Līvānu novada pašvaldībasintegrētās attīstības programma      2012. – 2018. gadam             1.redakcija      Līvāni, 201...
2      Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)    Līvānu novada pašval...
3         Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)    SATURS    Saturs ...
4         Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)    1.19. Ekonomikas ...
5         Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)    Pielikumi ..........
6          Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)    SAĪSINĀJUMI1    ...
7         Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)    LM              L...
8         Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)     VM              ...
9         Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)Funkcionālās         ...
10      Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)                       ...
11       Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)     KOPSAVILKUMS     ...
12       Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)     Līvānu pilsēta ir...
13       Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)     plānošanai, ārval...
14   Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)         I DAĻA: PAŠREIZĒJ...
15          Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)     IEVADS     Atb...
16       Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)     Pilsētas centra l...
17       Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)     Attēls 4: Rožupes...
18       Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)     Arī Turku pagastā...
19       Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)     Pagasta teritorij...
20       Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)                      ...
21   Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)                     SOCIĀ...
22       Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)     1.2. IEDZĪVOTĀJI ...
23        Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)     Iedzīvotaju skai...
24          Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)     un neatgriežas...
25             Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)     Kā rāda Līv...
26          Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)     Iedzīvotāju na...
27       Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)     posmā kopš progra...
28        Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)     iedzīvotājiem (p...
29       Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)     Iedzīvotāju skait...
30       Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)     Šīs paredzamās de...
31       Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)     2009.gadā Līvānu ...
32       Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)     No NVA Līvānu apk...
33          Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)         2009. gad...
34       Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)     karsti, bet ziemā...
35        Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)                     ...
36       Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)         Rudzātu vidu...
37        Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)     skolēnus labāk s...
38       Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)     Līvanu 1.vidussko...
39       Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)         VVI vispāriz...
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Līvānu novada AP_1redakcija
Upcoming SlideShare
Loading in …5
×

Līvānu novada AP_1redakcija

2,906 views
2,764 views

Published on

Published in: Technology, Real Estate
0 Comments
0 Likes
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

No Downloads
Views
Total views
2,906
On SlideShare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
1
Actions
Shares
0
Downloads
4
Comments
0
Likes
0
Embeds 0
No embeds

No notes for slide

Līvānu novada AP_1redakcija

  1. 1. Līvānu novada pašvaldībasintegrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam 1.redakcija Līvāni, 2011. gada augusts
  2. 2. 2 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija) Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. - 2018. gadam izstrādāta Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projekta „Līvānu novada pašvaldības attīstības plānošanas kapacitātes paaugstināšana” ietvaros. (Darbības programma 2007. - 2013.gadam: Cilvēkresursi un nodarbinātība; Prioritāte: 1.5. Administratīvās kapacitātes stiprināšana; Pasākums: 1.5.3. Plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību administratīvās un attīstības plānošanas kapacitātes stiprināšana. Aktivitāte: 1.5.3.2. Plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību attīstības plānošanas kapacitātes paaugstināšana) Izpildītājs: SIA „ArGaumi” Reģ.nr. 41503049819, Domes iela 3, Līvāni, LV-5316, Latvija Izstrādes darba grupa: M.Env.Sc. Marika Rudzīte-Griķe Dr.oec. Elita Jermolajeva M.B.A. Inese Matisāne M.Env.Sc. Inta Ādamsone Mag.Paed. Valdis Kudiņš Tehniskais atbalsts: Kaspars Pakalns Līga Vērdiņa Līga Luīze Ādamsone
  3. 3. 3 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija) SATURS Saturs ................................................................................................................................... 3 Saīsinājumi ........................................................................................................................... 6 Terminu skaidrojums ............................................................................................................ 8 Kopsavilkums ..................................................................................................................... 11 I DAĻA: PAŠREIZĒJĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS.................................... 14 Ievads ................................................................................................................................. 15 1.1. Līvānu novada vispārīgs fizioģeogrāfiskais raksturojums .............................................. 15 Sociālās vides raksturojums .......................................................................... 21 1.2. Iedzīvotāji..................................................................................................................... 22 1.3. Līvānu novada demogrāfiskais modelis ........................................................................ 27 1.4. Nodarbinātība .............................................................................................................. 30 1.5. Izglītība un tālākizglītība............................................................................................... 34 1.6. Veselības aprūpe .......................................................................................................... 55 1.7. Sociālie pakalpojumi un dzīvojamā fonda nodrošinājums ............................................. 58 1.8. Kultūrvide, bibliotēkas, sports un brīvais laiks .............................................................. 61 1.9. Publiskā pārvalde, projekti, pašvaldības un iedzīvotaju sadarbība ................................ 72 Galvenie secinājumi ............................................................................................................ 79 Dabas vides raksturojums............................................................................. 81 1.10. Ģeoloģiskā uzbūve ..................................................................................................... 82 1.11. Derīgie dabas resursi................................................................................................... 83 1.12. Klimatiskie apstākļi..................................................................................................... 91 1.13. Dabas vērtības ............................................................................................................ 93 1.14. Dabas vides riski ......................................................................................................... 97 1.15. Publiskās teritorijas .................................................................................................... 99 1.16. Vides komunikācija un vides pārvaldība .................................................................... 103 Galvenie secinājumi .......................................................................................................... 106 Ekonomiskās vides raksturojums ................................................................ 107 1.17. Uzņēmējdarbība....................................................................................................... 108 1.18. Tūrisms...................................................................................................................... 117
  4. 4. 4 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija) 1.19. Ekonomikas pamata infrastruktūra un komunālie pakalpojumi .................................133 1.20. Transporta un sakaru infrastruktūra .......................................................................... 137 1.21. Investīciju vide ......................................................................................................... 144 1.22. Uzņēmējdarbības atbalsts ....................................................................................... 146 1.23. Sociālā uzņēmējdarbība ........................................................................................... 150 Galvenie secinājumi .......................................................................................................... 153 1.24. Sociālās, dabas un ekonomiskās vides SVID analīze ............................................... 154 II DAĻA:STRATĒĢISKĀ DAĻA ..................................................................... 160 2.1. Ievads ......................................................................................................................... 161 2.2. Plānošanas konteksts un tiesiskais ietvars.................................................................. 161 2.3. Līvānu novada VĪZIJA 2020 ........................................................................................ 167 2.4. Līvānu novada funkcionālās ietekmes zona un ekonomiskā specializācija ................. 168 2.5. Līvānu novada attīstības STRATĒĢIJA ........................................................................175 2.6. RĪCĪBU PLĀNS – prioritātes, rīcību virzieni, rīcības, pasākumi, sasniegumu indikatori, pasākumu realizācijas laiks un atbildīgie ........................................................................... 176 2.7. Līvānu pilsētai pieguļošās industriālās teritorijas attīstības scenāriji ........................... 200 2.8. Valsts loma Rīcību plāna izpildē ................................................................................. 211 III DAĻA: Investīciju plāns ........................................................................... 214 3.1. Ievads ......................................................................................................................... 215 3.2. Investīciju plāns 2012-2014.gadam ............................................................................. 216 3.3. 2012.-2018.gadu periodam ieteicamie projekti Privātajā sektorā, .............................. 223 IV DAĻA: IEVIEŠANAS UZRAUDZĪBAS PLĀNS ............................................ 225 4.1. Ievads ......................................................................................................................... 226 4.2. Ieviešanas uzraudzības kārtība un institucionālais ietvars .......................................... 226 4.3. Līvānu novada teritorijas attīstības rādītāji ................................................................. 228 4.4. Attīstības programmas ieviešanas izvērtējuma rādītāji .............................................. 229 4.5. Uzraudzības ziņojumu sagatavošanas un iesniegšanas kārtība .................................. 234 V DAĻA: PĀRSKATS PAR LĪVĀNU NOVADA ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS 2012.- 2018.GADAM IZSTRĀDI UN SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBU.............................. 238 5.1. Ievads ......................................................................................................................... 239 5.2. Sabiedrības līdzdalības procesa raksturojums ............................................................ 239 5.3. Iesniegtie priekšlikumi un atbildes, ziņojums par publisko apspriešanu ...................... 245
