>
  16. 25. VEIDENBAUMA AKMENS <ul><li>Startu ezera dienvidu krastā atrodas Veidenbauma akmens. Uz tā bieži esot sēdējis un kavējies pārdomās dzejnieks Eduards Veidenbaums. Tiek uzskatīts, ka akmenī mājo garīga būtne. Kaut gan ‘’tīrumu vectēvs’’ ir miesās tāds ‘’kaulains’’, viņa dvēsele reizēm palīdzot cilvēkiem. Varbūt Veidenbauma akmens ir garīgi palīdzējis dzejniekam sacerēt dzejoli ‘’ Domāju es domas dziļas’’? </li></ul><ul><ul><li>Domāju es domas dziļas, </li></ul></ul><ul><ul><li>Kamdēļ laime mani nīd; </li></ul></ul><ul><ul><li>Viss, ko daru, viss man viļas, </li></ul></ul><ul><ul><li>Visās vietās kājas slīd. </li></ul></ul><ul><ul><li>Citam nav nekāda darba, </li></ul></ul><ul><ul><li>Nauda kā no gaisa birst. </li></ul></ul><ul><ul><li>Man ir dzīve sūra, skarba, </li></ul></ul><ul><ul><li>Jābadojas, kamēr mirst. </li></ul></ul><ul><ul><li>Nav pie dvēseles ne graša, </li></ul></ul><ul><ul><li>Prasi kādam – kas tev dos? </li></ul></ul><ul><ul><li>Labāk vienreiz nāve aša </li></ul></ul><ul><ul><li>Nekā dzīve nabagos! </li></ul></ul><ul><ul><li>Ezers lejā spīd netāļi: </li></ul></ul><ul><ul><li>Iekš tur – būs raizēm gals! </li></ul></ul><ul><ul><li>Nu ardievu, bēdu brāļi, </li></ul></ul><ul><ul><li>Neskanēs vairs mana balss. </li></ul></ul><ul><ul><li>Ceļš vēl garām ved gar krogu, </li></ul></ul><ul><ul><li>Iekšā danco, dzied un smej, </li></ul></ul><ul><ul><li>Un caur apgaismoto logu </li></ul></ul><ul><ul><li>Redzu, alu glāzēs lej. </li></ul></ul><ul><ul><li>Vai tad es jau tīri bešā? </li></ul></ul><ul><ul><li>Roka ātri svārkos ķer – </li></ul></ul><ul><ul><li>Desmit kapeikas vēl ķešā, </li></ul></ul><ul><ul><li>Tās priekš nāves jānodzer! </li></ul></ul>
  17. 27. Mārsnēni no putna lidojuma
  18. 49. Izmantotā literatūra. <ul><li>A. Plaudis ‘’Latvijas zeme’’ </li></ul><ul><li>J. Stradiņš ‘’ Mārsnēnu pagasta toponēmiskās izpētes rezultāti’’. </li></ul><ul><li>J. Turlajs ‘’Latvijas apdzīvotās vietas’’. </li></ul><ul><li>‘’ Latvijas mazā enciklopēdija’’ – izd. 1968.g. izd. ‘’Zvaigzne’’. </li></ul><ul><li>Valsts arhīvos ziņas meklēja- Māra Melne </li></ul><ul><li>Publikācijas periodiskos izdevumos sakopoja un fotografēja- Lauma Zaļaiskalna </li></ul><ul><li>Mārsnēni no putna lidojuma – Āris Zaļais </li></ul><ul><li>Datorsalikums – Rita Alksnīte </li></ul>
  19. 50. beigas <ul><li>PALDIES!!! </li></ul>

×