Livanu novada attiestibas programma 2012-2018
Upcoming SlideShare
Loading in...5
×
 

Livanu novada attiestibas programma 2012-2018

on

  • 2,087 views

 

Statistics

Views

Total Views
2,087
Views on SlideShare
2,087
Embed Views
0

Actions

Likes
0
Downloads
2
Comments
0

0 Embeds 0

No embeds

Accessibility

Categories

Upload Details

Uploaded via as Adobe PDF

Usage Rights

© All Rights Reserved

Report content

Flagged as inappropriate Flag as inappropriate
Flag as inappropriate

Select your reason for flagging this presentation as inappropriate.

Cancel
  • Full Name Full Name Comment goes here.
    Are you sure you want to
    Your message goes here
    Processing…
Post Comment
Edit your comment

Livanu novada attiestibas programma 2012-2018 Livanu novada attiestibas programma 2012-2018 Document Transcript

  • Līvānu novada pašvaldībasintegrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Līvāni 2011
  • 2 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. - 2018. gadam izstrādāta Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projekta „Līvānu novada pašvaldības attīstības plānošanas kapacitātes paaugstināšana” ietvaros. (Darbības programma 2007. - 2013.gadam: Cilvēkresursi un nodarbinātība; Prioritāte: 1.5. Administratīvās kapacitātes stiprināšana; Pasākums: 1.5.3. Plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību administratīvās un attīstības plānošanas kapacitātes stiprināšana. Aktivitāte: 1.5.3.2. Plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību attīstības plānošanas kapacitātes paaugstināšana) Izpildītājs: SIA „ArGaumi” Reģ.nr. 41503049819, Domes iela 3, Līvāni, LV-5316, Latvija Izstrādes darba grupa: M.Env.Sc. Marika Rudzīte-Griķe Mag.Paed. Valdis Kudiņš Dr.oec. Elita Jermolajeva M.B.A. Inese Matisāne M.Env.Sc. Inta Ādamsone Tehniskais atbalsts: Kaspars Pakalns Līga Vērdiņa Līga Luīze Ādamsone
  • 3 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam SATURS Saturs ................................................................................................................................... 3 Saīsinājumi ........................................................................................................................... 6 Terminu skaidrojums ............................................................................................................ 9 Kopsavilkums ..................................................................................................................... 12 I DAĻA: PAŠREIZĒJĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS ............................................ 15 1.1. Līvānu novada vispārīgs fizioģeogrāfiskais raksturojums .............................................. 17 SOCIĀLĀS VIDES RAKSTUROJUMS ........................................................................23 1.2. Iedzīvotāji..................................................................................................................... 24 1.3. Līvānu novada demogrāfiskais modelis ........................................................................ 31 1.4. Nodarbinātība .............................................................................................................. 35 1.5. Izglītība un tālākizglītība............................................................................................... 41 1.6. Veselības aprūpe .......................................................................................................... 66 1.7. Sociālie pakalpojumi un dzīvojamā fonda nodrošinājums ............................................. 70 1.8. Kultūrvide, bibliotēkas, sports un brīvais laiks .............................................................. 73 1.9. Publiskā pārvalde, projekti, pašvaldības un iedzīvotaju sadarbība ................................ 87 Galvenie secinājumi .......................................................................................................... 100 DABAS VIDES RAKSTUROJUMS ........................................................................... 101 1.10. Ģeoloģiskā uzbūve ................................................................................................... 102 1.11. Derīgie dabas resursi................................................................................................. 104 1.12. Klimatiskie apstākļi................................................................................................... 114 1.13. Dabas vērtības .......................................................................................................... 116 1.14. Dabas vides riski ....................................................................................................... 121 1.15. Publiskās teritorijas .................................................................................................. 123 1.16. Vides komunikācija un vides pārvaldība .................................................................... 127 Galvenie secinājumi ...........................................................................................................131 EKONOMISKĀS VIDES RAKSTUROJUMS ............................................................. 132 1.17.Uzņēmējdarbība .........................................................................................................133 1.18. Tūrisms ..................................................................................................................... 143 1.19. Ekonomikas pamata infrastruktūra un komunālie pakalpojumi ................................ 166 1.20. Transporta un sakaru infrastruktūra ......................................................................... 174 1.21. Investīciju vide .......................................................................................................... 181
  • 4 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam 1.22. Uzņēmējdarbības atbalsts ........................................................................................ 183 1.23. Sociālā uzņēmējdarbība ........................................................................................... 187 Galvenie secinājumi .......................................................................................................... 190 1.24. Sociālās, dabas un ekonomiskās vides SVID analīze ................................................. 191 II DAĻA:STRATĒĢISKĀ DAĻA ................................................................................198 2.1. Ievads ......................................................................................................................... 199 2.2. Plānošanas konteksts un tiesiskais ietvars.................................................................. 200 2.3. Līvānu novada VĪZIJA 2020 ........................................................................................ 207 2.4. Līvānu novada funkcionālās ietekmes zona un ekonomiskā specializācija ................. 208 2.5. Līvānu novada attīstības STRATĒĢIJA ....................................................................... 215 2.6. RĪCĪBU PLĀNS – prioritātes, rīcību virzieni, rīcības, pasākumi, sasniegumu indikatori, pasākumu realizācijas laiks un atbildīgie ........................................................................... 216 2.7. Līvānu pilsētai pieguļošās industriālās teritorijas attīstības scenāriji ........................... 238 2.8. Valsts loma Rīcību plāna izpildē ................................................................................. 250 III DAĻA: INVESTĪCIJU PLĀNS ............................................................................... 253 3.1. Ievads ......................................................................................................................... 254 3.2. Investīciju plāns 2012-2014.gadam ............................................................................. 255 3.3. 2012.-2018.gadu periodam ieteicamie projekti privātajā sektorā ............................... 262 IV DAĻA: IEVIEŠANAS UZRAUDZĪBAS PLĀNS .................................................... 264 4.1. Ievads ......................................................................................................................... 265 4.2. Ieviešanas uzraudzības kārtība un institucionālais ietvars .......................................... 266 4.3. Līvānu novada teritorijas attīstības rādītāji ................................................................. 268 4.4. Attīstības programmas ieviešanas izvērtējuma rādītāji .............................................. 270 4.5. Uzraudzības ziņojumu sagatavošanas un iesniegšanas kārtība .................................. 275 V DAĻA: PĀRSKATS PAR LĪVĀNU NOVADA ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS 2012.- 2018.GADAM IZSTRĀDI UN SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBU...................................... 279 5.1. Ievads ......................................................................................................................... 280 5.2. Sabiedrības līdzdalības procesa raksturojums ............................................................ 281 5.3. Iesniegtie priekšlikumi un atbildes, ziņojums par publisko apspriešanu ...................... 287 PIELIKUMI ............................................................................................................ 288 1.Pielikums: Līvānu novada domes struktūra .................................................................... 289 2.Pielikums: Pašvaldības izpildvaras vispārējā struktūra ................................................... 290
  • 5 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam 3.Pielikums: Pašvaldības administrācijas struktūra ........................................................... 291 4. Pielikums: Līvānu novada pašvaldības pēdējos 5 gados realizēto projektu saraksts ...... 292 5.Pielikums: Naktsmītnes Līvānu novadā ......................................................................... 304 6.Pielikums: Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi Līvānu novadā ..................................... 305 7.Pielikums: Velo maršruti un laivošanas maršruti Līvānu novadā ..................................... 306 8.Pielikums: Sabiedrības iesaistes kampaņas AP izstrādē „... un nesaki, ka Tu nezināji!” skrejlapa ........................................................................................................................... 307 9.Pielikums: Sabiedrības iesaistes kampaņas uzsākšanas ievadraksta „Līvānos atvērta jauna ražotne” kopija ................................................................................................................. 308 10.Pielikums: Sabiedrības iesaistei izmanoto aptaujas anketu paraugi: iedzīvotājiem, uzņēmējiem, blakus esošajām pašvaldībām, ārējiem ekspertiem ..................................... 309 11.Pielikums: Publiskās apspriešanas laikā saņemto sabiedrības iebildumu un priekšlikumu kopsavilkums par Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programmas 2012.- 2018.gadam 1.redakciju, programmas Vides pārskata 1.redakcija .................................... 322
  • 6 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam SAĪSINĀJUMI1 AP Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012.-2018. AS Akciju sabiedrība ATR Administratīvi teritoriālā reforma CSP Centrālā statistikas pārvalde DUS Degvielas uzpildes stacija ELFLA Eiropas Lauku fonds lauksaimniecības attīstībai EM LR Ekonomikas ministrija ERAF Eiropas Reģionālās attīstības fonds ES Eiropas Savienība ESF Eiropas Sociālais fonds ESK Ekonomiskā un sociālā kohēzija EUR Eiro FM LR Finanšu ministrija GSS Gāzes sadales stacija ha Hektāri IKT Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas INTERREG ES Kopienas iniciatīvas pārrobežu sadarbības programma www.bsrinterreg.net IT Informācijas tehnoloģijas IU Individuālais uzņēmums IVN Ietekmes uz vidi novērtējums IZM LR Izglītības un zinātnes ministrija KIF Kopienu iniciatīvu fonds km kilometri KNHM Nīderlandes fonds Koninklijke Nederlandsche Heidemaatschappij kW Kilovati kWh Kilovatstundas KPFI Klimata pārmaiņu finanšu instruments LAD Lauku atbalsta dienests LATC Līvānu aktīva tūrisma centrs LBJC Līvānu bērnu un jauniešu centrs LBJSS Līvānu bērnu un jauniešu sporta skola LDzKS SIA „Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība” 1 Atsevišķās AP sadaļās lietotie papildus saīsinājumi skaidroti attiecīgajā sadaļā
  • 7 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam LIIC Līvānu inženiertehnoloģiju un inovāciju centrs LM LR Labklājības ministrija LMAC Latgales mākslas un amatniecības centrs LMT SIA „Latvijas Mobilais Telefons” LNCB Līvānu novada centrālā bibliotēka LNKC Līvānu novada kultūras centrs LNLAD Līvānu novada domes Lauku atbalsta daļa LNP Līvānu novada pašvaldība LPR Latgales plānošanas reģions LR Latvijas Republika LVL Latvijas lats LVĢMA Latvijas vides ģeoloģijas un metroloģijas aģentūra LVM Latvijas Valsts meži m metri MK Ministru Kabinets mW Megavati NAI Notekūdeņu attīrīšanas (atdzelžošanas) iekārtas NVA Nodarbinātības valsts aģentūra NVO Nevalstiskā organizācija PFIF Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds PII Pirmskolas izglītības iestāde PMLP Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde PPP Publiskās privātās partnerības pasākums (projekts) PVN Pievienotās vērtības nodoklis Rtg Rentgens SAI Sadzīves atkritumu izgāztuve SDV Saimnieciskās darbības veicēji SIA Sabiedrība ar ierobežotu atbildību SIF Sabiedrības integrācijas fonds SM LR Satiksmes ministrija SVID Stiprās un vājās puses, iespējas, draudi TEP Tehniski ekonomiskais pamatojums UP (Līvānu novada) Uzņēmēju padome UR LR Uzņēmumu reģistrs VARAM LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
  • 8 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam VAS Valsts akciju sabiedrība VM LR Veselības ministrija VI LR Veselības inspekcija VID Valsts ieņēmumu dienests VMD Valsts meža dienests VPVB Vides pārraudzības valsts birojs VVI Vispārējā vidējā izglītība VZD Valsts Zemes dienests ZM LR Zemkopības ministrija z/s Zemnieku saimniecība
  • 9 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadamTERMINU SKAIDROJUMSAinava Redzeslokā esoši un saredzami zemes virsmas ģeomorfoloģiskie, floras un faunas elementi, kas radušies biotisku, abiotisku un cilvēka darbības rezultātā.Attīstības plānošana Principu, mērķu un to sasniegšanai nepieciešamās rīcības izstrāde nolūkā īstenot politiski noteiktas prioritātes un nodrošināt sabiedrības un teritorijas attīstību.Attīstības programma Vidēja termiņa plānošanas dokuments, kurā noteikts pasākumu kopums ilgtermiņa prioritāšu īstenošanai.Bezdarba līmenis Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēto un bezdarbnieka statusu ieguvušo īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā procentos (%).Bioloģiskā Dzīvo organismu formu dažādība visās vidēs. Bioloģisko daudzveidību aplūkodaudzveidība ģenētiskajā, sugu un ekosistēmu līmenī.Biotops Teritorija, kuru raksturo līdzīgas biotiskas un abiotiskas pazīmesEkonomiski aktīvie Abu dzimumu personas, kas pārskata periodā piedāvā savu darbu materiālo vērtībuiedzīvotāji ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji sastāv no nodarbinātajiem un nestrādājošiem iedzīvotājiem, kuri aktīvi meklē darbuEkosistēma Ekosistēmu veido augu, dzīvnieku un mikroorganismu funkcionāli saistīta kopa un to nedzīvā vide, kas atrodas ciešā mijiedarbībā un viens otru ietekmēDabas liegums Īpaši aizsargājama dabas teritorijaDemogrāfiskā slodze Darbspējas vecumu nesasniegušo un pārsniegušo personu skaits vidēji uz 1000 personām darbspējas vecumāEkonomikas profils Teritorijas ilgtermiņa ekonomiskās attīstības raksturojums, kas atspoguļo perspektīvos uzņēmējdarbības attīstības virzienus un priekšnoteikumus to attīstībai infrastruktūras, pakalpojumu, cilvēkresursu u.c. jomās.E-pārvalde Atbilstoši Latvijas e-pārvaldes koncepcijai e-pārvalde tās šaurākajā nozīmē ir sabiedrisko pakalpojumu sniegšana, izmantojot elektroniskos līdzekļus (internetu). Plašākajā nozīmē e-pārvalde tiek lietota visaptverošu valsts pārvaldes darba pilnveidošanas programmu kontekstā, kur papildus pakalpojumu sniegšanas elektronizācijai tiek risināti arī citi valsts pārvaldes darbības pilnveidošanas jautājumi.Funkcionālās Teritorija A, kuras attīstību ietekmē teritorija B.ietekmes zonaIetekme uz vidi Saimnieciskās darbības tieši vai netieši izraisītas pārmaiņas vidēInterešu grupas Juridisku un/vai fizisku personu kopums, kuras pārstāv savas intereses kādā konkrētā darbības jomāIlgtspējīga attīstība Attīstība, kura apmierina šodienas vajadzības, neradot draudus nākotnes vajadzību apmierināšanai (Ziņojums „Mūsu kopīgā nākotne”, 1972)
  • 10 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadamInformācijas Sabiedrības (cilvēces) ilgtspējīgas attīstības process, kuru veicina augoša zināšanusabiedrība pārvaldība, kurā sabiedrība veidojas un attīstās kā augsti izglītotu indivīdu kopiena un kurā zināšanu ekonomika sekmē visas sabiedrības un ikviena indivīda dzīves līmeņa pieaugumu. Termins kopumā atspoguļo pieaugošo zināšanu pārvaldību, sistematizēšanu un izplatīšanu sabiedrībā, papildu informācijai ietverot šajā jēdzienā izpratni, saprašanu, pieredzi, kvalifikāciju, kompetenci, spējas un gudrību.Integrēt Iesaistīt kādā kopumā, veselumā, apvienot elementus, daļas, lai izveidotu vienu veselu kopumu, sasaistīt vienā veselumā ar ko cituIntegrēta pieeja Pieeja attīstības plānošanā, kas paredz koordinētu telpisko, tematisko un laika dimensiju, nodrošinot interešu saskaņotību starp visiem pārvaldes līmeņiem (nacionālo, reģionālo, vietējo) un ieinteresētajām pusēm (iedzīvotājiem, uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām u.c.), izmantojot konkrētus (finanšu) instrumentus, lai sasniegtu noteiktos mērķus un prioritātesInvestīciju plāns Attīstības programmas rīcības plāna sastāvdaļa laika posmam vismaz līdz 3 gadiem, kuru apstiprina pašvaldība. Investīciju plānu var aktualizēt katru gaduMetodoloģija Skaidrojošā, teorētiskā pamatojuma un metodoloģiskā sadaļa, kurā atspoguļota attīstības programmas izstrādes normatīvā bāze, plānošanas dokumentu hierarhija un aprakstītas attīstības programmas sastāvdaļasMigrācijas saldo Starpība starp kādā teritorijā iebraukušo un no tās izbraukušo iedzīvotāju skaitu noteiktā laika periodā. Pozitīva vērtība nozīmē, ka teritorijā ierodas vairāk cilvēku nekā izbrauc, bet negatīva vērtība nozīmē, ka vairāk cilvēku izbrauc un mazāk iebrauc.Modernās Mūsdienu sakaru, informācijas, izklaides līdzekļi, resursu patēriņa uzskaites u.c. līdzekļitehnoloģijas (piem., datori, mobilie telefoni, Internets, GPS, ūdens skaitītāji), majsaimniecībā, personīgajā dzīvē un uzņēmējdarbībā nepieciešamās jaunās tehnoloģijasMonitorings Regulāra novērošana, vērtēšana un pārskats par rīcībām un pārmaiņām attīstības programmas īstenošanāNodarbinātības Nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars atbilstošās vecuma grupas iedzīvotāju kopskaitā,līmenis procentosPastāvīgie iedzīvotāji Iedzīvotāji, kuru reģistrētā dzīvesvieta ir attiecīgā administratīvā teritorijaPievienotā vērtība Preces vai pakalpojuma vērtības pieaugums, pateicoties izmantoto izejvielu kvalitātei, pielietotajām metodēm un tehnoloģijām (t.sk. modernajām), ražotāja vai pakalpojuma sniedzēja intelektuālajam ieguldījumam, darbam un personīgajai attieksmeiPrioritāte Teritorijas attīstības vispārējā aktualitāte, kuras risināšana tiek izvirzīta priekšplānā salīdzinājumā ar citām attīstības aktualitātēmProjekts Pasākumu kopums, kas veicams noteiktu mērķu sasniegšanai noteiktā laika periodā ar iepriekš noteiktiem finansiālajiem, materiālajiem un cilvēku resursiemRehabilitācija Iepriekšējo tiesību, arī iepriekšējā sociālā stāvokļa atjaunošana, pasākumu komplekss, kas cilvēkam pēc saslimšanas vai ievainojuma palīdz atgūt darbaspējas, fizisko, garīgo un profesionālo pilnvērtībuRekreācija Ar brīvā laika izmantošanu saistīta sabiedrības sfēra
  • 11 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadamRekultivācija Ainavas vai citas teritorijas sakopšana, zemes auglības atjaunošana pēc saimnieciskās darbības izraisītiem postījumiemRīcību plāns Attīstības programmas sadaļa, kas ietver konkrētu pasākumu kopumu un investīciju plānu attīstības programmā noteikto uzdevumu īstenošanaiSabiedriskā apspriede Sanāksme, kurā piedalās un savus iebildumus un priekšlikumus sniedz sabiedrības pārstāvjiStratēģija Attīstības programmas sadaļa, kurā definēts teritorijas attīstības pamata plāns, t.sk. pašvaldības vidēja termiņa prioritātes, mērķi, to sasniegšanas rīcību virzieni un sasniegšanas mehānismsStratēģiskais Ietekmes uz vidi novērtējums plānošanas dokumentam, kura īstenošana var būtiskiietekmes uz vidi ietekmēt vidi, arī vides pārskata sagatavošana, apspriešana, sabiedrības iesaistīšananovērtējums vides pārskata apspriešanā un konsultāciju veikšana, vides pārskata un tā apspriešanas rezultātu ņemšana vērā plānošanas dokumenta sagatavošanā un izmantošana lēmumu pieņemšanai, kā arī informācijas sniegšana par pieņemto lēmumuTeritorijas attīstības Dokumentu kopums, kas sastāv no teritorijas attīstības programmas un teritorijasplāns plānojuma un kas, ievērojot teritorijas attīstības plānošanas principus un priekšnoteikumus, teritorijas un tautsaimniecības nozaru attīstības analīzes rezultātus un prognozes, nosaka teritorijas vispusīgas un ilgtspējīgas attīstības mērķus un to sasniegšanas stratēģijuTeritorijas plānojums Ilgtermiņa teritorijas plānošanas dokuments vai plānošanas dokumentu kopums, kurš izstrādāts un stājies spēkā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un kurā atbilstoši plānošanas līmenim un plānojuma veidam rakstveidā un grafiski attēlota teritorijas pašreizējā un noteikta plānotā (atļautā) izmantošana un šīs teritorijas izmantošanas aprobežojumi (atbilstoši likumam "Teritorijas plānošanas likums")Uzņēmējdarbība Saimnieciskā darbība ko veic mikro, mazie, vidējie, lielie uzņēmumi, zemnieku saimniecības un individuālie komersanti (pašnodarbinātie)Vide Ekonomiskā vides, sociālā vides un dabas vides apvienojums un mijiedarbībaVides pārvaldība Vides zinātnes apakšnozare, kas, sistemātiski savienojot humanitāro, sociālo, inženierzinātņu un dabaszinātņu metodoloģiju, risina vides problēmas. Vietējai pašvaldība tas nozīmē konkrētas pieņemtās vides politikas plānošanu, ieviešanas plāna programmēšanu un šī plāna realizēšanu konkrētu projektu viedā.Vīzija Lakonisks ilgtermiņa nākotnes redzējums, kas vienlaikus parāda teritorijas unikālās vērtības.
  • 12 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam KOPSAVILKUMS Līvānu novads atrodas Latvijas dienvidaustrumos, Daugavas labajā krastā, Latgales plānošanas reģionā. Līvānu novads ir pirmā pašvaldība Latgalē, iebraucot Līvānos no galvaspilsētas - Rīgas puses. Tā ir kā vizītkarte un atslēga Latgales vārtos, pa kuriem tālāk doties iepazīt viesmīlīgo Latgali. Līvānu novads sākotnēji tika izveidots 1999.gada 21.decembrī uz LR Ministru Kabineta noteikumu Nr.411/1999 pamata, kad administratīvi teritoriālās reformas (ATR) ietvaros novadā apvienojās Līvānu pilsēta, Rožupes pagasts un Turku pagasts. Nākošā administratīvi teritoriālā reforma Latvijā tiek pabeigta 2009. gada 1. jūlijā, kad 522 pašvaldību vietā izveido 118 vietējās pašvaldības: 109 novadus un 9 republikas pilsētas. Līvānu novadam pievienojas arī Sutru, Rudzātu un Jersikas pagasti. 2009. gada 1. jūlijā izbeidzas arī rajonu padomju pilnvaras. No Preiļu rajona padomes Līvānu novads pārņem Līvānu mākslas skolu un Rudzātu speciālo internātpamatskolu. Pašreizējais Līvānu novads aptver Līvānu pilsētu un piecus pagastus – Rožupi, Turkus, Sutrus, Rudzātus un Jersiku. Novadā dzīvo 13906 iedzīvotāji (PMLP dati uz 01.01.2011.), un iedzīvotāju skaita ziņā tas ir 25.lielākais novads no 109 novadiem Latvijā. Līvānu novada teritorijas kopplatība ir 62 180 ha, t.sk. Līvānu pilsēta – 497 ha, Rožupes pagasts – 18 163 ha, Rudzātu pagasts – 12 467, Turku pagasts – 11 900 ha, Jersikas pagasts – 11 360 ha un Sutru pagasts – 7 793 ha. Attēls 1 : Līvānu novada novietojums
  • 13 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Līvānu pilsēta ir reģionālās nozīmes attīstības centrs ar nozīmīgu kultūras, ražošanas, sociālo infrastruktūru, pakalpojumiem un sabiedriskajām iestādēm. Attālums līdz Rīgai ir 167 km, līdz Preiļiem 36 km, līdz Jēkabpilij 25 km, līdz Daugavpilij 65 km, līdz Rēzeknei 100 km. Līvānu novada ekonomiskās ietekmes sfēra ir ietverta t.s. Latgales ekonomiskā trijstūra telpā „Daugavpils – Rēzekne – Jēkabpils” (skat. 2.attēlu). Ģeogrāfiskā atrašanās vieta un blakus esošo lielāko pilsētu resursi tiek ņemti vērā, lai apzinātu un saskaņoti plānotu Līvānu novada integrētu attīstību. Attēls 2: Latgales ekonomiskā trijstūra telpa „Daugavpils – Rēzekne – Jēkabpils” Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012.–2018.gadam (turpmāk AP) ir vidējā termiņa plānošanas dokuments, kurš izstrādāts saskaņā ar LR Reģionālās attīstības likumu (RAL), Attīstības plānošanas sistēmas likumu un LR RAPLM (vēlāk VARAM) Metodiskiem ieteikumiem attīstības programmu izstrādei reģionālā un vietējā līmenī (aktualizētā versija, 2010.gada 23.septembris). AP ir saglabājusi pēctecību ar 2008.–2014.gada Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programmu un ir saskaņā ar Līvānu novada teritorijas plānojumu 2006.–2018.gadam, kā arī ar jaunā teritorijas plānojuma projektu. Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programmai 2012.- 2018.gadam piemērota stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra saskaņā ar Vides pārraudzības valsts biroja 2011.gada 31.maija lēmumu Nr.32 „Par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma piemērošanu”. AP loma ir: apzināt un novērtēt Līvānu novada pašvaldības rīcībā esošos resursus (dabas resursi, infrastruktūra, cilvēkresursi), piedāvājot skaidru redzējumu un risinājumus to efektīvākai izmantošanai; mērķtiecīgi plānot rīcības un investīcijas (t.sk. pamats pašvaldības budžeta plānošanai); sekmēt visa veida investīciju piesaisti (t.sk. pamats valsts atbalsta
  • 14 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam plānošanai, ārvalstu un vietējo privāto investīciju piesaistei) un sekmēt Līvānu novada teritorijas atpazīstamību.‫‏‬ AP ir ietvertas šādas sadaļas:  pašreizējās situācijas raksturojums un analīze;  stratēģiskā daļa – vidēja termiņa attīstības prioritātes, nepieciešamie rīcību virzieni un pasākumu kopums, pasākumu realizācijas laiks un atbildīgie, kā arī vidējā termiņā sasniedzamie rezultāti;  investīciju plāns – investīciju projektu kopums un to sasaisti ar atbildīgajiem izpildītājiem un finanšu resursiem;  AP ieviešanas uzraudzības kārtība – uzraudzības un ziņojuma sagatavošanas periodiskums, ziņojumā analizējamie uzraudzības rādītāji;  pārskats par sabiedrības līdzdalības pasākumiem.
  • 15 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam I DAĻA: PAŠREIZĒJĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS
  • 16 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam IEVADS Atbilstoši Latgales plānošanas reģiona teritorijas plānojumam (2006.–2026.)2, Latgales reģiona ilgtspējīgas attīstības pamatakmens ir policentrisks konkurētspējīgu un dinamisku apdzīvoto vietu tīkls. Līvānu pilsēta ir reģionālās nozīmes centrs, kā arī nozīmīgs kultūras un ražošanas centrs. Līvānu pilsētas sniegtos pakalpojumus labprāt plašāk izmantotu arī Daugavas otra krasta teritoriju iedzīvotāji, taču to ierobežo sliktā satiksme pār Daugavu, jo nav tilta. Vasaras periodā tiek izmantotas 2 pārceltuves, bet ziemas periodā atbilstošu savienojumu nav vispār. 2 2007.gada 17.septembrī to atbalstīja Nacionālā reģionālās attīstības padome (NRAP).
  • 17 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam 1.1. LĪVĀNU NOVADA VISPĀRĪGS FIZIOĢEOGRĀFISKAIS RAKSTUROJUMS Līvānu pilsēta Līvāniem ir raksturīga lineāra telpiskā struktūra, jo pilsētu ierobežo upe (Daugava) rietumu pusē un visai mitras (dažviet purvainas) teritorijas austrumu pusē. Pilsētas kopējā platība ir 497 ha. Daļu pilsētas teritorijas aizņem ražošanas objektu un darījumu apbūves teritorijas (8% no kopējās pilsētas platības). Pilsētā ir salīdzinoši daudz dabas teritoriju - apstādījumi, skvēri, parki (11,5%). Pilsētas kapu teritorija, kas arī pieskaitāma pie zaļajām pilsētas teritorijām, aizņem 0,85% no kopējās pilsētas teritorijas. Pilsētā ievērojamu platību (vairāk kā 5%) aizņem arī satiksmes infrastruktūra un tehnisko objektu apbūves teritorijas, t.sk. dzelzceļa līnija ar tai piegulošo teritoriju. Savrupmāju dzīvojamā apbūve izkārtota gandrīz 30% pilsētas platības, savukārt daudzdzīvokļu mājas aizņem ap 4% no pilsētas teritorijas. Līvānu pilsētas attīstība ir vērsta uz pilsētas funkcionālu un kompozicionālu sakārtošanu, akcentējot centra veidolu, ražošanas teritoriju nepaplašināšanu pilsētā, bet gan bijušo industriālo teritoriju atjaunošanu (t.sk. agrāk piepilsētas teritorijā esošo industriālo zonu iekļaujot pilsētas teritorijā), daudzdzīvokļu māju teritoriju pilnīgu labiekārtošanu, publiskās telpas kvalitātes uzlabošanu, upju krastmalu priekšrocību izmantošanu. Attēls 1: Līvānu pilsētas ģeogrāfiskais izvietojums Pilsētas centra lineāro raksturu nosaka Daugavas mala, Rīgas iela, dzelzceļš. Ap Rīgas ielu kā pilsētas galveno asi organizējas apbūve un pakalpojumu objekti. Darījumu un sabiedriskās funkcijas zonas aptver teritoriju abos Dubnas krastos no skolas teritorijas līdz tirdzniecības centram un autostāvvietai. Šī teritorija raksturo pilsētas kodolu. Centra zonas jaunā attīstības teritorija attīstās Rīgas ielas šķērsvirzienā gar Domes ielu un Dubnas upi līdz pat Daugavas krastam, kur atrodas Līvānu inženiertehnoloģiju un inovāciju centrs, Latgales mākslas un amatniecības centrs, Līvānu aktīvā tūrisma centrs. Domes iela, pārtopot par ielu ar prioritāti gājējiem, varētu attīstīties kā aktīva sabiedriskā telpa iedzīvotāju atpūtai un izklaidei. Cik ierobežotajā pilsētas teritorijā iespējams, kā pozitīvs faktors jāuzsver ražošanas teritoriju atrašanās ārpus sabiedriskā centra. Līvānu novada, īpaši Līvānu pilsētas sniegtos pakalpojumus izmantotu arī Daugavas otrā krasta tuvējās teritorijas, taču sliktā satiksme pār Daugavu šo pakalpojumu pieejamību
  • 18 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam bremzē. Jauns savienojums pār Daugavu sniegtu lielu attīstības potenciālu Jēkabpils un Līvānu novadiem un veidotu ciešu sadarbības saikni. Līvānu apkārtne ir sevišķi bagāta ar saldūdens resursiem: tajā atrodas 7 ezeri, 11 mazas upītes, cauri novada teritorijai plūst Dubnas upe un teritorijas dienvidaustrumu mala robežojas ar Latvijas lielāko upi - Daugavu. Dubnas gada notece – 0,5 km³, kopgarums – 120 km un baseina laukums – 2768 km². Ūdenstilpņu ūdens kvalitāte ir piemērota gan tā rūpnieciskai izmantošanai, gan rekreācijai (izņemot Līvānu ezeru, kurā atbilstoši Sabiedrības Veselības aģentūras datiem 2009. un 2010.gadā peldēšanās nebija ieteicama līdz peldūdens kvalitātes problēmu novēršanai). Nākotnē pilsētas platību plānots paplašināt par aptuveni 198 ha, pilsētas teritorijai pievienojot ražošanas un darījumu apbūves teritorijas, jauktas darījumu un sabiedrisko objektu apbūves teritorijas, kā arī lauku apbūves un dzīvojamo māju apbūves teritorijas. rezultātā Līvāni varētu kļūt 1,4reizes lielāki nekā līdz šim. Plānotā pilsētas robežu paplašināšana ir saistīta ar inženiertehniskās apgādes, satiksmes infrastruktūras tālāku uzlabošanu pilsētā (rūpnieciskajā zonā, dzīvojamo māju rajonos), iespēju pašvaldībai pretendēt uz ES fondu finansējumu, lai sakārtotu ielas un tehnisko infrastruktūru industriālajā zonātagadējā Jersikas pagasta daļā, lai veidotu Līvānu pilsētu par reģiona nozīmes attīstības centru atbilstoši Latvija 2030 Telpiskās attīstības perspektīvai un Latgales plānošanas reģiona attīstības plānošanas dokumentiem.Šobrīd nav iespējams izstrādāt pilnīgu sociāli ekonomisko novērtējumu robežas izmaiņām vairāku iemeslu dēļ, t.sk. kadastrālo vērtību pārvērtēšana rūpnieciskajai apbūvei, kas stāsies spēkā 2013.gadā, ES atbalsta 2014.-2020.gadam prioritāra virzība uz pilsētu vai lauku teritorijām u.c. Veidojas diskusija starp pašvaldību, uzņēmējiem un citiem zemes īpašniekiem, un jaunā pilsētas robeža stāsies spēkā pēc nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. apstiprināšanas un ES programmu jauno aktivitāšu izsludināšanas. Rožupes pagasts Rožupes pagasts atrodas uz austrumiem no Līvānu pilsētas, starp diviem ceļiem, kas ved uz Preiļiem (P 63) un uz Upmalu (V 678). Rožupes ciems atrodas abpus Dubnas upei, tiek iedalīts Rožupe I (Dubnas labajā krastā) un Rožupe II (Dubnas kreisajā krastā). Ciemu divās daļās sadala Dubnas upe ar visai plašu palieni un vairākām attekām. Pavasara palu un lietavu laikā upe pārplūst, radot neērtības ciema iedzīvotājiem. Atrašanās pie Līvānu – Preiļu 1.šķiras valsts autoceļa pamato jaunu darījumu objektu izveidi Rožupes ciematā, kas perspektīvā var veidoties abās pusēs ceļam – gan Rožupes ciemā, gan pāri ceļam. Rožupes pagasta teritoriju šķērso 5 upes - Dubna, Feimanka, Oša, Sumanka un Melnupīte. Pagasta ziemeļaustrumos atrodas Skrebeļu purvs, rietumos - Pētermuižas purvs, austrumu pusē - daļa no Steporu purva un dienvidos - daļa no Krievu jeb Jersikas purva. Skrebeļu - Skrūzmaņu purvs tiek izmantots kūdras ieguvei 1800 ha platībā. Tā sūnu kūdras resursi noteikti ap 150 miljoni m³. Iegūto kūdru izmanto substrāta ražošanai, lopkopībā pakaišiem un arī apkurei. Purvus iespējams izmantot arī dzērveņu audzēšanai, kas gan līdz šim netiek darīts.
  • 19 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Attēls 2: Rožupes pagasta centrs Atšķirībā no citiem novada pagastiem Rožupes pagastā pirms dažiem gadiem lauku saimniekošanā populāra kļuva dīķsaimniecība kā viens no saimnieciskās darbības veidiem, kas būtiski ietekmējaarī lauku ainavu. Taču pēdējā laikā šī nodarbošanās samazinājusies. Pagastā atrodas neliela daļa (16,4ha) no dabas lieguma un NATURA 2000 teritorijas „Dubnas paliene”, kā arī divi valsts nozīmes aizsargājamie kultūras un arheoloģijas pieminekļi - Muktupāvelu senkapi (Muktupāvelos, Dubnas upes kreisajā krastā) un Oškalniešu senkapi (Oškalniešos). Turku pagasts Turku pagasta administratīvais centrs atrodas Zundānos, kas atrodas autoceļa V 754 malā 6 km attālumā no Līvāniem. Pagastā teritorijā ir Jaunsilavas un Turku ciemi. Turku ciems izvietojies 2.škiras valsts autoceļu V755 un V754 krustojumā. Ceļš V755 ved uz Mežārēm, kur ērti iespējams nokļūt arī ar sabiedrisko transportu, bet ceļš V754 caur Jaunsilavām – uz Līvāniem, bet pretējā virzienā - Steķiem. Abi šie ceļi Turku ciema iedzīvotājiem ir nozīmīgi, lai nokļūtu uz A12 valsts galveno ceļu. Dienvidaustrumos ciems robežojas ar Neretas upi, no citām pusēm to ieskauj lauksaimniecības zemes. Turku pagasta teritorijā ir 4 purvi - Māsānu, Peisenieku, Borovkas un Gaiņu. Nozīmīgākā Turku pagasta vērtība ir Gaiņu purvs – Natura 2000 teritorija.
  • 20 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Attēls 3: Lauksaimnieciskā darbība Turku pagastā Arī Turku pagastā atrodas divi valsts nozīmes aizsargājamie kultūras un arheoloģijas pieminekļi - Veiguru senkapi (Vecie kapi) un Ģedušu (Gavartines) pilskalns. Pilskalns atrodas Rudzētu – Steķu – Turku lielceļa kreisajā malā un no ceļa labi saskatāms. Pilskalns visumā uzglabājies neskarts. Pašreiz to izmantošana saistīta tikai ar aprobežojumu ievērošanu ap valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem. To turpmākā iekļaušana apritē (tūrisma maršrutos, piem.) atkarīga no vairākiem priekšdarbiem – izpētes, informācijas par objektu izvietošanas, pieejamības nodrošināšanas. Sutru pagasts Sutru pagastam ir ģeogrāfiski izdevīgā atrašanās vieta – līdz Līvāniem – 24 km, Preiļiem - 12 km, pagasta centrs SUTRI atrodas 0.2 km attālumā no valsts 1. šķiras autoceļa P63 Līvāni - Preiļi, laba, ērta sabiedriskā transporta satiksme ar Preiļiem, Līvāniem, Rīgu, kas nodrošina pašvaldības iedzīvotājiem pieeju pamata, vidējai un interešu izglītībai, neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, iespējas saņemt jebkuru ikdienas pakalpojumu un preču klāstu, kā arī nodrošina satiksmes iespējas pat līdz republikas galvaspilsētai. Sutru pagasta svarīgākā tautsaimniecības nozare ir lauksamniecība un mežsaimniecība. Sutru pagasta Šultēs atrodas viens no nedaudzajiem valsts nozīmes aizsargājamiem kultūras pieminekļiem – zemnieku sēta „Šultes”, kā arī vairāki pagasta nozīmes kultūrvēsturiskie objekti – dižkoki, baznīcas. Sutru pagasta Bernānos dzimis garīdznieks, Romas katoļu baznīcas kardināls, baznīcas vēsturnieks un rakstnieks, Triju Zvaigžņu ordeņa un Atzinības krusta kavalierisJuliāns Vaivods. Pagastā atrodas arī kardināla piemiņas vieta. Attēls 4: Zemnieku sēta „Šultes”, valsts aizsargājamais kultūras piemineklis nr.6130 Rudzātu pagasts
  • 21 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Rudzātu pagasts atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā. Pagasta reljefs ir līdzens, teritorijas vidējais augstums virs jūras līmeņa ir robežās no 80 – 105 m virs jūras līmeņa. Atsevišķās vietās pagasta teritorijā atrodas DR-ZA virzienā izstiepti 3-10 m augsti morēnu vaļņi. Pagasta ziemeļu un austrumu daļā vairāki purvi, pazīstamākais no tiem – īpaši aizsargājamā teritorija un nozīmīga gājputnu pulcēšanās vieta Lielais Pelečāres purvs. Pagasta teritoriju šķērsojošā Ošas upe un tās pietekas veido plašu nelielu ūdensteču tīklu. Pagasta teritorija atrodas Lubānas līdzenuma – Latgales augstienes klimatiskajā rajonā. Tas ir viskontinentālākais un siltākais Latvijas klimatiskais rajons. Bezsala periods ilgst 135 – 145 dienas. Pēc ģeomorfoloģiskās rajonēšanas pagasta teritorija pieder pie Latgales augstienes Feimaņu pauguraines. Pagasta teritorija atrodas netālu no lielajām automaģistrālēm Rīga – Rēzekne un Rīga – Daugavpils. Galvenās nozares pagastā ir lauksaimniecība, mežizstrāde un tirdzniecība, bet populārākā uzņēmējdarbības forma – z/s. Rudzātu pagastā tūrisma attīstībai izmantojamie resursi ir savdabīgi – atšķirībā no Latgalei raksturīgā saposmotā un ezeriem bagātā reljefa, pagasta teritorija atrodas līdzenumā. Autoceļš P62 Madona – Preiļi – Krāslava Latgales reģiona teritorijas plānojumā ir definēts kā ainaviskais ceļš. Attēls 5: Rudzātu pagasta parka reljefs Jersikas pagasts Jersikas pagasts atrodas Daugavas labajā krastā un tā kopējā platība ir 11380 ha. Pagastu šķērso valsts galvenais autoceļš A6 Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža (Pāternieki), viens vietējais autoceļš (2.šķiras autoceļš) V757 Grīva-Stari un dzelzceļa līnija Rīga – Daugavpils, pa kuru notiek gan pasažieru pārvadājumi, gan arī kravu pārvadājumi. Laba satiksme ir viena no galvenajām pagastu raksturojošām iezīmēm. Gar pagasta rietumu robežu tek Daugava 31 km garumā. No Jersikas pagasta teritorijas iztek Daugavas pieteka Gumerte, cauri pagastam tek Daugavas pieteka Izteka. Pagastā ir 17 apdzīvotas vietas un 2 ciemi (Upenieki un Jersika). Jersikas pagasta teritorijā atrodas divas pārceltuves - Līvānu pārceltuve un Dunavas pārceltuve (Stūrišķos). Šis pakalpojuma veids ir īpašs un Daugavai raksturīgs. Jersikas ciemā tika ierīkots gājēju un veloceliņš autoceļa A6 Rīga-Daugavpils- Krāslava-Baltkrievijas robeža (Pāternieki) posmā no 184,86 – 186,03 km zemes nodalījuma joslā. Līvānu pilsētas industriālā teritorija robežojas ar Jersikas pagasta rūpniecisko zonu, kurā atrodas un darbojas vairāki uzņēmumi.
  • 22 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Jersikas pagastam ir liela kultūrvēsturiska nozīme, jo pēc arheoloģiskajiem izrakumiem noskaidrots, ka Jersikas pilskalnu cilvēki sākuši apdzīvot kopš 1.gadu tūkstoša p.m.ē., pilskalnu sākuši nocietināt, te sākta būvēt pilis ap 900. gadu. Blakus Jersikas pilij sāka veidoties arī senpilsēta, kura sevišķi uzplauka laikā no 10. līdz 13.gs. Arheoloģiskie atradumi un rakstiskie avoti liecina, ka Jersikas pilsēta tiem laikiem bijusi liela un bagāta, ar daudzām dzīvojamām mājām, saimniecības ēkām, vairākām baznīcām. Attēls 6: Daugava Jersikas pagastā
  • 23 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Sociālās vides raksturojums
  • 24 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam 1.2. IEDZĪVOTĀJI Iedzīvotāji ir galvenie resursi, kas nosaka Līvānu novada sociālo un ekonomisko attīstību. Iedzīvotāju skaita ziņā Līvānu novads ir 25.lielākais novads Latvijā. Taču pastāvīgo iedzīvotāju skaits Līvānu novadā ir pakāpeniski samazinājies - no 18085 iedzīvotājiem 1990.gada līdz 13906 iedzīvotājiem 2011.gadā. Iedzīvotāju skaita dinamika Līvānu LATVIJA novadā 1990 2 668 140 18 085 1991 2 658 161 18 007 1992 2 643 000 17 873 1993 2 585 075 17 453 1994 2 540 904 17 265 1995 2 500 580 17 126 1996 2 469 531 16 894 1997 2 444 912 16 743 1998 2 420 789 16 586 1999 2 399 248 16 251 2000 2 381 715 15 973 2001 2 364 254 15 725 2002 2 345 768 15 472 2003 2 331 480 15 348 2004 2 319 203 15 113 2005 2 306 434 14 926 2006 2 294 590 14 799 2007 2 281 305 14 661 2008 2 270 894 14 483 2009 2 261 294 14 283 2010 2 248 374 14 134 2011 2 236 910 13 906 Tabula 1: Iedzīvotāju skaita dinamika Līvānu novadā (Avots: CSP) Līvānu novada iedzīvotāju skaits uz 01.01.2010. bija 14134 iedzīvotāji, t.sk. 6540 vīrieši un 7594 sievietes, bet uz 01.01.2011. - 13906 iedzīvotāji, t.sk. 6445 vīrieši un 7461 sieviete (pēc PMLP datiem). Attēls 7: Iedzīvotāju skaita dinamika Līvānu novadā (Avots: CSP)
  • 25 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Uz 01.01.2010. no visiem novada iedzīvotājiem 8993 jeb 63.63% dzīvoja Līvānu pilsētā, 01.01.2011. pilsētā dzīvoja 8824 cilvēki jeb 63.45% no visiem novada iedzīvotājiem. Kopā ar iedzīvotāju skaita kopējo samazinājumu vērojams neliels pilsētas iedzīvotāju skaita proporcionāls pieaugums. Savukārt pagastu iedzīvotāju skaita izmaiņas attēlotas attēlā 8. 1600 1453 1419 1400 1200 1068 1065 1016 1013 1000 911 902 800 693 683 01.01.2010. 600 01.01.2011. 400 200 0 Jersikas Rožupes Rudzātu Sutru Turku pagasts pagasts pagasts pagasts pagasts Attēls 8: Iedzīvotāju skaits Līvānu novada pagastos (Avots: CSP) Iedzīvotāju skaita samazināšanās raksturīga arī visam Latgales reģionam un valstij kopumā. Līvānu novadā ievērojamākais iedzīvotāju skaita samazinājums vērojams Līvānu pilsētā un Rožupes un Sutru pagastos. Vidējais iedzīvotāju blīvums Līvānu novadā ir salīdzinoši neliels - 22,7 cilvēki uz 1km² teritorijas (Latgalē - 23,4 cilvēki, Latvijā – 34,8 cilvēki). Galvenās apdzīvotās vietas ir Līvānu pilsēta un ciemi pagastu centros - Jaunsilavas, Rožupe, Turki, Rudzāti, Jersika, Upenieki, Sutri. Iedzīvotāju vecuma un dzimuma dinamika rāda to, ka vecumā līdz 20 gadiem Līvānu novadā ir vairāk sieviešu, vecumā no 20 – 35 gadiem ir vairāk vīriešu, no 35 – 55 gadiem atkal ir neliels sieviešu pārsvars, kas ievērojami palielinās lielākā vecumā, pēc 70 gadu vecuma pārsniedzot vīriešu skaitu vairāk par 2 reizēm. ILGTERMIŅA MIGRĀCIJA 2009 2010 Iebrauca Izbrauca Migrācijas saldo Iebrauca Izbrauca Migrācijas saldo Latvija 42666 47366 -4700 40862 48774 -7912 Latgales reģions 5486 6612 -1126 5346 6656 -1310 Līvānu novads 195 238 -43 186 250 -64 Tabula 2: Migrācijas saldo valsts, reģionā un novada skatījumā (Avots: CSP)
  • 26 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Migrācijas saldo, kā jau minēts, ir negatīvs. Sevišķi izteikti tas vērojams pagastos, kur attīstību nopietni ietekmē pastiprinātā jauniešu aizbraukšana, kuri meklē plašākas darba un mācību iespējas ārpus pagasta un novada. Vairums veiksmīgi iekārtojas jaunās dzīvesvietās un neatgriežas uz pastāvīgu dzīvi pagastā, tādējādi samazinot pagasta darbspējīgo iedzīvotāju skaitu. Līvanu novadā reģistrētās un šķirtās laulības Gads Reģistrētas t.sk. baznīcā Šķirtas 2006 63 10 10 2007 60 5 7 2008 60 4 2 2009 40 3 0 2010 36 5 0 Tabula 3: Līvānu novadā reģistrēto laulību skaits(Avots: Līvānu novada Dzimtsarakstu nodaļas dati) Reģistrēto laulību skaits ar katru gadu sarūk, kas tiešā veidā ietekmē dzimstību. Bez tam jaundzimušo skaitu ietekmē arī valsts atbalsta politika vecākiem, ģimenēm – 2007. un 2008.gada dzimstības rādītāji Līvānu novadā tāpat kā lielā daļā Latvijas ir visaugstākie pēdējo 5 gadu laikā. Attēls 9: Jaundzimušie Līvānu novadā(Avots: Līvānu novada Dzimtsarakstu nodaļas dati) Līvānu novada Dzimtsarakstu nodaļas informācija liecina, ka 2007.gadā bija vērojams ievērojams mirstības samazinājums, turpretī 2010.gada rādītāji ir augstākie pēdējo 5 gadu laikā, kas skaidrojams ar vispārējās sociāli ekonomiskās situācijas, sociālā klimata, personu fiziskās un garīgās veselības pasliktināšanos valstī.
  • 27 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Miruši Līvānu novadā 250 229 220 207 193 193 200 150 121 Vīrieši 105 102 106 112 108 108 94 99 100 87 Sievietes Kopā: 50 0 2006.g. 2007.g. 2008.g. 2009.g. 2010.g. Attēls 10: Miruši Līvānu novadā(Avots: Līvānu novada Dzimtsarakstu nodaļas dati) Kā rāda Līvānu novadu demogrāfiskā piramīda (2011.g. sākumā), pat ar augstu dzimstību iedzīvotāju skaits turpmākajos gados turpinās sarukt, jo zemas dzimstības rezultātā (1990.- 2010.gadu periodā) ir izveidojies cilvēku iztrūkums (skat. demogrāfisko ‘piramīdu’ – Attēls 11), attiecīgi turpmākos gadus būs mazāk ‘māmiņu’ (pat ja viņas visas dzemdētu 3 bērnus katra).Pie tam, iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā nenovēršami krītas. 80- 119 448 75-79 154 366 70-74 238 441 65-69 272 428 60-64 311 417 55-59 409 471 50-54 495 541 Vecuma grupa 45-49 542 553 40-44 507 505 35-39 484 478 30-34 456 431 25-29 519 464 20-24 600 567 15-19 465 455 10-14 294 302 5-9 287 293 0-4 294 300 1000 500 0 500 1000 Iedzīvotāju skaits Vīrieši Sievietes Attēls 11: Līvānu novada „demogrāfiskā piramīda”
  • 28 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Līvānu novads ir viena no latviskākajām Latgales pašvaldībām, kur latviešu īpatsvars veido 66,46%. Tomēr lielu daļu no Līvānu novada iedzīvotāju sastāva (3778 iedzīvotāji jeb 27,17%) veido krieviski runājošie. Tas prasa papildus pašvaldības ieguldījumus, lai nodrošinātu pakalpojumu pieejamību krievvalodīgiem iedzīvotājiem. Attēls 12: Iedzīvotāju nacionālais sastāvs /01.01.2011., PMLP/ Jāatzīmē, ka Līvānu novadā ir diezgan zems darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars, kas nosaka augstāku demogrāfisko slodzi3. 2011.gada sākumā demogrāfiskā slodze Līvānu novadā bija 497 cilvēki, t.sk. 191 - līdz darbspējas vecumam un 306 - virs darbspējas vecuma. Pašvaldībai pirmām kārtām tas nozīmē sociālās palīdzības izmaksas un nepieciešamību pēc aprūpes pakalpojumiem. Demogrāfiskā slodze 2011.gadā 600 500 400 300 200 100 0 Iedzīvotāji līdz Iedzīvotāji darbspējas Iedzīvotāji virs darbspējas vecumam vecumā darbspējas vecuma Attēls 13: Darbspējas vecumu nesasniegušo un pārsniegušo personu skaits vidēji uz 1000 personām darbspējas vecumā Līvānu novadā (Avots: CSP) 3 Darbspējas vecumu nesasniegušo un pārsniegušo personu skaits vidēji uz 1000 personām darbspējas vecumā
  • 29 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem tendences norāda uz vēl nelabvēlīgāku vecumstruktūru nākotnē - iedzīvotāju skaits gan pagastos, gan pilsētā turpinās samazināties vēl vismaz 10 gadus, jo būtiski samazinājies bērnu īpatsvars, potenciālo jauno māmiņu īpatsvars. Visā novadā ir nepietiekama paaudžu nomaiņa, dzimušo skaits ievērojami mazāks kā mirušo. Viens no risinājumiem varētu būt bērnu un ģimeņu valsts pabalstu palielināšana. Viens no iedzīvotāju aktivitātes rādītājiem ir NVO skaits un nodarbošanās. Uz 01.04.2011. Līvānu novadā bija reģistrētas 53 nevalstiskas organizācijas, kuru kontaktinformācija publiski pieejama pašvaldības mājas lapā. Šis ir ievērojams skaits, salīdzinot ar citiem līdzīga izmēra novadiem. Pateicoties NVO un dažādu iniciatīvu grupu aktivitātēm, novadā paveikti daudzi sociālās un dabas vides uzlabošanas projekti. Viens no lielākajiem finansējuma avotiem pēdējos 3 gados bijusi t.s. LEADER programma. Laika posmā kopš programmas uzsākšanas 2009.gadā Līvānu novada biedrības kopā iesniegušas 42 projektu pieteikumus. Atbalstīto projektu kopsumma sasniedz gandrīz 150 000 LVL. Attēls 14: Jauniešuradošā biznesa un veselības nometne Līvānu novadā ar LEADER līdzfinansētu aprīkojumu (2010) Līvānu novada iedzīvotāji izceļas ar savu radošumu un daudzpusību – arī pagastos blakus iegūtajām zināšanām, apgūtajai profesijai iedzīvotājiem piemīt vērtīgas kulinārijas, mūzikas, amatniecības u.c. prasmes. Kopējais dzīves vides un sabiedriskās drošības līmenis Līvānos un Līvānu novadā vērtējams kā apmierinošs. Noziedzības līmenis Līvānu novadā ir zemāks nekā vidēji Latgalē un Latvijā – tas varētu padarīt novadu pievilcīgu ģimenēm.
  • 30 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Latgales Avots: CSP LATVIJA reģions Līvānu novads 2010 Noziedzīgu nodarījumu skaits 51 108 5 792 176 Noziedzīgu nodarījumu skaits uz 10000 iedzīvotājiem 228 172 125 Tabula 4: Noziedzīgo nodarījumu skaits (Avots: CSP)
  • 31 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam 1.3. LĪVĀNU NOVADA DEMOGRĀFISKAIS MODELIS Ņemot vērā Līvānu novada dzimstības, mirstības un migrācijas rādītājus iepriekšējos 5 gados, ir izstrādāts novada demogrāfiskais modelis, kas parāda prognozējamo iedzīvotāju skaita samazinājumu turpmākajos gados pie noteiktiem nosacījumiem, darbībām un atbalsta pasākumiem. Kopā Līvānu novadam ir izstrādāti 5 demogrāfiskie scenāriji:  Inertais scenārijs, kad dzimstības, mirstības un migrācijas rādītāji saglabājas 2010.gada līmenī  Reālistiskais scenārijs, kad dzimstība pakāpeniski pieaug par 2.5% gadā līdz dabiskās atražošanas līmenim (t.i. katra sievietei auglīgajā vecumā dzimst VISMAZ 2 bērni), mirstība pakāpeniski sarūk līdz Skandināvijas valstu līmenim, negatīvs migrācijas saldo (-64) sarūk līdz 0 desmit gadu laikā)  Scenārijs „2 bērni vienai sievietei jau 2011. gadā”, kur pieņēmumi tādi paši kā Reālistiskajā scenārijā, tikai līdzsvara dzimstība - 2 bērni katrai sievietei ir jau sākot no 2011.gada  Scenārijs „3 bērni vienai sievietei jau 2011. gadā”, kad pieņēmumi tādi paši kā reālistiskajā scenārijā, tikai līdzsvara dzimstība - 3 bērni katrai sievietei ir jau sākot no 2011.gada. Iedzīvotāju skaits šajā scenārija aug, taču aug arī demogrāfiskā slodze.  Scenārijs „Bērni un iebraukšana”, kur, lai ‘izlabotu’ demogrāfisko situāciju, būtu nepieciešams ‘kompensēt’ zemu dzimstību 1990.-2010.gadu periodā. ‘Vienkāršākais’ veids ir palielināt iedzīvotāju skaitu vecumā no 0 līdz 19 gadiem, kur ir iedzīvotāju iztrūkums, analizējot pēc iedzīvotāju piramīdas (skat. Attēlu 12). Lai nākotnē nodrošinātu darbspējas vecuma iedzīvotāju saglabāšanu esošajā līmenī (ap 9300 iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 61 gadam), papildus augstākam dzimstības līmenim, būtu nepieciešama apmēram 1700 iedzīvotāju vecumā no 0 līdz 19 gadiem ienākšana. Ja pieņemam, ka šāda cilvēku iebraukšana varētu notikt desmit gados, tad vienā gadā vajadzētu iebraukt ap 170 jauniem iedzīvotājiem (pa 50 bērniem vecuma grupās no 0 līdz 4, no 5 līdz 9 un no 10 līdz 14 gadiem un 20 jauniešiem vecuma grupā no 15 līdz 19 gadiem). Pesimistiskākajā -Inertajā scenārijā, ja dzimstības, mirstības un migrācijas rādītāji saglabājas 2010.gada līmenī, nākotnes demogrāfiskā prognoze izskatās šādi:
  • 32 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam 16000 14000 13906 12000 13145 12179 10000 11165 10129 8000 9067 7999 6000 6935 5900 4000 2000 0 2010 2015 2020 2025 2030 2035 2040 2045 2050 Attēls 15: Iedzīvotāju kopējā skaita samazinājums Inertajā scenārijā 100% 90% 20.4% 21.4% 22.7% 25.3% 27.6% 29.9% 31.8% 33.4% 80% 38.0% 70% 60% 50% 66.8% 66.1% 65.3% 63.8% 62.1% 40% 60.8% 59.7% 58.5% 54.3% 30% 20% 10% 12.7% 12.4% 11.9% 10.9% 10.2% 9.3% 8.5% 8.0% 7.7% 0% 2011 2015 2020 2025 2030 2035 2040 2045 2050 līdz 14 gadiem 15 - 61 gads pēc 62 gadiem Attēls 16: Iedzīvotāju sadalījums pa vecuma grupām Inertajā scenārijā 2011 2015 2020 2025 2030 2035 2040 2045 2050 līdz 14 gadiem 1770 1635 1454 1219 1035 845 682 557 456 15 - 61 gads 9293 8695 7958 7124 6294 5511 4777 4059 3203 62 gadi un vairāk 2843 2815 2767 2822 2800 2712 2540 2319 2240 1314 Kopā 13906 5 12179 11165 10129 9067 7999 6935 5900 Tabula 5: Iedzīvotāju skaita prognozes pa vecuma grupām līdz 2050. gadam Inertajā scenārijā Scenārijā „Bērni un iebraukšana” grūti iedomāties situāciju, kad novadā iebrauc tikai bērni un jaunieši atsevišķi bez vecākiem, tāpēc tika modelēta situācija, kad iebrauc ģimenes ar bērniem: 1700 iedzīvotāji, t.sk. 850 pieaugušie (vecumā no 20 līdz 35 gadiem) un 850 bērni un jaunieši no 0 līdz 19 gadiem. Iedzīvotāju skaita prognoze šajā scenārijā izskatās šādi:
  • 33 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam 16000 14000 15395 15538 15413 15236 15095 15009 14937 14536 13906 12000 10000 8000 6000 4000 2000 0 2010 2015 2020 2025 2030 2035 2040 2045 2050 Attēls 17: Iedzīvotāju kopējā skaita samazinājums scenārijā „Bērni un iebraukšana” 100% 90% 20.4% 19.6% 18.6% 19.2% 19.8% 20.0% 19.7% 19.7% 21.1% 80% 70% 60% 50% 61.7% 59.3% 59.9% 61.2% 62.1% 61.6% 59.0% 66.8% 64.2% 40% 30% 20% 10% 16.2% 19.8% 21.4% 20.4% 18.8% 18.2% 18.8% 19.8% 12.7% 0% 2011 2015 2020 2025 2030 2035 2040 2045 2050 līdz 14 gadiem 15 - 61 gads pēc 62 gadiem Attēls 18: Iedzīvotāju sadalījums pa vecuma grupām scenārijā „Bērni un iebraukšana” 2011 2015 2020 2025 2030 2035 2040 2045 2050 līdz 14 gadiem 1770 2352 3042 3331 3141 2861 2742 2820 2963 15 - 61 gads 9293 9332 9491 922 9226 9329 9379 9239 8815 62 gadi un vairāk 2843 2852 2862 2987 3046 3046 2974 2950 3159 Kopā 13906 14536 15395 15538 15413 15236 15095 15009 14937 Tabula 6: Iedzīvotāju vecumgrupu un skaita prognozes līdz 2050.gadam scenārijā „Bērni un iebraukšana”
  • 34 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Demogrāfiskā slodze (iedzīvotāju līdz darbspējas vecumam un pēc darbspējas vecuma skaits uz 1000 iedzīvotājiem darbspējas vecumā) pieaug pilnīgi visos scenārijos, taču labvēlīgākā situācija ir scenārijos ar jaunu iedzīvotāju iebraukšanu. Šīs paredzamās demogrāfiskās tendences jāņem vērā, plānojot esošo pakalpojumu uzlabošanu, pārvaldes pārstrukturizēšanu, jaunu pakalpojumu attīstību un jebkurus attīstības pasākumus novadā.
  • 35 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam 1.4. NODARBINĀTĪBA Līvānu pilsētas un novada uzņēmējdarbībai ir nozīmīgas rūpnieciskās un lauksaimnieciskās ražošanas tradīcijas un pieredze. Līvānu novads pozicionē sevi kā pašvaldību, kura veido uzņēmējdarbību un inovācijas rosinošu vidi, un ir jau pirmie sasniegumi, kas tiek attīstīti tālāk, iekļaujoties Latgales reģiona uzņēmējdarbības atbalsta sistēmā. Uzņēmējdarbības atbalsta un inovāciju veicināšanas pasākumi novadā tiek saistīti ar atbilstošiem cilvēkresursu attīstības pasākumiem, lai nodrošinātu moderno tehnoloģiju ieviešanai un kvalitatīvu produktu attīstībai nepieciešamās zināšanas, prasmes un iemaņas. Gan ražošanas apjoma, gan nodarbināto skaita ziņā lielākie novada uzņēmumi ir SIA „Z- Light”, SIA „RNS-D”, SIA „Sencis”, SIA „Līvānu mājas un logi”, „SIA „Adugs”, SIA „Daugulis & Partneri”, SIA „Līvānu siltums”, SIA „Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība”, SIA „Biolitec”, SIA „Līvānu kūdras fabrika”, SIA „Līvānu meliorators”, SIA „Saltums 2”, SIA „Rudzāts”, SIA „Čiekuriņi”. Diemžēl bezdarba līmenis Līvānu novadā bijis augsts visu laiku. Salīdzinot pilsētas un pagastu griezumā, visaugstākais bezdarba līmenis ir Rožupes pagastā, kam seko Līvānu pilsēta, vismazāk bezdarbnieku ir Rudzātu pagastā (skat. attēlu 21). Attēls 19: Bezdarbnieku skaits no kopējā darbspējīgo iedzīvotāju skaita novadā (Avots: NVA dati, 01.01.2011) No NVA Līvānu apkalpošanas centra uzskaitē (uz 30.11.2010.) esošajiem bezdarbniekiem lielākā daļa sieviešu ir vecumā no 55-59, no kā stipri neatpaliek sievietes, sākot no 44 gadu vecuma. Otra lielākā grupa ir jaunieši no 25-29 gadi. Vīriešiem visvairāk bezdarbnieku ir 50- 54 gadu vecumā. Nomācošs ir fakts, ka gandrīz 54% bezdarbnieka statusā ir 1-3 gadus un vairāk. Visvairāk bezdarbnieku ir profesionālā un vispārējā vidējā izglītība.
  • 36 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Attēls 20: Bezdarbnieku skaits Līvānu pilsētā 01.01.2011. (Avots: NVA Preiļu filiāles Līvānu sektors) Ja runājam atsevišķi par Līvānu pilsētu, 55% no bezdarbniekiem ir sievietes, no kurām 11% ir pirmspensijas vecumā. Vairāk kā 13% no visiem bezdarbniekiem ir jaunieši vecumā no 18-24 gadiem, kuri tātad nav turpinājuši studijas augstskolās un nav arī atraduši darbu. Kā lielā daļā Latvijas pašvaldību arī Līvānos vairāk kā puse (55%) no bezdarbniekiem ir ilgstošie bezdarbnieki (skat. attēlu 22). Situācija novada griezumā ir līdzīga – skat. Attēlu 23. Attēls 21: Bezdarbnieku skaits Līvānu novadā 01.01.2011. (Avots: CSP) Īpaša uzmanība jāpievērš jauniešu nodarbinātības jautājumiem. Jauniešu-bezdarbnieku skaits pašvaldībā pēc Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem uz 30.04.2011. - 226 personas, vecumā no 15-25 gadiem, kas ir 13,8 % no kopējā bezdarbnieku skaita Līvānu novadā. Pašvaldība iesaistās dažādos NVA projektos, izmantojot to piedāvātās iespējas nodarbināt iedzīvotājus. Piemēram:  Vasaras darbu skolēniem 2008. gadā veica 108 jaunieši tajā skaitā 34 pusaudži no 13- 14g.v.  2009. gadā Līvānu novada pašvaldības iestādēs un vietējos uzņēmumos NVA projektā „Darba izmēģinājumi” strādāja 15 jaunieši - bezdarbnieki un guva praktiskā darba iemaņas dažādās profesijās.
  • 37 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam  2010.gadā tika atvērts projekts par jauniešu (virs 18.g.v.) nodarbinātību biedrībās un NVO.  Projekts sociālā riska grupu jauniešu un jauniešu ar mazākām iespējam integrācijai darba tirgū.  Projekts ilgstošajiem bezdarbniekiem - jauniešiem kopš 2009.septembra ir iespēja iesaistīties NVA projektā ”Apmācība darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai, ja darba devējs ir pašvaldība”.  2010. un 2011. gadā projektā „Jauniešu darba prakse” Līvānu novadā 69 jaunieši strādāja pie 19 darba devējiem Līvānu novada komercsabiedrībās, NVO.  Latvijā kopumā sāk uzlaboties ekonomiskā situācija valstī – uzņēmēji NVA reģistrē vairāk vakances, taču vienlaicīgi saskaras ar problēmu, ka ir grūti atrast nepieciešamos darbiniekus nepietiekošu profesionālo iemaņu, kā arī zemas darba kultūras dēļ.  Pēc NVA Līvānu sektora sniegtās informācijas pēdējo 2 gadu laikā Līvānu novadā ESF programmas ”Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība Latvijā” ietvaros 492 bezdarbnieki un darba meklētāji saņēmuši neformālo apmācību, 92 – profesionālo apmācību. Diemžēl nav konkrētu datu, cik no šiem cilvēkiem, pateicoties apmācībām, ieguvuši darbu. Sākot ar 2011.gadu, jau vērojams neliels bezdarba samazinājums (skat. attēlu zemāk). Bezdarba līmenis (%) Līvānu novadā 2011.g.augusts 15,7 2011.g.janvāris 18 2010.g.janvāris 20,4 2009.g.janvāris 14,5 2008.g.janvāris 10,8 0 5 10 15 20 25 Attēls 22: Bezdarba līmenis Līvānu novadā (Avots: NVA dati) 2008.gadā bezdarba līmenis novadā bija 10,8%, 2010.gada janvārī tas gandrīz dubultojās – 20,4% no iedzīvotāju skaita darbspējas vecumā. Lai gan bezdarba līmenis joprojām ir augsts, tam ir tendence samazināties. Analizējot informāciju par bezdarbniekiem, kas zaudējuši bezdarbnieka statusu Līvānu novadā laika periodā no 01.01.2011. līdz 30.09.2011., redzam, ka bezdarbnieki tiek noņemti no uzskaites dažādu iemeslu dēļ – darbā iekārtojas vidēji aptuveni tikai 35 – 40% (skat.
  • 38 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Tabulu 7!) Augstāks rādītājs darba vietu atrašanā vērojams pavasarī, kad sākas sezonālie darbi. Darbiniekus tad mēdz pieņemt darbā uz vienu vai diviem mēnešiem. Bezdarbnieku Bezdarba 2011.gada Noņemti Noņemti no uzskaites skaits līmenis mēnesis no ar iemeslu iekārtojies % uzskaites darbā 1702 18,0 janvāris 75 26 1696 18,0 februāris 67 22 1670 17,7 marts 92 35 1637 17,3 aprīlis 92 44 1569 16,6 maijs 133 52 1521 16,1 jūnijs 100 33 1473 15,8 jūlijs 98 35 1464 17,7 augusts 83 25 1450 15,6 septembris 94 37 Kopā 834 309 Tabula 7: Bezdarbnieku, kas zaudējuši bezdarbnieka statusu Līvānu novadā, skaits no 01.01.2011. līdz 30.09.2011 (Avots: NVA Preiļu filiāles Līvānu sektors) Daudzi jaunieši un citi darbspējīgie iedzīvotāji atrod darbu ārzemēs. Cilvēki vēl joprojām turpina izbraukt no valsts, cilvēku skaits samazinās, kas parādās arī bezdarbnieku skaita samazinājumā. Bezdarba līmeni ietekmē arī NVA piedāvātie daudzveidīgie komercdarbību atbalstošie pasākumi, kuru ietvaros daļa bezdarbnieku kļūst par saimnieciskā darba veicējiem un/vai attīsta savu uzņēmējdarbību. Papildus iemesls bezdarbnieka statusa zaudēšanai ir arī tas, ka daži bezdarbnieki nepilda savus pienākumus, kas viņiem ir noteikti ar likumu. Pēc VID datiem 2009.gadā Līvānu novadā bija reģistrēti 894 komersanti, 2010.gadā – 874, bet uz 2011. gada 1.jūliju -866 (t.sk. komercsabiedrības, pašnodarbinātas personas, zemnieku saimniecībasun individuālie komersanti) – skat. attēlu 23. Taču tikai 247 uzņēmumos (28,52%) ir darba ņēmēji. Tātad lielākā daļa komersantu ir viena cilvēka uzņēmumi vai tās ir pašnodarbinātās personas. Lai radītu jaunas darba vietas, jāsniedz iespējamais atbalsts esošo uzņēmumu paplašināšanai un jaunu uzņēmumu dibināšanai.
  • 39 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Komersantu (pašnodarbināto personu, IK, komercsabiedrību un saimniecību) skaits 2009 - 2011 900 890 894 880 870 Līvānu novadā 873 860 866 850 2009 2010 2011 Attēls 23: Komersantu skaits Līvānu novadā(Avots: VID) Kopējo ekonomisko aktivitāti atspoguļo ekonomiski aktīvo statistikas vienību skaits novadā, kas 2009.- 2011.gadā bijis līdzīgs. Atbilstoši CSP datiem 2010.gadā novadā ekonomiski aktīvi darbojās 443 pašnodarbinātās personas, 70 individuālie komersanti, 165 komercsabiedrības, 195 zemnieku saimniecības, 34 biedrības, fondi un nodibinājumi un 3 pašvaldības budžeta iestādes – kopā 910 ekonomiski aktīvas vienības. Novadā darbojas Līvānu Inženiertehnoloģiju un inovāciju centrs (LIIC), kas jaunajiem uzņēmējiem piedāvā biroja telpas par samazinātu nomas maksu un biroja tehniskos pakalpojumus. Lai tiktu veicināta jauniešu nodarbinātība un komercdarbība, Līvānu novadā tiek organizētas karjeras konsultācijas (NVA) un konsultācijas jaunajiem uzņēmējiem (LIIC). Līvānu 1.vidusskolā sadarbībā ar Latvijas uzņēmējdarbības un menedžmenta akadēmiju tiek piedāvāta interešu izglītības programma „Komerczinības vidusskolēniem”, kur jauniešu apgūst komercdarbības uzsākšanai nepieciešamās zināšanas. Pašvaldība līdzdarbojas skolēnu „Ēnu dienu” pasākumos4. Ēnu dienā skolēni tiek iepazīstināti ar pašvaldības iestāžu darbu, darbinieku pienākumiem, atbildību u.c. jautājumiem, lai jaunieši gūtu priekšstatu par dažādām specialitātēm un spētu vieglāk izvēlēties nākotnes profesiju. Diemžēl jauniešu bez darba pieredzes kopējās darba prakšu iespējas ir ļoti ierobežotas, t.sk. ja nav adekvāta valsts atbalsta, uzņēmēji nelabprāt pieņem jauniešus darba praksē, jo tas no uzņēmēja prasa papildus uzmanību, laiku, ieguldījumus. Pēc Līvānu novada Sociālā dienesta informācijas, liela daļa bezdarbnieku nevēlas mācīties kvalifikācijas celšanas vai citas profesijas apguves kursos, pamatojot ar to, ka trūkst naudas ceļam uz pilsētu un atpakaļ, liels attālums līdz autobusa pieturai, nav ērtas autobusu satiksmes vai tik un tā darbu neatradīs. 4 Papildus informācija par „Ēnu dienu” pasākumiem www.jal.lv