  5. 5. 5 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija) Pielikumi ................................................................................................... 246 1.Pielikums: Līvānu novada domes struktūra .................................................................... 247 2.Pielikums: Pašvaldības izpildvaras vispārējā struktūra ................................................... 248 3.Pielikums: Pašvaldības administrācijas struktūra ........................................................... 249 4.Pielikums: Līvānu novada pašvaldības pēdējos 5 gados realizēto projektu saraksts ....... 250 5.Pielikums: Naktsmītnes Līvānu novadā ......................................................................... 258 6.Pielikums: Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi Līvānu novadā ..................................... 259 7.Pielikums: Velo maršruti un laivošanas maršruti Līvānu novadā ..................................... 260 8.Pielikums: Sabiedrības iesaistes kampaņas AP izstrādē „... un nesaki, ka Tu nezināji!” skrejlapa ........................................................................................................................... 261 9.Pielikums: Sabiedrības iesaistes kampaņas uzsākšanas ievadraksta „Līvānos atvērta jauna ražotne” kopija ................................................................................................................. 262 10.Pielikums: Sabiedrības iesaistei izmanoto aptaujas anketu paraugi: iedzīvotājiem, uzņēmējiem, blakus esošajām pašvaldībām, ārējiem ekspertiem ..................................... 263
  6. 6. 6 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija) SAĪSINĀJUMI1 AP Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012.-2018. AS Akciju sabiedrība ATR Administratīvi teritoriālā reforma CSP Centrālā statistikas pārvalde DUS Degvielas uzpildes stacija ELFLA Eiropas Lauku fonds lauksaimniecības attīstībai EM LR Ekonomikas ministrija ERAF Eiropas Reģionālās attīstības fonds ES Eiropas Savienība ESF Eiropas Sociālais fonds ESK Ekonomiskā un sociālā kohēzija EUR Eiro FM LR Finanšu ministrija GSS Gāzes sadales stacija ha Hektāri IKT Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas INTERREG ES Kopienas iniciatīvas pārrobežu sadarbības programma www.bsrinterreg.net IT Informācijas tehnoloģijas IU Individuālais uzņēmums IVN Ietekmes uz vidi novērtējums IZM LR Izglītības un zinātnes ministrija KIF Kopienu iniciatīvu fonds km kilomentri KNHM Nīderlandes fonds Koninklijke Nederlandsche Heidemaatschappij kW Kilovati kWh Kilovatstundas KPFI Klimata pārmaiņu finanšu instruments LAD Lauku atbalsta dienests LATC Līvānu aktīva tūrisma centrs LBJC Līvānu bērnu un jauniešu centrs LBJSS Līvānu bērnu un jauniesu sporta skola LDzKS SIA „Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība” LIIC Līvānu inženiertehnoloģiju un inovāciju centrs 1 Atsevišķās AP sadaļās lietotie papildus saīsinājumi skaidroti attiecīgajā sadaļā
  7. 7. 7 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija) LM LR Labklājības ministrija LMAC Latgales mākslas un amatniecības centrs LMT SIA „Latvijas Mobilais Telefons” LNCB Līvānu novada centrālā bibliotēka LNKC Līvānu novada kultūras centrs LNLAD Līvānu novada domes Lauku atbalsta daļa LNP Līvānu novada pašvaldība LPR Latgales plānošanas reģions LR Latvijas Republika LVL Latvijas lats LVĢMA Latvijas vides ģeoloģijas un metroloģijas aģentūra LVM Latvijas Valsts meži m metri MK Ministru Kabinets mW Megavati NAI Notekūdeņu attīrīšanas (atdzelžošanas) iekārtas NVA Nodarbinātības valsts aģentūra NVO Nevalstiskā organizācija PFIF Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds PII Pirmskolas izglītības iestāde PMLP Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde PPP Publiskās privātās partnerības pasākums (projekts) PVN Pievienotās vērtības nodoklis Rtg Rentgens SAI Sadzīves atkritumu izgāztuve SDV Saimnieciskās darbības veicēji SIA Sabiedrība ar ierobežotu atbildību SIF Sabiedrības integrācijas fonds SM LR Satiksmes ministrija SVID Stiprās un vājās puses, iespējas, draudi TEP Tehniski ekonomiskais pamatojums UP (Līvānu novada) Uzņēmēju padome UR LR Uzņēmumu reģistrs VARAM LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija VAS Valsts akciju sabiedrība
  8. 8. 8 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija) VM LR Veselības ministrija VI LR Veselības inspekcija VID Valsts ieņēmumu dienests VMD Valsts meža dienests VPVB Vides pārraudzības valsts birojs VZD Valsts Zemes dienests ZM LR Zemkopības ministrija z/s Zemnieku saimniecībaTERMINU SKAIDROJUMSAinava Redzeslokā esoši un saredzami zemes virsmas ģeomorfoloģiskie, floras un faunas elementi, kas radušies biotisku, abiotisku un cilvēka darbības rezultātā.Attīstības plānošana Principu, mērķu un to sasniegšanai nepieciešamās rīcības izstrāde nolūkā īstenot politiski noteiktas prioritātes un nodrošināt sabiedrības un teritorijas attīstību.Attīstības programma Vidēja termiņa plānošanas dokuments, kurā noteikts pasākumu kopums ilgtermiņa prioritāšu īstenošanai.Bezdarba līmenis Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēto un bezdarbnieka statusu ieguvušo īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā procentos (%).Bioloģiskā Dzīvo organismu formu dažādība visās vidēs. Bioloģisko daudzveidību aplūkodaudzveidība ģenētiskajā, sugu un ekosistēmu līmenī.Biotops Teritorija, kuru raksturo līdzīgas biotiskas un abiotiskas pazīmesEkonomiski aktīvie Abu dzimumu personas, kas pārskata periodā piedāvā savu darbu materiālo vērtībuiedzīvotāji ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji sastāv no nodarbinātajiem un nestrādājošiem iedzīvotājiem, kuri aktīvi meklē darbuEkosistēma Ekosistēmu veido augu, dzīvnieku un mikroorganismu funkcionāli saistīta kopa un to nedzīvā vide, kas atrodas ciešā mijiedarbībā un viens otru ietekmēDabas liegums Īpaši aizsargājama dabas teritorijaDemogrāfiskā slodze Darbspējas vecumu nesasniegušo un pārsniegušo personu skaits vidēji uz 1000 personām darbspējas vecumāEkonomikas profils Teritorijas ilgtermiņa ekonomiskās attīstības raksturojums, kas atspoguļo perspektīvos uzņēmējdarbības attīstības virzienus un priekšnoteikumus to attīstībai infrastruktūras, pakalpojumu, cilvēkresursu u.c. jomās.E-pārvalde Atbilstoši Latvijas e-pārvaldes koncepcijai e-pārvalde tās šaurākajā nozīmē ir sabiedrisko pakalpojumu sniegšana, izmantojot elektroniskos līdzekļus (internetu). Plašākajā nozīmē e-pārvalde tiek lietota visaptverošu valsts pārvaldes darba pilnveidošanas programmu kontekstā, kur papildus pakalpojumu sniegšanas elektronizācijai tiek risināti arī citi valsts pārvaldes darbības pilnveidošanas jautājumi.
  9. 9. 9 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)Funkcionālās Teritorija A, kuras attīstību ietekmē teritorija B.ietekmes zonaIetekme uz vidi Saimnieciskās darbības tieši vai netieši izraisītas pārmaiņas vidēInterešu grupas Juridisku un/vai fizisku personu kopums, kuras parstāv savas intereses kādā konkrētā darbības jomāIlgtspējīga attīstība Attīstība, kura apmierina šodienas vajadzības, neradot draudus nākotnes vajadzību apmierināšanai (Ziņojums „Mūsu kopīgā nākotne”, 1972)Informācijas Sabiedrības (cilvēces) ilgtspējīgas attīstības process, kuru veicina augoša zināšanusabiedrība pārvaldība, kurā sabiedrība veidojas un attīstās kā augsti izglītotu indivīdu kopiena un kurā zināšanu ekonomika sekmē visas sabiedrības un ikviena indivīda dzīves līmeņa pieaugumu. Termins kopumā atspoguļo pieaugošo zināšanu pārvaldību, sistematizēšanu un izplatīšanu sabiedrībā, papildu informācijai ietverot šajā jēdzienā izpratni, saprašanu, pieredzi, kvalifikāciju, kompetenci, spējas un gudrību.Integrēt Iesaistīt kādā kopumā, veselumā, apvienot elementus, daļas, lai izveidotu vienu veselu kopumu, sasaistīt vienā veselumā ar ko cituIntegrēta pieeja Pieeja attīstības plānošanā, kas paredz koordinētu telpisko, tematisko un laika dimensiju, nodrošinot interešu saskaņotību starp visiem pārvaldes līmeņiem (nacionālo, reģionālo, vietējo) un ieinteresētajām pusēm (iedzīvotājiem, uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām u.c.), izmantojot konkrētus (finanšu) instrumentus, lai sasniegtu noteiktos mērķus un prioritātesInvestīciju plāns Attīstības programmas rīcības plāna sastāvdaļa laika posmam vismaz līdz 3 gadiem, kuru apstiprina pašvaldība. Investīciju plānu var aktualizēt katru gaduMetodoloģija Skaidrojošā, teorētiskā pamatojuma un metodoloģiskā sadaļa, kurā atspoguļota attīstības programmas izstrādes normatīvā bāze, plānošanas dokumentu hierarhija un aprakstītas attīstības programmas sastāvdaļasMigrācijas saldo Starpība starp kādā teritorijā iebraukušo un no tās izbraukušo iedzīvotāju skaitu noteiktā laika periodā. Pozitīva vērtība nozīmē, ka teritorijā ierodas vairāk cilvēku nekā izbrauc, bet negatīva vērtība nozīmē, ka vairāk cilvēku izbrauc un mazāk iebrauc.Modernās Mūsdienu sakaru, informācijas, izklaides līdzekļi, resursu patēriņa uzskaites u.c. līdzekļitehnoloģijas (piem., datori, mobilie telefoni, Internets, GPS, ūdensskaitītaji), majsaimniecībā, personīgajā dzīvē un uzņēmējdarbībā nepieciešamās jaunās tehnoloģijasMonitorings Regulāra novērošana, vērtēšana un pārskats par rīcībām un pārmaiņām attīstības programmas īstenošanāPastāvīgie iedzīvotāji Iedzīvotāji, kuru reģistrētā dzīvesvieta ir attiecīgā administratīvā teritorijaPievienotā vērtība Preces vai pakalpojuma vērtības pieaugums, pateicoties izmantoto izejvielu kvalitātei, pielietotajām metodēm un tehnoloģijām (t.sk. modernajām), ražotāja vai pakalpojuma sniedzēja intelektuālajam ieguldījumam, darbam un personīgajai attieksmeiPrioritāte Teritorijas attīstības vispārējā aktualitāte, kuras risināšana tiek izvirzīta priekšplānā salīdzinājumā ar citām attīstības aktualitātēmProjekts Pasākumu kopums, kas veicams noteiktu mērķu sasniegšanai noteiktā laika periodā ar
  10. 10. 10 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija) iepriekš noteiktiem finansiālajiem, materiālajiem un cilvēku resursiemRehabilitācija Iepriekšējo tiesību, arī iepriekšējā sociālā stāvokļa atjaunošana, pasākumu komplekss, kas cilvēkam pēc saslimšanas vai ievainojuma palīdz atgūt darbaspējas, fizisko, garīgo un profesionālo pilnvērtībuRekreācija Ar brīvā laika izmantošanu saistīta sabiedrības sfēraRekultivācija Ainavas vai citas teritorijas sakopšana, zemes auglības atjaunošana pēc saimnieciskās darbības izraisītiem postījumiemRīcību plāns Attīstības programmas sadaļa, kas ietver konkrētu pasākumu kopumu un investīciju plānu attīstības programmā noteikto uzdevumu īstenošanaiSabiedriskā apspriede Sanāksme, kurā piedalās un savus iebildumus un priekšlikumus sniedz sabiedrības pārstāvjiStratēģija Attīstības programmas sadaļa, kurā definēts teriorijas attīstības pamata plāns, t.sk. pašvaldības vidēja termiņa prioritātes, mērķi, to sasniegšanas rīcību virzieni un sasniegšanas mehānismsStratēģiskais Ietekmes uz vidi novērtējums plānošanas dokumentam, kura īstenošana var būtiskiietekmes uz vidi ietekmēt vidi, arī vides pārskata sagatavošana, apspriešana, sabiedrības iesaistīšananovērtējums vides pārskata apspriešanā un konsultāciju veikšana, vides pārskata un tā apspriešanas rezultātu ņemšana vērā plānošanas dokumenta sagatavošanā un izmantošana lēmumu pieņemšanai, kā arī informācijas sniegšana par pieņemto lēmumuTeritorijas attīstības Dokumentu kopums, kas sastāv no teritorijas attīstības programmas un teritorijasplāns plānojuma un kas, ievērojot teritorijas attīstības plānošanas principus un priekšnoteikumus, teritorijas un tautsaimniecības nozaru attīstības analīzes rezultātus un prognozes, nosaka teritorijas vispusīgas un ilgtspējīgas attīstības mērķus un to sasniegšanas stratēģijuTeritorijas plānojums Ilgtermiņa teritorijas plānošanas dokuments vai plānošanas dokumentu kopums, kurš izstrādāts un stājies spēkā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un kurā atbilstoši plānošanas līmenim un plānojuma veidam rakstveidā un grafiski attēlota teritorijas pašreizējā un noteikta plānotā (atļautā) izmantošana un šīs teritorijas izmantošanas aprobežojumi (atbilstoši likumam "Teritorijas plānošanas likums")Uzņēmējdarbība Saimnieciskā darbība ko veic mikro, mazie, vidējie, lielie uzņēmumi, zemnieku saimniecības un indivuduālie komersanti (pašnodarbinātie)Vide Ekonomiskā vides, socialā vides un dabas vides apvienojums un mijiedarbībaVides pārvaldība Vides zinātnes apakšnozare, kas, sistemātiski savienojot humanitāro, sociālo, inženierzinātņu un dabaszinātņu metodoloģiju, risina vides problēmas. Vietējai pašvaldība tas nozīmē konkrētas pieņemtās vides politikas plānošanu, ieviešanas plāna programmēšanu un šī plāna realizēšanu konkrētu projektu viedā.Vīzija Lakonisks ilgtermiņa nākotnes redzējums, kas vienlaikus parāda teritorijas unikālās vērtības.