  • 40 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam ESF programmas „Darba praktizēšana pašvaldībās” (ar 100 latu stipendiju) ietvaros, t.i., subsidētas darba vietas saņēmuši 657 cilvēki laika posmā no 2010.gada sākuma līdz 2011.gada martam. Vidēji mēnesī ir nodarbināti ap 170 - 230 bezdarbnieku. Diemžēl vienai bezdarbnieku daļai pat 100 latu stipendiātu programma nešķiet pievilcīga, jo „vasarā ir karsti, bet ziemā auksti”. Bieži vien cilvēki vēlas strādāt tikai fiziski vieglus darbus, neraugoties uz nepieciešamo prasmju trūkumu. Liela daļa pagastu iedzīvotāju strādā savās saimniecībās. 2010.gadā novadā kopā bija 1875 zemnieku un piemājas saimniecības. Rožupes pagasts ir vienīgias pagasts, kurā zemnieku saimniecību skaits ir lielāks par piemājas saimniecību skaitu. Saimniecību skaits Līvānu novadā 333 350 279 291 300 250 250 214 205 200 Zemnieku saimniecības 150 108 Piemājas saimniecības 100 81 70 44 Pārējās saimniecības 50 0 Rožupes Turku pagasts Jersikas Rudzātu Sutru pagasts pagasts pagasts pagasts Attēls 24: Saimniecību skaits Līvānu novadā (CSP dati, 2010) Diemžēl pēdējos gados daļai sabiedrības ir izveidojies pamata dzīves un darba prasmju trūkums, pašapziņas trūkums un pat kauns strādāt. Aptaujājot dažādu sabiedrības grupu pārstāvjus par izmaiņām, uzlabojumiem, kas būtu jāveic sociālo pabalstu piešķiršanas sistēmā, lai augstāk minēto tendenci mainītu, tiek secināts, lai motivētu cilvēkus iesaistīties dzīves kvalitātes uzlabošanā, būtu nepieciešams ieviest stingrākus noteikumus pabalstu piešķiršanai tie varētu būt: 1. par nepatiesu ziņu sniegšanu (par aplokšņu algu u.c. ienākumiem) liegt pabalstu saņemšanu uz kādu laiku un likt atmaksāt saņemtos pabalstus; 2. uzlikt par pienākumu katru pabalstu tiešām atstrādāt, nevis kā tagad, kad var arī nestrādāt; 3. ļaut algotos pagaidu sabiedriskos darbus strādāt pie uzņēmējiem (tad centīgākajiem bezdarbniekiem būtu lielāka iespēja atrast darbu, arī uzņēmējiem būtu iespēja ražot vairāk produkcijas u.t.t.); 4. nemaksāt pabalstus, ja pabalstu saņēmējs atsakās no pieejamām NVA piedāvātām programmām, neskatoties uz to, ka šī ir iespēja palielināt ienākumus; 5. sociālais dienests pēc savas iniciatīvas varētu pārvērtēt personas (ģimenes) ienākumus.
  • 41 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam 1.5. IZGLĪTĪBA UN TĀLĀKIZGLĪTĪBA Izglītības (formālās, interešu un neformālās) un garīgās pilnveidošanās, kā arī fiziskās attīstības iespējas novadā nodrošina šādas izglītības iestādes: 01.09.2 01.09.2 Izglītojamo skaits uz 01.09.2010. 008. 009 t.sk. t.sk. t.sk. Izglītības iestāde Kopā Kopā Kopā 1 -12.kl. 5-6 gadīgie pārējie pirms kolas vec. bērni Līvānu 1. vidusskola 698 671 609 609 n/a n/a Līvānu 2. vidusskola 284 278 274 257 17 n/a Līvānu novada vakara (maiņu) 108 116 122 122 n/a n/a vidusskola Rudzātu vidusskola 148 146 144 114 21 9 Rožupes pamatskola 135 130 124 92 16 16 Jaunsilavas pamatskola 168 168 165 105 29 31 Jersikas pamatskola 92 105 113 101 12 n/a Sutru pamatskola 65 68 59 44 5 10 Rudzātu speciālā 82 85 79 n/a n/a n/a internātpamatskola Līvānu novada pirmsskolas izglītības 268 280 301 n/a 130 171 iestāde „Rūķīši” Līvānu Bērnu un jauniešu centrs 711 802 919 n/a n/a n/a Jēkaba Graubiņa Līvānu mūzikas un 240 255 243 n/a n/a n/a mākslas skola Līvānu Bērnu un jaunatnes sporta 242 189 227 n/a n/a n/a skola Tabula 8: Izglītības iestādes Līvānu novadā un izglītojamo skaits Līvānu novada astoņās vispārējās izglītības iestādēs un vienā speciālās izglītības iestādē 2010.gada 1.septembrī mācības uzsāka 1444 izglītojamie, kas ir par 154 izglītojamiem mazāk nekā 2009.gada 1.septembrī. Līvānu novada pirmsskolas izglītības iestādi„Rūķīši” un pirmsskolas grupiņas pagastos kopā apmeklē 467 izglītojamie. 919 izglītojamie ir iesaistīti interešu izglītības apguvē, bet 470 izglītojamie apmeklē Līvānu novada profesionālās ievirzes izglītības iestādes. Kopējo skolēnu skaita samazinājumu ietekmēja tas, ka izlaiduma klases bija skaitliski lielas, jo 1.klašu skolēnu skaits salīdzinot ar iepriekšējo gadu ir nedaudz palielinājies. 2009.gadā mācības uzsāka 108, bet 2010.gadā 119 skolēni. Līvānu novada vispārizglītojošās izglītības iestādēs 2010./2011.mācību gadā tika īstenotas 29 licencētas un akreditētas izglītības programmas, pirmsskolas izglītības iestādē - trīs
  • 42 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam izglītības programmas, Līvānu mūzikas un mākslas skolā –kopā 8 licencētas un akreditētas izglītības programmas un sporta skolā - četras licencētas izglītības programmas. Novada vidusskolu absolventu vērtējumi 2010./2011.mācību gada centralizētajos eksāmenos A, B un C līmenī:  Līvānu 1.vidusskolā 68 %;  Rudzātu vidusskolā 77,4 % ;  Līvānu 2.vidusskolā 74%;  Līvānu novada vakara (maiņu) vidusskolā 30 %. Iepriekšējos gados situācija bijusi citāda, kas nozīmē, ka absolventu vērtējumi centralizētajos eksāmenos atkarīgi no daudziem faktoriem, t.sk. pašiem izglītojamiem, pedagogiem, mācību materiāliem un infrastruktūras u.c. Par labiem sasniegumiem 2009./2010.mācību gada valsts mācību priekšmetu olimpiādēs, konkursos, sporta čempionātos 21 izglītojamais saņēma Līvānu novada domes piešķirtās naudas balvas, bet 50 skolēni par veiksmīgu dalību saņēma Domes balvas. 46 Līvānu novada pedagogi, kuru izglītojamie/audzēkņi 2009./2010.mācību gadā bija mācību priekšmetu olimpiāžu, konkursu un čempionātu uzvarētāji saņēma Domes balvas. Apkopojot pēdējos 3 gados skolās ieguldītā finansējuma sadalījums (LVL), t.sk. jau apstiprinātais piešķirtais finansējums, kas tiks ieguldīts līdz 2012.gadam:  Līvānu 1.vidusskola - 125 189,96 LVL (infrastruktūras pielāgošana personām ar funkcionāliem traucējumiem, energoefektivitātes paaugstināšana);  Līvānu 2.vidusskola: 306 566,31 LVL (dabaszinātņu apguvei atbilstošas materiālās bāzes nodrošināšana, energoefektivitātes paaugstināšana, izglītības, veselības un sociālās jomas uzlabošana);  Līvānu novada vakara (maiņu) vidusskola – 14 794,71 LVL (energoefektivitātes paaugstināšana, iestādes informatizācija);  Rudzātu vidusskola – 162 005,65 LVL(dabaszinātņu apguvei atbilstošas materiālās bāzes nodrošināšana, aktu zāles rekonstrukcija);  Rožupes pamatskola – 159 648,66 LVL (energoefektivitātes paaugstināšana, iestādes informatizācija);  Jaunsilavas pamatskola – 249 133,70 LVL (energoefektivitātes paaugstināšana, iestādes informatizācija);  Sutru pamatskola – 7212,81 LVL (iestādes informatizācija);  Jersikas pamatskola – 69 181,45 LVL (energoefektivitātes paaugstināšana, iestādes informatizācija);
  • 43 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam  Rudzātu speciālā internātpamatskola – 98 262,00 LVL (infrastruktūras un aprīkojuma uzlabošana);  Jēkaba Graubiņa mūzikas un mākslas skola – 83 949,89 LVL (energoefektivitātes paaugstināšana);  PII "Rūķīši" – 656 997,27 LVL (energoefektivitātes paaugstināšana, renovācija un labiekārtošana). Līvānu novada vispārējās izglītības iestādēs uz 01.10.2011. kopā strādā 254 pedagogi (neskaitot vadošo, tehnisko un atbalsta personālu). Viszemākā pedagoģiskā personāla proporcija pret izglītojamo skaitu ir Līvānu 1.vidusskolā - 10,51% (skat. attēlu 25), visaugstākā proporcija (neskaitot Rudzātu speciālo internātpamatskolu) - Jersikas pamatskolā – 23,89%. Līvānu 2.vidusskolā šī proporcija ir 10,95%, Rudzātu vidusskolā – 16,67%, Rožupes pamatskolā – 19,35%, Jaunsilavas pamatskolā - 12,73%, Sutru pamatskolā – 18,64%, Līvānu novada vakara (maiņu) vidusskolā – 11,48%, bet Rudzātu speciālajā internātpamatskolā - 49,34%. Izglītojamo skaits un pedagoģiskā personāla skaits Līvānu novada izglītības iestādēs (uz 01.10.2011.) 700 609 600 500 400 274 300 165 144 200 113 124 122 79 59 64 100 39 11 27 21 24 14 24 30 0 internātpamatskola Sutru pamatskola Jersikas pamatskola Jaunsilavas pamatskola Rožupes pamatskola Līvānu novada Vakara Līvānu 1. vidusskola Līvānu 2. vidusskola Rudzātu vidusskola Rudzātu speciālā (maiņu) vidusskola Attēls 25: Izglītojamo skaits un pedagoģiskā personāla skaits Līvānu novada izglītības iestādēs (uz 01.10.2011.) (Avots: LR IZM) ESF projekta„Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” ietvaros 2010.gadā dažādās aktivitātēs piedalījās 12 Līvānu novada izglītības iestādes, kopumā projektā iesaistījās 118 pedagogi. Pirmsskolas izglītību var iegūt PII „Rūķīši” (Līvānos, Rīgas ielā 13), Jaunsilavas pamatskolas, Rudzātu vidusskolas, Jersikas pamatskolas, Sutru pamatskolas, Rožupes pamatskolas, kā arī Līvānu 2.vidusskolas pirmskolas izglītības grupās. Ņemot vērā ievērojamus pašvaldības ieguldījumus atbilstošu telpu nodrošināšanā, PII „Rūķīši” paplašināšanā, 2010./2011.gadā pilnīgi visiem Līvānu novada bērniem pirmskolas vecumā, kuri tika laicīgi pieteikti iestādē un kuru vecāki bija izpildījuši normatīvo aktu prasības attiecībā uz nepieciešamo izziņu
  • 44 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam iesniegšanu u.c., vietas bērnu dārzā tika nodrošinātas. Bērnus bērnudārzā uzņem no 1,7 gadiem. Ņemot vērā pēdējās izmaiņas LR normatīvajos aktos, arī Līvānu novada pašvaldībai jāplāno pasākumi, lai nodrošinātu vietas pirmsskolas grupās bērniem jau no 1,5 gadu vecuma. Izvērtējot ģimenei labvēlīgu vidi Līvānu novadā, jāsecina, ka jaunajām māmiņām, kuras samērā ātri vēlas atsākt strādāt, ir problemātiski nodrošināt bērna atbilstošu pieskatīšanu – ja bērns ir vecumā zem 1,7 gadiem un nav pieejama auklīte, jaunā sieviete nevar atsākt darbu. Kā viens no atbalsta pasākumiem varētu būt sertificēto auklīšu (kas beigušas NVA profesionālos kursus) kontaktinformācijas ievietošana pašvaldības mājas lapā. Gan PII „Rūķīši”, gan visās pagastu skolās esošās pirmsskolas izglītības grupas sagatavo bērnus skolai, līdz ar to skolā bērnam ir daudz vieglāk (bērni attīstās gan fiziski, gan muzikāli, gan psiholoģiski). Izglītības iestādēm plānoto investīciju plāns tiek veidots, ņemot vērā vairākus aspektus: skolēnu skaits skolās, iepriekšējos gados ieguldītās investīcijas, jau apstiprinātie un realizācijā esošie projekti (piem., KPFI), ieguldījumu sociāli ekonomiskais pamatojums (izmaksu efektivitātes rādītāji), kā arī jaunas reālās iespējas piesaistīt līdzekļus ar projektu palīdzību nākamajos gados. Vispārējās izglītības iestādes: Līvānu 1.vidusskola Skola apņēmusies līdz 2013./2014.mācību gadam izpildīt visas prasības un veikt atbilstošus sagatavošanās pasākumus, lai pretendētu uz novada ģimnāzijas statusa iegūšanu, papildus pētot un plānojot to veidot kā novada Reālģimnāziju. Tas nebūs viegli, jo šāda veida ģimnāzijas Latvijā šobrīd nav. Taču skolas vadība un personāls ir gatavi mērķtiecīgi strādāt, lai veidotu specifiskas apmācību programmas, kas pietuvinātas reālajai dzīvei, tādējādi skolēnus labāk sagatavojot praktiskajai dzīvei. Līdz ar to nepieciešami vairāku klašu telpu remonti un papildus aprīkojuma, mācību līdzekļu iegāde (piem. mājturības kabinetiem). Otrs svarīgs uzsvars Līvānu 1.vidusskolas turpmākajā attīstībā tiks likts uz matemātikas, dabas zinību un svešvalodu apguvi. Līdzšinējie audzēkņu rezultāti pierāda, ka skolā ir pietiekoši kvalificēti mācībspēki, motivēti bērni un jaunieši, lai minētos priekšmetus apgūtu augstā līmenī. Attēls 26: Līvānu 1.vidusskola
  • 45 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Svarīgi aspekti, kurus Līvānu 1.vidusskola plāno integrēt savā turpmākajā darbā un kas atbilst Latgales stratēģijas 2012 – 2017 apakšprogrammas „Skola +” mērķiem5 par skolas funkciju un sniegto pakalpojumu paplašināšanu, ir: - ģimenes labsajūtas veidošana (t.sk. jauno māmiņu skola, psihologa pieejamība vecākiem, kurš varētu darboties visās novada skolās); - uzņēmējdarbības izglītība visos vecumos (t.sk. dalība Junior Achievement programmā); - modernās tehnoloģijas (ja skolā tiek izveidots IT centrs) - radošās domāšanas un dabaszinību attīstība visos vecumposmos (ja sākumskolā - Laimiņas skolā tiek izveidots dabas zinību kabinets) Bez tam skolā turpinās darboties pedagoģiskās korekcijas klase un C līmeņa klase ar mērķi nodrošināt bērniem pedagoģisku un medicīnisku korekcijas atbalstu, palīdzēt apgūt komunikācijas, pašapkalpošanās un dažādus mācīšanās paņēmienus. Lai maksimāli motivētu gan vietējos, gan blakus novadu jauniešu vidusskolas studijām izvēlēties Līvānu 1.vidusskolu, skolas vadība plāno paredzēt vairākus papildus atbalsta pasākumus, piem., stipendiju piešķiršanu vidusskolēniem, kas mācās uz 7-10 ballēm, speciālās (koriģējošās) vingrošanas nodrošināšana. Taču, ņemot vērā pašvaldības ierobežotās budžeta iespējas, šīs aktivitātes galvenokārt jāplāno sadarbībā ar novadā esošo uzņēmēju atbalstu, biedrību darbību atsevišķu projektu ietvaros, piesaistot ārējo finansējumu. Lai pilnībā sakārtotu skolas infrastruktūru, nepieciešami milzīgi ieguldījumi telpu pārbūvē, vides sakārtošanā un mācību procesa modernizācijā. Diemžēl pašvaldības ierobežotā budžeta dēļ tuvākajos 3-4 gados visas vajadzības netiks apmierinātas, taču plānoti vairāki projekti kā prioritārie pasākumi saistībā ar telpu pārplānošanu to racionālākai izmantošanai. Līvānu 1.vidusskola ir viena no divām novada skolām, kuras pilnībā pārgājušas uz e-žurnāla izmantošanu. Līvānu 1.vidusskolas ārpusklašu darbā lielu ieguldījumu sniedz biedrība „Līvānu 1.vidusskolas atbalsta biedrība” un tai cieši blakus esošais Vecāku klubiņš (neformāla vecāku apvienība). Līvānu 2.vidusskola Līvānu 2.vidusskola izceļas novada skolu tīklā ne tikai ar augstu sasniegumu līmeni eksaktajos priekšmetos (74% ir A,B,C līmenis), bet arī ar aktīvu ārpusstundu darbību, t.sk. kas orientēta uz skolēnu biznesa pamatzināšanu un prasmju attīstību. Jau kopš 1998.gada skolā katru gadu tiek dibināti mācību uzņēmumi (Junior Achievement ietvaros). Skolēniem pedagoga uzraudzībā ir iespēja pilnībā izjust uzņēmējdarbības vidi – atlasīt personālu, veikt dokumentācijas kārtošanu utt. Nozīmīgākie 3 uzņēmumi darbojušies 1) diskotēku organizēšanas pakalpojumu sniegšanā, 2) bērnu pasākumu un akciju organizēšanas 5 Skola kā daudzfunkcionāls izglītības, kultūras, sabiedrisko un paaudžu mijiedarbības centrs /”Latgales stratēģija 2030”, 2010.g./
  • 46 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam pakalpojumu sniegšanā, 3) mākslas, amatniecības jomā (konfekšu pušķu veidošana un tirdzniecība). Jaunie uzņēmēji piedalījušies un guvuši atzinības arī starptautiskos firmu festivālos. 2010.gadā veikti skolas siltināšanas darbi, pēc kuriem Līvānu 2.vidusskola pilsētā izceļas ar savu ārsienu krāsu dizainu – šis ir objekts, kuru Līvānu viesi, kas brauc cauri pilsētai, ir noteikti pamanījuši. Skolas klašu telpas tiek pakāpeniski uzlabotas, tās ir piemērotas mācību procesam un audzināšanas darbam, bet nopietnas problēmas pastāv ēdināšanas blokā un aktu zālē, kur nepieciešams veikt pamatīgus rekonstrukcijas darbus. Līvānu 2.vidusskolas aktu zāle šobrīd nevar tikt izmantota, kas ievērojami traucē kopējam skolas darbam. 2011.gada jūlijā skolas telpās darbu uzsāka zobārsta privātprakse (SIA „Some”), kas ir piemērs t.s. „Skola+” attīstībai ne tikai pagastu skolās, bet arī pilsētā. Attēls 27: Līvānu 2.vidusskolas un Līvānu novada Vakara (maiņu) vidusskolas ēka Līvānu 2. Vidusskola ir viena no tām novada skolām, kurās tika realizēts projekts „Kvalitatīvai dabaszinātņu apguvei atbilstošas materiālās bāzes nodrošināšana”, t.sk. tika veikts remonts 4 kabinetos, iegādātas jaunas mēbeles un aprīkojums: digitālās informācijas apstrādes sistēmas matemātikas, fizikas, ķīmijas un bioloģijas skolotājiem un skolēnu pētnieciskajai darbībai, ierīces pētnieciskajai darbībai un nodrošinājums eksperimentu sagatavošanai un demonstrēšanai fizikā, ierīces pētnieciskajai darbībai un nodrošinājums eksperimentu sagatavošanai un demonstrēšanai ķīmijā, laboratorijas piederumi un trauki ķīmijā, bioloģijā, fizikā, kolekcijas un modeļi ķīmijā, modeļi matemātikā, vielas un materiāli eksperimentiem ķīmijā un bioloģijā. Paredzams, ka Līvānu 2. vidusskolas skolēnu zināšanas dabaszinību priekšmetos būs vēl augstākas kā līdz šim. Līvānu novada Vakara (maiņu) vidusskola Līvānu novada Vakara (maiņu) vidusskola pēc savas specifikas ir vienīgā tāda Līvānu novada skola. Tiek piedāvātas 3 licencētas izglītības programmas:  Pedagoģiskās korekcijas pamatizglītības programma, kurā skolēni var mācīties - padziļināti tieši tos mācību priekšmetus, kuri sagādā grūtības. Šajā programmā arī adaptējas un mācības turpina mūsu novada iedzīvotāji pēc ieslodzījumiem, kā arī audzēkņi no citiem novadiem bez vecuma ierobežojuma;  (VVI) vispārizglītojošā virziena izglītības programma;
  • 47 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam  (VVI) vispārizglītojošā virziena neklātienes izglītības programma (strādājošiem, notiek arī tālmācība ar skolēniem, kas daļēju mācības laiku pavada ārzemēs), šāda programma novadā tiek piedāvāta tikai vakarskolā. Bez tam skola veic nozīmīgu sociālo funkciju un sniedz mūžizglītības pakalpojumus. Katru gadu skolā notiek remonti, tā sakārtojot skolas estētisko vidi. Skolai uzlikts jauns jumts, saremontēts sanitārais mezgls, nomainīti logi, skaisti izremontēta aktu zāle, gaumīgi iekārtoti visi mācību kabineti - datorklase, bibliotēka, metodiskais kabinets, psihologa istaba, skolēnu un skolotāju atpūtas telpas. Pēc skolēnu skaita var secināt, ka ar katru gadu skolas skolēnu skaits pieaug. Līvānu novada Vakara (maiņu) vidusskolā mācās skolēni arī no citām (kopā 11) pašvaldībām, t.sk. ir 4 bāreņi un bez vecāku gādības palikušie, 6 invalīdi (2010./2011.m.g.). Skolā ir 7 klašu komplekti, strādā 10 skolotāji un 1 sociālais pedagogs. Skola aktīvi piedalās dažādos projektos: realizēts NVA projekts „Atbalsts invalīdiem – bezdarbniekiem profesionālo prasmju apguvei darba vietā”, īstenotas neformālās izglītības programmas bezdarbniekiem un darba meklētājiem NVA īstenotā aktīvā nodarbinātības pasākuma „Neformālās izglītības ieguve” ietvaros, dodot skolēniem - bezdarbniekiem iespēju papildus apgūt dažādus kursus. 2011.gada pavasarī skolai izdevies-saņemt ELFLA līdzfinansējumu projekta „Bērnu rotaļu istabas izveide Līvānu novada Vakara (maiņu) vidusskolā”. Projekta mērķis ir veicināt izglītības pieejamību un mācību procesa efektivizāciju jaunajiem vecākiem, kā arī dažādot izglītojošās un attīstošās aktivitātes pirmskolas vecuma bērniem Līvānu novadā, izveidojot bērnu rotaļu istabu Līvānu novada Vakara (maiņu) vidusskolā. Tas nozīmē, ka Vakara (maiņu) vidusskolas audzēkņiem būs iespējams atstāt bērnus pieskatīšanai, neuztraucoties par to drošību un pilnvērtīgi pavadīto laiku. Šīs aktivitātes pieejamības rezultātā samazināsies kavēto nodarbību skaits un uzlabosies zināšanu līmenis un izglītības kvalitāte audzēkņiem, kuri audzina bērnus un sastopas ar grūtībām nodrošināt bērnu pieskatīšanu mācību laikā. Audzēkņiem būs iespēja mācību laikā savu bērnu uz laiku uzticēt sociālajam pedagogam. Šādas vizuāli pievilcīgas un praktiskas rotaļu istabas izveide un pieejamība, iespēja atstāt bērnus pieskatīšanai iespējami piesaistīs arī citus jaunos vecākus gan no pilsētas, gan novada lauku teritorijām mācīties Līvānu vakarskolā, ja līdz šim šāda iespēja nav tikusi izmantota, sastopoties ar problēmām bērnu pieskatīšanas jomā. Projekta rezultātā audzēkņiem (vecākiem) tiks radītas vienlīdzīgas iespējas izglītības apguvē un atvieglots mācību process, jo izglītības apguve mūsdienās ir viens no svarīgākajiem faktoriem sekmīgai dalībai darba tirgū un savas ģimenes turpmākai nodrošināšanai. Rudzātu vidusskola Rudzātu vidusskola piedāvā pirmsskolas izglītības programmu, vispārējās pamatizglītības izglītības programmu latviešu mācībvalodā dienas skolā un vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena izglītības programmu. Pieejamas 3-4 un 5-6 gadīgu bērnu pirmsskolas grupas. Skolas telpās atrodas un tās intensīvi izmanto sabiedriskais centrs „Biedrība Rudzāti”, kurš rūpējās par Rudzātu kultūras dzīvi un ekonomisko attīstību, vides
  • 48 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam sakopšanas pasākumiem. Skolā izvietots arī Rudzātu saieta nams, kuru izmanto gan skolas audzēkņi un darbinieki, gan visa pagasta iedzīvotāji. Skolai ir labi panākumi mācību un audzināšanas darbā. Centralizētajos eksāmenos skolēnu zināšanu vērtējums „A”, „B”, „C” līmenī 78 % skolēnu. Skola regulāri ir starp labākajām valstī pēc mācību olimpiāžu rezultātiem. 2011.gadā astoņi skolēni ir valsts olimpiāžu laureāti. Skola regulāri ir - „Draudzīgā aicinājuma balvas” laureāte. Īpaši labas zināšanas skolēni uzrāda eksaktā cikla priekšmetos. Ir neskaitāmu valsts konkursu dabaszinībās laureāti. 70 % skolas absolventu iestājas un sekmīgi studē augstskolās budžeta grupās. Skola sekmīgi pilda audzinošā rakstura funkcijas. Darbojas viena no spēcīgākajām Jaunsargu vienībām Latvijā. Regulāri, kopš 1985.gada tiek organizētas starptautiskās sacensības sporta tūrismā „Rudzātu kauss” . Attēls 28: Rudzātu vidusskola Rudzātu vidusskola spējusi veiksmīgi organizēt sadarbību ar studentiem (iniciatīva ir gan no skolotājiem, gan pašiem studentiem), ir augsta pašiniciatīva projektu izstrādē, piesaistot mazos grantus. Ar pašvaldības atbalstu pilnība aprīkots dabas zinību kabinets (25 klēpjdatori), informātikas kabinets (5 datori), ar ko var lepoties Latvijas mērogā. Skolā ir 4 interaktīvās tāfeles, 5 projektori – skolas materiālā bāze ir 100% atbilstoša mācību programmu nodrošināšanai. Rudzātu vidusskola ir arī viena no divām novada skolām, kuras pilnībā pārgājušas uz e-žurnāla izmantošanu.
  • 49 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Informātikas kabinetu, kurā ir 18 datori, un Informācijas centru izmanto autovadītāju apmācībā, lauksaimnieku apmācībām, datorapmācībām, svešvalodu apguvē pagasta iedzīvotāji. Nesen noslēdzies svinību (aktu) zāles remonts, taču jāplāno skolas siltināšana, skrejceļa seguma atjaunošana un skatītāju soliņu uzstādīšana skolas stadionā. Nepieciešama arī zēnu darbmācības pedagoga piesaiste un kabineta tehniskās bāzes papildināšana. Skolas kopējo darba organizāciju ievērojami atvieglo tas, ka skolai ir savs skolēnu autobuss, kā arī skolas internāts. Skola sadarbojas ar Latvijas nacionālo fondu (LNF) Zviedrijā – praktiska palīdzība (apģērbs, pārtika) un Jauno matemātiķu konkurss 4.-7.klašu skolēniem (sadarbībā ar Latvijas Universitāti) Latvijas mēroga konkurss; kā arī ar Jaunsargiem no 35.zemessardzes bataljona (tiek organizētas starptautiskas sacensības virves vilkšanā, sporta tūrisma sacensības “Rudzātu kauss”). Kā savu inovāciju, skola plāno ieviest angļu valodas apmācību no 1.klases. Sutru pamatskola Sutru sešgadīgās skolas vēsture aizsākās 1934. gadā, patreizējā ēka uzcelta 1937.gadā. Sutru pamatskola var lepoties ne tikai ar savām skolas tradīcijām, bet arī ar augstajiem sasniegumiem mācību priekšmetu olimpiādēs. Neskatoties uz mazo skolēnu skaitu skolā, 2006.gadā Sutru pamatskola izcīnīja Draudzīgā aicinājuma balvu „Diploms” (12.vieta valstī). 2007.gadā Sutru pamatskola izcīnīja Draudzīgā aicinājuma balvu „Pūce” (1.vieta valstī). 2008.gadā Sutru pamatskola izcīnīja Draudzīgā aicinājuma balvu „Globuss” (5.vieta valstī). 2009. gadā Sutru pamatskola izcīnīja Draudzīgā aicinājuma balvu „Pūce” (1.vieta valstī), kā arī IZM un A. Kronvalda fonda balvu „Mazā pūce”. 2010. gadā Sutru pamatskola izcīnīja „Draudzīgā aicinājuma” balvu „Globuss” (kopvērtējumā 10 gados), kas ir 5. vieta valstī lauku skolu grupā. Būtiskas pārmaiņas skolā notika 2007. gadā, kad tika veikta Sutru pamatskolas ēkas renovācija. Tika izremontētas ne tikai skolas iekštelpas, bet arī atjaunota fasāde un labiekārtota skolas apkārtne. Kvalitatīvi renovētā Sutru skola ir ieguvusi pievilcīgu un sakoptu izskatu. Skola darbojas kā sporta un citu aktivitāšu centrs. Lai nodrošinātu kvalitatīvu mācību procesu skolā nepieciešams sasniegt trīs faktoru realizāciju. Nepieciešams, lai skolai ir pieejamas finanses, kompetenti darbinieki un ar vēlmi izzināt un mācīties apveltīti bērni. Augstāko mācību procesa kvalitāti izdevās sasniegt 2010. gadā, kad Sutru pamatskolas audzēkņi bija starp Latvijas mēroga olimpiāžu uzvarētājiem. Šobrīd skolā strādā 13 pedagogi un 5 tehniskie darbinieki. Demogrāfisko, migrācijas un saimnieciskās dzīves izmaiņu rezultātā, kad iedzīvotāju skaits, sevišķi lauku nomalēs, samazinās (arī bērnu skaits samazinās), skolai jāplāno, kā mobilizēt izglītības, kultūras un citu pakalpojumu sniedzēju un vietējo uzņēmēju resursus, lai iespējams kļūtu par Sutru pagasta sabiedrisko centru, nodrošinot mūžizglītības procesu un papildinot ar citām sabiedriskajām aktivitātēm.
  • 50 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Attēls 29: Sutru pamatskola Pagasta ēkā netālu no skolas ir izveidota “jauniešu istaba” dažādām aktivitātēm. Brīvajā laikā jauniešiem patīk dažādas sporta spēles, meitenes interesējas par mūziku, teātra mākslu, gan zēnus, gan meitenes piesaista aerobika. Kopumā pagastā brīvā laika pavadīšanas iespējas tomēr nav pietiekošas, kā arī jauniešu vidū būtu jārada lielāka motivācija uzdrīkstēties un iesākto turpināt ilgtermiņā. Jersikas pamatskola Jersikas pamatskolas stiprās puses ir izglītības programmu īstenošanas kvalitāte, t.sk. uzsvars uz mācībām un audzināšanu, izvirzot augstas prasības visā izglītības procesā un koncentrēšanās uz to īstenošanu; bērnu ar mācīšanās traucējumiem integrācija sabiedrībā; pedagogu kolektīvs, kurš spēj pielāgoties jaunām situācijām, atvērts inovācijām, ar augstu kvalifikāciju, radošs. Skola piedalījusies starptautiskajā ekoskolu programmā, kas ļauj ilgstošu darbību vides izpētē un aizsardzībā, piedalīšanos valsts līmeņa izglītojošos projektos, apkārtējās vides sakopšana un uzturēšana kārtībā. Skola nodrošina interešu izglītības iespējas bērniem, kas dzīvo tālu no pilsētas un nevar izmantot mākslas, mūzikas un sporta skolas pakalpojumus (tautas dejas, mūzika, kokapstrāde, teātris, lietišķā māksla, sports, tehniskā grafika); sadarbību ar vecākiem, labu gaisotni, kas sekmē mācīšanās procesu, bērnu drošība laikā, kamēr bērni nokļūst skolā un no skolas mājās (tiek izmantots skolas autobuss).
  • 51 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Attēls 30: Jersikas pamatskola Skolai ir internāts, ko izmanto sociālā riska ģimeņu bērni, tālu dzīvojošie bērni. Nedrīkst par zemu novērtēt arī sakopto sakārtoto fizisko vidi, skolas tradīcijas. Teritoriālais ģeogrāfiskais novietojums Jersikas pagastā nosaka apkārtējās sabiedrības aktivitāšu centra statusu:  Pieaugušo tālākizglītības iespējas (notiek kursi bezdarbniekiem, ko organizē nodarbinātības dienests)  Sadarbība ar NVO  IT izmantošanas iespējas (skolā ir sabiedriskais interneta punkts un uz skolas jumta ir raidītājs, kas palīdz apkārtējiem saņemt IT pakalpojumus)  Pagasta bibliotēkas izbraukuma punkts Skola ir arī tūrisma pakalpojumu sniedzēja: vasaras nometnes, novadpētniecības istaba, tuvumā esošie kultūrvēsturiskie objekti. Lai turpinātu sniegt kvalitatīvu, konkurētspējīgu pamatizglītību katram bērnam atbilstoši viņa veselības stāvoklim, garīgajai un fiziskajai attīstībai, spējām, talantiem, sociālajām problēmām un iespējām vispusīgi pilnveidoties, skolā nepieciešama pedagogu profesionālās meistarības pilnveide individuālajam darbam ar bērniem, ir vajadzīgs logopēds, psihologs, sociālais pedagogs. Nepieciešams sakārtot stadionu un fizisko vidi skolas vecajā ēkā, modernizējot un estētiski atjaunojot mācību kabinetus. Viens no aktuālākajiem un tuvākajā laikā risināmiem jautājumiem saistīts ar Jersikas pamatskolas ūdens apgādi un ūdens kvalitātes nodrošināšanu. Skola izmanto 1975.gadā veidoto urbumu. Grūti nodrošināt ūdens kvalitāti, jo sistēma ir novecojusi. Pašvaldība tuvākajos gados ir ieplānojusi jauna urbuma izveidi vai rekonstrukciju.
  • 52 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Jaunsilavas pamatskola Jaunsilavas pamatskola piedāvā plašu pakalpojumu klāstu. Skolas audzēkņi sevi labi parādījuši gan novada, gan valsts mēroga olimpiādēs. Piedalījušies vides projektos un laikraksta “Diena” organizētajā konkursā “Kas notiek”, kur izcīnījuši pirmo vietu. Saņēmuši draudzīgā aicinājuma fonda balvu “Pūce”, kas ir pateicība skolotājiem un skolēniem par augstvērtīgi veikto darbu. Skola vairākkārt parādās Ata Kronvalda skolu reitinga augšgalā, un tai ir Ekoskolas statuss. Šādi sasniegumi skolas pārstāvjiem arī nodrošinājuši vizīti pie Valsts prezidenta. 2008.-2009.gadā vairāki skolas absolventi bija pasaules olimpiāžu laureāti. Skolas audzēkņi ir konkurētspējīgi labākajās valsts ģimnāzijās - vismaz 4 beiguši vai mācās Rīgas 1. Valsts ģimnāzijā, apmēram tikpat Āgenskalna Valsts ģimnāzijā, Ziemeļvalstu ģimnāzijā un Rīgas 3.vidusskolā.Skolā bez vispārējās izglītības tiek piedāvātas vairākas speciālās pamatizglītības programmas izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem, izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem, un izglītojamiem ar valodas traucējumiem. Skolas mācību un organizatorisko darbu pozitīvi ietekmē tas, ka skolā ir izveidota arī diennakts grupa (internāts). Ir ļoti laba satiksme ar Līvānu pilsētu, kā arī daudzas ģimenes savām atvasēm izvēlas skolā esošas pirmsskolas grupas (3-4 gadus vecajiem un 5-6 gadus vecajiem bērniem). Attēls 31: Jaunsilavas pamatskola Pie galvenajām problēmām skolā minama telpu nepietiekamība visām skolas organizētajām aktivitātēm, t.sk. ārpus mācību procesa. Vasaras mēnešos tās tiek piedāvātas vasaras nometnēm un pasākumiem, to vajadzībām tiek nodrošinātas mēģinājumu vietas, kā arī organizētas dažādas sabiedriskās aktivitātes. Skolā pieejamas naktsmītnes līdz 80-100 vietām. Nākotnē skola grib censties saglabāt visu klašu komplektus, turpināt sagatavot konkurētspējīgus skolēnus, kas varētu sekmīgi turpināt izglītību valsts labākajās ģimnāzijās, kā arī rekonstruēt skolas stadionu. Pagasta jaunatne piedāvātajos pasākumos un aktivitātēs labprāt iesaistās, galvenokārt, tie norisinās vasaras mēnešos, piemēram, dažādas sporta aktivitātes. Iespējas gan ir
  • 53 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam nepietiekamas, tāpēc pagastā būtu nepieciešams jauniešu centrs, kur satikties un pavadīt brīvo laiku. Arī skolas sporta zāle brīvdienās nav pieejama. Diemžēl vērojama tendence, ka maz jauniešu atgriežas uz laukiem brīvdienās. Pēc jauniešu iniciatīvas ir plānots ierīkot sporta laukumu, pamatā tajā būs iespēja nodarboties ar volejbolu un basketbolu. No nevalstisko organizāciju piedāvātajām iespējām, invalīdi piedalās Invalīdu biedrības rīkotajos izglītojošajos pasākumos. Pagastā aktīvi darbojas pensionāru federācija, kā arī iniciatīvu grupa “Gardēžu klubiņš”. Skola daļēji pilda Biznesa inkubatora funkcijas, viens no tā darbības veidiem ir dalība „Junior Achievement” programmā, kurā jau 10 gadu garumā regulāri tiek nodrošināti labi rezultāti. Pedagogi un skolēni aktīvi iesaistās vietējos radošo un starptautiskos sadarbības projektos – tieši Jaunsilavu pamatskola bija pirmie Latgalē, kuri realizēja Comenius programmas projektu. Bērniem bijusi iespēja viesoties pie projektu partneriem Vācijā, Somijā, Austrijā. Jaunsilavas pamatskolas pedagogi dod iespēju skolēniem piedalīties dažādos konkursos un olimpiādēs arī ārpus sava reģiona – Rīgā u.c. Jaunsilavas pamatskolas skolēni ir ieguvuši atzīstamuspanākumus nacionālos biznesa plānu konkursos. Skolas veiksmes stāsts lielā mērā skaidrojams ar skolotājiem, kas ir augsti kvalificēti sava darba fanātiķi, lokālpatrioti, kā arī ar paaudžu un bērnu pēctecību. Rožupes pamatskola Blakus vispārējai pamatizglītībai skolā papildus darbojas pirmsskolas grupa (3-4 gadi un 5-6 gadi) ar 32 vietām, tai skaitā 6 diennakts vietām. Skolai ir izveidota arī diennakts grupa ar 14 vietām. Skolas audzēkņi ir piedalījušies mācību priekšmetu olimpiādēs valsts mērogā bioloģijā, matemātikā, fizikā un Latvijas un pasaules vēsturē. Skolas teritorijas labiekārtošanai piesaistīti līdzekļi no KNHM trīs projektu realizēšanai; ikgadējas vasaras nometnes bērniem no audžu un aizbildņu ģimenēm. Skolai ir sadarbība ar nodibinājumu Latvijas Bērnu fonds, biedrību “Velku biedrība”, fondu “Veronika”. Skola iesaistās programmā “Zaļā punkta skola”. Lielākās problēmas, ar ko jāsaskaras izglītības iestādei ir lielais sociālā riska un maznodrošināto ģimeņu skaits; bērnu skaita samazināšanās, kā arī neapmierinoša skolas fiziskā vide un materiāltehniskais nodrošinājums. Lai gan funkcionāli skolā tiek nodrošinātas gan vietas, gan mācības ir jūtamas krasas atšķirības materiāli tehniskajā nodrošinājumā salīdzinājumā ar citām skolām. Skolas ēdināšanas bloks, sanitārais mezgls un telpas nav atbilstošas skolēnu un darbinieku vajadzībām. Līdz ar to kopējā Rožupes skolas pievilcība ir zemāka. Tai pat laikā – kā pierāda citu skolu pieredze - ievērojamus panākumus var gūt ar augstas mācību kvalitātes nodrošināšanu, kas varētu kļūt arī par Rožupes pamatskolas iezīmi. Nepieciešama skolas (sevišķi dabas zinību kabinetu) renovācija, lai tā atbilstu personāla un skolēnu vajadzībām, kā arī jāizveido sporta zāle, kurā skolēni varētu apmeklēt sporta nodarbības un kvalitatīvi trenēties, gatavojoties dalībai sacensībās.
  • 54 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Attēls 32: Rožupes pamatskola Skolas telpās darbojas biedrība “Vecāki Rožupes skolai”, kā arī pieejamas Līvānu BJC interešu izglītības programmas: jaunsargi, vokālais ansamblis, mazpulki, gaidas, tautas dejas, folkloras kopa. Bērniem iespēja iesaistīties Līvānu BJSS sporta pulciņos (volejbols, dambrete), regulāri tiek organizētas sporta nometnes. Jau 3 gadus pēc kārtas Rožupes pamatskola uzņem arī Mazpulku nometnes dalībniekus. Pie nākotnes attīstības plāniem skola min atbalsta pasākumu nodrošināšanu darbā ar talantīgajiem audzēkņiem un skolēniem, kuriem ir mācīšanās un uzvedības traucējumi, sakārtota skolas fiziskā vide un mūsdienu prasībām atbilstošs materiāltehniskais nodrošinājums. Lai arī jaunatnei nav pietiekoši nodrošinātas iespējas brīvā laika pavadīšanai, trūkst interešu pulciņu, nav sporta laukumu, trūkst sporta inventāra, tomēr tā ir ļoti aktīva, izrāda interesi par sportu un kultūras dzīvi, ir ļoti zinātkāra. Jaunatnes vajadzībām būtu nepieciešams izveidot telpas galda spēļu izvietošanai, iegādāties inventāru sporta aktivitātēm, kā arī veikt esošā sporta laukuma rekonstrukciju. Rožupes skola pazīstama arī ar savu „Šķēršļu joslu” un ar to saistītajam Latgales mēroga sacensībām. Rudzātu speciālā internātpamatskola Rudzātu speciālā internātpamatskola īsteno vispārējās pamatizglītības programmas izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem, 1.līmeņa profesionālās pamatizglītības programmas un interešu izglītības programmas. Izglītojamie izglītību iegūst klātienē latviešu valodā un atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, atrodas pilnā vai daļējā valsts apgādībā. Izglītības programmu īstenošanas un skolas uzturēšanas izdevumi tiek finansēti no Valsts budžeta.
  • 55 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Attēls 33: Rudzātu speciālā internātpamatskola Skolā izglītību iegūst bērni no daudzām pašvaldībām. 2010./ 2011. m. g. ir pārstāvēta 21 Latvijas pašvaldība. Pašreiz šī ir vienīgā speciālās izglītības iestāde bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem novadā un tuvākajā apkārtnē. Skola sākot ar 1999. gadu ir ieguldījusi milzīgu darbu un ievērojamus finansu līdzekļus savā attīstībā. Gadu gaitā tiek realizēti daudzi investīciju projekti, gan valsts, gan piesaistīto sponsoru atbalstīti, tādējādi veidojot skolu par modernu, vides pieejamības prasībām atbilstošu, labi aprīkotu, materiāli un tehniski nodrošinātu izglītības iestādi bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem, kura spēj sniegt kvalitatīvu un plašu piedāvājumu arī profesionālajā izglītībā. Lielākie no tiem:  skolas mazā internāta rekonstrukcija, lielā internāta, kokapstrādes darbnīcu un rehabilitācijas centra būvniecība, kas tika veikta par sponsoru piesaistītajiem līdzekļiem;  Valsts investīciju projekts skolas mācību korpusa renovācijā un arī valsts investīcijas apkures sistēmas izveidē skolas rehabilitācijas centrā un tā kabinetu aprīkošanā;  Eiropas Reģionālās attīstības fonda 100% finansēts projekts „Rudzātu speciālās internātpamatskolas infrastruktūras un aprīkojuma uzlabošana”. Šī projekta rezultātā ir uzstādītas modernas ūdens attīrīšanas iekārtas; iegādāts jauns 17-vietīgs mikroautobuss ar speciālo aprīkojumu bērnu ratiņkrēslos pārvadāšanai ( tai skaitā 4 vietas); atjaunots skolas sporta laukums. Skolai ir atbilstošs aprīkojums un personāls, lai arī bērni ar smagiem kustību traucējumiem varētu iegūt izglītību. Tā ir spējīga labā profesionālā līmenī nodrošināt bērnu ar garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem pedagoģisko, psiholoģisko un medicīnisko korekciju un rehabilitāciju (psihologs, logopēds, psihiatrs, masāžas, fizikālā medicīna).
  • 56 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Nepieciešamības gadījumā skola var piedāvāt arī speciālo pirmskolas izglītību (specializētā pirmskolas izglītības grupa). Skolai jau daudzus gadus ir laba sadarbība ar Latvijas Bērnu Fondu, kas nodrošinājis arī sponsoru piesaisti mazā internāta rekonstrukcijai, lielā internāta, kokapstrādes darbnīcu un rehabilitācijas centra būvniecībai, kā arī finanšu līdzekļus ikgadējām integratīvajām bērnu vasaras nometnēm. Ilgstoša sadarbība ir izveidojusies ar biedrību „Velku biedrība” (no1998. – 2005.gadam“Velku fonds”). Ar biedrības palīdzību bērniem tiek nodrošināti regulāri ziedojumi no ārzemju sponsoriem gan naudas, gan mantiskā izteiksmē, kā arī skolas pedagogu izglītošana taktīlās stimulācijas metodikā. Laba sadarbība ir izveidojusies ar biedrību „Latvijas Speciālā Olimpiāde” - katru gadu skolā kopīgi organizētas republikas mēroga sacensības dambretē un novusā, kā arī iespēja Rudzātu speciālās internātpamatskolas skolēnam Latvijas speciālo skolu futbola komandas sastāvā piedalīties starptautiskajās futbola sacensībās Lietuvas Republikā un Speciālās olimpiādes Pasaules Vasaras spēlēs Šanhajā – Ķīnas republikā. Tāpat arī iespēja sporta skolotājam iegūt papildus darba pieredzi ārzemēs. Jau divus gadus skolai ir cieša sadarbība ar Haldenas Sarkano Krustu. Skolas bērni ļoti priecājas par iespēju piedalīties vasaras nometnēs Norvēģijā. Skolas kolektīvs ir pateicīgs par nenovērtējamo atbalstu dažādu tehnisko palīglīdzekļu piegādē bērniem invalīdiem. Regulāra sadarbība un informācijas apmaiņa notiek ar citām Latvijas speciālajām izglītības iestādēm. Pašreiz skolas aktuālākā problēma ir bērnu skaita samazināšanās. Lai gan statistikas dati rāda, ka bērnu skaits kam ir nepieciešama speciālā izglītība valstī nesamazinās, diemžēl pašreizējā situācija izglītības jomā veicina to, ka bērni kam nepieciešama šī izglītība nelabprāt tiek vesti uz pedagoģiski medicīniskajām komisijām un vienkārši nelietderīgi pavada laiku vispārīgās izglītības iestādēs, kurās nav licencētu speciālās izglītības programmu un kuras nespēj nodrošināt pat minimālās prasības šo programmu realizācijā. Analizējot visu skolu audzēkņu centralizēto eksāmenu vidējos rezultātus, redzam, ka novada izglītības iestādes spēj sagatavot konkurētspējīgus jauniešus, jo lielā daļā mācību priekšmetu rādītāji ir augstāki nekā vidēji valstī.
  • 57 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Attēls 34: Centralizēto eksāmenu vidējie rezultāti valstī un Līvānu novadā 2010./2011. Izvērtējot visu Līvānu novada izglītības iestāžu esošo situāciju, skolēnu skaitu skolās,iepriekšējos gados skolu ēkās un aprīkojuma iegādē ieguldītās investīcijas, jau apstiprinātos un realizācijā esošos projektus (piem., piesaistīto KPFI finansējuma sadali), nākošajiem gadiem pašvaldība izvirzījusi vairākus nozīmīgus projektus izglītības jomas infrastruktūras uzlabošanai. Projektu izvēle un investīciju plāns veidots atbilstoši ieguldījumu sociāli ekonomiskajam pamatojumam (izmaksu efektivitātes rādītājiem), kā arī ņemot vērā jaunas reālās iespējas piesaistīt līdzekļus ar projektu palīdzību nākamajos gados. Profesionālās ievirzes izglītības iestādes: J. Graubiņa Līvānu mūzikas un mākslas skola (Raiņa iela 4, Līvāni) Skola atrodas 4 ēkās Līvānu pilsētas centrā, no tām 2 ēkās tiek pasniegtas mūzikas profesionālās ievirzes programmas un 2 mākslas profesionālās ievirzes programmas. Skolas telpās darbojas Līvānu bērnu un jauniešu centra interešu izglītības vokālā studija „Spurgaliņas”. Mūzikas skolas ēka atvērta un pieejama sešas dienas nedēļā. Darba dienās līdz 21.00, sestdienās līdz 18.00. Nākotnē Raiņa ielā 4 esošā ēka varētu tikt paplašināta, kā rezultātā Līvānu mūzikas un mākslas skola varētu atrasties vienā ēkā. Šogad projektu ietvaros tiks veikta vērienīga renovācija - kamerzāles izbūve u.c. Līvānu mūzikas un mākslas skola piedāvā mūzikas un mākslas profesionālās ievirzes programmas, kurās pašlaik mācās 243 audzēkņi, no tiem 142 mācās mūzikas programmās un 101 mākslas programmās. Pēdējos gados audzēkņu skaitam ir vērojama tendence nedaudz samazināties. Kritums tika novērots līdz ar 2009. gadu, kad tika paaugstināta maksa. Pašreiz tā ir 7 LVL mūzikas skolā un 5 LVL mēnesī mākslas skolā katram audzēknim. Trūcīgās personas no šīs maksas ir atbrīvotas. Liela nozīme audzēkņu skaita izmaiņās ir demogrāfiskajai situācijai,
  • 58 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam samazinoties iedzīvotāju kopējam skaitam, samazinās arī audzēkņu skaits Līvānu mūzikas un mākslas skolā6. Ikgadējās audzēkņu skaita izmaiņas 300 250 255 240 243 250 200 153 150 150 Mākslas skola 142 150 105 101 Mūzikas skola 97 90 100 Kopā: 50 0 2007.g. 2008.g. 2009.g. 2010.g. Attēls 35: Ikgadējās audzēkņu skaita izmaiņas J.Graubiņa Līvānu mūzikas un mākslas skolā Līvānu mūzikas un mākslas skolā tiek piedāvātas un apmeklētas sekojošas mūzikas profesionālās ievirzes programmas(2010./2011.mācību gads): 1. Klavierspēle (74 audzēkņi) 2. Akordeona spēle (12 audzēkņi) 3. Vijoļspēle (10 audzēkņi) 4. Flautas spēle (19 audzēkņi) 5. Saksofona spēle (13 audzēkņi) 6. Trompetes spēle (4 audzēkņi) 7. Sitaminstrumentu spēle (10 audzēkņi) Bez tam tiek piedāvāta un apmeklēta viena mākslas profesionālās ievirzes programma: 1. Vizuāli plastiskā māksla (101 audzēkņi) Arvien vairāk vērojama tendence audzēkņu skaitam samazināties akordeona spēles un metālpūšamo instrumentu programmās, kuras apgūt vēlas mazāks audzēkņu skaits. 6 Līdz 2010.gadam Līvānos bija divas atsevišķas profesionālās ievirzes izglītības iestādes, tāpēc dati doti salīdzinājumam par katru skolu atsevišķi
  • 59 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Attēls 36: Audzēkņu skaits profesionālo ieviržu programmās 2010./2011. m.g. Līvānu mūzikas un mākslas skola piedāvā kvalitatīvu mācību procesu mūzikas un mākslas profesionālās ievirzes programmās. Katram Līvānu mūzikas un mākslas skolas audzēknim tiek nodrošināta individuāla pieeja mācību programmas apgūšanai. Audzēkņiem tiek piedāvāta iespēja iznomāt mūzikas instrumentus. Līvānu mūzikas un mākslas skolas audzēkņu vajadzībām pieejama bibliotēka. Bibliotēkas krājumā tiek piedāvāts 3395 vienības dažādu mācību materiālu krājums, no tām 938 grāmatas, 1429 nošu dokumenti un 1028 periodiskie izdevumi. Skolas piedāvāto profesionālās ievirzes programmu īstenošanai tiek nodarbināts 31 darbinieks, no tiem 21 pedagoģiskais darbinieks un 10 tehniskie darbinieki. Lai piesaistītu pedagogus, ir nepieciešams lielāks mērķdotāciju apjoms skolotāju atalgojumam. Līvānu mūzikas un mākslas skolas mūzikas profesionālās ievirzes programmas ir beiguši tādi sabiedrībā zināmi cilvēki, kā Valdis Muktupāvels, Juris Kulakovs, Juris Vaivods, Vineta Elksne, Atis Auzāns. Savukārt mākslas profesionālās ievirzes programmās ir mācījušies: Juris Rotčenkovs – arhitekts, Liene Kancāne – interjera dizainere, Maksims Kuļgajevs – reklāmas dizains; Elīna Reitere – kino zinātniece, kā arī daudzi citi. Aptuveni 8% mākslas skolas beidzēju turpina izglītību mākslas jomā cita līmeņa skolās, aptuveni 12% mūzikas skolas beidzēju turpina muzikālo izglītību. Bērnus nepieciešams ieinteresēt mūzikas un mākslas zināšanu ieguvei, tāpēc katru gadu tiek rīkoti koncerti, kas vienlaikus kalpo kā skolu popularizējošs pasākums. Līvānu mūzikas un mākslas skolas pārstāvji brauc uz izglītības iestādēm un stāsta par iespējām, ko mūzikas un mākslas skola piedāvā, tādā veidā reprezentējot skolu. Uzceļot jaunu koncertzāli, skolas audzēkņiem, pedagogiem, audzēkņu vecākiem un Līvānu novada iedzīvotājiem tiks nodrošināta iespēja mūsdienu prasībām atbilstošā koncertzālē (ar
  • 60 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam aptuveni 200 sēdvietām) apmeklēt kvalitatīvus kultūras pasākumus. Jāaktivizē sadarbība ar Līvānu novada kultūras centru. Līvānu bērnu un jaunatnes sporta skola (Rīgas ielā 101) Līvānu bērnu un jaunatnes sporta skola darbojas Līvānu 1. vidusskolas sporta zāles telpās un sporta skolā tiek uzņemti jaunieši no 7 līdz 18 gadu vecumam. 2010./2011.mācību gadā Līvānu bērnu un jaunatnes sporta skolā mācījās 215 audzēkņi, kuri trenējās basketbolā, volejbolā, vieglatlētikā, futbolā un dambretē. Treniņu nodarbību organizēšanai galvenokārt tiek izmantots nesen rekonstruētais Līvānu 1.vidusskolas stadions, Līvānu 2. vidusskolas sporta zāle, kuras infrastruktūra tiks uzlabota 2012.gadā, kā arī pagastu skolu sporta bāze skolēnu sagatavošanai. Audzēkņiem tiek nodrošināts izvēlētajam sporta veidam piemērots inventārs un augsti kvalificētu treneru pakalpojumi. Pēdējo gadu laikā ir vērojama audzēkņu skaita samazināšanās, kas skaidrojams ar vispārējo iedzīvotāju skaita samazināšanos, dažos gadījumos ar bērnu vecāku finansiālo iespēju pasliktināšanos, kā arī ar cilvēciski psiholoģiskiem faktoriem - bieži vien jaunieši vēlas tūlītēju rezultātu, bet nevēlas ieguldīt darbu tā sasniegšanā. Līvānu bērnu un jaunatnes sporta skolā piedāvāto treniņu nodarbību vadīšanai tiek nodarbināti 13 augsti kvalificēti darbinieki ar augstāko izglītību, no tiem 12 treneri un 1 tehniskais darbinieks - skolas medmāsa. Lai paaugstinātu treneru kvalifikāciju un sporta nodarbību organizēšanas prasmes, papildinātu savas zināšanas ar jaunām treniņu nodarbību vadīšanas metodēm, treneriem nepieciešams nodrošināt plašākas iespējas apmeklēt tālākizglītības kursus (gan Latvijā, gan ārzemēs), kā rezultātā pedagogi iegūtu lietderīgu informāciju un iemaņas, kas nepieciešamas darbā ar Līvānu bērnu un jaunatnes sporta skolas audzēkņiem. Vairāki treneri kursus savās iespēju robežās cenšas apmeklēt un maksāt no personiskajiem līdzekļiem, jo pašvaldības (sporta skolas) budžets diemžēl nav pietiekošs. Lai veiksmīgāk ieinteresētu bērnus par dažādām sporta aktivitātēm, nepieciešams interesantāk demonstrēt Līvānu bērnu un jaunatnes sporta skolā pieejamo inventāru, kā arī piedalīties sacensībās un rīkot sporta nometnes. Nopietns šķērslis sporta nodarbību tālākai attīstībai ir piemērotu iekštelpu nepietiekamība sevišķi vieglatlētikas nodarbībām, kas visvairāk izjūtams ziemas periodā. Tāpat nepieciešams ievērojami papildināt ziemas sporta nodarbībām nepieciešamo inventāra klāstu, t.sk. distanču slēpes. Līvānu bērnu un jaunatnes sporta skola ar audzēkņu vecāku līdzfinansējumu saviem audzēkņiem organizē ikgadējas vasaras nometnes dažādās Latvijas pilsētās. Katru gadu nometnē var piedalīties ap 60 bērniem. Līvānu novada jaunie sportisti aktīvi piedalās valsts un starptautiskās sacensībās, taču nepietiekamais finansējums ierobežo sacensību skaitu, kurās audzēkņi var piedalīties.
  • 61 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Nākotnē nepieciešams domāt par papildus iekštelpu veidošanu vieglatlētikas nodarbībām, par sporta bāzes papildināšanu, kā arī par sporta internāta veidošanu Līvānos. Viena no iespējām ir veidot sadarbību ar Jersikā esošo dažus gadus atpakaļ izbūvēto Jersikas pamatskolas internātu, kurā ir pietiekams telpu nodrošinājums, to skaitā arī ēdamzāle. Šobrīd Jersikā esošās un pieejamās infrastruktūras izmantošana būtu saimnieciski un ekonomiski izdevīgākā sporta internāta idejas attīstīšanai, nekā jaunas infrastruktūras celtniecība un uzturēšana. No sporta infrastruktūras objektiem Līvānu novadā kvalitatīvākie ir nesen atjaunotais sporta stadions pie Līvānu 1. un 2.vidusskolas (ar starptautiskiem standartiem atbilstošu segumu), Jersikas pamatskolas sporta zāle un jaunais stadions pie Rudzātu speciālās internātpamatskolas. Izmantošanai piemēroti ir arī pilsētas stadions Uzvaras ielā, Līvānos (t.s. Ubaglīcī), Jersikas pamatskolas stadions, kā arī sporta laukumi pie Jaunsilavas pamatskolas, Rožupes pamatskolas, taču visiem minētajiem nepieciešamas investīcijas to atjaunošanā. Aktīvi tiek izmantota Līvānu 1.vidusskolas sporta halle, kurai 2004. - 2005. gadā veikta rekonstrukcija, kā arī vairāki pludmales volejbola un strītbola laukumi. Esošā mācību un sporta infrastruktūra skolās tomēr nespēj pilnība nodrošināt apmierinošus kvalitatīvus izglītības un sporta pakalpojumus. Vairāku skolu sporta laukumiem ir nepieciešama renovācija un papildus aprīkojuma iegāde. Līvānu bērnu un jauniešu centrs Ļoti nozīmīgu interešu izglītības darbu Līvānu novadā veic Līvānu bērnu un jauniešu centrs (LBJC), kura darbība ir vērsta uz bērnu un jauniešu ārpusskolas darbošanos – interešu izglītību, taču paralēli tam tiek veikts darbs ar jauniešiem, to saturīga brīvā laika pavadīšanas iespējām Līvānu novadā. 2010./2011.mācību gadā LBJC bērniem un jauniešiem piedāvāja vairākus brīvā laika pavadīšanas veidus:  Interešu izglītības pulciņi (keramikas, tūrisma, vides, dejas, teātra un mūzikas mākslā);  Skautu, gaidu, mazpulku aktivitātes;  Brīvā laika klubiņi bērniem un pusaudžiem;  LBJC audzēkņu koncerti;  Dažādi pasākumi Līvānu novada bērniem un jauniešiem. Piemēram, konkurss jaunajiem dīdžejiem, konkurss puišiem „Jaunais, Lāčplēsi, saturies!”, konkurss komandām ar tūrisma elementiem „Nakts piedzīvojumu trase”, jauniešu diena „Tava brīvdiena”, jauniešu organizēts Labdarības pasākums senioriem, Sporta spēles bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām, 1x gadā pieredzes apmaiņas brauciens jauniešiem uz citām jaunatnes organizācijām Latvijā, filmu vakari, pārgājieni vasarā un ziemā, diskotēkas u.c.  Neformālās izglītības programma pasīvajiem un sociālā riska jauniešiem „Motivācijas skola”;
  • 62 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam  Jauniešu projektu izstrāde un realizācija: 1) Jaunatnes iniciatīvas grupas „Atvilktne” projekts „MIXLIS” 2) Pašvaldības/LBJC projekts „Līvānu novada jauniešu brīvā laika lietderīgas pavadīšanas iespēju nodrošināšana” 3) Pašvaldības/LBJC projekts „Esi informēts un līdzDarbojies!” Pavisam LBJC interešu jomā 2010./2011. mācību gadā darbojās 540 bērni un jaunieši vecumā no 6 līdz 19 gadiem. Sadarbībā ar citām ieinteresētajām pusēm LBJC 2011.gadā ir izstrādājis Līvānu novada jaunatnes politikas rīcības programmu 2011.- 2013.gadam, kas ir pamats pašvaldības pastiprinātai un mērķtiecīgākai darbībai jaunatnes dzīves kvalitātes uzlabošanā. Līvānu novada jaunatnes politikas rīcības programma tiek balstīta uz 4 prioritārām jomām: 1. Jauniešu informētība un jaunatnes informācijas sistēma. 2. Jauniešu brīvā laika lietderīga izmantošana. 3. Jauniešu nodarbinātība. 4. Jauniešu veselība, sociālā drošība un pakalpojumi. Rīcības programmas mērķis ir veicināt jaunatnes iniciatīvu un līdzdalību pašvaldības politiskajā, ekonomiskajā, sociālajā, sporta un kultūras dzīvē, sekmēt darba ar jaunatni institūciju un jauniešu savstarpējo sadarbību, lai nodrošinātu mērķtiecīgu jaunatnes politikas pasākumu, kas vērsti uz jaunatnes dzīves vides kvalitātes uzlabošanos, īstenošanu Līvānu novada pašvaldībā. Paralēli tiek izdalītas 3 horizontālās prioritātes, kurām tiek veltīta īpaša uzmanība, ieviešot plānotās rīcības un pasākumus. Un tās ir: 1. Līvānu novada pagastu jauniešu iesaistīšana darba ar jaunatni aktivitātēs. 2. Krievvalodīgo jauniešu iesaistīšana darba ar jaunatni aktivitātēs. 3. Studējošo jauniešu atgriešanās Līvānu novadā ģimenes un karjeras veidošanai. Līvānu novada jaunatnes politikas rīcības programma 2011.- 2013.gadam uzsver, ka, lai sekmīgi nodrošinātu jaunatnes dzīves kvalitātes, nepieciešams pievērst pastiprinātu uzmanību interešu izglītības un neformālās izglītības atšķirībām. 2011.gadā ar Latvijas – Šveices sadarbības programmas atbalstu veidotais Multifunkcionālais jaunatnes iniciatīvu centrs būs lieliska vieta Līvānu novada jauniešu neformālās izglītības aktivitātēm. Tāpat jaunieši tiks mērķtiecīgi aicināti piedalīties pašvaldības mazo grantu konkursos un īstenot savas iniciatīvas. Vidējā profesionālā un augstākā izglītība
  • 63 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Līvānu novadā nav nevienas vidējās profesionālās un augstākās mācību iestādes, tāpēc novada iedzīvotāji izmanto vai nu reģionā esošās mācību iestādes vai dodas tālāk uz Rīgu, Jelgavu, Liepāju, Ventspili, Valmieru un citur. Jaunieši var izmantot sekojošu vidējo profesionālo skolu un augstskolu pakalpojumus Latgalē: Vidējās profesionālās skolas Latgalē Augstākās izglītības iestādes Latgalē  Preiļu arodvidusskola,  Daugavpils Universitāte  Jaunaglonas arodvidusskola  Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas  Mākslas vidusskola Saules skola Daugavpils filiāle  Daugavpils 1. arodvidusskola  Rīgas Aeronavigācijas institūta Daugavpils filiāle  Daugavpils 2. arodskola,  Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa  Daugavpils 38. Arodvidusskola administrācijas augstskolas Daugavpils filiāle  Daugavpils Celtnieku profesionālā vidusskola  Transportu un sakaru institūta Latgales filiāle  Daugavpils Medicīnas koledža  SIA "Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskolas  Daugavpils Mūzikas vidusskola "Attīstība" Daugavpils filiāle  Daugavpils Tirdzniecības skola  Latvijas Universitātes Daugavpils filiāle  Latgales transporta un sakaru tehniskā skola  Baltijas starptautiskās akadēmijas Daugavpils filiāle  Daugavpils Mežciema arodskola  Psiholoģijas augstskolas Daugavpils filiāle  Višķu profesionālā vidusskola  Rīgas Tehniskās universitātes Daugavpils filiāle  Bebrenes profesionālā vidusskola)  Ekonomikas un kultūras augstskolas Daugavpils filiāle  Rēzeknes 14. arodvidusskola  SIA "Sociālo tehnoloģiju augstskola" Daugavpils filiāle  Grāmatvedības un finanšu koledža  Rēzeknes Augstskola  Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola  Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāle  Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskola  Baltijas Starptautiskās Akadēmijas Rēzeknes filiāle  Rēzeknes profesionālā vidusskola  Rīgas Aeronavigācijas institūta Rēzeknes filiāle  Valsts robežsardzes koledža  Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskolas  Rēzeknes pārtikas rūpniecības skola "Attīstība" Rēzeknes filiāle  Latgales amatniecības meistaru skola  Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas  Lūznavas profesionālā vidusskola Jēkabpils filiāle  Viļānu 41.arodvidusskola  Biznesa augstskolas “Turība” Jēkabpils filiāle  Jēkabpils Agrobiznesa koledža  Baltijas Starptautiskās akadēmijas Jēkabpils filiāle  Jēkabpils 109.arodskola  Psiholoģijas Augstskolas Jēkabpils filiāle  Dagdas arodvidusskola  Malnavas koledža  Zilupes arodvidusskola Tabula 9: Vidējo profesionālo skolu un augstskolu sniegtie pakalpojumi Latgalē Mūžizglītība Līvānu novada iedzīvotājiem pieejami šādu iestāžu sniegtie mūžizglītības pakalpojumi Latgalē:  Valodu mācību centra Jēkabpils filiāle  Mācību centrs NAMIĶIS  Rīgas Samariešu apvienības Jēkabpils nodaļa  Latvijas Tautas skolas Jēkabpils nodaļa  SIA “ Mācību centrs Austrumvidzeme”  SIA “BUTS” mācību centrs  SIA “Darba Drošības serviss”  Jēkabpils tālākizglītības un informācijas tehnoloģiju centrs  Preiļu NVO centrs
  • 64 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam  U.c. Tālākizglītības nodrošināšanā ievērojamu ieguldījumu sniedz Līvānu novada centrālā bibliotēka un tās filiālbibliotēkas novada pagastos (skat. sadaļu „Kultūrvide, bibliotēkas un brīvā laika pavadīšanas iespējas”), Līvānu inženiertehnoloģiju un inovāciju centrs, organizējot informatīvos seminārus, apmācības, piedāvājot uzņēmējdarbības uzsākšanas konsultācijas, dažādus biznesa inkubatora pakalpojumus u.c. Līvānu bērnu un jauniešu centrs jauniešiem vecumā no 18-25 gadiemsniedz iespējas pašiem organizēt dažādus iniciatīvas pasākumus, piemēram, 2010.gadā notika nakts apmācības programmā Adobe Photoshop, dap-step un repa mūzikas pasākums ar audiovizualizācijām. Jauniešiem ir iespēja piedalīties un ar LBJC konsultatīvo, kā arī līdzfinansējuma atbalstu izstrādāt un realizēt jauniešus interesējošus projektus. Plašu mūžizglītības piedāvājumu sniedz arī biedrība „Baltā māja”. Piem., 2009.-2010.gadā biedrība piedāvāja vairāk kā 10 dažādus kursus un apmācības, t.sk. floristika, šūšana, angļu sarunvalodas klubs, brīvprātīgo klubs (iespējas piedalīties, vai organizēt pašam savu aktivitāti), līnijdeju kluba „Black coffee" nodarbības, vēderdeju nodarbības, slāvu biedrības „Uzori" tikšanās, ārstnieciskā vingrošana, cikla nodarbības veselības veicināšanai un veselīga dzīves veida uzturēšanai u.c. Biedrībai ir vairākas sabiedrības līdzdalības programmas un iedzīvotāju iniciatīvas projekti. Pašvaldība ar mecenātu palīdzību (Pīgoznis, Pfafrods, Klaužs, Romanovskis u.c.) realizē vairākus pasākumus studējošo jauniešu atbalstam, lai motivētu viņus arī pēc studijām atgriezties Līvānu novadā. Viens no jauniešu atgriešanās motivatoriem ir Līvānu novada domes „Studiju fonds”. Fonda mērķis ir mazināt “smadzeņu aizplūšanu”, atbalstīt centīgu, bet trūcīgu jauniešu izglītību un mudināt vietējos uzņēmējus būt sociāli/korporatīvi atbildīgiem. Projekta pamatā ir studenti, kuri studē vai plāno studēt akreditētā augstskolā, kuriem ir izcilas sekmes, bet ierobežoti ienākumi, kuri ir vietējie Līvānu novada iedzīvotāji un ir gatavi uz saistībām ar vietējo pašvaldību, t.i. parakstīt līgumu par to, ka pēc pašvaldības un/vai vietējo uzņēmēju apmaksāto studiju beigšanas students būs gatavs vismaz 2-3 gadus strādāt Līvānu novadā. Pretējā gadījumā (ja pēc studijām Līvānu novadā neatgriežas - students atmaksā studiju maksu pilnā apjomā). Lielākais Studiju fonda mecenāts ir Daumands Pfafrods (SIA „Z-Light”), kurš labprāt iegulda līdzekļus šādā ilgtermiņa programmā, veido ilgtermiņa sadarbību ar vietējo pašvaldību. Uzņēmējiem, kuri ziedo līdzekļus Studiju fondam ir iespēja skaidri sekot līdzi ziedojuma izlietojumā, kā arī saņem nodokļu atlaides. Kopš Studiju fonda izveides 2004.gadā atbalstu saņēmuši kopā 49 jaunieši (2004.gadā - 4 studenti/Ls 3200,00, 2005.gadā - 3 studenti /Ls 1800,00, 2006.gadā – 4 studenti /Ls 3000,00, 2007.gadā - 4 studenti /Ls 600,00, 2008.gadā – 6 studenti /Ls 6750,00, 2009.gadā – 14 studenti /Ls 10 450,00, 2010.gadā – 14 studenti /Ls 10 700,00). Jāatzīmē arī tas, ka prioritāte ir tiem jauniešiem, kuri izvēlas studēt matemātiku, dabas zinības, eksaktos priekšmetus. Līvānu novads iekļaujas Latgales mūžizglītības tīklā. Novada iedzīvotāji izmanto Daugavpilī, Rēzeknē, kā arī Jēkabpilī pieejamās augstākās un tālākizglītības programmas. Vairākus tālmācības kursus Līvānu novada dome projektu ietvaros iepirka no Rīgas Tehniskās
  • 65 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam universitātes Tālmācību studiju centra. Pieaugušo izglītību novadā nodrošina dažādas NVO, NVA un Līvānu Biznesa inkubators. Lai nodrošinātu pieaugošo pieprasījumu pēc tālākizglītības, nepieciešams tālāk attīstīt sadarbību ar reģiona izglītības iestādēm. Latgales programma 2010 – 2017 paredzējusi „Latgale ID” apakšprogrammu „Uzņēmējdarbības izglītība” ar mērķi stiprināt izglītības iestādes, lai to sagatavotie audzēkņi būtu gatavi dzīvei, gatavi kļūt par uzņēmējiem. Tas ir svarīgi, jo augsta bezdarba apstākļos cilvēki neredz sevi kā potenciālus darba devējus, drīzāk aizbrauc no reģiona. Reģionā ir mazs jaundibināto uzņēmumu skaits. Nepieciešami pasākumi, lai mainītu iedzīvotāju attieksmi pret uzņēmējdarbību, un sāktu to darīt jau skolās - celtu uzņēmējdarbības prestižu, stāstītu veiksmes stāstus, iedrošinātu uzsākt uzņēmējdarbību un vairotu uzņēmību. Kopā ar augstākās izglītības iestādēm ieteicams attīstīt eksperimentālas ražotnes, mācību un kompetences centrus reģiona lielākajās pilsētās (t.sk. Līvānos) vietējo resursu izmantošanā, inovāciju ieviešanā, jāveido skolēnu biznesainkubatori kā turpinājums skolēnu mācību firmām. Rezultātā tiks paaugstināts komercdarbības prestižs, uzņēmība kā vērtība sabiedrībā, uzņēmējdarbības prasmes, attieksme, it īpaši nākamajās paaudzēs, jaunu uzņēmīgu skolēnu, studentu iedrošināšana, uzlabotas skolotāju prasmes un zināšanas par uzņēmējdarbības jautājumiem, ciešākas saiknes starp akadēmisko izglītību un biznesa dzīvi, uzņēmēju iesaistīšanās izglītības aktivitātēs, jaunu speciālistu piesaiste. Lai to sasniegtu, nepieciešams sākt ar uzņēmējdarbības mācību materiālu, mācību moduļu (programmu) un jaunu apmācību metožu izstrādi skolotājiem un izglītojamiem atbilstoši vecumam un piesaistot uzņēmējus un biznesa vides speciālistus (tēmas sākot ar radošās domāšanas attīstīšanu un beidzot ar uzņēmējdarbības veikšanas kārtību Latvijā, valsts iestāžu un banku pakalpojumiem, nodokļu, nekustamo īpašumu, u.c. jautājumiem).
  • 66 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam 1.6. VESELĪBAS APRŪPE Veselības aprūpes pakalpojumu un infrastruktūras nodrošinājumu Līvānu novadā var vērtēt kā apmierinošu, taču ne pilnībā pietiekamu. Primārās veselības aprūpes pakalpojumus sniedz 9 ģimenes ārstu prakses, un ģimenes ārstu pārklājums novadā ir labs. SIA „Līvānu slimnīca” kā aprūpes slimnīca sniedz primārās veselības aprūpes, ambulatorās un stacionārās sekundārās veselības aprūpes, sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus Līvānu novada un blakus esošo teritoriju iedzīvotājiem. Slimnīcā vairs netiek veiktas ķirurģiskas operācijas, izņemot tikai atsevišķas manipulācijas, kas veicamas ambulatorās medicīnas nodaļā. Slimnīcā tiek turpināta paliatīvā aprūpe un sniegti sociālās aprūpes pakalpojumi. Rādītājs 2008.gads 2009.gads 2010.gads Ārstēto slimnieku skaits stacionārā 861 613 824 Ambulatori pieņemto pacientu skaits 7910 7944 8872 pie speciālistiem Rentgena izmeklējumi 6089 4866 5612 Funkcionālā diagnostika 2182 1728 1900 Ultrasonoskopijas 2310 1851 2265 Endoskopijas 302 241 230 Laboratorijas analīžu skaits 67404 57924 67025 Tabula 10: SIA „Līvānu slimnīca” darbības statistikas rādītāji Kopā slimnīcā strādā 70 darbinieki. Uz vietas ir pieejami: neirologs, bērnu neirologs, oftalmologs, ginekologs, ķirurgs, EKG ārsts, endokrinologs, endoskopists, ultrosonoskopists, Rtg ārsts, laboratorijas ārsts. Maksas pakalpojumus sniedz: kardiologs, fizioterapeits, psihologs, logopēds, ergoterapeits. Kā privātārsti slimnīcas telpās pieņem: psihiatrs, LORs, traumatologs, stomatologi, zobu protēzists. Tomēr tas nenodrošina pietiekamu nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu sasniedzamību novada iedzīvotājiem. Nākotnē plānots maksimāli orientēties uz augsti kvalitatīvu stacionāro un ambulatoro medicīnisko pakalpojumu nodrošināšanu, papildus attīstot netradicionālo medicīnu, sociālās palīdzības un rehabilitācijas pakalpojumus. Līvānu novada domes pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Līvānu slimnīca” 2011.gadā turpina Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta „SIA „Līvānu slimnīca” infrastruktūras attīstība, uzlabojot stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti” ieviešanu ar mērķis uzlabot stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas kvalitāti, izmaksu efektivitāti un pieejamību Latgales reģiona iedzīvotājiem, veicot Līvānu slimnīcas kā aprūpes slimnīcas infrastruktūras sakārtošanu, paaugstinot ēkas energoefektivitāti, rezultātā panākot efektīvāku resursu izmantošanu, sekmējot atbilstošas vides un
  • 67 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam mikroklimata veidošanu slimnīcas pacientiem un personālam, tādejādi nodrošinot ātru un efektīvu ārstēšanu. Projekta ietvaros tiks siltināta ēkas fasāde, kur tas vēl nav veikts, salabots ēkas jumts, pilnībā remontētas 3.stāva stacionāra telpas un daļēji arī 2.stāva stacionāra telpas, rekonstruēti elektrotīkli, ventilācijas, apkures, ugunsdrošības, ūdens un kanalizācijas sistēmas, kā arī nodrošināta ēkas pieejamība personām ar funkcionāliem traucējumiem. Paralēli tam tiek realizēts projekts „Sociālās rehabilitācijas un sociālās aprūpes pakalpojumu attīstība Līvānu novadā”, kā rezultātā Līvānu novadā tiek attīstīti jauni un pilnveidoti esošie sociālās rehabilitācijas un aprūpes pakalpojumi, kuru nodrošināšanai un kvalitātes paaugstināšanai ir izveidota starpnozaru speciālistu komanda, kurā sociālais darbinieks, sociālais aprūpētājs, rehabilitologs, psihologs, ergoterapeits un fizioterapeits sniedz kompleksus pakalpojumus personām ar funkcionāliem traucējumiem, pensijas un pirmspensijas vecuma personām, kā arī bērniem ar funkcionāliem traucējumiem atbilstoši izstrādātajiem individuālajiem klientu sociālās rehabilitācijas un sociālās aprūpes plāniem. Realizējot projektu, SIA „Līvānu slimnīca” jau ir iegādājusies jaunu aprīkojumu fizioterapijas kabinetam un citu speciālistu darbam nepieciešamo inventāru, kā arī pieņēmusi darbā kvalificētus speciālistus, kas noteiktiem sociālajiem riskiem pakļautām iedzīvotāju grupām sniedz bezmaksas sociālās rehabilitācijas un sociālās aprūpes pakalpojumus. Šāda palīdzība tiek sniegta ne tikai pilsētas, bet arī novada lauku iedzīvotājiem visā Līvānu novadā. Nepieciešamības gadījumā sociālo pakalpojumu saņēmējiem tiek nodrošināts transports vai kompensētas sabiedriskā transporta izmaksas no to dzīvesvietas līdz sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas vietai. Projekts ir aktuāls, jo šobrīd Līvānu novadā un tuvākajā apkārtnē šādi sociālās rehabilitācijas un institūcijām alternatīvi sociālās aprūpes pakalpojumi sociāli neaizsargātajām personām nav pieejami, bet ir ļoti nepieciešami, lai ļautu cilvēkiem ar nelielām veselības problēmām atvieglot ikdienas soli un atgūt dzīvesprieku un spēju pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā. Ar LR Veselības ministrijas Veselības veicināšanas koordinētājas iniciatīvu novadā tiek rīkoti dažādi veselīga dzīvesveida veicināšanas pasākumi: piem., informatīvi un izglītojoši semināri dažādām mērķa grupām, diskusijas un interaktīvas nodarbības skolās, biedrībās, sabiedriskos (t.sk. jauniešu) centros, aktīvās atpūtas un fizisko aktivitāšu pasākumi visa gada garumā, konkursi un testi, veselības tematiskām dienām veltītas kampaņas, ražas novākšanas talkas (kurās piedalās jaunieši, skolu skolotāji un tehniskie darbinieki) veselīga uztura veicināšanai skolās. Diemžēl sākot no 2012.gada 1.janvāraLR Veselības ministrijas Veselības veicināšanas koordinētājas ārštata vienību plānots likvidēt. Turpmāk veselības veicināšanas iniciatīvas nepieciešams pastiprināti integrēt esošo pašvaldības speciālistu ikdienas darbā – sevišķi skolās, bērnu un jauniešu organizācijās. Ņemot vērā, ka Līvānu novada pašvaldības attīstību lielā mērā noteiks uzņēmējdarbības vides attīstība, jaunu darba vietu veidošanās, liela nozīme būs arī darba devēju un darbinieku arodveselībai. Arodveselības profilakse un veicināšana, fiziski un garīgi veselu darba devēju un darbinieku nodrošināšana būs ļoti būtiska novada sociāli ekonomiskajai augšupejai, tāpēc ieteicams plānot mērķtiecīgus pasākumus arodveselības profilaksei un
  • 68 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam saglabāšanai (t.sk. iespējams realizēt kādus no Eiropas mēroga Fit For Work programmas pasākumiem, kuru pamatmērķis ir samazināt un novērst muskulo-skeletālo, reimatoloģijas slimību ietekmi uz indivīda darba spējām, kā arī sekojoši uz ekonomiku un sabiedrību kopumā). Diemžēl LR Veselības ministrijas Veselības veicināšanas koordinētājas amats no 2012.gada janvāra no ministrijas puses tiks likvidēts, tāpēc pašvaldībai nepieciešams izlemt, kādā veidā turpmāk nodrošināt sabiedrības veselības veicināšanas funkciju izpildisavā teritorijā. Turki Primārie veselības pakalpojumi un aprūpe pieejama Līvānos, pagastā medpunkta nav. Pagasta teritorijā nav pieejams arī ģimenes ārsts, bet sabiedriskais transports ir pietiekams, lai ērti aizbrauktu uz Līvāniem. Atsevišķās pagasta teritorijās gan ir grūti sasniedzami pacienti, ko galvenokārt ietekmē sliktais ceļu stāvoklis. Būtu nepieciešams uzlabot ceļu kvalitāti, tai skaitā uzklāt asfaltu uz pagasta nozīmes otrās kategorijas ceļiem, lai būtu iespēja ātrāk piekļūt pacientiem. Rudzāti Liela daļa Rudzātu pagasta iedzīvotāju izmanto veselības aprūpes pakalpojumus Preiļos, t.sk. tur atrodas vairāku ģimenes ārstu prakses. Uz vietas pagastā medpunkta telpās praktizē viena ģimenes ārste, kura pieņem pacientus reizi nedēļā, bet ģimenes ārsta palīga darba laiks ir katru darba dienu. Iedzīvotāji ar sniegto pakalpojumu ir apmierināti, sūdzību nav. Sutri Primārās veselības aprūpes pakalpojumi pagastā uz vietas nav pieejami. Bet tā kā pagasts atrodas izdevīgā ģeogrāfiskā situācijā, jo tuvu pilsētas Preiļi un Līvāni, labs valsts un pašvaldības ceļu tīkls, tad iedzīvotāji izmanto nedaudz tālāk esošos pakalpojumus. Dažādi veselības veicināšanas pasākumi pieejami lielākoties tikai skolās. Tiek lasītas lekcijas par veselības jautājumiem. Veselības jautājumu aktualizēšanā būtu nepieciešams līderis iedzīvotāju vidū, kas varētu aktivizēt cilvēkus un būt kā piemērs. Būtu nepieciešami kampaņveidīgi pasākumi, piemēram, par smēķēšanas un alkoholisma kaitīgumu, jo jauniešu vidū minētie kaitīgie ieradumi ir aktuāli. Rožupe Pagastā ir pieejams viens ģimenes ārsts vienreiz nedēļā uz pus dienu. Pārējā laikā pagastā darbojas ārsta palīgs tur esošajā medpunktā. Rožupes pagasts atrodas Daugavpils neatliekamās palīdzības apkalpošanas zonā. Nepieciešamības gadījumā neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes ierodas no Līvāniem vai Preiļiem iespēju robežās ātri. Problēmas gan sagādā sliktā ceļu kvalitāte, lai nokļūtu līdz pacientiem (īpaši ziemā), tādēļ ieteikums būtu to sakārtot. Ātrajai palīdzībai ir grūtības atrast izsaukuma vietu, jo tai nav pieejama globālās pozicionēšanas sistēma (GPS).
  • 69 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Uz skolu veselības veicināšanas nolūkos brauc zobārsts, skolā notiek semināri par veselīgu dzīvesveidu. Ieteikums nākotnē būtu uz vietas pagastā nodrošināt dažādus veselības profilakses pasākumus. Jersika Jersikas pagastā arī ir ģimenes ārsta prakses filiāle - Jersikas veselības punkts. Ģimenes ārste pacientus pieņem vienu reizi nedēļā, pārējās dienās pieejams ārsta palīgs. Pacientu aprūpe tiek veikta ārsta darba vietā un nepieciešamības gadījumos arī mājas apstākļos. Veselības punktā tiek veikta vakcinācija pret difteriju, stinguma krampjiem, ērču encefalītu un gripu. Tiek veiktas injekcijas, venozās sistēmas, pārsiešanas, tiek noteikts cukura, holesterīna līmenis asinīs. Ja pacientam nepieciešama ambulatorā ārstnieciskā palīdzība, bet medicīnisku indikāciju dēļ viņš nespēj ierasties ārstniecības iestādē, tiek veikta medicīniskā mājas aprūpe.
  • 70 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam 1.7. SOCIĀLIE PAKALPOJUMI UN DZĪVOJAMĀ FONDA NODROŠINĀJUMS Līvānu novadā sociālos pakalpojumus nodrošina pašvaldības Sociālais dienests, t.sk. 1 vadītāja, 1 vadītājas vietniece, 2 sociālās palīdzības organizatori uz 0,5 slodzēm (Sutru un Rožupes pagastos), 5 sociālie darbinieki uz 1 slodzi (Turku pagastā un Līvānos), 1 sociālais darbinieks uz 0,5 slodzi (Jersikas pagastā); kā arī vairāki ārējie pakalpojumu sniedzēji - biedrība „Baltā māja”, SIA „Līvānu slimnīca”, VSAC „Aglona” pansionāts „Jaunā muiža”. Kopējais sociālās palīdzības pakalpojumu klāsts novadā ir plašs: Līvānu novada dome 2010. gadā sociālajai aizsardzībai izlietojusi Ls 956854(t.sk. alternatīvās aprūpes pakalpojumu centra „Rožlejas” būvniecība), kas sastāda 10,2 % no kopējiem izdevumiem. 2010.gadā realizēts ERAF projekts „Alternatīvās aprūpes pakalpojumu centra izveide Līvānu novadā” (kopējās izmaksas - Ls 421993), kā rezultātā izveidots jauns pakalpojums – īslaicīgā alternatīvā sociālā aprūpe. Alternatīvās aprūpes centrs „Rožlejas” pirmos iemītniekus uzņēma 2011.gada aprīlī. 2010.gadā izlietoti Ls 62458 Līvānu novada Sociālā dienesta uzturēšanai, Ls 13700 Biedrībai „Baltā māja” sociālās aprūpes mājās biroja un Dienas centra cilvēkiem ar īpašām vajadzībām darbības nodrošināšanai, Ls 426704 izlietoti sociālās palīdzības sniegšanai iedzīvotājiem: ēdināšanas izdevumu apmaksai, dzīvokļa pabalstiem, pabalstiem garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai, pabalstiem veselības aprūpei. 2010.gadā saskaņā ar Līvānu novada sociālā dienesta rīkojumiem piešķirti pabalsti: veselības aprūpei – 465 personām, brīvpusdienu apmaksai – no 01.01.2010. līdz 31.05.2010. – 341 bērniem, no 01.09.2010. līdz 31.12.2010. – 385 bērniem, vienreizējie pabalsti ārkārtas situācijā nonākušiem– 81 personai, pabalsti un atlīdzība audžuģimenei – 11 ģimenēm (19 bērniem), ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu apmaksai bērniem – 14 bērniem, ikmēneša materiālā palīdzība bāreņiem – 13 personām, vienreizējie pabalsti 18 gadu sasniegušiem bāreņiem – 5 personām, apbedīšanas pabalsti – 220 personām; sociālās aprūpes pakalpojumu apmaksai Līvānu slimnīcā - 21 personai; sociālās aprūpes pakalpojumu apmaksai VSAC „Aglona”, pansionātā „Jaunā muiža” - 5 personām, sociālās aprūpes pakalpojumu apmaksai – mājās aprūpei – 28 personām, mācību līdzekļu iegādei – 147 personām (bērniem), GMI pabalsti – 840 personām, dzīvokļa pabalsti: pabalsts īrei un komunāliem maksājumiem – 404 mājsaimniecībām, pabalsts malkas iegādei– 205 mājsaimniecībām7. Sociālā dienesta statistika parāda, ka GMI saņēmēju skaits 2010.gadā ir dubultojies salīdzinājumā ar 2009.gadu. Tas liecina par nopietnu sociālās situācijas pasliktināšanos. 2011.gadā sociālā palīdzība uz 31.05.2011. jau izmaksāta 2249 personām, trūcīgās personas statuss uz 31.05.2011. piešķirts 1602 iedzīvotājiem: Līvānos 1201, Sutros - 40, Jersikā – 60, Rudzātos – 88, Turkos – 109, Rožupē – 1048. 7 Līvānu novada pašvaldības publiskais pārskats par 2010.gadu 8 Līvānu novada sociālā dienesta informācija
  • 71 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Procentuāli lielākais trūcīgo personu skaits ir tieši Līvānu pilsētā – 13,6% no kopējā iedzīvotāju skaita, skat. tabulu zemāk! Trūcīgo iedzīvotāju skaits un % no pilsētas/katra pagasta iedzīvotāju skaita 1800 1602 (11,5%) 1600 1400 1201 (13,6%) 1200 1000 800 600 400 200 40 (5,7%) 60 (5,6%) 88 (9,8%) 109 (10,8%) 104 (7,3%) 0 Līvāni Sutri Jersika Rudzāti Turki Rožupe Kopā: Attēls 37: Trūcīgo iedzīvotāju skaits % no pilsētas/katra pagasta iedzīvotāju skaita Sadarbības partneru sniegto pakalpojumu klāsts attēlots zemāk esošajā tabulā: Soc. pakalpojuma nosaukums Iestāde, organizācija, no Izmaksas 2010.gadā un plānotās izmaksas kā šis pakalpojums tiek 2011.gadā (LVL) pirkts Aprūpe mājās pakalpojums „Baltā māja” Izmaksas 2010.gadā: 12038,65 Plānotās izmaksas 2011.gadā:14200 Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās SIA „Līvānu slimnīca” Izmaksas 2010.gadā: 13540,15 rehabilitācijas pakalpojums Plānotās izmaksas 2011.gadā: 17500 Sociālās aprūpes pakalpojums VSAC „Aglona” Izmaksas 2010.gadā:2379,92 Plānotās izmaksas 2011.gadā:5000 Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās VSAC „Latgale”, „Fonds Izmaksas 2010.gadā:17342,53 rehabilitācijas pakalpojums Grašu Bērnu Ciemats”, Plānotās izmaksas 2011.gadā:18000 „Bāreņu nams „Līkumi”” Īslaicīgās sociālās aprūpes un sociālās Jēkabpils „Ģimenes Izmaksas 2010.gadā:2155,14 rehabilitācijas pakalpojums atbalsta centrs” Plānotās izmaksas 2011.gadā:5000 Tabula 11: Sociālā dienesta sadarbības partneru sniegtie pakalpojumi Pastāv nelielas atšķirības sociālās palīdzības lūdzēju vidū: pagastos sociālos pabalstus galvenokārt lūdz darbspējīgie iedzīvotāji (bezdarbnieki), kuriem nav savas saimniecības; pensijas vecuma personas pieprasa dzīvokļa un veselības pabalstus, jaunieši – visu, ko piedāvā likumdošana.
  • 72 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Galvenās (skaita ziņā lielākās) atbalstāmās sociālās grupas novadā ir ģimenes ar bērniem, personas (ilgstošie bezdarbnieki) bez ienākumiem un īpašuma, pensijas vecuma personas (ar invaliditāti un bez invaliditātes), bērni bāreņi un bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības; personas, kuras atbrīvojušās no ieslodzījuma vietām. Izvērtējot Līvānu novada Sociālā dienesta pakalpojumus, jāsecina, ka pašlaik tas nodarbojas vairāk ar materiālās palīdzības sniegšanu. Sociālā dienesta attīstības vai paplašināšanās iespējas nākotnē būtu saistāmas ar darbu ar klientiem dažādās motivācijas paaugstināšanas, prasmju un zināšanu apguves grupās. Lai pakalpojumu kvalitāte būt vēl augstāka, sociālajā dienestā būtu nepieciešams psihologs, vismaz 1 sociālais darbinieks uz 1000 iedzīvotājiem. Galvenās vajadzības sociālās jomas uzlabošanai tuvākajai nākotnei jāizdala Sociālās mājas izveide un dienas centra ģimenēm, kurām piešķirts trūcīgā statuss, izveide (plašākas telpas).Bez tam nepieciešams uzlabot starp-institucionālu sadarbību, lai sociālās sfēras pakalpojumu sniedzēji plānotu un realizētu savu darbību saskaņoti un papildinoši. Dzīvojamā fonda nodrošinājums Uz 01.01.2011. SIA „Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība” apsaimniekošanā bija 103 ēkas ar tajās esošajiem 2882 dzīvokļiem ar kopējo platību 141 508 m², t.sk. privatizēto dzīvokļu platība – 83297 m² (59% no kopējās LDzKS apsaimniekotās dzīvojamā fonda platības), neprivatizēto – 58211 m² (41%). Līvānu novada pašvaldības īpašumā ir pietiekams dzīvojamais fonds, lai varētu nodrošināt dzīvojamo platību visiem interesentiem, kuri vēlas dzīvokļus īrēt. Taču jāatzīmē fakts, ka dzīvojamā fonda kvalitāte ir vidēja vai zema, t.i. gandrīz visos pašvaldības dzīvokļos nepieciešams remonts. Bez pašvaldības dzīvokļiem pieejami arī privātpersonu piedāvājumi. Piem., uz 01.07.2011. Līvānos 37 dzīvokļi bija pārdošanā, 2 – īrēšanai un 8 – maiņai. Tāpat jaunus saimniekus meklēja 21 māja Līvānu novadā, kā arī 3 mājas piedāvāja dzīvojamo platību īrēt.9 Vairākus gadus dzīvojamais fonds ir pasliktinājies, un gan pašvaldībai, gan privātpersonām trūkst finansējuma māju un dzīvokļu renovācijai un modernizācijai. Hipotekāros kredītus mājokļiem vidēji valstī ņēmuši tikai ap 7% iedzīvotāju, Līvānu novadā šis rādītājs varētu būt vēl mazāks. Mājokļu uzlabojumi ir pieejami tikai turīgajai sabiedrības daļai. Nozīmīgas problēmas Līvānu novadā ir dzīvojamās platības nodrošināšana mazturīgajiem iedzīvotājiem, būtu ļoti nepieciešams valsts atbalsts sociālo dzīvojamo māju būvniecība vai rekonstrukcija. Dzīvojamā fonda nodrošinājuma līmenis, zemā un/vai vidēji zemā kvalitāte rada arī draudus sekmīgas attīstības situācijai, ja pašvaldība domā par pastiprinātu darbaspēka piesaistīšanu novadam. 9 www.ss.lv
  • 73 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam 1.8. KULTŪRVIDE, BIBLIOTĒKAS, SPORTS UN BRĪVAIS LAIKS KULTŪRVIDE 2000.gadā apvienojoties Rožupes pagastam, Turku pagastam un Līvānu pilsētai izveidoja Līvānu novadu. Un šajā laikā tika izveidots arī Līvānu novada kultūras centrs (KC), kas kopā apvienoja četras kultūras iestādes Līvānu novadā. Līvānu novada KC ir pašvaldības iestāde, kas koordinē pašdarbības kolektīvu darbību, rūpējas par kultūras mantojuma saglabāšanu un tradicionālo svētku norisi Līvānu novadā, rīko pilsētas un valsts svētkus, kā arī nodrošina profesionālās mākslas pieejamību visiem kultūras iestādes apmeklētājiem. Kritiskā tehniskā stāvokļa dēļ KC no 2006.gada līdz 2009.gada maijam bija slēgts. Līvānu novada dome visu šo gadu laikā mērķtiecīgi ir virzījusies uz to, lai līvāniešiem, novada kultūras dzīves iedzīvinātājiem un virzītājiem, nodrošinātu kvalitatīvu un mūsdienu prasībām atbilstošu kultūras centra ēku savu spēju un vēlmju realizēšanai kultūras vērtību apguvē, kā arī Latgales kultūras tradīciju saglabāšanai. Piesaistot finansējumu no Valsts investīciju programmas (2007.gadā) un vēlāk no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, vairāku projektu ietvaros pilnībā veikta KC rekonstrukcija: ierīkota jauna ūdens un kanalizācijas sistēma, ventilācijas sistēma, elektroinstalācija, iekšējā apdare, veikta ēkas siltināšana, lielajā zālē ir izbūvēts balkons. No agrākā kultūras centra tika saglabāts tikai celtnes karkass. Ēkā ir vairākas zāles: Lielā zāle, Mazā zāle, Kamerzāle, Laulību reģistrācijas zāle un Disko zāle. Telpas aprīkotas ar jaunu skaņas un gaismas tehniku, iekārtām un mēbelēm. Pēc speciālistu atzinuma jaunā KC skatuve izmēra un kvalitātes ziņā pielīdzināma Kongresu nama skatuvei Rīgā. Arī kultūras centra akustikas sistēma ir viena no pašlaik labākajām ārpus Rīgas. KC infrastruktūra un darbinieku kolektīva profesionalitāte ļauj organizēt plaša mēroga pasākumus (piem., Vislatvijas konference par tūrisma iespējām reģionos 2009.gadā), tiešraides TV ēterā (piem., 2011.gada priekšvēlēšanu diskusijas Latvijas televīzijā), uzņemt Latvijas labākās mūzikas grupas un nodrošināt kvalitatīvas teātra izrādes. Attēls 38: Līvānu novada kultūras centrs KC organizētie pasākumi piesaista ne tikai vietējos Līvānu novada iedzīvotājus, bet arī viesus no blakus esošajām teritorijām visa gada garumā. Līvānu novada KC darbojas dažādu paaudžu deju kolektīvi, kori, ansambļi, vokālās grupas (t.sk. Eiropas deju grupa, drāmas kolektīvs, vidējās paaudzes deju kopa „Daugavieši”, Tautas deju ansamblis „Silava” u.c.). Līvānu novada kultūras centrs organizē un atbalsta tautas mākslas un citu radošo amatierkolektīvu darbību, saglabā un aizsargā tautas tradicionālo kultūru, veicina tās līdzsvarotu attīstību, prezentē savu darbu ārpus savas valsts
  • 74 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam robežām, organizē teātru izrādes un koncertus, valsts svētku, kultūrvēsturisko un sadzīves tradīciju, kā arī izklaides pasākumus. Ievērojamu ieguldījumu novada kultūrvides veicināšanā sniedz Latgales mākslas un amatniecības centrs ( LMAC). Latgales mākslas un amatniecības centrs īsteno radošas vides veidošanu, kurā tiek saglabātas un attīstītas amatniecības vēsturiskās tradīcijas. Centrs kalpo kā avots garīguma mijiedarbībai, piedāvā mākslas un amatniecības vērtības un garīgu attiecību veidošanu, aicina tās izmantot ikdienā. Latgales mākslas un amatniecības centrā ietilpst ekspozīcija „Amatnieki Latgalē”, Līvānu stikla muzejs, Ūdens galerija, izstāžu zāle, konferenču zāle, divas radošās darbnīcas un TLMS „Dubna”. Savā ikdienas darbā LMAC pilnveido un attīsta Amatniecības muzeju un Līvānu stikla muzeju, veic pastāvīgu ekspozīcijas papildināšanu ar jauniem eksponātiem, eksponātu izpēti, kolekciju izveidi, tematisku izstāžu veidošanu. LMAC personāls un sadarbības partneri gūst, saglabā un attīsta vizuālo un praktisko informāciju par amatniecības nozarēm un īpaši stikla nozari Līvānu novadā un nodrošina tās pieejamību Līvānu novada iedzīvotājiem un citiem interesentiem. Tiek saglabātas un attīstītas Līvānu novada lietišķās mākslas tradīcijas, popularizēts nemateriālais kultūras mantojums. Tautas lietišķās mākslas studijā (TLMS) „Dubna” darbojas pieredzējušas audējas un tiek piesaistīti arvien jauni dalībnieki, kuriem nodot tālāk savu amatprasmi. LMAC tekstilmākslas un keramikas darbnīcas ir atklātas gan tūristiem, gan interesentiem, kas vēlas apgūt šos amatus. Attēls 39: Keramikas cepļa izņemšana pie LMAC (2011) LMAC organizē izglītojošas aktivitātes Līvānu novada amatnieku kapacitātes paaugstināšanai, popularizē novada un Latgales māksliniekus un amatniekus, rīkojot izstādes LMAC izstāžu zālē un organizē izstādes arī citur Latvijā. Centrs pārstāv Latgales amatniecību ar izstāžu, pasākumu un akciju starpniecību, kā arī uzturot mājaslapu www.latgalesamatnieki.lv. Regulāri tiek organizētas dažādas radošas aktivitātes, piemēram, Sniega skulptūru plenēru , rotātās Ziemassvētku egles un Ziedu kompozīciju „Ziedu vilnis” izveidi katros pilsētas svētkos u.c.. LMAC plāno un ievieš pakalpojumus un produktus, kas veicina centra kā tūrisma objekta attīstību. Šobrīd viesiem tiek piedāvātas: - ekskursijas profesionāla gida vadībā ekspozīcijā „Amatnieki Latgalē” un Līvānu stikla muzejā; - garākās jostas Latvijā apskate (rekordgarā tautiskā josta ietver sevī ap 20 rakstu zīmju, kuras spēj sildīt, nomierināt, stiprināt; jostu pusgada laikā uzauda 13 Līvānu novada audējas, tās garums ir 94 metri; jostas rakstu zīmju spēku, varenumu un nozīmi var izbaudīt, tajā ietinoties – to bieži vien savā kāzu ceremonijā vēlās izmantot jaunie pāri); - vēsturiskas izstādes par Līvāniem apskate;
  • 75 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam - ekspozīcija par plūdiem Līvānos Ūdens galerijā; - mākslas darbu izstādes apskate; - līdzdarbošanās tekstilmākslas un keramikas darbnīcās, - akcija Latgales apceļotājiem „Zalta rūku ceļš Latgolā”, - dažādas izglītojošas un interaktīvas tūrisma programmas: „Zīda apgleznošana” (iepriekš piesakoties, pieredzējuša meistara vadībā ir iespēja apgleznot vienu zīda lakatu vai šalli, kuru pēc ekskursijas beigām var paņemt līdzi), „Pārsteidzošie Līvāni” (kurā ietverta arī garākās jostas Latvijā izpēte), „Māla plastika” (iespēja profesionāla keramiķa vadībā ar īpašu mīļumu no māla izveidot vai izvirpot vāzi, šķīvi, podu, trauku, vai dekoru), „ Kāzas Latgalē” (kur programmas ietvaros tiek veidots pīrāgs ar īpašu smaržu un garšu no pašu jaunlaulāto maltiem miltiem, saņemts cimdu pāris, Daugavas krastā Auglības kokā tiek iekārti īpaši augļi - atslēgas, ko iekarina jaunlaulātie, utt.) Attēls 40: Garākā josta Latvijā (94 m) Rožupes brīvdabas estrādē katru gadu tiek rīkots reģionālas nozīmes kultūras pasākums – Danču muzikantu saiets (agrāk - Kāzu muzikantu saiets), kas notiek katra augusta otrajā piektdienā un pulcē tūkstošiem skatītāju un vairākus desmitus kāzu muzikantu un deju mūzikas ansambļu, kā arī vedējpārus, alus puišus, saimnieces un citus kāzām un dančiem piederīgos. Rožupes estrādi vasaras sezonā apmeklē aptuveni 3000 cilvēku. Diemžēl estrādes infrastruktūra, t.sk. piebraucamais ceļš, skatītāju soliņi ir neatbilstoši kultūras pasākumu videi, nepieciešama estrādes renovācija un apkārtējās teritorijas labiekārtošana. Danču muzikantu saiets ir viens no reģionālas nozīmes kultūras pasākumiem Līvānu novadā, kuru – to mērķtiecīgi attīstot un uzlabojot – varētu veiksmīgi izmantot kā nozīmīgu novada teritorijas mārketinga un tūristu piesaistes instrumentu. Lai to nodrošinātu, pašvaldība turpmākajos gados arī ieplānojusi Rožupes brīvdabas estrādes labiekārtošanas pasākumus. Lielu darbu kultūrvides jomā veic arī katrā pagastā esošie tautas nami un novadā esošās NVO. Ņemot vērā Līvānu novada unikālo un plašo kultūras vēsturi, jāpievērš lielāka uzmanība kultūrvēsturiskās informācijas saglabāšanai un nodošanai nākamajām paaudzēm, t.sk. nākotnē Līvānu novadā nepieciešams veidot atsevišķu novadpētniecības muzeju, paredzot atbilstošu infrastruktūras izveidi kvalitatīvai novadpētniecības attīstībai.
  • 76 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam BIBLIOTĒKAS Līvānu novada centrālā bibliotēka kopā ar 9 filiālbiliotēkām, tostarp, Druvas, Rožupes, Sutru, Rudzātu, Jaunsilavu, Turku pagasta, Jersikas (bijušo Madaliņas), Rīta un Līvānu bērnu filiālbiliotēkām, veido Līvānu novada bibliotēku tīklu: Līvānu novada Centrālā bibliotēka Druvas Jaunsilavu filiālbibliotēka Līvānu bērnu filiālbibliotēka (Rožupes pagasta filiālbibliotēka (Turku pagasta apkalpes zona) apkalpes zona) Rožupes Turku pagasta filiālbibliotēka filiālbibliotēka (Rožupes pagasta (Turku pagasta apkalpes zona) apkalpes zona) Sutru Jersikas filiālbibliotēka filiālbibliotēka (Sutru pagasta (Jersikas pagasta apkalpes zona) apkalpes zona) Rudzātu Rīta filiālbibliotēka filiālbibliotēka (Jersikas pagasta (Rudzātu pagasta apkalpes zona) apkalpes zona) Attēls 41: Līvānu novada bibliotēku tīkls Bibliotēkas pamatpakalpojumus iedzīvotājiem, pirmkārt, nodrošina tās bibliotēkas, kuras atrodas iedzīvotāju dzīves vietas tuvumā. Līvānu novadā, salīdzinot ar citām līdzīgām pašvaldībām Latvijā, ir nodrošināts ļoti augsta bibliotēku pakalpojumu pieejamība un kvalitāte, kas noteikti ir viena no novada stiprajām pusēm. Sevišķi ievērojama ir novada centrālā bibliotēka, kura pēc
  • 77 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam 2010./2011.gadā veiktās rekonstrukcijas uzskatāma par vienu no mūsdienīgākajām bibliotēkām Latvijā (gan bibliotēkas krājuma, gan pielietoto moderno tehnoloģiju, gan pakalpojumu atbilstības dažāda vecuma iedzīvotājiem ziņā). Attēls 42: Līvānu novada centrālā bibliotēka pēc rekonstrukcijas Neskatoties uz iedzīvotāju skaita samazinājumu, vēlams arī turpmāk saglabāt visas pagastu bibliotēkas, jo tās kalpo kā pagasta kultūras, izglītības , informācijas un sociālie centri. Visās novada bibliotēku filiālēs, tāpat kā Līvānu novada centrālajā bibliotēkā, ir vienotais lasītāju reģistrs, kurā iespējams redzēt kādas grāmatas ir izņemtas, veikt to rezervēšanu utt. Vienotais režīms visās bibliotēkās tika ieviests 2010.gadā. Līvānu novada kopkatalogam un vienotajam lasītāju reģistram no 2011.gada pievienojas arī Līvānu novada skolu bibliotēkas ar saviem datiem. Līvānu Centrālajā bibliotēkā 2011.gadā tiek nodarbināti 9 darbinieki, kā arī viens darbinieks katrā filiālbibliotēkā, kuri palīdz nodrošināt iespieddarbu, elektronisko izdevumu, rokrakstu un citu dokumentu uzkrāšanu, sistematizēšanu, kataloģizēšanu, bibliografēšanu un saglabāšanu, kā arī bibliotēkas krājumā esošās informācijas publiskas pieejamības un izmantošanas nodrošināšanu un bibliotēkas pakalpojumu sniegšanu. Attēls 43: Bibliotēkas apmeklējumu skaita izmaiņas 2010. gadā notika bibliotēkas ēkas rekonstrukcija, kuras laikā nebija iespējams veikt statistikas rādītāju uzskaiti. Parasti tas notiek automatizēti bibliotēkas centrālajā ēkā. Bibliotekārie pakalpojumi tika sniegti trijās pilsētas vietās, taču tehniskais aprīkojums uzskaites veikšanai bija izvietojams tikai vienā vietā. Visi statistikas rādītāji par 2010. gadu atspoguļo tikai 1/3 - 1/2daļu patieso rādītāju. Kopumā 2010. un 2011.gadā vērojamsapmeklētāju skaita pieaugums, kas atspoguļojas arī izsniegumu skaitā (skat. attēlu zemāk!). Kā jau minēts iepriekš, 2010.gadā bibliotēkas rekonstrukcijas dēļ arī izsniegumu reģistrācija nav pilnīga un atspoguļo 1/3 – ½ daļu no kopējā izsniegumu skaita (apt. 97 000 izsniegumu).
  • 78 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Izsniegums 120000 107702 95788 100000 80000 66407 65136 60000 47630 Izsniegums 40000 20000 0 2006.g. 2007.g. 2008.g. 2009.g. 2010.g. Attēls 44: Izdevumu izsniegumu skaita izmaiņas Lai izmantotu datorus, internetu, datu bāzes, WIFI un citus pakalpojums (kopēšana, uzziņas, informācijas meklēšana u.c. ), reģistrācija nav nepieciešama.Reģistrēties par lietotāju nepieciešams tikai tādā gadījumā, kad tiek izsniegti izdevumi uz mājām. Reģistrējoties jebkurā Līvānu novada bibliotēkā, tiek izsniegta Vienotā lasītāja karte, kuru uzrādot, var izņemt izdevumus jebkurā novada bibliotēkā. Tas nozīmē, ka, piemēram, vienreiz reģistrējoties Rožupes bibliotēkā lietotājs var izņemt izdevumus visās novada bibliotēkās ar savu Vienoto lasītāja karti, atkārtoti nereģistrējoties.Bibliotēkas lietošanas intensitātes rādītājs ir apmeklējumu skaits. Līvānu novada centrālā bibliotēka pakalpojumu attīstībā orientējas uz mērķtiecīgu dažādu lietotāju grupu informacionālo apkalpošanu, lai bibliotēkas pakalpojumi aptvertu visas iedzīvotāju darbības jomas un visas iedzīvotāju vecumgrupas un veicinātu informācijas pieejamību sabiedrībai. Līvānu novada centrālajā bibliotēkā tiek piedāvāts 63447 vienību liels bibliotēkas krājums ar 24780 dažādiem nosaukumiem, no tām 57519 grāmatas (22188 nosaukumi), 76 audiovizuālie dokumenti (74 nosaukumi), 253 nošu dokumenti (214 nosaukumi), 60 elektroniskie dokumenti (55 nosaukumi), 5537 periodiskie izdevumi (210 nosaukumi). Līvānu novada centrālā bibliotēka novada iedzīvotājiem piedāvā sekojošus bezmaksas pamatpakalpojumus:  Bibliotēkas apmeklēšana un lietotājiem paredzēto pakalpojumu (t.sk. datoru, interneta un vispārpieejamo elektroniskās informācijas resursu) publiska pieejamība,  Iekārtu un aprīkojuma izmantošana;  Lietotāju reģistrēšana, Bibliotēkas Lietotāja kartes izsniegšana, konsultācijas par bibliotēkas darba kārtību, krājumu un informācijas meklēšanas iespējām;  Grāmatu, žurnālu, laikrakstu, audiovizuālo materiālu un citu dokumentu izsniegšana pēc lietotāja pieprasījuma līdzņemšanai vai izmantošanai uz vietas bibliotēkā;  Informācijas meklējuma sistēmu un datubāzu izmantošana, bibliotekāro, bibliogrāfisko, faktogrāfisko uzziņu sniegšana;
  • 79 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam  Bibliotēku, lasīšanu un literatūru popularizējoši pasākumi (izstādes, lekcijas,  ekskursijas pa bibliotēku u.c.);  Bibliotēkas krājumā neesošu iespieddarbu un nepieciešamās informācijas pieprasīšana no citām bibliotēkām; Līvānu novada centrālā bibliotēka novada iedzīvotājiem piedāvā sekojošus maksas pakalpojumus:  Iespieddarbu un citu dokumentu kopēšana  Datorizdruka  Oriģinālu skenēšana (ja to veic bibliotekārs)  Informācija no LURSOFT maksas datubāzēm Bibliotēkā pieejamas sekojošas zinātniskās datu bāzes un interneta resursi:  LURSOFT,  LETONICA  Nozare.lv  Filmas.lv (digitālā veidā pieejamās filmas ir skatāmas par velti)  RUBRICON Šobrīd projekta „Elektroniskās publikācijas Latvijas bibliotēkām” ietvaros tiek abonētas 19 datu bāzes, no kurām 3 ir latviešu valodā, 2 krievu valodā un 14 angļu valodā. 9 no pieejamajām datu bāzēm atmaksā Kultūras informācijas sistēma. Pašvaldības ierobežotais budžets diemžēl liedz vairāku papildus datu bāzu abonēšanu, bet uzlabojoties finansiālajam stāvoklim bibliotēkā būs pieejamas vēl jaunas datu bāzes. Unikāla ir datu bāze „Līvānu novads”, kas ir sistemātisks, sakārtots daudzu gadu darbs. Šeit pieejams viss, kas jebkad ir ticis publicēts par Līvāniem un pilsētas iedzīvotājiem kopš 1970.gada, bet ir arī daudz materiālu par senāku laika posmu. Līvāniem nav sava novadpētniecības muzeja, kas šāda veida informāciju varētu apkopot – tāpēc to lielā mērā veic šī datu bāze. Tekstus, kam ir autora atļauja, pievieno elektroniski. Vēl jāiegulda liels darbs, lai daudzos novadpētniecības materiālus digitalizētu. Pašreiz tiek izstrādāts bibliotēkas stratēģiskais plāns, kas ietvers informāciju gan par Līvānu Centrālo bibliotēku, gan pagastu bibliotēkām . Stratēģiskais plāns sevī iekļaus SVID analīzi un cita veida informāciju. Šobrīd ir jūtama finansu līdzekļu nepietiekamība bibliotēkas krājuma papildināšanai. To galvenokārt ietekmē augstās iespieddarbu cenas. Latvija ir maza valsts, līdz ar to grāmatas tiek izdotas mazā tirāžā, maz pieejama nozaru literatūra valsts valodā. Nākotnē Līvānu novada bibliotēkās plānots ieviest Rotējošo grāmatu fondu, tas nozīmē, ka tad, kad būs iegādāts kādas grāmatas viens eksemplārs (tā lielākoties būs jaunāko laiku daiļliteratūra), tas ceļos no vienas bibliotēkas uz citu. Līvānu novada centrālajā bibliotēkā ir arī uzstādīts pašapkalpošanās automāts, kas ir pirmais tāda veida automāts Latvijā.
  • 80 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam SPORTS UN AKTĪVĀ ATPŪTA Līvānu novada iedzīvotāji aktīvi iesaistās dažādās sporta aktivitātēs gan kā dalībnieki, gan kā skatītāji. Turklāt sporta aktivitātēs iesaistīto novada iedzīvotāju skaits pēdējo gadu laikā palielinās, par ko liecina arī pieaugošs sporta pasākumu skaits. Šāda tendence vērojama ne tikai Līvānu novadā, bet arī visā Latvijā. Populārāko sporta veidu augšgalā Līvānu novadā pēdējo gadu laikā ir volejbols, basketbols, vieglatlētika, futbols. Populārāko sporta veidu parasti nosaka pēc novada čempionātos iesaistīto komandu skaita. Sporta organizācijas Par sporta un aktīva dzīves veida popularitāti Līvānu novadā liecina lielais sporta biedrību skaits. Šobrīd Līvānu novadā darbojas – 8 sporta klubi un viena sporta skolas. Lielākā daļa Līvānos esošo sporta biedrību nodrošina iespēju nodarboties ar sportu arī amatieru līmenī. Sporta organizācijas nosaukums Dalībnieku skaits (2011.) Līvānu bērnu un jaunatnes sporta skola 215 Kikboksa biedrība „Skits” 23 Līvānu novada vieglatlētikas biedrība „Līvāni” 21 Sporta deju biedrība „Kristāla kurpīte” 22 Līvānu futbola biedrība „Līvāni” 31 Līvānu veloklubs „Livelo” 25 Sporta biedrība „Līdzās” 20 Sporta klubs „Taekwon-do Līvāni „ 14 Basketbola sporta biedrība „Līvāni” 19 Līvānu novada organizācijas kopā: 9 390 Nodarbojušos skaits ( nepārstāv sporta biedrības) 87 Tabula 12: Sporta organizācijas Līvānu novadā Sporta pasākumi Katru gadu Līvānu novadā tiek organizēti daudzi vietēja un starptautiska mēroga sporta pasākumi: sportistu balles, novada sporta svētki, izglītības darbinieku sporta svētki, Rožupes sporta svētki, Turku pagasta sporta svētki, mazās Olimpiskās spēles bērnudārza audzēkņiem, novada basketbola, futbola, telpu futbola, volejbola čempionāti, novada dambretes, šaha, novusa, galda tenisa čempionāti, 1. Maija stafetes, Skrējiens pa Ubaglīci, nakts orientēšanās sacensības, kikboksa sacensības „Latgales kauss”, Līgu un Jānu vieglatlētikas čempionāti, Līvānu novada vieglatlētikas čempionāti, Z-Light balvas izcīņa šķēpa mešanā, zemledus makšķerēšanas tautas klases sacensības, pludiņmakšķerēšanas un spiningošanas čempionāti, E. Kovaļova un E. Rusiņa piemiņas turnīri dambretē, Ziemassvētku turnīri galda spēlēs, Lieldienu nakts turnīri volejbolā, pludmales volejbola
  • 81 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam turnīri „Jersikas kauss”, starptautisks turnīrs sēdvolejbola „Līvānu kauss”, starptautiskas sacensības orientēšanās sportā „Rudzātu kauss” , Rudzātu kauss futbolā, velokrosa sacensības, Z-Light sporta svētki, kā arī citi sporta pasākumi. Starp nozīmīgākajiem starptautiskajiem pasākumiem ir minami šādi:  sēdvolejbola ( cilvēkiem ar īpašām vajadzībām) sacensības „Līvānu kauss ”;  starptautiskas sacensības orientēšanās sportā „Rudzātu kauss”. Sporta infrastruktūra Līvānu novada iedzīvotājiem ir pieejama optimāla, taču tomēr nepietiekoša sporta infrastruktūra, kas dod iespējas nodarboties ar sportu vasarā un ziemā. Galvenie sporta un aktīvās atpūtas infrastruktūras objekti. Objekti Adrese Līvānu 1. vidusskolas sporta stadions (t.sk., vieglatlētikas sektori un skrejceļš) Rīgas iela 101, Līvāni Līvānu stadions ( futbola laukums) Uzvaras 13, Līvāni Jaunsilavas pamatskolas stadions ( celiņiem asfalta segums) Jaunsilava 1, Turku pag. Jersikas pamatskolas sporta laukums Jersika, Jersikas pagasts Rožupes pamatskolas sporta laukums Skolas 2, Rožupe Rudzātu vidusskolas stadions Miera 13, Rudzāti Rudzātu speciālās internātskolas stadions Lūzenieki, Rudzātu pag. Strītbola sporta laukums ( 14 grozi) 6 Lāčplēša iela 28, Līvāni 2 Rīgas 101, Līvāni 2 Saules 12 , Līvāni 4 Miera 13, Rudzāti 12 Smilšu pludmales volejbola laukumi 2 Uzvaras iela 13, Līvāni 1 Rīgas iela 101, Līvāni 1 Domes iela 3, Līvāni 3 Bucenieki, Jersikas pagasts 1Gavartiene,Turku pagasts 1 Rožupe, Rožupes pagasts 1 Rudzātu pagasts 1 Spāres, Turku pagasts ( privātais) 1 Iesalnieku ezers ( privātais) Sporta zāles 1. Līvānu 1. vidusskolas sporta zāles, Rīgas iela 101, Līvāni 2. Līvānu 2. vidusskolas sporta zāles, Rīgas iela 113/117, Līvāni 3. Jaunsilavas pamatskolas sporta zāle, Jaunsilava 1, Turku pag. 4. Jersikas pamatskolas sporta zāle, Jersika, Jersikas pagasts 5. Rudzātu vidusskolas sporta zāle, Miera 13, Rudzāti 6. Rudzātu speciālās internātskolas sporta zāle, Lūzenieki, Rudzātu pag.
  • 82 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam 7. Rožupes pamatskolas sporta zāle, Skolas 2, Rožupe 8. Sporta zāle, Lāčplēša iela 28 9. Sporta kluba „Skits” sporta zāle, Fabrikas 2b Trenažieru zāles 1. Trenažieru zāle, Rīgas iela 77( privātā) 2. Sporta kluba „Skits” trenažieru zāle, Fabrikas 2b( privātā) 3. Trenažieru zāle, Rīgas iela 101, Līvāni 4. Trenažieru zāle, Rīgas iela 113/117, Līvāni Skeitparki 1. Skeitparks , Rīgas 45, Līvāni Ielu vingrošanas ierīces Rīgas iela 113/117, Līvāni Atklātais hokeja laukums z/s Meža mājas, Rožupes pagasts ( privātais) Atklātā slidotava Lāčplēša 28, Līvāni Tabula 13: Sporta un aktīvās atpūtas infrastruktūras objekti Attēls 45: Līvānu 1.vidusskolas un Līvānu 2.vidusskolas stadions Augstu sasniegumu sports Līvānu novada sportisti un komandas ar panākumiem piedalās sacensībās Latvijā un citviet pasaulē dažādos sporta veidos: vieglatlētikā, basketbolā, ratiņbasketbolā, boksā, kikboksā, volejbolā, dambretē, frīsbijā un citos. Analizējot katru sporta veidu atsevišķi, īpaši ir jāizceļ vieglatlētika. Latvijas izlasē startē Vjačeslavs Grigorjevs ( gatavojas Londonas Olimpiskajām spēlēm 50 km soļošanā), Jānis Barkāns un Kristaps Māsāns ( desmitcīņā), Egīls Smilškalns ( augstlēkšana), valsts izlases kandidāti Solveiga Ozola-Ozoliņa ( soļošana), Alīna Caune ( augstlēkšana). Augstu vērtējami sporta biedrības „Skits” boksera un kikboksera Kristapa Bulmeistara panākumi: Latvijas čempions, Baltijas čempions, Igaunijas čempions, Polijas čempions, bronzas medaļas ieguvējs Pasaules kikboksa čempionātā, Jaunatnes Olimpiādes uzvarētājs. Valsts izlasē startē Kārlis Malcenieks ( frisbijs), Raimunds Beginskis (ratiņbasketbols), Solvita Ziemele (sēdvolejbols), Sandro Udrasols (jauniešu volejbols), Ilmārs Štolcers, Adriana Divre, Daniels Skrūzmanis, Oskars Luksts, Ainārs Dukaļskis (dambrete).
  • 83 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Starp sporta komandām var minēt basketbola klubu „Līvāni”, kas, lai arī dibināts tikai 2007.gadā, Latvijas Basketbola līgas 2.divīzijā 2007./2008. gada sezonā ieņēma 3.vietu, bet 2008./2009. gada sezonā ieņēma 1.vietu. Sporta nozarē valsts līmenī strādā mūsu basketbola treneri Guntis Endzels, Pēteris Ozoliņš, Nikolajs Romaņenko. Sports cilvēkiem ar īpašām vajadzībām Līvānos aktīvi darbojas sporta klubs „Līdzās”, kurš apvieno iedzīvotājus ar īpašām vajadzībām. Kluba biedri nodarbojas ar sēdvolejbolu. Tomēr sekmīgu cilvēku ar īpašām vajadzībām sporta attīstību kavē faktors- nepietiekama sabiedrības izpratne par cilvēku ar īpašām vajadzībām iesaistīšanu sporta aktivitātēs. Cilvēku ar īpašām vajadzībām aktīvu integrāciju Līvānu novada sporta dzīvē ir uzsākusi arī biedrība Baltā māja un Līvānu bērnu un jauniešu centrs. Sēdvolejbola sacensības notiek Līvānu 1. vidusskolas sporta zālē , kas ir draudzīga cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Profesionālā līmenī startē ratiņbasketbolists Raimunds Beginskis, cilvēks ar īpašām vajadzībām, kurš pārstāv Latvijas izlasi piedaloties Eiropas čempionātos un citās sporta sacensībās. Veterānu sports Līvānu novadā aktīvi darbojas arī sporta veterāni (turpmāk tekstā – seniori). Seniori piedalās basketbola, volejbola, vieglatlētikas, slēpošanas, galda tenisa, peldēšanas, pavasara krosa, šaha, dambretes, orientēšanās, pludmales volejbola un citos sporta veidos Latvijas Pašvaldību Sporta Veterānu savienības, Latvijas maksibasketbola čempionātos, LTSA ziemas čempionātos volejbolā un starptautiskās sacensībās- Eiropas un Pasaules čempionātos vieglatlētikā un volejbolā. Līvānu novads pamatoti lepojas ar vieglatlētikas zīmoliem - Leontīni Vītolu, Pasaules rekordisti 400 m skrējienā, grupā 70+, Pasaules un Eiropas vieglatlētikas čempionātu laureāti un Gunāru Jāni Mīkuli, grupā 70+, - Pasaules un Eiropas vieglatlētikas čempionātu laureātu komandu 5 un 10 km soļošanā, kā arī volejbolistu Jāni Klaužu grupā 50+. Līvānu novads Latvijas Pašvaldību Sporta Veterānu savienības sporta spēlēs piedalās kopš 2002. gada. 2004. gadā pirmo reizi tika izcīnīta godalgotā 3. vieta, bet sākot ar 2006. gadu līderpozīcijas nevienam netiek atdotas. Uzvarētājgods izcīnīts 2006.,2008., 2009.,2010., 2011. gadā. Senioru sportu atbalstaLīvānu novada dome un pagastu pārvaldes, veicinot viņu aktivitāti. Līvānu novada sporta un aktīvās atpūtas attīstības prioritātes izvirzītas:  Sporta un aktīvās atpūtas infrastruktūras un materiāltehniskā nodrošinājuma attīstība;  Sporta nozares speciālistu kapacitātes un motivācijas celšana;
  • 84 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam  Līvānu novada iedzīvotāju, it īpaši bērnu un jauniešu, aktīva līdzdalība sporta un aktīvās atpūtas pasākumos. Līvānu novada sporta un aktīvās atpūtas attīstības mērķu sasniegšanai ir noteikti sekojoši uzdevumi: 1. Sporta un aktīvās atpūtas infrastruktūras pilnveide un pieejamības veicināšana: 1.1. Sporta bāžu attīstība esošiem un jauniem sporta veidiem, sporta infrastruktūras pilnveide izglītības iestādēs, t.sk., pielāgojot to personām ar kustību traucējumiem; 1.2. Sporta bāžu izveide/pilnveide treniņnometņu organizēšanai visa gada garumā; 1.3. Veloceliņu tīkla attīstība; 2. Treneru un sporta speciālistu kapacitātes stiprināšana profesionālajos un sporta klubu vadības un finansēšanas jautājumos: 2.1. Kursu un semināru organizēšana par sporta finansēšanas, resursu piesaistes un vadības jautājumiem; 2.2. Treneru kvalifikācijas paaugstināšana darbam ar personām ar funkcionāliem traucējumiem; 2.3. Informatīvu pasākumu organizēšana par sporta attīstības jautājumiem; 2.4. Pieredzes apmaiņas pasākumu organizēšana ar sporta un aktīvās atpūtas speciālistiem no Līvānu novada sadraudzības pilsētām. 3. Sadarbības veicināšana starp sporta un aktīvās atpūtas nodrošināšanā iesaistītajām institūcijām: 3.1. Valsts un pašvaldības iestāžu sadarbības attīstīšana infrastruktūras, cilvēkresursu kapacitātes attīstības un sporta pasākumu organizācijas jautājumos; 3.2. Sporta klubu, izglītības iestāžu un uzņēmēju sadarbības veicināšana sporta un aktīvās atpūtas infrastruktūras izmantošanā, t.sk., naktsmītņu nodrošināšanai sportistiem; 3.3. Pašvaldību, sporta klubu un uzņēmēju sadarbības sekmēšana sporta un aktīvās atpūtas infrastruktūras attīstībā un sporta sacensību finansēšanā; 3.4. Pasākumi mecenātisma, sporta un aktīvās atpūtas finansētāju/uzņēmēju atbalstam un veicināšanai; 3.5. Sportistu sasniegumu sekmēšana ( naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, stipendiju nodrošināšana). 4. Sabiedrības informēšana un līdzdalības sporta un aktīvās atpūtas pasākumos veicināšana: 4.1. Interaktīvās vides radīto iespēju izmantošana sporta nozares attīstībai; 4.2. Veselīga dzīvesveida, sporta un aktīvās atpūtas popularizēšana Līvānu novada medijos (TV, radio, presē u.tml.); 4.3. Sporta un aktīvās atpūtas popularizēšana jauniešiem un bērniem informējot par sporta un aktīvās atpūtas iespējām, to lietderīgumu, Līvānu novada iedzīvotāju sportiskajiem sasniegumiem nacionālā un vietējā līmenī; 4.4. Informācijas pasākumu organizēšana sociālās atstumtības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām un iedzīvotājiem ar kustību traucējumiem par sporta un aktīvās atpūtas iespējām Līvānu novadā.
  • 85 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Sasniegumus parādīs: fiziskajās aktivitātēs iesaistīto Līvānu novada iedzīvotāju, īpaši bērnu un jauniešu skaita pieaugums; cilvēku ar invaliditāti dalības sporta un aktīvās atpūtas aktivitātēs pieaugums; starptautiska, nacionāla un vietēja mēroga sporta sacensību un aktīvās atpūtas norišu skaita pieaugums; augstvērtīgu sporta un aktīvās atpūtas infrastruktūras objektu skaita pieaugums; kā arī Līvānu novada iedzīvotāju veselības rādītāju uzlabošanās. Aktīvās atpūtas un brīvā laika aktivitātes Līvānu novadā piedāvā arī Līvānu aktīvā tūrisma centrs (LATC). Jau par ikgadēju aktivitāti kļuvušas Eiropas Mobilitātes nedēļas akcijas, t.sk. „Ritenis pie riteņa garākās Rīgas ielas garumā”, kad katru gadu tiek uzstādīts jauns rekords – tiek veidota pēc iespējas garāka velosipēdistu rinda un veikts masu velobrauciens pa Rīgas ielu. Attēls 46: Līvānu aktīvā tūrisma centrs Kopā ar sadarbības partneriem (jauniešu biedrību „Sava kabata”, biedrību „Veloklubs LĪVĀNI” u.c.) LATC ir organizējis arī laivu nobraucienus (ātrumsacensības), ūdens tūrisma tehnikas zināšanu un prasmju pārbaude (stafetes ar atraktīviem tūrisma elementiem), velo- orientēšanos, velo-veiklības braucieni, tūrisma stafetes. Katru gadu tiek piedāvāta arī iespēja nokārtot velosipēda vadītāja eksāmenu un saņemt velosipēda vadītāja apliecību. Attēls 47: Velobrauciens Eiropas mobilitātes nedēļas 2010 ietvaros Lai paplašinātu aktīvās atpūtas iespējas ziemas sezonā, no novada iedzīvotājiem, aktīvo biedrību pārstāvjiem nākusi ideja par jaunu slēpošanas trašu izveidi, kuras varētu veidot
  • 86 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam uzvelotrašu pamatnes. Tādējādi vienu infrastruktūru varētu izmantot gan ziemā, gan vasarā. Viena šāda trase varētu atrasties uz pussalas un sākties pie LMAC, otra varētu izmantot veloceliņu no Līvāniem līdz Jaunsilavām. Otra iedzīvotāju ideja saistīta ar slēpošanas kalna izveidi Līvānos (iespējams, apvienojot to ar brīvdabas estrādes izveidi uz pussalas) vai arī Jaunsilavāsveloceliņa Līvāni – Jaunsilavas noslēgumā, kas labi apvienotu distanču slēpošanas iespēju ar kalnu slēpošanas prieku, ko interesenti var saņemt distances noslēgumā. Slēpošanas kalna izveidē uz pussalas, savukārt, varētu ņemt vērā labās prakses piemērus Eiropā, kad kalna nogāzi ziemā veido brīvdabas estrādes jumts, vai arī skatītāju sektora paaugstinājums. Saistībā ar Multifunkcionālā jaunatnes iniciatīvu centra veidošanu Lāčplēša ielā 28, nākotnē nepieciešams domāt arī par šīs ēkas apkārtējās teritorijas (t.sk. Lāčplēša ielā 29) labiekārtošanu aktīvas atpūtas nodrošināšanai (sevišķi jauniešiem).
  • 87 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam 1.9. PUBLISKĀ PĀRVALDE, PROJEKTI, PAŠVALDĪBAS UN IEDZĪVOTAJU SADARBĪBA Pārvaldes struktūra un funkcijas Līvānu novada pašvaldība ir novada pārvalde, kas likumā “Par pašvaldībām”, citos normatīvajos aktos un Līvānu novada pašvaldības Nolikumā noteiktajā kārtībā nodrošina pašvaldībai noteikto funkciju, doto uzdevumu un pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot valsts un Līvānu novada administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses. Pašvaldības iedzīvotāju pārstāvību nodrošina to ievēlēts pašvaldības lēmējorgāns –dome, kas pieņem lēmumus, nosaka pašvaldības institucionālo struktūru, lemj par autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu īstenošanu un par kārtību, kādā nodrošina pašvaldībai deleģēto valsts pārvaldes funkciju un pārvaldes uzdevumu izpildi, izstrādā un izpilda pašvaldības budžetu. Pašvaldības dome atbilstoši kompetencei ir atbildīga par pašvaldības institūciju tiesisku darbību un finanšu līdzekļu izlietojumu. Līvānu novada iedzīvotāju intereses domē pārstāv 15 deputāti, kurus ievēl uz 4 gadiem. Lai nodrošinātu novada domes darbību un izstrādātu domes lēmumprojektus, Līvānu novada dome izveidojusi trīs pastāvīgās komitejas: 1) Finanšu komiteju 9 locekļu sastāvā; 2) Sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komiteju 7 locekļu sastāvā; 3) Tautsaimniecības komiteju 7 locekļu sastāvā. Atsevišķu pašvaldības autonomo funkciju pildīšanai 2010. gadā darbojās sekojošas komisijas (valdes): 1) Privatizācijas un pašvaldības mantas atsavināšanas komisija 7 locekļu sastāvā; 2) Zemes komisija 5 locekļu sastāvā; 3) Dzīvokļu jautājumu komisija 6 locekļu sastāvā; 4) Administratīvā komisija 7 locekļu sastāvā; 5) Attīstības plānošanas komisija 8 locekļu sastāvā; 6) Kultūras un sporta komisija 8 locekļu sastāvā; 7) Rožupes pagasta valde 7 locekļu sastāvā; 8) Turku pagasta valde 7 locekļu sastāvā; 9) Jersikas pagasta valde 7 locekļu sastāvā; 10) Rudzātu pagasta valde 7 locekļu sastāvā; 11) Sutru pagasta valde 7 locekļu sastāvā; 12) Administratīvo aktu strīdu komisija 5 locekļu sastāvā, 13) Vēlēšanu komisija 7 locekļu sastāvā. Novada domes lēmumu izpildi nodrošina domes pārvaldes darbinieki. Kopumā pašvaldības autonomo funkciju īstenošanai ir izveidotas šādas pašvaldības iestādes unkapitālsabiedrības: 1. Līvānu 1. vidusskola, 2. Līvānu 2. vidusskola, 3. Līvānu novada vakara (maiņu) vidusskola,
  • 88 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam 4. Rudzātu vidusskola, 5. Rožupes pamatskola, 6. Sutru pamatskola, 7. Jaunsilavas pamatskola, 8. Jersikas pamatskola, 9. Rudzātu speciālā internātpamatskola, 10. Jēkaba Graubiņa Līvānu mūzikas un mākslas skola 11. Līvānu bērnu un jauniešu centrs, 12. Līvānu bērnu un jaunatnes sporta skola, 13. Līvānu novada pirmsskolas izglītības iestāde “Rūķīši”, 14. Līvānu novada kultūras centrs un tā filiāles  Rožupes kultūras nams,  Rudzātu saieta nams,  Turku saieta nams,  Sutru kultūras nams,  Jersikas tautas nams, 15. Līvānu novada centrālā bibliotēka un tās filiāles  Rožupes bibliotēka,  Druvas bibliotēka,  Turku pagasta bibliotēka,  Jaunsilavu bibliotēka,  Rudzātu bibliotēka,  Sutru bibliotēka,  Jersikas bibliotēka,  Rīta bibliotēka, 17. Latgales mākslas un amatniecības centrs, 18. Līvānu novada bāriņtiesa, 19. Līvānu novada Sociālais dienests, 20. Līvānu būvvalde, 21. Līvānu novada Izglītības pārvalde, 21. Līvānu inženiertehnoloģiju un inovāciju centrs, 22. Jersikas veselības punkts, 23. Rožupes veselības punkts, 24. Alternatīvās aprūpes pakalpojumu centrs „Rožlejas” 25. Pašvaldības SIA “Līvānu dzīvokļu un komunālāsaimniecība”, 26. Līvānu novada domes pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Līvānu slimnīca”, 27. Pašvaldības SIA“Līvānu siltums”. Domes struktūra, pašvaldības izpildvaras vispārēja struktūra un pašvaldības administrācijas struktūra pievienotas pielikumā!
  • 89 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Budžets Līvānu novada pašvaldība ļoti pārdomāti un detalizēti plāno savu ikgada budžetu. Līvānu novada domes pamatbudžeta ieņēmumi 2010.gadā bija Ls 7987010 apmērā, izdevumi Ls 9853694 apmērā, aizņēmumi Ls 1076961, aizņēmumu atmaksas Ls 401365, pamatkapitāla palielināšana Ls 52393, līdzekļu atlikums gada sākumā Ls 1243481. Pamatbudžeta ieņēmumi (2010) 57,0% Nekustamā īpašuma nodoklis par zemi, Ls 134614 Nekustamā īpašuma nodoklis par ēkām, Ls 70977 Iedzīvotāju ienākuma nodoklis, Ls 2209859 Azartspēļu nodoklis, Ls 17220 0,2% Nenodokļu ieņēmumi, Ls 5279343541 2,0% 0,9% 1,0% 6,1% Ieņēmumi no budžeta iestāžu 32,0% sniegtajiem maksas pakalpojumiem un 0,8% citi pašu ieņēmumi, Ls 422495 Valsts budžeta transferti, Ls 3933518 Pašvaldību budžetu transferti, Ls 60572 Attēls 48: Līvānu novada pašvaldības ieņēmumi 2010.g. (%) 2010. gadā pamatbudžeta ieņēmumos saņemti Ls 9787275, kur nodokļu ieņēmumi ir Ls 2432670, jeb 24,9 % no kopējiem ieņēmumiem, nenodokļu ieņēmumi ir Ls 52793, jeb 0,5 % no kopējiem ieņēmumiem, transfertu ieņēmumi Ls 6879317, jeb 70,3 % no kopējiem ieņēmumiem, budžeta iestāžu ieņēmumi no sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi Ls 422495, jeb 4,3 % no kopējiem ieņēmumiem. Nodokļu ieņēmumi sastāv no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, nekustamā īpašuma nodokļa un azartspēļu nodokļa maksājumiem, tas nozīmē, ka pašvaldības ieņēmumi tieši ir atkarīgi no novada uzņēmumu un iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes un situācijas. Papildus ieņēmumiem saskaņā ar Pašvaldību aizņēmumu un garantiju kontroles un pārraudzības padomes lēmumiem saņemti aizņēmumi Valsts kasē projektu realizācijas vajadzībām. Pamatbudžeta izdevumi (2010)
  • 90 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Sabiedriskā kārtība un drošība, Ls 41 793 Ekonomiskā darbība, Ls 664 147 0,14% 11,11% Pašvaldības teritoriju un mājokļu 37,40% apsaimniekošana, Ls 2 425 685 Veselība, Ls 13 551 Atpūta, kultūra un reliģija, Ls 1 042 085 25,86% Izglītība, Ls 3 508 660 10,20% 0,01% Aizsardzība, Ls 1 000 7,08% 7,76% Sociālā aizsardzība, Ls 956 854 0,45% Vispārējie valdības dienesti, Ls 727 521 Attēls 49: Līvānu novada pašvaldības izdevumi 2010.g. (%) Līvānu novada domes 2010. gada pamatbudžeta izdevumi sastādīja Ls 9381296. Izdevumu struktūrā Ls 727521 izlietoti vispārējo valdības dienestu izdevumu finansēšanai jeb 7,8% no kopējiem izdevumiem, no kuriem Ls 104933 ir pašvaldības parāda procentu maksājumi par saņemtajiem aizņēmumiem. No budžeta sadaļā „Sabiedriskā kārtība un drošība” plānotajiem līdzekļiem jeb 0,4 % no kopējiem izdevumiem tika finansēta Līvānu novada bāriņtiesa. Izdevumu īpatsvars budžeta sadaļā „Ekonomiskā darbība” ir 7,1%, kas kopsummā sastāda Ls 664147, no kuriem lielu daļu sastāda projektu realizēšanas izdevumi. Izdevumu īpatsvars budžeta sadaļā „Pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošana” ir 25,9%. No pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai paredzētajiem līdzekļiem tiek apmaksāti izdevumi Līvānu pilsētas ielu apgaismošanai un ielu apgaismošanas tīklu uzturēšanai, teritorijas sakārtošanai, labiekārtošanai un ikdienas uzturēšanai, Turku, Rožupes, Jersikas, Sutru un Rudzātu pagastu komunālo saimniecību uzturēšanai. Izdevumu īpatsvars veselības aprūpei 2010. gadā ir 0,1 % no kopējiem izdevumiem. No pašvaldības budžeta līdzekļiem tiek finansēti Rožupes veselības punkta, Jersikas veselības punkta un Rudzātu pagasta ģimenes ārsta prakses vietas uzturēšanas izdevumi. Pašvaldības un sabiedrības sadarbība Par iedzīvotāju informēšanu Līvānu novada pašvaldībā atbildīga sabiedrisko attiecību speciāliste, par kuras darbības svarīgāko uzdevumu ir izvirzīts patiesas, iedzīvotājiem saprotamas un regulāras informācijas sniegšana dažādām pašvaldības mērķauditorijām pa dažādiem komunikācijas kanāliem. Koordinējot Līvānu pašvaldības komunikāciju ar iedzīvotājiem, par galveno kritēriju tiek izvirzīts veidot informētu, līdzatbildīgu un aktīvu novada sabiedrību, kas aktīvi iesaistās
  • 91 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam lēmumu pieņemšanā, interesējas par notiekošo pilsētā un novadā, ir pozitīvi orientēta nevis apātiska un depresīva. Iedzīvotāju informēšanas darba pamatā ir pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālista veiksmīga un regulāra sadarbība ar pašvaldības vadību un visām Līvānu novada domes iestādēm, struktūrvienībām un kapitālsabiedrībām, apkopojot visu pieejamo informāciju un izvērtējot tās lietderību, kā arī atbilstošāko vēstījuma pasniegšanas veidu un kanālu. Iedzīvotājiem ir iespēja saņemt informāciju par pašvaldības darbu;  pašvaldības bezmaksas laikrakstā „Līvānu novada vēstis” katru mēnesi latviešu un krievu valodā  pašvaldības interneta mājas lapā www.livani.lv, kurā informācija tiek papildināta katru darba dienu  Vidusdaugavas televīzijā un Latgales Reģionālajā televīzijā, kā arī Latvijas Televīzijas ziņu raidījumā „Novadu ziņas”  Tiešraidēs ar iespēju uzdot savus jautājumus Vidusdaugavas TV raidījumos „Pašvaldību aktualitātes” vienu reizi mēnesī.  Radio 1 un Latgales radio  Nacionālajos laikrakstos un nacionālo ziņu aģentūru LETA, BNS ziņu lentēs u.c.  Interneta portālos www.delfi.lv; www.apollo.lv; www.tvnet.lv un citos interneta resursos, kā arī sociālajos medijos, piemēram,www.twitter.com, kur pārskata periodā izveidots Līvānu novada domes profils. Lai informācija būtu ērtāk sasniedzama iedzīvotājiem, sākot ar 2010.gadu pašvaldība ir radusi iespēju nodrošināt pašvaldības informatīvā izdevuma „Līvānu novada vēstis” piegādāšanu iedzīvotājiem dzīvesvietās. Laikrakstā pašvaldība publicē saistošos noteikumus, atspoguļo un skaidro pašvaldības lēmumus utt. Lai informācija būtu pēc iespējas plašāka un vispusīgāka, laikraksta publikāciju veidošanā tiek iesaistīti dažādi speciālisti no iestādēm, struktūrvienībām un kapitālsabiedrībām, kā arī paši novada iedzīvotāji. Lai veidotu līdzsvarotu novada attīstību, jāņem vērā gan pilsētas, gan lauku iedzīvotāju viedokļi, kas ne vienmēr sakrīt. Lai veidotu ciešāku komunikāciju, no 2010.gada Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods ieviesa pieņemamās dienas visos novada pagastos. Līvānu pilsētā priekšsēdētāja pieņemamās dienas ir katru pirmdienu. Šādu tiešo komunikāciju ar priekšsēdētāju iedzīvotāji izmanto samērā aktīvi. Līvānu novada pašvaldības deputāti iedzīvotājus uzklausa katru trešdienu Līvānu novada domes telpās. Iedzīvotājiem ir iespēja uzdot savus jautājumus arī ar e-pasta starpniecību, nosūtot tos uz adresi: dome@livani.lv Pašvaldība ir dalībnieks (biedrs) sekojošās biedrībās: 1. Biedrība „Latgales reģiona attīstības aģentūra”, reģ. Nr. 41503023129; 2. Biedrība „Latvijas pilsētu savienība”, reģ. Nr. 40008012968;
  • 92 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam 3. Biedrība „Basketbola klubs „RNS-D/Līvāni””, reģ. Nr. 40008117114; 4. Biedrība „Latvijas Pašvaldību savienība”, reģ. Nr. 40008020804; 5. Biedrība „Preiļu rajona partnerība”, reģ Nr. 40008104529; 6. Biedrība „Daugavas Savienība”, reģ. Nr. 40003234246; 7. Biedrība „Eiroreģions Ezeru zeme”, reģ. Nr. 40008058427. IT infrastruktūra un e-pārvalde Līvānu novadā Līvānu novada pašvaldības padotībā atrodas 34 iestādes, kurās kopā darbam tiek izmantoti 538 datori. Galvenie IT vidi raksturojošie parametri sniegti tabulā 14. Lietotāju skaits / datoru skaits Pašvaldība, soc. Izglītības Bibliot Pašvaldības Citas Teritorija Kopā dienesti, iestādes ēkas SIA iestādes bāriņtiesa Līvānu pilsēta 63 / 59 119 / 174 10 / 42 -* / 28 12 / 24 204 / 327 Jersika un Jersikas 7/7 23 / 13 2 / 16 - 1/0 33 / 36 pagasts Rožupe un Rožupes 6/5 6 / 15 2 / 11 - 4/3 18 / 34 pagasts Rudzāti un Rudzātu 6/6 29 / 64 1 / 10 - 1/0 37 / 80 pagasts Sutri un 7/6 12 / 10 2/9 - 1/0 22 / 25 Sutru pagasts Turki un 5/4 6 / 16 2 / 15 - 1/1 14 / 36 Turku pagasts 19 / Kopā: 94 / 87 195 / 292 - / 28 20 / 28 328 / 538 103 Tabula 14: IT vidi raksturojošie parametri Līvānu domē, kur koncentrēts vislielākais datoru lietotāju skaits ir izvietoti arī būtiskākie IT infrastruktūras resursi, kā arī ir nodarbināti 2 IT atbalsta darbinieki. Līvānu novadā atrodas 9 bibliotēkas, t.sk. novada centrālā bibliotēka un filiālbibliotēkas pagastos, kur katrā no bibliotēkām ir nodrošināta iedzīvotājiem piekļuve pie interneta. Bez publiskas piekļuves datoriem, katrā bibliotēkā ir pieejams arī bezmaksas bezvadu interneta pieslēgums.
  • 93 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Bibliotēku datoru parks tiek uzturēts daļēji centralizēti – datortehniku, kas bibliotēkās uzstādīta projekta „Trešais tēva dēls” ietvaros uztur valsts aģentūra Kultūras informācijas sistēmas (turpmāk - KIS). Pārējos datorus uztur štata IT speciālists. Attēls 50: Datortehnikas skaits Līvānu novada pašvaldības iestādēs Daļai no Līvānu novada domes pakļautībā esošajām iestādēm IT atbalstu nodrošina domes IT speciālisti - vecākais datortīkla administrators un datortīkla administrators. Viņi arī atbild par Līvānu novada domes IT vidi kopumā. Lai gan datortīklu administratoru amatu aprakstos noteiktā atbildība sniedzas tikai līdz domes IT pārvaldībai, faktiski darbinieki nodrošina visa novada pašvaldības pārziņā esošo iestāžu IT jautājumu koordinēšanu un risināšanu. Atšķirīga situācija ir bibliotēku tīklā, kur ir darbā pieņemts speciālists, kam ir pienākums rūpēties gan par Centrālās bibliotēkas, gan par 9 pagastu bibliotēku IT vidi. Daļa iestāžu IT jautājumus risina pašu spēkiem bez kompetentu speciālistu palīdzības, tādejādi būtiski atšķiras iestāžu IT nodrošinājums un izmantotie risinājumi. Skolās minimālus uzturēšanas darbus veic informātikas skolotāji vai cits skolas personāls ar pietiekamu kompetenci, tomēr būtiskāko jautājumu risināšana tiek nodota domes IT personālam. Domē un pašvaldības iestādēs kopā tiek izmantoti 530 datori, kuru iegādes vecums ir ļoti atšķirīgs. 55% datotehnika ir vecāka par 3 gadiem (skat. Attēlu 51), kas pēc pasaules prakses tiek uzskatīta jau par novecojušu. Nepieciešams plānot datortehnikas bāzes regulāru atjaunošanu.
  • 94 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Attēls 51: Līvānu novadā izmantotās datortehnikas vecums Datori, kas ir iegādāti pirms 2006. ir jāuzskata par savu laiku nokalpojušiem un tie vairs nespēj nodrošināt mūsdienu prasībām atbilstošu lietotāja darbu ar datoru, jo datori strādā lēni, gan dēļ to nolietojuma, gan arī tādēļ, ka nespēj darbināt programmatūru, kas izstrādāta pēdējos gados. Līvānu novada mājas lapa www.livani.lv ir izvietota pie ārpakalpojumu sniedzēja. Līvānu novadā ir 13 pašvaldības pārziņā esošas izglītības iestādes. Izglītības iestādēs atrodas 292 datori jeb 55% no visiem Līvānu novada pašvaldības pārvaldībā esošajiem datoriem. Kopā skolās ir izveidotas 10 datorklases, kopējais datoru vietu skaits datorklasēs ir 129. Bez datortīklu nodrošināšanai nepieciešamās aparatūras – komutatoriem un koncentratoriem skolās nav citu IT aparatūras vienību.
  • 95 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Attēls 52: Datortehnikas sadalījums Līvānu novada izglītības iestādēs Lai nodrošinātu vienotu IT vides pārvaldību visās Līvānu novada pašvaldības padotībā esošajās iestādēs, būtu nepieciešams izveidot Domes struktūrvienību, kas būtu atbildīga par IT jautājumu koordināciju visās pašvaldības iestādēs, ieskaitot izglītības iestādes, bibliotēkas u.c. Dokumentu pārvaldība Līvānu novada pašvaldības darbinieki ikdienas darbā pārvaldes efektīvai īstenošanai izmanto iekšēju ienākošo un izejošo dokumentu reģistrācijas sistēmu, dokumenti tiek elektroniski nosūtīti atbildīgajam darbiniekam izpildei. Dokumentu pārvaldībai tiek izmantota VARAM piedāvātā dokumentu pārvaldības sistēma Namejs. Sistēmu uztur attālināti, un lietotāji sistēmu lieto, izmantojot interneta pārlūkprogrammu. IS Namejs ir nodrošināta integrācija ar Līvānu lietotāju direktoriju, caur kuru tiek nodrošināta lietotāju kontu, lomu un tiesību pārvaldība. Centralizēto dokumentu pārvaldību šobrīd pilnā apmērā lieto šādās pašvaldības iestādēs:  Līvānu novada dome un tās nodaļas (būvvalde, dzimtsaraksti)  Rožupes pagasta pārvalde;  Turku pagasta pārvalde;  Jersikas pagasta pārvalde;  Rudzātu pagasta pārvalde;  Sutru pagasta pārvalde;