  11. 11. 11 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija) KOPSAVILKUMS Līvānu novads atrodas Latvijas dienvidaustrumos, Daugavas labajā krastā, Latgales plānošanas reģionā. Līvānu novads ir pirmā pašvaldība Latgalē, iebraucot Līvānos no galvaspilsētas - Rīgas puses. Tā ir kā vizītkarte un atslēga Latgales vārtos, pa kuriem tālāk doties iepazīt viesmīlīgo Latgali. Līvānu novads sākotnēji tika izveidots 1999.gada 21.decembrī uz LR Ministru Kabineta noteikumu Nr.411/1999 pamata, kad administratīvi teritoriālās reformas (ATR) ietvaros novadā apvienojās Līvānu pilsēta, Rožupes pagasts un Turku pagasts. Nākošā administratīvi teritoriālā reforma Latvijā tiek pabeigta 2009. gada 1. jūlijā, kad 522 pašvaldību vietā izveido 118 vietējās pašvaldības: 109 novadus un 9 republikas pilsētas. Līvānu novadam pievienojas arī Sutru, Rudzātu un Jersikas pagasti. 2009. gada 1. jūlijā izbeidzas arī rajonu padomju pilnvaras. No Preiļu rajona padomes Līvānu novads pārņem Līvānu mākslas skolu un Rudzātu speciālo internātpamatskolu. Šodienas Līvānu novads aptver Līvānu pilsētu un piecus pagastus – Rožupi, Turkus, Sutrus, Rudzātus un Jersiku. Novadā dzīvo 13906 iedzīvotāji (PMLP dati uz 01.01.2011.), un iedzīvotāju skaita ziņā tas ir 25.lielākais novads no 109 novadiem Latvijā. Līvānu novada teritorijas kopplatība ir 62 180 ha, t.sk. Līvānu pilsēta – 497 ha, Rožupes pagasts – 18 163 ha, Rudzātu pagasts – 12 467, Turku pagasts – 11 900 ha, Jersikas pagasts – 11 360 ha un Sutru pagasts – 7 793 ha. Attēls 1 : Līvānu novada novietojums
  12. 12. 12 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija) Līvānu pilsēta ir reģionālās nozīmes attīstības centrs ar nozīmīgu kultūras, ražošanas, sociālo infrastruktūru, pakalpojumiem un sabiedriskajām iestādēm. Attālums līdz Rīgai ir 167 km, līdz Preiļiem 36 km, līdz Jēkabpilij 25 km, līdz Daugavpilij 65 km, līdz Rēzeknei 100 km. Līvānu novada ekonomiskās ietekmes sfēra ir ietverta t.s. Latgales ekonomiskā trijstūra telpā „Daugavpils – Rēzekne – Jēkabpils” (skat. 2.attēlu). Ģeogrāfiskā atrašanās vieta un blakus esošo lielāko pilsētu resursi tiek ņemti vērā, lai apzinātu un saskaņoti plānotu Līvānu novada integrētu attīstību. Attēls 2: Latgales ekonomiskā trijstūra telpa „Daugavpils – Rēzekne – Jēkabpils” Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012.–2018.gadam (turpmāk AP) ir vidējā termiņa plānošanas dokuments, kurš izstrādāts saskaņā ar LR Reģionālās attīstības likumu (RAL), Attīstības plānošanas sistēmas likumu un LR RAPLM (vēlāk VARAM) Metodiskiem ieteikumiem attīstības programmu izstrādei reģionālā un vietējā līmenī (aktualizētā versija, 2010.gada 23.septembris). AP ir saglabājusi pēctecību ar 2008.–2014.gada Līvānu novada pašvaldīas integrētās attīstības programmu un ir saskaņā ar Līvānu novada teritorijas plānojumu 2006.–2018.gadam, kā arī ar jaunā teritorijas plānojuma projektu. Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programmai 2012.- 2018.gadam piemērota stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra (Vides pārraudzības valsts biroja 2011.gada .... lēmums Nr... [tiks ievietots pēc lēmuma saņemšanas] ). AP loma ir: apzināt un novērtēt Līvānu novada pašvaldības rīcībā esošos resursus (dabas resursi, infrastruktūra, cilvēkresursi), piedāvājot skaidru redzējumu un risinājumus to efektīvākai izmantošanai; mērķtiecīgi plānot rīcības un investīcijas (t.sk. pamats pašvaldības budžeta plānošanai); sekmēt visa veida investīciju piesaisti (t.sk. pamats valsts atbalsta
  13. 13. 13 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija) plānošanai, ārvalstu un vietējo privāto investīciju piesaiste ) un sekmēt Līvanu novada teritorijas atpazīstamību.‫‏‬ AP ir ietvertas šādas sadaļas:  pašreizējās situācijas raksturojums un analīze;  stratēģiskā daļa – vidēja termiņa attīstības prioritātes, nepieciešamie rīcību virzieni un pasākumu kopums, pasākumu realizācijas laiks un atbildīgie, kā arī vidējā termiņā sasniedzamie rezultāti;  investīciju plāns – investīciju projektu kopums un to sasaisti ar atbildīgajiem izpildītājiem un finanšu resursiem;  AP ieviešanas uzraudzības kārtība – uzraudzības un ziņojuma sagatavošanas periodiskums, ziņojumā analizējamie uzraudzības rādītāji;  pārskats par sabiedrības līdzdalības pasākumiem.
  14. 14. 14 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija) I DAĻA: PAŠREIZĒJĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS
  15. 15. 15 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija) IEVADS Atbilstoši Latgales plānošanas reģiona teritorijas plānojumam (2006.–2026.)2, Latgales reģiona ilgtspējīgas attīstības pamatakmens ir policentrisks konkurētspējīgu un dinamisku apdzīvoto vietu tīkls. Līvānu pilsēta ir reģionālās nozīmes centrs, kā arī nozīmīgs kultūras un ražošanas centrs. Līvānu pilsētas sniegtos pakalpojumus labprāt plašāk izmantotu arī tuvējās Daugavas otra krasta teritorijas, taču to ierobežo sliktā satiksme pār Daugavu – novada teritorijā ir 2 pārceltuves, nav neviena tilta pār Daugavu, satiksme ar pāri Daugavai esošo Jēkabpils novadu sevišķi apgrūtināta ziemas periodā. 1.1. LĪVĀNU NOVADA VISPĀRĪGS FIZIOĢEOGRĀFISKAIS RAKSTUROJUMS Līvānu pilsēta Līvāniem ir raksturīga lineāra telpiskā struktūra, jo pilsētu ierobežo upe (Daugava) rietumu pusē un visai mitras (dažviet purvainas) teritorijas austrumu pusē. Pilsētas kopejā platība ir 497 ha. Būtisku pilsētas daļu aizņem ražošanas objektu un darījumu apbūves teritorijas (8% no kopējās pilsētas platības). Pilsētā ir salīdzinoši daudz dabas teritoriju - apstādījumi, skvēri, parki (11,5%). Pilsētas kapu teritorija, kas arī pieskaitāma pie zaļajām pilsētas teritorijām, aizņem 0,85% no kopejās pilsētas teritorijas. Pilsētā ievērojamu platību (vairāk kā 5%) aizņem arī satiksmes infrastruktūra un tehnisko objektu apbūves teritorijas, t.sk. dzelzceļa līnija ar tai piegulošo teritoriju. Savrupmāju dzīvojamā apbūve izkārtota gandrīz 30% pilsētas platības, savukārt daudzdzīvokļu mājas aizņem ap 4% no pilsētas teritorijas. Teritorijas plānojuma risinājumi Līvānu pilsētai ir vērsti uz pilsētas funkcionālu un kompozicionālu sakārtošanu, akcentējot centra veidolu, ražošanas teritoriju nepaplašināšanu pilsētā, bet gan bijušo industriālo teritoriju atjaunošanu (t.sk. agrāk piepilsētas teritorijā esošo industriālo zonu iekļaujot pilsētas teritorijā), daudzdzīvokļu māju teritoriju pilnīgu labiekārtošanu, publiskās telpas kvalitātes uzlabošanu, upju krastmalu priekšrocību izmantošanu. Attēls 3: Līvānu pilsētas ģeogrāfiskais izvietojums 2 2007.gada 17.septembrī to atbalstīja Nacionālā reģionālās attīstības padome (NRAP).
  16. 16. 16 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija) Pilsētas centra lineāro raksturu nosaka Daugavas mala, Rīgas iela, dzelzceļš. Ap Rīgas ielu kā pilsētas galveno asi organizējas apbūve un pakalpojumu objekti.Darījumu un sabiedriskās funkcijas zonas aptver teritoriju abos Dubnas krastos no skolas teritorijas līdz tirdzniecības centram un autostāvvietai. Šī teritorija raksturo pilsētas kodolu. Centra zonas jaunā attīstības teritorija attīstās Rīgas ielas šķērsvirzienā gar Domes ielu un Dubnas upi līdz pat Daugavas krastam, kur atrodas Līvānu inženiertehnoloģīju un inovaciju centrs, Latgales mākslas un amatniecības centrs, Līvānu aktīvā tūrisma centrs. Domes iela, pārtopot par ielu ar prioritāti gājējiem, varētu attīstīties kā aktīva sabiedriskā telpa iedzīvotāju atpūtai un izklaidei. Cik ierobežotajā pilsētas teritorijā iespējams, kā pozitīvs faktors jāuzsver ražošanas teritoriju atrašanās ārpus sabiedriskā centra. Līvānu novada, īpaši Līvānu pilsētas sniegtos pakalpojumus izmantotu arī Daugavas otrā krasta tuvējās teritorijas, taču sliktā satiksme pār Daugavu šo pakalpojumu pieejamību bremzē. Jauns savienojums pār Daugavu sniegtu lielu attīstības potenciālu Jēkabpils un Līvānu novadiem un veidotu ciešu sadarbības saikni. Līvānu apkārtne ir sevišķi bagāta ar saldūdens resursiem: tajā atrodas 7 ezeri, 11 mazas upītes, cauri novada teritorijai plūst Dubnas upe un teritorijas dienvidaustrumu mala robežojas ar Latvijas lielāko upi - Daugavu. Dubnas gada notece – 0,5 km³, kopgarums – 120 km un baseina laukums – 2768 km². Ūdenstilpņu ūdens kvalitāte ir piemērota gan tā rūpnieciskai izmantošanai, gan rekreācijai. Nākotnē pilsētas platību plānots paplašināt par aptuveni 198 ha, pilsētas teritorijai pievienojot ražošanas un darījumu apbūves teritorijas, jauktas darījumu un sabiedrisko objektu apbūves teritorijas, kā arī lauku apbūves teritorijas. Tātad Līvāni kļūs 1,4reizes lielāki nekā līdz šim. Rožupes pagasts Rožupes pagasts atrodas uz austrumiem no Līvānu pilsētas, starp diviem ceļiem, kas ved uz Preiļiem (P 63) un uz Upmalu (V 678). Rožupes ciems atrodas abpus Dubnas upei, tiek iedalīts Rožupe I (Dubnas labajā krastā) un Rožupe II (Dubnas kreisajā krastā). Ciemu divās daļās sadala Dubnas upe ar visai plašu palieni un vairākām attekām. Pavasara palu un lietavu laikā upe pārplūst, radot neērtības ciema iedzīvotājiem. Atrašanās pie Līvānu – Preiļu 1.šķiras valsts autoceļa pamato jaunu darījumu objektu izveidi Rožupes ciematā, kas perspektīvē var veidoties abās pusēs ceļam – gan Rožupes ciemā, gan pāri ceļam. Rožupes pagasta teritoriju šķērso 5 upes - Dubna, Feimanka, Oša, Sumanka un Melnupīte. Pagasta ziemeļaustrumos atrodas Skrebeļu purvs, rietumos - Pētermuižas purvs, austrumu pusē - daļa no Steporu purva un dienvidos - daļa no Krievu jeb Jersikas purva.Skrebeļu - Skrūzmaņu purvs tiek izmantots kūdras ieguvei 1800 ha platībā. Tā sūnu kūdras resursi noteikti ap 150 miljoni m³. Iegūto kūdru izmanto substrāta ražošanai, lopkopībā pakaišiem un arī apkurei. Purvus iespējams izmantot arī dzērveņu audzēšanai, kas gan līdz šim netiek darīts.
  17. 17. 17 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija) Attēls 4: Rožupes pagasta centrs Lauku saimniekošanā Rožupes pagastā populāra kļuvusi dīķsaimniecība – viens no darbības veidiem, kas būtiski ietekmē lauku ainavu. Pagastā atrodas neliela daļa (16,4ha) no dabas lieguma un NATURA 2000 teritorijas „Dubnas paliene”, kā arī divi valsts nozīmes aizsargājamie kultūras un arheoloģijas pieminekļi - Muktupāvelu senkapi (Muktupāvelos, Dubnas upes kreisajā krastā) un Oškalniešu senkapi (Oškalniešos). Turku pagasts Turku pagasta administratīvais centrs atrodas Zundānos, kas atrodas autoceļa V 754 malā 6 km attālumā no Līvāniem. Pagastā teritorijā ir Jaunsilavas un Turku ciemi. Turku ciems izvietojies 2.škiras valsts autoceļu V755 un V754 krustojumā. Ceļš V755 ved uz Mežārēm, kur ērti iespējams nokļūt arī ar sabiedrisko transportu, bet ceļš V754 caur Jaunsilavām – uz Līvāniem, bet pretējā virzienā - Steķiem. Abi šie ceļi Turku ciema iedzīvotājiem ir nozīmīgi, lai nokļūtu uz A12 valsts galveno ceļu. Dienvidaustrumos ciems robežojas ar Neretas upi, no citām pusēm to ieskauj lauksaimniecības zemes. Turku pagasta teritorijā ir 4 purvi - Māsānu, Peisenieku, Borovkas un Gaiņu. Nozīmīgākā Turku pagasta vērtība ir Gaiņu purvs – Natura 2000 teritorija. Attēls 5: Lauksaimnieciskā darbība Turku pagastā
  18. 18. 18 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija) Arī Turku pagastā atrodas divi valsts nozīmes aizsargājamie kultūras un arheoloģijas pieminekļi - Veiguru senkapi (Vecie kapi) un Ģedušu (Gavartines) pilskalns. Pilskalns atrodas Rudzētu – Steķu – Turķu lielceļa kreisajā malā un no ceļa labi saskatāms. Pilskalns visumā uzglabājies neskarts. Pašreiz to izmantošana saistīta tikai ar aprobežojumu ievērošanu ap valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem.To turpmākā iekļaušana apritē (tūrisma maršrutos, piem.) atkarīga no vairākiem priekšdarbiem – izpētes, informācijas par objektu izvietošanas, pieejamības nodrošināšanas. Sutru pagasts Sutru pagastam ir ģeogrāfiski izdevīgā atrašanās vieta – līdz Līvāniem – 24 km, Preiļiem - 12 km, pagasta centrs SUTRI atrodas 0.2 km attālumā no valsts 1. šķiras autoceļa P63 Līvāni - Preiļi, laba, ērta sabiedriskā transporta satiksme ar Preiļiem, Līvāniem, Rīgu, kas nodrošina pašvaldības iedzīvotājiem pieeju pamata, vidējai un interešu izglītībai, neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, iespējas saņemt jebkuru ikdienas pakalpojumu un preču klāstu, kā arī nodrošina satiksmes iespējas pat līdz republikas galvaspilsētai. Sutru pagasta svarīgākā tautsaimniecības nozare ir lauksamniecība un mežsaimniecība. Sutru pagasta Šultēs atrodas Līvānu novadā vienīgaisvalsts nozīmes aizsargājamais kultūras piemineklis– zemnieku sēta „Šultes”, kā arī vairāki pagasta nozīmes kultūrvēsturiskie objekti – dižkoki, baznīcas. Kā pagasta nozīmes kultūrvēsturiskais mantojums ir jāvērtē arī Preiļu – Rauniešu - Rožupes ceļš (caur Kazuļiem, Rentgentovu, Znotiņiem). Šīs kultūrvēsturiskās joslas izpēte noteiks tās devumu pagasta un visa novada līdzsvarotas attīstības procesā. Attēls 6: Zemnieku sēta „Šultes”, valsts aizsargājamais kultūraspiemineklis nr.6130 Rudzātu pagasts Rudzātu pagasts atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā. Pagasta reljefs ir līdzens, teritorijas vidējais augstums virs jūras līmeņa ir robežās no 80 – 105 m virs jūras līmeņa. Atsevišķās vietās pagasta teritorijā atrodas DR-ZA virzienā izstiepti 3-10 m augsti morēnu vaļņi. Pagasta ziemeļu un austrumu daļā vairāki purvi, pazīstamākais no tiem – īpaši aizsargājamā teritorija un nozīmīga gājputnu pulcēšanās vieta Lielais Pelečāres purvs. Pagasta teritoriju šķērsojošā Ošas upe un tās pietekas veido plašu nelielu ūdensteču tīklu.
  19. 19. 19 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija) Pagasta teritorija atrodas Lubānas līdzenuma – Latgales augstienes klimatiskajā rajonā. Tas ir viskontinentālākais un siltākais Latvijas klimatiskais rajons. Bezsala periods ilgst 135 – 145 dienas. Pēc ģeomorfoloģiskās rajonēšanas pagasta teritorija pieder pie Latgales augstienes Feimaņu pauguraines. Pagasta teritorija atrodas netālu no lielajām automaģistrālēm Rīga – Rēzekne un Rīga – Daugavpils. Galvenās nozares pagastā ir lauksaimniecība, mežizstrāde un tirdzniecība, bet populārākā uzņēmējdarbības forma – z/s. Rudzātu pagastā tūrisma attīstībai izmantojamie resursi ir savdabīgi – atšķirībā no Latgalei raksturīgā saposmotā un ezeriem bagātā reljefa, pagasta teritorija atrodas līdzenumā. Autoceļš P62 Madona – Preiļi – Krāslava Latgales reģiona teritorijas plānojumā ir definēts kā ainaviskais ceļš. Attēls 7: Rudzātu pagasta parka reljefs Jersikas pagasts Jersikas pagasts atrodas Daugavas labajā krastā un tā kopējā platība ir 11380 ha. Pagastu šķērso valsts galvenais autoceļš A6 Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža (Pāternieki), viens vietējais autoceļš (2.šķiras autoceļš) V757 Grīva-Stari un dzelzceļa līnija Rīga – Daugavpils, pa kuru notiek gan pasažieru pārvadājumi, gan arī kravu pārvadājumi. Laba satiksme ir viena no galvenajām pagastu raksturojošām iezīmēm. Gar pagasta rietumu robežu tek Daugava 31 km garumā. No Jersikas pagasta teritorijas iztek Daugavas pieteka Gumerte, cauri pagastam tek Daugavas pieteka Izteka. Pagastā ir 17 apdzīvotas vietas un 2 ciemi (Upenieki un Jersika). Jersikas pagasta teritorijā atrodas divas pārceltuves - Līvānu pārceltuve un Dunavas pārceltuve (Stūrišķos). Šis pakalpojuma veids ir īpašs un Daugavai raksturīgs. Jersikas ciemā tika ierīkots gājēju un veloceliņš autoceļa A6 Rīga-Daugavpils- Krāslava-Baltkrievijas robeža (Pāternieki) posmā no 184,86 – 186,03 km zemes nodalījuma joslā. Līvānu pilsētas industriālā teritorija robežojas ar Jersikas pagasta rūpniecisko zonu, kurā atrodas un darbojas vairāki uzņēmumi.