  • 96 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam  Sociālais dienests, Bāriņtiesa, Izglītības pārvalde. Pārējās pašvaldības iestādes, ieskaitot pašvaldības SIA, sistēmu izmanto novīzēto dokumentu saņemšanai. Būtiskākie traucējošie faktori sekmīgai IS Namejs pilnvērtīgai izmantošanai gan iestādēs kur IS jau ir ieviesta, gan, iestādēs kur IS ir ieviesta saņemšanas režīmā, ir ierobežotais interneta pieslēguma ātrums un novecojusi datortehnika, kas pilnvērtīgi neatbalsta sistēmas izmantošanu. E-pasts Līvānu pašvaldības darbiniekiem tiek nodrošināta e-pasta adrese formā vards.uzvards@livani.lv. E-pasts ir pieejams gan ar uz datora uzstādītu programmatūru (piem. MS Outlook), gan arī izmantojot interneta pārlūkprogrammu. E-pasta pakalpojumu nodrošina ārpakalpojuma sniedzējs, ar kuru Līvānu novada domei ir noslēgts līgums. Centralizētas e-pasta adreses ir izveidotas faktiski visu pašvaldības pakļautībā esošo iestāžu darbiniekiem izņemot skolotājus (šobrīd katrai skolai viena e-pasta adrese) un bibliotēku. Būtiskākie riski saistībā ar IT vidi un e-pārvaldību pašvaldībā: 1. Nav noteiktas formālas atbildības par IT vidi visās pašvaldības iestādēs izņemot domi. Tas var radīt sarežģījumus gan esošās IT infrastruktūras uzturēšanā, gan var radīt traucējumus lietotāju darbā ar datortehniku. 2. Formāli neapstiprināta IT drošības politika un no tās izrietošie dokumenti ierobežo IT pārstāvju iespējas veidot un realizēt efektīvu IT pārvaldību, kā arī šādā situācijā var pastāvēt IT drošības riski. 3. Centralizētas un kompetentas IT vides pārraudzības un kontroles neesamība var radīt neefektīvu ierobežoto līdzekļu izlietojumu, gadījumos, kad jautājumi par datortehnikas vai biroja tehnikas iegādi tiek risināti lokāli vienas iestādes ietvaros. 4. Būtisks IT vides attīstības šķērslis ir labu un kvalitatīvu Interneta sakaru neesamība daļā no iestādēm. Kopumā elektroniskās informācijas sistēmu ieviešana, lietošana un speciālistu pieejamība elektronisko datu apstrādē un e-pakalpojumu sniegšanā nav pietiekoša, t.i. pilnvērtīga e- pārvaldes funkcionēšana netiek nodrošināta (t.sk. iedzīvotājs nevar saņemt pilnvērtīgus pakalpojumus, neizejot no mājas). Daļu e-pārvaldes pakalpojumu novada iedzīvotajiem nodrošina valsts līmeņa informācijas sistēmas (piem. dzīvesvietas deklarēšana vai nekustama īpašuma nodokļa nomaksa), taču būtiski nepieciešams papildus attīstīt savstarpēji saistītos elementus - elektroniskos pakalpojumus, elektronisko identitāti, elektroniskos dokumentus, drošu elektronisko parakstu pielietošanu, sasaisti ar valsts informācijas sistēmām, reģistriem, datu apmaiņu, kā arī attīstīt palielināt Līvānu novada pašvaldības informācijas sistēmu drošību.
  • 97 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Nākotnes IT attīstības scenārijs tiek balstīts uz šādām prioritātēm: 1. Nodrošināt Līvānu pašvaldības iestāžu darbiniekus ar mūsdienīgiem informācijas tehnoloģiju risinājumiem, kuru izmantošana celtu darba produktivitāti un efektivitāti, tādejādi uzlabojot pašvaldības sniegtos pakalpojumus iedzīvotājiem; 2. Izveidot centralizētu un efektīvu IT pārvaldības vidi visās Līvānu pašvaldības pārziņā esošajās iestādēs, tādejādi uzlabojot esošo IT pakalpojumu kvalitāti un vienoti attīstot jaunas tehnoloģijas. 3. Uzlabot esošās un nākotnē apstrādājamās informācijas aizsardzību, nodrošinot atbilstību mūsdienīgām un labākai praksei atbilstošām datu konfidencialitātes, integritātes un pieejamības prasībām. Projekti Līvānu novada dome 2010.gadā ir veikusi apjomīgu investīciju piesaisti novada attīstībai, apgūstot valsts un ES struktūrfondu finansējumu dažādu projektu veidā. Lai maksimāli izmantotu pieejamo ārējo finansējumu un efektīvāk izlietotu Līvānu novada domes budžeta līdzekļus, vairāku pašvaldības funkciju realizēšanai tika sagatavoti projekti un ir piesaistīti papildus līdzekļi no dažādiem avotiem: ES struktūrfondi (ERAF, ESF, KF), ELFLA, Latvijas- Lietuvas pārrobežu sadarbības programma, Latvijas-Lietuvas-Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programma, Latvijas-Šveices sadarbības programma u.c.). 2010. gadā Līvānu novada dome bija izstrādājusi un iesniegusi 29 projektu pieteikumus, no tiem 23 projekti guva apstiprinājumu un 2010. gadā atradās dažādās realizācijas stadijās. Kopējā apstiprināto projektu summa sastādīja 15,36 miljonus latu, no tiem 9,4 miljoni latu piesaistīti 15 ERAF projektos; 4,84 miljoni lati – 1 Kohēzijas fonda projektā, 1,1 miljons latu – 7 ELFLA un citu fondu projektos. Valsts ekonomiskās situācijas pasliktināšanās dēļ, 2009.gadā būvniecības cenas samazinājās 2-3 reizes attiecībā pret iepriekš plānoto, tādejādi Līvānu novada domei radās iespēja veikt vairāku objektu rekonstrukciju ar ievērojamu līdzekļu ietaupījumu. Ietaupītie pašvaldības un ES struktūrfondu līdzekļi tika novirzīti jaunu investīciju projektu realizēšanai atbilstoši programmu nosacījumiem. 2010.gadā būvniecības cenas saglabājās 2009.gada līmenī, kas vairākos gadījumos bija zem objektu būvniecības pašizmaksas, kas radīja grūtības vairākiem būvuzņēmējiem izpildīt darbus atbilstoši līguma nosacījumiem. Tomēr, ņemot vērā būvdarbu līgumos iestrādātos Līvānu novada domes intereses aizsargājošos noteikumus, 2010.gadā būvniecības darbu kavēšanās un līgumu laušanas dēļ reāli zaudējumi pašvaldībai neradās. 2011.gadā tiek turpināta vairāk kā 24 apjomīgu Līvānu novada pašvaldības attīstības projektu realizācija un tiek izstrādāti jauni projekta pieteikumi atbilstoši finansējuma piesaistīšanas iespējām. Pēdējos gados veikto projektu detalizēts saraksts sniegts pielikumā!
  • 98 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Pasākumi pašvaldības iestāžu vadības pilnveidošanai Pašvaldība ir veikusi virkni vadības pilnveidošanas pasākumu, kas saistīti ar administratīvi teritoriālo reformu, kas tika noslēgta 2009. gadā. Tomēr tādi pasākumi kā grāmatvedības sistēmas centralizācija tika veikti, noslēdzot 2009. gadu un uzsākot 2010. gadu. Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā objektīvu iemeslu dēļ palielinājās ne tikai novada administratīvā teritorija, bet arī darba apjoms pašvaldības darbiniekiem. Palielinājās arī pašvaldības iestāžu un struktūrvienību skaits. Neskatoties uz to, pašvaldība veica pasākumus, lai pēc iespējas samazinātu administratīvos tēriņus. Tika optimizēts, piemēram, saimniecisko darbinieku skaits pašvaldības iestādēs un struktūrvienībās, izveidojot vienotu saimniecības daļu Līvānu novada pašvaldībā, kas ir mobila un spēj veikt visus nepieciešamos darba pienākumus iestādēs, struktūrvienībās un Līvānu novada domē. Lai pašvaldībā varētu efektīvi organizēt un koordinēt izglītības metodisko darbu visa novada teritorijā, tiks izveidota Līvānu novada izglītības pārvalde. 2010. gadā tika veikts arī divu pašvaldības iestāžu: Jēkaba Graubiņa Līvānu mūzikas skolas un Līvānu mākslas skolas reorganizācijas process ar mērķi optimizēt abu iestāžu administratīvos izdevumus, tajā pašā laikā saglabājot un pilnveidojot piedāvātās profesionālās ievirzes izglītības programmas mākslā un mūzikā. Sakarā ar to, ka Līvānu novada pašvaldība 2010. gadā realizēja ievērojamu skaitu Eiropas Savienības investīciju projektu, kas vērsti uz novada attīstību, aktuāls kļuva jautājums par pašvaldības darbinieku savstarpējās komunikācijas uzlabošanu un saskaņotu rīcību situācijā, kad nepieciešama operatīva un precīzi rīcība plānošanas, projektēšanas vai būvniecības posmā. Tieši tādēļ tika pieņemts lēmums par regulāru iknedēļas darba sanāksmju organizēšanu ar mērķi izvērtēt projektu ieviešanas gaitu, sekot līdzi darbu kvalitātei un finanšu plūsmai, kā arī veikt operatīvus uzlabojumus, ja tādi nepieciešami. Ik nedēļu pirmdienās domes vadība darba plānošanas sanāksmēs tiekas ar nodaļu vadītājiem un speciālistiem, bet katra mēneša pirmajā ceturtdienā uz informatīvu sanāksmi pašvaldībā sanāk novada izglītības iestāžu vadītāji. Šāda vadības darba pilnveidošanas metode ir sevi attaisnojusi, jo tādējādi iespējams novadīt informāciju no vadības līdz padotajiem gan pilsētā, gan attālākajos novada pagastos. 2010. gadā novada pašvaldības vadība ir uzsākusi ciešāku sadarbību ar novada uzņēmējiem, izveidota un veiksmīgi darbojas divpusējā konsultatīvā pašvaldības-uzņēmēju padome, kuras tikšanās reizes ir katra mēneša pirmajā otrdienā. Šajās sanāksmēs tiek pārrunāti būtiskākie jautājumi, kas interesē novada uzņēmējus, savukārt pašvaldība var nodrošināt komunikāciju ar nodokļu maksātājiem. Padomes darbības rezultātā 2010.gadā tika organizēts pirmais novada uzņēmēju Ziemassvētku tirdziņš. Tikušas aktualizētas vairākas būtiskas idejas, piemēram, par autoostas būvniecību pilsētā un par pilsētas sabiedriskā transporta organizēšanu uz novada rūpniecisko zonu. Lai celtu profesionālo kvalifikāciju, darbiniekiem 2010. gada laikā bija iespēja apmeklēt kursus un apmācības, kā arī gūt jaunu pieredzi, apmeklējot sadraudzības pašvaldības Ukmerģē (Lietuva), Tarnowo Podgorne (Polija), Hābersti Sociālo centru Tallinā (Igaunija).
  • 99 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka Līvānu novada pašvaldība, ņemot vērā stingro līdzekļu ekonomiju un ekonomisko krīzi valstī, centās maksimāli optimizēt izdevumus visās budžeta pozīcijās.
  • 100 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam GALVENIE SECINĀJUMI  Pat,ja būtu augsta dzimstība, iedzīvotāju skaits sarūk, jo zemas dzimstības rezultātā (1990.-2010.gadu periodā) ir izveidojies cilvēku iztrūkums  Lai nākotnē nodrošinātu darbspējas vecuma iedzīvotāju saglabāšanu esošajā līmenī (ap 9300 iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 61 gadam), papildus augstākam dzimstības līmenim, būtu nepieciešama apmēram 1700 iedzīvotāju iebraukšana Līvānu novadā  Līvānu novada iedzīvotāji izceļas ar savu radošumu un daudzpusību –blakus iegūtajām zināšanām, apgūtajai profesijai iedzīvotājiem piemīt vērtīgas kulinārijas, mūzikas, amatniecības u.c. prasmes  Kopējais dzīves vides un sabiedriskās drošības līmenis Līvānos un Līvānu novadā vērtējams kā apmierinošs.  Līvānu pilsētas un novada uzņēmējdarbībai ir nozīmīgas rūpnieciskās un lauksaimnie- ciskās ražošanas tradīcijas un pieredze  Lai gan bezdarba līmenis joprojām ir augsts, pēdējā gada laikā tam ir tendence samazināties  Aptuveni tikai 28% no komercsabiedrībām ir darba devēji - lielākā daļa komersantu ir viena cilvēka uzņēmumi vai tās ir pašnodarbinātās personas. Lai radītu jaunas darba vietas, jāsniedz iespējamais atbalsts esošo uzņēmumu paplašināšanai un jaunu uzņēmumu dibināšanai  Novadā tiek nodrošinātas plašas un kvalitatīvas izglītības (formālās, interešu un neformālās), garīgās pilnveidošanās, kā arī fiziskās attīstības iespējas, tomēr pagastu iedzīvotājiem tās nav pietiekošas  Līvānu novadā nav nevienas vidējās profesionālās un augstākās mācību iestādes, taču novada iedzīvotāji var izmantot reģionā esošās mācību iestādes  Veselības un sociālās aprūpes pakalpojumu un infrastruktūras nodrošinājumu Līvānu novadā var vērtēt kā apmierinošu, taču ne pilnībā pietiekamu. Ņemot vēra pēdējo gadu sociāli ekonomiskās situācijas sekas, sevišķi svarīgi plānot sociālās aprūpes infrastruktūras attīstību  Publiskās pārvaldes struktūras nepieciešamie uzlabojumi galvenokārt saistīti ar e- pārvaldes attīstību, kā arī Attīstības plānošanas komisijā varētu iekļaut plašāku sektorālo un vecuma pārstāvniecību, lai nodrošinātu vispusīgu skatījumu uz attīstības jautājumiem  Līvānu novadam raksturīga iedzīvotāju sociāla aktivitāte un plašs NVO darbs
  • 101 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Dabas vides raksturojums
  • 102 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam 1.10. ĢEOLOĢISKĀ UZBŪVE Ģeoloģisko griezumu Līvānu teritorijā veido augšējā devona un kvartāra perioda nogulumi. Augšdevona nogulumus pārstāv Šventojas horizonta Gaujas un Amatas svītas vidēji sacementēti smilšakmeņi ar aleirolītu un mālu starpkārtām. Tie konstatēti artēzisko aku urbumos 59m un 76m dziļumā no zemes virsmas. Smilšakmeņus pārklāj Pļaviņu horizonta Pļaviņu svītas dolomīti, dolomītmerģeļi un māli, kuri konstatēti 0,4m – 8,0m dziļumā. Dabīgā veidā tie atsegti tikai Dubnas gultnē, veidojot krāces. Dolomīti ir sīkkristāliski, ar plaisām un kavernām, kalcīta drūzām, virskārtā stipri sadēdējuši, ar dolomīta miltu ieslēgumiem. Kvartāra nogulumu kārta ir plāna, nesasniedz 10m biezumu. To veido dažādas izcelsmes nogulumi: ledāja atstātā morēna, vēlīnā leduslaikmeta un pēcleduslaikmeta fluvioglaciālie un limnoglaciālie nogulumi, kā arī jaunie upju sanesumi un kūdra. Ledāja atstātā morēna sastopama visā Līvānu teritorijā, izņemot upju ielejas. Smilšmāls un mālsmilts ar akmeņiem, oļiem un dolomīta šķembām (20 – 40%) 0,5m–8,0m biezā slānī pārklāj pamatiežus. Šie mālainie nogulumi pārsvarā ir puscieti un cieti ar ūdenspiesātinātu smilšu un grants starpkārtām. Fluvioglaciālās izcelsmes grantainās smiltis, grants un oļi maz izplatīti, tie koncentrēti 0,2m- 1,5m biezā slānī atsevišķās vietās virs morēnas. Limnoglaciālas izcelsmes nogulumi – slokšņu māli, putekļainas, retāk smalkas un vidēji rupjas smiltis – 1,5m-5,7m biezā slānī gandrīz visā teritorijā pārklāj iepriekšminētos nogulumus. Raksturīgi, ka šo nogulumu kompleksa apakšējā daļā 1m-3m biezā kārtā vairāk izplatīti māli un smilšmāli, bet augšējā daļā 4m-5m biezā kārtā sastopamas smiltis – vispirms putekļainas, virs tām smalkas un vidēji rupjas. Mūsdienu (jaunākie) upju, ezeru un purvu nogulumi izplatīti Daugavas un Dubnas ielejā, Līvānu ezera ieplakā un purvos. Upju un ezeru nogulumi satur arī organisko vielu piejaukumu, dūņu un kūdras starpkārtas. Vāji un vidēji sadalījusies sfagnu kūdra pilsētas teritorijā maz izplatīta, slāņa biezums 0,5m-1,0m. Dubnas kreisā krasta teritorijas lielākajā daļā gruntsūdens līmenis atrodas līdz 2,0m dziļumā no zemes virsmas. Smiltis virs morēnas un slokšņu māliem līdz pat zemes virsmai ir ūdens piesātinātas. Dziļāk iegulošie mālainie ieži ir ūdens aizturošs, vāji filtrējošs slānis, kas lielā mērā apgrūtina ūdeņu dziļāku infiltrāciju. Īpaši sausās vasarās gruntsūdens līmenis ir ap 2,0m dziļumā. Dubnas labā krasta teritorijas lielākajā daļā, kā arī kreisajā krastā Dubnai un Daugavai piegulošajās platībās izplatīti starpslāņu ūdeņi. Parasti tie sastopami vairāk nekā 2,0m dziļumā no zemes virsmas starp diviem ūdensnecaurlaidīgiem slāņiem. Bezspiediena starpslāņu ūdeņi bieži ir hidrauliski saistīti ar gruntsūdeņiem. Artēziskie ūdeņi atrodas Šventojas horizonta smilšakmeņos, kas atrodas lielā dziļumā. Mūsdienu ģeoloģiskie procesi saistīti galvenokārt ar virszemes un pazemes ūdeņu darbību. Upju krasti stabili, aktīva krastu izskalošanās nenotiek.
  • 103 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Hidroģeoloģiskie apstākļi Līvānu teritorijā ir sarežģīti. Apgrūtinātā virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu notece daudzās vietās rada pārpurvošanos. Gruntsūdeņi sastopami dažāda rupjuma smiltīs, kā arī smilšu starpkārtās morēnas un slokšņu māla slānī. Tajās vietās, kur pamatieži atrodas ļoti tuvu zemes virsmai, pirmais pazemes ūdeņu horizonts sastopams pamatiežos.10 10 Līvānu novada teritorijas plānojums 2006-2018. Apstiprināts 2006.gada 30.martā (lēmums Nr.7-31)
  • 104 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam 1.11. DERĪGIE DABAS RESURSI Upes Līvānu novada teritorijas dienvidrietumu robežu 39,1 km garumā, tai skaitā 4,2 km pilsētā, 3,9 km Turku pagastā un 31 km Jersikas pagastā iezīmē Daugava. Tajā ietek Dubna, kuras lielākās pietekas ir Oša un Feimanka, kā arī nelielā pieteka Dabiņa. Dubnas gada notece – 0,5 km³, kopgarums – 120 km un baseina laukums – 2768 km², vidējais straumes ātrums mazūdens periodos ir 0,2 – 0,3 m/sek. Gar Līvānu novada robežu tek Neretas upe ar tās pieteku Atašu, un vēlāk blakus esošā Vīpes pagasta teritorijā ietek Daugavā. Nereta, Daugavas labā krasta pieteka, ir 46 km gara un šķērso Turku pagasta teritoriju. Citas mazākas upītes meliorācijas rezultātā ir pārveidotas - Sumanka, MelnupīteRožupes pagastā, Rudzātu pagastā Melnupīte un Borovka, Taurupe Turku pagastā. No Līvānu dienvidu robežas līdz Veiguriem, kā arī Jersikas pagasta teritorijā atrodas Daugavas senleja.11 Attēls 53: Daugava Jersikas pagastā Upes nosaukums Sateces baseina platība Sumanka 56 Nereta 574 Ataša 215 Oša 638 Feimanka 385 Dabina 16 Borovka 67 Melnupīte 14 12 Tabula 15: Upju sateces baseini 11 Daugavas baseina apgabala apsaimniekošanas plāns. Latvijas vides ģeoloģijas un metroloģijas centrs.2009. 12 Daugavas baseina apgabala apsaimniekošanas plāns. Latvijas vides ģeoloģijas un metroloģijas centrs.2009.
  • 105 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Daugava, Dubna un Feimanka atbilstoši 2001. g 12. marta MK noteikumiemNr. 118 „Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti” noteiktas kā upes ar karpveidīgo zivju ūdeņiem, kurās jānodrošina atbilstoša ūdens kvalitāte. Zemes virsma Līvānu novadā ir viegli viļņota. Daugavas un Dubnas ielejā tā ir 85 m virs jūras līmeņa, no upēm attālākajā daļā tā sasniedz 96 m virs jūras līmeņa. Atsevišķu reljefa formu relatīvais augstums sasniedz 3-8 m. Ieplakas bieži vien ir pārpurvotas, ūdeņu noteci no tām apgrūtina dažādi būvniecības gaitā izveidoti uzbērumi. Daugavas ieleja ir 8-10 m dziļa, tajā ir paliene un 400-600 m plata virspalu terase. Ielejas nogāzes visumā ir lēzenas. Daugavas gultne šajā posmā ir taisna, 200-300m plata. Dubnas ieleja ir sekla, gultne 60-100m plata, grīvā ar saliņām. Krasti visumā lēzeni, tikai atsevišķos posmos stāvi. Straumes ātrums 01-0,4m/s, ir arī krāčaini posmi. Ziemā upju posmi aizsalst. Ledus uzlūst marta beigās – aprīļa sākumā, kad sākas pavasara pali. Ūdens līmenis parasti ceļas strauji. Palu vidējais ilgums 10-25 dienas, atsevišķos gados 50 dienas. Visaugstākais līmenis ir pavasara palos. Maksimumu tas sasniedz aprīļa otrajā dekādē. Augstākais līmenis laika posmā no 1881. līdz 2011. gadam reģistrēts 1931., 1951. un 1956. gadā – vairāk kā 89,5m virs jūras līmeņa (Meņķu hidrometriskajā postenī Daugavas kreisajā krastā, 0,7km lejpus Dubnas ietekas, posteņa nulles līmenis ir 82,08 metri virs jūras līmeņa). Pēc 1962. gada tik augsti ūdens līmeņi šajā Daugavas posmā nav reģistrēti. Aprēķina maksimālais līmenis ar varbūtību 1% (vienu reizi 100 gados) ir 89,9m virs jūras līmeņa. Ūdens līmenis upēs, īpaši Dubnā un Daugavā, būtiski paaugstinās pavasara palu laikā (martā – aprīlī). Daugavā veidojas ledus sastrēgumi, strauji ceļas ūdens līmenis. Applūšanas draudi nozīmē ūdens iekļūšanu pagrabstāvos, pamatu sēšanos zem būvēm, gruntsūdeņu ieplūšanu kanalizācijas savācējakās, kā arī piesārņojošu vielu nonākšanu gruntsūdeņos, upēs. Dubnā pavasara palu vidējais līmenis par 0,3-0,5m pārsniedz palienes augšējo robežu. Maksimālie līmeņi tuvi Daugavas līmeņiem. Daugavas baseina apsaimniekošanas plāns, kas izstrādāts Latvijas – Zviedrijas Daugavas baseina projekta ietvaros (2003.g.) sniedz ieskatu vides problēmu cēloņos un sniedz risinājumus labas vides kvalitātes sasniegšanai. Daugavas upes baseina plānā izvirzītie mērķi sasniedzami, veicot pasākumus arī Līvānu novadā. Upes Līvānu novadā ir svarīgs resurss aktīvā tūrisma attīstībai un pievilcīga vide jaunu savrupmāju būvniecībai, taču plānojot apbūvi un rekreācijas objektus upju tuvumā, svarīgs faktors ir upes aizsargjoslu noteikšana teritorijām ar appludinājuma varbūtību vismaz reizi simts gados. Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Direktīvu 2007/60/EK par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību, viens no svarīgākajiem pasākumiem ir plūdu riska novērtējums Līvānu novadā. Ezeri
  • 106 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Līvānu novads bagāts arī ar ezeriem. Tajā atrodas Silavas ezeru virkne, kas turpinās Vīpes pagastā. Ezeru izcelsme ir subglaciāla. Silavas ezeru grupai pieder 5 ezeri, t.sk. Šūmaņu (Ilzites) ezers, Garais ezers. Silavu ezeru virknes ezeri atrodas tuvu A 6 autoceļam, to apkārtne ir potenciāli pievilcīga atpūtas vietu un savrupmāju būvniecībai, kā tas novērojams pēc intereses par nekustamajiem īpašumiem un to sadalīšanas. Māsānu un Skrebeļu ezeri atrodas blakus purviem, pieeja ezeriem ir ierobežota, tie atrodas mežu ielokā. Rudzātu pagastā atrodas arī Daguma ezers, kurš ir aptuveni 59 ha liels. Jersikas pagastā Iesalnieku ezers, kas ir 16,7 ha liels un Jersikas pagastā Dimantu ezers ar 43,6 ha lielu platību. Līvānu ezers ir pašvaldības īpašumā un pilsētas teritorijā esošais publiskais ezers, kas ir 4,5ha liels un atrodas Līvānu teritorijas ziemeļdaļā Daugavas ielejā. Ezera krasti ir zemi, lēzeni, smilšaini, vietām arī dūņaini. Ezera apkārtne pakāpeniski pārpurvojas. Blakus ezeram esošajiem zemes īpašniekiem būtu jāiegulda ievērojamas investīcijas, lai Līvānu ezers varētu kļūt par atpūtas zonu. Līvānu novadā pašlaik nav oficiālu peldvietu. Iecienītas atpūtas vietas pie ūdens ir Līvānu pilsētā pie Dubnas, Turku pagastā pie Garā ezera, Rožupē pie Dubnas upes, Turku pagastā Silavu ezers, kuru izmanto kā peldvietu. Ezeri Līvānu novadā ir svarīgs resurss aktīvā tūrisma attīstībai un pievilcīga vide jaunu savrupmāju būvniecībai, kas vērtējams novada teritorijas plānojumā atkarībā no to izvietojuma, kā arī no investīciju efektivitātes viedokļa. Piemēram, Turku pagastā pašvaldībai piederošajā zemesgabalā pie Garā ezera (Sīvera ezeru virkne) krasti varētu būt piemēroti publiskas peldvietas izveidei, taču tie ir aizauguši un ļoti zemi. Vietas iekārtošana novērtēta kā nelietderīga, jo tam ir nepieciešamas pārāk lielas investīcijas. Attēls 54: Silavu ezers Turku pagastā Virszemes ūdeņu kvalitāte Daugavas un Dubnas ūdens kvalitāti raksturo mērens organiskais piesārņojums, barības vielu saturs, pietiekami augsts skābekļa saturs, bagāta flora un fauna, liela zivju populācija. Vasaras periodā Dubna stipri aizaug ar meldriem un ūdenszālēm. Tā kā Dubnas upes baseinā ietilpst vairākas pašvaldības, upes aizaugšanu veicinošu vielu avoti varētu būt meklējami ne tikai Līvānu novada teritorijā. Šajā gadījumā Līvānu novadam kā Dubnas lejteces pašvaldībai ir būtisks baseinu princips upes pārvaldes realizēšanā, kur līdzdalību par upes stāvokli uzņemtos arī citas baseina pašvaldības. Ezeri un upes ir nozīmīgi novada vides, tēla un plānojuma struktūras elementi. Līvānu pilsēta būtiski ietekmē Līvānu ezera kvalitāti, jo tajā ieplūst notekūdeņi no individuālajām
  • 107 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam mājām, kas nav pieslēgtas centralizētai kanalizācijai, kā arī Daugavas un Dubnas upju ekoloģisko kvalitāti, jo tajās iekļūst piesārņojošās vielas gan no punktveida avotiem (Līvānu pilsētas un ciematu notekūdeņu attīrīšanas iekārtas), gan arī no difūzajiem avotiem (notece no uzņēmumu teritorijām; no individuālā sektora, kurš nav pieslēgts kanalizācijas sistēmai; no mazdārziņiem un lauksaimniecības zemēm).13 Līvānu ezers varētu būt potenciāla atpūtas vietā, bet atbilstoši LR Veselības inspekcijas datiem (2009. un 2010. gadā) peldēšanās Līvānu ezerā nav ieteicama, līdz peldūdens kvalitātes problēmu novēršanai. Virszemes un pazemes ūdeņu kvalitātes uzlabošanai jābūt starp attīstības projektuprioritātēm. Meži Līvānu novadā meži ir svarīgs izejvielu resurss lauku attīstībā (uzņēmējdarbība) un tiem ir nozīmīga loma apkārtējās vides aizsardzības (gaisa kvalitātes nodrošināšana), kā arī sociālo iespēju nodrošināšanā (aktīvā atpūta, medības, ogošana, sēņošana). Novada teritorijā esošie meži un purvi ir bagāti ar ogām, sēnēm un meža dzīvniekiem. Pirms 2010.gada snieglauzēm laba vide tūrismam un atpūtai bija Steķu sils (3 km plats mežu masīvs, kas plešas 18 km garumā līdz pat Līvāniem), taču pēc ievērojamiem dabas postījumiem 2010.gada snieglauzēs un masveida mežizstrādes sils vairs nav uzskatāms par attīstāmu rekreācijas zonu. Attēls 55: Snieglauzes Steķu silā (Turku pagastā) pēc 2010.gada ziemas sniega To nepieciešams iztīrīt no nolauztajiem kokiem, sakārtot, sakopt un ilgtspējīgi atjaunot. VA/S „Latvijas valsts meži” (LVM) to dara atbilstoši uzņēmuma stratēģijai, tas jādara arī pārējiem privāto mežu īpašniekiem. Iecienīta atpūtas un rekreācijas vieta Steķu mežā ir VA/S „Latvijas valsts meži” labiekārtotie ‘Tīteņi”. Rudzātu pagastā atrodas Daguma mežs, Sutros - Vacumeņš (30% no pagasta platības). Arī atpūtas vieta ”Deduška kalns” Turku pagastā izveidots ar LVM atbalstu un arī iecienīta atpūtas vieta, kas jāatjauno un jāsakopj. Līvānu novadā mežu kopplatība ir 9928 ha. Pārsvarā ir jaukto koku meži 76,5% . 13 Līvānu novada pašvaldības integrētā attīstības programma 2008-2014. Gadiem, 2008. Līvānu pašvaldība.
  • 108 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Aplūkojot meža zemju resursus pēc platības pa īpašuma formām, Līvānu novadā valsts meža zemes sastāda 67%, bet citu īpašnieku – 33% no mežu platībām. Valsts meža zemes Līvānu novadā apsaimnieko VAS „Latvijas valsts meži” Dienvidlatgales mežsaimniecība. Pie citiem meža īpašniekiem, apsaimniekotājiem pieder gan fiziskas, gan juridiskas personas.14 Līvānu Rožupes Turku Jersikas Rudzātu Sutru KOPĀ n./c. pagasts pagasts pagasts pagasts pagasts Mežu 9928 3422 1862 1560 809 935 1340 kopplatība ..skuju koku 804 293 118 175 100 60 58 skuju koku % no mežu 9,3 8,6 6,3 11,2 12,4 6,4 4,3 kopplatības ..jaukto koku 7533 2562 1396 1166 665 717 1027 jaukto koku % no mežu 76,5 74,9 75 74,7 82,2 76,7 76,6 kopplatības ..lapu koku 1285 486 283 203 32 147 134 lapu koku % no mežu 10,4 14,2 15,2 13 4 15,7 10 kopplatības Tabula 16: Mežu platības, ha (CSP dati) Pēc dzīvnieku uzskaites pa uzskaites vienībām uz 01.04.2011. Līvānu mežniecībā uz 1000 ha meža zemju ir uzskaitīti 5 aļņi, 2 brieži, 11 stirnas, 12 meža cūkas, kā arī lapsas, ūdeles, bebri, zaķi, vilki, lūši15. Plānojot novada attīstību, jāņem vērā Latvijas Valsts mežu vides politika turpmākajiem gadiem:  minimāla izciršana (jo šogad pēc sniegalauzēm ir izcirsti lielāki apjomi nekā bija plānots);  meža platību atjaunošana, kvalitatīva jaunaudžu kopšana, kā arī sēklu un stādu (meža izejmateriāla) kvalitātes paaugstināšana, lai maksimāli nostiprinātu koku struktūru un pēc gadiem panāktu kvalitatīvu un spēcīgu mežaudzi;  zinātnisko pētījumu veikšana sadarbībā ar laboratorijām un zinātniskajiem institūtiem, lai izvēlētos efektīvākos veidus 2010.-2011.gada ziemā noliekto koku atjaunošanai vai pēc iespējas ilgtspējīgākai izmantošanai;  mistraudžu (jaukta tipa – skuju koki un lapu koki) platību palielināšana, jo ir izpētīts, ka jauktās mežaudzēs koku saknes un vainagi, savstarpēji viens otru papildina un nostiprina. Purvi 14 Centrālās statistikas pārvaldes dati , 2011 15 Valts meža dienesta, Dienvidlatgales virsmežniecības, Līvānu mežniecības dati , 2011
  • 109 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Līvānu novadā ir liela purvu bagātība To izmantošana saistās ar potenciālām iespējām kūdras ieguvē. Dažviet purvos izmēģināšanai uzsākta dzērveņu audzēšana. Rožupes pagasta ziemeļaustrumos atrodas Skrebeļu purvs (3475 ha platībā,8,4 m dziļš – dziļākais purvs Līvānu apkārtnē), rietumos - Pētermuižas purvs, austrumu pusē - daļa no Steporu purva (platība 3740 ha) un dienvidos - daļa no Krievu jeb Jersikas purva. Skrebeļu (Skrūzmaņu) purvs ir ornitoloģiski nozīmīgs, vecs augstais purvs. Tā platība ir 3768 ha, no tiem 3620 ha ir augstais purvs). Purvs 1800 ha platībā tiek izmantots kūdras ieguvei. To izstrādā SIA „Līvānu kūdras fabrika”. Iegūto kūdru izmanto substrātu ražošanai, lopkopības pakaišiem un arī apkurei.16 Turkos – Vanagsila-Borovkaspurvs un Gaiņu purvs, kas ir 1113 ha liels, klajš sūnu purvs, kas izveidojies uz bezakmens māla pamatnes un ir apaudzis retām priedītēm - reti sastopama ainava, daudzu putnu ligzdošanas vieta. Gaiņu purvam piešķirts īpaši aizsargājamas dabas teritorijas dabas lieguma statuss - NATURA 2000 teritorija. Saimnieciskā darbība purvā nenotiek un netiek plānota arī turpmāk. Gaiņu purvs jau iepriekš ir sastapies ar ūdenslīmeņa samazināšanos un pastāv nopietns drauds, ka tas var izžūt pilnībā, līdz ar to tiek apdraudēta purvā esošo biotopu pastāvēšana.17 Nozīmīgs ir arī Māsānu, Peisenieku, Raganu u.c. purvi. Sutros – Laipu un Velna purvi. Steperu (Steporu) purvs - ornitoloģiski nozīmīgs augstais purvs (3740ha), kura tuvuma saglabājušās mazskartas pļavas. Atrodas Rudzātu, Rožupes un Sutru pagastos. Rudzātos - Medņu purvs ar platību 1410 ha, tas ir augstais purvs ar ģeoloģiskām īpatnībām un tam raksturīgām tipiskām putnu sugām. Galvenās dabas vērtības Rudzātu pagastā ir dabas liegums Lielais Pelečāres purvs (NATURA 2000).Teritorija plešas arī Krustpils novada Atašienes pagastā, Riebiņu novada Sīļukalna pagastā un Varakļānu novada Varakļānu pagastā. Dabas liegums dibināts 1977. gadā, platība- 5331 ha. Teritorija ietver augsto purvu. Purva malās meži, kur ligzdo dažādu sugu dzeņi. Izcila putnu aizsardzības teritorija, sastopamas arī tādas aizsargājamas putnu sugas kā melnkakla gārgale, melnais stārķis, peļu klijāns, mednis, rubenis, mazais ērglis, pļavas lija u.c. Konstatētas arī ES Biotopu direktīvas sugas: lielais tritons un zirgskābeņu zilenītis18. Augstie purvi baro upes un ezerus. Purvu kūdra spēj ievērojami uzbriest, saglabājot sevī sniega un lietus ūdeni. Kūdra ir labs absorbents, kas uztver skābo lietu piemaisījumus. Tāpēc upes gar purviem nenosusinās, jo arī sausās vasarās saņem dabiski attīrītu avotu ūdeni. Turklāt purva zaļais apaugums pasargā kūdras saturošo ūdeni no iztvaikošanas19. Ņemot vērā šos apstākļus, svarīgi izstrādātajos kūdras laukos atjaunot dabisko ūdens līmeni, lai atjaunotos purva virsmu aizsargājošā veģetācija. 16 Pašvaldības dati. 2011 17 Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju kadastrs. VDC.2011. 18 Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju kadastrs. VDC.2011 19 Bioloģiskā daudzveidība Latvijā, informācijas un sadarbības tīkls CHM; http://biodiv.lvgma.gov.lv/cooperation/purvi
  • 110 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Purvi novadā atkarībā no normatīvo aktu prasībām un pašreizējās izmantošanas tiek noteikti kā mežsaimnieciskas teritorijas (lielākā daļa purvu) un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Zemes Līvānu novadā lauksaimniecības attīstībai pieejamais pamata resurss – lauksaimniecībā izmantojamā zeme - sastāda 65% no kopējās izmantojamās zemes platības. Lai arī vidējais augsnes auglības līmenis Līvānu novadā ir zemāks nekā daudzviet citur Latvijā, lauksaimniecība ir viena no visizplatītākajiem iedzīvotāju saimnieciskās darbības veidiem. Attēls 56: Zemes izmantošanas veidi Līvānu novadā (Avots: CSP) Līvānu novadā galvenās lauksaimniecības nozares ir piena lopkopība, liellopu gaļas ražošana un graudkopība. Atsevišķas saimniecības nodarbojas ar augļkopību un dārzeņkopību. Netradicionālās lauksaimniecības nozares ir biškopība, truškopība, ārstniecības augu audzēšana. Līvānu novadā kopā ir 1878 saimniecības (LR Uzņēmuma reģistra dati, 2011.gada sākumā), t.sk. piemājas saimniecības, saimnieciskās darbības veicēji, mājražotāji, gan sīkas saimniecības pašpatēriņam, gan saimniecības līdz 170 liellopiem un līdz 400 ha sējplatības. Apmēram 850 saimniecības piesakās uz ES un valsts atbalsta maksājumiem. Lai arī Latgalē ir samērā liels bioloģisko saimniecību skaits, nav bioloģiskās produkcijas pārstrādes uzņēmumu nedz Līvānu novadā, nedz citur Latgalē. Visvairāk Līvānu novadā ir aramzemes 64%, kurās audzē graudaugus (52%) un lopbarības kultūras 37%, pārējās platībās - kartupeļi, dārzeņi, pavisam nedaudz pākšaugi. Lauksaimnieciskās zemes izmantošanas veidi attēloti 57. attēlā.
  • 111 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Attēls 57: Lauksaimniecības zemes izmantošanas veidi (Avots: CSP) Izteikta problēma novada lauku teritorijās ir lauksaimniecībā neizmantoto zemju situācija. Atbilstoši Valsts meža dienesta Dienvidlatgales virsmežniecības ieteikumiem, pašvaldībai jāizvērtē iespēja izstrādāt novada teritorijas lauksaimniecībā neizmantojamo zemju apmežošanas koncepciju, definējot kritērijus apmežojamām zemēm. Bez tam jāizvērtē arī ainaviski vērtīgas teritorijas, skatu punkti un ainaviskie ceļi un to iespējamais potenciāls novada tēla veidošanā un attīstībā. Novadā ir ap 90 bioloģiskās saimniecības, kas nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību, augkopību, piena lopkopību un gaļas liellopu audzēšanu. Visvairāk bioloģisko saimniecību ir Rožupes, Rudzātu un Sutru pagastos. Bioloģiskām saimniecībām šobrīd nav izteiktas lomas lauku tūrisma un ekotūrisma attīstībā Līvānu novadā, taču pastāv potenciāls šāda virziena attīstībai nākotnē. Nepieciešams realizēt vairākus mērķtiecīgus pasākumus (teritoriju sakopšanas un mārketinga aktivitātes) lauksaimniecības izmantošanai ekotūrisma (dabas tūrisma) attīstībā. Tas ļaus tūristiem piedāvāt izzināt dabu, apskatīt raksturīgas ainavas, biotopus, novērot augus un dzīvniekus dabiskajos apstākļos, ka arī izglītoties dabas aizsardzības jautājumos. Nopietna problēma, kas izplatīta vairākās vietās Līvānu novadā – jo sevišķi Jersikas pagastā gar A6 ceļu, Līvānos pie Līvānu pilsētas robežās iepretim DUS „ RNS-D”, kā arī dažviet Rožupes pagastā ir latvāņi (t.s. Sasnovska latvānis). 2006. gadā apstiprinātā Latvāņu ierobežošanas programma 2006-2012.gadam paredz, ka latvāņu izplatības ierobežošanas praktiskā realizēšana (t.s. pakalpojuma sniedzēja identificēšana zemēs, kur zemes īpašnieks neveic latvāņu iznīcināšanu, latvāņu platību ierobežošanas veikšana l/s zemēs, meža zemēs, ceļa nodalījuma joslās, grāvmalās, ūdens baseinu krasta joslās u.c.) jāveic zemes īpašniekiem un valdītājiem un vietējām pašvaldībām. Diemžēl Līvānu novadā esošo latvāņu plantāciju īpašnieki līdz šim nav veikuši regulārus šī auga apkarošanas pasākumus. Lai latvāņus izskaustu, ne mazāk kā 5gadus (vismaz 2 reizes gadā) nepieciešams veikt vienu
  • 112 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam vai vairākus no šiem pasākumiem: uzaršana, regulāra izpļaušana, izciršana (vismaz 10 cm zem augsnes virskārtas) vai arī apstrāde ar pesticīdiem.20 Derīgie izrakteņi Līvānu novads bagāts ar derīgajiem izrakteņiem, īpaši kūdras resursiem. Šeit ir dolomīta, māla, kūdras, smilts un smilts-grants atradnes. Galvenās dolomīta atradnes – Grugule, Rožupe un Jersika. Pētījumi atradnēs veikti, sākot no1963.gadā. Grugules dolomītu atradnes platība ir 200 ha. Tās novērtētie krājumi uz 01.01.2004 ir 14,86 milj.m3. Dolomīts izmantojams šķembu un būvakmens ražošanai. Dolomītu atradnes „Rožupe” platība ir 4402 ha. Tās prognozētie krājumi uz 01.01.2004 ir 593,4 milj.m3. Dolomīts izmantojams šķembu, būvkaļķu un būvakmens ražošanai. Pēdējos gados aktīva darbība dolomīta atradņu izmantošanā notiek Jersikas pagastā, kas izsaucis gandrīz 100 vietējo iedzīvotāju neapmierinātību, jo darbs atradnēs ievērojami ietekmējis ūdens līmeņa samazināšanos akās, vietējo ceļu nolietojumu. 2011.gada rudenī situācija ar ūdens līmeņa nodrošināšanu ir uzlabojusies, bet joprojām jārisina jautājums par dolomīta izstrādātāja (SIA „Mark Invest Latvia”) izmantoto ceļu asfaltēšanu vai pārnešanu ārpus apdzīvotām vietām. Nepieciešams pievērst pastiprinātu uzmanību iedzīvotāju un uzņēmēju interešu saskaņošanai. Līvānu novada teritorija atrodas trīs māla atradnes, visas atrodas Rožupes pagastā. Lielākā ir Briežusalas māla atradne (944,4 ha, izpētītie krājumi 1987.gada – 42,5 milj. m3). Briežusalas māls piemērots ķieģeļa uz keramzīta ražošanai. Otra lielākā atradne ir „Rubeņi – māls” (706,9 ha, izpētītie krājumi 1989.gadā – 2,05 milj. m3 un novērtētie – 30,8 milj. m3). Māls piemērots ķieģeļa un keramzīta ražošanai. Līvāni – māla atradnes platība ir 106,2 ha. Tā ir praktiski izstrādāta. Novada teritorijā ir vairākas smilts un smilts- grants atradnes, kas netiek izmantotas, taču atradnē Vanagsils notiek smilts - grants izstrāde. Sapropeļa atradne atrodas Silavu ezerā (platība 5 ha), kas atrodas 4 – 4,6 metru dziļumā. Sapropeļa perspektīvie krājumi prognozēti ap 30 tonnām. Novada teritorijā ir vairākas nozīmīgas kūdras atradnes. Lielākās kūdras atradnes ir Steperu (54500 tūkst. m3, no tiem novērtētie 8280 tūkst. m3), Skrebeļu (Skrūzmaņu) (izpētītie krājumi 14296,5 tūkst. m3), Māsānu (3570 tūkst. m3), Peisenieku (2940 tūkst.m3). Kūdras izstrāde notiek Skrebeļu purvā (SIA „Līvānu kūdra”). Pie autoceļa Līvāni – Preiļi (P63) atrodas pārkraušanas punkts. 20 Latvāņu izplatības ierobežošanas programmas 2006.-2012.gadam kopsavilkums, Ministru kabineta 2006.gada 6.jūnija rīkojums Nr.426.
  • 113 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Gaiņu purva kūdras atradne ir 1000 ha liela, izpētītie kūdras krājumi - 4795tukst. m3, kūdra atrodas 5 m dziļumā. Kūdra piemērota lauksaimniecības mēslojumam. Līdz ar dabas lieguma statusu kūdras izstrāde Gaiņu purvā nav pieļaujama.21 21 Līvānu novada teritorijas plānojums 2006-2018. Apstiprināts 2006.gada 30.martā (lēmums Nr.7-31)
  • 114 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam 1.12. KLIMATISKIE APSTĀKĻI Laika (meteoroloģiskie) apstākļi Klimatiskie apstākļi ir ļoti nozīmīgi cilvēku dzīvē. Tie nosaka konkrētās vietas ģeogrāfisko ainavu, dzīvnieku valsti un cilvēku dzīvesveidu un ritmu – lauksaimniecības specializāciju, ēku konstrukcijas un apkuri, cilvēku apģērbu un dienaskārtību. Līvānu novada klimata iezīmes saistītas ar tā ģeogrāfisko novietojumu. Nokrišņu sadalījums ir nevienmērīgs, to ietekmē reljefs un valdošo vēju virziena mainība. Novada teritorija, tāpat kā visa Latvijas teritorija atrodas mēreni mitrajā atlantiski kontinentālajā klimata apgabalā. Pozitīvas siltuma bilances laika posma ilgums ir 8 mēneši. Saules tiešas spīdēšanas summārais ilgums mainās vidēji no 22 stundām decembrī līdz 277 stundām jūnijā. Ilggadējā gaisa vidēja temperatūra janvārī ir - 6,6°C, bet jūlijā +I7,6°C. Gaisa vidējā minimālā un maksimālā temperatūras amplitūda janvārī ir no -10,3 °C līdz - 3,9OC, bet jūlijā no +1 1,9°C līdz +23,2°C. Saskaņā ar ilggadējiem gaisa vidējas diennakts temperatūras novērojumiem, bezsala periods (diennakts vidējā gaisa temperatūra augstāka par 0° C) ilgst 222 dienas. Bez sala periods ilgst no 1.aprīļa līdz 10. novembrim. Veģetācijas, periods (diennakts vidējā gaisa temperatūra augstāka par +5°C) ilgst 175 dienas. Klimatu raksturo liels gaisa mitrums, liels mākoņainums un samēra daudz nokrišņu - vidēji līdz 670 - 680 mm gadā. Visvairāk nokrišņu (vidēji līdz 83 mm mēnesī) ir jūlijā, kad diezgan bieži novērojamas gāzienveida lietusgāzes ar pērkona negaisu. Aukstajā periodā nokrišņu daudz mazāk. Nokrišņu minimums novērojams martā (vidēji līdz 38 mm mēnesī), dienu skaits ar nokrišņiem ir 199 dienas gadā. Noturīga sniega sega veidojas samērā vēlu - tikai novembra otrajā dekādē, bet noturīga sniega sega veidojas, sākot ar decembra vidu. Kopumā periods, kad teritoriju klāj sniega sega, ilgst 115 dienas. Sniega segas biezums var sasniegt pat 60 cm. Taču parasti svārstās 20 līdz 30 cm robežās, pie kam biezāka sniega sega parasti veidojas februāra 2. un 3. dekāde un marta 1.dekādē. Ziemā valdošie ir DR - D vēji, bet vasarā R - DR vēji. Dominē vēji ar nelielu ātrumu - 2 līdz 5 m/s. Rudens mēnešos ir novērojamas vētras, kad vēja ātrums var sasniegt 20 līdz 25 m/s.22 Klimatisko apstākļu un faktoru ietekme uz tautsaimniecību Klimata pārmaiņas daudzējādi ietekmē biofizikālos procesus, kas ir lauksaimniecības sistēmu pamatā, un dažādos ES reģionos šīs sekas var būt gan pozitīvas, gan negatīvas. Pieaugošā CO2 koncentrācija atmosfērā, augstāka temperatūra, pārmaiņas gada un sezonālajā nokrišņu režīmā un ekstremālu parādību biežumā — visi šie faktori ietekmēs pārtikas ražošanas apjomu, kvalitāti un stabilitāti, kā arī dabas vidi, kurā norisinās lauksaimnieciskā ražošana. Klimatisko apstākļu variācijas ietekmēs ūdens resursu 22 Līvānu novada teritorijas plānojums 2006-2018. Apstiprināts 2006.gada 30.martā (lēmums Nr.7-31)
  • 115 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam pieejamību, kaitēkļus un slimības, augsnes, un rezultātā būtiski mainīsies lauksaimniecības un lopkopības apstākļi. Domājams, ka tuvākajā laikā lauksaimniecību vissmagāk ietekmēs tādi faktori kā ekstremālu meteoroloģisku parādību biežums un intensitāte un nokrišņu sezonālās izmaiņas.23Līdz šim tehnoloģisko un saimniecību pārvaldības uzlabojumu, kā arī saimniekošanas paņēmienu pastāvīgās pielāgošanas ietekme bijusi krietni lielāka par klimata pārmaiņu ietekmi. Tomēr kopš gadsimta sākuma ekstremālu klimatiskoparādību iespaidā (piemēram, 2003. gada sausums un vasaras karstums un 2007. gada pavasara sausums) laukaugu ražas svārstības ir palielinājušās. Vairumā novērtējumu prognozēts, ka ES mērogā klimata vidējo parametru gaidāmās izmaiņas nākamajās trīs desmitgadēs būs labvēlīgas lauksaimnieciskajai ražošanai. Tomēr var gaidīt, ka jau gadsimta pirmajā pusē būs vērojama aizvien nelabvēlīgāka ekstremālu parādību ietekme. Ekstremāli klimatiskie apstākļi ne tikai negatīvi ietekmē ikgadējo produkciju, bet tie var arīdzan nodarīt nopietnus bojājumus infrastruktūrai un tādējādi radīt ievērojamus ekonomiskus zaudējumus. Lai gan prognozes par klimata pārmaiņu ietekmi uz lauksaimniecības produkciju un cenām ir neskaidras, ir pamats uzskatīt, ka aizvien biežākās ekstremālās parādības ietekmēs lauksaimniecības produkcijas svārstības, jo laika apstākļu dēļ veidosies piedāvājuma deficīts. Lai gan tas, kāda būs galīgā ietekme uz lauku saimniecību ieņēmumiem, ir atkarīgs no daudzu tādu faktoru mijiedarbības kā pasaules tirgus un politiskais atbalsts, jārēķinās — jo lielāka ir iespējamība, ka raža būs slikta, jo nestabilāks būs to lauksaimnieku ekonomiskais stāvoklis, kurus skar ekstremālas klimatiskas parādības.Adaptācijas pasākumi nozaru līmenī ir apzināt mazaizsargātos apgabalus un nozares un izvērtēt, kādas ir vajadzības un izdevības kultūru un šķirņu maiņai atkarībā no klimatiskajām tendencēm;atbalstīt pētniecību lauksaimniecības jomā un izmēģinājumus, kuru mērķis ir tādu kultūru selekcija un šķirņu izveide, kas vislabāk piemērotas jaunajiem apstākļiem;24 23 Komisijas dienestu darba dokuments, pavaddokuments Baltajai grāmatai par adaptāciju klimata pārmaiņām, Adaptācija klimata pārmaiņām — Eiropas lauksaimniecības un lauku apvidu uzdevums 24 Komisijas dienestu darba dokuments, pavaddokuments Baltajai grāmatai par adaptāciju klimata pārmaiņām, Adaptācija klimata pārmaiņām — Eiropas lauksaimniecības un lauku apvidu uzdevums
  • 116 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam 1.13. DABAS VĒRTĪBAS Dabas objekti un ainavas Līvānu novadā kopā ir 49 dabas objekti un vērtīgas ainaviskās teritorijas. Līvānu novada teritorijā atrodas trīsīpaši aizsargājamās dabas teritorijas(NATURA 2000) – dabas liegums „Gaiņu purvs”, dabas liegums „Lielais Pelečāres purvs”, dabas liegums „Dubnas paliene”, kā arīmikroliegumi un dižkoki. Dabas resursu un it īpaši bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu galvenokārt nodrošina aizsargājamo teritoriju tīkls Natura 2000, kā arī sugu aizsardzība ārpus aizsargājamām dabas teritorijām. Aizsardzības Apkārtm Suga Augstums, m Atrašanās vieta kategorija ērs, m Parastais ozols Dižkoks 7.22 20 Turku pagastā (Quercus robur L.) Parastā goba (Ulmus Vietējais dižkoks 3.9 21 Turku pagastā glabra) Parastais ozols Vietējais dižkoks 4.2 13 Rožupes pagastā Parastais ozols Vietējais dižkoks 4.1 10 Rožupes pagastā Parastais ozols Vietējais dižkoks 4.0 19 Rožupes pagastā Ziemas liepa Vietējais dižkoks 3.5 9 Rožupes pagastā Ziemas liepa Vietējais dižkoks 3.5 18 Rožupes pagastā Kadiķis Vietējais dižkoks 1.3 7 Rožupes pagastā Sudrabvītols Baltais vītola šķirne 5.1 16 Rožupes pagastā „Sericea” Tabula 16: Aizsargājamie koki Līvānu novada Turku un Rožupes pagastos25 Viens no Līvānu novada pagastiem, kur atrodas visvairāk valsts nozīmes dabas pieminekļu, ir Jersikas pagasts: . N.p.k Suga Apkārtmērs, m Atrašanās vieta 1. Parastais ozols 5,25 Šoseja Rīga-Daugavpils, pirms Jersikas (Quercus robur) robežzīmes, ceļa kreisajā pusē 2. Parastā vīksna 4,43 Iztekas, Jersikas pag. (Ulmus laevis pall) 3. Parastā egle (Pice abies) 3,3 Bucenieki „Spēles”, Jersikas pag. 4. Baltais vītols 4,85 Birzāki, Jersikas pag. (Salix alba) 5. Parastais ozols 6,73 Lauri „Daugmale”, Jersikas pag. (Quercus robur) 25 Līvānu novada teritorijas plānojums 2006.-2018.gadam
  • 117 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam 6. Zviedrijas kadiķis (Juniperus 1,05 „Birzes”, Jersikas pag. communis) 7. Parastā liepa 5,86 Lauri, Jersikas pag. (Tilia cordata mill) 8. Parastais ozols 5,4 Kursīši „Upmalas”, Jersikas pag. (Quercus robur) 9. Parastais ozols 6,33 Kusiņi, Jersikas pag. (Quercus robur) 10. Parastais ozols 5,9 Vuceni, Jersikas pag. (Quercus robur) 11. „Jersikas aleja” Jersika, Jersikas pag. Tabula 17: Valsts nozīmes dabas pieminekļi un ĪADT Jersikas pagastā Attēls 58: Parastais ozols (Jersika) Attēls 59: „Jersikas aleja” (Jersika) Pašvaldība noteikusi arī virkni vietējās nozīmes dižkoku, kas iezīmēti teritorijas plānojumā un tiem tiek noteikti aizsardzības un saglabāšanas noteikumi. Sutru pagasta teritorijā atrodas pagasta nozīmes dižkoks – ozols, apkārtmērs 2,96 m, (atrodas Rengentovā uz privātās zemes). Rudzātu pagasta teritorijā atrodas trīs aizsargājami dižkoki - Kurčinu dižozols (5,6 m), Dižozols, kas atrodas 500 m no Rudzātu ciema autoceļa Rudzāti – Steķi malā; un Rudzātu dižozols. Kurčinu dižozols atrodas pie Kurčinu mājām, ~ 7 km uz ziemeļiem (uz Varakļānu pusi) no Rudzātiem. Ozols ir ar cauru vidu, tā stumbrs sagriezies un sašķiebies. Apkārt ozolam aug apses un egles. Koka apkārtmērs 1,3 m augstumā virs zemes ir 5,55 m, bet augstums – 27 m. Ozola vainags ir daļēji nokaltis. Lielais Pelečāres purvs ir viena no Latvijā bagātākajām ūdens un bridējputnu ligzdošanas, atpūtas, spalvu maiņas un barošanās vietām, kā arī piemērota barošanās vieta retām sikspārņu sugām. u.c. Izcila putnu ligzdošanas un pulcēšanās vieta. Konstatētas 195 putnu sugas, no kurām vismaz 165 kā ligzdojošas vai iespējamas ligzdotājas.26 Novada pievilcību vairo īpaši vērtīgās ainaviskās teritorijas: Ainavu apvidus Līvānu vilnaine, Ošas polderis, Dubnas upe, teritorija pie Feimankas un Dubnas satecēm. Prasības novada 26 Valsts vides dienesta dati, 2006.
  • 118 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam īpaši vērtīgo ainavisko teritoriju aizsardzībai, ņemtas vērā Līvānu novada teritorijas plānojumā, ierobežojot nesadalāmo zemes vienības platību dzīvojamai lauku apbūvei (0,5 ha) un lauksaimniecības un mežsaimniecības teritorijām (2 ha). Līvānu novada Investīciju un attīstības daļa ir izstrādājusi „Līvānu novada ilgtspējīga tūrisma attīstības stratēģiju 2010.-2020. gadam” programmas „Eiropa iedzīvotājiem” (Europe for Citizens) aktivitātes „Aktīva pilsonība Eiropai” (Activecitizenship for Europe) projekta „Ilgtspējīgu tūrisma stratēģiju attīstība Eiropas pašvaldībās” ietvaros, kurā ir virkne projekta ideju, kas varētu tikt realizētas, izmantojot dabas vides bagātības un ainavisko pievilcību. Bioloģiskā daudzveidība Bioloģiskā daudzveidība nozīmē dzīvo organismu formu dažādību visās vidēs, tai skaitā sauszemes, jūras un citās ūdens ekosistēmās un ekoloģiskajos kompleksos, kuru sastāvdaļas ir; tā ietver daudzveidību sugas ietvaros, starp sugām un starp 27 ekosistēmām." Attēls 60: Viens no ainaviskiem skatiem Rožupes pagastā Mežs ir raksturīgs Līvānu ainavas elements, 26% no Līvānu novada teritorijas aizņem mežs. Vides veidotāji un organiskās vielas uzkrājēji mežā ir kokaugi. 79% no novada mežiem ir lapu koku meži. Mežs ir ekoloģiski stabila ekosistēma, kas nodrošina līdzsvarotu vides saglabāšanos. Novada meži ir daudzveidīgi un to izplatību nosaka laika gaitā veiktā cilvēka saimnieciskā darbība. Līvānu mežniecībā regulāri tiek apkopoti dati par dzīvnieku un kokaugu sugām. Purvi ir nozīmīga Līvānu novada ainavas sastāvdaļa un sastopami visā novada teritorijā. Tiem ir liela nozīme dabas daudzveidības saglabāšanā. Purvos ir bagāta augu un dzīvnieku valsts, sastopamas daudzas retas augu un dzīvnieku sugas. Par purvu bioloģisko daudzveidību skat. sadaļā - Īpaši aizsargājamās teritorijas. Plašākās purvu teritorijas atrodas Jersikas, un Rožupes pagastos. Purvus apdraud to izmantošana kūdras ieguvei, nosusināšana, eitrofikācija un atsevišķos gadījumos arī ugunsgrēki. Tiek izmainīts purva hidroloģiskais režīms, bet purva sākotnējo stāvokli, kā arī purvā augošo dabisko veģetāciju atjaunot nav iespējams. 27 http://biodiv.lvgma.gov.lv/cooperation
  • 119 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Lauksaimniecības zemēm ir būtiska loma bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā Latvijā. To nosaka gan dabas apstākļi - reljefs, daudzveidīgi mitrāji, ezeri un upes, gan arī zemā lauksaimniecības intensitāte ievērojamās platībās pēdējos 50 gados. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme Līvānu novadā aizņem 65 % no novada teritorijas. Lauksaimniecības zemes ir starptautiski nozīmīgs biotops migrējošiem putniem, īpaši dzērvēm un zosīm. Bioloģisko daudzveidību samazina Sasnovska latvāņa izplatība. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un mikroliegumi Saskaņā ar Latvijas vides ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras, Dabas aizsardzības pārvaldes datu bāzēs un Vides institūcijās pieejamo informāciju, Līvānu novada teritorijā atrodas trīs īpaši aizsargājamas dabas teritorijas – dabas liegums „Gaiņu purvs”, dabas liegums „Lielais Pelečāres purvs” un dabas liegums „Dubnas paliene”, kā arī vairāki mikroliegumi, dižkoki un vietējās nozīmes ĪADT. Dabas liegums un NATURA 2000 teritorija „Gaiņu purvs”– dibināta 1977.gadā, tagad tā ir iekļauta Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju tīklā Natura 2000. Dabas lieguma platība ir 1577 ha. Tas atrodas Turku pagasta daļā. Dabas liegums izveidots, lai aizsargātu augsto purvu, kurā sastopami pārmitri apšu – melnalkšņu meži, kas ir aizsargājams Eiropas nozīmes biotops, kā arī bērzu un skujkoku meži28 un lielas bezmeža purva platības, kas ir reta ainava Latvijā. Šeit sastopamās putnu sugas ir dzērve (Grus grus), kuitala (Numenius arquata), dzeltenais tārtiņš (Pluvialis apricaria). Dabas liegumam nav izstrādāts dabas aizsardzības plāns, un nav spēkā esošu individuālo un izmantošanas noteikumu. Dabas liegums un NATURA 2000 teritorija „Lielais Pelečāres purvs” atrodas vairāku novadu teritorijās: Krustpils novada Atašienes pagastā; Līvānu novada Rudzātu pagastā; Riebiņu novada Sīļukalna pagastā un Varakļānu novada Varakļānu pagastā. Purva platība5331 ha un kā īpaši aizsargājamā teritorija tā dibināta 1977. gadā. Teritorija ietver augsto purvu. Purva malās meži, kur ligzdo dažādu sugu dzeņi. Izcila putnu aizsardzības teritorija, sastopamas arī tādas aizsargājamas putnu sugas kā melnkakla gārgale, melnais stārķis, peļu klijāns, mednis, rubenis, mazais ērglis, pļavas lija u.c. Konstatētas arī ES Biotopu direktīvas sugas: lielais tritons un zirgskābeņu zilenītis. Teritorijai nav izstrādāts Dabas aizsardzības plāns un nav izstrādāti Individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi. Dabas liegums un NATURA 2000 teritorija „Dubnas paliene” dibināta 2004.gadā, iekļauta Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju tīklā Natura 2000. Dabas lieguma kopējā platība ir 377,7 ha, no kuras neliela daļa (16,4ha) atrodas Līvānu novada Rožupes pagasta teritorijā. Pārējā platība - 361,3ha - atrodas Vārkavas novada teritorijā.
  • 120 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Natura 2000 teritorija noteikta atbilstoši ES direktīvai „Par savvaļas putnu aizsardzību 79/409 EEK, un direktīvai „Par dabisko biotopu, savvaļas faunas un floras aizsardzību 92/43 EEK. Līvānu novadā atbilstoši 30.01.2001. MK noteikumiem Nr.45 „Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi” īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem izveidoti seši mikroliegumi sekojošās sugām: mednim, melnajam stārķim, parastajam plakanstaipeknim, meža silpurenei un lapu koku mežu biotopam. Līvānu novadā VAS „Latvijas valsts meži” teritorijā noteikti divi mikroliegumi - medņu riesta mikroliegums ar platību 74,9 ha, buferzonas platība 135 ha, apsaimniekotājs VAS Latvijas valsts meži Dienvidlatgales mežsaimniecība unmikroliegums īpaši aizsargājami sugai (informācija nav publicējama sabiedrībai) Turku pagastā. Jersikas pagastā Jersikas aleja 3 ha platībā ir dabas piemineklis, kas atrodas aizsardzībā kopš 2005. gada.
  • 121 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam 1.14. DABAS VIDES RISKI Dabas riski Nozīmīgākie vides problēmjautājumi Līvānu novadā ir: virszemes ūdeņu kvalitāte, piesārņojums no apkures, padomju laika mantojums – bijušo ražotņu teritorijas un to potenciālais augsnes un grunts piesārņojums, nelegālas atkritumu izgāztuves, latvāņu pārņemtās teritorijas, plūdi, pamestas un neapsaimniekotas teritorijas, kā arī vairāku ūdensapgādes urbumu bezsaimnieka statuss. Līdz ar ražošanas uzņēmumu darbības pārtraukšanu ir mazinājies piesārņojums, kas būtiski ietekmēja vides kvalitāti. Vienlaicīgi jāatzīmē, ka savulaik plaši izbūvētajām industriāla rakstura teritorijām mūsdienu ekonomikas apstākļos nav atrasts intensīvs pielietojums, un daļēji demontētās būves un konstrukcijas būtiski mazina pilsētas vizuālo pievilcību. Atmosfēras piesārņojums Līvānu novada atmosfēras gaisa piesārņojumu galvenokārt rada stacionārie izmešu avoti (katlu mājas) un mobilie izmešu avoti (autotransports, kurš dod apmēram 70 — 80 % no kopējā izmešu daudzuma gaisā, kā arī dzelzceļa izmeši). Līvānu pilsētā nav nepārtrauktās darbības gaisa piesārņojuma mērīšanas stacijas, tāpēc piesārņojošo izmešu daudzums tiek iegūts aprēķinu ceļā. Pēc LVMĢA datiem,novadā2010. Gadā no stacionāriem izmešu avotiem tika izkliedētas 4,79 t cieto daļiņu (sodrēju un putekļu), slāpekļa oksīdi 0,072 t; slāpekļa dioksīdi 27,71 t; benzīna tvaiki 0,13 t. Līvānu novadā galvenais izmantotais kurināmā veids ir šķelda un dabas gāze, līdz ar to citu kaitīgo izmešu no apkures nav. Hidroloģiskie apstākļi Hidroģeoloģiskie apstākļi Līvānu novada teritorijā ir sarežģīti. Apgrūtinātā virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu notece daudzviet rada pārpurvošanos. Virszemes ūdeņu noteces problēmas rada neapsaimniekoti meliorācijas grāvji un problēmas lietus kanalizācijas sistēmās. Gruntsūdeņu līmenis pilsētas teritorijā ir samērā augsts. Virszemes ūdensobjektu ķīmiska kvalitāte tiek vērtēta pēc tā, vai ūdens videi bīstamo un prioritāro vielu koncentrācijas nepārsniedz normatīvajos aktos noteiktās robežvērtības. Ja robežvērtības nav pārsniegtas, tad ķīmisko kvalitāti uzskata par labu, ja ir pārsniegtas – par sliktu. Daugavas baseina apgabala apsaimniekošanas plānā ietverta Daugavas un Dubnas upju kvalitāte, kas pie Līvāniem vērtējama kā laba (atbilstoši ES „Ūdens struktūrdirektīvas” prasībām)29 . Līvānu novadā ir liels skaits bezsaimnieka urbumu, kuri nav privatizēti kopā ar tiem piegulošo zemi, tādēļ ir nepieciešama to konservācija. Pamatojoties uz novada ģeoloģiskās uzbūves īpatnībām, pastāvgruntsūdens unpazemes ūdens piesārņojuma draudi. 29 Daugavas baseina apgabala apsaimniekošanas plāns. Latvijas vides ģeoloģijas un metroloģijas centrs.2009.
  • 122 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Pēdējos gados arvien biežāk vērojami plūdi ne tikai Dubnā un Daugavā, bet arī novada mazākajās upēs. Rūpnieciskie riski Daugavai pastāv ievērojams ūdens piesārņojuma pārrobežu pārneses risks no Baltkrievijas uzņēmumiem. Vides piesārņojuma un vides risku potenciāli radītāji Līvānu novadā ir:  Bijušās un esošās degvielas uzpildes stacijas, naftas bāzes;  SIA „ Līvānu karbons” kokogļu ražotne;  SIA „Adugs” ražošanas darbība;  Celtniecības materiālu izgāztuves, naftas produktu (mazuta, dīzeļdegvielas bāzes) sekas bijušās SIA „Letglass” teritorijā;  Ķīmisko vielu rezervuāri bijušās Līvānu bioķīmiskās ražotnes teritorijā;  Dzelzceļa līnija visa novada teritorijā, iespējams piesārņojums ar naftas produktiem un ķīmiskām vielām, bīstamu kravu pārvadājumi;  Bijušās minerālmēslu un pesticīdu noliktavas Turku un Rožupes pagastos;  Bijušā ādas apstrādes ceha teritorija (Rožupes pagasts, Jaundzemi);  Bijušās fermas, lauksaimniecības tehnikas uzņēmumi un kaltes, kas teritorijas plānojumā atzīmētas kā degradētās teritorijas;  Maģistrālais dabas gāzes vads DN 500 Rīga – Daugavpils un tā pievadi;  HES darbība uz Dubnas upes (veicina Līvānu teritorijas applūšanu un gruntsūdeņu līmeņa paaugstināšanās Līvānos, Rožupē un Sutros);  Dzelzceļa līnija B2 Indra- Daugavpils-Krustpils- Rīga;  Nacionālās nozīmes paaugstinātas applūšanas riska teritorija - Daugavas baseina paliene no Jēkabpils līdz Daugavpilij. Lai novērstu vides piesārņojumu un dabas vides riskus, nepieciešams: 1. Ievērot -Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumus Nr.1082 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai " ; 2. Ievērot Ministru kabineta 2001. gada 20. novembra noteikumus Nr.483 "Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas un reģistrācijas kārtība" ar grozījumiem, kas izdarīti līdz 23.07.2010.; 3. Stingri ievērot vides un dabas resursu, sanitārās, drošības, kā arī ekspluatācijas aizsargjoslas atbilstoši Aizsargjoslu likumam; 4. Veikt potenciāli piesārņoto un piesārņoto teritoriju sanāciju, iepriekš veicot izpēti un izstrādājot sanācijas veikšanas plānu.
  • 123 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam 1.15. PUBLISKĀS TERITORIJAS Daudzdzīvokļu māju iekškvartāli Daudzdzīvokļu māju kvartāli Līvānos tiek sistemātiski rekonstruēti kopš 2009.gada projekta „Līvānu pilsētas ielu un daudzdzīvokļu māju kvartālu infrastruktūras uzlabošana” (vairākās kārtās) ietvaros. 2009.-2010.gadā tika veikti rekonstrukcijas darbi 5 daudzdzīvokļu māju kvartālos: Rīgas – Smilšu – Upes, Rīgas – Sofijas – Krustpils – Kurzemes, Liepu – Rīgas – Stacijas – Dzelzceļa, Lāčplēša – Rīgas – Saules – Dzelzceļa un Lāčplēša – Rīgas – Saules ielas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kvartālu iekšpagalmos, kā arī 3 Līvānu pilsētas ielās - Domes ielā posmā no Zaļās ielas līdz stāvlaukumam Domes ielā un Upes - Smilšu ielā. 2011.gadā labiekārtoto pagalmu un bērnu rotaļu laukumu skaits vēl pieaug. Attēls 61: Viens no Līvānu pilsētas rekonstruētajiem daudzdzīvokļu māju iekšpagalmiem Līvānu pilsēta ir vienīgā pilsēta Latvijā, kur 2011.gadā ir renovēti pilnīgi visi daudzdzīvokļu māju iekškvartāli, nodrošinot atbilstošas stāvvietas, apgaismojumu, trotuārus, lietus ūdens savākšanu, apzaļumošanu, bērnu rotaļu laukums, veļas žāvēšanas vietas. Iedzīvotāju aptauja rāda, ka 89.5% iedzīvotāju ir apmierināti vai drīzāk apmierināti ar uzlabotajiem dzīves un uzņēmējdarbības apstākļiem daudzdzīvokļu māju kvartālos. Sporta un atpūtas zonas Pie sporta infrastruktūras objektiem, sporta un atpūtas zonām Līvānu novadā ir pieskaitāmi pie Līvānu 1.vidusskolas, Jaunsilavas un Jersikas pamatskolām, Rudzātu vidusskolas, Rudzātu speciālās internātskolas un Ubaglīcī esošie sporta stadioni, pie Rožupes pamatskolas esošais sporta laukums un Līvānu 1.vidusskolas sporta halle. Attēls 62: Pilsētas stadions Uzvaras ielā Līvānos Visiem sporta laukumiem, izņemot Līvānu 1.vidusskolas stadionu, nepieciešami uzlabojumi. Tas veicinās bērnu, jauniešu un pārējo iedzīvotāju aktīvāku dzīvesveidu un veselības
  • 124 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam stāvokli. Sporta infrastruktūras elementi jāiekļauj arī labiekārtojuma sastāvā daudzdzīvokļu māju pagalmos. Iecienīta sporta un atpūtas zona jauniešu vidū ir daudzdzīvokļu māju iekšpagalmā Līvānos esošais skeitparks. Vairāki jaunieši, trenējoties šajā skeitparkā, guvuši atzīstamus rezultātus reģionālās sacensībās. Taču vairāki profesionāļi atzīmējuši šī skeitparka tehniskas neatbilstības un ievērojamo nolietojumu. Gandrīz katrā pagastā ir vismaz viens pludmales (smilšu) volejbola laukums, izņemot Sutru pagastu. Plašāka publiskā teritorija ir Jersikas pagasta Buceniekos, kur uz 3 volejbola laukumiem tiek regulāri rīkotas vietējas un reģionālas sacensības. Līvānu pilsētā ir arī 10 strītbola grozi (laukumi). Attēls 63: Viens no strītbola laukumiem Līvānos Nepieciešama arī pilsētas stadiona (Ubaglīcī) rekonstrukcija atbilstoši vieglatlētikas un futbola stadiona standartiem, un apgaismota slēpošanas trase (parkā, stadionā, veloceliņš, pussala), uzlejamā slidotava, baseins. Zaļās zonas Līvānu pilsēta ir visai blīvi apbūvēta un dabas vai apzaļumotu vietu tajā nav daudz. Izsvērta Līvānu pilsētas dabas pamatnes saglabāšana nodrošinās līdzsvaru ar industriālajām pilsētas teritorijām. Līvānus dienvidaustrumos ieskauj meži, ziemeļaustrumos pilsēta robežojas ar lauksaimnie- cības teritorijām, tomēr galvenie dabas pamatnes struktūrelementi ir Daugavas un Dubnas upes ar tajās esošajām salām un pussalām un upju krastiem. Upju ūdeņi un plašās, lielā- koties neapbūvētas krastmalas veido nozīmīgu rekreācijas resursu pilsētas iedzīvotājiem.
  • 125 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Attēls 64: Zaļo zonu izvietojums Līvānos Nozīmīga zaļā teritorija ir pilsētas mežaparks pie Stacijas un Fabrikas ielām, pilsētas kapi ar apkārtesošajiem kokiem, kā arī meža teritorija Rīgas ielā pie Jersikas pagasta, ko nākotnē iespējams attīstīt par atpūtas un veselības mežaparku. Pilsētai nozīmīgi dabas elementi ir koki un apstādījumi, kas regulāri tiek atjaunoti. Krastmalas josla ir plaša un daudzveidīga. Visu piekrasti nav nepieciešams intensīvi izkopt, lai saglabātu dabiskus apstākļus kā pretmetu pilsētnieciskajam centram. Taču nepieciešams veidot atsevišķas labiekārtotas vietas (piem., pussalā pie LMAC), pārējā teritorijā veicot tikai ainavas veidošanas pasākumus (pļaušana, krūmu izciršana). Risinot krastmalas izmantošanu, jāņem vērā arī applūstošās teritorijas. Labiekārtotu apstādījumu teritorijās kā sekundārā izmantošana iespējama sezonas būvju izvietošana (kafejnīcu un līdzīgu apkalpes uzņēmumu). Tāpat iespējama pārdomāta
  • 126 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam pastāvīgā apbūve – āra izklaides un atpūtas pasākumu būves (atrakciju parks, brīvdabas estrāde, sporta laukums). Nozīmīgas zaļās zonas kā publiskās teritorijas ir arī pagastu teritorijās, piem., Jersikas aleja, Rudzātu pagasta parks (kurā atrodas arī Brāļu kapi) u.c. Attēls 65: Rudzātu pagasta parks Kapsētu teritorijas Līvānu novadā kopā ir 38 kapu teritorijas. Līvānos: Pilsētas kapi Turku un Rožupes pagastā: Gercānu kapi, Draudzes kapi, Veiguru kapi, Silavu kapi, Pētermuižas kapi, Zvirbuļovkas kapi, Skrūzmaņu kapi, Muktupāvelu kapi, Mucenieku kapi, Mālkalnu kapi, Vilmeniešu kapi, Brāļu kapi, Veceļu kapi, Saliešu kapi, Gruguļu kapi, Kiulinīku kapi, Puduļu kapi Rudzātu pagastā: Rudzātu kapsēta, Bikaunieku kapsēta, Vecā Steķu kapsēta, Vidu kapsēta, Eleonorvilas kapsēta, Punduriešu kapsēta Sutru pagastā: Sutru kapsēta, Kauparnieku kapsēta, Tiltovas kapsēta, Reutovas kapsēta, Šultu kapsēta, Znotiņu senkapi Jersikas pagastā: Iesalnieku kapsēta, Daranku kapsēta, Izteku kapsēta, Upenieku kapsēta, Škaparu kapsēta, Meža kapsēta, Madaliņas kapsēta, Jersikas kapsēta Pie vairākām kapsētām ir kultūrvēstures pieminekļi. Un pēdējo gadu laikā, izmantojot LEADER programmas finansējumu, vietējo iedzīvotāju iniciatīvas grupas un NVO ir devušas ievērojamu ieguldījumu vairāku kapu teritoriju sakopšanā un labiekārtošanā.