  20. 20. 20 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija) Jersikas pagastam ir liela kultūrvēsturiska nozīme, jo pēc arheoloģiskajiem izrakumiem noskaidrots, ka Jersikas pilskalnu cilvēki sākuši apdzīvot kopš 1.gadu tūkstoša p.m.ē., pilskalnu sākuši nocietināt, te sākta būvēt pilis ap 900. gadu. Blakus Jersikas pilij sāka veidoties arī senpilsēta, kura sevišķi uzplauka laikā no 10. līdz 13.gs. Arheoloģiskie atradumi un rakstiskie avoti liecina, ka Jersikas pilsēta tiem laikiem bijusi liela un bagāta, ar daudzām dzīvojamām mājām, saimniecības ēkām, vairākām baznīcām. Attēls 8: Daugava Jersikas pagastā
  21. 21. 21 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija) SOCIĀLĀS VIDES RAKSTUROJUMS
  22. 22. 22 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija) 1.2. IEDZĪVOTĀJI Iedzīvotāji ir galvenie resursi, kas nosaka Līvānu novada sociālo un ekonomisko attīstību. Iedzīvotāju skaita ziņā Līvānu novads ir 25.lielākais novads Latvijā. Taču pastāvīgo iedzīvotāju skaits Līvānu novadā ir pakāpeniski samazinājies - no 18085 iedzīvotājiem 1990.gada līdz 13906 iedzīvotājiem 2011.gadā. Iedzīvotāju skaita dinamika Līvānu LATVIJA novadā 1990 2 668 140 18 085 1991 2 658 161 18 007 1992 2 643 000 17 873 1993 2 585 675 17 453 1994 2 540 904 17 262 1995 2 500 580 17 126 1996 2 469 531 16 894 1997 2 444 912 16 743 1998 2 420 789 16 586 1999 2 399 248 16 251 2000 2 381 715 15 973 2001 2 364 254 15 725 2002 2 345 768 15 472 2003 2 331 480 15 348 2004 2 319 203 15 113 2005 2 306 434 14 926 2006 2 294 590 14 799 2007 2 281 305 14 661 2008 2 270 894 14 483 2009 2 261 294 14 283 2010 2 248 374 14 134 2011 2 236 910 13906 Avots: CSP Līvānu novada iedzīvotāju skaits uz 01.01.2010. bija 14134 iedzīvotāji, t.sk. 6540 vīrieši un 7594 sievietes, bet uz 01.01.2011. - 13906 iedzīvotāji, t.sk. 6445 vīrieši un 7461 sieviete (pēc PMLP datiem).
  23. 23. 23 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija) Iedzīvotaju skaita samazināšanās raksturīga arī visam Latgales reģionam un valsij kopumā. Līvānu novadā ievērojamākais iedzīvotaju skaita samazinājums vērojams Līvānu pilsētā un Rudzātu pagastā.Tas skaidrojams ar vairākiem nozīmīgiem faktoriem, t.sk. demogrāfiskie aspekti, iedzīvotāju izbraukšana no valsts. Vidējais iedzīvotāju blīvums Līvānu novadā ir salīdzinoši neliels - 22,7 cilvēki uz 1km² teritorijas (Latgalē - 23,4 cilvēki, Latvijā – 34,8 cilvēki). Galvenās apdzīvotās vietas ir Līvānu pilsēta un ciemi pagastu centros - Jaunsilavas, Rožupe, Turki, Rudzāti, Jersika, Upenieki, Sutri. Iedzīvotāju vecuma un dzimuma dinamika rāda to, ka vecumā līdz 20 gadiem Līvānu novadā ir vairāk sieviešu, vecumā no 20 – 35 gadiem ir vairāk vīriešu, no 35 – 55 gadiem atkal ir neliels sieviešu pārsvars, kas ievērojami palielinās lielākā vecumā, pēc 70 gadu vecuma pārsniedzot vīriešu skaitu vairāk par 2 reizēm. Ilgtermiņa migrācija 2009 2010 Iebrauca Izbrauca Migrācijas saldo Iebrauca Izbrauca Migrācijas saldo Latvija 42666 47366 -4700 862 48774 -7912 Latgales reģions 5486 6612 -126 536 6656 -1310 Līvānu novads 195 238 -43 186 50 -64 Migrācijas saldo, kā jau minēts, ir negatīvs. Sevišķi izteikti tas vērojams pagastos, kur attīstību nopietni ietekmē pastiprinātā jauniešu aizbraukšana, kuri meklē plašākas darba un mācību iespējas ārpus pagasta un novada. Vairums veiksmīgi iekārtojas jaunās dzīvesvietās
  24. 24. 24 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija) un neatgriežas uz pastāvīgu dzīvi pagastā, tādējādi samazinot pagasta darbspējīgo iedzīvotāju skaitu. Līvanu novadā reģistrētās laulības Gads Kopā t.sk. baznīcā 2006 63 10 2007 60 5 2008 60 4 2009 40 3 2010 36 5 Registrēto laulību skaits ar katru gadu sarūk, kas tiešā veidā ietekmē dzimstību. Bez tam jaundzimušo skaitu ietekmē arī valsts atbalsta politika vecākiem, ģimenēm – 2007. un 2008.gada dzimstīas rādītāji Līvānu novadā tāpat kā lielā daļā Latvijas ir visaugstakie pēdējo 5 gadu laikā. Līvānu novada Dzimtsarakstu nodaļas informācija liecina, ka 2007.gadā bija vērojams ievērojams mirstības samazinajums, turpretī 2010.gada rādītāji ir augstākie pēdējo 5 gadu laikā, kas skaidrojams ar vispārējās sociāli ekonomiskās situācijas, sociālā klimata, personu fiziskās un garīgās veselības pasliktināšanos valstī. Miruši Līvānu novadā 250 229 220 207 193 193 200 150 121 Vīrieši 105 102 106 112 108 108 94 99 100 87 Sievietes Kopā: 50 0 2006.g. 2007.g. 2008.g. 2009.g. 2010.g.
  25. 25. 25 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija) Kā rāda Līvānu novadu demogrāfiskā piramīda (2011.g. sākumā), pat ar augstu dzimstību iedzīvotāju skaits turpmakajos gados turpinās sarukt, jo zemas dzimstības rezultātā (1990.- 2010.gadu periodā) ir izveidojies cilvēku iztrūkums (skat. demogrāfisko ‘piramīdu’), attiecīgi turpmākos gadus būs mazāk ‘māmiņu’ (pat ja viņas visas dzemdētu 3 bērnus katra).Pie tam, iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā nenovēršami krītas. 80- 119 448 75-79 154 366 70-74 238 441 65-69 272 428 60-64 311 417 55-59 409 471 50-54 495 541 Vecuma grupa 45-49 542 553 40-44 507 505 35-39 484 478 30-34 456 431 25-29 519 464 20-24 600 567 15-19 465 455 10-14 294 302 5-9 287 293 0-4 294 300 1000 500 0 500 1000 Iedzīvotāju skaits Vīrieši Sievietes Līvānu novada „demogrāfiskā piramīda” Līvānu novads ir viena no latviskākajām Latgales pašvaldībām, kur latviešu īpatsvars veido 66,46%. Tomēr lielu daļu no Līvānu novada iedzīvotāju sastāva (3778 iedzīvotāji jeb 27,17%) veido krieviski runājošie. Tas prasa papildus pašvaldības ieguldījumus, lai nodrošinātu pakalpojumu pieejamību krievvalodīgiem iedzīvotājiem.
  26. 26. 26 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija) Iedzīvotāju nacionālais sastāvs /01.01.2011., PMLP/ Jāatzīmē, ka Līvānu novadā ir diezgan zems darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars, kas nosaka Līvānos augstāku demogrāfisko slodzi3. Vairāk kā piektā daļa virs darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars (Līvānu novadā – 20,20%, 2010.gadā) pašvaldībai pirmām kārtām nozīmē sociālās palīdzības izmaksas un nepieciešamību pēc aprūpes pakalpojumiem. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem tendences norāda uz vēl nelabvēlīgāku vecumstruktūru nākotnē - iedzīvotāju skaits gan pagastos, gan pilsētā turpinās samazināties vēl vismaz 10 gadus, jo būtiski samazinājies bērnu īpatsvars, potenciālo jauno māmiņu īpatsvars. Visā novadā ir nepietiekama paaudžu nomaiņa, dzimušo skaits ievērojami mazāks kā mirušo. Viens no risinājumiem varētu būt bērnu un ģimeņu valsts pabalstu palielināšana. Viens no iedzīvotāju aktivitātes rādītājiem ir NVO skaits un nodarbošanās. Uz 01.04.2011. Līvānu novadā bija reģistrētas 53 biedrības un nevalstiskas organizācijas, kuru kontaktinformācija publiski pieejamapašvaldības mājas lapā. Šis ir ievērojams skaits, salīdzinot ar citiem līdzīga izmēra novadiem. Pateicoties NVO un dažādu iniciatīvu grupu aktivitātēm, novadā paveikti daudzi sociālās un dabas vides uzlabošanas projekti. Viens no lielākajiem finansejuma avotiem pēdejos 3 gados bijusi t.s. LEADER programma. Laika 3 Darbspējas vecuma iedzīvotāju attiecība uz 1000 iedzīvotāju ārpus darbspējas vecumā
  27. 27. 27 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija) posmā kopš programmas uzsākšanas 2009.gadā Līvānu novada biedrības kopā iesniegušas 42 projeku pieteikumus. Atbalstīto projektu kopsumma sasniedz gandrīz 150 000 LVL. Līvanu novada iedzīvotaji izceļas ar savu radošumu un daudzpusību – arī pagastos blakus iegūtajām zināšanām, apgūtajai profesijai iedzīvotājiem piemīt vērtīgas kulinārijas, mūzikas, amatniecības u.c. prasmes. Kopējais dzīves vides un sabiedriskās drošības līmenis Līvānos un Līvānu novadā vērtējams kā apmierinošs. Noziedzības līmenis Līvānu novadā ir zemāks nekā vidēji Latgalē un Latvijā – tas varētu padarīt novadu pievilcīgu ģimenēm. Latgales Avots: CSP LATVIJA reģions Līvānu novads 2010 Noziedzīgu nodarījumu skaits 51 108 5 792 76 Noziedzīgu nodarījumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem 228 172 125 1.3. LĪVĀNU NOVADA DEMOGRĀFISKAIS MODELIS Ņemot vērā Līvānu novada dzimstības, mirstības un migrācijas rādītājus iepriekšējos 5 gados, ir izstrādāts novada demogrāfiskais modelis, kas parāda prognozējamo iedzīvotāju skaita samazinājumu turpmākajos gados pie noteiktiem nosacījumiem, darbībām un atbalsta pasākumiem. Kopā Līvānu novadam ir izstrādāti 5 demogrāfiskie scenāriji:  Inertais scenārijs, kad dzimstības, mirstības, migrācijas rādītāji saglabājas 2010.gada līmenī  Reālistiskais scenārijs, kad dzimstība pakāpeniski pieaug par 2.5% gadā līdz dabiskās atražošanas līmenim (t.i. katra sievietei auglīgajā vecumā dzimst VISMAZ 2 bērni), mirstība pakāpeniski sarūk līdz Skandināvijas valstu līmenim, negatīvs migrācijas saldo (-64) sarūk līdz 0 desmit gadu laikā)  Scenārijs „2 bērni vienai sievietei jau 2011. gadā”,kur pieņēmumi tādi paši kā Reālistiskajā scenārijā, tikai līdzsvara dzimstība - 2 bērni katrai sievietei ir jau sākot no 2011.gada  Scenārijs „3 bērni vienai sievietei jau 2011. gadā”,kad pieņēmumi tādi paši kā reālistiskajā scenārijā, tikai līdzsvara dzimstība - 3 bērni katrai sievietei ir jau sākot no 2011.gada. Iedzīvotāju skaits šajā scenārija aug, taču aug arī demogrāfiskā slodze.  Scenārijs „Bērni un iebraukšana”, kur, lai ‘izlabotu’ demogrāfisko situāciju, būtu nepieciešams ‘kompensēt’ zemu dzimstību 1990.-2010.gadu periodā. ‘Vienkāršākais’ veids ir palielināt iedzīvotāju skaitu vecumā no 0 līdz 19 gadiem, kur ir iedzīvotāju iztrūkums, analizējot pēc iedzīvotāju piramīdas (skat. augstāk). Lai nākotnē nodrošinātu darbspējas vecuma iedzīvotāju saglābāšanu esošajā līmenī (ap 9300 iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 61 gadam), papildus augstākam dzimstības līmenim, būtu nepieciešama apmēram 1700 iedzīvotāju vecumā no 0 līdz 19 gadiem ienākšana. Ja pieņemam, ka šāda cilvēku iebraukšana varētu notikt desmit gados, tad vienā gadā vajadzētu iebraukt ap 170 jauniem
  28. 28. 28 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija) iedzīvotājiem (pa 50 bērniem vecuma grupās no 0 līdz 4, no 5 līdz 9 un no 10 līdz 14 gadiem un 20 jauniešiem vecuma grupā no 15 līdz 19 gadiem). Pesimistiskākajā -Inertajā scenārijā, ja dzimstības, mirstības un migrācijas rādītāji saglabājas 2010.gada līmenī, nākotnes demogrāfiskā prognoze izskatās šādi: 16000 14000 13906 12000 13145 12179 10000 11165 10129 8000 9067 7999 6000 6935 5900 4000 2000 0 2010 2015 2020 2025 2030 2035 2040 2045 2050 100% 90% 20.4% 21.4% 22.7% 25.3% 27.6% 29.9% 31.8% 33.4% 80% 38.0% 70% 60% 50% 66.8% 66.1% 65.3% 63.8% 62.1% 40% 60.8% 59.7% 58.5% 54.3% 30% 20% 10% 12.7% 12.4% 11.9% 10.9% 10.2% 9.3% 8.5% 8.0% 7.7% 0% 2011 2015 2020 2025 2030 2035 2040 2045 2050 līdz 14 gadiem 15 - 61 gads pēc 62 gadiem 2011 2015 2020 2025 2030 2035 2040 2045 2050 līdz 14 gadiem 1770 1635 1454 1219 1035 845 682 557 456 15 - 61 gads 9293 8695 7958 7124 6294 5511 4777 4059 3203 62 gadi un vairāk 2843 2815 2767 2822 2800 2712 2540 2319 2240 Kopā 13906 13145 12179 11165 10129 9067 7999 6935 5900 Scenārijā „Bērni un iebraukšana” grūti iedomāties situāciju, kad novadā iebrauc tikai bērni un jaunieši atsevišķi bez vecākiem, tāpēc tika modelēta situācija, kad iebrauc ģimenes ar bērniem: 1700 iedzīvotāji, t.sk. 850 pieaugušie (vecumā no 20 līdz 35 gadiem) un 850 bērni un jaunieši no 0 līdz 19 gadiem.
  29. 29. 29 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija) Iedzīvotāju skaita prognoze šajā scenārijā izskatās šādi: 16000 14000 15395 15538 15413 15236 15095 15009 14937 14536 13906 12000 10000 8000 6000 4000 2000 0 2010 2015 2020 2025 2030 2035 2040 2045 2050 Galveno vecumgrupu skaits un proporcija atainots attēlā un tabulā zemāk: 100% 90% 20.4% 19.6% 18.6% 19.2% 19.8% 20.0% 19.7% 19.7% 21.1% 80% 70% 60% 50% 61.7% 59.3% 59.9% 61.2% 62.1% 61.6% 59.0% 66.8% 64.2% 40% 30% 20% 10% 16.2% 19.8% 21.4% 20.4% 18.8% 18.2% 18.8% 19.8% 12.7% 0% 2011 2015 2020 2025 2030 2035 2040 2045 2050 līdz 14 gadiem 15 - 61 gads pēc 62 gadiem 2011 2015 2020 2025 2030 2035 2040 2045 2050 līdz 14 gadiem 1770 2352 3042 3331 3141 2861 2742 2820 2963 15 - 61 gads 9293 9332 9491 922 9226 9329 9379 9239 8815 62 gadi un vairāk 2843 2852 2862 2987 3046 3046 2974 2950 3159 Kopā 13906 14536 15395 15538 15413 15236 15095 15009 14937 Demogrāfiskā slodze (iedzīvotāju līdz darbspējas vecumam un pēc darbspējas vecuma skaits uz 1000 iedzīvotājiem darbspējas vecumā) pieaug pilnīgi visos scenārijos, taču labvelīgākā situācija ir scenārijos ar jaunu iedzīvotāju iebraukšanu.
  30. 30. 30 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija) Šīs paredzamās demogrāfiskās tendences jāņem vērā, plānojot esošo pakalpojumu uzlabošanu, pārvaldes pārstrukturizēšanu, jaunu pakalpojumu attīstību un jebkurus attīstības pasākumus novadā. 1.4. NODARBINĀTĪBA Līvānu pilsētas un novada uzņēmējdarbībai ir nozīmīgas rūpnieciskās un lauksaimnieciskās ražošanas tradīcijas un pieredze. Līvānu novads pozicionē sevi kā pašvaldību, kura veido uzņēmējdarbību un inovācijas rosinošu vidi, un ir jau pirmie sasniegumi, kas tiek attīstīti tālāk, iekļaujoties Latgales reģiona uzņēmējdarbības atbalsta sistēmā. Uzņēmējdarbības atbalsta un inovāciju veicināšanas pasākumi novadā tiek saistīti ar atbilstošiem cilvēkresursu attīstības pasākumiem, lai nodrošinātu moderno tehnoloģiju ieviešanai un kvalitatīvu produktu attīstībai nepieciešamās zināšanas, prasmes un iemaņas. Gan ražošanas apjoma, gan nodarbināto skaita ziņā lielākie novada uzņēmumi ir SIA „Z- Light”, SIA „RNS-D”, SIA „Sencis”, SIA „Līvānu mājas un logi”, „SIA „Adugs”, SIA „Daugulis & Partneri”, SIA „Līvānu siltums”, SIA „Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība”, SIA „Biolitec”, SIA „Līvānu kūdras fabrika”, SIA „Līvānu meliorators”, SIA „Saltums 2”, SIA „Rudzāts”, SIA „Čiekuriņi”. Diemžēl bezdarba līmenis Līvanu novadā bijis augsts visu laiku. 2011.gadā vērojams bezdarba neliels samazinājums. Bezdarba līmenis Līvānu novadā % 25 20,4 17,9 17,3 20 14,5 15 10,8 10 5 0 2008.g.janvāris 2009.g.janvāris 2010.g.janvāris 2011.g.janvāris 2011.g.jūnijs 2008.gadā bezdarba līmenis novadā bija 10,8%, 2010.gada janvārī tas gandrīz dubultojās – 20,4% no iedzīvotāju skaita darbspējas vecumā. Lai gan bezdarba līmenis ir visai augsts, tam ir tendence samazināties.
  31. 31. 31 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija) 2009.gadā Līvānu novadā bija reģistrēti 894 komersanti. Pēc VID datiem uz 2011. .gada 1.jūliju ir reģistrētas 866 komercsabiedrības (t.sk. 70 – individuālie komersanti), taču tikai 247 uzņēmumos (28,52%) ir darba ņēmēji. Tātad lielākā daļa komersantu ir viena cilvēka uzņēmumi vai tās ir pašnodarbinātās personas. Lai radītu jaunas darba vietas, jāsniedz iespējamais atbalsts esošo uzņēmumu paplašināšanai un jaunu uzņēmumu dibināšanai.
  32. 32. 32 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija) No NVA Līvānu apkalpošanas centra uzskaitē (uz 30.11.2010.) esošajiem bezdarbniekiem lielākā daļa sieviešu ir vecumā no 55-59, no kā stipri neatpaliek sievietes, sākot no 44 gadu vecuma. Otra lielākā grupa ir jaunieši no 25-29 gadi. Vīriešiem visvairāk bezdarbnieku ir 50- 54 gadu vecumā. Nomācošs ir fakts, ka gandrīz 54% bezdarbnieka statusā ir 1-3 gadus un vairāk. Visvairāk bezdarbnieku ir profesionālā un vispārējā vidējā izglītība. Pēc NVA Līvānu sektora sniegtās informācijas pēdējo 2 gadu laikā Līvānu novadā ESF programmas ”Bezdarbnieku un darba meklētaju apmācība Latvijā” ietvaros 492 bezdarbnieki un darba meklētāji saņēmuši neformālo apmācību, 92 – profesionālo apmācību. Diemžēl nav konkrētu datu, cik no šiem cilvēkiem, pateicoties apmācībām, ieguvuši darbu. Īpaša uzmanība jāpievērš jauniešu nodarbinātības jautājumiem. Jauniešu-bezdarbnieku skaits pašvaldībā pēc Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem uz 30.04.2011. - 226 personas, vecumā no 15-25 gadiem, kas ir 13,8 % no kopējā bezdarbnieku skaita Līvānu novadā. Pašvaldība iesaistās dažādos NVA projektos, izmantojot to piedāvātās iespējas nodarbināt iedzīvotājus. Piemēram:  Vasaras darbu skolēniem 2008. gadā veica 108 jaunieši tajā skaitā 34 pusaudži no 13- 14g.v.