  • 127 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam 1.16. VIDES KOMUNIKĀCIJA UN VIDES PĀRVALDĪBA Līvānu novada pašvaldība arvien lielāku uzmanību cenšas veltīt vides pārvaldības jautājumu risināšanai, lai nodrošinātu vides, sociālās un ekonomiskās attīstības līdzsvaru un teritorijas ilgtspējīgu attīstību. Attēls 66: Ilgtspējīgu attīstību veidojošo aspektu mijiedarbība Pašvaldībai tas nozīmē konkrētas pieņemtās vides politikas plānošanu, ieviešanas plāna programmēšanu un šī plāna realizēšanu konkrētu projektu veidā. Tādējādi pašvaldība spēj novērst dabas un sociālās vides mijiedarbības radītās vides problēmas, izplānot alternatīvus risinājumus, pieņemt mērķtiecīgus un pamatotus lēmumus, kā arī realizēt izpildes un kontroles funkcijas. Šim sarežģītajam procesam neapšaubāmi ir vajadzīgi daudzi svarīgi resursi: laiks, finanses, kā arī vissvarīgākais resurss - kvalificēti cilvēki. Līvānu novada pašvaldībā tāpat kā lielākajā daļā Latvijas pašvaldību vērojama vides plānošanas, vides aizsardzības un pārvaldības speciālistu nepietiekamība. Lai arī pieejamas vairākas apmācību programmas, dažādu ar vides pārvaldības jautājumiem saistītu projektu pieredze, tomēr ir grūtības nodrošināt pietiekošu cilvēkresursu kapacitāti sekmīgas ilgtspējīgas attīstības ieviešanai. Lai paaugstinātu kopējo Līvānu novada pašvaldības vides pārvaldības cilvēkresursu kapacitāti, ir identificētas četras galvenās pašaktīvas integrētas sadarbības mērķgrupas, kas attēlotas Attēlā 67, t.i. 1) esošie pašvaldības darbinieki un vides pārvaldības procesos iesaistīto pašvaldības uzņēmumu darbinieki, 2) pašvaldības vietējie iedzīvotāji (jo sevišķi, bērni, jaunieši, pensionāri, neformāli interešu grupu līderi, Līvānu novada personības), 3) ārpus Līvānu novada dzīvojošie novadnieki (t.sk. studenti, politiķi, universitāšu mācībspēki) 4) pašvaldības sadarbības partneri, ārējie pakalpojumu sniedzēji,
  • 128 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Kā arī piektā – netiešā - mērķgrupa 5) citas integrētās sadarbības tīklā iesaistītās puses (asociācijas, aģentūras, fondi, masu mēdiji u.c.), kuru iespējams izmantot vides pārvaldības pasākumu sekmīgākai īstenošanai. Attēls 67: Līvānu novada pašaktīvas pašvaldības integrētas sadarbības mērķgrupas Visas minētās iesaistītās puses sadarbojoties veido integratīvu vides sadarbības tīklu, kas nodrošina to, ka, pat ja pašvaldībai trūkst kvalificētu cilvēkresursu tās iekšienē, iespējams pārdomāti plānot ārēju pakalpojumu iepirkšanu, sadarbības veidošanu dažādu pušu starpā, masveidīgi attīstīt vietējās sabiedrības vides apziņu un videi draudzīgu rīcību, un tādējādi nodrošināt atbilstošu kopējo pašvaldības vides pārvaldības cilvēkresursu kapacitāti un ilgtspējīgu teritorijas attīstību. Lai paaugstinātu vides apziņu un iedzīvotāju videi draudzīgu rīcību, iedzīvotājus nepieciešams regulāri informēt, izglītot un motivēt. Sadarbībā ar vides aizsardzības un attīstības organizācijām, biedrībām un centriem tiek rīkotas dažādas akcijas. Ir tik daudz jautājumu un aspektu, kas pašvaldībai jāņem vērā, pildot savas funkcijas. Darbojoties pa vienam, ne pašvaldībai, ne valsts sektora iestādēm, ne NVO nav iespējams atrisināt visus šos jautājumus. Tāpēc nepieciešama visu iesaistīto grupu un mērķgrupu savstarpēja informācijas apmaiņa, izpratne, sadarbība un komunikācija. Attēls 68: Viena no informatīvajām vides akcijām pie Līvānu novada centrālās bibliotēkas
  • 129 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Līvānu pašvaldība mēģina realizēt noteiktu vides komunikācijas modeli, izmantojot gan plašsaziņas līdzekļus (radio, TV, prese u.c.), gan starp-personu komunikāciju (sarunas, semināri, sapulces u.c.) 2007.gada beigās Latvijas Zaļais punkts sadarbībā ar Līvānu novada domi un pilsētas atkritumu apsaimniekotāju ”Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība” organizēja konkursu par nosaukumu jaunai izglītojoši informatīvai Vides sadaļai pilsētas portālā www.livani.lv. Konkursā uzvarēja Ginta Mališeva ar ideju par sadaļu „ZAĻĀS ZIŅAS”. Kopš 2007.gada beigām Līvānu pašvaldības mājas lapā šī sadaļa atspoguļo jautājumus, kas saistīti ar vides aizsardzību un atkritumu šķirošanas iespējām ikdienā. Tajā var sekot līdzi Latvijas Zaļā punkta un pilsētas atkritumu apsaimniekotāja ”Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība” organizētajām akcijām, Zaļā punkta skolu projekta aktivitātēm un citām aktualitātēm saistībā ar vides saudzēšanu. Kaut arī Līvānu novada pašvaldība nav izstrādājusi atsevišķu vides politikas plānu un ieviesusi vides pārvaldības sistēmu, iespēju robežās tā rūpējas par savas vides ilgtspējīgu attīstību, lielāko uzmanību pievēršot ne tikai vides tehnoloģijām un vides komunikācijai, bet arī vides pārvaldības cilvēkresursu atbilstošas kapacitātes nodrošināšanai. 2008.gadā tika apstiprināta Līvānu novada pašvaldības vides politikas un integrētās vides sadarbības deklarācija (kā vides ilgtspējīgu attīstību un vides politikas izstrādi atbalstošs dokuments). Deklarācija ir orientēta uz sabiedrību: uz integrētas sadarbības programmas izstrādē un ieviešanā iesaistītajām mērķgrupām, kā arī uz novada iedzīvotājiem kā ieguvējiem integrētas vides sadarbības programmas sekmīgas ieviešanas rezultātā. Tā apliecina politisku vēlmi pievērst uzmanību vides sektora jautājumu risināšanai un koncentrētā veidā parāda rīcības virzienus ilgtspējīgas attīstības veicināšanai novadā. Bez tam ir spēkā Līvānu novada pašvaldības vides sektora attīstības vīzija un rīcības vadlīnijas 2008.-2014.gadam. Vīzija ir neatņemama attīstības programmas sastāvdaļa un programmu atbalstošs sektorālais plānošanas dokuments. Vides izglītības jautājumi ir ļoti attīstīti novada skolās – Jersikas un Jaunsilavas pamatskolas ir ekoskolas, Līvānu 1.vidusskola ieguvusi Mammadaba meistarklases titulu un tās ieeju blakus Latvijas karogam grezno Mammadaba karogs. Līvānu 1. vidusskolas bioloģijas un dabaszinību skolotāja un Vides pētnieku pulciņa vadītāja Regīna Stikāne saņēmusi Zemkopības ministrijas balvu „Zelta čiekurs 2009”. Tā pasniegta nominācijā „Par ieguldījumu sabiedrības izglītošanā”. Vides un meža jomā Regīna Stikāne darbojas jau kopš 2000. gada. Ik gadu ir iestādīts vairāk par trim tūkstošiem eglīšu un priedīšu, mežos savākti atkritumi, uzlikti pašu gatavoti putnu būrīši, apžogoti skudru pūžņi. Jau vairākus gadus skolā tiek rīkotas Meža dienas, rīkotas daudzas tikšanās ar vides speciālistiem. Arī visas pārējās skolas aktīvi piedalās talkās, gūti panākumi visdažādākajos konkursos un projektos. Velotransporta kā videi draudzīga transporta attīstība ir viena no novada attīstības sektorālajam prioritātēm, kas liek domāt ne tikai par tam nepieciešamo infrastruktūru
  • 130 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (veloceliņi, apgaismojums, utt.), bet arī par apkārtējās vides kvalitāti un dabai draudzīgu attieksmi visās attīstības jomās. Otrs izteikts novada vides ilgtspējīgas attīstības virziens saistīts ar energoefektivitātes paaugstināšanu gan publiskajā, gan privātajā sektorā (galvenokārt apgaismojuma un siltumenerģijas pārdomātā ražošanā un izmantošanā).
  • 131 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam GALVENIE SECINĀJUMI  Līvānu novada dabas vide ir ievērojams resurss, kas veic iedzīvotāju eksistences nodrošināšanas funkciju, ļauj attīstīties uzņēmējdarbībai un sniedz rehabilitācijas un atpūtas iespējas  Pateicoties pēdējo gadu pasīvai ražošanai, Līvānu novadā ir laba gaisa kvalitāte  Pietiekoši līdzenais novada reljefs ir pateicīgs velotūrisma, nūjošanas attīstībai  Novadā ir plaša un skaista dabas un ainaviskā pamatne: Daugavas un Dubnas ielejas, Natura 2000 dabas liegumu teritorijas mikroliegumi, vairāki kultūrvēsturiskie pieminekļi, kas var tikt izmantots pievilcīgas dzīves vides, lauku un aktīvā tūrisma attīstībai  Novadā ir iespējas ilgtspējīgi saudzējošā tūrisma infrastruktūras attīstībai, taču nepieciešams attīstīt cilvēkresursus un pamata infrastruktūru jaunu, netradicionālu, videi draudzīgu tūrisma produktu izveidei un nodrošināšanai.  Pastāv iespējas un priekšnoteikumi ekonomiskās vides dažādošanai, izmantojot plašo purvu teritorijas (piem., dzērveņu audzēšana Pēternieku (Pētermuižas) purvā vai jaunu kūdras ieguves vietu izveide Jersikas Krievu purvā)  Virszemes ūdeņu kvalitātes uzlabošanai primārie veicamie pasākumi ir ūdeņu piesārņojuma avotu apzināšana un likvidēšana, individuālo dzīvojamo māju pieslēgšana centralizētajai kanalizācijas sistēmai, kā rezultātā tiks novērsti piesārņojuma infiltrācijas procesi no krājrezervuāriem, neizmantoto artēzisko ūdensapgādes urbumu konservācija, izstrādāto karjeru rekultivācija un ūdens līmeņa atjaunošana purvu teritorijās  Ievērojamu attīstības potenciālu var sniegt padomju laika ražošanas teritoriju (industriālo zonu) renovācija un atgriešana saimnieciskajai apritei  Kaut arī Līvānu novada pašvaldība iespēju robežās rūpējas par savas vides ilgtspējīgu attīstību, vides izglītības jautājumi ir ļoti attīstīti novada skolās, taču pašvaldības darbību vides jomā ievērojami uzlabotu vides speciālista kā atsevišķa darbinieka piesaiste  Lai nodrošinātu visu ilgtspējīgas attīstības aspektu ievērošanu derīgo dabas izrakteņu izmantošanas jomā, īpaša uzmanība jāpievērš iedzīvotāju (sociālais aspekts) un derīgo izrakteņu apsaimniekotāju (ekonomiskais aspekts) interešu vienlīdzīgai ievērošanai
  • 132 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Ekonomiskās vides raksturojums
  • 133 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam 1.17.UZŅĒMĒJDARBĪBA Uzņēmumu reģistra dati par uzņēmumu reģistrēšanas dinamiku rāda, ka uzņēmumu skaits pēdējos gados ir stabilizējies un kopumā no jauno reģistrēto uzņēmumu skaits ir lielāks nekā likvidēto. Attēls 69: Uzņēmumu reģistrēšanas dinamika Līvānu novadā (Lursoft dati, 22.06.2011) Pēc VID datiem uz 2011.gada 1.jūliju Līvānu novadā darbojas866 komercsabiedrības (t.sk. 66 individuālie komersanti), taču tikai 247 uzņēmumos ir darba ņēmēji. 36 Līvānu novada juridiskām personām ir pasludināta maksātnespēja. Lielākie novada uzņēmumi darbojas Līvānu pilsētā un tai blakus esošajā industriālajā zonā, kas pagaidām atrodas Jersikas pagastā, taču to plānots pievienot Līvānu pilsētai, lai likvidētu administratīvos šķēršļus ES finansējuma piesaistē šīs teritorijas sakārtošanai. Uzņēmums ar vislielāko apgrozījumu (pēc Lursoft datiem)Līvānu novadā ir SIA „RNS-D”, kas nodarbojas ar naftas produktu, kurināmā vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību. Citi Līvānu novadā lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma un nodarbināto skaita ir SIA „Z-Light” (optisko šķiedru produktu ražošana), SIA „Līvānu kūdras fabrika” (kūdras ieguve un pārstrāde), SIA „Silavkrasti” (enerģētiskās šķeldas ražošana - kurināmais enerģijas ieguvei, un tehnoloģiskās šķeldas ražošana - izejviela citu kokmateriālu ražošanā). Zemāk esošajā tabulā ir apkopoti dati par uzņēmumiem ar vislielāko gada apgrozījumu, tā pieaugumu salīdzinoši pret iepriekšējiem gadiem. (Lursoft dati, 2010.gads)30 Apgrozījums (milj. NPK Uzņēmums pret 2009 pret 2008 pret 2007 LVL) 1 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 9,241,932.00 0% -34% -22% "RNS-D" 2 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 4,215,867.00 22% 47% 2.21 "Z-Light" reizes 3 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 2,440,198.00 35% 42% 22% "Līvānu kūdras fabrika" 4 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 2,270,264.00 44% 29% 15.27 "Silavkrasti" reizes 5 SIA "BALTIK SISTĒM" 1,849,203.00 19% -17% 27% 6 SIA "ZELTA ZEME" 1,702,618.00 12.14 reizes nav datu nav datu 30 https://www.lursoft.lv/estadistic?act=UR_STAT&novads=100015243&id=391
  • 134 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Apgrozījums (milj. NPK Uzņēmums pret 2009 pret 2008 pret 2007 LVL) 7 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 1,431,022.00 56% -6% -41% "Čiekuriņi" 8 Piensaimnieku kooperatīvā 1,106,177.00 59% 8% 0% sabiedrība "UPESLĪČI L" 9 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 1,082,325.00 34% -10% -18% "DAUGULIS & PARTNERI" 10 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 999,461.00 33% 4% 17% "A.T.U. ROSME" 11 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 930,349.00 10% 22% 62% "LĪVĀNU SILTUMS" 12 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 879,053.00 2% 12% 39% "LĪVĀNU DZĪVOKĻU UN KOMUNĀLĀ SAIMNIECĪBA" 13 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 862,324.00 -23% -54% -59% "SENCIS" 14 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 790,761.00 -1% -23% 3% "AUTODEPO" 15 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 623,423.00 6% 24% nav datu "SALTUMS 2" 16 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 586,459.00 42% 25% 56% "RONO TRANS" 17 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 540,516.00 2% -7% 0% "Līvānu centra aptieka" 18 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 517,616.00 15% -65% -57% "LĪVĀNU MELIORĀTORS" 19 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 512,169.00 41% -40% -30% "LĪVĀNU MĀJAS UN LOGI" 20 SIA "LAT TDS" 508,316.00 -3% -29% -36% Tabula 18: Uzņēmumu apgrozījums 2007-2009 (%) (Avots: Lursoft) Līvānu novadā 2010.gadā bija 873 uzņēmējdarbības vienības (aktīvie komersanti), kur lielākā daļa ir pašnodarbinātās personas – saimnieciskās darbības veicēji (SDV), kam seko komercsabiedrības, zemnieku saimniecības un individuālie komersanti. Bez tam saimniecisku darbību veikušas arī 34 biedrības un 3 pašvaldības budžeta iestādes. Ekonomiski aktīvās statistikas vienības (2010.) Pašnodarbinātās personas Individuālie komersanti Komercsabiedrības Zemnieku un zvejnieku saimniecības Fondi, nodibinājumi un biedrības Valsts budžeta iestādes Pašvaldību budžeta iestādes 443 165 195 70 34 0 3 Līvānu novads
  • 135 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Attēls 70: Ekonomiski aktīvās statistikas vienības Līvānu novadā 2010.gadā (Avots: CSP) Kopumā uzņēmējdarbībā Līvānu novadā ir nodarbināti 2947 cilvēki, kuri strādā 247 uzņēmumos kā darbinieki. Vidējais darba ņēmēju skaits vienā uzņēmumā ir 11,9 cilvēki (VID dati uz 2011.gada maiju). Līvānu novadam ir izdevīgs stratēģiskais izvietojums – ES (Austrumu) ārējā sauszemes robeža, ekonomiskie sakari ar Krieviju un Baltkrieviju; ērts iekšējais ceļu tīkls un savienojumi ar Rīgu un pārrobežu reģioniem – Pleskava, Sanktpēterburga (Krievija), Vitebska (Baltkrievija), Viļņa (Lietuva), Varšava (Polija). Līvānu novadu šķērso stratēģiski nozīmīgi, labi attīstīti transporta koridori (valsts galvenās automaģistrāles un dzelzceļa līnijas, maģistrālie dabas gāzes un naftas cauruļvadi), kas dod izeju Rietumu-Austrumu un Ziemeļu- Dienvidu virzienos. Tas viss var sniegt atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai. Iedzīvotāju aptaujas dati liecina, ka vietējie iedzīvotāji nav apmierināti ar dažu uzņēmumu darbību, kuri parādījušies pēdējos gados Līvānu novadā (piem., SIA „Mark Invest Latvia” Jersikas pagastā vai SIA „Līvānu karbons” Rožupes pagastā. Neapmierinātību pauž blakus vai tuvumā esošie iedzīvotāji, jo tiek pazemināta viņu dzīves kvalitāte. Pašvaldībai jāpievērš īpaša uzmanība visa ilgtspējīgai attīstībai nepieciešamā kapitāla saglabāšanai un attīstībai, t.sk. iedzīvotāju dzīves kvalitātes saglabāšana/uzlabošana un vienlaicīgi atbalsts uzņēmējdarbībai, darba vietu radīšanai, saskaņojot abu pušu vajadzības un intereses, integrējot sociālos, ekonomiskos un dabas aizsardzības aspektus. Ražošana Līvānu novada ekonomika kopumā raksturojama ar lielāku vidēji-augstu un augstu tehnoloģiju īpatsvaru rūpniecībā, salīdzinot ar citiem Latgales novadiem. Taču daudzviet tomēr sastopama zemas pievienotās vērtības produkcijas izlaide. Tiek vērtēts, ka lielāko potenciālu novada ekonomikas izaugsmei piedāvā eksportspējīgas nozares ar augstu vai vidējo pievienoto vērtību, kurās vienlaicīgi ir liels nodarbināto skaits, kā arī nozares ar zemu nodarbināto skaitu, bet augstu pievienoto vērtību. Līvānu novadā diemžēl tikai 9% no esošajiem uzņēmumiem ir ražojošie uzņēmumi. Daudzi no Līvānu novada uzņēmumiem darbojas kokapstrādes jomā, pārtikas ražošanā un būvmateriālu ražošanā, kā arī ir divi uzņēmumi, kas ražo optisko šķiedru produktus – SIA „Z- Light” un SIA „Biolitec”. Optisko stiklašķiedru ražotnes ir viena no Līvānu novada unikālām īpašībām, kādas nav citviet Baltijā. SIA „Z-Light” ir uzņēmums, kas blakus ražošanai ar augstu pievienot vērtību un kvalificētai darbaspējai izteiktu uzmanību velta sociālajai atbildībai. (skat. „Izglītība” – Studiju fonds). 2009.gadā viens no lielākajiem Latgales reģiona eksportētājiem bija Līvānu novada uzņēmums – SIA „Adugs”. SIA "ADUGS" ir dibināts 1997.gadā un šobrīd ir viens no lielākajiem konditorejas izstrādājumu ražotājiem Baltijas valstīs, kas ražo vairāk, kā 150 konditorejas izstrādājumu veidu: dažāda veida cepumus un prjaņikus ar un bez pildījuma, krekerus, galetes, vafeles, vafeļu tortes, sausiņus un sausbaranciņas. 2010.gadāBiznesa ideju žurnāla "Kapitāls", IBS Prudentia un Rīgas Fondu biržas 2010. gada pētījumā "101
  • 136 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam vērtīgākais Latvijas uzņēmums" SIA "Adugs" (ar uzņēmuma vērtību uz 01.01.2010 - 15.12 miljonu Ls) ierindojas 98. vietā. Daudzi no Līvānu novada uzņēmumiem darbojas pilsētas un novada industriālās zonās. Ražošanas uzņēmumu teritorijas aizņem gandrīz 8% no Līvānu pilsētas teritorijas. Līvānu lielākās industriālās teritorijas vienlaicīgi ir arī galvenās problēmteritorijas pilsētā. Tās var uzlūkot kā potenciālās degradētās teritorijas, tajā pašā laikā ražošanas zonas ir arī rezerves teritorijas, kuru izmantošanu iespējams dažādot un ievērojami noslogot. Jāatzīmē, ka ar Līvānu biznesa inkubatora atbalstu pēdējos 3 gados Līvānos radušies 9 jauni uzņēmumi. Kopā 2011.gadā biznesa inkubatora pakalpojumus izmanto 12 uzņēmumi, t.sk. 4 jauni ražojošie uzņēmumi, kuri iesaistījušies t.s. Biznesa inkubatoru programmā - SIA „Livani EKO Group” (biohumusa ražošana), SIA „Latgales baseini” (visu baseinu izbūve, apkope un remontdarbi), SIA „ArGaumi” (inovatīvs mājas tekstils, amatniecības izstrādājumi, apģērbu aksesuāri, korporatīvas dāvanas, suvenīri), SIA „VINDULIS” (datorgrafika, dizains). Turki Nozīmīgākie uzņēmumi Turku pagastā ir SIA „RNS-D” (naftas produktu, kurināmā vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība),SIA “SANA 2”(lauksaimniecības tehnikas un traktortehnikas tirdzniecība Jaunsilavās), “Kalnakrogs” (kafejnīca un veikals), SIA “Angstrems” (mēbeļu ražotne), SIA “Kārlis Viens” (lopkautuve), Z/S Kaspars Lācis (graudu pārstrāde), SIA “Jaunā muiža” (Stikla izstrādājumu ražošana). Rudzāti Rudzātu pagastā pārsvarā darbojas zemnieku saimniecības un piemājas saimniecības, kuras ražo lauksaimniecības produkciju. No komercsabiedrībām ievērojamākā ir SIA „Rudzāts” – uzņēmuma lauksaimnieciskās darbība notiek vairākos tūkstošos ha, tiek nomātas un pirktas lauksaimniecības zemes ne tikai Rudzātu, bet arī Rožupes, Sutru, Turku un Saunas pagastos. Uzņēmums ir piemērs tam, ka jauni, aktīvi cilvēki ar zināšanām, iniciatīvu un darba prasmēm spēj attīstīt veiksmīgu uzņēmējdarbību lauku teritorijās. Apjomu ziņā nozīmīgs uzņēmums ir arī „Vladislava Trubena kokapstrādes darbnīca” (logu rāmji, durvis, zārki u.c.), kurā īpašnieks veic individuālo darbu. Sutri Nozīmīgākais ražojošais un pakalpojumus sniedzošais kokrūpniecības uzņēmums pagastā SIA „Čiekuriņi” spēj nodrošināt līdz pat 100 darbavietām, uzņēmumā nodarbinot arī daudzas sievietes. Pagastā sastopamas galvenokārt ģimeņu vadītas zemnieku saimniecības, tās savā darbībā izmanto arī modernās tehnoloģijas. Jersika Līvānu pilsētas industriālā teritorija robežojas ar Jersikas pagasta rūpniecisko zonu, kurā atrodas un darbojas tādi ražojošie uzņēmumi, kā SIA „Līvānu mājas un logi (būvkonstrukcijas), SIA „Adugs” (pārtika – konditorejas izstrādājumi), SIA „Saltums 2”
  • 137 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (saldējums), SIA „Daugulis un Partneri” (konditorejas izstrādājumi), SIA „Deka” (autopārvadājumi), SIA „Sencis” (mēbeļu ražošana), SIA „Rosme” (kravu pārvadājumi), SIA „Līvānu siltums” (siltumapgāde), SIA „Būve L”(celtniecība), SIA „Revo D” (koka celtniecības un galdniecības izstrādājumi). Pagasta teritorijā atrodas IU „Gospori” (akmeņkaļu darbnīcas), kā arī viens no lielākajiem dolomīta un šķembu ieguves uzņēmumiem SIA „Mark Invest”. Rožupe Viens no nozīmīgākajiem uzņēmumiem pagastā ir SIA “Līvānu karbons” (kokogļu ražošana), kas savu lieljaudas kokogļu ražotni atklāja 2010.gada vasarā. SIA „Līvānu karbons” divas krāsnis gadā spēj saražot 4000 – 5000 tonnas produkcijas. Citām līdzīgām rūpnīcām Baltijā ir daudz mazākas jaudas. Uzņēmums savā ražošanas procesā izmanto pašas jaunākās tehnoloģijas, kas ļauj saražot augstākas kvalitātes kokogles, ir augsta efektivitāte. Tāpat Rožupes pagasta teritorijā darbojas SIA „Līvānu kūdras fabrika” (kūdras ieguve un pārstrāde), SIA „Zelta Zeme, SIA „Daugavas mežs”, SIA „Rudzāts”, kura remontdarbnīcas sniedz ievērojamu ieguldījumu ekonomiskajai videi, kā arī uzlabo pagasta vizuālo tēlu. Komercpakalpojumi Komercpakalpojumu sfērā dominē vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, kas veido lielāko daļu no reģistrētajām ekonomiski aktīvajām firmām, kā arī nodrošina iedzīvotajiem darba vietas. Liela konkurence ir vērojama auto kravu pakalpojumu jomā, Līvānu novadā ir 9 privātie uzņēmumi, kuri piedāvā auto kravu pārvadājumu pakalpojumus (IK "A.T.I.", SIA "A.T.U. Rosme", SIA "Baltik sistēm", SIA "DEKA NV", SIA "Ivnieks", SIA "LIV Trans", SIA "MS transportē", SIA "Rono Trans", SIA „Velkme”). Līvānos finanšu pakalpojumus nodrošina „Citadele banka” - Klientu apkalpošanas centrs "Līvāni", AS "GE Money Bank", Līvānu filiāle un "Latvijas krājbanka", Līvānu klientu apkalpošanas centrs. Līvānu pilsētā ir pieejami arī lombarda pakalpojumi, kurus sniedz SIA „Lombards24.lv” un SIA „Niko – Loto”. Apdrošināšanas pakalpojumus nodrošina pavisam 4 uzņēmumi. Juridiskos pakalpojumus sniedz viens zvērināts advokāts un viens zvērināts notārs. Grāmatvedības pakalpojumus un konsultācijas piedāvā SIA „Audex”, SIA „Hanza birojs”, SIA „LK Grāmatvedība”, kā arī vairākas pašnodarbinātās personas. Ar nekustama īpašuma saistītos tirgus darījumus veic SIA „Latgales būves” un SIA „Palace.lv”. Reklāmas pakalpojumus piedāvā SIA „MSM design” un individuālā darba veicēji. Vairums pakalpojumu nozares uzņēmumu nodarbojas ar pārtikas preču tirdzniecību (lielākie no tiem: „MaximaX”, „MaximaXX”, „Beta”, „Cento Līvāni”), ar kuriem konkurē 8 mazie tirgotāji Līvānu pilsētā.
  • 138 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Komercpakalpojumus Rožupē nodrošina trīs pārtikas preču veikali („Ceļa vējš”, „Pavasaris”, „Rožupe” un vairāki autoveikali no Līvāniem, Preiļiem un Vārkavas. Sutru pagastā pārtikas preču tirdzniecību nodrošina veikali – SIA „Inga-94” un Jersikas pagastā – IU „Pie Ilzes” (pārtikas preču tirdzniecība), „Saldes” – apģērbu tirdzniecība. Kafejnīca „Bordertauna” (IU „Līvens”). Nozīmīgākie pakalpojumu sniedzēji Rudzātu pagastā ir Z/S “Ošmala”, kurā darbojas lopu kautuve un SIA “Rudzāts”, kas piedāvā traktortehnikas pakalpojumus. Pagastā savus pakalpojumus piedāvā arī kafejnīca „Lāča miga”. Iedzīvotājiem pieejama aptiekas filiāle „Zelta sietiņš”. Z/S „Alksnīši” ir bioloģiskā saimniecība, kura Rudzātu pagasta centrā iedzīvotājiem piedāvā pārtikas tirdzniecību un kafejnīcas pakalpojumus, piedāvā arī banketu zāli. Pārtikas preču tirdzniecību Rudzātu pagastā nodrošina arī veikali „Lat TDS” un „Rudzāti”. Veikalu saimnieki vietējiem iedzīvotājiem nodrošina aptuveni desmit darba vietas. Nozīmīgākie pakalpojumu sniedzēji Turku pagastā ir kafejnīca-veikals ”Kalnakrogs”, SIA “Jaunā muižā” (lokšņu stikla formēšana un apstrāde) Andrim Vilcānam piederošās mehāniskās darbnīcas. Rūpniecības preču tirdzniecības lielākie uzņēmumi ir SIA “DGS” (apģērbi), SIA “Ražošanas komercfirma Oša”, SIA “Zane”, IK „Mārtiņš – SKS”, SIA “RNS - D” (degvielas vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība) u.c. Būvmateriālu un būvkonstrukciju tirdzniecību Līvānu novadā piedāvā 4 veikali („AntoL”, „Jumis”, „Paozoli”, „Saimniecības centrs”). Sadzīves pakalpojumu sniedzēji nodrošina autoservisa, sadzīves tehnikas, apavu, apģērbu, dažāda veida remontu, ķīmiskās tīrīšanas, skaistumkopšanas un citus pakalpojumus, kas iedzīvotājiem nepieciešami ikdienā. Lauksaimniecība Līvānu novadā ar lauksaimniecību nodarbojas Rožupes, Turku, Rudzātu, Jersikas un Sutru pagastos. Uz 2011.gada 22. jūniju Līvānu novadā ir reģistrētas 489 funkcionējošās zemnieku saimniecības (pēc Uzņēmuma Reģistra datiem), lielākā daļa no tām – Rožupes pagastā. Bioloģisko saimniecību darbība visaktīvāk notiek Rožupes, Rudzātu un Sutru pagastos. Rādītājs Rožupes Turku Rudzātu Jersikas Sutru Kopā pagasts pagasts pagasts pagasts pagasts Zemes kopplatība (zemes platība saimniecībā, ha) 10 430 5 552 6 760 4 105 5 429 32 321 Lauksaimniecībā izmantojamā zeme (zemes 7 734 3 572 5 200 2 870 3 731 23 107
  • 139 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam platība saimniecībā, ha) Aktīvo saimniecību skaits 612 322 321 373 250 1878 (piemājas saimniecības, saimnieciskās darbības veicēji, mājražotāji): -t.sk. funkcionējošas 333 108 70 81 44 489 zemnieku saimniecības -t.sk. bioloģiskās 32 5 26 4 23 90 saimniecības Tabula 19: Lauksaimniecības rādītāji 2011.gada sākumā(Avots: CSP) Lielākā daļa lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir aramzeme (64% no kopējās lauksaimniecības zemes novadā). 9% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes šobrīd netiek izmantota. Viens no attīstības jautājumiem šajā jomā ir iespēja izstrādāt novada teritorijas lauksaimniecībā neizmantojamo zemju apmežošanas koncepciju, definējot kritērijus apmežojamām zemēm. Rožupes Turku Jersikas Rudzātu Sutru pagasts pagasts pagasts pagasts pagasts Liellopi 1711 847 734 1413 821 Slaucamās govis 921 452 417 657 409 Cūkas 788 342 429 574 383 Aitas 223 8 37 273 98 Kazas 23 7 38 19 7 Zirgi 89 34 57 54 49 Mājputni 4228 2431 2475 1917 1949 Bišu saimes 244 171 48 184 125 Tabula 20: Lauksaimniecības rādītāji 2010. gadā Līvānu novada pagastos (Avots: CSP) Ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu un lauksaimniecības pakalpojumu sniegšanu nodarbojas arī 5 individuālie komersanti (IK) un 4 sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA). Lielākie no lauksaimniecības uzņēmumiem ir SIA „Rudzāts”, kas apsaimnieko aptuveni 2000 ha un nodarbojas ar graudkopību un lopkopību. SIA „Rudzāts” nodrošina 8 darba vietas. Lielā saimniecība piena ražošanā un realizācijā ir z/s „Kapteiņi”, kas ik gadu realizē vairāk kā 600 tonnu piena. Līvānu novadā ir aptuveni 20 saimniecības, kas nodarbojas ar piena lopkopību un gadā realizē aptuveni 80 tonnas piena un 90 saimniecības, kas realizē virs 30 tonnām piena gadā. Līvānu novadā 1248 cilvēki ir nodarbināti lauksaimniecībā un tas ir viņu pamatdarbs. Visvairāk iedzīvotāju lauksaimniecībā ir nodarbināti Rožupes pagastā (359 cilvēki), tad seko Rudzātu pagasts (282 cilvēki), Jersikas pagasts (242 cilvēki), Sutru pagasts (204 cilvēki) un Turku pagasts (161 cilvēks).
  • 140 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Attēls 71: Līvānu novada nodarbināto skaits ar pamatdarbu lauksaimniecībā (Avots: CSP) Apmēram 850 saimniecības (45% no aktīvajām piemājas saimniecībām, saimnieciskās darbības veicējiem, mājražotājiem)piesakās uz ES un valsts atbalsta maksājumiem. Dažādu saimniecību apgrozījums gadā ir dažāds. Tikai vienai no Līvānu novada saimniecībām apgrozījums ir virs 50 000 LVL gadā. Vēl 14 saimniecībām apgrozījums ir vidēji 10 000 līdz 50 000 LVL gadā. No šīm aktīvākajām 15 saimniecībām 8 saimniecību pamatnozare ir lopkopība un 7 –augkopība. Lai arī Latgalē ir samērā liels bioloģisko saimniecību skaits, nav bioloģiskās produkcijas pārstrādes uzņēmumu nedz Līvānu novadā, nedz citur Latgalē. Līvānu novadā galvenās lauksaimniecības nozares ir piena lopkopība, liellopu gaļas ražošana un graudkopība. Atsevišķas saimniecības nodarbojas ar augļkopību un dārzeņkopību. Netradicionālās lauksaimniecības nozares ir biškopība, truškopība, ārstniecības augu audzēšana. Nozīmīgākie lauksaimniecības produkcijas ražotāji Turku pagastā ir I. Gedušas Z/S “Liepsalas”, V. Ancāna Z/S “Arsmenieki’ (dārzeņu audzēšana un lopkopība), E. Zarāna Z/S “Bišu drava”, M. Silava Z/S “Zaļbirzs”, V. Turkupoles Z/S “Kāpnes”, M. Mitrevicas piemājas saimniecība “Vanagsils”, I. Ancāna Z/S, Jānis Jakovļevs Z/S „Saulesmājas”, Aivara Čivča piemājas saimniecība, Andra Čivča piemājas saimniecība, A. Jurāna Z/S “Klētnieki”, R. Gruguļa Z/S “R.Gruguļa zemnieku saimniecība”, A. Vanaga Z/S ‘Ērgļi’, B. Pastares piemājas saimniecība. Uzņēmēji, kas ir kā nozīmīgi ziedotāji vai vietējo aktivitāšu atbalstītāji un rīkotāji ir Ivara Geduša z/s “Liepsalas”, Viktorijas Turkupoles piemājas saimniecība, Mariannas Mitrevicas piemājas saimniecība “Vanagsils”, Aigara Gruguļa Z/S “Pļaviņas”, Aivara Čivča piemājas saimniecība. Līvānu novada Turku pagasta zemnieku saimniecības „Bezdelīgactiņas” īpašnieks Didzis Jurāns ir viens no retajiem, kas Latgales reģionā uzsācis enerģētisko kārklu audzēšanu. Z/s „Bezdelīgactiņas” pamatnodarbošanās ir graudkopība, bet pašlaik kārklu audze jau līgojas 2 ha platībā. Z/s īpašnieks ir pārliecināts, ka katrā zemnieku saimniecībā esot lauki, kur labība
  • 141 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam vai kartupeļi slikti aug, tāpēc ir jāmeklē iespējas, kā citādi no zemes gūt labumu. Kārkli esot viena no šādām iespējām. Didzis Jurāns ir pārliecināts, ka noiets enerģiskajiem kārkliem būs. Šķelda nepieciešama gan pilsētas katlu mājām, gan koksnes granulu ražotājiem. Rudzātu pagastā lielākie lauksaimniecības produkcijas ražotāji ir E. Vaivoda Z/S “Melnupīte” (piena lopkopība), M. Klauža Z/S “Neļķes” (piena lopkopība), T. Detkova Z/S “Stūrmaņi” (piena lopkopība), U. Brūvera Z/S “Brūveri” (piena lopkopība), E. Pīgozņa SIA “Rudzāts” (graudi, lopkopība) A. Pastara Z/S ‘Rubini’ (gaļa), S. Puncules Z/S “Ošmala” (gaļas lopi, kautuve), Z. Gribonikas Z/S “Punduri” (piena lopkopība), L. Kivlenieces Z/S “Oškrasti” (piena lopkopība), M. Laukgaļa Z/S “Mārlienes” (gaļa), J. Vārpsalieša Z/S “Saulstari” (gaļa), L. Slama Z/S “Osīši” (graudkopība), P. Piļupa Z/S “Aleksandrova” (biškopība). Pagastā darbojas bitenieki, kuri papildus savai pamatdarbībai, nodarbojas arī ar tūrisma popularizēšanu. Pagastā darbojas dārzeņu audzētava ar modernu siltumnīcu. Zemnieku saimniecība „Dambīši” nodarbojas ar piena pārstrādi un ražo sieru. Zemnieku saimniecības „Brūveri”, „Neļķes 92”, „Strūmaņi”, „Melnupīte”, „Līči”, „Saullēkti”, katra nodrošina aptuveni trīs darba vietas. Pagastā darbojas četri spēcīgi piena ražotāji, kuriem ir pieejamas modernas tehnoloģijas augstas piena kvalitātes nodrošināšanai. Rudzātu pagasta iedzīvotāji turpina attīstīt savas zemnieku saimniecības, pievēršot lielāku uzmanību tieši bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanai. Nozīmīgākie lauksaimniecības produkcijas ražotāji Sutru pagastā ir S. Korsaka Z/S „Lielie Sondori” (graudi, rapsis), A.Korsaka bioloģiskā saimniecība Z/S „Kalna Sondori” (medus, piens), J. Rusiņa Z/S „Ozoldārzs” (piens, gaļa), Z. Borovska IK „Ziedonis 04” (piens, graudi), V. Usāna Z/S „Sibillas” (piens, gaļa), A. Muktupāvela Z/S „Ozoli” (graudi, gaļa), P. Spūļa bioloģiskā saimniecība Z/S „Strautmaļi” (piens, gaļa), V. Litavnieka Z/S „Birzes” (piens, gaļa), P. Ivanova Z/S „Liepiņi” (piens, gaļa), Z/S V. Ruisa ”Grantskalni” (piens, gaļa). A.Kursītis Z/S„Cālīši ( bioloģiskā lopkopība) J.Vilcāns Z/S „Šultes” (bioloģiskā lopkopība) V. Prikulis Z/S „Vērdiņi” ( bioloģiskā graudkopība) J. Gavars Z/S „Kroļevka” bioloģiskā lopkopība) Nozīmīgākie lauksaimniecības darbības veicēji Jersikas pagastā ir L. Mozuļčikas Z/S „Aronijas” (piens, gaļa), A. Lietaunieces Z/S „Lietaunieki” (piens, gaļa), R. Švirkstes Z/S „Vītoliņi” (piens, dārzeņi), I. Dimantes z/s „Silavas” (piens, dārzeņi, augļi), J. Gurčonoka Z/S „Kalngalieši” (piens), A. Barkovska z/s „Stiebriņi” (graudi), G. Kārkļa z/s „Kārkļi” (graudi, rapsis), V. Freimanes bioloģiskā saimniecība „Pilskalns” (piens, graudi), J. Kalniņa ‘Stūrmaņi” (piens), J. Purviņa bioloģiskā saimniecība z/s„Ieviņas” (dārzeņi, ogas), L. Caune z/s ”Rugāji” (piens, gaļa). Nozīmīgākie lauksaimniecības produkcijas ražotāji Rožupes pagastā ir V. Silicka Z/S “Dabiņi” (graudkopība), S. Bračkas Z/S “Kapteiņi” (piena lopkopība), Č. Pastares Z/S “Vilkukrogs” (piena, gaļas lopkopība, graudaugu audzēšana),Z/S “Mežamājas”, Z/S “Irbenāji, Z/S “Dālderi”. Lauksaimniecība pagastā tiek plaši pārstāvēta. Iedzīvotāji nodarbojas ar graudkopība, kā arī piecas zemnieku saimniecības nodarbojas ar lopkopību, kuras ražo piena, sviesta un gaļas produkciju. Ar biškopību kopumā nodarbojas aptuveni 20 – 25 saimniecības.
  • 142 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Diemžēl šobrīd ir liegta iespējas saņemt īpašo atbalstu par pienu tām saimniecībām, kuras gadā realizējušas mazāk par 30 tonnām piena (Līvānu novadā tādas ir 90% saimniecību, jo saimniecības, kuras realizējušas 30 un vairāk tonnu piena gadā, sastāda tikai ap 10 % , pie tam saimnieciskās darbības analīzes liecina, ka Līvānu novada rādītāji ir nedaudz virs vidējiem valstī). Nav dota iespēja arī saņemt atbalstu saimniecībām, kurām pārraudzībā ir mazāk par 6 govīm, tāpat arī pasākumā „Rugāju lauks ziemas periodā”, ja platību maksājumiem tiek pieteiktas rugaiņu platības mazākas par 10 ha . Visneizdevīgākajā situācijā ir nostādītas saimniecības, kuras ražo lauksaimniecības produkciju pašpatēriņam, šādas saimniecības ir absolūtajā vairākumā. Ražojot produkciju pašpatēriņam, nekādu ieņēmumu nav, attiecīgi nevar pretendēt uz bezakcīzes dīzeļdegvielas iegādi un, cik zināms, turpmāk ieņēmumi no saimnieciskās darbības tiks pieprasīti arī, lai saņemtu MLA maksājumus. Redzot, ka ražot tikai pašpatēriņam lauksaimniecības produkciju šīs kategorijas saimniecībām neatmaksājas, tās pārtrauc darbību. Rezultātā paliek neapstrādāti un nesakopti lauki, palielinās bezdarba līmenis, palielinās sociālo pabalstu slogs, cilvēki atradinās no darba, kas ilgtermiņā var radīt neparedzamas sekas ar neprognozējamiem izdevumiem to novēršanā. Lauki paliek arvien tukšāki. Lai Līvānu novadā varētu attīstīt lauksaimniecību kā veiksmīgu uzņēmējdarbību, tad ir nepieciešams saglabāt tiešos maksājumus, jāpielīdzina tiešo maksājumu apjoma citām ES valstīm; nevajadzētu izslēgt mazos ražotājus, lauksaimniekus no atbalsta saņēmēju loka (saglabāt no 1 ha, nevis palielināt uz 10 ha minimālo platības); vienkāršot projektu pieteikumu procedūras, lai varētu sākt attīstību ar dažiem 100 vai 1000 Ls; saglabāt atbalstu vietējā līmenī. Zemkopības ministrijas noteiktā prioritāte būs atbalsts lauksaimniekiem, kuri ražo un tādējādi maksā nodokļus. Lauksaimniecības nozarē strādājošiem turpmākajos gados ir pilnībā jāizmanto Eiropas Savienības un valsts atbalsta programmu finansējums, turpmākajos gados tiek plānotas ievērojamas investīcijas lauksaimniecībā, sevišķi piena un gaļas nozarē gan ražošanā, gan pārstrādē.
  • 143 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam 1.18. TŪRISMS Mūsu valstī tūrisma attīstībā viens no galvenajiem mērķiem ir tūristu plūsmas novirzīšana uz reģioniem, tādējādi veicinot to ekonomiskās situācijas izaugsmi, unikālo vērtību un savdabību. Pēdējos piecos gados Latgale kļūst par aizvien populārāku tūristu apmeklējuma galamērķi. Līvānu novads vēsturiski iekļaujas Latgales reģionā un Līvānu novada tūrisma attīstības virzieni ir un tiek veidoti saskaņā ar Latgales dzīves videi un telpai raksturīgo tūrismu, kurā galvenie noteicošie faktori ir maz pārveidotā, autentiskā lauku vide un tās unikālais kultūras mantojums (dažādu tautību tradīcijas, kultūrvēsturiskā mantojuma objekti, īpaša virtuve, mūzika, māksla un amatniecība), kurš tiek piedāvāts saistošā, autentiskā un radošā veidā. Līvānu novadā konkrētu tūrisma veidu attīstību nosaka tajā esošie resursi: kultūrvide un dabas resursi. Tūrisma vide un infrastruktūra Tūrisma vidi Līvānu novadā nosaka divas galvenās pašvaldības struktūras: Latgales mākslas un amatniecības centrs (LMAC) un Līvānu aktīvā tūrisma centrs (LATC), kas sadarbojas ar dažādiem vietējiem, reģionāliem un starptautiskiem partneriem. Latgales Mākslas un Amatniecības centrs ir novada kultūrvēstures tūrisma centrālais objekts un kultūras tūrisma aktivitāšu katalizators. Centrs darbojas kopš 2003. gada un ieņem nozīmīgu vietu ne tikai Līvānu novada, bet arī Latgales reģiona kultūras dzīvē. Latgales mākslas un amatniecības centra (LMAC) apmeklējumu statistika rāda arī kopējās tūrisma tendences novadā, jo LMAC ir viens no galvenajiem tūristu galamērķiem. Redzams, ka lielākais tūristu skaits bijis 2007. - 2008.gadā (9343 apmeklētāji – 2007.gadā), pēdējos gados apmeklētāju skaits ir ievērojami krities. 10000 9343 8230 7549 8000 6000 5400 4952 4683 4300 4000 LMAC apmeklētāji 2000 0 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 Attēls 72: Latgales mākslas un amatniecības centra apmeklētāju skaits 2004-2010 LMAC apmeklētāju skaita kritums 2009.un 2010.gados saistīts ar kopējās ekonomiskās situācijas pasliktināšanos valstī, t.sk. piemēram, skolēnu ekskursiju skaita samazināšanos.
  • 144 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Paredzams, ka arī nākotnē LMAC saglabāsies kā nozīmīgs kultūras, izglītības un sabiedrisks objekts, kā novada kultūrvēstures tūrisma centrālais objekts un kultūras tūrisma aktivitāšu katalizators. LMAC darbību līdz 2015.gadam plānots attīstīt trīs pamatvirzienos: 1) Līvānu novada kultūrvides attīstība, tūrisma plūsmas palielināšana, 2) LMAC kā tūristu galamērķa izveide, 3) amatniecības zināšanu, prasmju un tradīciju saglabāšana un attīstība. Līvānos, Daugavas krastā, līdzās Latgales mākslas un amatniecības centram, par ES projektos iegūtiem līdzekļiem ir tapis Līvānu aktīvā tūrisma centrs, kas ir viens no tūrisma dzīves galvenajiem organizētajiem Līvānu novadā. Līvānu aktīvā tūrisma centrs savu darbību ir uzsācis 2009.gada 18.septembrī. Līvānu novada viesiem šajā aktīvā tūrisma centrā tiek sniegta informācija par tūrisma objektiem un infrastruktūru gan Līvānu novadā, gan Latgales reģionā. Aktīvā tūrisma centrā ir pieejams tūrisma un aktīvās atpūtas inventārs: kanoe laivas, velosipēdi, teltis, pludmales volejbola komplekts, nūjošanas nūjas, badmintona komplekti un cits aktīvai atpūtai noderīgs inventārs. Pēdējā gada laikā novadā sāk aktīvi attīstīties kanoe laivošana kā amatiersporta un aktīvās atpūtas veids dažāda vecuma iedzīvotājiem. Līdz ar to parādās vairāki jauni risināmi jautājumi, kas līdz šim nebija tik aktuāli, t.sk. par jaunu vietu ierīkošanu kanoe un cita veida laivu ērtai ielaišanai ūdenī un izcelšanai no tā. Pašvaldība to atzinusi kā tuvākajos gados risināmu pasākumu, piešķirot nelielus līdzekļus arī no pašvaldības budžeta. Tas ļaus veiksmīgāk attīstīties aktīvajam un t.s. specializētajam tūrismam – makšķerēšanai. Šādas vietas pēc to izveides un labiekārtošanas ieteicams uzskatāmi iekļaut arī jaunu laivošanas maršrutu izstrādē. LATC ir viens no pastāvīgiem partneriem aktīva dzīvesveida un veselīga brīvā laika pavadīšanas pasākumu organizēšanā (piem., sadarbībā ar LR Veselības ministrijas vietējo veselības veicināšanas koordinētāju).
  • 145 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Attēls 73: Gatavošanās velosipēdu krāsošanas akcijai „Modernā māksla uz velosipēda” pie Līvānu aktīvā tūrisma centra 2010.gada septembrī Citi tūrisma infrastruktūras objekti Līvānu novadā1) Velosipēdu nomas punkts (viesu māja „Saulpurenes”) piedāvā nomai vairākus velosipēdus. Viesu māja apmeklētājiem piedāvā ērtas un omulīgas istabas, lauku pirti, telšu vietas, zvejas iespējas, laivu braucienus. Ir rotaļu laukums bērniem. Viesiem tiek piedāvātas arī divas jaunas kempinga mājiņas (vienā mājā ir pieejamas septiņas vietas). Adrese: Līvānu novads, Turku pagasts, "Saulpurenes". Tas ir viens no pirmajiem tūrisma projektiem, kura mērķis ir veicināt iedzīvotāju veselīgu un aktīvu dzīvesveidu Līvānu novadā. Velosipēdu nomas punkta piedāvājumu izmanto ne tikai privātpersonas, bet arī dažādu uzņēmu un organizāciju darba kolektīvi, lai dotos piknikā pie dabas vai vienkārši izbraucienā. Attēls 74: Viesu māja „Saulpurenes”2) Aktīvās atpūtas un sporta iespējas piedāvā arī dažādas sporta zāles un laukumi Līvānu novadā. Skat. aktīvās atpūtas un sporta infrastruktūras aprakstu AP sociālās vides sadaļā „Sports un aktīvā atpūta”
  • 146 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Attēls 75: Izglītības darbinieku sporta svētki 2010 sporta laukuma Jersikas pagasta Buceniekos3) Naktsmītnes Līvānu novadā Viesu izmitināšanas pakalpojumi pilsētā un lauku mājās (salīdzinājumā ar apkārtējiem novadiem, kur pēdējos gados ievērojami palielinājies lauku māju skaits viesu uzņemšanai) Līvānu novadā nav pietiekoši attīstīti. Šobrīd novadā pieejamas vismaz 9 naktsmītnes, kas uzskaitītas 5.pielikumā! Pakalpojums pamazām attīstās, un šī ir „brīva niša” jaunu uzņēmumu izveidei. Ņemot vērā pussalas starp Dubnu un Daugavu Līvānos ilgtermiņa attīstības plānu, nepieciešams izveidot arī telšu vietas uz pussalas, kā arī veicināt privātā sektora aktivitāti viesnīcas (viesu nama) būvniecībā uz pussalas pie LMAC. Attēls 76: Atpūtas komplekss „Krasti” (Līvānu novada Rožupes pagastā)4) Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi Līvānu novadā (t.sk. pagastu teritorijās) ir vairāki sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, kurus izmanto gan vietējie iedzīvotāji, gan viesi. Lielākie no tiem uzskaitīti 6.pielikumā. Kopumā šis tūrisma nozarei tik ļoti svarīgais pakalpojums – sabiedriskā ēdināšana - Līvānu novadā diemžēl netiek nodrošināts pietiekamā kvalitātē. Ņemot vērā LMAC un LATC iespējamo paplašināšanos un tūristu piesaisti uz pussalas starp Dubnu un Daugavu Līvānos, nepieciešams veicināt privātā sektora aktivitāti ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanā uz pussalas pie LMAC. Nepieciešams papildus attīstīt sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos strādājošo cilvēkresursu kapacitāti, kā šī pakalpojuma sniedzējus mērķtiecīgi iekļaut novada kopējos tūrisma produktos.5) Sabiedriskās tualetes Sabiedrisko tualešu pieejamība ir salīdzinoši apmierinoša – tās ir pie Līvānu dzelzceļa stacijas (Dzelzceļa iela 13), pie atsevišķām Līvānu novada velomaršrutu atpūtas vietām, zaļajā zonā iepretim Līvānu Inženiertehnoloģiju un inovāciju centra ēkai (Domes ielā 3), kā arī sabiedriskās tualetes ir pieejams pilsētas kapos. Diemžēl jāsecina, ka tualešu kvalitāte būtu jāuzlabo. Daudzi iedzīvotāji tās neapmeklē un mēģina tā vietā izmantot pašvaldības iestādēs – piem., Latgales mākslas un amatniecības centrā (Domes iela 1), Līvānu aktīvā
  • 147 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam tūrisma centrā (Domes iela 1b), Līvānu novada domē (Rīgas ielā 77) – esošās apmeklētāju tualetes. Tūrisma apskates objekti Latgales mākslas un amatniecības centrs- iekārtots bijušajos Korfu dzimtas muižas īpašumos (bijušajā muižas klētī ar tai piebūvēto paplašinājumu). Centrā atrodas keramikas, aušanas, stikla apstrādes darbnīcas, amatniecības darbu vēsturiskā ekspozīcija, izstāžu zāle, konferenču zāle. Attēls 77: Vēsturiskās ekspozīcijas zāle un radošo aktivitāšu piemēri LMAC Senatnīgā ēka savienota ar mūsdienīgā stilā celtu centra daļu, kurā izvietota izstāžu zāle, amatnieku darbnīcas un konferenču zāle, kopā veidojot unikālu mākslas un amatniecības centra kompleksu. Centra apmeklētāji var aplūkot pastāvīgo ekspozīciju par amatniecības attīstību Latgalē, kā arī klātienē apgūt dažādas amatniecības prasmes – aušanu un keramikas izstrādājumu veidošanu. Vienā no izstāžu zālēm centra apmeklētāji katru mēnesi var aplūkot dažādas mūsdienu mākslas izstādes (gan pašmāju mākslinieku, gan ārvalstu). Latgales mākslas un amatniecības centrs paralēli pastāvīgajām centra aktivitātēm piedāvā dažādus ar amatniecību saistītus kursus, organizē kāzas un dažādus pasākumus, lai popularizētu amatniecību Latgalē. LMAC piedāvā vietējās amatniecības attīstību veicinošas tūrisma aktivitātes, kā arī Latgales reģionā uzskatāms par novatoru līdzdarbošanās tūrisma pakalpojumu piedāvājumā un attīstībā. Līdzdarbošanās tūrisms ir viens no aktīvā tūrisma veidiem, kurā tūrists visas nepieciešamās darbības veic pats, cita vadībā vai ar cita palīdzību (piemēram, konkrēta amatnieka vadībā izstrādā amatu raksturojošu priekšmetu u.tml.). Līvānu stikla muzejsir viens no populārākajiem tūrisma apskates objektiem bijušā Preiļu rajona robežās un arī Līvānu novadā. Līvānu stikla muzeju ik gadu apmeklē vidēji 5000 viesu. Līvānu stikls ir unikāls ar Baltijā vienīgo stikla izstrādājumu kolekciju, kas ražota Līvānu stikla fabrikā pie dažādiem īpašniekiem un sabiedriskajām iekārtām vairāk kā simts gadus ilgā laika periodā. Šajā kolekcijā var apskatīt stikla izstrādājumus, sākot no mušķērājiem, senatnīgām glāzēm un pudelēm līdz pat moderniem stikla traukiem un gaismas ķermeņiem, ko Līvānu rūpnīcā ražoja pēdējos gados, realizējot dažādos pasaules tirgos.
  • 148 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Kopš rūpnīcas maksātnespējas pasludināšanas stikla kolekcija ir Līvānu novada pašvaldības īpašums. 2009. – 2010. gadā pašvaldība intensīvi meklēja iespējas kolekcijas noformēšanai un izstādīšanai piemērotās telpās. Piesaistot līdzekļus pārrobežu projektos, Latgales mākslas un amatniecības centram 2010.gadā ir uzbūvēta piebūve, kurā tiks izvietota arī stikla kolekcija ar vairākiem tūkstošiem eksponātu. Attēls 78: Līvānu stikla muzejs bijušās Līvānu Attēls 79: Līvānu stikla galerija jaunajā LMAC stikla fabrikas telpās piebūvē Līvānu Sv. Miķeļa katoļu baznīcair arhitektūras piemineklis. Baznīcas celtniecība uzsākta 1860. gadā un pabeigta 1861. gadā. 1. Pasaules karā stipri nopostīta, bet vēlāk atjaunota. Baznīcai ir vairāki altāri. Tā ir triju jomu mūra celtne, kuras arhitektoniski nozīmīgākie elementi ir interjera arhitektūra un baznīcas iekārta. 1936. gadā uzstādītas jaunas ērģeles un ievietotas mākslinieka Šēnberga glezna "Sv. Jānis Kristītājs" un 14 Krusta ceļa gleznas (vācu mākslinieka Fogela gleznu kopijas, 19.gs. 1.puse).31 Arhitektūras piemineklis, ko apmeklēs tikai tie tūristi, kas patiesi par to interesējas vai arī viņu darbs ir ar to saistīts. Latgalē vien ir aptuveni 150 dievnami, no kuriem tikai daži ir atpazīstami arī Latvijas mērogā vai par tiem ir mācīts vēsturē vai kultūras vēsturē. Mazo baznīcu mīnuss ir tāds, ka tās nav atvērtas visu laiku, bet bieži vien tikai svētdienās, kad notiek dievkalpojumi. Tas bieži liedz tūristiem tās aplūkot no iekšpuses. 31 Līvānu novada Tūrisma informācijas centra dati
  • 149 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Attēls 80: Līvānu Sv. Miķeļa katoļu baznīca Līvānu luterāņu baznīca - baznīcas projektu izstrādāja inženieris Pētersons no Krustpils un 1929. gada rudenī tika ielikts pirmais pamatakmens. Būvdarbi bija pabeigti 1932. gada maijā.1933. gada Lieldienās draudzes locekļus pulcēja jauns bronzas zvans, bet ar mācītāja K. Brieža palīdzību 30. gadu beigās draudze dabūja jaunas ērģeles.32 Attēls 81: Līvānu luterāņu baznīca Līvānu pareizticīgo Visu svēto baznīca - tās pamatakmens baznīcas celtnei ielikts 1937.gada septembrī. 1939.gadā tika pabeigti celtnes ārējie darbi. Pēckara periodā celtne tika izpostīta, 60-jos gados tika nojaukts kupols. Baznīca savu īpašumu atguva 1992.gadā, restaurācija sākās 1998.gadā, pēc gada tika atjaunots kupols ar oriģinālo saglabāto pirmskara baznīcas krustu, un no 2004.g. ir atjaunota arī draudzes darbība. Nezinātājam varētu būt grūtības ar dievnama atrašanu, jo tas atrodas vienā no Līvānu pilsētas klusajiem rajoniem. Taču tieši mierīgā atmosfēra piešķir tā īpašo atmosfēru. 32 Līvānu novada Tūrisma informācijas centra dati
  • 150 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Attēls 82: Līvānu pareizticīgo visu svēto baznīca Jersikas pareizticīgo baznīca– braucot pa Rīgas – Daugavpils šoseju, skatu piesaista nelielas pareizticīgo baznīcas stāvs. Krievijas impērijas laikā Jersikā (Cargradē) nebija savas pareizticīgās baznīcas. Šī baznīca ir īpaša, jo tādas, visticamāk vairs nav nevienas. Baznīcas ārējā apdare – sienas, logu rāmji, jumta spāres, jumts, kupola apakša un pats kupols – ir no dzelzs vai čuguna. Tautā šo baznīcu tā arī dēvē – „Dzelzs baznīca”. Baznīca būvēta XIX gadsimta sākumā Odesā, kara jūrnieku un kuģu būvētāju garīgo vajadzību apmierināšanai. 1866. gadā Odesā to ieraudzīja galvenais Ziemeļrietumu dzelzceļu pārvaldnieks Kaufmans, un drīzumā vienojās par tās pārvešanu uz Daugavpili. 1866. gadā baznīcu izjauktā veidā pa dzelzceļu pārveda uz Daugavpili, kur tā atradās līdz 1904. gadam, kad kara resora vadība to nolēma nojaukt, jo tā kļuva par mazu garnizona vajadzībām.„Dzelzs baznīcu” atkal izjauca un pa dzelzceļu pārveda uz „Cargradi” Jersiku. Pēc šī atgadījuma baznīca tautā ieguva nosaukumu „Ceļojošā”. Attēls 83: Jersikas pareizticīgo baznīca Madaliņas Svētās Marijas Magdalēnas Romas katoļu baznīca–1828. gadā Līvānu draudzes prāvests Umbrorevičs netālu no Jersikas, Gosporu sādžā uzcēla mūra baznīciņu, kuru veltīja svētajai Marijai Magdalēnai. Baznīcā ir divas liela formāta svētgleznas: Vissvētās Jaunavas Marijas Pastāvīgās palīdzētājas svētglezna, kas ir vecāka par baznīcu, un Sv. Marijas Magdalēnas svētglezna, kuru gleznojis mākslinieks M. Drancens 1934. gadā. Romāņu stilā celtā baznīca uzbūvēta no laukakmeņiem. Vieta lauku apvidū baznīcas celtniecībai esot izraudzīta tāpēc, ka Daugavas krastā atrodas dziednieciskais avotiņš.
  • 151 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Attēls 84: Madaliņas Svētās Marijas Magdalēnas Romas katoļu baznīca Rudzātu pagastā esošā Rudzātu svētā Jēkaba Romas katoļu baznīca atrodas Rudzātu ciema centrā, ceļu krustcelēs, pirmsākumos baznīca būvēta 1757. gadā. Kad tā nodega, otrreiz tikusi atjaunota 1913. gadā. Rudzātu Sv. Kārļa Boromeja katoļu baznīcu (pirmo Elenorviles kapelu) Rudzātos uzcēla 1701.gadā, bet 1972.gadā ēku pārveda uz Etnogrāfisko brīvdabas muzeju. Tagadējā koka baznīca būvēta 1910.-1913.gadam ar grāfa Plātera – Zīberga atbalstu. 20.gs. 50. gados uzbūvēja baznīcas mūra torni. Attēls 85: Rudzātu SV. Kārļa Boromeja katoļu baznīca Mālkalna vecticībnieku lūgšanas nams- būvēts 1904. gadā atrodas Rudzātu pagastā. Nams ir guļbūve ar dēļu apšuvumu, kurš pašlaik ir slēgts.
  • 152 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Attēls 86: Mālkalna vecticībnieku lūgšanas nams Znotiņu Dievmātes Romas katoļu baznīca- ierīkota un iesvētīta 1926.gadā muižas labības kaltē. Pēc 2.pasaules kara baznīcu izmantoja kolhoza vajadzībām, remontēja, pārbūvēja, apšuva ar ķieģeļiem, ēkai uzlika šīfera jumtu un ievilka elektrību. Dievnamā ir viens altāris, kurā atrodas gleznas ar Sv. Izidora un Sv. Lūcijas attēlojumu. Mūsdienās atjaunotais dievnams atkal no jauna pulcē draudzes locekļus.33 Attēls 87: Znotiņu Dievmātes Romas katoļu baznīca Līvānu vecticībnieku lūgšanu nams– vecticībnieku kopiena Līvānos pastāv no 20.gs. sākuma. 1936.gadā kopienā bija 120 cilvēku un tā bija mazākā vecticībnieku kopiena Latgalē. Kopienas lūgšanu nams bija neliela koka celtne Daugavas labajā krastā, bet pēckara laikā tā nodega. 80-jos gados lūgšanu nams tika uzcelts no jauna ar mazo kupolu un krustu uz jumta. 1998.gadā ēkas rietumu pusē piebūvēja zvanu torni. Krucifiksi–mazas svētvietas ceļa malās, kas veido īpašu vietu Latgales kultūrvidē. Latgalē pie krucifiksiem tradicionāli cilvēki pulcējas maija dziedājumos un lūgšanās. Tie ir arī koktēlniecības pieminekļi, kas veido raksturīgo Latgales ainavu. Arī Līvānu novadā uzstādīti vairāki krucifiksi: Turku pagasta Zepos un Veiguros, un vairāki Rožupes pagastā, tāpat Krucifiksi atrodas arī Jersikā un Rudzātos. Arhitektūras piemineklis ir Būmaņu ciema 33 Latvijas ceļvedis, SIA „Karšu izdevniecība Jāņa sēta”, 2007, - 318 lpp.
  • 153 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam krucifikss. Rudzātu teritorijā atrodas vairāki seni un ievērojami krucifiksi. Ievērojamākais no tiem – Lācupu krucifikss. Attēls 88: Krucifiksi Senkapi un piemiņas vietas - nozīmīgs nacionālais vēsturiskais mantojums un Līvānu novadā to ir daudz: Veiguru senkapi, Steķu senkapi, Lāču senkapi, Zundānu viduslaiku kapsēta, Muktupāvelu senkapi, Oškalniešu senkapi, Ģedušu (Gavartīnes) pilskalns, Jersikas pilskalns, Jersikas senkapi un apmetne. Līvānu novadā ir vairākas piemiņas vietas: Jēkaba Graubiņa piemiņas akmens, Poldera krusts - Nacionālo partizāņu piemiņas vieta, piemiņas vieta II Pasaules karā bezvēsts pazudušajiem un kritušajiem, piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem Jersikā.Rudzātu pagastā, Turku pagastā un Līvānos ir apbedījumu vietasOtrā pasaules kara karavīru Brāļu kapi. Zemnieku sēta „Šultes” ir vienīgais valsts nozīmes Latgales tautas arhitektūras piemineklis Līvānu novadā (atrodas Sutru pagastā), celts 19. gs. beigās. Māja sevī glabā daudzus muzejiskus elementus istabai, klētij, sētai un rijai piederīgus priekšmetus un darba rīkus no pagājušā gadsimta. Tītavas un stelles, kokgriezumiem rotātus skapjus un no klūgām liektus sēdekļus, kanapē, tīnes un arī kulstīklas.
  • 154 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Attēls 89: Zemnieku sēta „Šultes” Jersikas pilskalns - atrodas Daugavas krastā starp divu strautu gravām, 9 km aiz Līvāniem, 200 m no Rīgas - Daugavpils šosejas. Jersikas (Gercike) vārds no 1203. līdz 1375. gadam daudzkārt minēts rakstītajos avotos. Jersikas pilskalns bijis 12. un 13. gs. seno latgaļu Jersikas valsts ekonomiskais un politiskais centrs. 13. gs. sākumā tajā valdīja Visvaldis. Kad vācu krustneši Jersiku 1209. gadā ieņēma, viņu laupījumā bez visa cita bija arī baznīcu zvani un svētbildes, kas liecina par Jersikas kristīgo raksturu. Izrakumi pilskalnā ļauj secināt, ka ļaudis te dzīvojuši kopš I g.t. p.m.ē. Pilskalna plakumā konstatētas 10 apbūves kārtas. Mazāk stāvajā pilskalna Z malā ierīkots valnis. Visapkārt pilskalnam atradusies senpilsēta, bet lejpus pilskalna Daugavas krastā - kapulauks. Pilskalns savas varenās aizsardzības būves - vaļņi ar koka kamerām - ieguva 11. gs. Domājams, tas sakrīt ar Jersikas karaļvalsts nostiprināšanos.34 Mūsdienās Jersikas pilskalns atrodas privātīpašumā, tā apmeklējums ir jāsaskaņo ar īpašniekiem. Esot pilskalnā, var apskatīt pret Daugavu vērstā nogāzē augošu dižliepu ar fantastiskajiem sakņu veidojumiem. Attēls 90: Skats no Jersikas pilskalna uz Daugavu Līvānu atbrīvošanas piemineklis- celts brīvības cīņās kritušo latviešu kareivju piemiņai, kuri 1919.g. ieņēma un atbrīvoja Līvānus no lieliniekiem. Pamatakmens likts 1934.g. oktobrī. 34 Interneta adrese: http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=1828&prop_id=176
  • 155 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Piemineklis atklāts 1935.g. 9.jūnijā (autors arhitekts Pāvils Dreimanis). Tas sastāvēja no 15 t smaga Krievijas armijas pamesta cietokšņa lielgabala stobra un četrpakāpju betona pamata. Kopējais pieminekļa augstums bija 7 m. Pie pieminekļa piestiprinātajā granīta plāksnē bija iegravēti 40 kritušo Līvānu atbrīvotāju vārdi. 1958.gadā piemineklis tika nogāzts un piemiņas vieta izpostīta.2003.gadā Līvānu novada dome pieņēma lēmumu par Atbrīvošanas pieminekļa atjaunošanu. Latvijā tika sameklēts līdzīgs lielgabala stobrs, veikta pieminekļa postamenta betonēšana, apšūšana ar granīta plāksnēm un bruģa izveidošana. Piemineklis ir izgaismots no trim pusēm, apkārtne labiekārtota. 2004.gada 3.decembrī notika svinīga atjaunotā pieminekļa atklāšana. Līvānu atbrīvošanas pieminekli var atplūkot arī garāmbraucot. Kā liecina, pieredze, tad tūristus mazāk interesē ar karu saistītie pieminekļi, it īpaši, ja klāt nav cilvēks, kas par to var pastāstīt. Pie šādiem pieminekļiem parasti apstājas tie, kam interesē vēsture vai ja kāds no draugiem vai ģimenes locekļiem ir bijis saistīts ar šiem notikumiem, kam par godu piemineklis ticis izveidots. Attēls 91: Līvānu atbrīvošanas piemineklis Pārceltuve pār Daugavu Līvānos (Līvāni – Dignāja) savieno abus Daugavas krastus un ir vistaisnākais ceļš no Latgales uz Zemgali. Pārceltuve ir ļoti nozīmīgs satiksmes līdzeklis abu upes krastu iedzīvotājiem - gan gājējiem, gan autobraucējiem un riteņbraucējiem. Tā ir iespēja saskarties ar pagātni klātienē, jo šobrīd Latvijā darbojas tikai trīs pārceltuves – Līvānos, Jersikas pagastā un Līgatnē. Daudziem tā ir eksotika. Celtuve veidota no krievu armijas pontoniem, kas ir no tanku pontontilta.
  • 156 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Attēls 92: Pārceltuve pār Daugavu Līvānos (Līvāni – Dignāja) Pārceltuve „Dunava” Jersikas pagastā(Jersika – Dunava)- atrodas Jersikas pagastā Stūrišķos, savieno abus Daugavas krastus un tas ir taisnākais ceļš uz Dunavu, kur var apskatīt pieminekli plostniekiem, tālāk uz Tadenavu, Rubeņiem vai Sēliju. Attēls 93: Pārceltuve „Dunava” Jersikas pagastā (Jersika – Dunava) Jersikas meža taka-Jersikas biotopu taka ir viena no VAS „Latvijas Valsts meži” izveidotajām meža izziņas vietām, kur vides gida pavadībā iespējams apskatīt mammas dabas krāšņo daudzveidību aizsargājamā vidē. Lieliska pastaigu vieta ar plašām un saistošām izziņas iespējām, sevišķi ieteicama ģimenēm ar maziem un skolas vecuma bērniem – šeit ir ierīkots atpūtas laukums ar šūpolēm un soliņiem. Attēls 94: Jersikas meža taka
  • 157 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Ievērojamākie īpaši aizsargājamie dabas objekti ir Jersikas liepu aleja, Dzenes kalns, Dzeņu grava (Dzenes kalns – pilskalns). Daugavas ielejas ainava Jersikas pagastā ir unikāla ģeoloģiska un kultūrvēsturiska parādība. Visgleznainākās ainavas skatāmas tieši Lauros un Kusiņos. Turku pagastā kā dabas apskates objekti ir Saliešu dižozols, atrodas autoceļa Turki-Mežāre malā un ir dižākais atsevišķi augošais ozols bijušajā Preiļu rajona teritorijā ar apkārtmēru 7,2 m. Pagastā ir dižozols Grugulēs, kurš atrodas Atašas upes krastā un tā apkārtmērs ir 5,4 metri. Pagastā atrodas dabas liegums(NATURA 2000 teritorija) Gaiņu purvs, ar reti sastopamu ainavu. Tas ir liels, klajš augstais purvs bez meža joslas. Gaiņu purvs ir bagātīgs ar dabas ainavām, kā arī ar dažādu biotopu, dzīvnieku un putnu daudzveidību, tāpēc tajā jāizveido dabas taka, kā arī jāizveido papildus taka starp Gaiņu purvu un Silavu ezeru, kuram ir raksturīga skaista apkārtne. Attēls 95: Saliešu dižozols Vēl viens ievērojams valsts nozīmes kultūrvēsturiskais objekts Turku pagastā ir Gedušu pilskalns ar apt. 750 m2 platību, abos galos nocietināts ar diviem vaļņiem, abas pilskalna malas trīs metri zem pakalna līmeņa ieskauj izteikta terase ar zemu valni tās malā. Ieeja pilskalnā, kas jaunākos laikos paplašināta, ved gar gala nocietinājumiem. Aktīvākajiem Līvānu novada viesiem ir pieejami interesanti velomaršruti un laivošanas maršruti (skat. 7.pielikumā). Attēls 96: Laivošana pa Daugavu Attēls 97: Velobraukšanas fani kādā no izbraucieniem Pasākumu organizēšanas iespējas Pasākumu organizēšanai Līvānu novadā pieejamas vairākas vietas gan iekštelpās, gan ārā.
  • 158 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Līvānu novada Kultūras centrs sākotnēji kultūras nams uzcelts 1974.gadā, 2009.gadā veikta ievērojama ēkas rekonstrukcija, kā rezultātā centra ēkā ir izstāžu zāle, kamerzāle un svinību zāle ar 600 skatītāju vietām. Attēls 98: Līvānu novada kultūras centra lielā zāle Latgales mākslas un amatniecības centrs (LMAC) – piemērots nelielu semināru organizēšanai. Konferenču zāle ir izvietota Latgales mākslas un amatniecības Centra jaunajā ēkas korpusā, kur visas zāles garumā ir izvietoti logi ar skatu uz mainīgo Daugavas plūdumu. Pasākumu starpbrīžos un kafijas pauzēs var baudīt apkārtnes dabas ainavu un klusumu, iepazīties ar Centra patstāvīgo ekspozīciju, tematiskajām mākslinieku un amatnieku darbu izstādēm, kā arī iemēģināt savu roku audēju vai keramikas darbnīcās. 60 m2 lielo konferenču zāli ērti var izmantot līdz 70-80 cilvēkiem, konferenču, semināru un citu privātu vai publisku pasākumu rīkošanai. Zāle ir aprīkota ar bezvadu internetu, projektoru, ekrānu un gaisa kondicionētāju. Attēls 99: Konferenču zāle Latgales mākslas un amatniecības centrā Līvānu Inženiertehnoloģiju un inovāciju centrs (LIIC) – piemērota vieta dažādu semināru, konferenču un prezentāciju rīkošanai. Semināru rīkotājiem tiek piedāvāta zāle līdz 100 dalībnieku vietām ar visu nepieciešamo moderno tehnoloģiju aprīkojumu, ir pieejams arī WiFiinternets.
  • 159 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Attēls 100: Līvānu Inženiertehnoloģiju un inovāciju centra konferenču zāle Turku pagasta 2010.gadā tika uzbūvēts un atklāts Turku saietu nams un tagad vietējiem lauku iedzīvotājiem ir dotas iespējas nodarboties ar pašdarbību un apmeklēt kultūras pasākumus, kā arī izmantot bibliotēkas pakalpojumus un bezmaksas internetu. Turku saieta nama zāles ietilpība ir līdz 150 cilvēkiem. Saietus un atpūtas pasākumus var organizēt Turku pagasta pārvaldes zālē ar kamīnu (ietilpība līdz 100 cilvēkiem), Jersikas tautas namā pieejamas telpas dažādu pasākumu organizēšanai (ietilpība 250 cilvēkiem), Rožupes kultūras namā (ietilpība ir 120 cilvēki), Rožupes brīvdabas estrādē, Rudzātu saieta namā, Sutru pagasta kultūras namā– piemērota vieta dažādu lielu pasākumu organizēšanai, jo kultūras nams ir ar ietilpīgām zālēm, kurā pieejama gan deju skatuve, gan arī kino skatīšanās iespējas (aktu zāles ietilpība ir 300 cilvēki). Attēls 101: Pašdarbības kolektīvu priekšnesumi Rožupes pagasta estrādē Katrā pagastā pasākumus iespējams organizēt arī tur esošajos parkos. Piem., Rudzātu pagastā iecienīta pasākuma organizēšanas vieta ir Rudzātu parks, kur iespējams rīkot gan dažādus saviesīgus pasākumus, gan tūrisma sacensības, kuros var piedalīties pat līdz 200 dalībniekiem.
  • 160 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Nepieciešamības gadījumā pasākumu organizēšanai var izmantot visu skolu svinību zāles. Sporta pasākumiem pieejamas vairākas sporta zāles, sporta laukumi un stadioni (detalizētu informācija skatīt sadaļā „Brīvā laika pavadīšanas iespējas”).Bez tam liela daļa vasaras sezonas pasākumu notiek pilsētas publiskajos laukumos, piem., Tradīciju laukumā, Centra laukumā Līvānos. Neformāla rakstura pasākumiem piemērots viesu nams „Krasti” un viesnīca „Gamma”. Lauku un aktīvais tūrisms Lauki tiek uzskatīti par ideālu vietu, kur atpūsties no pilsētas ikdienas, jo tur ir plašas rekreācijas iespējas. Tūristi lauku rajonos visbiežāk ierodas nedēļas nogalē dažādos izbraukumos, piknikos, dodas pastaigās, izjādēs, nodarbojas ar makšķerēšanu un medībām. Populārākās ir tās lauku teritorijas, kurā ir ne tikai pievilcīga daba, bet arī kultūrvēsturiski objekti vai kuros ir radītas iespējas aktīvai atpūtai. Sadarbojoties ar vietējiem uzņēmējiem un zemniekiem Līvānu pašvaldības Līvānu aktīvā tūrisma centrs varētu izstrādāt interesantus un aizraujošus maršrutus pa Līvānu novadu. Piemēram, zemnieku sētas apskate, piedāvājums izbaudīt tradicionālos Latgales ēdienus un tradicionālo pirti, iepazīties ar bišu dravu un nobaudīt svaigu medu, izzināt augu dziednieciskās spējas un nobaudīt kādu no zāļu tējām. Līvānu novadā ir plašas iespējas attīstīt lauku tūrismu, jo blakus esošos novados nav vai ir tikai dažas lauku mājas, kas piedāvā atpūtu tūristiem. Protams, lai veiksmīgi varētu attīstīt augstāk minētos tūrisma veidus, ir nepieciešams vietējai pašvaldībai attīstīt vai pilnveidot jau esošo tūrisma infrastruktūru. Bioloģiskām saimniecībām ir liela loma lauku tūrisma un ekotūrisma attīstībā Līvānu novadā. Nepieciešams realizēt vairākus mērķtiecīgus pasākumus lauksaimniecības izmantošanai ekotūrisma, dabas tūrisma attīstībā. Tas ļaus tūristiem piedāvāt izzināt dabu, apskatīt raksturīgas ainavas, biotopus, novērot augus un dzīvniekus dabiskajos apstākļos, kā arī izglītoties dabas aizsardzības jautājumos. No ekotūrisma produktiem un pakalpojumiem iegūtie līdzekļi var tikt novirzīti dabas un vides saglabāšanai, aizsardzībai, sakārtošanai un uzlabošanai. Lielākie lauku tūrisma uzņēmumi ir: Z/s „Vidussala”, Turku pagastā, Z/s „Dālderi”, Rožupes pagastā, SIA „LAND”, Sutru pagastā, kas piedāvā dažādus bioloģiski tīrus lauku labumus; viesu māja „Saulpurenes”, atpūtas komplekss „Krasti” un atpūtas vieta „Tīrie dīķi”, nodrošina viesus ar naktsmītnēm lauku teritorijās. Z/s „Vidussala” viesi varēs dziļi ieelpot biškrēsliņa rūgto smaržu, paknibināties pie samteņu estragona krūma, nogaršot meža zemenītes, noglāstīt burvīgās delfīniju ziedkopas. Pelēkajām dienām ir pirtiņa, pēc kuras var baudīt aromātiskas zāļu tējas. Piedāvā meža taku. Z/s „Dālderi” piedāvā viesiem iegādāties ārstnieciskās tējas, kuras vāc gan pļavās, gan audzē savā saimniecībā. Sierus un citus lauku labumus var iegādāties iepriekš piesakot.
  • 161 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam SIA „LAND” piedāvā baudīt brīnišķīgu stādu daudzveidību ar bagātīgu viengadīgo puķu klāstu, ziemciešu kolekciju, un pat iegādāties sevišķi iepatikušos augus. Līvānu novadā jau ir izveidojušies vairāki tematiskie ciemi35, Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007 – 2013 projekta „Tematiskie ciemi: jaunas iespējas uzņēmējdarbības attīstībai Latgales un Aukštaitijas pārrobežu reģionā” ietvaros. Projekta mērķis ir veicināt uzņēmējdarbības un darba tirgus attīstību vietējā pārrobežu līmenī, sekmējot ciemu ekonomisko potenciālu konkurētspējīgu produktu un kopēja mārketinga attīstībai, kam pamatā ir tradicionālās ekonomiskās vērtības un vienota tematisko ciemu koncepcija. Līvānu novada Turku pagasta „Vidussalu” saimnieki piedāvā tematisko ciemu „Zāļu sievas noslēpumi”. Viņi meklē noieta tirgu Latgalē, Latvijā un Eiropā, savu pieredzi un prasmes piedāvā apgūt pagasta iedzīvotājiem, gan pamatskolas audzēkņiem, gan citiem interesentiem. Tālākā nākotnē cer veicināt ne tikai zāļu tējas ražošanu un pirts tradīciju attīstību, bet arī ekotūrismu. „Piens un medus” – tā saucas tematiskais ciems Līvānu novada Rožupes pagastā. Ciema mērķis ir atjaunot siera siešanas tradīcijas, uzlabojot receptūras, popularizēt senās prasmes, veicināt bitenieka aroda atdzimšanu, informējot par plašajām medus lietošanas iespējām. Ciems „Piens un medus” kalpos tradicionālo arodu popularizēšanai laukos, kas dos iespēju pelnīt iztiku, rādīt novada tradīcijas un savas prasmes tūristiem. Dabīgu ekoloģisko produktu vērtības atdzīvināšana, kas kalpotu par ekotūrisma piesaistes objektu Latgales reģionā. „Tekstila ciems „Madaras”” atrodas Līvānu novada Jersikas pagasta Stūrišķos. Idejas autori ir Līga Eiduka, Inese Valaine un Sandra Vigule. Viņas plāno pilnveidot tekstila darbnīcas attīstību, meklēt noieta tirgu. Savu pieredzi un prasmes piedāvā apgūt ne tikai vietējiem ļaudīm, bet arī atbraucējiem. Tekstila darbnīcas attīstība un tradicionālā aroda popularizēšana laukos dos iespēju lauku iedzīvotājiem pelnīt iztiku, rādīt tradīcijas. Tālākā nākotnē tas varētu sekmēt ne vien aušanas un adīšanas prasmju attīstību, bet arī aitkopības nozares atdzimšanu novadā. Floristikas ciems un dekoratīvo stādu audzēšana atrodas Līvānu novada Sutru pagasta Kažu ciemā. Plānots tiek izveidot tūrisma objektu „Mana ozolu aleja”, popularizēt stādaudzētavu SIA „LAND”, piesaistīt vairāk pircēju, tūristu, veidot vasaras nometnes bērniem un jauniešiem, popularizēt dārzkopja un florista amatus, organizēt tematiskos pasākumus. Līvānu novadā ir izstrādāti 2 maršruti aktīvajiem laivotājiem, kā arī ES programmas Interreg IIIA projekta „Exciting Cycling Net” (Aizraujošs veloceliņu tīkls Baltijas valstu ezeru zemē) ietvaros Līvānu novadā tika izveidoti četri aizraujoši velomaršruti ar atpūtas vietām:  Maršruts „Līvānu pilsēta”, distance 10 km 35 Noteikta teritorija, kas izmanto savu tradicionālo ekonomisko potenciālu konkurētspējīgu produktu veidošanā un kopēja mārketinga attīstībā par noteiktu tematiku
  • 162 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam  Maršruts „Grīvas loks”, distance 25 km  Maršruts „Staru loks” , distance 43 km  Maršruts „Stikānu loks” , distance 20 km Detalizēts laivošanas un velomaršrutu apraksts ir pieejams 7.pielikumā. Līvānu novadā aktīvu atpūtu (riteņbraukšanu) aktīvi popularizē biedrība „Veloklubs Līvāni”, kas tika izveidota 2008.gada janvārī. Biedrības pārstāvji aktīvi piedalās ar velosportu saistītās sacensībās un citās ar riteņbraukšanu saistītajās aktivitātēs Latvijā un ārvalstīs, kā arī organizē velosporta sacensības un citas ar riteņbraukšanu saistītas aktivitātes ģimenēm, komandām un citiem interesentiem Līvānu novadā. Paralēli tiek arī popularizēti un reklamēti velosportu un riteņbraukšanu atbalstošie vietējie uzņēmumi un organizācijas. Biedrība „Veloklubs Līvāni” ar ES un Līvānu novada domes līdzfinansējumu Līvānu pilsētās centrā (Rīgas ielā 77) ir izveidojusi sabiedrisko centru un modernu velosipēdu remontdarbnīcu. Vietējiem iedzīvotājiem tiks sniegti veloservisa pakalpojumi ar iespēju apgūt velosipēda remontēšanas prasmes, tiks sniegta informācija par biedrības "Veloklubs Līvāni" darbību un veiktajām aktivitātēm, kā arī popularizēta riteņbraukšana un veselīgs dzīvesveids Līvānu novada iedzīvotāju vidū. Popularizējot riteņbraukšanu tiks nodrošināta ne tikai iedzīvotāju mobilitāte, bet arī paaugstināta sabiedrības atbildība un apziņa par nepieciešamību saglabāt tīru apkārtējo vidi, uzlabot veselību un dzīves kvalitāti. Tūrisma informācija Par tūrisma nozari atbildīgā iestāde ir Līvānu novada domes 2001. gadā izveidotais Tūrisma informācijas centrs (TIC), kas atrodas Līvānu novada domes Plānošanas un attīstības daļas pakļautībā. TIC ir visu gadu funkcionējošs, ārzemju un vietējo ceļotāju, kā arī iedzīvotāju apkalpošanas uzņēmums, kas pieder pašvaldībai un atrodas TIC darbībai paredzētajās telpās – jaunizveidotajā Līvānu aktīvā tūrisma centrā, Līvānos, Domes ielā 1b. TIC galvenais uzdevums ir informēt par tūrisma pakalpojumiem un sniegt palīdzību tūrisma pakalpojumu izmantošanā. TIC ir vienotās valsts tūrisma informācijas sistēmas elements. Svarīgākās veiktās aktivitātes no tā izveidošanas sākuma ir: 1. Informācijas vākšana, apkopošana, analīze. 2. Tūrisma informācijas sniegšana. 3. Tūrisma objektu reklāma. 4.Dalība gadskārtējos tūrisma gadatirgos Latvijā un Eiropā sniedzot informāciju potenciālajiem tūristiem par Līvānu novada un Latgales tūrisma produktiem. 5. Aktīvākajiem Līvānu novada iedzīvotājiem un viesiem piedāvāt tūrisma un aktīvās atpūtas inventāru.
  • 163 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Līvānu novada tūrisma produktu attīstība nākotnē jābalsta uz piecām pamatvērtībām – kvalitāti, ilgtspējību, individualizāciju, augstu pievienoto vērtību, tūristu iesaisti un pieredzes gūšanu. Kvalitāte - vienota Līvānu novada tūrisma piedāvājuma pamata veidošana un nostiprināšana, paaugstinot tūrisma pakalpojumu kvalitātes līmeni. Ilgtspējība - Veidojot ilgtspējīgu tūrisma produktu, jāņem vērā, lai: 1) būtu ieguvumi vietējai ekonomikai; 2) attīstot tūrisma produktu tiktu nodrošināti sociāli ieguvumi vietējai sabiedrībai (piemēram, radītas jaunas darba vietas, izveidota jauna vai uzlabota esošā infrastruktūra); 3) tiktu saglabātas dabas vērtības; 4) tiktu saglabātas kultūras vērtības un tās tiktu integrētas tūrisma produktos. Individualizācija - paredz tūrisma piedāvājuma radīšanu vai pielāgošanu atbilstoši katras nišas un segmenta individuālajām vajadzībām. Augsta pievienotā vērtība - ar augstas pievienotās vērtības tūrisma produktiem tiek saprasti tādi produkti, kur pievienoto vērtību rada cilvēks ar savām zināšanām un profesionalitāti. Šāda produktu attīstīšana ir cieši saistīta tieši ar pašu tūrisma pakalpojumu sniedzēju vēlmi ieguldīt tajā savas zināšanas, pieredzi, pašiem radot pieprasījumu un sadarboties ar citiem. Tūristu iesaiste un pieredzes gūšana - šis tūrisma produktu pamatprincips paredz individuāli izstrādātu vai dažādu pakalpojumu sniedzēju sadarbības rezultātā radītu jaunu tūrisma produktu ieviešanu vai esošo pilnveidošanu tā, lai tas dotu tūristiem iespēju līdzdarboties, iesaistīties un piedzīvot emocijas, tādējādi gūstot jaunu, nebijušu pieredzi un kvalitatīvi aizpildītu laiku, kas veicinātu uzturēšanās ilguma palielināšanos un pozitīvas rekomendācijas. Līvānu novada tūrisma vīzija - Līvānu novads ir atpazīstams kā pievilcīgs tūrisma galamērķis, kas nodrošina sirsnīgu viesmīlību un tūristu vajadzībām atbilstošus, kvalitatīvus, ilgtspējīgus un autentiskus tūrisma produktus ar augstu pievienoto vērtību, ko rada cilvēks ar savām zināšanām, profesionalitāti un pieredzi. Lai to panāktu, liela nozīme ir kopējams teritorijas mārketingam. Teritorijas mārketings Reģionālo/teritoriālo mārketingu pareizāk būtu izprast vēl citādā veidā – tā ir vadības filozofija, kas prasa varas sistēmas un menedžmenta orientāciju uz teritorijas patērētāju mērķa grupu vajadzībām pēc precēm un pakalpojumiem36. Nevis vienai administrācijas nodaļai vai speciālai iestādei/ uzņēmumam, bet visiem, kas atbild par teritorijas likteni, 36 Арженовский И.В. Маркетинг региона. – //publicēts Mārketinga enciklopēdijas portālā – http://www.marketing.spb.ru, Sankt-Pēterburga.
  • 164 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam jāorientējas uz klienta vajadzībām un mērķa grupām, kā arī uz labāku un konkurētspējīgu priekšrocību veidošanu klientu labā, salīdzinot ar citām teritorijām. Attēlā zemāk parādīti reģiona/teritorijas mārketinga līmeņi, un pētījumi parāda šādus reģionālā/teritoriālā mārketinga galvenos mērķus: 1. Teritorijā izvietoto ražošanas un pakalpojumu uzņēmumu konkurētspējas uzlabošana/saglabāšana 2. Identifikācijas pakāpes ar savu dzīves vietu uzlabošana 3. Jaunu uzņēmumu piesaistīšana teritorijai 4. Popularitātes līmeņa veidošana, kas ir augstāks par vietējo, reģionālo (nacionālo) 37 Attēls 102: Reģionālā/teritoriālā mārketinga līmeņi Otrā līmeņa mērķi ir: vadības uzlabošana, kultūras pievilcības paaugstināšana un reģiona infrastruktūras uzlabošana. Visbeidzot, runa ir par to, lai reizē ar tā saucamajiem, „cietajiem” jeb objektīvajiem (piemēram, infrastruktūra) faktoriem mērķu grupu apziņā iesakņotos un pastiprinātos, tā saucamie, „mīkstie” jeb subjektīvie (piemēram, cilvēku uzskati) faktori. Lai veidotu Līvānu novadu kā tūristiem pievilcīgu vietu, nepieciešama šādā vietējā teritorijas mārketinga plāna izstrāde. 37 Котлер Ф., Асплунд К., Рейн И., Хайдер Д. Маркетинг мест. - //Стокгольмская школа экономики в Санкт-Петербурге, 2005. ,46 c.
  • 165 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam
  • 166 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam 1.19. EKONOMIKAS PAMATA INFRASTRUKTŪRA UN KOMUNĀLIE PAKALPOJUMI Komunālos pakalpojumus Līvānu novadā nodrošina pašvaldības SIA „Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība”, kas veic Līvānu pilsētas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apsaimniekošanu, ūdens ieguvi, uzkrāšanu un sagatavošanu lietošanai līdz padevei maģistrālajā ūdensvada tīklā, ūdens piegādi no padeves vietas maģistrālajos un iekš kvartālu tīklos līdz pakalpojuma lietotājiem, lietus ūdens un kanalizācijas novadīšanu, atkritumu apsaimniekošanu, Līvānu pilsētas apzaļumošanu, labiekārtošanu un ielu un ietvju uzturēšanu kārtībā. SIA „Līvānu dzīvokļu un komunālajā saimniecībā” 2011.gadā ir nodarbināti 116 cilvēki. SIA „Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība” pēdējo gadu laikā ir realizējusi sekojošus lielākos projektus:  „Ūdensapgādes pakalpojumu attīstība Austrumlatvijas upju baseinos” (2005 – 2010)  „Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izbūve Līvānos” (2006 – 2009)  „Kanalizācijas tīklu paplašināšana un rekonstrukcija Līvānos” (2007 – 2008)  „Dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtu izbūve Līvānos” (2008 – 2009) 2010.gada nogalē starp VARAM, Līvānu novada domi un SIA „Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība” tika noslēgta līguma vienošanās par projekta „Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Līvānos, II kārta” īstenošanu. Plānotais kopējais projekta īstenošanas ilgums no 2010.gada līdz 2014.gadam, kā rezultātā tiks izveidoti jauni ūdens pieslēgumi, palielinot kopējo centralizētajai ūdens apgādes sistēmai pieslēgto iedzīvotāju skaitu par 3% (no 69,1% uz 72%) un jauni kanalizācijas sistēmas pieslēgumi, palielinot kopējo centralizētajai kanalizācijas sistēmai pieslēgto iedzīvotāju skaitu par 8.9% (68,7% uz 77,6%). Dzeramais ūdens un kanalizācija Līvānu pilsēta Līvānos centralizēto ūdensapgādes sistēmu izmanto apmērām 63% iedzīvotāji. Pilsētas centralizētās sadzīves un komunālo notekūdeņu sistēmas kopgarums 24,94 km, no tiem spiedvadi ir 10,94 km.Pilsētas maģistrālais ūdensvada tīkla kopējais garums 13,4 km pilsētas teritorijā. „Dzeramā ūdens attīrīšanas stacijas izbūve Līvānos” ietvaros 2010.gadā izbūvēta jauna ūdens attīrīšanas stacija (ar projektēto jaudu 1800 m3/dnn), t.sk. tīrā ūdens rezervuārs, spiediena paaugstināšanas stacija. Tāpat rekonstruēta ūdens atdzelžošanas stacijas ēka, rekonstruēti četri artēziskie urbumi, slēgtas divas artēziskās akas, izbūvēti attīrītā ūdens cauruļvadi no spiediena paaugstināšanas stacijas līdz pieslēguma vietām Zaļā ielā un Biedrības ielā, kā arī izbūvēts skalošanas ūdeņu kanalizācijas cauruļvads līdz pieslēgumam pilsētas maģistrālajam kanalizācijas tīklam Zaļajā ielā. Līguma ietvaros piegādāts un uzstādīts arī dīzeļģenerators. Kopējam ūdens patēriņam un urbumu skaitam Līvānu pilsētā ir tendence samazināties, bet, pieslēdzot individuālo dzīvojamo māju rajonus pilsētas ūdensvada tīklam, patēriņš pakāpeniski varētu pieaugt.
  • 167 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Rožupes pagasts Eiropas Savienības projekta „Ūdenssaimniecības attīstība Līvānu novada Rožupes ciemā”ietvaros, Rožupes ciematā ir nomainīti visi esošie ūdens un kanalizācijas vadi pret jauniem. Kopējais ūdensvada garums Rožupes ciematā 4,2 km. Pieslēgumu skaits Rožupes ciema – 115. Līdz 2011.gada beigām tiks nodrošināti normatīvo aktu prasībām atbilstoši notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumi 75% no Rožupes ciema iedzīvotāju un dzeramā ūdens apsaimniekošanas pakalpojumi 78% no Rožupes ciema iedzīvotāju. Sutru pagasts Sutru ciemā centralizēti ūdeni piegādā pagasta pārvaldes ēkai, 20 „Līvānu māju” tipa mājiņām, 24 individuālo dzīvokļu un 27 dzīvokļu dzīvojamajām mājām. Kopējais ūdens apgādes tīkla garums ir 4,548 km. 2008.gadā Sutru pagasta Sutros tika uzstādīta dzeramā ūdens atdzelžošanas stacija. 2011.gadā pašvaldība turpina strādāt pie centralizētās ūdensapgādes sistēmas attīstības un ūdens kvalitātes uzlabošanas. 2011.gada beigāsirpabeigta ūdensvada rekonstrukcija kopā920 m garumā ciemā esošām individuālajām mājām, „Līvānu māju” tipa mājiņām un dzīvokļu mājām. Pašvaldībai pieder 3 ūdensapgādes urbumi. Tie ir ierīkoti 90–tajos gados, un to dziļums svārstās no 20–30 m. 5-7 gadu periodā ir paredzama nepieciešamība pēc viena papildus dziļurbuma, kuru plānots ierīkot no pašvaldības budžeta līdzekļiem. Tā kā ciemata centrā iedzīvotāji nodarbojas ar lopu audzēšanu, tad būtiska problēma ir kūtsmēslu un vircas neatbilstoša uzkrāšana un glabāšana, kas notiek atklātā laukā, nevis speciālās nosegtās vircu krātuvēs. Šāda lopu turēšanas prakse veicina organisko vielu infiltrāciju pazemes gruntsūdeņos un noteci uz virszemes ūdenskrātuvēm, tādējādi pasliktinot gruntsūdens kvalitāti un veicinot vietējo ūdenstilpju piesārņojumu. Kūtsmēslu neatbilstoša uzglabāšana veicina arī smaku izplatību ciemā. Jersikas pagasts Pašvaldības pārziņā ir centralizēta ūdensapgāde Jersikas pagasta ciemam Upenieki un Jersikas pamatskolai. Ciemam Upenieki dzeramais ūdens tiek ņemts no 1983.gadā ierīkotās artēziskās akas, urbuma dziļums 230 m, debits 1,2 l/sek. Tas apgādā daudzdzīvokļu māju, pagasta pārvaldes ēku, 24 privātmājas un individuālo veikalu „Pie Ilzes”. Jersikas pamatskolai ūdens tiek ņemts no 1975.gadā ierīkotās artēziskās akas, dziļums – 205 metri, debits 0,7 l/sek. Pēdējos gados lielas problēmas radīja paaugstināts dzelzs saturs ūdenī, taču 2011.gada septembrī tika pabeigta atdzelžošanas iekārtas uzstādīšana Upenieku ciema artēziskajam urbumam, kā arī ierīkots jauns gaisa kompresors, kas padod skābekli uz aerotanku. Katru gadu tiek sastādīta dzeramā ūdens monitoringa programma. Divas reizes gadā, vadoties pēc Veselības inspekcijas saskaņotā dezinfekcijas plāna, tiek veikta ūdens dezinfekcija. 2011.gadā par pašvaldības budžeta līdzekļiem ir uzsākta arī ūdensvadu rekonstrukcija, ko pilnībā plānots pabeigt līdz 2016.-2017.gadam atbilstoši pašvaldības budžeta iespējām. Apzināta arī ūdenstorņa restaurācijas nepieciešamība, kas tiks veikta no pašvaldības budžeta, taču šobrīd nav paredzams, tieši kad tas varētu notikt.
  • 168 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Rudzātu pagasts Centralizētā ūdensapgādes sistēma darbojas Rudzātu ciematā. To izmanto aptuveni 400 pagasta iedzīvotāji. Centralizētās ūdensapgādes tīklu kopgarums ir 5,327 km. Ūdensvads ir nodots ekspluatācijā 1982.gadā. Darbojas divi urbumi: urbums Nr.2 – ierīkots 1994.gadā, dziļums 90 m, Nr.3 – ierīkots 1994.gadā, dziļums 75 m. Gada jauda ūdens apgādes sistēmai 29500 m3 . Aptuveni 60% ūdensvada ir nomainītas caurules. 2006.gadā, ar Latvijas Vides aizsardzības fonda līdzfinansējumu, ir rekonstruēta dzeramā ūdens sagatavošanas stacija, kura nodrošina dzeramā ūdens atdzelžošanu. Jāturpina darbs pie atlikušā ūdensvada cauruļu nomaiņas. Tas tiek pakāpeniski darīts, katru gadu paredzot pašvaldības budžeta līdzekļus. Ūdensvada rekonstrukciju plānots pilnībā pabeigt līdz 2014.-2015.gadam. Turku pagasts Ciematā Jaunsilavas centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas izveidotas 1987.gadā. Kopējais Jaunsilavu ūdensvada tīkla garums 1,381 km. Ciematā Jaunsilavas: urbums Nr.1. izbūvēts 1970.gadā, dziļums 95 m. debits 3 l/sek, urbums Nr.2 izbūvēts 1987.gadā, dziļums 118m. debits 1,5 l/sek. Ciematā Turki: urbums Nr.1 DB Nr. 14305 indekss D3pl. izbūvēts 1961.gadā, dziļums 45 m. debits 6,4 l/sek. 2005.gadā, izmantojot Latvijas Vides aizsardzības fonda finansējuma līdzekļus, veikta atdzelžošanas iekārtu rekonstrukcija. Vides ministrija ERAF darbības programmas aktivitātes ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstībai apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000 ietvaros 2011.gada oktobrī apstiprinājusi projektu „Ūdenssaimniecības attīstība Līvānu novada Jaunsilavas ciemā”, kura ietvaros tiks veikta NAI, atdzelžošanas iekārtu, ūdensvadu un kanalizācijas tīklu būvniecība un rezultātā uzlabota vietējo iedzīvotāju pieeja kvalitatīvai ūdensapgādei un kanalizācijai. Līvānu novadā ir liels skaits bezsaimnieka urbumu, kuri nav privatizēti kopā ar tiem piegulošo zemi, tādēļ ir nepieciešama to konservācija. Pamatojoties uz novada ģeoloģiskās uzbūves īpatnībām, pastāv gruntsūdens un pazemes ūdens piesārņojuma draudi. Pēdējos gados arvien biežāk vērojami plūdi ne tikai Dubnā un Daugavā, bet arī novada mazākajās upēs. Privātmājās izmanto grodu akas un lokālos urbumus. Par šo ūdeņu kvalitāti ziņu nav. Galvenās dzeramā ūdens problēmas:neapsaimniekoti un netamponēti neizmantotie urbumi; pazemes ūdeņu piesārņojumu draudi no nesankcionētas notekūdeņu novadīšanas; nepilnīgs centralizētās ūdensapgādes tīkls Līvānos un pagastu lielākajās apdzīvotajās vietās; nehermētiskas vircu bedres un krātuves; notece no lauksaimniecības zemēm un rūpnieciskām teritorijām. Notekūdeņu attīrīšana un savākšana Komunālos pakalpojumus Līvānos nodrošina SIA „Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība”, bet novada pagastos centralizētos ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus nodrošina pagastu komunālās saimniecības. Pagastu ciemos centralizētajai kanalizācijai līdzīgi kā centralizētajai ūdens padevei ir pieslēgtas sabiedriskās iestādes un daļa no daudzdzīvokļu namiem un privātajām mājsaimniecībām.
  • 169 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Izmantojot Kohēzijas fonda iespējas, kopējā novadāmo notekūdeņu kvalitāte novadā ir būtiski uzlabojusies, jo ir atjaunotas un/vai rekonstruētas Līvānu pilsētas un pagastu lielāko apdzīvoto vietu notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Līvānu pilsēta Lietus ūdens kanalizācijas sistēma Līvānu pilsētā ir ļoti nepilnīga un aptver tikai nelielu pilsētas daļu. Kanalizācijas tīkli pārsvarā ir būvēti 1970–tajos gados, tie ir izgatavoti no keramikas cauruļvadiem. Attīrīšanas iekārtas ir būvētas 1971.gadā. To projektētā jauda ir 7500 m3/dnn, un tās bija paredzētas pilsētas un rūpniecības uzņēmumu notekūdeņu attīrīšanai, tādēļ pēdējā laikā to kapacitāte neatbilda novadītajam notekūdeņu daudzumam. Līvānos projekta „Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos” tika uzstādītas jaunas un mūsdienīgas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Rožupes pagasts Eiropas Savienības projekta ietvaros, Rožupes ciematā ir nomainīti visi esošie kanalizācijas vadi pret jauniem. Kopējais kanalizācijas tīklu garums ir 3,5 km. Pieslēgumu skaits Rožupes ciemā 115. Rožupes pagastā ir viena notekūdeņu attīrīšanas iekārta, kas atrodas Rožupes ciemā. Attīrīto notekūdeņu kvalitāte vienmēr atbilda visām normatīvajām prasībām. 2011.gada 19.augustā tiks pabeigta esošo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija. Viena no problēmām, kas saistāma ar kanalizācijas un ūdensapgādes nodrošinājumu iedzīvotājiem ir pēdējā laikā sastopamie dabas stihiju laikā radītie elektroenerģijas piegādes traucējumi, tādēļ vajadzētu nodrošināt nepārtrauktu elektroenerģijas piegādi ūdenssaimniecības elektroiekārtām, kā arī iegādāties attiecīgas jaudas elektroģeneratorus. Sutru pagasts Sutru ciemā, izņemot Līvānu tipa dzīvojamo māju iedzīvotājus, ir pieejama centralizēta kanalizācija. Kopējais kanalizācijas tīklu garums 1,4 km. Pagasta notekūdeņus attīra 1983.gadā būvēta notekūdeņu attīrīšanas iekārta. Katru gadu tiek veiktas notekūdeņu kvalitātes pārbaudes, pēc kurām konstatēts, attīrītā ūdens kvalitāte atbilst normatīvajiem aktiem, tomēr iekārtām būtu nepieciešama rekonstrukcija. Jersikas pagasts Ciemā Upenieki atrodas 1983.gadā uzstādītas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas BIO–100 ar jaudu 100 m3/dnn, kurām pieslēgtas Līvānu tipa dzīvojamās mājas, daudzdzīvokļu māja, pagasta pārvaldes ēka un individuālais veikals. Attīrīšanas iekārtas ir novecojušas, darbojas ar nepietiekamu slodzi. Jersikas pamatskolā no 2006.gada darbojas bioloģiskās attīrīšanas iekārtas TOPAZ–75 ar nominālo jaudu 12 m3/dnn, kā arī veikta notekūdeņu sistēmas rekonstrukcija. Lietus ūdens novadīšanas sistēmas ir tikai pie Līvānu tipa mājām. Rudzātu pagasts Centralizētā kanalizācijas sistēma darbojas Rudzātu ciematā. To izmanto aptuveni 400 pagasta iedzīvotāji. Centralizētās kanalizācijas tīklu kopgarums – 3,151 km. Ūdensvads ir nodots ekspluatācijā 1982.gadā. Pagasta teritorijā darbojas 1 attīrīšanas iekārta un 2 sūknētavas, kas ir uzbūvētas 1977.gadā. Attīrīto notekūdeņu kvalitāte šobrīd atbilst
  • 170 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam normatīviem. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ir novecojušas, nepieciešama to rekonstrukcija. Turku pagasts Ciematā Jaunsilavas centralizētās kanalizācijas sistēmas izveidotas 1987.gadā. Kopējais Jaunsilavu kanalizācijas tīkla kopgarums – 1,681 km. Notekūdeņus attīra bioloģiskajās attīrīšanas iekārtās BIO 50. Ciemata Turki ūdensvada tīkla garums 2535m, bet kanalizācijas tīklu garums 152m. Ir biežas avārijas, jo kanalizācijas tīkli novecojuši, un neskatoties uz to, ka notekūdeņi atbilst novadāmo ūdeņu kvalitātes kritērijiem, ļoti būtiska būtu kanalizācijas tīklu rekonstrukcija. Galvenās notekūdeņu problēmas: nepietiekams centralizētās kanalizācijas sistēmas pārklājums Līvānos un pagastu ciemos; notekūdeņu attīrīšanas iekārtu renovācijas nepieciešamība Turku un Rudzātu pagastos; nehermētisku krājējtvertņu izmantošana privātajā sektorā; nesankcionēta neattīrītu notekūdeņu novadīšana vidē; lietus notekūdeņu attīrīšanas problēma Līvānos. Atkritumu apsaimniekošana Galvenie atkritumu radītāji Līvānu novadā ir mājsaimniecības (70%), rūpniecības un komerciālie uzņēmumi (16%), valsts un pašvaldības institūcijas un iestādes (8%). 6% sastāda celtniecības atkritumi. Sadzīves atkritumu apsaimniekošana ir iekļauta Latvijas Vides politikas plāna prioritāro problēmu sarakstā, jo tie noslogo vidi ar savu lielo apjomu, ir ūdens, gaisa un augsnes piesārņojuma avots. Sadzīves atkritumu savākšana, izvešana ir viena no pašvaldības pastāvīgajām funkcijām. Sadzīves atkritumu apsaimniekošana Līvānu novadā tiek organizēta saskaņā ar pašvaldības pieņemtajiem saistošajiem noteikumiem. 2010.gadā atkritumu bija mazāk salīdzinoši ar 2008. un 2009.gadu. Līvānu novadā un pilsētā kopā ir ierīkoti 20 šķirošanas laukumi. Diemžēl iedzīvotāji atkritumus šķiro pasīvi. Līvānu pilsēta Līvānu pilsētā 2010. gada laikā tika savāktas 1647,80 tonnas atkritumu (t.i. katrs iedzīvotājs vidēji saražoja ap 120-130 kg atkritumu, kas ir daudz zemāks rādītājs nekā vidēji Latvijā, vai arī ne visi saražotie atkritumi nonāca līdz atkritumu apsaimniekotājam). Līgumus par atkritumu apsaimniekošanu ir noslēguši 75% no Līvānu pilsētas iedzīvotājiem. Galvenie bīstamo atkritumu radītāji pēc apjoma ir uzņēmumi, kuri veic mehānisko transporta līdzekļu apkopi (to darbības rezultātā rodas atstrādātās eļļas, eļļas filtri, svinu saturoši akumulatori, ķīmiskas vielas saturoši materiāli), degvielas uzpildes stacijas (naftas produktus saturošie atkritumi), medicīnas iestādes (vienreizējās lietošanas šļirces, pārsienamais materiāls), un fotolaboratorijas (ķīmiskie šķīdumi). Saražotos bīstamos atkritumus uzglabā katra uzņēmuma vai iestādes teritorijā, un, saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, kārtējā gadā uzkrātos bīstamos atkritumus ir jānodod savākšanas punktos tālākajai utilizācijai, lai neveidotos lieli bīstamas vielas saturošu atkritumu uzkrājumi.
  • 171 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Sutru pagasts Sutru pagastā atkritumu apsaimniekošanu veic SIA „Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība". Atkritumu apsaimniekošana notiek, atkritumu radītājam slēdzot līgumus par pakalpojumiem un atkritumu konteineru nomu, un norēķinoties par saņemtā pakalpojuma apjomu. Pagastā tiek apkalpotas apmēram 70 dzīvojamās mājas, kurām ir noslēgti līgumi ar atkritumu apsaimniekotāju. Daļa iedzīvotāju izmanto „maisu sistēmu” (iegādājoties speciāli trafarētus maisus, iespējams norēķināties par atkritumu izvešanas pakalpojumu). Atkritumu šķirošana uz vietas nenotiek. Pakalpojumu sniedzējs izved atkritumus arī no Sutru pamatskolas, pašvaldības ēkas un daudzdzīvokļu mājām. Atkritumu apsaimniekošanā iedzīvotāji iesaistās nelabprāt, jo pakalpojumu izcenojumi, pēc iedzīvotāju domām, ir pārāk augsti un neatbilst saņemtajai pakalpojuma kvalitātei. Tāpat tiek norādīta problēma, ka pakalpojumu sniedzēji nepārzina apkalpojamo teritoriju, tādējādi citreiz atstājot iedzīvotājus neapkalpotus. Viens no iedzīvotājiem vēlamajiem risinājumiem – publiska viedokļa uzklausīšana un abpusēji izdevīga risinājuma pieņemšana. Jersikas pagasts Atkritumu savākšana Jersikas pagasta teritorijā notiek centralizēti. Iedzīvotājiem, pagasta pārvaldei un Jersikas pamatskolai ir noslēgti individuālie līgumi ar SIA „Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība” par atkritumu izvešanu vienu reizi mēnesī. 2008.gadā pašvaldība centralizēti iepirka un pārdeva iedzīvotājiem 60 konteinerus. Tāpat ir iespēja SIA „Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība” nopirkt speciālus vienreizējus plastmasas maisus atkritumu īslaicīgai uzglabāšanai. Pašvaldībai ir noslēgts arī līgums ar SIA „Bīstamo atkritumu serviss” par bīstamo atkritumu (luminiscento lampu) apsaimniekošanu. Lampas tiek uzglabātas slēgtā konteinerā, kas reizi gadā tiek iztukšots. Rudzātu pagasts Par atkritumu apsaimniekošanu noslēgts līgums ar SIA „Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība”, kas izved atkritumus no visa pagasta teritorijas. Diemžēl iedzīvotāji pasīvi iesaistās centralizētajā atkritumu apsaimniekošanā. Nav iespējas veikt arī atkritumu šķirošanu. Atkritumu šķirošana nenotiek. Rudzātu ciemā atkritumus izved aptuveni reizi mēnesī. No lauku teritorijām atkritumi tiek izvesti pēc pieprasījuma. Turku pagasts Atkritumu apsaimniekošanu veic SIA „Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība". Izveidoti dalītās atkritumu šķirošanas laukumi Jaunsilavās, Turkos un Zundānos. Rožupes pagasts Rožupes ciemā ir divi atkritumu savākšanas laukumi, kur notiek sadzīves atkritumu šķirošana. Atkritumu izvešana ciematā notiek pēc nepieciešamības, ja konteineri piepildīti, tad notiek to izvešana. Lauku teritorijā atkritumi tiek savākti reizi trīs mēnešos. Līgumus iedzīvotāji noslēdz ar SIA „Līvānu dzīvokļu komunālā saimniecība”. Rožupes pagasta lauku teritorijā tiek izmantota arī „maisu sistēma” .
  • 172 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Galvenās atkritumu apsaimniekošanas problēmas: pasīva iedzīvotāju līdzdalība; mazaktīva atkritumu šķiroša; bīstamo atkritumu piejaukums sadzīves atkritumiem. Energoapgāde Rožupes un Turku teritoriju šķērso divas Daugavpils – Rīga virziena maģistrālās augstsprieguma elektrolīnijas. Līniju jauda ir 110 kV un 330 kV, teritorijā ir plaši sazarots 20 kV augstsprieguma un zemsprieguma elektrolīniju tīkls ar vairākām transformatoru stacijām. Līvānu pilsētas patērētāji tiek apgādāti ar elektroenerģiju no 110 kV apakšstacijas Nr.196, kura pieder SIA „Latvenergo". Apakšstacija atrodas Līvānu pilsētas austrumu daļā Celtniecības ielā. Tajā uzstādīti divi transformatori 110/20/6kV ar 16 mV jaudu katrs. Pavisam apakšstacijā ir desmit 6kV fīderi. Aizejošais 6kV tīkls – zemē ieguldīti kabeļi. Pilsētas komunālajiem patērētājiem elektroenerģija galvenokārt tiek pievadīta pa 20/0,4 kV sistēmu un rūpniecības nozaru 6/0,4 kV tīklu. Daļa pilsētas patērētāju pieslēgti GEPL (galvenajām elektropārvades līnijām) 20 kV Nr.23, Nr.24 un Nr.26, kuras tālāk apgādā pilsētai pieguļošos pagastus. Pilsētas centrālajā daļā 20 kV sadales tīkls galvenokārt ir kabeļu veidā. Patērētāju vairums elektroenerģiju saņem pa 20 kV sadales tīklu no 5 maģistrālajāmGEPL, kurām pieslēgtas 25 transformatoru apakšstacijas 20/0,4 kV ar summāro jaudu 8500kV. Kopējā pilsētas elektriskā slodze ir 4,1 mW. Tai skaitā komunālā/sadzīves slodze – 3,1 mW. Gāzes apgāde Daļa Līvānu un Rožupes pagasta ir nodrošināti ar iespēju izmantot dabas gāzi. Turkos daudzdzīvokļu un individuālo māju īpašnieki izmanto balonu gāzi. Dabas gāzi no centralizētā gāzes apgādes tīkla Turkos nav iespēju izmantot. Gāzesvads šķērso Turku teritoriju 11 km garumā. Nepārtrauktu dabas gāzes piegādi rūpniecības uzņēmumiem, Līvānu pilsētas un Rožupespagasta iedzīvotājiem, kā arī daļai Jersikas pagasta uzņēmumu nodrošina uzņēmums A/S „Latvijas gāze”. Dabas gāze no 1998.gada tiek padota no maģistrālā gāzes vada Rīga – Daugavpils caur gāzes regulēšanas staciju „Līvāni”, kura atrodas Rožupes pagasta teritorijā. Rožupes teritoriju šķērso Daugavpils – Rīga maģistrālais gāzes vads 14034 m garumā. Dabas gāzes lielākie patērētāji Līvānu novadā (bez pilsētas centralizētās siltumapgādes nodrošinātāja SIA „Līvānu siltums”) ir:  Rožupes pamatskolas katlumāja, novada iedzīvotāji  SIA „Biolitec”  SIA „Daugulis un partneri”
  • 173 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam  Līvānu slimnīcas katlumāja Dabas gāze tiek piegādāta 2457 dzīvokļiem. Kopējais dabas gāzes vadu garums ir 28162m, tai skaitā 21740m zema (0-0,05kg/cm²) un vidēja (0,05-3kg/cm²) spiediena gāzes vadi. Bez dabas gāzes daļa Līvānu pilsētas daudzdzīvokļu māju izmanto sašķidrināto gāzi, ko piegādā SIA „Latvijas propāna gāze”. Siltumapgāde Līvānu pilsētā ir centralizēta siltumapgāde. To pārrauga Līvānu novada pašvaldības SIA „Līvānu siltums”. Centralizēti apkure Līvānu pilsētā tiek nodrošināta 55 daudzdzīvokļu mājās un sabiedriskajos objektos, kas ir aptuveni 60% no pilsētas iedzīvotājiem. Lielākie uzņēmumi siltumapgādi pašu vajadzībām nodrošina ar savām katlu mājām. SIA „Līvānu siltums” 79% no pieslēgtajiem patērētājiem sastāda dzīvojamais sektors, 15% - budžeta iestādes un 6% - pārējie patērētāji. SIA „Līvānu siltums” katlu māja atrodas Jersikas pagastā (ar 1 gāzes katlu un 3 šķeldas katliem), tās jauda 1,5 reizes pārsniedz maksimālo slodzi. Siltumapgādei 90% izmanto šķeldu un tikai 10% dabasgāzi. Būtiska nozīme kurināmā veidu bilancē, sevišķi individuālo māju apkurē,ir malkai.
  • 174 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam 1.20. TRANSPORTA UN SAKARU INFRASTRUKTŪRA 2010.gadā tika veikta Līvānu novada autoceļu un ielu pārreģistrācija valsts reģistrā. Aktualizējot autoceļu tīklu, šobrīd reģistrā ir iekļauti 133 pagastu autoceļi, 28 pagastu ielas un 72 pilsētas ielas. Kopējais pašvaldības pārziņā esošo autoceļu un ielu kopgarums ir 277 km. Pēdējo trīs gadu laikā krasi samazināta valsts mērķdotācija pašvaldību autoceļu uzturēšanai. Līdz ar to Līvānu novada domes pamatuzdevums ar esošajiem mērķdotācijas līdzekļiem ir nodrošināt pagastu ceļu uzturēšanu, lai ceļi būtu izbraucami cauru gadu - gan vasarā, gan ziemā. 2010. gadā autoceļu un ielu ikdienas uzturēšanas darbiem bija izlietoti Ls 84046 un periodiskās uzturēšanas darbiem (kapitālajam remontam) Ls 46616. Rekonstrukcijas darbiem tika novirzīti tikai Ls 7000 (iepriekšējos gados Jersikas pagasta autoceļu rekonstrukcijai ņemto aizņēmumu pamatsummas atmaksai), bet rekonstrukcijas būvprojektu izstrādei izlietoti Ls 7825. Nelielu autoceļu posmu kapitālā remonta darbi tika veikti uz Rudzātu pagasta autoceļa Mālkalni-Vidi-Mežvidi, Sutru pagasta autoceļa Apšenieki-Kārļi, Rožupes pagasta autoceļa Muktpāveli-Laivacumi un Turku pagasta autoceļa Silavas-Daukstes. Līvānu pilsētā asfaltbetona segums atjaunots Oškalnu ielā. Ierobežotā finansējuma dēļ 2011. gadā ceļu un ielu kapitālais remonts izpaliek vispār un tiek veikti tikai ikdienas uzturēšanas darbi. Tikai pateicoties Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumam un pašvaldības pamatbudžeta līdzekļu investīcijām 2010. gadā veikti autoceļu un ielu rekonstrukcijas darbi. Līvānu pilsētā tika rekonstruētas Upes un Smilšu iela, Domes ielas posms no Zaļās ielas līdz Tradīciju laukumam, 2011.gadā noslēdzas arī Rīgas ielas gājēju ietvju un brauktuves nomaļu rekonstrukcijas darbi posmā no Rūpniecības ielas līdz Zemgales ielai. Sutru pagasta Uzvaras ielas, autoceļu Sutri-Sutri un Sutri-Druva rekonstrukcijai 2010. gadā investēti Ls 135069. 2010.gadā izstrādāti būvprojekti Jersikas pagasta autoceļu Jersika-Plintauka un Jersika- Ozoliņi un Rudzātu pagasta autoceļa Steķi-Medņevka rekonstrukcijai, kuru rekonstrukcijas darbi jau ir faktiski pabeigti. 2010. gadā pavasara plūdu seku novēršanai tika saņemta valsts finansiāla palīdzība un atjaunoti brauktuves segums un caurtekas uz Jersikas pagasta autoceļiem: Piebraucamais ceļš Dunavas pārceltuvei, Āriņi-Dimanti, Jersika-Plintauka ar kopējām darbu izmaksām Ls 28206. 2011.gadā turpināsies vērienīgi Līvānu pilsētas ielu rekonstrukcijas darbi, galvenokārt pateicoties Eiropas reģionālās attīstības fonda programmu finansējumam. Turpināsies Rīgas tranzīta ielas rekonstrukcija, tiks pabeigti Daugavpils ielas pagarinājuma būvdarbi, sakārtots Lāčplēša ielas posms no Dzelzceļa ielas līdz pilsētas tirgum. Autoceļi
  • 175 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Līvānu novadu un Līvānu pilsētu šķērso valsts galvenais autoceļš Rīga – Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas robeža (Pāternieki) (A6). Nākošais nozīmīgākais ir 1.šķiras ceļš Līvāni – Preiļi (P63), kā arī viensliežu neelektrificēta dzelzceļa līnija Rīga – Daugavpils. Tie nodrošina pilsētai un novadam labu sasniedzamību. Viena no galvenajām problēmām transporta infrastruktūras jomā Līvānu novadā ir autoceļu un ielu klājumu sliktā kvalitāte, kas ir svarīgs priekšnoteikums uzņēmējdarbības un tūrisma nozares attīstībai. Minēto problēmu pašvaldība sistemātiski risina sava budžeta ietvaros, kā arī piesaistot Eiropas Struktūrfondu finansējumu. Kopējās satiksmes gada vidējā diennakts intensitāte uz A6 ceļa (Rīgas iela Līvānos) ir 2418 automašīnas diennaktī un kravas transporta gada vidējā diennakts intensitāte ir 503 automašīnas diennaktī.38 Kravas transporta plūsmas kritums salīdzinoši ar iepriekšējiem gadiem ir divas reizes lielāks nekā vieglā transporta plūsmai, kas varētu būt skaidrojams ar saimnieciskās darbības samazināšanos. Pēc CSDD datiem Līvānu novadā uz 2011.gada 01.janvāri ir reģistrēti 4444 transportlīdzekļi (3442 – vieglie transporta līdzekļi; 327 – kravas transporta līdzekļi; 9 – autobusi; 430 piekabes un puspiekabes; 76 – motocikli, tricikli; 3 – kvadricikli; 157 – mopēdi).39 Valsts nozīmes autoceļu Līvāni – Preiļi (P 63) izmanto gan Līvānu novada iedzīvotāji (Sutru, Rožupes, Rudzātu pagasta iedzīvotāji, lai nokļūtu Līvānos), gan Preiļu novada iedzīvotāji izbraukšanai uz A 6 ceļa. Bez tam novada teritorijā ir vairāki vietējās nozīmes autoceļi, kas nodrošina satiksmes iespējas novada iekšienē un saistību ar blakus teritorijām. Turku pagastā vietējās nozīmes autoceļu garums ir55,01 km (2,3 km - asfaltbetona segums; 48,8 km – grants segums; 3,91 km – bez seguma). Rožupes pagastā vietējās nozīmes autoceļu garums ir 70,34 km (3,59 km - asfaltbetona segums; 61,30 km – grants segums; 5,45 km – bez seguma). Sutru pagastā vietējās nozīmes autoceļu garums ir 32,63 km (1,34 km - asfaltbetona segums; 29,93 km – grants segums; 1,36 km – bez seguma). Jersikas pagastā vietējās nozīmes autoceļu garums ir 31,43 km (0,99 km - asfaltbetona segums; 24,48 km – grants segums; 5,96 km – bez seguma). Rudzātu pagastā vietējās nozīmes autoceļu garums ir 40,98 km (0,16 km - asfaltbetona segums; 39,94 km – grants segums; 0,88 km – bez seguma). Līvānu novada pašvaldība, piesaistot Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansējumu, 2011.gadā realizē divus projektus pagastu teritorijās: „Rudzātu pagasta ceļa Steķi - Medņevka rekonstrukcija” un „Jersikas pagasta ceļu Jersika-Plintaukas un Jersika- Ozoliņi rekonstrukcija” ar mērķi uzlabot pagastu ceļu infrastruktūru. Rekonstruējamiem ceļiem līdz šim nav veikti rekonstrukcijas darbi, tiem ir mainīgs klātnes platums, nelīdzena brauktuve, neatbilstoša satiksmes organizācijas shēma un traucēta ūdens novade no ceļa 38 http://www.lvceli.lv/lv/Files/PageFiles/567/VA%20gadagramata2009.pdf 39 http://www.csdd.lv/?pageID=1296470925
  • 176 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam klātnes - tas ievērojami apgrūtina pārvietošanos. Projekta ietvaros tiks uzlabots ceļa segums un izbūvēti sāngrāvji, lai nodrošinātu virsūdeņu aizvadi, kā arī tiks uzstādītas ceļa zīmes satiksmes drošības organizēšanai. Projekta „Sutru pagasta ceļu rekonstrukcija” ietvaros ir rekonstruēta Sutru pagasta Uzvaras iela un autoceļš Sutri – Druva 0,941 km garumā, izbūvēta 5,5 m plata brauktuve ar 0,5 m platām nomalēm katrā ceļa pusē. Projekta realizācija nodrošina ērtu iedzīvotāju nokļūšanu dzīvojamajā rajonā un pakalpojumu sniegšanas vietās, kā arī ir paaugstināta iedzīvotāju drošība uz ielām. Līdzīga situācija ir vairākiem citu pagastu ceļiem vai to posmiem. Pašvaldība iespēju robežās plāno veikt pakāpenisku visu pagastu ceļu uzlabošanu, t.sk. tādus ceļus kā „Voļa – Līči” Rožupes pagastā. Ielu tīkls Novada ielu tīklu veido Līvānu pilsētas, Rožupes, Rudzātu, Jersikas, Turku un Sutru pagastu ielas. Pašreiz kopējais novada ielu garums ir 46,724 km, tai skaitā Līvānu pilsētā –35,144 km, no kuriem 31,175 ir asfaltbetona segums un 3,032 – grants segums; Rožupes ciemā kopējais ielu garums ir 2,39 km, no kuriem 1,72 km ir asfaltbetona segums, 0,26 km grants un 0,41 km ir bez seguma; Rudzātu ciemā – 1,94 km, kur visas ielas ir ar asfaltbetona segumu; Jersikas ciemā – 5,06 km, no kuriem asfaltbetona segums ir 4,34km un šķembas – 0,72km; Turku ciemā – 0,85 km, no kuriem 0,58 km ir asfaltbetona segums un 0,27 km ir grants segums; Sutru ciemā ielu kopgarums ir 1,34 km, kur ir asfaltbetona segums. Līvānu pilsētu 4,12 km garumā šķērso valsts galvenais autoceļš Rīga – Daugavpils (pilsētas robežās Rīgas iela). Rīgas iela ir Līvānu pilsētas centrālā iela, ap kuru vēsturiski veidojusies galvenā pilsētas apbūve. Tā kā iela vienlaicīgi ir valsts galvenā autoceļa A6 turpinājums pilsētas teritorijā un kalpo tranzīta un vietējo automobiļu satiksmei, pašvaldībai vienmēr ir bijis svarīgs jautājums par satiksmes drošības līmeņa uzlabošanu visā ielas garumā. Pēdējos gados Līvānos Rīgas ielas atjaunošanas darbi notika vairākos posmos, pašreiz norit beidzamie Rīgas ielas rekonstrukcijas darbi. Pašreiz notiek darbi pie gājēju un velobraucēju celiņu ierīkošanas pašā pilsētas nomalē, kur pilsēta robežojas ar Jersikas pagastu. Ielas labajā pusē – braucot Daugavpils virzienā top gājēju – velosipēdistu celiņš 2,5 metru platumā, kreisajā pusē – gājēju celiņš. Tiek ierīkots arī apgaismojums. Rekonstrukcijas darbi tiek veikti projekta „Līvānu pilsētas Rīgas tranzīta ielas posmu sakārtošana” ietvaros, kur projekta galvenais mērķis ir paaugstināt komforta un satiksmes drošības līmeni visiem ceļu satiksmes dalībniekiem, rekonstruējot un attīstot vairāku Rīgas ielas posmu nolietoto infrastruktūru. Šajā Rīgas ielas posmā (no Zemgales ielas līdz degvielas uzpildes stacijai „Latvijas nafta”)ne velobraucējiem, ne gājējiem trotuārs nekad nav bijis, pārvietoties varēja tikai pa šaurām iemītām taciņām līdzās ceļa brauktuves daļai. Pabeidzot Rīgas ielas rekonstrukcijas darbus, veloceliņš būs visā ielas garumā. Tās otrajā galā – virzienā uz Rīgu – aiz Robežu ielas jau gandrīz divus gadus pilsētnieku un Jaunsilavas iedzīvotāju ērtībām
  • 177 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam kalpo lieliski uzbūvēts veloceliņš ar visu apgaismojumu. Par tā ierīkošanu gādāja A/S „Latvijas Valsts ceļi”. 2009. gadā Līvānu novada dome uzsāka realizēt projektu „Rīgas ielas gājēju ietvju un brauktuvju nomaļu rekonstrukcija posmā no Rūpniecības ielas līdz Zemgales ielai”. Projektā, atbilstoši noteiktajiem būvnormatīviem un standartiem, 0,473 km garumā tika rekonstruētas gājēju ietves, 4 krustojumi (ar Zemgales, Dzelzceļa, Avotu un Rūpniecības ielām) un 3 autobusa pieturas, tika izbūvēti arī veloceliņi, uzstādītas ceļa zīmes un izveidoti horizontālie apzīmējumi, tādējādi sakārtojot autotransporta, velosipēdistu un gājēju plūsmas. Visi būvdarbi objektā ir pabeigti, -pilsētnieku ērtībai projektā tika uzstādīti arī jauni soliņi un atkritumu urnas. Tilti Līvānu pilsētā ir autotransporta tilts, kurš šķērso Dubnas upi un atrodas Rīgas ielā autoceļa Rīga – Daugavpils 170. km. Tilta garums 62,20 m. 2004.gadā pabeigta tilta rekonstrukcija. Kustība pāri tiltam organizēta divos virzienos pa vienai joslai. Abos virzienos ierīkots gājēju un velotransporta trotuārs. Līvānu pilsētā Dubnas upi šķērso arī dzelzceļa tilts. Zaļo ielu un Vecticībnieku ielu savieno gājēju / velosipēdistu tilts. Rožupes pagastā ir divi auto tilti pāri Dubnas upei un šaursliežu dzelzceļa tilts pāri Dubnai. Vēl divi tilti ir pāri Ošas upei, viens pāri Sumankas upei un viens tilts pāri Feimankai. Kopumā pāri upēm ir piecas trošu laipas. Turku pagastā ir 2 tilti, viens tilts Turkos (Greduši – Dabari) un Zundānos, abi tilti šķērso Neretas upi. Rudzātu pagastā ir 2 tilti, viens tilts atrodas Rudzātu ciemata centrā pāri Ošas upei, otrs tilts – pāri Saunas upei. Dzelzceļš Līvānu novadā atrodas divas dzelzceļa stacijas – Līvānos un Jersikā. Novada teritoriju šķērso viensliežu neelektrificēta dzelzceļa līnija Rīga – Daugavpils. Pilsētas centrālajā daļā izvietota IV klases stacija, attālums līdz tuvākajām mezglu stacijām Krustpils – 29 km un Daugavpils – 60 km. Stacija nodrošina preču un pasažieru vilcienu tranzīta kustību, pasažieru pārvadājumus, apkalpo Līvānu novada un blakus esošo novadu rūpniecības uzņēmumus. Stacijā ir 5 sliežu ceļi, tai skaitā viens galvenais ceļš un 20 pārmijas. Sliežu ceļa kopgarums stacijā ir 2500 m, ārpus stacijas – 1520 m. Velotransporta kustības organizācija Līvānu novada dome mērķtiecīgi veicina velotransporta attīstību un redz tā būtisko nozīmi gan novada un pilsētas transporta sistēmā un infrastruktūrā kopumā, gan arī aktīvā tūrisma attīstības kontekstā. Velotransports nodrošina ne tikai iedzīvotāju mobilitāti, bet
  • 178 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam paaugstina sabiedrības atbildību un apziņu par nepieciešamību saglabāt apkārtējo vidi, uzlabot veselību un dzīves kvalitāti. Jāatzīmē, ka Līvānu novadā riteņbraukšanai ir piemērotas 162 dienas gadā un ka Līvānu pilsētā uz 1000 iedzīvotājiem ir 200 velosipēdi. Velotransporta popularizēšana ir sekmējusi vietējo tradīciju attīstību. Piemēram, kopš 2005.gada ik gadu Līvānos tiek organizēti dažādi riteņbraukšanu popularizējošie pasākumi: Eiropas mobilitātes nedēļa, organizēti konkursi (tādi kā „Uz skolu ar velosipēdu”, „Uz darbu ar velosipēdu”), novada skolu skolēni regulāri tiek informēti par drošu riteņbraukšanu, ik gadu Līvānu novada iedzīvotājiem tiek dota iespēja kārtot ceļu satiksmes drošības noteikumu eksāmenu un iegūt velosipēdista vadītāja apliecību. Līvānu novada pašvaldība, rekonstruējot kādu ielas posmu Līvānu novadā, ar mērķi uzlabot ceļu satiksmes drošību, būvē arī standartiem atbilstošus veloceliņus. 2011.gadāpabeidzot rekonstrukcijas darbus uz Rīgas ielas, veloceliņš būs pieejams visā ielas garumā (4,12 km). Ūdens transportam Līvānu novadā raksturīgas 2 pārceltuves - pārceltuve pār Daugavu Līvānos (Līvāni – Dignāja) un pārceltuve „Dunava” Jersikas pagastā (Jersika – Dunava). Sabiedriskais transports Līvānos ir pieejams autobusu un dzelzceļa sabiedriskais transports. Pasažieru pārvadājumus ar autobusiem pārsvarā veic Jēkabpils pašvaldības uzņēmums „Jēkabpils autobusu parks”. Pasažieru pārvadājumus Līvānu novada teritorijā nodrošina arī citi pārvadātāji: SIA „Dautrans” maršrutā „Rīga – Daugavpils –Vitebska, SIA „Daugavpils autobusu parks” maršrutā Daugavpils – Rīga, AS "CATA" maršrutā Cēsis – Līvāni – Daugavpils, AS „Nordeka” maršrutā Rīga – Daugavpils – Krāslava, SIA „NormaA”, AS „Nordeka” maršrutā Rīga – Malta – Rēzekne un SIA „Dautrans”, SIA „Daugavpils autobusu parks” maršrutā Rīga – Krāslava. Labākas sabiedriskā transporta priekšrocības ir Līvānu pilsētā, kur vidēji reizi stundā kursē autobusi uz Rīgu vai Daugavpili, retāk uz Preiļiem, Rēzekni, Krāslavu. Tie ir gan starptautiskie reisi kā Rīga – Daugavpils – Vitebska, gan starppilsētu kā Preiļi – Rīga, Aglona – Rīga vai Jēkabpils – Līvāni –Daugavpils. Ar to izskaidrojams, ka Līvānu novada pašvaldībai nav nepieciešamība organizēt neatkarīgus pasažieru transporta pārvadājumus. Autoosta atrodas Rūpniecības ielā pilsētas centrālajā daļā, blakus dzelzceļa stacijai. Salīdzinoši bieža ir autobusu kustība cauri Rožupes pagastam (pa autoceļu Līvāni – Preiļi). Šeit kursē vairāki reisi dienā – „Preiļi – Steķi - Rožupe – Līvāni”, „Preiļi – Jēkabpils”, „Jēkabpils – Jaunaglona”, „Preiļi – Līvāni”, „Preiļi – Rīga”, „Preiļi – Rudzāti – Līvāni”, „Preiļi – Spričvecumi – Līvāni”, „Preiļi – Upmala – Vanagi – Līvāni”. Sabiedriskos pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu nodrošina AS „Pasažieru vilciens”, kas notiek maršrutā Rīga – Daugavpils, Līvānu novada teritorijā ir divas dzelzceļa stacijas „Līvāni” un „Jersika”. No Līvāniem uz galvaspilsētu Rīgu un Daugavpili darba dienās kursē 6 reisi dienā, bet nedēļas nogalēs 4 reisi dienā.
  • 179 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Sakaru infrastruktūra Sakaru komunikāciju jautājumi ir valsts vai privāto uzņēmumu bizness. Līvānu novada dome ir veicinājusi un finansiāli atbalstījusi interneta infrastruktūras izveidi pašvaldības iestādēs. Informācija par pašvaldības darbu, pieņemtajiem lēmumiem, aktualitātēm, saistošajiem noteikumiem, pasākumiem u.c. iedzīvotājiem visātrāk ir pieejama Līvānu novada mājas lapā www.livani.lv Telekomunikācijas Izmantojot fiksēto telefonu sakaru tīklu telekomunikācijas Līvānu novadā nodrošina SIA “Lattelekom”, mobilo sakaru operatori: LMT, TELE2 un BITE, kuru sakaru bāzes stacijas (torņi) atrodas novada teritorijā. Mobilo sakaru operatori nodrošina labu dzirdamības nodrošinājumu Līvānos un lielākajā daļā Līvānu novada teritorijas. Internets Interneta pārklājuma kopumā novadā nav apmierinošs, kas sevišķi kavē sekmīgu lauku teritoriju attīstību un pievilcīgas dzīves vides nodrošināšanu pagastu teritorijās. SIA “Lattelekom” piedāvā DSL un optiskā interneta pieslēgumu (pieejams tikai Līvānu pilsētā). Šo pieslēguma variantu izmanto daudzu dzīvokļu un mājsaimniecību īpašnieki, kā arī juridiskās iestādes. Līvānu pilsētas Rīgas ielā nodrošinājums ar interneta sakariem ir pieejams caur SIA „Lattelekom” optisko kabeli, taču tā reāla ieviešana patērētājam ir salīdzinoši dārga. Tuvākajos gados SIA „Lattelekom” plāno ierīkot arī pārējā Līvānu pilsētā optisko tīklu, kas pavērs daudz plašākas interneta izmantošanas iespējas un datu pārraides ātrumu, kvalitāti. Elektronisko sakaru operatori: SIA „Lattelekom”, SIA „Latnet”, SIA „Livenet” un SIA „IT-S” nodrošina platjoslas pastāvīgā interneta pieslēguma 2 Mbit/s un vairāk pakalpojumus Līvānu novadā. Bez mobilo operatoru piedāvātā „mobilā interneta” Līvānu novada iestādēm, uzņēmumiem un mājsaimniecībām šobrīd ir pieejami sekojošie pastāvīgā interneta pieslēguma veidi:  Bezvadu internets (radiolinks);  Pastāvīgais pieslēgums mājsaimniecībā, izmantojot vara kabeļus;  Pastāvīgais pieslēgums mājsaimniecībā, izmantojot optisko kabeli;  Kabeļtelevīzijas internets (kabeļtelevīzijas operatoriem). Papildus Līvānu novada teritorijā iespējams piekļūt interneta resursiem, izmantojot bezvadu datu pārraidi, ko piedāvā Latvijā esošie mobilo sakaru pakalpojumu sniedzēji: SIA „Latvijas Mobilais Telefons”, SIA „Tele 2”, SIA „TRIATEL” un SIA „BITE”. Interneta datu pārraides ātrums un kvalitāte ir atkarīga no atbilstošā vietā esošā sakaru tīkla pārklājuma. Joprojām aktuāls jautājums ir ātrs, salīdzinoši lēts internets visā novada teritorijā. Līvānu novadā ir pieejami arī vairāki publiskie interneta punkti, kas atrodas visās novada bibliotēkās, pagasta pārvaldēs un Līvānu novada domē.
  • 180 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Pašvaldības saimniecisko dzīvi nākotnē pozitīvi ietekmēs platjoslas pastāvīgā interneta pieslēgums, jo tas veicinās uzņēmējdarbību un nodarbinātību, atbalstīs attālināto izglītošanos. Televīzija Kopš 2010. gada 1. jūnija VAS “LATVIJAS VALSTS RADIO un TV CENTRS” ir pārtraucis analogo apraidi Latvijas teritorijā un apraide tiek nodrošināta digitālā formātā. Visā Līvānu novadā ir pieejama digitālā televīzija bez maksas LTV1, LTV7, LNT, TV3, TV5 un reģionālā televīzija. Signāls ir uztverams no Daugavpils, Viesītes un Rēzeknes radiotorņiem (pārsvarā no Daugavpils). Problēma, kas var ierobežot televīzijas pieejamību iedzīvotājiem ir nespēja iegādāties digitālās televīzijas „dekoderi”. Vairākos veidos ir iespējas uztvert TV programmas pa samaksu: 1) papildus iegādājoties Lattelekom karti, kuru pieslēdz „dekoderim”, var skatīties papildus daudzus TV kanālus, 2) daudzām mājsaimniecībām, kurām pieejams Lattelekom DSL vai optiskais internets(pārsvarā Līvānu pilsētā) ir iespējams iegūt TV skatīšanās iespējas caur interneta tīklu, 3) lielākajā daļā Līvānu pilsētas daudzdzīvokļu māju ir pieejams SIA „IZZI” un SIA „Scintilla” kabeļtelevīzijas pieslēgums, 4) jebkurā novada mājsaimniecībā ir iespējams uzstādīt un skatīties TV programmas izmantojot satelīta pieslēgumu, piem. VIASAT. Radio pārklājums Līvānu novadā ir dzirdamas populārākās radio stacijas: Latvijas radio 1, Latvijas radio 2, SWH, Star FM, Radio1, Latgales radio, u.c.
  • 181 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam 1.21. INVESTĪCIJU VIDE Līvānu novada investīciju vide stipri neatšķiras no Latvijas kopējās situācijas. Investīciju piesaiste ir daudzpakāpju process, kas parasti ietver investīciju vides analīzi, investīciju nepieciešamības argumentāciju, investora peļņas gūšanas iespēju detalizētu izpēti, investīciju alternatīvu analīzi, finansēšanas stratēģiju izpēti, investīciju projektu dokumentācijas izstrādi sarunām ar potenciālajiem investoriem, investoru meklēšanu, izvērtēšanu un atlasi, klātienes sarunas ar investoriem, pašu investīciju ieguldīšanas procesu, kā arī investīciju projekta nosacījumu ievērošanas kontroli. Visā šajā procesā, praktisku izdošanos nosaka vairāki kritiski veiksmes faktori, t.sk. investīciju projekta analīzes detalizācijas pakāpe, potenciālo investoru meklēšanas aktivitātes līmenis, investīciju projekta dokumentācijas pamatotība, caurskatāmība, skaidrība, kā arī sarunu ar investoriem procesa efektivitāte. Pašvaldībai tas nozīmē nepieciešamību nodrošināt atbilstošus kvalificētus cilvēkresursus visu pasākumu profesionālai veikšanai, kas Līvānu novada pašvaldībā – kā lielākajā daļā Latvijas pašvaldību – šobrīd ir problemātiski. Nepieciešams paaugstināt pašvaldības darbinieku kapacitāti investīciju vides attīstības jautājumos, t.sk. investīciju vides un procesa skaidrošana, praktiska modelēšana un profesionālo prasmju un iemaņu apgūšana. Latvijas valdība pastiprinātu uzmanību velta uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, birokrātisko procedūru samazināšanai uzņēmumu nodibināšanā, to darbības izbeigšanā, nodokļu samaksā, kā arī citos gadījumos, komersantiem saskaroties ar valsts normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi. Pēc veiktajām izmaiņām normatīvajos aktos no 2010.gada uzņēmumu var izveidot divu dienu laikā. Uzņēmēji var pretendēt uz ES struktūrfondu atbalsta shēmu līdz 2013. gadam un turpmākajam periodam. Uzņēmējdarbības atbalstam valstī izveidoti nozīmīgi atbalsta pasākumi, kurus daļēji var izmantot arī Līvānu novada uzņēmēji, piem., valsts atbalsta programmas, biznesa inkubators u.c. pasākumi. Aktīvu palīdzību un atbalstu uzņēmējiem sniedz Ekonomikas ministrijas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un Ārvalstu investoru padome. Taču neskatoties uz to, ir daudzas problēmas, uz ko norāda gan Latvijā veiktās aptaujas, gan arī Līvānu novada uzņēmēju pieredze:  85% uzņēmēju kā galveno mīnusu min nestabilo nodokļu sistēmu;  nodokļu politikā nepieciešams pieņemt moratoriju, ka nodokļi netiks mainīti vismaz divus gadus, kas dotu iespēju uzņēmējiem un investoriem plānot savu darbību;  62% norādījuši uz zemo uzticību savai valstij;  36% norāda uz lielo ēnu ekonomikas īpatsvaru kā Latvijas investīciju vides problēmu un, lai to mazinātu, būtu jāievieš nulles deklarācija;  ekonomikas attīstība jāplāno 25 gadu perspektīvā – nevis runājot frāzēs, bet nosakot konkrētus īstenojamos darbus, savukārt, valsts budžets būtu jāveido vismaz 5 gadu perspektīvā;
  • 182 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam  32% no aptaujātiem Latvijas uzņēmumiem ir atzinuši, ka nepieciešamas pārmaiņas prioritāro nozaru sarakstā;  81% uzņēmēju pamanījis, ka valdības līmenī sarunas ar nozaru pārstāvjiem notiek pārāk lēnu;  attiecībā pret finansējuma pieejamību uzņēmēji ir noskaņoti salīdzinoši skeptiski – 79% uzskata, ka Latvijā ir ierobežots banku finansējums, bet 75% ir pārliecināti, ka informācija par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem un arī citiem fondiem nav pārskatāma. Valdības dokumentā „Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pamatnostādnes 2010. – 2016.gadam” starp priekšlikumiem uzņēmumu globālās konkurētspējas paaugstināšanai minēti arī šādi investīciju vidi veicinoši pasākumi:  īstenot ārvalstu tiešo investīciju piesaistes pasākumus;  pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, nodrošinot vienotu uzņēmējdarbības uzraudzības sistēmu, nolūkā samazināt uzņēmuma izmaksas dažādu birokrātisku procedūru izpildē un mazināt laika patēriņu saskarsmē ar valsts institūcijām formālu darbību izpildē;  sekmēt kvalitatīva, tirgū pieprasīta darbaspēka sagatavošanu, kvalifikācijas paaugstināšanu un pārkvalifikāciju ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem;  paplašināt ārvalstīs darbojošos Ārējās ekonomiskās pārstāvniecības un Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs. Diemžēl nav minēts konkrēti kas kam būtu jādara, lai šos mērķus sasniegtu, un lielā mērā šo uzdevumu izpilde jāveic valsts līmenī. Investīciju apjoms ir atkarīgs no vairākiem faktoriem: 1) kādi apstākļi un priekšnoteikumi tiks radīti investīciju ienākšanai, respektīvi, no investīciju politikas (ja tiek radīti labvēlīgi apstākļi investīcijām ražotnēs, piemēram, prioritārajās nozarēs, investīciju apjomi var saglabāties ievērojami); 2) liela nozīme ir kopējam valsts, reģiona un arī konkrētas pašvaldības tēlam un reitingam investoru acīs; 3) no investīciju plūsmas, ko ietekmēs kopējā situācija pasaules ekonomikā un investoru attieksmes pret kādu konkrētu pasaules reģionu. Svarīgi pievērst pietiekošu uzmanību novada teritorijas mārketinga pasākumiem, t.sk. atsevišķu teritoriju/zemes gabalu mārketingam investoru piesaistei, kā arī novada kopējam mārketingam tūristu un jaunu iedzīvotāju piesaistei. Viens no konkrētiem risinājumiem ir neapsaimniekoto zemes gabalu (industriālajā teritorijā) datu bāzes izveide, zemes gabalu aprakstīšana un ievietošana Latvijas investīciju un attīstības aģentūras pārraudzībā esošajā Investīciju projektu datu bāzē, kas palielinās informāciju par šīm teritorijām un veicinās potenciālo investoru piesaisti.
  • 183 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam 1.22. UZŅĒMĒJDARBĪBAS ATBALSTS Līvānu novads pozicionē sevi kā pašvaldību, kura veido uzņēmējdarbību un inovāciju rosinošu vidi. Līvānu novadā ir izveidotas vairākas uzņēmējdarbības atbalsta struktūras: Līvānu Inženiertehnoloģiju un inovāciju centrs (LIIC) LIIC darbojas kopš 2006. gada un ir Līvānu novada domes struktūrvienība. LIIC tika izveidots PHARE 2003 programmas projekta „Latgales inženiertehnoloģiju klastera izveide” ietvaros. Pirmajos divos gados LIIC darbojās ar valsts finansiālu atbalstu, kopš 2011.gada sākuma LIIC saņem Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējumu projekta „Biznesa inkubatora IDEJU VIESNĪCA” ietvaros. LIIC piedalās projekta aktivitāšu realizēšanā Līvānu novadā un Dienvidlatgales reģionā, projekta koordinators ir Latgales Aparātbūves tehnoloģiskais centrs. LIIC galvenokārt veic biznesa inkubatora funkcijas, piedāvājot jaundibinātiem uzņēmumiem biroja telpas un konsultatīvo atbalstu, kā arī tiek iznomātas telpas dažādiem pasākumiem – konferencēm, semināriem, sanāksmēm un apmācību kursiem. LIIC darbības uzdevums ir sniegt jaunajiem uzņēmumiem atbalsta pakalpojumus (inkubatora telpu īre, juridiskie, grāmatvedības, biroja u.c. pakalpojumi), veicinot to izveidošanos, attīstību un nostiprināšanos Līvānu novadā. Kopā LIIC pieejamas septiņas atsevišķas biroja telpas. Atbilstoši Biznesa inkubatora nolikumam uzņēmumi, kas nav vecāki par diviem gadiem, LIIC telpas var izmantot trīs gadus pēc kārtas, tāpēc vairākiem uzņēmumiem, kas sasnieguši šo termiņu, bija jāpārceļas uz citu vietu. Attēls 103: Līvānu inženiertehnoloģiju un inovāciju centrs (Domes ielā 3, Līvānos) Uzņēmēju (u.c. klientu) skaits, kas vidēji gada laikā izmantojuši LIIC pakalpojumus (pēc LIIC vadītājas Zanes Gaidukas datiem), ar katru gadu pieaug: 2009.gads 2010.gads 2011.gada 1.pusē
  • 184 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Sniegtas konsultācijas uzņēmumu pārstāvjiem un 87 120 63 topošajiem uzņēmējiem Biznesa veicināšanas pasākumu apmeklētāju skaits 600 800 480 kopā Noorganizēti semināri, informatīvas sanāksmes, 7 19 21 diskusijas Sastādīti tehnoloģiju piedāvājumi EEN tīklā 2 0 0 Sastādīti tehnoloģijas pieprasījumi EEN tīklā 1 3 2 Noorganizētas Uzņēmēju padomes sanāksmes n/a 4 6 Tabula 21: Līvānu inženiertehnoloģiju un inovāciju centra sniegtie pakalpojumi un to skaits LIIC nodrošina arī t.s. Biznesa inkubatoru programmas sniegtos atbalsta pasākumus: 2009.gadā – 5 jaundibinātie uzņēmumi nomāja telpas, 8 virtuāli uzņēmumi; 2010.gadā – 2 jauni uzņēmumi jaunā BI atbalsta programma (2010. gada nogale); 2 uzņēmumi iepriekšējie nomnieki līdz 3 gadu vecumam; 10 uzņēmumi virtuāli (biroja juridiskās adreses, konsultācijas); 2011. gada 1.pusē – 12 uzņēmumi virtuāli (izmanto biroja juridisko adresi, vispārējās konsultācijas); 4 uzņēmumi ir iesaistīti BI atbalsta programmā. Pēc statistikas datiem var secināt, ka pēdējā gada laikā ir palielinājusies jauno uzņēmēju interese par Līvānu Biznesa inkubatora sniegtajiem pakalpojumiem. Intereses pieaugums ir izskaidrojams ar to, ka valstī ir mainījusies likumdošana un ir radusies iespēja dibināt uzņēmumus ar minimālu starta pamatkapitālu, kā arī ir pieejamas Hipotēku bankas atbalsta programmas tieši uzņēmējdarbības uzsākšanai, tāpat arī LAD atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai tieši lauku teritorijās. Ar LIIC atbalstu, kopš 2007.gada ir nodibināti 30 jauni uzņēmumi: 2007.gadā – 4 uzņēmumi; 2008.gadā – 8 uzņēmumi; 2009.gadā – 6 uzņēmumi; 2010.gadā – 5 uzņēmumi un 2011.gada 1 pusgadā – 7 uzņēmumi. LIIC sadarbības partneri: Latvijas Tehnoloģiskais centrs (LTC), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), Latgales Aparātbūves tehnoloģiskais centrs, Eiropas Biznesa atbalsta tīkls Latvijā (EEN), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Valsts Ieņēmumu dienests (VID), LR Patentu valde u.c. Latgales mākslas un amatniecības centrs (LMAC) LMAC sniedz atbalstu vietējiem amatniekiem, nodrošinot vietējo amatnieku izstrādājumu (dažādu tekstilizstrādājumu, māla un porcelāna izstrādājumu, u.c.) popularizēšanu un pārdošanu tūristiem turpat uz vietas Latgales mākslas un amatniecības centrā, kā arī informējot par iespējām piedalīties dažādos gadatirgos, izstādēs ārpus Līvānu novada un arī ārpus Latvijas. Līvānu novada domes lauku atbalsta daļa Lauku atbalsta daļa sniedz konsultācijas un informāciju z/s, piemājas saimniecībām, IU un SIA, kas nodarbojas ar lauksaimniecību. Konsultācijas lielākoties tiek sniegtas par Eiropas