  33. 33. 33 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)  2009. gadā Līvānu novada pašvaldības iestādēs un vietējos uzņēmumos NVA projektā „Darba izmēģinājumi” strādāja 15 jaunieši - bezdarbnieki un guva praktiskā darba iemaņas dažādās profesijās.  2010.gadā tika atvērts projekts par jauniešu (virs 18.g.v.) nodarbinātību biedrībās un NVO.  Projekts sociālā riska grupu jauniešu un jauniešu ar mazākām iespējam integrācijai darba tirgū.  Projekts ilgstošajiem bezdarbniekiem - jauniešiem kopš 2009.septembra ir iespēja iesaistīties NVA projektā ”Apmācība darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai, ja darba devējs ir pašvaldība”.  2010. un 2011. gadā projektā „Jauniešu darba prakse” Līvānu novadā 69 jaunieši strādāja pie 19 darba devējiem Līvānu novada komercsabiedrībās, NVO, biedrībās Novadā darbojas Līvānu Inženiertehnoloģiju un inovāciju centrs (LIIC), kas jaunajiem uzņēmējiem piedāvā biroja telpas par samazinātu nomas maksu un biroja tehniskos pakalpojumus. Lai tiktu veicināta jauniešu nodarbinātība un komercdarbība, Līvānu novadā tiek organizētas karjeras konsultācijas (NVA) un konsultācijas jaunajiem uzņēmējiem (LIIC). Līvānu 1.vidusskolā sadarbībā ar Latvijas uzņēmējdarbības un menedžementa akadēmiju tiek piedāvāta interešu izglītības programma „Komerczinības vidusskolēniem”, kur jauniešu apgūst komercdarbības uzsākšanai nepieciešamās zināšanas. Pašvaldība līdzdarbojas skolēnu „Ēnu dienu” pasākumos4. Ēnu dienā skolēni tiek iepazīstināti ar pašvaldības iestāžu darbu, darbinieku pienākumiem, atbildību u.c. jautājumiem, lai jaunieši gūtu priekšstatu par dažādām specialitātēm un spētu vieglāk izvēlēties nākotnes profesiju. Diemžēl jauniešu bez darba pieredzes kopejās darba prakšu iespējas ir ļoti ierobežotas, t.sk. ja nav adekvāta valsts atbalsta, uzņēmēji nelabprāt pieņem jauniešus darba praksē, jo tas no uzņēmēja prasa papildus uzmanību, laiku, ieguldījumus. Pēc Līvānu novada Sociālā dienesta informācijas, liela daļa bezdarbnieku nevēlas mācīties kvalifikācijas celšanas vai citas profesijas apguves kursos, pamatojot ar to, ka trūkst naudas ceļam uz pilsētu un atpakaļ, liels attālums līdz autobusa pieturai, nav ērtas autobusu satiksmes vai tik un tā darbu neatradīs. ESF programmas „Darba praktizēšana pašvaldībās” (ar 100 latu stipendiju) ietvaros t.i. subsidētas darba vietas saņēmuši 657 cilvēki laika posmā no 2010.gada sākuma līdz 2011.gada martam. Vidēji mēnesī ir nodarbināti ap 170 - 230 bezdarbnieku.Diemžēlvienai bezdarbnieku daļai pat 100 latu stipendiātu programma nešķiet pievilcīga, jo „vasarā ir 4 Papildus informācija par „Ēnu dienu” pasākumiem www.jal.lv
  34. 34. 34 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija) karsti, bet ziemā auksti”. Bieži vien cilvēki vēlas strādāt tikai fiziski vieglus darbus, neraugoties uz nepieciešamo prasmju trūkumu. Liela daļa pagastu iedzīvotāju strādā savās saimniecībās. Rožupes pagasts ir vienīgias pagasts, kurā zemnieku saimniecību skaits ir lielāks par piemājas saimniecību skaitu. Saimniecību skaits Līvānu novadā (CSP dati, 2011) Lielai daļai sabiedrības ir izveidojies pamata dzīves un darba prasmju trūkums, pašapziņas trūkums un pat kauns strādāt. Aptaujājot dažādu sabiedrības grupu pārstāvjus par izmaiņām, uzlabojumiem, kas būtu jāveic sociālo pabastu piešķiršanas sistēmā, lai augstākminēto tendenci mainītu, tiek secināts, lai motivētu cilvēkus iesaistīties dzīves kvalitātes uzlabošanā, būtu nepieciešams ieviest stingrākus noteikumus pabalstu piešķiršanai tie varētu būt: 1. par nepatiesu ziņu sniegšanu (par aplokšņu algu u.c. ienākumiem) liegt pabalstu saņemšanu uz kādu laiku un atmaksāt saņemtos pabalstus; 2. uzlikt par pienākumu katru pabalstu tiešāmatstrādāt, nevis kā tagad, kad var arī nestrādāt; 3. ļaut algotos pagaidu sabiedriskos darbus strādāt pie uzņēmējiem (tad centīgākajiem bezdarbniekiem būtu lielāka iespēja atrast darbu, arī uzņēmējiem būtu iespēja ražot vairāk produkcijas u.tt.); 4. nemaksāt pabalstus, ja pabalstu saņēmējs atsakās no pieejamām NVA piedāvātām programmām, neskatoties uz to, ka šī ir iespēja palielināt ienākumus; 5. sociālais dienests pēc savas iniciatīvas varētu pārvērtēt personas (ģimenes) ienākumus. 1.5. IZGLĪTĪBA UN TĀLĀKIZGLĪTĪBA Izglītības (formalās, interešu un neformalās) un garīgās pilnveidošanās, kā arī fiziskās attīstības iespējas novadā nodrošina šādas izglītības iestādes:
  35. 35. 35 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija) 01.09.2 01.09.2 Izglītojamo skaits uz 01.09.2010. 008. 009 t.sk. t.sk. t.sk. Izglītības iestāde Kopā Kopā Kopā 1 -12.kl. 5-6 gadīgie pārējie pirms kolas vec. bērni Līvānu 1. vidusskola 698 671 609 609 Līvānu 2. vidusskola 284 278 274 257 17 Līvānu novada vakara (maiņu) 108 116 122 122 vidusskola Rudzātu vidusskola 148 146 144 114 21 9 Rožupes pamatskola 135 130 124 92 16 16 Jaunsilavas pamatskola 168 168 165 105 29 31 Jersikas pamatskola 92 105 113 101 12 Sutru pamatskola 65 68 59 44 5 10 Rudzātu speciālā 82 85 79 internātpamatskola Līvānu novada pirmsskolas izglītības 268 280 301 130 171 iestāde „Rūķīši” Līvānu Bērnu un jauniešu centrs 919 Jēkaba Graubiņa Līvānu mūzikas un 240 255 243 mākslas skola Līvānu Bērnu un jaunatnes sporta 227 skola Līvānu novada astoņās vispārējās izglītības iestādēs un vienā speciālās izglītības iestādē 2010.gada 1.septembrī mācības uzsāka 1444 izglītojamie, kas ir par 154 izglītojamiem mazāk nekā 2009.gada 1.septembrī. Līvānu novada pirmsskolas izglītības iestādi un grupas apmeklē 467 izglītojamie. 919 izglītojamie ir iesaistīti interešu izglītības apguvē, bet 470 izglītojamie apmeklē Līvānu novada profesionālās ievirzes izglītības iestādes. Kopējo skolēnu skaita samazinājumu ietekmēja tas, ka izlaiduma klases bija skaitliski lielas, jo 1.klašu skolēnu skaits salīdzinot ar iepriekšējo gadu ir nedaudz palielinājies. 2009.gadā mācības uzsāka 108, bet 2010.gadā 119 skolēni. Līvānu novada vispārizglītojošās izglītības iestādēs 2010./2011.mācību gadā tika īstenotas 29 licencētas un akreditētas izglītības programmas, pirmsskolas izglītības iestādē - trīs izglītības programmas, Līvānu mūzikas un mākslas skolā –kopā 8 licencētas un akreditētas izglītības programmas un sporta skolā - četras licencētas izglītības programmas. Novada vidusskolu absolventu vērtējumi 2010./2011.mācību gada centralizētajos eksāmenos A, B un C līmenī:  Līvānu 1.vidusskolā 68 %;
  36. 36. 36 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)  Rudzātu vidusskolā 77,4 % ;  Līvānu 2.vidusskolā 74%;  Līvānu novada vakara (maiņu) vidusskolā 30 %. Par labiem sasniegumiem 2009./2010.mācību gada valsts mācību priekšmetu olimpiādēs, konkursos, sporta čempionātos 21 izglītojamais saņēma Līvānu novada domes piešķirtās naudas balvas, bet 50 skolēni par veiksmīgu dalību saņēma Domes balvas. 46 Līvānu novada pedagogi, kuru izglītojamie/audzēkņi 2009./2010.mācību gadā bija mācību priekšmetu olimpiāžu, konkursu un čempionātu uzvarētāji saņēma Domes balvas. Līvānu novada izglītības iestādēs kopā strādā 293 pedagogi. ESF projekta„Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” ietvaros 2010.gadā dažādās aktivitātēspiedalījās 12 Līvānu novada izglītības iestādes, kopumā projektā iesaistījās 118 pedagogi. - Pirmsskolas izglītību var iegūt PII „Rūķīši” (Līvānos, Rīgas ielā 13), Jaunsilavas pamatskolas, Rudzātu vidusskolas, Jersikas pamatskolas, Sutru pamatskolas, Rožupes pamatskolas, kā arī Līvānu 2.vidusskolas pirmskolas izglītības grupās. Ņemot vērā ievērojamus pašvaldības ieguldījumus atbilstošu telpu nodrošināšanā, PII „Rūķīši” paplašināšanā, 2010./2011.gadā pilnīgi visiem Līvānu novada bērniem pirmskolas vecumā, kuri tika laicīgi pieteikti iestādē un kuru vecāki bija izpildījuši normatīvo aktu prasības attiecībā uz nepieciešamo izziņu iesniegšanu u.c., vietas bērnu dārzā tika nodrošinātas. Bērnus bērnudārzā uzņem no 1,7 gadiem. Ņemot vērā pēdējās izmaiņas LR normatīvajos aktos, arī Līvānu novada pašvaldībai jāplāno pasākumi, lai nodrošinātu vietas pirmsskolas grupās bērniem jau no 1,5 gadu vecuma. Izvērtējot ģimenei labvēlīgu vidi Līvānu novadā, jāsecina, ka jaunajām māmiņām, kuras samērā ātri vēlas atsākt strādāt, ir problemātiski nodrošināt bērna atbilstošu pieskatīšanu – ja bērns ir vecumā zem 1,7 gadiem un nav pieejama auklīte, jaunā sieviete nevar atsākt darbu. Kā viens no atbalsta pasākumiem varētu būt sertificēto auklīšu (kas beigušas NVA profesionālos kursus) kontaktinformācijas ievietošana pašvaldības mājas lapā. Gan PII „Rūķīši”, gan visās pagastu skolās esošās pirmsskolas izglītības grupas sagatavo bērnus skolai, līdz ar to skolā bērnam ir daudz vieglāk (bērni attīstās gan fiziski, gan muzikāli, gan psiholoģiski). Vispārējās izglītības iestādes: Līvānu 1.vidusskola Skola apņēmusies līdz 2013./2014.mācību gadam izpildīt visas prasības un veikt atbilstošus sagatavošanās pasākumus, lai pretendētu uz valsts ģimnāzijas statusa atkārtotu iegūšanu. Papildus tiek pētītas iespējas t.s. Reālģimnāzijas izveidei. Tas nebūs viegli, jo šāda veida ģimnāzijas Latvijā šobrīd nav. Taču skolas vadība un personāls ir gatavi mērķtiecīgi strādāt, lai veidotu specifiskas apmācību programmas, kas pietuvinātas reālajai dzīvei, tādējādi