  • 185 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Savienības atbalstu Lauku attīstības programmās 2007.-2013 (Lauku saimniecību modernizācija, Daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācija, u.c.), kā arī konsultācijas kā pareizi noformēt atskaites, pieteikumus un iesniegumus tiešmaksājumiem. Lauku atbalsta daļa lauksaimniekiem sniedz arī informāciju par nekustamajiem īpašumiem, par konkrētu saimniecību, sagatavo lēmumprojektus domei, kā arī regulāri komunicē ar Zemkopības ministriju un Lauku atbalsta dienestu (LAD). Lauku atbalsta daļa organizē arī seminārus, apmācības, informatīvās dienas Līvānos un arī vismaz 2 reizes gadā katrā Līvānu novada pagastā. Lauku atbalsta daļā pēdējo 3 gadu laikā pēc palīdzības ir griezušies vidēji 1500 – 1600 klientu gadā. Līvānu novada domes lauku atbalsta daļas sadarbības partneri pakalpojumu pieejamības un kvalitātes nodrošināšanā ir Lauku atbalsta dienests; Lauksaimniecības datu centrs; Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju centrs; LR Zemkopības ministrija; Valsts zemes dienests; Mērniecības firmas; Lauku konsultāciju birojs (Preiļos); Pārtikas Veterinārais dienēts (PVD); Augu aizsardzības dienests; Daugavpils universitāte; Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības asociācija; Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome; Līvānu novada lauksaimnieku apvienība (LOSP sastāvā, priekšlikumu un ideju virzīšana uz augšu, apvienojušies vairāk kā 10 biedri). Līvānu novada divpusējā pašvaldības un uzņēmēju konsultatīvā padome Kopš 2010.gada jūlija Līvānos darbojas divpusējā pašvaldības un uzņēmēju konsultatīvā padome, kas sastāv no 7 uzņēmējiem un 3 pašvaldības darbiniekiem. Padomes locekļi tiekas 1 reizi mēnesī un pārrunā aktuālos jautājumus. Uzņēmēju konsultatīvās padomes mērķis ir veicināt uzņēmējdarbības vides attīstību, un dialogu starp uzņēmēju un vietējo pašvaldību; veiksmīgāk aktivizēt savstarpējo sadarbību, labāku uzņēmējdarbības vidi novadā un kopīgu projektu realizēšanu. Uzņēmēju konsultatīvā padome pirmā darbības gada laikā ir sasniegusi sekojošus rezultātus:  Tika pieņemts lēmums izveidot Līvānu novada uzņēmumu datu bāzi ar pieejamo kontaktinformāciju un ražotajiem produktiem/pakalpojumiem • Pieejama www.liic.lv sadaļā LĪVĀNU NOVADA UZŅĒMUMI ( saite arī no www.livani.lv); • Apkopots saraksts ar vairāk kā 400 aktīviem uzņēmumiem – pieejamā kontaktinformācija, rekvizīti, ražojamā produkcija/pakalpojumi; • Tiek papildināta ar no jauna reģistrētajiem uzņēmumiem; • Sadaļā tiešā saite uz www.lursoft.lv Līvānu novada uzņēmumu sarakstu;  Pašvaldības avīzē un mājas lapā pieejama informācija par pašvaldībā izsludinātajiem iepirkumiem;  Veiktas izmaiņas rekonstruējamo infrastruktūras objektu projektos pēc Uzņēmēju padomes ierosinājumiem;
  • 186 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam  Izvirzīts kandidāts Līvānu novada domes Atzinības raksta saņemšanai nominācijā “Bizness”;  Ierosinājuma rezultātā noorganizēts Ziemassvētku tirgus kā vietējos uzņēmējus popularizējoša aktivitāte; nākamais pasākums – Pilsētas svētku tirgus;  Noorganizēts seminārs par meliorācijas sistēmu ekspluatāciju;  Apspriesti un ņemti vērā Uzņēmēju padomes priekšlikumi pašvaldības ekonomiskajam profilam un lielākajiem investīciju projektiem;  Ierosināta sabiedriskā transporta maršruta izveide uz industriālo zonu;  Nodrošināta iespēja uzņēmējiem prezentēt sevi gan Uzņēmēju padomes sanāksmēs, gan publikācija Līvānu novada vēstīs un www.livani.lv;  Uzņēmējiem nodota noderīga informācija par atbalsta programmām ES projektu, valsts un banku atbalsta jomā. Savukārt Līvānu novada uzņēmējiem tika sniegta aktuāla informācija par –  Līvānu novada pašvaldības projektu aktualitātēm, budžetu, plānotajām investīcijām, rekonstruējamiem infrastruktūras objektiem un pašvaldības juridiskajām iespējām vietējo uzņēmēju atbalstam;  Biznesa inkubācijas pakalpojumu pieejamību Līvānu novadā;  Novada lauksaimniecības zemju meliorācijas sistēmu uzturēšanu un sakopšanu un nodokļu aktualitātēm;  Celtniecības ielas apgaismojuma sistēmas projektu;  NĪN aprēķināšanas un piestādīšanas kārtību pašvaldības dzīvokļu īrniekiem;  Pilsētas teritorijas apzaļumošanas plāniem un kārtību;  SIA “Līvānu Dzīvokļu un komunālā saimniecība” attīstību un turpmākās darbības vīziju, rīcībām;  Novada ceļu uzturēšanas kārtību, remontiem un ceļmalu sakopšanu;  Pašvaldības integrētās attīstības programmas 2012. – 2018. izstrādi un uzņēmēju lomu šajā procesā.
  • 187 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam 1.23. SOCIĀLĀ UZŅĒMĒJDARBĪBA Ņemot vērā valsts un novada esošo sociāli ekonomisko situāciju pēdējos gados, kā jauns uzņēmējdarbības virziens Līvānu novadā varētu attīstīties sociālā uzņēmējdarbība. Sociālā uzņēmējdarbība ir saimnieciskās darbības veids, kas izmantojot uzņēmējdarbības pamatprincipus dod savu ieguldījumu sociālo problēmu risināšanā, uzlabo vietējās kopienas dzīves kvalitāti, dod iespēju cilvēkiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nav spējīgi iekļauties tradicionālā darba tirgū, būt nodarbinātiem, uzlabo vides kvalitāti. Sociālās uzņēmējdarbības būtība ir veicināt pozitīvas sociālās pārmaiņas cilvēku dzīvēs. Tā ir dedzīga vēlme mainīt dažādas sistēmas un pieņēmumus pasaulē, kuru negatīvās ietekmes dēļ tiek ierobežotas cilvēku iespējas nodrošināt sev pienācīgu dzīves kvalitāti. Lai gan šim uzņēmējdarbības veidam ir labdarības raksturs jeb sociālais mērķis, tomēr tā ir saimnieciska aktivitāte ar noteiktiem ienākumiem un peļņu. Un nozīmīga atšķirība ir tā, ka šī peļņa tiek investēta sabiedriskajā labumā. Tas nozīmē, ka nopelnītie līdzekļi tiek ieguldīti tālāk, lai uzlabotu un attīstītu lietas, kas sabiedrībai nepieciešamas un ko nepiedāvā valsts vai citas institūcijas. Tas var būt īstenots dažādos veidos: radot darbavietas cilvēkiem, kas dažādu iemeslu dēļ tradicionālā darba tirgū neiekļaujas, investējot vietējās attīstības un kopienas projektos, atbalstot dabas aizsardzības pasākumus, nodrošinot pakalpojumus tādām cilvēku grupām, kurām dažādu iemeslu dēļ pakalpojumu pieejamība ir ierobežota un viņi to izmantošanu nevar atļauties. Sociālās uzņēmējdarbības būtība ir, vienlaikus attīstot biznesu, darīt labas lietas, dot labumu sabiedrībai. Un tieši šāds raksturs padara sociālo uzņēmējdarbību par vienu no aizraujošākiem un ātri augošiem uzņēmējdarbības veidiem pasaulē. Lai gan nav vienkārši kvantitatīvi izmērīt rezultātus, ko sociālā uzņēmējdarbība rada teritorijā, tomēr tās nozīmīgākais pienesums ir augstā pievienotā vērtība, kas izpaužas sociālā kapitāla veidošanā un attīstībā, kā arī jaunu iespēju radīšanā, kas attīsta teritorijas potenciālu, kur cilvēks – iedzīvotājs ir pirmajā vietā. Ar sociālās uzņēmējdarbības aktivitātēm mēs varam veicināt sociālās atstumtības mazināšanas jautājumu risināšanu, radot darba vietas cilvēkiem, kas pakļauti dažādiem sociālās atstumtības riskiem. Ieguldot zināšanas, ko var īstenot pašvaldība kopā ar formālās, neformālās un interešu izglītības iestādēm, pielāgojot darba apstākļus šo cilvēku vajadzībām, piesaistot speciālistus (sociālie darbinieki, NVO, psihologi u.tml.), kas nodrošina atbalsta funkciju šiem cilvēkiem, mēs veidojam iespēju uzņēmējiem izmantot vietējos resursus – darbaspēks, vietējās zināšanas, kas tiek ieguldīti ekonomiskajās aktivitātēs. Sociālās uzņēmējdarbības aktivitātes, ko īsteno gan komersanti, gan arī nevalstiskais sektors ciešā sadarbībā ar pašvaldību, ir nepieciešamākas sociāli ekonomiskās ilgtspējas veidošanai, risinot lauku attīstības jautājumus teritorijās, kas nav pakļautas intensīvai lauksaimniecībai, aktivizējot industriālās teritorijas, kurās ir novērota ekonomiskās
  • 188 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam aktivitātes lejupslīde, atgriežot šo teritoriju konkurētspēju un veicinot to veiksmīgāku iekļaušanos reģionā, kā arī mazinot teritoriālās atšķirības. To var nodrošināt:  Komercdarbības rezultātā radītos ienākumus investējot atpakaļ teritorijās, cilvēkos, resursos, kur tie ir radīti;  Mobilizējot vietējos cilvēkus, kas vislabāk pārvalda vietējo vidi, un maksimāli izmantojot ekonomiskajā aktivitātē pieejamos vietējos resursus;  Ar sociālās uzņēmējdarbības aktivitātēm radot pozitīvu piemēru uzņēmējdarbības kultūras veidošanai teritorijās, kur ir zema motivācija komercaktivitātei;  Veidojot ekonomiskās aktivitātes, kas apmierina vietējās vajadzības (piem. pakalpojumu nodrošinājums teritorijās, kur tradicionālā uzņēmējdarbība negūst vēlamo peļņu) un atbilstoši noslogo vietējo infrastruktūru (piem., apsaimniekojot ēkas- slēgtās skolas, veikalus u.tml., kuras netiek pilnībā izmantotas);  Atbalstot, dažādojot vai pārprofilējot ekonomiskās aktivitātes, kas savas nekomercialitātes dēļ pakļautas lielākam izdzīvošanas riskam (piemēram, amatniecība) vai arī atrodas sīvā konkurencē ar līdzīgām komercaktivitātēm, kas, izmantojot ārējos resursus, brīvā tirgus un globalizācijas apstākļos iespiežas vietējā tirgū;  Stiprinot sociālo kapitālu, tai skaitā arī paplašinot sociālajā uzņēmējdarbībā iesaistīto iedzīvotāju līdzdalības un noteikšanas iespējas lēmumu pieņemšanas procesos, kas saistīti ar atbilstošo komercaktivitāti (piemēram, darbinieki iesaistās stratēģisku lēmumu pieņemšanā). Sociālās uzņēmējdarbības īpašais raksturs, kas saistās arī ar lēmumu pieņemšanu un vadību, kas balstīta uz demokrātiskiem principiem un iedzīvotāju līdzdalību, ir tendēts uz atbildības par vietējiem ekonomiskajiem procesiem nodošanu attiecīgās teritorijas pilsoniski aktīvajai sabiedrībai, nevis kapitāla daļu turētājiem. Tāpat arī, veidojot sociālo uzņēmumu šīs kopienas ietvaros, šīm kopienām ir jānodrošina lielāka neatkarība attīstības modeļu noteikšanā. Uzņēmējdarbības Globālais Monitorings (http://www.gemconsortium.org) sociālos uzņēmējus definē kā “indivīdus vai uzņēmumus, kas iesaistījušies uzņēmējdarbības aktivitātēs ar sociālu mērķi.” Tāpat kā biznesa uzņēmēji apņemas nodrošināt novatoriskas preces un pakalpojumus, lai izpildītu neapmierinātu patērētāju vajadzības un gūtu peļņu, tā arī sociālie uzņēmēji uzņemas iniciatīvu un apmierina sociālās vajadzības, ko esošās institūcijas ir atstājušas nepiepildītas. Tas ietver plašu aktivitāšu spektru: pašpalīdzību grupu organizēšana, sabiedrisko aktivitāšu koordinēšana, mājas lapu izveide, kas piesaista humāno palīdzību, un daudzas citas aktivitātes. Lielbritānijas valdība (http://www.bis.gov.uk) ir definējusi sociālo uzņēmējdarbību, kā komercdarbību ar prioritāru sociālo mērķi, kura peļņa galvenokārt tiek investēta vai nu šim sociālajam mērķim vai nu kopienā, nevis nodrošinot peļņu uzņēmuma īpašniekiem. EMES: Eiropas pētnieku sadarbības tīkls (http://www.socialeconomy.eu.org) ir nodefinējis pazīmju kopumu, kas ir raksturīgs sociālajai uzņēmējdarbībai:
  • 189 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam a) nepārtraukta darbība, kas ražo preces un /vaipārdod pakalpojumus, b)liela autonomijas pakāpe, c)ievērojamsekonomiskaisrisks, d)minimāla apmēraalgots darbs, e)skaidrs mērķis -gūt labumusabiedrībai, f)iniciatīva nāk no iedzīvotāju grupas, kurai ir svarīgas šīs preces/pakalpojumi, g)lēmumu pieņemšanasietekme netiek balstīta uzkapitālaīpašumtiesībām, h)līdzdalībasgars, kas ietver dažādaspersonas (fiziskas un juridiskas), kuras ietekmē atbilstošās darbības, i)ierobežotapeļņas sadale.
  • 190 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam GALVENIE SECINĀJUMI  Līvānu novadā tikai 9% no esošajiem uzņēmumiem ir ražojošie uzņēmumi. Nepieciešami mērķtiecīgi pasākumi dažāda vecuma iedzīvotājiem, lai attīstītu jaunas biznesa idejas tieši ražošanas sektorā.  Pašvaldībai veiksmīgi sadarbojoties ar uzņēmējiem, būtu nepieciešams sakārtot industriālo zonu un atjaunot biznesa atbalsta infrastruktūru, kas atbilstu mūsdienu prasībām un nepieciešamajām ražošanas jaudām. Ir nepieciešams atjaunot pievedceļus ar apgaismojumu un inženierkomunikācijas. - Industriālās zonas attīstība ievērojami palielinās Līvānu novada konkurētspēju un veicinās nodarbinātību.  Biznesa inkubatoru attīstība un tā sniegto pakalpojumu paplašināšana stimulēs jaunu uzņēmumu veidošanos un nodrošinās pāreju uz zināšanu ietilpīgu ekonomiku novadā, šādi veicinot Lisabonas mērķu sasniegšanu. Līvānu biznesa inkubatoram vajadzētu vairāk atbalstīt uzņēmumus, kas nodrošina preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu ar augstu pievienoto vērtību.  Līvānu novadā lauksaimniecības nozari vajadzētu attīstīt kā veiksmīgu uzņēmējdarbību, kur papildus atbalstu saņemtu bioloģiskās saimniecības, mājražotāji un lauksaimnieki, kas ražo produkciju ar augstu pievienoto vērtību. Tiešie maksājumi lauksaimniekiem būtu jāpielīdzina tiešo maksājumu apjomā, ka tas ir citās ES valstīs. Jāizskata arī iespēja izstrādāt novada teritorijas lauksaimniecībā neizmantojamo zemju apmežošanas koncepciju, definējot kritērijus apmežojamām zemēm.  Sociālā uzņēmējdarbība ir perspektīvs saimnieciskās darbības veids, kas potenciāli veiksmīgi varētu attīstīties Līvānu novadā.  Pašvaldībā nav pietiekošu kvalificētu cilvēkresursu profesionālai investīciju vides attīstības jautājumu risināšanai (t.sk. investīciju alternatīvu analīze, investīciju projektu dokumentācijas izstrāde, investoru meklēšana, izvērtēšana un atlase sarunu vešana ar potenciālajiem investoriem utt.). Nepieciešami cilvēkresursu kapacitātes paaugstināšanas pasākumi, t.sk. investīciju vides un procesa skaidrošana, praktiska modelēšana un profesionālo prasmju un iemaņu attīstība.  Tūrisma infrastruktūras uzlabošana ir kritiski svarīga kopējo tūrisma produktu tālākai attīstībai novadā. Pašvaldībai jāveic tūrisma informācijas uzlabošana, norāžu zīmju izvietošana, kā arī jāveicina privātā sektora aktivitāte ēdināšanas, izmitināšanas un tūrisma aktivitāšu organizēšanas jomās.  Svarīgi pievērst pietiekošu uzmanību novada teritorijas mārketinga pasākumiem, t.sk. atsevišķu teritoriju/zemes gabalu mārketingam investoru piesaistei (piem., sadarbībā ar Latvijas investīciju un attīstības aģentūru), kā arī novada kopējam mārketingam tūristu un jaunu iedzīvotāju piesaistei.
  • 191 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam 1.24. SOCIĀLĀS, DABAS UN EKONOMISKĀS VIDES SVID ANALĪZE STIPRĀS PUSES  Stratēģiski izdevīgs ģeogrāfiskais novietojums Latgales ekonomiskā trīsstūra telpā (Daugavpils –Rēzekne – Jēkabpils)  Valsts galvenā autoceļa un dzelzceļa pieejamība  Valsts un pašvaldības pakalpojumu pieejamība (VID Latgales reģionālā iestādes Preiļu filiāle, NVALīvānu filiāle, VSAA speciālisti, PMLP Pasu daļas speciālisti)  Inovatīvas, moderno tehnoloģiju un augstas pievienotās vērtības ražošanas uzņēmumu pieredze unprakse  Pieejamas zemes platības pilsētas industriālajās teritorijās biznesa attīstībai  Apmierinošs fiksētā telefona un mobilo sakaru nodrošinājums lielākajā daļā novada teritorijas  Derīgo izrakteņu (kūdras, māla, dolomīta) pieejamība ražošanas vajadzībām  Pieejamas zemes platības uzņēmējdarbības attīstībai pagastu teritorijās  Plašs kultūrvēsturiskais materiālais un nemateriālās kultūras mantojums, vairāki kultūrvēsturiskiepieminekļi  Līvānu asociācija ar „Latvijas stikla galvaspilsētas” tēlu, Līvānu stikla muzeja eksponāti pašvaldībasīpašumā  Latgales mākslas un amatniecības centrs un Līvānu stikla muzejs – viens no lielākajiem kultūrvēsturesun tūrisma objektiem Latgalē  Līvānu novada centrālā bibliotēka – viena no modernākajām bibliotēkām Latvijā  Daudzpusīgs dažādu etnisko grupu un reliģisko konfesiju kolorīts ar dzīvām tradīcijām un mierīgulīdzāspastāvēšanu  Dzīva latgaliešu folklora un veiksmīga pieredze tās popularizēšanā  Aktīva NVO darbība, iedzīvotāji izceļas ar radošumu un daudzpusību, viņiem piemīt vērtīgaskulinārijas, mūzikas, amatniecības u.c. prasmes  Aktīva kultūras un sporta dzīve ar augstiem sasniegumiem starptautiskā mērogā  Pakalpojumu centri, skolas un bibliotēkas katrā novada pagastā  Plašas un kvalitatīvas izglītības (formālās, interešu un neformālās), garīgās pilnveidošanās, kā arīfiziskās attīstības iespējas  Pietiekams vietu skaits novadā esošajos bērnudārzos  Nodrošināti pamata stacionārie un ambulatorie medicīniskie pakalpojumi
  • 192 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam  Apmierinoša primārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība (ģimenes ārstu pārklājums) novadateritorijā  Pieejami vairāki sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumi  Salīdzinoši tīra dabas vide un liela ainavu elementu daudzveidība (upes, ezeri, purvi, meži, tīrumi,palieņu pļavas u.t.t.), Natura 2000 dabas liegumu teritorijas, mikroliegumi  Pietiekoši līdzens novada reljefs ir pateicīgs velotūrisma, nūjošanas attīstībai, dažādiem tūrismaveidiem (pārgājieniem, laivošanai, velobraucieniem, izjādēm)  Apmierinoša gaisa kvalitāte pilsētā un visā novadā, izņemot dažu uzņēmumu darbības ietekmi  Dabas vide kā ievērojams resurss, kas veic iedzīvotāju eksistences nodrošināšanas funkciju, ļaujattīstīties uzņēmējdarbībai un sniedz rehabilitācijas un atpūtas iespējas  Turpinās ūdens apgādes sistēmas rekonstrukcija Līvānu pilsētā un Līvānu novada ciematos  Sakārtotas un pievilcīgas pilsētas tēls, apmierinošs kopējais dzīves vides un sabiedriskās drošībaslīmenis  Pietiekama pašvaldības administratīvā un finansiālā kapacitāte ES fondu piesaistei VĀJĀS PUSES  Pieejamo zemes platību stāvoklis pilsētas industriālajās teritorijās neatbilst biznesa attīstībasvajadzībām  Negatīva demogrāfiskā situācija mazā iedzīvotāju skaita, iedzīvotāju izceļošanas un zemās dzimstībasrezultātā  Aptuveni tikai 28% no komercsabiedrībām ir darba devēji - lielākā daļa komersantu ir viena cilvēkauzņēmumi vai tās ir pašnodarbinātās personas  Darba vietu nepietiekamība mazkvalificētiem speciālistiem  Kvalificētu speciālistu nepietiekamība ražošanas un pakalpojumu jomās  Novadā tikai 9% no esošajiem uzņēmumiem ir ražojošie uzņēmumi  Kvalificētu komunālās saimniecības speciālistu nepietiekamība  Nepietiekamas skolēnu nodarbinātības iespējas vasaras brīvlaikā  Rīgas tranzīta ielas (kā valsts galvenā auto ceļa A 6 turpinājuma) noslogotība  Trokšņu piesārņojums auto un dzelzceļa transporta dēļ  Nepilnības autosatiksmes un gājēju kustības organizēšanā (veloceliņu un gājēju celiņu trūkumsvairākās pilsētas vietās)  Vides un pakalpojumu infrastruktūras nepietiekama pieejamība personām ar funkcionāliem
  • 193 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadamtraucējumiem  Nesakārtoti daudzdzīvokļu māju iekšpagalmi ciematu centros  Centralizētās karstā ūdens padeves trūkums  Pagastu ceļu un dažu Līvānu pilsētas ielu seguma zema kvalitāte  Nepietiekama sociālo pakalpojumu infrastruktūra (sociālās mājas, dzīvokļi, dienas centri)  Nesabalansēta kopējās sporta bāzes izmantošana novada mērogā  Nesakoptas un neizmantotas vairākas ēkas, zemes gabali gan bijušās rūpniecības teritorijās, gan laukuteritorijās, kas samazina kopējo novada pievilcību  Novadā nav nevienas vidējās profesionālās un augstākās mācību iestādes  Tūristu vajadzībām atbilstošu pakalpojumu zems nodrošinājums  Zema tūrisma infrastruktūras un pakalpojumu pieejamība  Norāžu nepietiekamība uz objektiem pilsētās un visos pagastos  Brīvdabas estrādes trūkums Līvānu pilsētā  Līvānos, dažviet, ierobežotie ielu platumi apgrūtina ne tikai trotuāru izbūvi un kustības organizēšanu,bet arī inženierkomunikāciju izbūvi  Mūsdienīga mācību aprīkojuma nepietiekamība dažās mācību iestādēs  Nepietiekams atpūtas iespēju daudzums pilsētā un pagastos  Salīdzinoši zema zemes auglība  Darba prasmju un kultūras degradācija  Nepietiekošas kvalitatīva brīvā laika pavadīšanas iespējas (sevišķi pusaudžu vecuma jauniešiem)  Neapmierinošs Interneta pārklājums novadā, IT infrastruktūras trūkums  Tilta pār Daugavu pie Līvāniem trūkums  Kvalificētu cilvēkresursu investīciju vides attīstības jautājumos nepietiekamība pašvaldībā  Nepietiekams energoefektivitātes līmenis publiskajā un privātajā sektorā IESPĒJAS  Dzimstības līmeņa paaugstināšana un jaunu iedzīvotāju iebraukšana Līvānu novadā, lai nākotnēnodrošinātu darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita saglabāšanu esošajā līmenī  Bijušo rūpniecisko teritoriju sakopšana un atjaunošana, t.sk. Speciālās Ekonomiskās Zonas izveide,PPP projektu attīstība  Uzņēmējdarbības ar augstu pievienoto vērtību veicināšana un attīstība - Līvānu biznesa inkubatora
  • 194 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadamaktīvāka darbība, sadarbība ar citiem biznesa inkubatoriem Latvijā un ārzemēs  Ekonomiskās vides dažādošana,izmantojot vietējos resursus, piem., purvu teritorijas dzērveņuaudzēšanai Pēternieku (Pētermuižas) purvā vai jaunu kūdras ieguves vietu izveide Jersikas Krievu purvā  Mērķtiecīgi pasākumi dažāda vecuma iedzīvotājiem, lai attīstītu jaunas biznesa idejas tieši ražošanassektorā  Vidējās profesionālās un augstākās izglītības iegūšanas iespējas reģionā (jo Līvānu novadā šādu iespējunav)  Kvalificētu profesionāli tehnisko darbinieku piesaiste novadam sadarbībā ar NVA un tuvākajāmprofesionālām izglītības iestādēm  Līvānu biznesa inkubatoradarbības aktivizēšana un tā sniegto pakalpojumu paplašināšana  Mācību un darba prakšu vietu nodrošināšana sadarbībā ar uzņēmējiem  Mājražotāju, individuālo komersantu, mikro un MVU, biedrību saimnieciskās darbības atbalstapasākumi  Speciālistu piesaiste no citiem Latvijas reģioniem un ārzemēm, t.sk. bijušo Līvānu novada iedzīvotājuatgriešanās novadā  Lauksaimniecības nozares kā veiksmīgas uzņēmējdarbības veicināšana  Sociālās uzņēmējdarbības kā perspektīva saimnieciskās darbības veida attīstība Līvānu novadā  Pašvaldības, uzņēmēju un NVA sadarbība skolēnu nodarbinātības sekmēšanai vasaras brīvlaikā  Sabiedrības informēšanas pasākumu uzlabošana (t.sk. pašvaldības mājas lapas pārstrukturizācija unattīstība, SIA „LDzKS” un SIA „Līvānu siltums” informācijas izplatīšana iedzīvotājiem par pakalpojumupieejamību un izmaksu veidošanos)  Sakoptas vides veicināšana (t.sk. atkritumu urnu uzstādīšana, komunikācija ar „bezsaimnieku” mājuīpašniekiem u.c.)  SIA „LDzKS” vietējo koordinatoru/struktūrvienību izveide pagastos  IT infrastruktūras izveide visā novada teritorijā, moderno tehnoloģiju pielietojuma paplašināšana  Aktīvāka tūrisma (t.sk. velo un ūdens) maršrutu izstrāde, aprīkošana un labiekārtošana  Ielu un ceļu infrastruktūras tālāka sakārtošana ar drošu veloceliņu un gājēju celiņu izbūvi un atbilstošuapgaismojumu pilsētā un pagastos  Gājēju pārvada izbūve pāri dzelzceļam uz rūpniecisko zonu Līvānos  Dzelzceļa radīto trokšņu slāpēšana  Tūrisma informācijas uzlabošana, norāžu zīmju izvietošana, jaunu tūrisma produktu veidošana, privātāsektora aktivizēšana ēdināšanas, izmitināšanas un tūrisma aktivitāšu organizēšanas jomās  Tūrisma infrastruktūras, pakalpojumu un saistošu tūrisma produktu attīstība  Dabas vides objektu sakārtošana iedzīvotāju un tūristu atpūtas nodrošināšanai (peldvietas,
  • 195 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadamautostāvvietas, telšu vietas, sporta laukumi, tualetes, norādes, u.c.)  Brīvdabas estrādes izbūve Līvānos un Rožupes estrādes rekonstrukcija  Skolu darbības un funkciju paplašināšana pagastos  Pakalpojumu infrastruktūras pieejamības uzlabošana personām ar funkcionāliem traucējumiem  Sociālās aprūpes infrastruktūras attīstība, jaunu sociālo pakalpojumu attīstība un atbalsta formudažādošana (t.sk. sociālās mājas izveide)  Atkritumu saimniecības sakārtošana un šķirošanas punkta izveide  Ūdens apgādes un kanalizācijas sistēmu tālāka attīstība  Sabiedriskās kārtības, iedzīvotāju un novada viesu personīgas drošības uzlabošana  Pasākumi virszemes ūdeņu piesārņojuma avotu apzināšanai un likvidēšanai, individuālo dzīvojamomāju pieslēgšana centralizētajai kanalizācijas sistēmai, neizmantoto artēzisko ūdensapgādes urbumukonservācija, izstrādāto karjeru rekultivācija un ūdens līmeņa atjaunošana purvu teritorijās  Lietus ūdens savākšanas un meliorācijas sistēmas izveide pilsētā un pagastos  Vides speciālista kā atsevišķa darbinieka piesaistepašvaldības darbības vides jomā uzlabošanai  Vietējo dabas resursu (t.sk. derīgo izrakteņu - kūdra, māls, dolomīts, sapropelis) efektīvākaizmantošana uzņēmējdarbības attīstībai  Daudzdzīvokļu un pašvaldības iestāžu māju energoefektivitātes paaugstināšana  Līvānu novada pagastos esošo daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kvartālu iekšpagalmu renovācija  Vides pārvaldības un vides komunikācijas sistēmas ieviešana Līvānu novadā  Pilsētas gazifikācijas tīklu attīstība  Mūžizglītības, formālās un neformālās izglītības attīstība uzņēmējdarbības un kvalificētu darbiniekuveicināšanai  Sporta stadionu atjaunošana Līvānu novadā  Līvānu novada izglītības iestāžu darbības attīstība centralizētā un savstarpēji integrētā tīklā  Publiskās pārvaldes struktūras uzlabojumi (t.sk. kas saistīti ar e-pārvaldes attīstību), kā arī plašākasektorālo un vecuma pārstāvniecība Attīstības plānošanas komisijā, lai nodrošinātu vispusīgu skatījumu uzattīstības jautājumiem  Līvānu slimnīcas sniegto pakalpojumu klāsta paplašināšana (sociālā rehabilitācija, netradicionālāmedicīna, mobilie pakalpojumi)  Ģimeņu atbalsta pakalpojumu attīstība  Līvānu novada teritorijas mārketinga pasākumi, t.sk. vietējā teritorijas mārketinga plāna izstrāde  Kvalificētu cilvēkresursu investīciju vides attīstības jautājumos veidošana pašvaldībā
  • 196 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam  Iedzīvotāju un viesu miera, drošības, pārvietošanās, kultūras, brīvā laika pavadīšanas iespējuuzlabošana DRAUDI  Demogrāfiskās slodzes (darbspējas vecumu nesasniegušo un pārsniegušo personu skaita attiecība pretpersonu skaitu darbspējas vecumā) paaugstināšanās  Iedzīvotāju skaita turpmāka samazināšanās, iedzīvotāju emigrācija no novada  Kvalificētu un mazkvalificētu speciālistu skaita turpmāka samazināšanās ražošanas un pakalpojumujomās publiskajā un privātajā sektorā  Jaunu darba vietu neveidošanās  Darba prasmju un kultūras degradācijas turpināšanās  Vietējo iedzīvotāju psiholoģiska pretestība pret viesstrādniekiem (no Latvijas vai ārzemēm)  Dzīvojamā fonda nodrošinājuma līmenis, zemā un/vai vidēji zemā kvalitāte (pastiprināta darbaspēkapiesaistīšanas gadījumā)  Tranzīta autotransporta un dzelzceļa pārvadājumu intensitātes straujš pieaugums  Dabas vides neparedzams un nezināms piesārņojums vai tā pieaugums  Dubnas upes gultnes piesārņojums turpina strauji pieaugt hidroelektrostacijas darbības rezultātā  Uzņēmumu aizplūšana uz citām pilsētām un valstīm  Sociālās situācijas pasliktināšanās  Valsts budžeta turpmāka konsolidācija  Mainīga valsts nodokļu politika  Valsts pasūtījuma samazināšanās medicīnā  Politiskie riksi saistībā ar plānošanas reģionu, teritoriju un līmeņu izmaiņām  Plūdi Dubnā, Daugavā, Feimankā un citās novada upēs Tabula 22: Sociālās, ekonomiskās un dabas vides SVID analīze Ņemot vērā katra pagasta stiprās puses un attīstības potenciālu, ir izstrādāta Līvānu pilsētas un katra pagasta potenciālā specializācija novada kontekstā (t.i. pieredze, resursi stiprās puses, ko citi var mācīties un/vai izmantot):
  • 197 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Turku pagasts - mājražošana, izglītība, kultūras un dabas mantojuma attīstība Rudzātu pagasts Jersikas pagasts - - zemnieku aktīvā atpūta, saimniecību rehabilitācija un Līvāni - uzņēmējdarbība, tūrisms jauniešu ražošanas, paka aktivitāte lpojumu, mode rno tehnoloģiju un loģistikas centrs Sutru pagasts - Rožupes pagasts mežizstrāde, paš - rūpnieciskā valdības un ražošana, kultūra uzņēmēju un NVO darbs sadarbība Attēls 104: Līvānu pilsētas un katra pagasta potenciālā specializācija novada kontekstā
  • 198 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam II DAĻA:STRATĒĢISKĀ DAĻA
  • 199 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam 2.1. IEVADS Mēģināt darīt vienlaicīgi visu nozīmē neizdarīt neko. Nepieciešams izvēlēties savu attīstības politiku - veidus un ceļus, pa kuriem ejot, ir iespējams Līvānu novada uzplaukums par spīti šī brīža demogrāfiskajai situācijai. Ņemot vērā pašreizējās situācijas analīzes rezultātus un ilgtermiņa uzstādījumus Līvānu novada teritorijas attīstībai, lai sasniegtu izvirzītos mērķus un attīstības vīziju, definēti 2 stratēģiskie virzieni jeb ilgtermiņa prioritātes, kas ir pamats saskaņotām darbībām un projektiem, un ietvars finansējuma piesaistei.
  • 200 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam 2.2. PLĀNOŠANAS KONTEKSTS UN TIESISKAIS IETVARS Lai izvēlētos pareizos veidus un ceļus, pa kuriem iet, ir izvērtētas Līvānu novada attīstības iespējas un perspektīvas saskaņā ar augstākstāvošiem un/vai ietekmējošiem 1) starptautiska līmeņa, 2) nacionāla līmeņa, 3) reģionāla līmeņa, 4) vietēja līmeņa politikas un attīstības plānošanas dokumentiem, kā arī nozīmīgiem līdzekļiem. Starptautiskais līmenis Svarīgākie starptautiskie politikas un attīstības plānošanas dokumenti un to ieviešanas līdzekļi, kas ņemti vērā, izstrādājot Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programmu 2012. – 2018.gadam ir:  Stratēģija „Eiropa 2020”;  ES teritoriālā kohēzija;  ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam;  Pārrobežu sadarbības programmas;  Lisabonas stratēģija. Stratēģijas „Eiropa 2020”pamatā ir trīs savstarpēji saistīti mērķi:  Gudra izaugsme (izglītība, zināšanas un inovācija);  Ilgtspējīga izaugsme (resursu efektīvi izmantojama, videi draudzīgāka un konkurētspējīgāka ekonomika);  Integrējoša izaugsme (augsta nodarbinātības un ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija). Lai sasniegtu šos mērķus, nepieciešams realizēt vairākas pamatiniciatīvas, piemēram, ieviest inovācijas, attīstot zinātni un pētniecību un likvidējot plaisu starp zinātni un tirgu; ieviest digitālo vienoto tirgu, kura pamatā ir īpaši ātrs internets; atbalstīt pāreju uz ekonomiku, kurā efektīvi izmanto resursus un kas rada zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni; palīdzēt ES rūpniecības bāzei kļūt konkurētspējīgai pēckrīzes pasaulē, veicināt uzņēmējdarbību un attīstīt jaunas iemaņas; nodrošināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, palīdzot trūcīgiem un sociāli atstumtiem cilvēkiem un sniedzot viņiem iespēju būt aktīvai sabiedrības daļai. ES teritoriālā kohēzija balstās uz Eiropas teritoriālās attīstības perspektīvu (1999.) un Eiropas telpiskās attīstības plānošanas instrumentu (ESPON), un to papildinājuši Kopienas kohēzijas stratēģiskās pamatnostādnes (2006.), Eiropas Komisijas Piektais ziņojums par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju (2010.) un citi dokumenti. Ar teritoriālo kohēziju saprot – veicināt visu teritoriju saskaņotu un ilgtspējīgu attīstību, pamatojoties uz teritoriālajām iezīmēm un resursiem. Teritoriālās kohēzijas principi ir jāņem vērā, īstenojot visas politikas jomas visos administratīvajos līmeņos.
  • 201 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam ES Stratēģijā Baltijas jūras reģionam (2009.) ir izvirzīti četri svarīgākie uzdevumi:  veicināt vides ilgtspēju reģionā;  kāpināt Baltijas jūras reģiona ekonomisko izaugsmi un labklājību;  sekmēt Baltijas jūras reģiona pieejamību un pievilcību;  vairot Baltijas jūras reģiona drošību. Stratēģijas ietvaros ir Ziemeļu dimensija, kuras ietvaros notiek arī sadarbība ar trešajām valstīm reģionā (tai skaitā Krieviju). Latvijai nozīmīgie virzieni: Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojumu plāns, trans-Eiropas transporta tīkls un tā savienojums ar ES kaimiņvalstīm, kopīga Baltijas jūras reģiona izglītības un pētniecības lauka attīstība u.c. Pārrobežu sadarbības programmasparedzētas pārrobežu sadarbības veicināšanai ar kopēju vietēju un reģionālu ierosmju palīdzību un starpvalstu sadarbību, piemēram, Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programma; Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programma u.c. Lisabonas stratēģija Eiropas Savienības ilgtermiņa attīstības plāns, kā arī tā īstenošanas process (kuru Eiropas Savienības dalībvalstis apstiprināja ES valstu un valdību vadītāju sanāksmē Lisabonā 2000.gada 23.-24.martā) ar mērķi risināt problēmas, saistītas ar lēno Eiropas Savienības ekonomisko attīstību, atpalicību tehnoloģiju jomā, nepietiekošo darba produktivitātes izaugsmi u.c. jomās - tā, lai līdz 2010. gadam Eiropas Savienība kļūtu par konkurētspējīgāko, dinamiskāko, uz zināšanām balstīto reģionu pasaulē. Stratēģisko mērķi paredzēts sasniegt, balstoties uz trīs galvenajiem pīlāriem: Pirmais - ekonomikas pilārs - Eiropas Savienības un tās valstu ekonomiku pārveidot par dinamisku zināšanu ekonomiku, galveno uzsvaru liekot uz inovācijām. Ekonomikai pastāvīgi jāmainās, pielāgojoties informācijas sabiedrībai raksturīgajām izmaiņām, kā arī zinātnes un pētījumu sasniegumiem. Otrs - sociālais pilārs - pilnveidot Eiropas Savienības sociālo modeli, investējot cilvēkresursos un cīnoties ar sociālo atstumtību. Dalībvalstīm jāpalielina investīcijas izglītībā un profesionālajā apmācībā, aktīvāk jāveicina nodarbinātība un iedzīvotāju piemērošanās zināšanu sabiedrības modelim. Trešais - apkārtējās vides pilārs - ekonomiskā izaugsme nav saistāma tikai ar dabas resursu izmantošanu. Svarīgākie Lisabonas stratēģijas kvantitatīvie mērķi bija: – kopējais nodarbinātības līmenis – 70%; – sieviešu nodarbinātības līmenis – 60%; – vecāka gadagājuma (55-64 gadi) personu nodarbinātības līmenis – 50%;
  • 202 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam – jauniešu skaits (20-24 gadi), kuriem ir vismaz vidēja izglītība, procentos no jauniešiem 20- 24 gadu vecumā – 85%; – izdevumi pētniecībai un attīstībai (R&D) – 3% no IKP. 2005.gadā tika atzīts, ka Lisabonas stratēģijas mērķi bija izplūduši, un uzsvēra, ka turpmāk nepieciešams koncentrēties uz izaugsmi un nodarbinātību. Arī Līvānu novada attīstības programma balstās uz Lisabonas stratēģijas definētajiem ES stratēģiskajiem mērķiem un uzdevumiem, lai veicinātu ekonomisko attīstību un nodarbinātību, vienlaicīgi ņemot vērā sociālās iekļaušanas un ilgtspējīgas attīstības apsvērumus. Nacionālais līmenis Galvenie nacionālie politikas un attīstības plānošanas dokumenti ir:  Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam;  Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam;  Latvijas nacionālā reformu programma „ES 2020”stratēģijas īstenošanai. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam (2010.)ir galvenais valsts attīstības plānošanas dokuments, kurā Latgales reģiona un Līvānu novada intereses ir nozīmīgas galvenokārt šādās prioritātēs:  „Ieguldījumi cilvēkkapitālā”  „Inovatīva un efektīva ekonomika”  „Daba kā nākotnes kapitāls”  „Telpiskās attīstības perspektīva”  „Inovatīva pārvaldība un sabiedrības līdzdalība” Latvijas vidējā termiņa plānošanas dokumentsir Nacionālais attīstības plāns 2007.- 2013.gadam (2006.) un darbības programmas, kā arī to papildinājumi – „Cilvēkresursi un nodarbinātība”, „Uzņēmējdarbība un inovācijas”, „Infrastruktūra un pakalpojumi”, t.sk. horizontālā prioritāte „Policentriskā attīstība”. Šī prioritāte paredz nostiprināt pilsētu kā reģionu attīstības dzinējspēku potenciālu, kā arī veidot pilsētu tīklu. Aktivitātē „Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšanai līdzsvarotai valsts attīstībai” finansējumu saņem arī Līvānu novads. Latvijas nacionālajā reformu programmā „ES 2020” ” stratēģijas īstenošanai(2011.)noteiktais valsts mērķis ir veicināt izaugsmi un nodarbinātību, nodrošinot
  • 203 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam vidējā termiņā IKP pieauguma tempus 4-5% apmērā un augstu nodarbinātības līmeni 73% apmērā līdz 2020.gadam. Programmā paredzēti pasākumi:  nodarbinātības līmeņa sasniegšanai: strukturālās reformas preču un pakalpojumu tirgos, palielinot uz eksportu orientēto nozaru produkciju, it īpaši nozarēs ar augstu pievienoto vērtību, veicinot inovācijas, paaugstinot loģistikas un tranzītpakalpojumu konkurētspēju, paātrinot IKT ieguldījumu; uzņēmējdarbības vides uzlabošana, pilnveidojot normatīvos aktus, radot atbilstošu infrastruktūru, sniedzot finansiālu atbalstu komercdarbības attīstībai; strukturālā bezdarba samazināšana, ekonomiski aktivizējot darbaspēku, sekmējot pašnodarbinātību; strukturālās izmaiņas profesionālajā izglītībā un augstākā izglītība modernizācija;  ieguldījumu palielināšanai pētniecībā un attīstībā: zinātniskā potenciāla attīstīšana un uzņēmumu un zinātnieku ilgtermiņa sadarbības platformas izveidošana; inovatīvu komersantu atbalstīšana:  augstāko izglītību ieguvušo īpatsvara palielināšana un skolu nepabeigušo jauniešu īpatsvara samazināšana: dažāda līmeņa izglītības pieejamības nodrošināšana;  nabadzības līmeņa samazināšanas mērķa sasniegšanai: ienākumu nevienlīdzības samazināšana; uz ģimenēm ar bērniem vērsti sociālās aizsardzības pasākumi; nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto personu līdzdalības darba tirgū veicināšana;  energoefektivitātes palielināšana: mājokļu siltināšana, energoefektivitātes paaugstināšana sabiedriskās un ražošanas ēkās, efektīvas apgaismojuma infrastruktūras ieviešana pašvaldību publiskajās teritorijās. Reģionālais līmenis Izmantotie reģionālie politikas un attīstības plānošanas dokumenti ir:  Latgales plānošanas reģiona teritorijas plānojums 2006. – 2026.gadam;  Latgales stratēģija 2030;  Latgales plānošanas reģiona attīstības programma 2010. – 2017.gadam, t.sk. Latgales reģiona pilsētu lomas un ekonomikas profili;  Latgales plānošanas reģiona mūžizglītības attīstības rīcības plāns 2007. – 2013.gadam;  Latgales plānošanas reģiona sociālo pakalpojumu attīstības programma 2010. – 2017. gadam Latgales plānošanas reģiona teritorijas plānojumā 2006. – 2026. gadam noteikti stratēģiskie virzieni: - vārti starp Austrumiem un Rietumiem ar lielu attīstības potenciālu;
  • 204 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam - konkurētspējas pieaugums ekonomikā, balstīts uz cilvēkresursu attīstību un vides kvalitāti. Galvenās Latgales reģiona vērtības: - cilvēki; - daba/kultūra; - ģeogrāfiskais novietojums pie ES Austrumu robežas. Latgales reģiona telpiskās vērtības: - tradicionālais apdzīvojums; - Daugavas ieleja; - ezeri (simbols Ezerzeme); - aizsargājamo dabas teritoriju kompleksi; - meži; - derīgo izrakteņu atradnes; - starptautiskie transporta koridori. Telpiskās struktūras stratēģiskie attīstības virzieni: - reģiona konkurētspējas paaugstināšana; - reģiona infrastruktūras attīstība; - lauku teritoriju attīstība. Latgales stratēģijas 2030 (2010.)mērķis ir panākt straujāku reģiona ekonomisko attīstību, lai celtu cilvēku ienākumus, saglabātu un vairotu Latgales bagātīgo potenciālu un padarītu Latgali par pievilcīgu dzīves vidi arī nākamajām paaudzēm. Lai to sasniegtu, nepieciešams būtiski palielināt privātā sektora īpatsvaru pievienotās vērtības radīšanā, palielināt darba vietu skaitu, paaugstināt uzņēmumu darbības efektivitāti, tehnoloģisko izcilību un darbaspēka produktivitāti. Tā rezultātā paredzēta iedzīvotāju ienākumu palielināšanās, 2030.gadā sasniedzot 60% no ES vidējās bruto darba samaksas. Stratēģiskie virzieni: Savienojumi, Prasmes, Gudra pārvaldība, Efektīvi uzņēmumi Latgales plānošanas reģiona attīstības programmas 2010. – 2017.gadam Apakšprogrammas „Attīstības centru tīkls”: Līvāni paredz atbalstu reģionālas nozīmes attīstības centra – Līvānu pilsētas stiprināšanai un pilsētas attīstībai, pamatojoties uz tās īpašajām iezīmēm un lomu Latgales reģionā ekonomikas sektoru attīstībā. Līvānu loma pilsētu tīklā: Industriāla pilsēta - Latgales uzņēmējdarbības katalizators - tradicionālā mantojuma un 21.gs. tehnoloģiju apvienojums: a. reģiona nozīmes attīstības centrs
  • 205 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam b. katalizators - uzņēmējdarbības uzsākšanas atbalsta centrs Latgalei c. industriālās ražošanas pilsēta d. pašvaldības-uzņēmēju- NVO sadarbība e. tradicionālā mantojuma, tehnoloģiju, riteņbraucēju un zaļo ziņu novads Latgales plānošanas reģiona mūžizglītības attīstības rīcības plāna 2007. – 2013.gadam mērķis ir pārdomāti, efektīvi plānojot un koordinējot izglītības un nodarbinātības pārvaldību reģionā, atbalstot pašvaldībās izveidoto daudzveidīgas mūžizglītības piedāvājuma sistēmu, nodrošināt katram Latgales reģiona iedzīvotajam vienlīdzīgu, kvalitatīvu formālās un neformālās mācīšanās pieejamību visa mūža garumā, tādējādi arī veicinot reģiona attīstību. Latgales reģiona mūžizglītības attīstības rīcības plāns paredz trīs prioritātes, kas saskaņotas ar Mūžizglītības politikas pamatnostādnēm 2007.-2013.gadam: 1) Pieejamība - noteikt valsts un pašvaldību atbildību par mūžizglītības politiku reģionā, kas atbalsta katra iedzīvotāja uzņēmību, nodarbinātību un adaptācijas spējas, pilsonisku līdzdalību un sociālo iekļaušanu, personīgo pašpilnveidi katrā dzīves posmā dažādās dzīves jomās no bērnības līdz vecumam un nodrošina mūžizglītības (formālās un neformālās) pieejamību iedzīvotājiem jebkurā dzīves posmā un jomā, neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma iepriekšējās izglītības, dzīves vietas, ienākumu līmeņa, etniskās piederības, funkcionāliem traucējumiem. 2) Piedāvājums - iesaistot sociālos partnerus un attīstot valsts un privātās partnerības iniciatīvas izglītībā kā efektīvu sadarbības instrumentu līdzsvara starp izglītības piedāvājumu un darba tirgus pieprasījumu nodrošināšanai, veidot kvalitatīvas izglītības piedāvājumu pieaugušajiem, kas nodrošina kompetences darbam, pilsoniskai līdzdalībai un sekmē uz augstām prasmēm balstītu konkurētspējīgu zināšanu ekonomiku un demokrātisku sabiedrību, motivējot tos, kuri mācīšanās iespējas nenovērtē un neizmanto, gan tos, kas virza Latvijas konkurētspēju globālajā ekonomikā. 3) Pārvaldība- izveidot saskaņotu sistēmu un efektīvu resursu (tai skaitā finanšu) pārvaldi, ievērojot dalītās atbildības un nozaru politiku mijiedarbības principus, vienotas mūžizglītības sistēmas attīstībai, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas kvalitatīvas mūžizglītības pieejamībā katram iedzīvotājam, tādejādi veicinot pozitīvu pārmaiņu procesus atsevišķu indivīdu dzīvē un sabiedrībā kopumā. Latgales plānošanas reģiona sociālo pakalpojumu attīstības programmas 2010. – 2017.gadam virsmērķis ir uzlabota sociālās drošības sajūta un dzīves kvalitāte. Virsmērķi veido:  SOCIĀLĀ IEKĻAUŠANĀS – rīcības, kas sekmē personu ar funkcionāliem traucējumiem, sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju un viņu ģimenes locekļu sociālo iekļaušanos atbilstoši viņu iespējām
  • 206 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam  AKTĪVA DZĪVES POZĪCIJA - rīcības, kas palīdz personām ar funkcionāliem traucējumiem, sociālās atstumtības riskam pakļautiem iedzīvotājiem un viņu ģimenes locekļiem ieņemt aktīvu dzīves pozīciju atbilstoši viņu iespējām  Labāka DZĪVES KVALITĀTE - aprūpe, kas uzlabo personu ar funkcionāliem traucējumiem dzīves kvalitāti. Programmas stratēģiskie mērķi orientēti uz sociālo pakalpojumu pieejamību, jebkura iedzīvotāja pamata vajadzību apmierināšanu, kā arī sociālo darbinieku (dienestu) kapacitātes paaugstināšanu. Vietējais līmenis Galvenie Līvānu novada politikas un attīstības plānošanas dokumenti, uz kuru pamata veidota jaunā stratēģija, ir:  Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2008. – 2014.gadam;  Līvānu novada teritorijas plānojums 2006.-2018.gadam;  Līvānu novada tūrisma attīstības vadlīnijas (2004);  Jersikas pagasta teritorijas plānojuma grozījumi 2002.-2014.  Līvānu novada pašvaldības vides politikas un integrētās vides sadarbības deklarācija (2008)  Līvānu novada pašvaldības vides sektora attīstības vīzija un rīcības vadlīnijas 2008.- 2014.gadam  Līvānu novada jaunatnes politikas rīcības programma 2011.- 2013.gadam  Līvānu novada pašvaldības IT infrastruktūras attīstības scenārijs, 2011(PROJEKTS)
  • 207 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam 2.3. LĪVĀNU NOVADA VĪZIJA 2020 Līvānu novads – uzņēmējdarbība, modernās tehnoloģijas un pievilcīga vide ģimenes labsajūtai Vīzijas izvērsts apraksts Līvānu novads 2020 ir viesmīlīgs, elastīgs novads ērtā ģeogrāfiskās atrašanās vietā un starp 25 lielākajiem novadiem Latvijā pēc iedzīvotāju skaita, dzimstības rādītajiem ražošanas apjomiem un iedzīvotāju ienākumiem. Līvānu pilsēta ir visa novada un blakus esošo teritoriju attīstības centrs, kurā koncentrējas izaugsmes resursi, sociālās un ekonomiskās aktivitātes un pakalpojumi. Pagastu teritorijas nodrošina pievilcīgu dzīves vidi, mierīgu atpūtu un rekreāciju. Pateicoties labiem transporta savienojumiem, pilsēta un pagastu teritorijas ir viegli pieejamas. Tas veicina lauku un aktīvā tūrisma attīstību. Uzņēmējdarbības vide, moderno tehnoloģiju pielietošanas prasmes un iespējas ļauj novadā sekmīgi attīstīties rūpniecībai, komercpakalpojumiem, mājražošanai, tradicionālai un bioloģiskai lauksaimniecībai. Uzņēmumi rada konkurētspējīgus produktus un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību. Biznesa inkubācijas un sociālās uzņēmējdarbības atbalsta pasākumu rezultātā bezdarba līmenis novadā ir zem vidējā Latgales rādītāja. Tīrā daba, kvalitatīvais izglītības, sociālās aprūpes, aktīvās atpūtas un brīvā laika pavadīšanas iespēju klāsts ir iemesls, kāpēc arvien vairāk laimīgu ģimeņu izvēlas dzīvot Līvānu novadā. Dzimstības lejupslīde ir ierobežota, pateicoties lielajam klāstam pašvaldības un nevalstiskā sektora ģimeņu atbalsta pasākumu. Sakārtotās industriālās teritorijas ir darba vieta gan vietējiem un blakus novadu iedzīvotājiem, gan no citām pilsētām un valstīm iebraukušajiem speciālistiem. Pateicoties pārdomātai vietējai pārvaldei, novadā ir pozitīvs sociālais klimats un augsts sabiedriskās kārtības un drošības līmenis. Līvānu novads ir Latvijas lepnums 2020!
  • 208 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam 2.4. LĪVĀNU NOVADA FUNKCIONĀLĀS IETEKMES ZONA UN EKONOMISKĀ SPECIALIZĀCIJA Līvānu novada administratīvajā centrā Līvānos atrodas plaši pārstāvēts valsts un pašvaldības iestāžu un uzņēmumu tīkls, kuru var izmantot blakus esošo novadu un citu Latgales un Latvijas pašvaldību iedzīvotāji:Institūcija Sniegti pakalpojumi Funkcionālās ietekmes zonaNodarbinātības valsts aģentūras Nodrošina iedzīvotāju iekārtošanu darbā, apmācību, Līvānu novadsPreiļu sektora Līvānu sektors profesionālo orientāciju, kvalifikācijas celšanu un Preiļu novads pārkvalificēšanos, vietējās nodarbinātības programmas izstrādāšanu un īstenošanuValsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodrošina VID administrēto valsts nodokļu, nodevu Līvānu novadsLatgales reģionālās iestādes Preiļu un citu valsts noteikto obligāto maksājumubiroja Līvānu filiāle iekasēšanu novada teritorijā un administrēt, uzturēt efektīvu muitas maksājumu iekasēšanas sistēmu.Valsts drošības policijas Veic noziegumu profilaksi un nodrošina sabiedriskās Līvānu novadsDaugavpils reģionālās nodaļas kārtības ievērošanuPreiļu grupa un Preiļu rajonapolicijas pārvaldes Līvānu policijasnodaļaPilsonības un migrācijas lietu Pasu noformēšanas, saņemšanas/izsniegšanas Līvānu novadspārvaldes (PMLP) Jēkabpils pakalpojumu nodrošināšana Visi blakus esošienodaļas Līvānu filiāle novadiVSAA klientu apkalpošanas punkts Valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu Līvānu novads/no 01.08.2011./ nodrošināšana Visi blakus esošie novadiLR Veselības ministrijas Veselības Veselības veicināšanas pasākumu, kampaņu Līvānu novadsveicināšanas reģionālā organizēšana sadarbībā ar novada sporta, izglītības,koordinētāja tūrisma un jaunatnes speciālistiem, NVO (līdz 31.12.2011.)VAS „Latvijas valsts meži” Apsaimnieko mežus videi draudzīgā veidā un Līvānu novads;Dienvidlatgales mežsaimniecība atbilstoši katras teritorijas apsaimniekošanas Daugavpils, galvenajam mērķim, t.sk. izstrādā individuālos Ilūkstes, Krāslavas, apsaimniekošanas plānus atsevišķām teritorijām; Aglonas, Preiļu, saglabā un attīsta uzņēmuma valdījumā esošus Riebiņu, Vārkavas, sabiedrībai nozīmīgus, kā arī rekreācijas, kultūras un Jēkabpils, Salas, vēstures vides objektus; veicina bioloģisko Viesītes, Krustpils daudzveidību apsaimniekojamos mežos. un Aknīstes novadiValsts meža dienesta (VMD) Kontrolē LR likumdošanas ievērošanu jebkurām Līvānu novadsDienvidlatgales virsmežniecības darbībām (medības, mežsaimniecība u.c.) mežuLīvānu mežniecība teritorijās; nodrošina ugunsdrošības uzraudzībuAS „Latvijas Gāze” Jēkabpils Nodrošina ar dabasgāzi daļu Līvānu novada Līvānu novadsiecirknis iedzīvotāju. Vienlaicīgi uzņēmums arī pilnveido drošības, piegādes un datorizācijas sistēmas, nodrošina iedzīvotājus ar kvalitatīvākiem pakalpojumiem.
  • 209 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadamSIA „Latvenergo” Austrumu ET Nodarbojas ar enerģijas ražošanu un tirdzniecību, Līvānu novadsPreiļu ETR Līvānu iecirknis nodrošina iedzīvotājus ar elektroenerģiju.SIA „Līvānu dzīvokļu un komunālā Nekustamā īpašuma pārvaldīšana un Līvānu novadssaimniecība” apsaimniekošana; sadzīves atkritumu apsaimniekošana un teritorijas tīrīšana; Grants un smilts karjeru izstrāde.SIA „Līvānu siltums” Centralizētas siltumapgādes nodrošināšana Līvānu pilsētaSIA „Līvānu slimnīca” un LR Stacionāro un ambulatoro medicīnas pakalpojumu, Līvānu novadsVeselības inspekcijas Sirds veselības aprūpes, paliatīvās un ilgstošās sociālās Visi blakus esošieveselības kabinets aprūpes pakalpojumu nodrošināšana; sirds veselības novadi stāvokļa un sirds slimību riska faktoru noteikšanaLīvānu novada pašvaldības Īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojumu Līvānu novadsAlternatīvās aprūpes pakalpojumu nodrošināšana bērniem un pieaugušajiem Visi blakus esošiecentrs „Rožlejas” novadiTurku, Rožupes, Jersikas, Sutru un Ūdens ieguve, attīrīšana un sadale; Līvānu novadaRudzātu pagasta pārvaldes Pašvaldības pakalpojumi pagastu teritorijās pagastiLīvānu novada centrālā bibliotēka Moderni reģionālas nozīmes bibliotēkas pakalpojumi, Līvānu novads piemēroti dažādām vecuma grupām (t.sk. Latgale informācijas meklējumsistēmu un datubāzu publiska pieejamība, bibliotekāro, bibliogrāfisko, faktogrāfisko Latvija uzziņas, nepieciešamās informācijas pieprasīšana no citām bibliotēkām u.c.)Līvānu novada vakara (maiņu) Vispārējās vidējās izglītības pakalpojumi, sociālās Līvānu novadsvidusskola integrācijas un mūžizglītības pakalpojumi Latgale LatvijaRudzātu speciālā Vispārējās pamatizglītības pakalpojumi izglītojamiem Līvānu novadsinternātpamatskola ar garīgās attīstības traucējumiem, 1.līmeņa Latgale profesionālās pamatizglītības un interešu izglītības pakalpojumi LatvijaLatgales mākslas un amatniecības Vietēja, reģionāla un starptautiska mēroga Līvānu novadscentrs amatniecības attīstības pasākumi, kultūrtūrisma Latgale aktivitātes, amatniecības zināšanu, prasmju un tradīciju saglabāšana un attīstībaLīvānu inženiertehnoloģiju un Biznesa inkubatora pakalpojumi jaunajiem Līvānu novadsinovāciju centrs uzņēmumiem (t.sk. telpu īre, juridiskie, Latgale grāmatvedības, biroja u.c. pakalpojumi), veicinot uzņēmumu veidošanos, attīstību un nostiprināšanos Līvānu novadāLīvānu novada kultūras centrs Kultūras mantojuma saglabāšana un attīstība, Līvānu novads profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšana, Latgale tradicionālo svētku organizēšana, pašdarbības kolektīvu darbības koordinēšana Tabula 23: Līvānu novadā esošo valsts un pašvaldības iestāžu un uzņēmumu sniegtie pakalpojumu un to funkcionālās ietekmes zona
  • 210 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Līvānu novads nodrošina iedzīvotājiem visus pamata pakalpojumus. Novads iekļaujas Latgales un Latvijas biznesa inkubatoru tīklā, mākslas un amatniecības sektora attīstībā, kultūrvēstures, kultūras izziņas, dabas un aktīvā tūrisma produktu klāstā. Savukārt, novads izmanto ekonomiskā trijstūra lielo pilsētu (Daugavpils, Rēzekne un Jēkabpils) sniegtos pakalpojumus izglītības (augstākās, profesionālās, mūžizglītības), zinātniskās pētniecības, sporta un kultūras jomās. Izstrādājot Līvānu novada stratēģisko plānu, ir ņemti vērā augstākminēto pilsētu un Līvānu novadam blakus esošo teritoriju attīstības mērķi, prioritātes, esošie un potenciālie resursi, kas var tikt izmantoti abpusējai sadarbībai ar Līvānu novadu. Attēls 104: Līvānu novadam blakus esošo teritoriju attīstības mērķi Pakalpojumi un resursi, kurus Līvānu novadam nodrošina Daugavpils, Rēzekne, Jēkabpils, Preiļi un pieguļošie novadi: Preiļi  VID Latgales reģionālās iestādes Preiļu nodaļa  Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Rēzeknes nodaļas Preiļu klientu apkalpošanas punkts  Profesionālā izglītība (Preiļu arodvidusskola, Jaunaglonas arodvidusskola)  VA/S „Latvijas Valsts ceļi” Latgales reģiona Preiļu nodaļa
  • 211 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam  SIA "Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrs" Latgales Lauku konsultāciju biroja filiāle Preiļos  Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Preiļu iecirknis  Centrālās statistikas pārvaldes Preiļu datu savākšanas un apstrādes centrs  Valts Zemes Dienesta Latgales reģionālās nodaļas Preiļu birojs  CSDD Preiļu nodaļa  Pārtikas un veterinārā dienesta Dienvidlatgales pārvaldes Preiļu filiāle  Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Latgales reģionālās brigādes Preiļu daļa  Dienvidlatgales reģionālā lauksaimniecības pārvalde  Latgales tiesas apgabala Preiļu rajona prokuratūra  Pilsonības migrācijas lietu pārvaldes Preiļu nodaļa  Preiļu zemesgrāmatu nodaļa  VA Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras Preiļu nodaļa  Latgales reģionālās Valsts darba inspekcijas Preiļu birojs  Valsts augu aizsardzības dienesta Latgales reģionālā nodaļa  Veselības aprūpe (SIA ”Preiļu slimnīca”, SIA”Lāzers”)  Veselības inspekcija, Kontroles pārvalde, Sabiedrības veselības kontroles departaments, Latgales kontroles nodaļa, Preiļu kontroles un uzraudzības daļa Daugavpils  Latgales reģiona attīstības aģentūra  Latgales plānošanas reģions, Eiropas Savienības struktūrfondu informācijas centrs  Latgales reģionālā Valsts darba inspekcija  Valsts vides dienesta Daugavpils reģionālā vides pārvalde  Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Daugavpils nodaļa  Daugavpils Universitātes Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkts  VSIA „Autotransporta direkcija” Daugavpils nodaļa  Patērētāju tiesību aizsardzības centrs  Pārtikas un veterinārais dienests, Dienvidlatgales pārvalde  Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Daugavpils nodaļa  VA/S „Latvijas Valsts ceļi” Latgales reģiona Daugavpils nodaļa  Valsts valodas centrs  Valsts valodas prasmes atestācijas komisijas Daugavpils rajona nodaļa  Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde, Daugavpils informācijas centrs  Latvijas Republikas Naturalizācijas pārvalde, Daugavpils reģionālā nodaļa  Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs, Daugavpils reģionālā nodaļa  Latvijas Republikas Valsts kase, Daugavpils norēķinu centrs  Veselības inspekcija, Kontroles pārvalde, Sabiedrības veselības kontroles departaments, Latgales kontroles nodaļa, Daugavpils kontroles un uzraudzības daļa  Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra, Latgales nodaļa  Daugavpils reģionālais sabiedrisko pakalpojumu regulators  Daugavpils sanitārā robežinspekcija, Daugavpils stacijas kontrolpunkts  VA/S „Elektronisko sakaru direkcija”, Daugavpils reģionālā nodaļa  Profesionālā izglītība (Mākslas vidusskola Saules skola, Daugavpils 1. arodvidusskola, Daugavpils 2. arodskola, Daugavpils 38. arodvidusskola, Daugavpils Celtnieku profesionālā vidusskola, Daugavpils Medicīnas koledža, Daugavpils Mūzikas vidusskola, Daugavpils Tirdzniecības skola, Latgales transporta un sakaru tehniskā skola, Daugavpils Mežciema arodskola, Višķu profesionālā vidusskola, Bebrenes profesionālā vidusskola)
  • 212 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam  Augstākā izglītība un zinātne (Daugavpils Universitāte, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas Daugavpils filiāle, Rīgas Aeronavigācijas institūta Daugavpils filiāle, Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas Daugavpils filiāle, Transportu un sakaru institūta Latgales filiāle, SIA "Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskolas "Attīstība" Daugavpils filiāle, Latvijas Universitātes Daugavpils filiāle, Baltijas starptautiskās akadēmijas Daugavpils filiāle, Psiholoģijas augstskolas Daugavpils filiāle, Rīgas Tehniskās universitātes Daugavpils filiāle, Ekonomikas un kultūras augstskolas Daugavpils filiāle, SIA "Sociālo tehnoloģiju augstskola" Daugavpils filiāle)  Kultūra (Daugavpils teātris, Latgales centrālā bibliotēka, Daugavpils novada kultūras centrs, Novadpētniecības un mākslas muzejs)  Veselības aprūpe (SIA "Daugavpils reģionālā slimnīcā", SIA "Daugavpils bērnu veselības centrs", SIA"Daugavpils zobārstniecības poliklīnika")  Psihoneiroloģiskā slimnīca”, SIA „Medicīniskā firma ”Dinas””, SIA ”Dermatovenerologs”, SIA”IVAKO GROUP”, SIA”MEDA D”, SIA „Privātklīnika ”Ģimenes veselība””, IK „Fizioterapijas kabinets VALE”)  Sports (Daugavpils olimpiskais centrs, Sporta centrs "Daugavpils Ledus", Daugavpils spīdveja klubs "Lokomotīve", Daugavpils Universitātes sporta komplekss)  Atpūtas un izklaides kompleksi („City Center" un „Klondaika” – boulings, kino u.c., atpūtas komplekss „Vilnis", „SilverScreen Cinema” kinoteātris)  Viesnīcas („Park hotel Latgola", „Hotel Dinaburg", Sporta komplekss „Celtnieks", Viesu māja „Villa Ksenija", Sporta komplekss „Olimpija", Hotel „Leo", viesnīca „Rebir”) Rēzekne  Latvijas Darba devēju konfederācijas Rēzeknes nodaļa  Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Rēzeknes nodaļa  Biedrība „Latgales aparātbūves tehnoloģiskais centrs”  „Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra”, Austrumu reģions  Valsts būvinspekcija, Rēzeknes sektors  VA/S „Elektronisko sakaru direkcija” Rēzeknes reģionālā nodaļa  Latgales reģionālā valsts darba inspekcija, Rēzeknes reģionālā nodaļa  Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, Kontroles un uzraudzības departaments, Latgales nodaļa  Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde, Rēzeknes informācijas centrs  Latvijas Republikas Naturalizācijas pārvalde, Rēzeknes nodaļa  Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs, Rēzeknes reģionālā nodaļa  Profesionālā izglītība (Rēzeknes 14. arodvidusskola, Grāmatvedības un finanšu koledža, Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola, Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskola, Rēzeknes profesionālā vidusskola, Valsts robežsardzes koledža, Latgales amatniecības meistaru skola, Lūznavas profesionālā vidusskola, Viļānu 41.arodvidusskola)  Augstākā izglītība (Rēzeknes Augstskola, Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāle, Baltijas Starptautiskās Akadēmijas Rēzeknes filiāle, Rīgas Aeronavigācijas institūta Rēzeknes filiāle, Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskolas "Attīstība" Rēzeknes filiāle)  Speciālā izglītība (Rēzeknes Logopēdiskā internātpamatskola, Rēzeknes Katoļu vidusskola)  Veselības aprūpe (SIA "Rēzeknes slimnīca", SIA "Rēzeknes veselības aprūpes centrs", SIA "Rēzeknes neatliekamās medicīniskās palīdzības stacija", SIA "Rēzeknes laboratorija", SIA "Magnetom Medical")
  • 213 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam  Tuberkulozes un plaušu slimību valsts aģentūras Rēzeknes filiāle (tuberkulozes slimnīca);  Valsts asinsdonoru centra Latgales filiāle  Atpūtas un izklaides centri („Latgale", „Klondaika”, „Džokera boulinga klubs”) Jēkabpils  Jēkabpils kokapstrādes uzņēmējdarbības parks  VSIA "Autotransporta direkcija" Jēkabpils nodaļa  Latgales reģionālā valsts darba inspekcija, Jēkabpils birojs  VA/S "Latvijas Valsts ceļi", Latgales reģiona Jēkabpils nodaļa  "Lauksaimniecības datu centrs" valsts aģentūra  VA "Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra", Dienvidu reģions  Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs, Jēkabpils reģionālā nodaļa  Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR, Latgales reģionālā laboratorija, Jēkabpils paraugu pieņemšanas kabinets  Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Jēkabpils nodaļa  Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), Jēkabpils nodaļa  Valsts augu aizsardzības dienests, Vidusdaugavas reģionālā nodaļa  Veselības inspekcija, Latgales kontroles nodaļa  Profesionālā izglītība (Jēkabpils Agrobiznesa koledža, Jēkabpils 109.arodskola)  Augstākā izglītība (Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola, Jēkabpils filiāle, Biznesa augstskola “Turība”, Jēkabpils filiāle, Baltijas Starptautiskā akadēmija, Jēkabpils filiāle, Psiholoģijas Augstskola, Jēkabpils filiāle)  Mūžizglītība (Valodu mācību centrs, Jēkabpils filiāle, Namiķis, mācību centrs, Rīgas Samariešu apvienība, Jēkabpils nodaļa, Latvijas Tautas skolas Jēkabpils nodaļa, SIA “ Mācību centrs Austrumvidzeme”, SIA “BUTS” mācību centrs, SIA “Darba Drošības serviss”, Jēkabpils tālākizglītības un informācijas tehnoloģiju centrs)  SIA "Jēkabpils autobusu parks  SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca”  Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Jēkabpils reģionālais birojs  Atpūtas, treniņu un izklaides iespējas (Ūdens relaksācijas centrs SPA „Citrus”, Salas peldbaseins, zirgu izjādes, Jēkabpils Peintbola Klubs "x3m", izklaides centrs „Oāze”, izklaides centrs „Atlantis”)  Viesnīcas („Daugavkrasti”, „Hercogs Jēkabs”, Jēkabpils sporta centra viesnīca, Citrus SPA viesnīca, jauniešu mītne „Agrobiznesa koledža”) Bez tam Dagdas arodvidusskolā (Dagdas novads), Malnavas koledžā (Kārsavas novads) un Zilupes arodvidusskolā (Zilupes novads)Līvānu novada jaunieši var saņemt profesionālo vidējo izglītību. Darba migrāciju veicina labā ceļu un sabiedriskā transporta infrastruktūra, kā rezultātā Līvānu novada iedzīvotāji ir nodarbināti Preiļos un Jēkabpilī, turpretī šo pilsētu/novadu iedzīvotāji dodas strādāt uz Līvāniem. Mācību migrācijas funkcionālās saites parāda pašvaldību savstarpējie maksājumi, 2010.gadā tie veikti starp Līvānu novadu un Jēkabapils novadu, Vārkavas novadu, Daugavpils novadu, Rīgas pilsētu. Izglītības pakalpojumus Līvānu novadā vakara (maiņu) vidusskolā izmanto
  • 214 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam audzēkņi arī no tālākiem rajoniem (2010./2011.mācību gadā skolu apmeklēja audzēkņi no 11 dažādām pašvaldībām). Līvānu novada plānotā attīstība kā uzņēmējdarbības, moderno tehnoloģiju attīstības centrs radīs priekšnoteikumus jaunu uzņēmumu attīstībai. Līvānu novada pašvaldība kā stratēģisku projektu izvirzījusi industriālās zonas sakārtošanu/atjaunošanu, kas papildus veicinātu uzņēmējdarbības attīstību, t.sk. piesaistītu blakus esošo novadu iedzīvotājus savu biznesu uzsākt tieši Līvānos. Optisko stikla šķiedras produktu, kūdras pārstrādes produktu un kokrūpniecības produktu ražošanas ziņā Līvānu novada ietekmes zona stiepjas Eiropas mērogā. Latgales stratēģijā 2030 paredzēts, ka Līvāni ir industriāla pilsēta – Latgales uzņēmējdarbības katalizators – tradicionālā mantojuma un XXI gadsimta tehnoloģiju apvienojums. Ņemot vērā Līvānu novada specializāciju un Latgales reģiona kopējās attīstības tendences nākotnē svarīgi būs nostiprināt funkcionālās saites:  ar Daugavpili un Rēzekni inovāciju un uzņēmējdarbības veicināšanas jomā, tai skaitā radošo industriju attīstībā, kas balstās uz esošo pieredzi un tradīcijām;  ar Daugavpili, Rēzekni un Jēkabpili loģistikas, transporta un kravu pārvadājumu jomā;  ar Preiļiem – pārtikas rūpniecībā un mājražošanā;  ar visām iepriekšminētajām pilsētām saskaņotas izglītības sistēmas attīstīšanā, lauksaimniecības un bioloģisko produktu ražošanā, kā arī tūrismā. Attēls 105: Līvānu novada vēlamā funkcionālās ietekmes zona (ekonomikas profils) Eiropā Optisko stikla šķiedru produktu ražošana Latvijā Pārtikas rūpniecība Kūdras Latgalē un mājražošana pārstrāde un produktu Loģistika, transpor ražošana ts un kravu pārvadājumi Biznesa inkubācijas Lauksaimniecība un pakalpojumi un Lauku un aktīvais Līvānu stikla bioloģisko produktu sociālā tūrisms Kokrūpniecība muzejs un uzņēmējdarbība ražošana un mēbeļu amatniecība ražošana