  37. 37. 37 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija) skolēnus labāk sagatavojot praktiskajai dzīvei. Līdz ar to nepieciešami vairāku klašu telpu remonti un papildus aprīkojuma, mācību līdzekļu iegāde (piem. mājturības kabinetiem). Otrs svarīgs uzsvars Līvanu 1.vidusskolas turpmakajā attīstībā tiks likts uz matemātikas, dabas zinību un svešvalodu apguvi. Līdzšinējie audzēkņu rezultāti pierāda, ka skolā ir pietiekoši kvalificēti mācībspēki, motivēti bērni un jaunieši, lai minētos priekšmetus apgūtu augstā līmenī. Attēls nr.9: Līvānu 1.vidusskola Svarīgi aspekti, kurus Līvānu 1.vidusskola plāno integrēt savā turpmākajā darbā un kas atbilst Latgales stratēģijas 2012 – 2017 apakšprogrammas „Skola +” mērķiem5 par skolas funkciju un sniegto pakalpojumu paplašināšanu, ir: - ģimenes labsajūtas veidošana (t.sk. jauno māmiņu skola, psihologa pieejamība vecākiem, kurš varētu darboties visās novada skolās); - uzņēmējdarbības izglītība visos vecumos (t.sk. dalība Junior Achievement programmā); - modernās tehnoloģijas (ja skolā tiek izveidots IT centrs) - radošās domāšanas un dabaszinību attīstība visos vecumposmos (ja sākumskolā - Laimiņas skolā tiek izveidots dabas zinību kabinets) Bez tam skolā turpinās darboties pedagoģiskās korekcijas klase un C līmeņa klase ar mērķi nodrošināt bērniem pedagoģisku un medicīnisku korekcijas atbalstu, palīdzēt apgūt komunikācijas, pašapkalpošanās un dažādus mācīšanās paņēmienus. Lai maksimāli motivētu gan vietējos, gan blakus novadu jauniešu vidusskolas studijām izvēlēties Līvānu 1.vidusskolu, skolas vadība plāno paredzēt vairākus papildus atbalsta pasākumus, piem., stipendiju piešķiršanu vidusskolēniem, kas mācās uz 7-10 ballēm, speciālās (koriģējošās) vingrošanas nodrošināšana. Taču, ņemot vērā pašvaldības ierobežotās budžeta iespējas, šīs aktivitātes galvenokārt jāplāno sadarbībā ar novadā esošo uzņēmēju atbalstu, biedrību darbību atsevišķu projektu ietvaros, piesaistot ārējo finansējumu. Lai pilnībā sakārtotu skolas infrastruktūru, nepieciešami milzīgi ieguldījumi telpu pārbūvē, vides sakārtošanā un mācību procesa modernizācijā. Diemžēl pašvaldības ierobežotā budžeta dēļ tuvākajos 3-4 gados visas vajadzības netiks apmierinātas, taču plānoti vairāki projekti kā prioritārie pasākumi saistībā ar telpu pārplānošanu to racionālākai izmantošanai. Līvanu 1.vidusskola ir viena no divām novada skolām, kuras pilnībā pārgājušas uz e-žurnāla izmantošanu. 5 Skola kā daudzfunkcionāls izglītības, kultūras, sabiedrisko un paaudžu mijiedarbības centrs /”Latgales stratēģija 2030”, 2010.g./
  38. 38. 38 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija) Līvanu 1.vidusskolas ārpusklašu darbā lielu ieguldījumu sniedz biedrība „Līvānu 1.vidusskolas atbalsta biedrība” un tai cieši blakus esošais Vecāku klubiņš (neformāla vecāku apvienība). Līvānu 2.vidusskola Līvanu 2.vidusskola izceļas novada skolu tīklā ne tikai ar augstu sasniegumu līmeni eksaktajos priekšmetos (74% ir A,B,C līmenis), bet arī ar aktīvu ārpusstundu darbību, t.sk. kas orientēta uz skolēnu biznesa pamatzināšanu un prasmju attīstību. Jau kopš 1998.gada skolā katru gadu tiek dibināti mācību uzņēmumi (Junior Achievement ietvaros). Skolēniem pedagoga uzraudzībā ir iespēja pilnībā izjust uzņēmējdarbības vidi – atlasīt personālu, veikt dokumentācijas kārtošanu utt. Nozīmīgākie 3 uzņēmumi darbojušies 1) diskotēku organizēšanas pakalpojumu sniegšanā, 2) bērnu pasākumu un akciju organizēšanas pakalpojumu sniegšanā, 3) mākslas, amatniecības jomā (konfekšu pušķu veidošana un tirdzniecība). Jaunie uzņēmēji piedalījušies un guvuši atzinības arī starptautiskos firmu festivālos. 2010.gadā veikti skolas siltināšanas darbi, pēc kuriem Līvānu 2.vidusskola pilsētā izceļas ar savu ārsienu krāsu dizainu – šis ir objekts, kuru Līvānu viesi, kas brauc cauri pilsētai, ir noteikti pamanījuši. Skolas klašu telpas tiek pakapeniski uzlabotas, tās ir piemērotas mācību procesam un audzināšanas darbam, bet nopietnas problēmas pastāv ēdināšanas blokā un aktu zālē, kur nepieciešams veikt pamatīgus rekonstrukcijas darbus. Līvānu 2.vidusskolas aktu zāle šobrīd nevar tikt izmantota, kas ievērojami traucē kopējam skolas darbam. 2011.gada jūlijā skolas telpās darbu uzsāka zobārsta privātprakse (SIA „Some”), kas ir piemērs t.s. „Skola+” attīstībai ne tikai pagastu skolās, bet arī pilsētā. Attēls nr.10: Līvānu 2.vidusskolas un Līvānu novada Vakara (maiņu) vidusskolas ēka Līvānu novada Vakara (maiņu) vidusskola Līvānu novada Vakara (maiņu) vidusskola pēc savas specifikas ir vienīgā tāda Līvānu novada skola. Tiek piedāvātas 3 licencētas izglītības programmas:  Pedagoģiskās korekcijas pamatizglītības programma, kurā skolēni var mācīties - padziļināti tieši tos mācību priekšmetus, kuri sagādā grūtības. Šajā programmā arī adaptējas un mācības turpina mūsu novada iedzīvotāji pēc ieslodzījumiem, kā arī audzēkņi no citiem novadiem bez vecuma ierobežojuma;
  39. 39. 39 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)  VVI vispārizglītojošā virziena izglītības programma;  VVI vispārizglītojošā virziena neklātienes izglītības programma (strādājošiem, notiek arī tālmācība ar skolēniem, kas daļēju mācības laiku pavada ārzemēs), šāda programma novadā tiek piedāvāta tikai vakarskolā. Bez tam skola veic nozīmīgu sociālo funkciju un sniedz mūžizglītības pakalpojumums. Katru gadu skolā notiek remonti, tā sakārtojot skolas estētisko vidi. Skolai uzlikts jauns jumts, saremontēts sanitārais mezgls, nomainīti logi, skaisti izremontēta aktu zāle, gaumīgi iekārtoti visi mācību kabineti - datorklase, bibliotēka, metodiskais kabinets, psihologa istaba, skolēnu un skolotāju atpūtas telpas. Pēc skolēnu skaita var secināt, ka ar katru gadu skolas skolēnu skaits pieaug. Līvānu novada Vakara (maiņu) vidusskolā mācās skolēni arī no citām (kopā 11) pašvaldībām, t.sk. ir 4 bāreņi un bez vecāku gādības palikušie, 6 invalīdi (2010./2011.m.g.). Skolā ir 7 klašu komplekti, strādā 10 skolotāji un 1 sociālais pedagogs. Skola aktīvi piedalās dažādos projektos: realizēts NVA projekts „Atbalsts invalīdiem – bezdarbniekiem profesionālo prasmju apguvei darba vietā”, īstenotas neformālās izglītības programmas bezdarbniekiem un darba meklētājiem NVA īstenotā aktīvā nodarbinātības pasākuma „Neformālās izglītības ieguve” ietvaros, dodot skolēniem - bezdarbniekiem iespēju papildus apgūt dažādus kursus. 2011.gada pavasarī skolai izdevies-saņemt ELFLA līdzfinansējumu projekta „Bērnu rotaļu istabas izveide Līvānu novada Vakara (maiņu) vidusskolā”. Projekta mērķis ir veicināt izglītības pieejamību un mācību procesa efektivizāciju jaunajiem vecākiem, kā arī dažādot izglītojošās un attīstošās aktivitātes pirmskolas vecuma bērniem Līvānu novadā, izveidojot bērnu rotaļu istabu Līvānu novada Vakara (maiņu) vidusskolā. Tas nozīmē, ka Vakara (maiņu) vidusskolas audzēkņiem būs iespējams atstāt bērnus pieskatīšanai, neuztraucoties par to drošību un pilnvērtīgi pavadīto laiku. Šīs aktivitātes pieejamības rezultātā samazināsies kavēto nodarbību skaits un uzlabosies zināšanu līmenis un izglītības kvalitāte audzēkņiem, kuri audzina bērnus un sastopas ar grūtībām nodrošināt bērnu pieskatīšanu mācību laikā. Audzēkņiem būs iespēja mācību laikā savu bērnu uz laiku uzticēt sociālajam pedagogam. Šādas vizuāli pievilcīgas un praktiskas rotaļu istabas izveide un pieejamība, iespēja atstāt bērnus pieskatīšanai iespējami piesaistīs arī citus jaunos vecākus gan no pilsētas, gan novada lauku teritorijām mācīties Līvānu vakarskolā, ja līdz šim šāda iespēja nav tikusi izmantota, sastopoties ar problēmām bērnu pieskatīšanas jomā. Projekta rezultātā audzēkņiem (vecākiem) tiks radītas vienlīdzīgas iespējas izglītības apguvē un atvieglots mācību process, jo izglītības apguve mūsdienās ir viens no svarīgākajiem faktoriem sekmīgai dalībai darba tirgū un savas ģimenes turpmākai nodrošināšanai. Rudzātu vidusskola Rudzātu vidusskola piedāvā pirmsskolas izglītības programmu, vispārējās pamatizglītības izglītības programmu latviešu mācībvalodā dienas skolā un vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena izglītības programmu. Pieejamas 3-4 un 5-6 gadīgu bērnu

×