  • 215 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam 2.5. LĪVĀNU NOVADA ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA Prioritāte 1 Rīcības virziens 1.1. Dzīves un darba Visiem bērniem bērnībā (1-6 gadi) tiek attīstītas pamata prasmes, pašinici dzīves prasmes un radošā domāšana atīva un uzņēmība Rīcības virziens 1.2. Mērķis: Skolas vecumā (7-18 gadi) tiek saglabātas un attīstītas pamata Mūža garumā dzīves prasmes, individualitāte, lokālpatriotisms, biznesa attīstīt pamatzināšanas, personīgā iniciatīva, atbildība un interese uzņēmējdarbībai par dabas zinātnēm un darbam nepieciešamās Rīcības virziens 1.3. dzīves prasmes, iemaņas Visa mūža garumā tiek saglabāta un attīstīta iedzīvotāju , pašiniciatīvu un pašaktivitāte, uzņēmība, dzīves prasmes, atbildība, gatavība uzņēmību saprātīgi riskēt un vēlme strādāt Prioritāte 2 Rīcības virziens 2.1. Uzņēmējdarbība, dar Vietējiem iedzīvotājiem, esošajiem un potenciālajiem bs un ģimenes uzņēmējiem un investoriem tiek nodrošināta labsajūta pievilcīga ekonomiskā vide Mērķis: Rīcības virziens 2.2. Nodrošināt pievilcīgu Vietējiem iedzīvotājiem, esošajiem un potenciālajiem vidi uzņēmējiem un investoriem tiek nodrošināta uzņēmējdarbībai, darb pievilcīga sociālā vide am un ģimenes labsajūtai Rīcības virziens 2.3 Vietējiem iedzīvotājiem, esošajiem un potenciālajiem uzņēmējiem un investoriem tiek nodrošināta pievilcīga dabas vide
  • 2.6. RĪCĪBU PLĀNS – PRIORITĀTES, RĪCĪBU VIRZIENI, RĪCĪBAS, PASĀKUMI, SASNIEGUMU INDIKATORI, PASĀKUMUREALIZĀCIJAS LAIKS UN ATBILDĪGIE Sasniegumu indikatori/Iznākuma rezultatīvie rādītāji atbilstoši Ieviešanas izvērtēšanas Nepieci Atbildīgie sistēmai Izpildes ešams pašvaldības termiņš/ papilduMērķi Rīcību virzieni Rīcības/Uzdevumi Pasākumi/Projektu idejas (Pašreizējās vērtības un attīstības tendences darbinieki, Realizāci- s atbilstoši šeit minētajiemrādītāju kārtas nodaļas jas laiks finansēj numuriem skat. programmas 4.4.sadaļā, (izpildītāji) ums40 Tabulā 25)Prioritāte 1:Dzīves un darba prasmes, pašiniciatīva un uzņēmībaMērķis: Rīcības virziens 1.1. RĪCĪBA 1.1.1. PASĀKUMS 1.1.1.1 1, 4, 11, 30, 31, 38 Katru gadu Izglītības NĒ 41 Pirmsskolas izglītības pārvalde, PIIMūža garumā attīstīt Visiem bērniem Pirmsskolas izglītības pieejamības pieejamības “Rūķīši”,uzņēmējdarbībai un bērnībā (1-6 gadi) tiek nodrošināšana visiem Līvānu novada nodrošināšana visiem pirmsskolas attīstītas pamata bērniem neatkarīgi no viņu dzīvesvietasdarbam Līvānu novada grupiņas dzīves prasmes un novadānepieciešamās bērniem neatkarīgi pagastos radošā domāšanadzīves prasmes, no viņu dzīvesvietas PASĀKUMS 1.1.1.3 4, 11, 26, 30, 31, 61, 62 2015 IPN, JĀiemaņas, novadā Būvniecībaspašiniciatīvu un PII "Rūķīši" teritorijas labiekārtošana nodaļa, PIIuzņēmību “Rūķīši” RĪCĪBA 1.1.2. PASĀKUMS 1.1.2.1. 6, 9, 12, 15, 17, 18, 28, 38, 39, 62, 63 Katru gadu Izglītības JĀ Pirmsskolas, interešu pārvalde, PII Pirmsskolas, interešu un neformālās un neformālās “Rūķīši”, izglītības iestāžu darbinieku un bērnu izglītības iestāžu pirmsskolas vecāku sadarbības veicināšana (t.sk. darbinieku un bērnu grupiņas bērnu un vecāku pamata dzīves prasmju vecāku sadarbības pagastos, un radošo nometņu, darbnīcu veicināšana (t.sk. privātais organizēšana) bērnu un vecāku sektors pamata dzīves prasmju un radošo nometņu, darbnīcu organizēšana) Rīcības virziens 1.2. RĪCĪBA 1.2.1. PASĀKUMS 1.2.1.1. 5, 6, 7, 8, 9, 12, 15, 16, 17, 18, 19, 30, 31, Katru gadu Izglītības JĀ 38, 39, 63 pārvalde, Skolas vecumā (7-18 Skolēnu sociālo, Dzīves, darba prasmju attīstības 42 skolas, LBJC gadi) tiek saglabātas dzīves, darba prasmju aktivitāšu, vasaras prakšu un radošo un attīstītas pamata un intereses par darbnīcu organizēšana ar uzsvaru uz dzīves prasmes, dabas zinātnēm pārdodamiem produktiem40 Papildus pašvaldības, pašvaldības iestāžu, struktūrvienību un kapitālsabiedrību ikgadējambudžetam. Finanšu resursi – pašvaldības budžets, ES un cits ārējais finansējums (t.sk. sponsoru ziedojumi).41 PII – pirmsskolas izglītības iestāde42 LBJC – Līvānu bērnu un jauniešu centrs
  • 217 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam 43 individualitāte, veidošana, praktiskā PASĀKUMS 1.2.1.2. 6, 9, 12, 28, 29, 30, 31, 32, 38, 39 Katru gadu LIIC , skolas NĒ lokālpatriotisms, pielietojamība un Līvānu novada iestāžu, biedrību un biznesa popularizēšana uzņēmumu sadarbības tīkla izveide un pamatzināšanas, aktualizēšana skolēnu uzņēmības, dzīves personīgā iniciatīva, un darba prasmju attīstībai un intereses atbildība un interese par dabas zinātnēm veidošanai par dabas zinātnēm PASĀKUMS 1.2.1.3. 6, 7, 8, 9, 15, 16, 17, 18, 19, 30, 31, 38 Katru gadu Skolas NĒ Skolu pasākumi, koncerti, uzstāšanās, izstādes, parādot sasniegumu praktisko pielietojamību PASĀKUMS 1.2.1.4. 9, 18, 38, 63 Katru gadu Skolas, LIIC, JĀ LBJC Novada mēroga skolēnu konkursi dabas zinātnēs sadarbībā ar ražojošajiem uzņēmumiem PASĀKUMS 1.2.1.5. 2, 6, 12, 18, 30, 35 2013-2014 Skolas, JĀ Izglītības Mājturības kabinetu renovācija un pārvalde, IPN mācību aprīkojuma papildināšana visās novada skolās PASĀKUMS 1.2.1.6. 2, 6, 30, 35, 63 2015 Līvānu JĀ 1.vidusskola Dabaszinību kabineta un laboratorijas (t.sk. Laimiņas izveide Līvānu 1.vidusskolas Laimiņas skola), IPN skolā PASĀKUMS 1.2.1.7. 2, 10, 27, 30, 35 2013 Līvānu JĀ 1.vidusskola, IT un skolotāju metodiskā centra izveide Izglītības Līvānu 1.vidusskolā pārvalde RĪCĪBA 1.2.2. Skolēnu PASĀKUMS 1.2.2.1. 3, 6, 9, 28, 39 Katru gadu Skolas, NĒ lokālpatriotisma Izglītības Skolēnu mācību prakses vietējos veidošana pārvalde, LIIC uzņēmumos 43 LIIC - Līvānu inženiertehnoloģiju un inovāciju centrs, t.sk. Līvānu biznesa inkubators
  • 218 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam PASĀKUMS 1.2.2.2. 3, 28, 39, 41, 42 Katru gadu Izglītības JĀ pārvalde, Līvānu novada „Studiju fonda” darbības Sabiedrisko nodrošināšana(t.sk. privātie investori) attiecību speciālists RĪCĪBA 1.2.3. PASĀKUMS 1.2.3.1. 6, 12, 18 Katru gadu Skolas (klašu JĀ Brīvprātīgā darba audzinātāji), Skautu un gaidu kustības popularizēšana prestiža LBJC un nometņu organizēšana(t.sk. privātie paaugstināšana un investori) popularizēšana skolās RĪCĪBA 1.2.4. Skolēnu PASĀKUMS 1.2.4.1. Skolēnu mācību 6, 9, 12, 18, 28, 38 Katru gadu Skolas, NĒ biznesa uzņēmumu veidošana programmas Izglītības pamatzināšanu un „Junior Achievement” ietvaros pārvalde, LIIC prasmju attīstība PASĀKUMS 1.2.4.2. Līvānu novada 9, 12, 26, 38, 39, 41, 44, 45, 47, 62 Katru gadu Izglītības JĀ mazo grantu konkurss iedzīvotāju pārvalde, LIIC aktivizēšanai savas dzīves vides sakārtošanā PASĀKUMS 1.2.4.3. Atbalsts 2, 3, 6, 9, 38 2013-2014 Skolas, NĒ uzņēmējdarbības mācību materiālu, Izglītības mācību moduļu (valsts programmu) un pārvalde, LIIC jaunu apmācību metožu izstrādē skolotājiem un izglītojamiem atbilstoši vecumam, piesaistot uzņēmējus un biznesa vides speciālistus PASĀKUMS 1.2.4.4. Vietējo 6, 9, 12, 18, 38 Katru gadu Skolas, NĒ izejmateriālu, vietējo uzņēmumu Izglītības produktu, pakalpojumu izmantošana pārvalde, LIIC apmācību procesā Rīcības virziens 1.3. RĪCĪBA 1.3.1. Saiknes PASĀKUMS 1.3.1.1. 3, 10, 18, 28 Katru gadu Skolu NĒ un sadarbības ar pašpārvaldes, Visa mūža garumā tiek Līvānu novada studentu datu bāzes profesionālo un LBJC saglabāta un attīstīta izveide un uzturēšana augstāko izglītības iedzīvotāju iestāžu studentiem pašaktivitāte, PASĀKUMS 1.3.1.2. 16, 18, 32 Katru gadu Skolu NĒ attīstība absolventu uzņēmība, dzīves pašpārvaldes, piesaistei Līvānu Ikgadējā Līvānu novada studentu prasmes, atbildība, LBJC novadam festivāla organizēšana pilsētas svētku gatavība saprātīgi riskēt un vēlme ietvaros
  • 219 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam strādāt PASĀKUMS 1.3.1.3. 3, 18, 39 Katru gadu Skolas NĒ Studentu tikšanos ar novada vidusskolēniem organizēšana PASĀKUMS 1.3.1.4. 3, 18, 28 Katru gadu LIIC NĒ Studiju prakšu organizēšana, izmantojot sadarbības modeli „Pašvaldība – profesionālās/augstākās izglītības iestāde - students – vietējais uzņēmums” RĪCĪBA 1.3.2. PASĀKUMS 1.3.2.1. 5, 10, 12, 18, 39, 40, 41, 42, 44, 45, 46 Katru gadu LIIC, Izglītības JĀ Mūžizglītības un pārvalde, IPN Apmācību programmu un kursu pašīstenošanās īstenošana dažādām mērķgrupām pasākumi Līvānu Līvānu novadā novada iedzīvotāju uzņēmējdarbības, PASĀKUMS 1.3.2.2. 17, 18, 19, 27, 38, 39 Katru gadu 44 PAD (IPN, JĀ darba iemaņu, LIIC) prasmju un Reģionāli, nacionāli un starptautiski personīgās pieredzes apmaiņas un sadarbības individualitātes pasākumi attīstībai 45 PASĀKUMS 1.3.2.3. 14, 16, 18, 27, 32 Katru gadu LNKC , JĀ bibliotēkas Ikgadējas gada balvas „Līvānu novada ZELTA TALANTI” organizēšana(t.sk. privātie investori) PASĀKUMS 1.3.2.4. 16, 18, 27, 32 Katru gadu LIIC JĀ Ikgadējas gada balvas „Līvānu novada UZŅĒMĒJS” organizēšana PASĀKUMS 1.3.2.5. 5, 12, 14, 15, 17, 18, 39, 63 Katru gadu Skolas, pagasta NĒ pārvaldes, Līvānu novada pagastu skolu kā 46 pagastu KC , daudzfunkcionālu izglītības, kultūras, pagasta sabiedrisko un paaudžu mijiedarbības bibliotēkas, centru attīstība sociālie darbinieki 44 PAD - Plānošanas un attīstības daļa 45 LNKC - Līvānu novada kultūras centrs 46 KC – kultūras centri
  • 220 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam PASĀKUMS 1.3.2.6. 39 Katru gadu LIIC NĒ Tikšanās ar cilvēkiem, kuri ir strādājuši ārzemēs un atgriezušies uz palikšanu dzimtenē (pieredzes apmaiņa par darba apstākļiem, mītiem un realitāti, veicot salīdzinājumu un analīzi) RĪCĪBA 1.3.3 PASĀKUMS 1.3.3.1. 3, 12, 18, 28 Katru gadu LIIC, LBJC NĒ Līvānu Studentu un jauniešu prakšu vietu inženiertehnoloģiju apzināšana Līvānu novadā (biedrībās, un inovāciju centra z/s, uzņēmumos) un popularizēšana (LIIC) darbības studentu un jauniešu vidū paplašināšana PASĀKUMS 1.3.3.2. 10, 12, 18, 26, 41, 42, 43, 44, 45, 46, 47, Katru gadu LIIC JĀ 48 Biznesa plānu/mazo grantu konkursu organizēšana PASĀKUMS 1.3.3.3. 18, 26, 39, 41, 42, 43, 44, 45, 46, 47, 48 Katru gadu LIIC NĒ Biznesa ideju autoru un menedžeru tikšanos organizēšana PASĀKUMS 1.3.3.4. 9, 32, 41, 42 Katru gadu LIIC NĒ Līvānu novada uzņēmumu datu bāzes regulāra aktualizēšana PASĀKUMS 1.3.3.5. 9, 10, 18, 30, 31, 39, 41, 42 Katru gadu LIIC JĀ Uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamo konsultāciju un apmācību nodrošināšana PASĀKUMS 1.3.3.6. 18 2015-2018 LIIC JĀ Pielietojamās pētniecības pasākumu attīstība Līvānu novadā PASĀKUMS 1.3.3.7. 18 Katru gadu LIIC NĒ Biznesa ideju bankas izveide un regulāra papildināšana
  • 221 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Sasniegumu indikatori/Iznākuma rezultatīvie rādītāji atbilstoši Ieviešanas Nepiecieša izvērtēšanas sistēmai Izpildes Atbildīgie ms termiņš/ pašvaldības Mērķi Rīcību virzieni Rīcības/Uzdevumi Pasākumi/Projektu idejas (Pašreizējās vērtības un attīstības tendences papildus Realizāci- darbinieki, nodaļas atbilstoši šeit minētajiemrādītāju kārtas finansējum jas laiks (izpildītāji) numuriem skat. programmas 4.4.sadaļā, s47 Tabulā 25) Prioritāte 2 Uzņēmējdarbība, darbs un ģimenes labsajūta Mērķis: Rīcības virziens RĪCĪBA 2.1.1. PASĀKUMS 2.1.1.1. 26, 41, 42, 43, 46, 47, 49, 50, 52, 54, 2012-2013 PAD JĀ 2.1. 56, 61, 64 Nodrošināt Līvānu biznesa Līvānu biznesa parka attīstības bijušajā industriālajā 48 pievilcīgu vidi Vietējiem parka attīstība zonā TEP izstrāde, t.sk. detalizēta vides stāvokļa iedzīvotājiem, bijušajā noteikšana uzņēmējdarbībai, esošajiem un industriālajā darbam un PASĀKUMS 2.1.1.2. 49 2012-2013 PAD, LIIC, Zemes JĀ potenciālajiem zonā ģimenes labsajūtai uzņēmējiem un ierīcības Industriālā zonā esošo neizmantoto zemes gabalu investoriem tiek inženieris, juristi identifikācija, kartēšana, aprakstīšana un mārketinga nodrošināta pasākumi pievilcīga ekonomiskā vide PASĀKUMS 2.1.1.3. 30, 31, 46, 49, 54 2014-2015 Izpilddirektors, JĀ Būvniecības daļa, Telekomunikāciju un interneta pieejamības uzlabošana PAD, Datortīklu bijušajā industriālajā zonā(privātais investors) administratori PASĀKUMS 2.1.1.4. 46, 47, 50, 51, 52, 53, 54 2015-2018 Būvniecības daļa, JĀ 49 PAD, LDzKS Ūdens un kanalizācijas sistēmas sakārtošana bijušajā industriālajā zonā PASĀKUMS 2.1.1.5. 37, 46, 54, 55 2015 Būvniecības daļa, JĀ PAD Celtniecības ielas rekonstrukcija (t.sk. veloceliņa ierīkošana) PASĀKUMS 2.1.1.6. 30, 31, 37, 41, 42, 54 Katru gadu Izpilddirektors, JĀ Transporta tīklu Publiskās infrastruktūras un sabiedriskā transporta inženieris nodrošināšana industriālajā zonā 47 Neskaitot pašvaldības personāla, iestāžu, struktūrvienību un kapitālsabiedrību darbinieku atalgojuma izmaksas 48 TEP – tehniski ekonomiskais pamatojums 49 LDzKS – SIA „Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība”
  • 222 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam PASĀKUMS 2.1.1.7. 41, 42, 43, 49 2015-2018 Izpilddirektors, JĀ PAD PPP projektu ieviešana industriālās zonas attīstībai (privātais investors) RĪCĪBA 2.1.2. PASĀKUMS 2.1.2.1. 30, 31, 52, 54, 55 2012-2014 Būvniecības daļa, JĀ Transporta IPN, Transporta Zaļās, Saules, Lāčplēša, Rūpniecības, Rudzutaka, Jāņa, infrastruktūras tīklu inženieris Fabrikas, Celtniecības, Dzirnavu, Dubnas, Līču, uzlabošana Draudzības ielu vai to posmu un ceļa, kas savieno Līvānu novadā Dzirnavu ielu ar Uzvaras ielu, rekonstrukcijas tehnisko projektu izstrāde PASĀKUMS 2.1.2.2. 30, 31, 46, 52, 54, 55 2015-2018 Būvniecības daļa, JĀ IPN, Transporta Zaļās, Saules, Lāčplēša, Rūpniecības, Rudzutaka, Jāņa, tīklu inženieris Fabrikas, Celtniecības, Dzirnavu, Dubnas, Līču, Draudzības ielu vai to posmu un ceļa, kas savieno Dzirnavu ielu ar Uzvaras ielu, rekonstrukcija PASĀKUMS 2.1.2.3. 30, 31, 46, 54, 55 2012-2018 Būvniecības daļa, JĀ IPN, pagastu Līvānu novada pagastu ceļu rekonstrukcija pārvaldes, Transporta tīklu inženieris PASĀKUMS 2.1.2.4. 30, 31, 52, 54, 55, 62 2012-2013 PAD (IPN), JĀ Būvniecības daļa Līvānu pilsētas ielu un daudzdzīvokļu māju kvartālu infrastruktūras uzlabošana – 3. kārta (Jelgavas, Krustpils, Sofijas, Kurzemes, Kr. Valdemāra, Kuldīgas un Strēlnieku ielu kvartālā) PASĀKUMS 2.1.2.5. 30, 31, 52, 54, 55 2012 Būvniecības daļa, JĀ IPN, Transporta Līvānu pilsēta Rīgas tranzīta ielas posma sakārtošana tīklu inženieris PASĀKUMS 2.1.2.6. 49, 54, 62, 64 2015-2016 Izpilddirektors, JĀ PAD, Tūrisma Ūdens transporta (prāmja pār Daugavu) satiksmes organizators uzlabošana Līvānu novada un blakus esošo teritoriju attīstībai(privātais investors)
  • 223 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam PASĀKUMS 2.1.2.7. 41, 42, 43, 46, 49, 54, 55 2012-2014 Izpilddirektors, JĀ PAD, Jersikas Jersikas pagasta ceļu, pa kuriem tiek transportēts pagasta pārvalde dolomīts, asfaltēšana un pilnīga sakārtošanai (privātais investors) RĪCĪBA 2.1.3. PASĀKUMS 2.1.3.1. 26, 30, 31, 46, 54, 62 2015-2016 Pagastu JĀ Dzīvojamā pārvaldes, Daudzdzīvokļu māju iekšpagalmu labiekārtošana fonda un Būvniecības daļa, pagastu centros daudzdzīvokļu IPN māju iekšpagalmu vides attīstība PASĀKUMS 2.1.3.2. 54, 61 2012-2018 Izpilddirektors, JĀ Līvānu novadā PAD, LDzKS Privātmāju, daudzdzīvokļu dzīvojamo māju un Līvānu novada pašvaldības ēku energoefektivitātes paaugstināšana (t.sk. privātais investors) PASĀKUMS 2.1.3.3. 25, 26, 41, 42, 46, 54 2013 Izpilddirektors, JĀ PAD, LDzKS, Mājokļu politikas izstrāde un realizācija iebraukušā Personāla un darbaspēka atbalstam darba aizsardzības speciālists RĪCĪBA 2.1.4. PASĀKUMS 2.1.4.1. 30, 31, 50, 51, 52, 53, 54 2012-2013 Izpilddirektors, JĀ Komunālo PAD, LDzKS Līvānu ūdenssaimniecības attīstība - II kārta (jaunu pakalpojumu ūdens un kanalizācijas pieslēgumu ierīkošana Līvānu pieejamības un pilsētā) kvalitātes uzlabošana PASĀKUMS 2.1.4.2. 30, 31, 50, 51, 52, 53, 54 2012-2013 Turku pagasta JĀ Līvānu novadā pārvalde, Jaunsilavas ciema ūdenssaimniecības rekonstrukcija izpilddirektors, PAD, LDzKS PASĀKUMS 2.1.4.3. 30, 31, 54, 64 2015-2018 Izpilddirektors, JĀ LDzKS, PAD Ielu apgaismes sistēmas attīstība Līvānu pilsētā (sevišķi individuālo māju rajonos) un pagastu centros PASĀKUMS 2.1.4.4. 35, 50, 52, 54, 63, 64 Katru gadu LDzKS, SIA JĀ “Līvānu siltums” Komunālo pakalpojumu uzņēmumu materiāli tehniskās bāzes un cilvēkresursu attīstība
  • 224 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam PASĀKUMS 2.1.4.5. 29, 30, 31, 32, 40, 60 Katru gadu LDzKS, SIA NĒ “Līvānu siltums” Regulāru informatīvu kampaņu organizēšana par komunālo pakalpojumu pieejamību un to izcenojumu veidošanos PASĀKUMS 2.1.4.6. 32, 33, 34 2012 LDzKS, Datortīklu JĀ administratori, SIA „Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība” mājas Sabiedrisko lapas izstrāde attiecību speciālists PASĀKUMS 2.1.4.7. 18, 26, 46, 54, 56, 60, 63, 64 2015-2018 LDzKS, JĀ Būvniecības daļa, Iedzīvotāju videi draudzīgas apziņas veidošana un PAD, atkritumu šķirošanas laukuma izveide Līvānu Izpilddirektors novadā PASĀKUMS 2.1.4.8. 26, 46, 47, 52, 53, 54 2015-2018 LDzKS, JĀ Būvniecības daļa, Lietus ūdens kanalizācijas sistēmas uzlabošana Līvānu PAD pilsētā un pagastu centros PASĀKUMS 2.1.4.9. 46, 47, 54, 61 2015-2018 SIA “Līvānu JĀ siltums”, Jaunu tehnoloģisku risinājumu ieviešana centralizētās Būvniecības daļa, siltumapgādes sistēmā (t.sk. privātais investors) Izpilddirektors PASĀKUMS 2.1.4.10. 25, 30, 31, 33, 34 2012 LDzKS, PAD, JĀ Izpilddirektors Elektronisko ūdens skaitītāju uzstādīšana Līvānu pilsētas daudzdzīvokļu māju dzīvokļos (E-WATER) (t.sk. privātais investors) PASĀKUMS 2.1.4.11. 18, 30, 31, 60, 63 2012-2018 LDzKS, PAD, NĒ Izpilddirektors Ūdens, kanalizācijas, atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un komunālo pakalpojumu kvalitātes uzlabošana Līvānu novada pagastos RĪCĪBA 2.1.5. PASĀKUMS 2.1.5.1. 2, 4, 6, 7, 8 Katru gadu Skolas, Izglītības NĒ pārvalde Līvānu novada Izglītības iestāžu ikgadējas popularizēšanas kampaņas teritorijas PASĀKUMS 2.1.5.2. 14, 16, , 18, 19, 29, 30, 31 Katru gadu Sabiedrisko JĀ mārketinga pasākumi attiecību Lielformāta reklāmu uzstādīšana publiskās vietās konkurētspējas speciālists, LNKC Līvānos paaugstināšana i PASĀKUMS 2.1.5.3. 14, 17, 18, 32 2012 Sabiedrisko JĀ attiecību
  • 225 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Līvānu novada zīmola izveide speciālists PASĀKUMS 2.1.5.4. 14, 18, 32 2013 LIIC, Sabiedrisko JĀ attiecību Reklāmas video par novadu izveide 50 speciālists, UP PASĀKUMS 2.1.5.5. 14, 16, 18, 26, 32, 46, 47 2013 PAD, Būvniecības JĀ daļa, Sabiedrisko Līvānu pilsētas zīmju atjaunošana pie pilsētas robežas attiecību Rīgas, Daugavpils, Preiļu virzienā speciālists PASĀKUMS 2.1.5.6. 32, 33, 34 2012 Sabiedrisko JĀ attiecību www.livani.lv tulkošana angļu un krievu valodās speciālists, Datortīklu administratori PASĀKUMS 2.1.5.7. 14, 30, 31, 32, 33, 46, 47 2012-2013 Izpilddirektors, JĀ arhitekts, Informatīvo norāžu (t.sk. velo maršrutos) un māju datortīklu numuru zīmju izvietošana Līvānu pilsētā un informācijas administratori izvietošana vairāku slāņu kartēs pašvaldības mājas lapā PASĀKUMS 2.1.5.8. 14, 30, 31, 32, 33, 46, 47 2014-2015 Izpilddirektors, JĀ arhitekts, Informatīvo norāžu (t.sk. velo maršrutos) un māju datortīklu numuru zīmju izvietošana novada teritorijā un administratori informācijas izvietošana vairāku slāņu kartēs pašvaldības mājas lapā RĪCĪBA 2.1.6. PASĀKUMS 2.1.6.1. 10, 18, 28, 32, 40, 41, 42, 44 Katru gadu LIIC, UP, Sociālais NĒ Mājražotāju, dienests Sociālās uzņēmējdarbības popularizēšana un attīstība individuālo Līvānu novadā komersantu, MVU un PASĀKUMS 2.1.6.2. 38, 39, 41, 42, 44 Katru gadu LIIC, UP NĒ biedrību saimnieciskās Vietējo preču un pakalpojumu noieta veicināšana (t.sk. darbības vietējo produktu regulāru tirdziņu organizēšana) atbalsta 50 UP – Uzņēmēju padome
  • 226 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam pasākumi PASĀKUMS 2.1.6.3. 26, 41, 42, 46 2013 LIIC, UP JĀ Vietējo produktu Interneta veikala un stacionāras tirdzniecības vietas izveide Līvānos (privātais investors) PASĀKUMS 2.1.6.4. 32, 41, 42 Katru gadu LIIC, Sociālais NĒ dienests Bezdarbnieku - NVA profesionālo kursu absolventu - datu bāzes „Šeit ir pieejams darbinieks!” izveide un ievietošana pašvaldības mājas lapā RĪCĪBA 2.1.7. PASĀKUMS 2.1.7.1. 14, 54 Katru gadu LMAC JĀ Tūrisma Līvānu stikla muzeja saglabāšana un attīstība infrastruktūras attīstība Līvānu PASĀKUMS 2.1.7.2. 14, 16, 30, 31, 46, 47, 54, 62 2014-2015 PAD (IPN), JĀ novadā Būvniecības daļa Domes ielas pilnīga apgaismojuma, inženierkomunikāciju, veloceliņa un auto stāvlaukuma ierīkošanas pussalas turpmākai attīstībai tehniskā projekta izstrāde PASĀKUMS 2.1.7.3. 14, 16, 30, 31, 46, 47, 54, 62 2016-2017 PAD (IPN), JĀ Būvniecības daļa Domes ielas pilnīga apgaismojuma, inženierkomunikāciju un auto stāvlaukuma ierīkošana pussalas turpmākai attīstībai PASĀKUMS 2.1.7.4. 12, 14, 18, 26, 32, 54 2015-2016 LMAC, LNKC, JĀ Bibliotēkas, Līvānu novadpētniecības un industriālās vēstures sabiedrisko muzeja izveide kultūras un vēsturiskā mantojuma attiecību saglabāšanai (t.sk. Līvānu novada kultūrvēstures, speciālists, industriālās vēstures un dabas resursu datu bāzes iedzīvotāji pilnveidošana) PASĀKUMS 2.1.7.5. 14, 30, 31, 32 2015-2016 Izpilddirektors, JĀ PAD Viesnīcas (viesu nama) un kafejnīcas izveide Līvānu pussalā (privātais investors) PASĀKUMS 2.1.7.6. 14, 32, 59, 62 Katru gadu Izpilddirektors, JĀ PAD, Tūrisma Aktīvā tūrisma (t.sk. velo-tūrisma, ūdens tūrisma un organizators aktīvās atpūtas) veicināšana Līvānu novadā (privātie investori)
  • 227 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam PASĀKUMS 2.1.7.7. 14, 30, 31, 32, 54 Katru gadu Tūrisma JĀ organizators Līvānu novada tūrisma informācijas uzlabošana PASĀKUMS 2.1.7.8. 14, 18, 32 2012-2013 Tūrisma NĒ un katru organizators, Tūrisma sektora pakalpojumu sniedzēju vienota tīkla gadu LMAC, IPN, attīstība un kapacitātes paaugstināšana pagastu pārvaldes PASĀKUMS 2.1.7.9. 14, 54, 62 2012-2013 Tūrisma NĒ un katru organizators, IPN, Jaunu vietu ierīkošana kanoe un cita veida laivu ērtai gadu pagastu ielaišanai ūdenī un izcelšanai no tā un to iekļaušana pārvaldes jaunu laivošanas maršrutu izstrādē RĪCĪBA 2.1.8. PASĀKUMS 2.1.8.1. 14, 18, 39, 41, 42, 44, 65 Katru gadu Tūrisma JĀ Tūrisma organizators, z/s un MVU kā tūrisma objektu (t.sk. klasteru) tālāka 51 produktu LAD , zemnieki, attīstība (privātie investori) attīstība Līvānu amatnieki novadā PASĀKUMS 2.1.8.2. 14, 59, 62, 65 Katru gadu Tūrisma JĀ organizators, Lauku tūrisma produktu un pakalpojumu dažādošana 52 LAD , zemnieki, Līvānu novadā(privātie investori) amatnieki PASĀKUMS 2.1.8.3. 14, 33, 35, 54 2015-2018 IPN, LMAC JĀ Moderno tehnoloģiju ieviešana Latgales mākslas un amatniecības centra piedāvāto pakalpojumu un tūrisma produktu konkurētspējas paaugstināšanai PASĀKUMS 2.1.8.4. 14, 31, 32 2015-2018 LMAC, Tūrisma JĀ organizators, IPN, Kataloga - brošūras „Līvānu novada stāsti un leģendas” Sabiedrisko veidošana un izdošana attiecību speciālists PASĀKUMS 2.1.8.5. 14, 41, 42, 46, 47, 49, 54 Katru gadu LMAC, Tūrisma JĀ organizators, IPN, Stikla ražošanas tradīciju saglabāšana un stikla amatniecības attīstība (privātais investors) 51 LNLAD - Līvānu novada domes Lauku atbalsta daļa 52 Līvānu novada domes Lauku atbalsta daļa
  • 228 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam PASĀKUMS 2.1.8.6. 14, 18, 54, 59 2012 LMAC, Tūrisma JĀ organizators, IPN, Tūrisma attīstības veicināšana Latgales-Utenas- Vitebskas pārrobežu reģionos (BELLA DVINA 2) PASĀKUMS 2.1.8.7. 14, 18, 59, 63 2013-2015 LMAC, Tūrisma JĀ organizators, Videi draudzīgu izziņas tūrisma taku ierīkošana Līvānu PAD, pagasta novada pagastu teritorijās(privātie investori) pārvaldes, skolas RĪCĪBA 2.1.9. PASĀKUMS 2.1.9.1. 33, 34, 35, 41, 42 2012-2013 Izpilddirektors, JĀ Kvalitatīvas IT Datortīklu Kvalitatīvas IT infrastruktūras ierīkošanas visā Līvānu infrastruktūras administrators, novadā tehniskā projekta izstrāde attīstība Līvānu PAD novadā PASĀKUMS 2.1.9.2. 30, 31, 32, 33, 34, 35, 41, 42 2014-2015 Izpilddirektors, JĀ Datortīklu Kvalitatīvas IT infrastruktūras ierīkošana visā Līvānu administrators, novadā PAD Rīcības virziens RĪCĪBA 2.2.1. PASĀKUMS 2.2.1.1. 27, 29, 30, 31, 37, 54 2013 Izpilddirektors, JĀ 2.2. Iedzīvotāju un PAD, domes Līvānu novada pašvaldības policijas struktūras izveide viesu miera un priekšsēdētāja Vietējiem un uzturēšana (t.sk. materiāli tehniskās bāzes drošības līmeņa vietnieks nodrošināšana) un sadarbības uzlabošana ar valsts iedzīvotājiem, uzlabošana policijas un glābšanas dienestiem esošajiem un potenciālajiem PASĀKUMS 2.2.1.2. 18, 36 Katru gadu Sabiedrisko NĒ uzņēmējiem un attiecību Informatīvā kampaņa „Personas drošība reālajā un investoriem tiek speciālists, virtuālajā pasaulē” organizēšana nodrošināta pašvaldības policija pievilcīga sociālā vide PASĀKUMS 2.2.1.3. 18, 30, 31 Katru gadu Civilās NĒ aizsardzības Ikgadējas informatīvās kampaņas „Kā rīkoties speciālisti katastrofas gadījumā?” organizēšana PASĀKUMS 2.2.1.4. 30, 31, 36, 54 2014 Izpilddirektors, JĀ PAD, Būvniecības Video novērošanas sistēmas izbūves plānošana un daļa, Datortīklu tehniskā projekta izstrāde administratori PASĀKUMS 2.2.1.5. 30, 31, 36, 54 2015-2018 Izpilddirektors, JĀ IPN, Būvniecības Video novērošanas sistēmas uzstādīšana publiskās un daļa, Datortīklu atpūtas vietās administratori
  • 229 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam PASĀKUMS 2.2.1.6. 29, 30, 31, 34, 56, 61, 62, 63, 64 2014 LDzKS NĒ Daudzdzīvokļu māju vecāko vēlēšanas māju iedzīvotāju interešu pārstāvniecības uzlabošanai(privātais investors) PASĀKUMS 2.2.1.7. 27, 30, 31 2012 Sabiedrisko NĒ attiecību Bezmaksas „Priekšlikumu un ierosinājumu tālruņa” speciālists, ieviešana un/vai priekšlikumu kastītes izvietošana pie 53 LNCB Līvānu novada domes RĪCĪBA 2.2.2. PASĀKUMS 2.2.2.1. 30, 31, 37, 46, 47, 54 2017-2018 Izpilddirektors, JĀ Iedzīvotāju un PAD, Būvniecības Dzelzceļa pārvada izbūve gājējiem Līvānu pilsētā viesu daļa, Transporta pārvietošanās tīklu inženieris iespēju uzlabošana PASĀKUMS 2.2.2.2. 7, 8, 15, 16, 18, 29, 30, 31, 37, 41 2014-2015 Izpilddirektors, NĒ pagastu Sabiedriskā transporta sistēmas uzlabošana pilsētas un pārvaldes, pagastu teritoriju līdzsvarotai attīstībai Transporta tīklu inženieris PASĀKUMS 2.2.2.3. 26, 37, 46, 54, 55 2013 Izpilddirektors, JĀ IPN, Būvniecības Stacijas ielas rekonstrukcija un gājēju -veloceliņa daļa, Transporta būvniecība līdz pilsētas robežai tīklu inženieris PASĀKUMS 2.2.2.4. 7, 8, 15, 18, 26, 37, 46, 54, 55 2012 Būvniecības daļa, JĀ IPN, Transporta Veloceliņa izbūve līdz Jaunsilavu pamatskolai tīklu inženieris PASĀKUMS 2.2.2.5. 30, 31, 37 Katru gadu LDzKS, NĒ Transporta tīklu Ielu un ceļu uzturēšanas kvalitātes nodrošināšana visu inženieris gadu (t.sk. vēla rudens, ziemas un agra pavasara periodā - sniega tīrīšana, ielu kaisīšana un slaucīšana) RĪCĪBA 2.2.3. PASĀKUMS 2.2.3.1. 2, 30, 54 2012-2013 Izpilddirektors, JĀ Izglītības Izglītības Līvānu 1.vidusskolas un Līvānu 2.vidusskolas ēdināšanas iestāžu pārvalde, skola, bloku rekonstrukcija infrastruktūras IPN, Būvniecības un atbalsta daļa pasākumu uzlabošana PASĀKUMS 2.2.3.2. 2, 6, 9, 18, 54 2012 Izglītības JĀ pārvalde, skola, Līvānu 1.vidusskolas mācību kabinetu renovācija un IPN, Būvniecības aprīkojuma papildināšana mācību procesa kvalitātes 53 Līvānu novada centrālā bibliotēka
  • 230 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam paaugstināšanai daļa PASĀKUMS 2.2.3.3. 2, 26, 46, 54 2017-2018 Izglītības JĀ pārvalde, skola, Līvānu 1.vidusskolas ieejas mezgla rekonstrukcija IPN, Būvniecības daļa PASĀKUMS 2.2.3.4. 2, 18, 26, 46, 54 2012 Izglītības JĀ pārvalde, skola, Aktu zāles rekonstrukcija Līvānu 2.vidusskolā IPN, Būvniecības daļa PASĀKUMS 2.2.3.5. 2, 6, 17, 18, 19, 46, 47, 54 2015-2016 Izglītības JĀ pārvalde, skola, Jaunsilavas pamatskolas stadiona izbūve IPN, Būvniecības daļa PASĀKUMS 2.2.3.6. 2, 6, 17, 18, 19, 26, 46, 54 2015-2016 Izglītības JĀ pārvalde, skola, Rudzātu vidusskolas, Rožupes, Jersikas un Sutru IPN, Būvniecības pamatskolu sporta laukumu atjaunošana daļa PASĀKUMS 2.2.3.7. 12, 13, 18, 20, 21, 22, 23, 24 Katru gadu Izglītības JĀ pārvalde, skolas, Atbalsta pasākumu īstenošana sociālās atstumtības Sociālais dienests riskam pakļautajiem bērniem un jauniešiem Līvānu novada skolās (sociālā pedagoga un psihologa pieejamības nodrošināšana katrā novada skolā) PASĀKUMS 2.2.3.8. 2, 18, 26, 46, 54 2015-2018 Izglītības JĀ pārvalde, skola, Līvānu 1.vidusskolas Laimiņas skolas jumta nomaiņa, IPN, Būvniecības pagalma rekonstrukcija un kabinetu aprīkojuma daļa papildināšana PASĀKUMS 2.2.3.9. 2, 7, 8, 14, 8, 19, 26, 46, 54 2016-2018 Izglītības JĀ pārvalde, IPN, Līvānu skolu dienesta viesnīcas izveide Būvniecības daļa PASĀKUMS 2.2.3.10. 2, 7, 8, 10, 18, 27, 28, 30, 31 2012 Izglītības NĒ pārvalde Līvānu novada Izglītības politikas izstrāde PASĀKUMS 2.2.3.11. 2, 29, 30, 31, 33 2012-2013 Izglītības JĀ pārvalde, skolas, Līvānu novada izglītības iestāžu informatizācija, IPN, Datortīklu informatizācija un izglītības iestāžu vienotas administratori elektroniskās informācijas platformas izstrāde
  • 231 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam PASĀKUMS 2.2.3.12. 1, 2, 4, 6, 7, 8, 13, 18, 22, 23, 27 2012 Izglītības JĀ pārvalde, skolas, Izglītības, veselības un sociālās jomas attīstības IPN uzlabošana Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pārrobežas reģionā (HEALTH IS WEALTH) PASĀKUMS 2.2.3.13. 2, 4, 26, 46, 54, 61 2012 Izglītības JĀ pārvalde, skolas, Rožupes, Jersikas un Jaunsilavas pamatskolu ēku IPN, Būvniecības energoefektivitātes paaugstināšana daļa PASĀKUMS 2.2.3.14. 2, 8, 17, 18, 19, 26, 46, 54 2015-2016 Izglītības JĀ pārvalde, IPN, Sporta zāles "Asote" rekonstrukcija Būvniecības daļa, 54 LBJSS RĪCĪBA 2.2.4. PASĀKUMS 2.2.4.1. 6, 12, 18, 21, 22 Katru gadu Izglītības JĀ Ģimenes pārvalde, LBJC, Nometņu ģimeņu sociālā klimata uzlabošanai atbalsta skolas, Sociālais organizēšana pakalpojumu dienests attīstība Līvānu novadā PASĀKUMS 2.2.4.2. 12, 18, 21, 22, 23 Katru gadu Izglītības JĀ pārvalde, LBJC, Apmācību, interaktīvu semināru organizēšana ģimenēm skolas, Sociālais dienests PASĀKUMS 2.2.4.3. 4, 11, 12, 27, 54 2015-2018 Izpilddirektors, JĀ Izglītības Bērnu dienas aktivitāšu centra “Ķipars” darbības pārvalde, nodrošināšana Sociālais dienests PASĀKUMS 2.2.4.4. 1, 14, 16, 31 2015-2018 LNKC JĀ Gada balva „Labākā ģimene” (konkurss) PASĀKUMS 2.2.4.5. 1, 31, 32, 41, 42, 45 2013 Sociālais dienests JĀ Vietējo pakalpojumu un preču apmaiņas sistēmas (t.sk. novadā esošo sertificēto auklīšu saraksts pašvaldības mājas lapā) izveide (privātais investors) 54 Līvānu bērnu un jauniesu sporta skola
  • 232 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam PASĀKUMS 2.2.4.6. 12, 13, 18, 21, 22 Katru gadu Sociālais JĀ dienests, LBJC, Uzvedības sociālās korekcijas un sociālās palīdzības skolas programmu izstrāde un īstenošana Līvānu novada bērniem un to ģimenēm PASĀKUMS 2.2.4.7. 14, 18, 46, 47 2015-2016 Izpilddirektors, JĀ PAD Ģimenes (bērnu) kafejnīcas izveide Līvānos (privātais (saskaņošana) investors) PASĀKUMS 2.2.4.8. 14, 18, 46, 47 2015-2016 Izpilddirektors, JĀ PAD Bērnu pilsētiņas (parka) izveide Līvānos (privātais (saskaņošana) investors) RĪCĪBA 2.2.5. PASĀKUMS 2.2.5.1. 1, 11, 12, 18, 26, 46, 62 Katru gadu LDzKS NĒ Iedzīvotāju un Bērnu rotaļu laukumu atjaunošana un uzturēšana viesu brīvā laika aktivitāšu PASĀKUMS 2.2.5.2. 6, 8, 12, 14, 18, 19, 32 Katru gadu LBJC, skolas NĒ pieejamības un kvalitātes Ielu vingrošanas pusaudžiem un jauniešiem attīstība uzlabošana Līvānu novadā PASĀKUMS 2.2.5.3. 6, 8, 12, 14, 18, 19, 32, 46, 47, 54 2015 LBJC, skolas, IPN JĀ Līvānu pilsētas skeitparka pārvietošana, rekonstrukcija un paplašināšana PASĀKUMS 2.2.5.4. 14, 30, 31, 41, 52, 54, 59, 62 2014 Izpilddirektors, JĀ PAD Publiskas peldvietas ierīkošana Līvānu pilsētā(privātais (saskaņošana) investors) PASĀKUMS 2.2.5.5. 6, 8, 14, 17, 18, 19, 26, 46, 54 2013-2014 PAD, Būvniecības JĀ daļa, Sporta Līvānu pilsētas stadiona rekonstrukcijas tehniskā organizators projekta izstrāde PASĀKUMS 2.2.5.6. 6, 8, 14, 17, 18, 19, 26, 46, 54 2015-2017 PAD, Būvniecības JĀ daļa, Sporta Līvānu pilsētas stadiona rekonstrukcija organizators PASĀKUMS 2.2.5.7. 12, 14, 17, 18, 19, 55 2012-2014 Tūrisma JĀ organizators Izstrādāto velo maršrutu labiekārtošana un popularizēšana
  • 233 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam PASĀKUMS 2.2.5.8. 6, 12, 14, 17, 18, 19, 55 2016-2017 Izpilddirektors, JĀ PAD Aktīvās atpūtas laukuma ierīkošana pussalā starp Dubnu (saskaņošana) un Daugavu, t.sk. velo trases un slēpošanas trases ierīkošana gar upju malām (privātais investors) PASĀKUMS 2.2.5.9. 12, 14, 18 Katru gadu Sabiedrisko NĒ attiecību Novadā esošo biedrību darbības un tām pieejamā speciālists aprīkojuma popularizēšana PASĀKUMS 2.2.5.10. 14, 15, 16, 18, 19, 32 Katru gadu Sabiedrisko NĒ attiecību Atpūtas un brīvā laika pasākumu ikgadējā kalendāra speciālists (LNKC, izveide un izplatīšana LBJC, LMAC, Tūrisma organizatore) PASĀKUMS 2.2.5.11. 6, 12 Katru gadu Skolas, LBJC JĀ Aprīkojuma iegāde jaunsargu darbības aktivizēšanai Līvānu pilsētā un pagastos PASĀKUMS 2.2.5.12. 2, 6, 18, 22 2012 LBJC, IPN JĀ Multifunkcionalā jaunatnes iniciatīvu centra izveide un aprīkojuma iegāde PASĀKUMS 2.2.5.13. 6, 12, 14, 17, 18, 19, 55 2013-2014 PAD, Sporta JĀ pasākumu MTB velotrases izveide gar Daugavas krastu (privātais organizatore, investors) Tūrisma organizatore PASĀKUMS 2.2.5.14. 6, 12, 14, 17, 18, 19, 46, 47, 54 2015-2018 PAD, Sporta JĀ pasākumu Sporta un atpūtas kompleksa izveide Jersikas pagasta organizatore, Buceniekos (privātais investors) Tūrisma organizatore PASĀKUMS 2.2.5.15. 6, 12, 14, 17, 18, 19, 46, 47, 54 2015-2018 PAD, Sporta JĀ pasākumu Peldbaseina būvniecība Līvānu novadā(privātais organizatore, investors) Tūrisma organizatore PASĀKUMS 2.2.5.16. 2, 6, 12, 14, 17, 18, 19, 22, 26, 46, 62 2014- PAD, Sporta JĀ 2016 pasākumu Multifunkcionālā jaunatnes iniciatīvu centra Lāčplēša organizatore, ielā 28 un 29 apkārtējās teritorijas labiekārtošana LBJC
  • 234 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam aktīvas atpūtas nodrošināšanai RĪCĪBA 2.2.6. PASĀKUMS 2.2.6.1. 1, 13, 20, 23 2012-2013 SIA “Līvānu JĀ Veselības slimnīca” SIA „Līvānu slimnīca” sniegto stacionārās veselības veicināšanas un aprūpes pakalpojumu kvalitātes uzlabošana(privātais aprūpes investors) pakalpojumu pieejamības un PASĀKUMS 2.2.6.2. 2, 6, 8, 17, 18, 19 Katru gadu Skolas, LBJSS NĒ kvalitātes nodrošināšana Līvānu bērnu un jauniešu sporta skolas un visu novada skolu sporta aprīkojuma bāzes papildināšana PASĀKUMS 2.2.6.3. 6, 13, 18 Katru gadu Skolas, LBJC NĒ Ikgadēji informatīvi pasākumi vecākiem par bērnu pareizi stāju, runas attīstību, veselīgu uzturu, atkarībām, personīgo higiēnu, sirds veselību, darba devējiem un darbiniekiem – par arodveselības profilaksi RĪCĪBA 2.2.7. PASĀKUMS 2.2.7.1. 20, 21, 22, 23, 24, 46 2012 Sociālais JĀ Sociālo dienests, PAD, Sociālās mājas (t.sk. sociālo pakalpojumu punkta) un pakalpojumu Būvniecības daļa sociālā dienas centra izveides tehnisko projektu izstrāde pieejamības un kvalitātes PASĀKUMS 2.2.7.2. 12, 20, 21, 22, 23, 24, 46, 47, 54 2012-2013 Sociālais JĀ nodrošināšana dienests, PAD, Sociālās mājas un sociālo pakalpojumu punkta izveide Būvniecības daļa Līvānu novadā PASĀKUMS 2.2.7.3. 12, 20, 21, 22, 23, 24, 27 2013-2018 Sociālais NĒ dienests, PAD Sociālā dienas centra darbības nodrošināšana Līvānu novadā(privātais investors) PASĀKUMS 2.2.7.4. 12, 20, 21, 22, 23, 24, 27, 31 2013-2018 Sociālais NĒ dienests, PAD Sociālo pakalpojumu mobilās brigādes izveide un attīstība(privātais investors) PASĀKUMS 2.2.7.5. 12, 27, 31, 34 Katru gadu Sociālais NĒ dienests, Novadā pieejamo sociālo pakalpojumu aprakstīšana un Sabiedrisko popularizēšana attiecību speciālists
  • 235 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam RĪCĪBA 2.2.8. PASĀKUMS 2.2.8.1. 6, 7, 14, 15, 16, 17, 18, 46, 47, 54, 62 2013-2014 IPN, Būvniecības JĀ Kultūras daļa, Brīvdabas estrādes būvniecības Līvānos tehniskais pasākumu izpilddirektors projekta izstrāde pieejamības un kvalitātes PASĀKUMS 2.2.8.2. 6, 7, 14, 15, 16, 17, 18, 46, 47, 54, 62 2015-2016 IPN, Būvniecības JĀ nodrošināšana daļa, Brīvdabas estrādes būvniecība Līvānos izpilddirektors PASĀKUMS 2.2.8.3. 6, 7, 14, 15, 16, 17, 18, 26, 46, 54, 62 2012 IPN, Būvniecības JĀ daļa, Rožupes Rožupes brīvdabas estrādes un ar to saistītās pagasta pārvalde, infrastruktūras (piebraucamo ceļu, stāvlaukuma, Rožupes LNKC apgaismojuma, parka) atjaunošanas tehniskā projekta izstrāde PASĀKUMS 2.2.8.4. 6, 7, 14, 15, 16, 17, 18, 26, 46, 54, 62 2013-2014 IPN, Būvniecības JĀ daļa, Rožupes Rožupes brīvdabas estrādes atjaunošana un ar to pagasta pārvalde, saistītās infrastruktūras (piebraucamo ceļu, Rožupes KC stāvlaukuma, apgaismojuma, parka) attīstība PASĀKUMS 2.2.8.5. 6, 7, 12, 14, 15, 16, 17, 18, 31, 32 2012-2014 LMAC, LNKC, JĀ iedzīvotāji Līvānu novada kultūras mantojuma saglabāšana, attīstība un efektīva izmantošana (privātie investori) PASĀKUMS 2.2.8.6. 6, 7, 14, 15, 16, 17, 18, 54 Katru gadu LNKC JĀ Līvānu novada kultūras centra piedāvāto pakalpojumu pielāgošana ģimenēm un visa vecuma iedzīvotājiem (t.sk. bērnu rotaļu istabas izveide Kultūras centrā) RĪCĪBA 2.2.9. PASĀKUMS 2.2.9.1. 27, 30, 31, 32, 33, 34, 35 Katru gadu Izpilddirektors, NĒ Publiskās Datortīklu Dalība valsts noteikto Vienas pieturas aģentūras (VPA) pārvaldes administratori, principu ieviešanā Līvānu novada domes darbībā (t.sk. uzlabošana PAD pakalpojumu aprakstīšana un publicēšana) Līvānu novadā PASĀKUMS 2.2.9.2. 27, 30, 31, 32, 33, 34, 35 Katru gadu Izpilddirektors, NĒ Datortīklu Atbalsts valsts plānotās GIS un resursu e-pārvaldības administratori sistēmas ieviešanā pašvaldībās PASĀKUMS 2.2.9.3. 26, 27, 29, 30, 31, 46, 47, 54, 61 2012 PAD JĀ ES fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības projektu un risku vadības kvalitātes uzlabošana Līvānu novadā
  • 236 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam PASĀKUMS 2.2.9.4. 27, 28, 39, 40, 49, 54, 61 2012 PAD JĀ Speciālistu piesaiste Līvānu novada pašvaldībā PASĀKUMS 2.2.9.5. 27, 28, 31, 40, 49, 54, 61 Katru gadu PAD JĀ Līvānu novada pašvaldības attīstības plānošanas kapacitātes paaugstināšana PASĀKUMS 2.2.9.6. 26, 46, 54, 61 2012-2013 IPN, Būvniecības JĀ daļa Līvānu novada pašvaldības ēku rekonstrukcija un energoefektivitātes paaugstināšana 2.kārta ( 6 pašvaldības ēku rekonstrukcija/siltināšana - Namiņš (LBJC), domes ēkas jumts, TLMS "Dubna" ēka, PII Rūķīši fasāde, jumts, labiekārtošana, SLO "žēlsirdības centrs» ēka, autoostas publiskā tualete un uzbūvēta uzgaidāmā telpa autoostā) PASĀKUMS 2.2.9.7. 27, 29, 30, 31, 33, 34, 35 Katru gadu Izpilddirektors NĒ Pašvaldības un struktūrvienību materiāli tehniskās bāzes pilnveide PASĀKUMS 2.2.9.8. 26, 46, 54, 61 2015-2018 Izpilddirektors JĀ Citu pašvaldības īpašumā esošo ēku energoefektivitātes paaugstināšana PASĀKUMS 2.2.9.9. 40, 54, 29, 49 2015-2018 Izpilddirektors JĀ Jaunu zemes gabalu iegāde stratēģiski svarīgu pašvaldības projektu realizācijai PASĀKUMS 2.2.9.10. 27, 30, 31 2015-2018 Izpilddirektors JĀ Tehnisko projektu izstrāde 2014.-2020.gada plānošanas periodam Rīcības virziens RĪCĪBA 2.3.1. PASĀKUMS 2.3.1.1. 30, 31, 45, 54 2012-2016 LDzKS, PAD, JĀ 2.3 Jersikas pagasta Dabas vides Latvāņu apkarošanas pasākumu realizācija Līvānos un pārvalde Vietējiem aizsardzības un Jersikas pagastā sakārtošanas iedzīvotājiem, PASĀKUMS 2.3.1.2. 14, 30, 31, 54, 62 2012 LDzKS, pagasta JĀ pasākumu esošajiem un pārvaldes nodrošināšana Atkritumu urnu uzstādīšana Līvānu pilsētas un pagastu potenciālajiem centru publiskajās teritorijās
  • 237 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam uzņēmējiem un PASĀKUMS 2.3.1.3. 27, 30, 31, 44, 45, 62 Katru gadu Arhitekts, LAD, NĒ investoriem tiek Būvniecības daļa, Līvānu novada teritorijā pamesto zemju un ēku nodrošināta (Administratīvo īpašnieku apzināšana un īpašumu sakopšanas jautājumu pievilcīga aktivizēšana komisija) dabas vide PASĀKUMS 2.3.1.4. 46, 47, 54, 59 Katru gadu Arhitekts, JĀ Būvniecības daļa Vides objektu uzstādīšana gar Rīgas ielu RĪCĪBA 2.3.2. PASĀKUMS 2.3.2.1. 12, 18, 31, 46, 47, 54, 59, 62, 63 2012-2014 PAD, Sporta JĀ organizators, Dabas vides Līvānu parku/skvēru/pussalas labiekārtošanas tehnisko Būvniecības daļa ilgtspējīgas projektu izstrāde (t.sk. slēpošanas trases/veloceliņi) attīstības PASĀKUMS 2.3.2.2. 12, 18, 31, 46, 47, 54, 59, 62, 63 2015 PAD, Sporta JĀ nodrošināšana organizators, Līvānu parka labiekārtošana un apgaismotas slēpošanas Būvniecības daļa trases/veloceliņa ierīkošana(t.sk. privātais investors) PASĀKUMS 2.3.2.3. 12, 18, 31, 59, 62, 63, 64 2015-2016 PAD, Būvniecības JĀ daļa Dubnas upes gultnes un krastu regulāra tīrīšana HES baseina teritorijā aktīvās atpūtas un tūrisma attīstībai PASĀKUMS 2.3.2.4. 12, 18, 31, 59, 62, 63, 64 2016-2017 PAD, Būvniecības JĀ daļa Daugavas krasta pussalā tīrīšana ūdens tūrisma attīstībai Līvānu novadā PASĀKUMS 2.3.2.5. 12, 31, 41, 42, 59, 62, 64 2016 Arhitekts, JĀ Būvniecības Pārceltuvei pieguļošās teritorijas labiekārtošana Līvānos nodaļa, IPN PASĀKUMS 2.3.2.6. 12, 31, 41, 59, 62, 64 2015 PAD, Būvniecības JĀ daļa, Arhitekts Atpūtas un veselības mežaparka izveides Grīvas meža Līvānu piepilsētas daļā tehniskā projekta izstrāde PASĀKUMS 2.3.2.7. 12, 31, 41, 59, 62, 64 2016-2017 PAD JĀ Atpūtas un veselības mežaparka izveide Grīvas meža Līvānu piepilsētas daļā(t.sk. privātais investors)
  • 2.7. LĪVĀNU PILSĒTAI PIEGUĻOŠĀS INDUSTRIĀLĀSTERITORIJAS ATTĪSTĪBAS SCENĀRIJIRažošanas uzņēmumu teritorijas kopumā aizņem 36,7 ha jeb gandrīz 8% no pilsētas Līvānupilsētas teritorijas. Līvānu lielākās industriālās teritorijas vienlaicīgi ir arī galvenāsproblemātiskās teritorijas pilsētā. Tās var uzlūkot kā potenciālās degradētās teritorijas, tajāpašā laikā ražošanas zonas ir arī jaunu iespēju un rezerves teritorijas, kuru izmantošanuiespējams dažādot, noslogot un pārdomāti attīstīt.Viena no lielākajām ražošanas uzņēmumu teritorijām ir zona, kas funkcionāli piekļaujasLīvānu pilsētā (pilsētas dienvidaustrumu pusē), taču administratīvi šobrīd ietilpst Jersikaspagastā – turpmāk tekstā Industriālā zona.Attēls 106: Industriālās zonas izvietojums pie Līvānu pilsētas robežasKopējā šīs industriālās zonas platība ir aptuveni 102 ha.Kaut arī daļai vietējās sabiedrības un Līvānu novada viesu industriālā zona šķiet kādegradēta un neizmantota teritorija, tajā šobrīd darbojas vairāki lieli uzņēmumi, t.sk.SIA „Līvānu mājas un logi” (koka būvkonstrukcijas un būvdetaļas)SIA „Būve L” (celtniecības un remonta darbi),SIA „Deka NV”(autotransporta kravu pārvadājumi)SIA "A.T.U. Rosme"(autotransporta kravu pārvadājumi)SIA „Adria19” (autotransporta kravu pārvadājumi)SIA "Baltik sistēm" (autotransporta kravu pārvadājumi),SIA "Adugs" (pārtikas rūpniecība, konditorejas izstrādājumi)SIA „Daugulis un partneri” (konditorejas izstrādājumu ražotne),SIA „Saltums2” (piena pārstrāde, saldējuma ražošana),
  • 239 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam SIA „Sencis’ (mēbeļu un seklu vairumtirdzniecības bāze), SIA „Līvānu kūdras fabrika” (kūdras ieguve un pārstrāde), SIA „Eko nams” (būvkonstrukciju, guļbūvju ražošana) SIA „Līvānu siltums” (katlumāja).Stiprās puses Vājās puses  Daļēja inženierkomunikāciju  Ekstensīva ražošanas teritorijaspieejamība(gāzes vads, elektroapgāde, izmantošana daudzu gadu garumātelekomunikācijas un internets)  Pievedceļa seguma neatbilstoša kvalitāte,  Pievedceļa pieejamība apgaismojuma trūkums, gājēju-velo celiņa trūkums  Uzņēmēju darbība industriālajā zonā,neskatoties uz šķēršļiem un grūto ekonomisko  Neprecīza informācija par ražošanassituāciju vajadzībām izmantotajām platībām, ēkām  Industriālās zonas salīdzinoši ērts izvietojums  Zemes gabalu un ēku īpašnieku lielais(tiešs pilsētas tuvums, dzelzceļa tuvums, skaits, grūtības vienoties par teritorijas turpmākosavienojums ar 1.šķiras ceļu Līvāni – Preiļi (P63), izmantošanupieejamas zemes platības uzņēmumupaplašināšanās vajadzībām)  Uzņēmumiem trūkst līdzekļu ēku kapitālajam remontam, komunikāciju  Pašvaldības atbalsts industriālās zonas sakārtošanaipamata infrastruktūras sakārtošanai  Dzelzceļa (kas atdala pilsētas centru un industriālo zonu) pārvada trūkums gājējiem  NAI trūkumsIespējas Draudi  Industriālās zonas iekļaušana pilsētas  Esošo uzņēmēju aktivitātes, darbībasteritorijā, lai palielinātu ES finansējuma piesaistes samazināšanāsiespējas pamata infrastruktūras sakārtošanai  Jaunu biznesa aktivitāšu neveidošanās  Pašvaldības saistošo noteikumu izdošana NĪNatlaidēm zonā esošajiem aktīvajiem uzņēmējiem un  Latvijas un Latgales investīciju videsnoteikumi par paaugstinātu NĪN nesakārtoto un tēla neuzlabošanāsteritoriju īpašniekiem  Uzņēmējdarbības attīstībai negatīvas  Celtniecības ielas rekonstrukcija (t.sk.apgaismes sistēmas un gājēju ietves un veloceliņa valsts nodokļu politikas izmaiņasierīkošana)  ES finansējuma nepieejamība zonas  Pašvaldības – universitāšu – privātā sektora pamata infrastruktūras sakārtošanaisadarbība uzņēmējdarbības attīstībai  Uzņēmumu pārcelšanās citur  PPP projektu attīstība  Fabrikas un Celtniecības ielu kvalitatīvauzturēšana neatkarīgi no sezonas  Sabiedriskā transporta uzlabošanas pasākumi Tabula 24: Industriālās zonas SVID analīze
  • 240 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Industriālās zonas teritorijas un ēku izmantošanas efektivitāte kopumā ir zema – teritorijas aizņem lielāku platību nekā ir nepieciešams esošo uzņēmumu darbībai. Šeit ir potenciāli piemērota vieta jaunu uzņēmumu izvietošanai, taču nepieciešama teritorijas sakārtošana (t.sk. vairākās vietās veco konstrukciju demontāža, augsnes attīrīšana utt.). Attēls 107: Industriālās zonas pievedceļš Saskaņā ar LR Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas dokumentu „Zemes politikas pamatnostādnes 2008. – 2014.gadam”, Latvijā par problēmu ir uzskatāma neefektīva zemes izmantošana un pārpalikums, bet citās valstīs tiek runāts par izmantojamās zemes trūkumu. Eiropas Komisijas paziņojumā Eiropas Padomei un Eiropas Parlamentam „ES pamatnostādnes zemes politikas un reformu procesa atbalstam jaunattīstības valstīs” tiek uzsvērts, ka „zemes jautājums atkal ir kļuvis aktuāls sakarā ar pieaugošo zemes trūkumu, bažām par konfliktiem saistībā ar zemi, kā arī nabadzību laukos”55. Savukārt vairāki ārzemju investori un uzņēmumu apvienības no Eiropas un Krievijas izsaka vēlēšanos un gatavību izvietot Latvijā meitas uzņēmumus, kas pārstāvētu viņu kompāniju Baltijas reģionā. Tomēr joprojām tiek atzīmēta infrastruktūras attīstības un nekustamā īpašuma tirgus piedāvājumu neatbilstība pieprasījumam56. Šai industriālajai teritorijai ir izdevīga ģeogrāfiskā atrašanās vieta, jo atrodas nomaļu no pilsētas centra un to ir iespējams savienot ar pievadsliedēm līdz maģistrālajam dzelzceļam. Taču industriālā zona potenciālajiem uzņēmumiem būs pievilcīga tikai tajā gadījumā, ja tam ir pieejama nepieciešamā infrastruktūra – pievadceļi, ūdensvads, kanalizācija, elektrība, telekomunikācijas atbilstošā kvalitātē un ar nepieciešamo jaudu mūsdienu un nākotnes prasībām. Attēls 108: Viena no ēkām Industriālajā zonā 55 Zemes politikas pamatnostādnes 2008.-2014.gadam. MK lēmums Nr.613, 13.10.2008. Rīga: Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrija, 2008. 39 lpp. 56 Scientific Journal of Riga Technical Universtity „Economics and Business. Economy: Theory and Practise”, 124 page
  • 241 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Industriālo parku (teritoriju) piemēri Latvijā Lielu daļu no Latvijā esošajiem Industriālajiem parkiem ir izveidojuši un apsaimnieko privātie uzņēmumi, taču ir arī dažas vietējo pašvaldību izveidotas un apsaimniekotas Industriālo parku teritoriju. Viens no Līvānu novadam tuvākajiem Industriālajiem parkiem ir Jēkabpils pilsētas domes izveidots, līdz-finansēts un pašlaik apsaimniekots Jēkabpils kokapstrādes uzņēmējdarbības parks, kas darbojas kopš 2004.gada. Projektu finansēja PHARE 2001 programma, kā rezultātā pilsēta ieguva divas jaunas ēkas — industriālo un administratīvo, kas pilnībā aprīkotas ar modernām komunikācijām. Industriālajā ēkā ir 5 760 m2 ražošanas platība, kā arī vēl 1 548 m2 ražošanas platību administratīvajā ēkā, vienlaikus tur atrodas vairākas biroju telpas un mācību klase. Tāpat tika iegādāts biroja un mācību centra aprīkojums un izstrādāta biznesa parka attīstības stratēģija5 gadiem. Ražošanas telpas ir nodrošinātas ar nepieciešamajām inženierkomunikācijām, un tās tiek iznomātas kokapstrādes uzņēmumiem kā moderna infrastruktūra. Šo industriālo parku apsaimnieko pašvaldības sabiedriskā organizācija „Jēkabpils kokapstrādes uzņēmējdarbības parks”, kurai pašvaldība ik gadu paredz finanšu līdzekļus kokapstrādes uzņēmējdarbības parka apsaimniekošanai, jo tikai no uzņēmumu nomas maksas par ražošanas telpām šo parku uzturēt nav iespējams. Jēkabpils kokapstrādes uzņēmējdarbības parkā darbojas tikai tie uzņēmumi, kuri strādā kokapstrādes jomā. Kā atzīst Jēkabpils pašvaldības speciālisti, bija jāiegulda līdzekļi, lai demonstrētu, ka „graustu rajonā” kaut kas var notikt, un šobrīd ir interese no vairāku jaunu investoru puses, jo tiek piedāvātas komunikācijas un pievedceļi. Diemžēl Jēkabpils kokapstrādes uzņēmējdarbības parkam nav izveidojusies veiksmīga sadarbība ar Jēkabpils biznesa inkubatoru - abas organizācijas darbojas praktiski neatkarīgi viena no otras. Olaines industriālais parks ir viens no pirmajiem Latvijas industriālajiem parkiem, kuru 1997.gadā izveidoja SIA „Nordic Industrial Park” (NIP). Olaines industriālais parks veiksmīgi darbojas kādreizējās Olaines plastmasas rūpnīcas teritorijā, kur nodrošina uzņēmējus ar ražošanas uzsākšanai pilnībā sagatavotām telpām, infrastruktūru un sniedz visus iespējamos ar uzņēmējdarbību saistītos pakalpojumus (grāmatvedības, finanšu, juridiskos, personālvadības u.c.). Tas ir pirmais un lielākais Eiropas līmeņa industriālais parks Baltijā - piedāvā ražošanas, noliktavu un biroju telpu nomu, vienlaicīgi sniedzot visplašāko servisa un pakalpojumu klāstu. Industriālā parka teritorijas kopējā platība ir 14 ha. Ir 16 atsevišķi ražošanas vajadzībām piemēroti korpusi, kuri aizņem 75 000 m², biroju ēka – 4800 m². Šis veiksmīgais NIP un Olaines pilsētas sadarbības piemērs uzskatāmi liecina, ka tieši sakārtota un uzņēmējdarbības attīstību veicinoša vide efektīvi samazina tādu akūtu un sabiedrībai visnotaļ sāpīgu problēmu kā bezdarbs, t.sk. teritorijas apsaimniekotājs ik gadu teritorijas sakopšanas un uzturēšanas darbos Olainē nodarbina ap 20cilvēkus. Ventspils pilsētas dome sadarbībā ar Ventspils brīvostas pārvaldi ir noteikusi vairāk nekā 800 ha plašu teritoriju, kas paredzēta industriālo projektu realizēšanai. Būvdarbiem
  • 242 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam sagatavoti zemes gabali, kuru izmēri ir no 1 ha līdz 200 ha, pieļaujot iespēju vajadzības gadījumā tos paplašināt. Zemes gabali tiek piemeklēti un piedāvāti atbilstoši potenciālā investora vajadzīgajiem parametriem un aprīkoti ar visiem nepieciešamajiem inženierkomunikāciju pievadiem. Ventspils brīvostas pārvalde piedāvā noslēgt ilgtermiņa zemes nomas līgumus par rūpnieciskajai darbībai pieejamajām teritorijām. Maksimālais nomas līguma termiņš ir 45 gadi ar iespēju šo līgumu pagarināt ar tādiem pašiem noteikumiem, kādi tie ir bijuši nomas līguma pēdējā dienā. Nomas maksa rūpnieciskajiem projektiem ir noteikta 0,25-0,5% apmērā no zemesgabala kadastrālās vērtības. Papildus nomas maksai uzņēmumiem ir jāmaksā arī nekustamā īpašuma nodoklis par zemi, kas šobrīd ir 1,5% no zemes gabala kadastrālās vērtības. FORUMS Industriālais parks Rīgā vienuviet piedāvā tādus pakalpojumus kā biroju, noliktavu, ražošanas telpu nomu, grāmatvedības un audita pakalpojumus, konsultācijas biznesa plānu izstrādē, Eiropas Savienības struktūrfondu apguvē un projektu izstrādē, īpašumu vērtēšanu, kā arī juridiskos pakalpojumus un izsoļu organizēšanu. Pēdējos gados turpina pieaugt to uzņēmumu skaits, kas līdzekļu un laika ekonomijas dēļ savus birojus izvēlas pārcelt uz biznesa parkiem, tādējādi izvietojot tuvāk ražošanas un administrācijas telpas. Šāda tendence ir novērota FORUMS Industriālajā parkā, kur pēdējo mēnešu laikā ir pieaudzis pieprasījums tieši pēc biroja telpu nomas. Uzņēmumi arvien vairāk sākuši novērtēt ekonomijas un pieejamības aspektus, ko piedāvā industriālie parki. Uzņēmumiem šobrīd daudz svarīgāka ir ērta ražotnes un administrācijas sadarbība, blakus servisu pieejamība un ātra informācijas, kā arī produktu un pakalpojumu aprite, ko ir salīdzinoši grūtāk nodrošināt, ja birojs atrodas attālumā. Izvēli par labu savu biroju pārvietošanai visbiežāk izdara ražošanas uzņēmumi, kuriem sevišķi būtiska ir sadarbība savas produkcijas ražošanā, sagādes un loģistikas funkciju nodrošināšanā, tirdzniecībā, kā arī mārketinga organizēšanā.
  • 243 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Līvānu pilsētai pieguļošās industriālās zonas sakārtošanu Līvānu novada pašvaldība izvirzījusi kā prioritāru projektu. Industriālās teritorijas sakārtošanai tiek piedāvāti šādi 3 attīstības scenāriji: I OPTIMISTISKAIS SCENĀRIJS 1.variants Līvānu novada pašvaldība atpērk zemes īpašumus, kas atrodas šajā teritorijā, un izveido Industriālo parku ar visa veida Optimistiskais scenārijs kvalitatīvām inženierkomunikācijām, piesaistot ES finansējumu. Pēc teritorijas sakārtošanas pašvaldība iznomā zemes gabalus komersantiem. 2.variants Līvānu novada pašvaldība sadarbībā ar industriālās teritorijas zemes īpašniekiem un uzņēmējiem mēģina rast kopējas sadarbības iespēju ar kādu no lielākajiem industriālo parku attīstītājiem un apsaimniekotājiem Latvijā 3.variants Līvānu novada pašvaldība iegādājas savā īpašumā vienu no lielākajiem zemes īpašumiem industriālā teritorijā un sakārto šo daļu no industriālās teritorijas kā pilotprojektu, kas kalpotu pārējiem uzņēmējiem kā labs piemērs teritorijas veiksmīgai attīstībai Attēls 109: Optimistiskais scenārijs 1.variants - Ar ko jārēķinās:  Industriālais parks būtu „droša vieta”, kur uzņēmumi varēs turpināt savu darbību pēc Biznesa inkubatora.  Tiktu nodrošināti kvalitatīvi inženierkomunikāciju risinājumi un infrastruktūra augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu ražošanai: optisko kabeļu pieslēgumi, kas nodrošinās ātras datu pārraides iespējas; attīstīta elektrības, ūdens, kanalizācijas, gāzes un apkures piegādes sistēma ar nepieciešamo jaudu; ērti piekļuves ceļi transportam un loģistikai.  Industriālais parks nodrošinās pilnībā atbilstošu teritoriju, telpas un pakalpojumus augsto tehnoloģiju uzņēmumiem un organizācijām, kas paplašina biznesu vai uzsāk darbību Līvānu novadā  Nepieciešams ieguldīt lielus finansiālos līdzekļus  Industriālā zona jāiekļauj pilsētas teritorijā, lai palielinātu ES finansējuma piesaistes iespējas pamata infrastruktūras sakārtošanai  Neparedzamas nekustamā īpašuma cenas  Ne visi zemes īpašnieki vēlēsies savus īpašumus pārdot
  • 244 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam  Nav garantijas, ka, ieguldot tik lielus līdzekļus, būs pietiekoši daudz komersantu, kuri vēlēsies nomāt zemes gabalus no pašvaldības  Nepieciešami papildus cilvēkresursi pašvaldībā, kas nodarboties tikai ar šiem jautājumiem  Paredzamā projekta ilgs laiks sakarā ar to, ka Līvānu novada pašvaldībai nav pieredzes līdzīgu projektu realizācijā  Pašvaldības funkcijām atbilst daļēji  Ierobežotas finansēšanas iespējas, jo pagaidām ES līdzfinansējumu šāda veida darbībām piesaistīt nav iespējams 2.variants - Ar ko jārēķinās?  Industriālais parks būs „droša vieta”, kur uzņēmumi varēs turpināt savu darbību pēc Biznesa inkubatora.  Tiks nodrošināti kvalitatīvi inženierkomunikāciju risinājumi un infrastruktūra augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu ražošanai: optisko kabeļu pieslēgumi, kas nodrošinās ātras datu pārraides iespējas; attīstīta elektrības, ūdens, kanalizācijas, gāzes un apkures piegādes sistēma ar nepieciešamo jaudu; ērti piekļuves ceļi transportam un loģistikai.  Industriālais parks nodrošinās pilnībā atbilstošu teritoriju, telpas un pakalpojumus augsto tehnoloģiju uzņēmumiem un organizācijām, kas paplašina biznesu vai uzsāk darbību Līvānu novadā.  Jaunā apsaimniekotāja pieredze līdzīgu projektu realizācijā  Tie zemes īpašnieki, kuri to vēlēsies, savus īpašumus varēs nepārdot  Nepieciešami papildus cilvēkresursi pašvaldībā, kas cieši sadarboties ar jauno parka attīstītāju un apsaimniekotāju 3.variants - Ar ko jārēķinās?  Nav nepieciešami tik lieli finansiālie līdzekļi  Tiks daļēji nodrošināti kvalitatīvi inženierkomunikāciju risinājumi un infrastruktūra  Industriālais parks nenodrošinās pilnībā atbilstošu teritoriju, telpas un pakalpojumus augsto tehnoloģiju uzņēmumiem un organizācijām, kas paplašina biznesu vai uzsāk darbību Līvānu novadā  Vieglāk vienoties par zemes gabala pirkšanu, jo būs tikai viens (vai divi) zemes īpašnieki  Neparedzamas nekustamā īpašuma cenas
  • 245 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam  Nepieciešami papildus cilvēkresursi pašvaldībā, kas nodarboties tikai ar šiem jautājumiem  Paredzamā projekta ilgs laiks sakarā ar to, ka Līvānu novada pašvaldībai nav pieredzes līdzīgu projektu realizācijā Paralēli jebkura varianta realizēšanai: Līvānu novada pašvaldība mēģina virzīt grozījumus LR normatīvajos aktos un saistošajos noteikumos, lai „Industriālajām zonām” līdzīgi kā brīvostu teritorijām vai speciālām ekonomiskām zonām tiktu piemērots īpašs statuss, kurš paredz nodokļu atvieglojumus vai cita veida finansiālu atbalstu. Piemēram, Polijā industriālajām zonām tiek piešķirti nodokļu atvieglojumi par zemi, ēkām un konstrukcijām, kas kopumā sastāda līdz pat 80% no standarta likmes. Pašvaldība veic izmaiņas novada saistošajos noteikumos, palielinot nekustamā īpašuma nodokli par nekustamo īpašumu, kas netiek izmantots (zemais nodoklis nemotivē privātīpašniekus izmantot teritoriju ražošanai vai vismaz to iznomāt). Līvānu novada pašvaldība veic grozījumus saistošajos noteikumos par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojuma piemērošanu, paredzot NĪN atvieglojumus lielākajiem industriālo teritoriju īpašniekiem. NĪN atvieglojumus varētu saņemt juridiskās personas, kas atbilst šādām pazīmēm (kā piemērs!): - Netiek finansēta no valsts vai pašvaldību līdzekļiem; - Uzņēmumā strādājošo Līvānu novada iedzīvotājus skaits iepriekšējā taksācijas gadā ir lielāks par 10; - Nav nodokļu parādu par iepriekšējo taksācijas gadu; - Uzņēmumā strādājošo Līvānu novada iedzīvotāju skaists nav samazinājies un ir pieaudzis: līdz 5 darba vietām – 50% no NĪN summas; vairāk kā 5 darba vietas – 70% no NĪN summas.
  • 246 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam II REĀLISTISKAIS SCENĀRIJS 1.uzdevums Līvānu novada pašvaldība veic Industriālās zonas priekšizpēti (Tehniski ekonomisko pamatojumu) un detālplānojumu katram zemes īpašumam, nepieciešamības gadījumā veic arī zemes īpašuma uzmērīšanu 2.uzdevums Reālistiskais scenārijs Līvānu novada pašvaldība sakārto un uzlabo publisko infrastruktūru – ceļus, komunikācijas, kas atbilst augtiem standartiem un mūsdienu prasībām, nepieciešamai jaudai; uzstāda apgaismoju, norādes, utt. 3.uzdevums Līvānu novada pašvaldība izveido ģeoportālu , elektronisku detalizētu industriālās teritorijas aprakstu (datu bāzi), lai uzņēmējiem un potenciālajiem investoriem viegli varētu nodrošināt ģeotelpiskās informācijas pieejamību 4.uzdevums Līvānu novada pašvaldība veic mērķtiecīgu industriālās teritorijas mārketingu Attēls 110: Reālistiskais scenārijs Ar ko jārēķinās:  Nepieciešams atsevišķs darbinieks, kas strādātu - ar šiem jautājumiem  Veiksmīgs modelis starp pašvaldību un uzņēmējiem radītu iespēju kopīgiem spēkiem attīstīt industriālo teritoriju  Pašvaldībai jāturpina veiksmīgi realizēt plānotos infrastruktūras attīstības projektus sadarbībā ar industriālās teritorijas zemju īpašniekiem un uzņēmējiem  Industriālā zona jāiekļauj pilsētas teritorijā, lai palielinātu ES finansējuma piesaistes iespējas pamata infrastruktūras sakārtošanai  Nepieciešami līdzekļi industriālās zonas priekšizpētei (Tehniski ekonomiskā pamatojuma) un detālplānojumu katram zemes īpašumam izstrādei  Nepieciešami līdzekļi publiskās infrastruktūras sakārtošanai  Nepieciešami cilvēkresursi industriālās teritorijas ģeoportāla un industriālās teritorijas datu bāzes izstrādei, bet tas ir būtisks priekšnosacījums, lai pēc iespējas veiksmīgāk varētu piesaistīt ārvalstu investorus, kuri industriālās teritorijas ražošanas izvērtēšanai vai pārcelšanai vērtē kā prioritārās.  Izveidotajā portālā interesenti varēs apskatīt pašvaldības teritorijas plānojumu dokumentus, kas ietver informāciju par zemes atļauto un plānoto izmantošanu; Industriālo
  • 247 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam teritoriju datu bāzi; Valsts zemes dienesta kadastra datus; novada topogrāfisko karti; ortofoto karti, u.c. informāciju.  No izveidotā ģeoportāla ieguvēji būs iedzīvotāji, uzņēmēji, pašvaldību speciālisti. Iedzīvotāju ieguvums - ir plaša grafiska informācija par sev piederošo īpašumu, tā atļauto un plānoto izmantošanas veidu, atbilstīgi teritorijas plānojumam, izmantošanas un apbūves noteikumiem un apgrūtinājumiem. Uzņēmēji, savukārt, var iegūt sev vajadzīgo informāciju par industriālo teritoriju atrašanās vietu un to izmantošanu, kopējo zemes vai ēku platību, īpašuma piederību, tehnisko infrastruktūru, attālumu līdz Rīgai, pārdošanas vai nomas iespējām u.c. Objekti kartē attēloti kopā ar ziņām par apkārtējo vidi un teritoriju, kā arī infrastruktūru. Pašvaldību speciālisti- plānotāji var izmantot standartizētu ģeotelpisko informāciju apkārtējo pašvaldību kontekstā kā arī pielietot visas portālā pieejamās datu bāzes. Pašlaik Latvijā darbojas vēl tikai viens reģionālais ģeoportāls – Zemgales reģionā  Lai piesaistītu potenciālos investorus Līvānu novadam ir jākonkurē ne tikai ar citiem Latgales, Zemgales, Vidzemes un Kurzemes novadiem, bet arī ar Vāciju, Poliju, Skandināvijas valstīm. Šīs konkurences sekmes ir atkarīgas no novada unikālajām priekšrocībām pār otru (piem., ģeogrāfiskais stāvoklis, klimats, teritorijas platība, dabas izrakteņi), gan arī no citiem faktoriem, kurus veido pats novads: imidžs, investīciju klimats, politiskais kurss, iedzīvotāju izglītošana u.c.  Biznesa funkcionēšana galvenie argumenti ir: nodokļu stimuli, zemes un infrastruktūras komponentu iegādāšana vai nomas iespējas un tml. Novada attīstības perspektīvu argumenti ir jaunu ražotņu atklāšana un veco ražotņu attīstība; ražošanas un tirgus infrastruktūras, komunikāciju dinamika; nodarbinātības līmenis un tās struktūra, labklājības līmenis; investīciju dinamika; augstākās un tālākizglītības iespēju attīstība  Pašvaldībai jāmēģina rast iespēju, lai tiktu mainīti LR normatīvie akti un saistošie noteikumi, kuros tad industriālām teritorijām tiktu piešķirts īpašs statuss, kas nodrošinātu nodokļu vai finansiālus atvieglojumus.  Līvānu novada pašvaldība mēģina virzīt grozījumus LR normatīvajos aktos un saistošajos noteikumos, lai „Industriālajām zonām” līdzīgi kā brīvostu teritorijām vai speciālām ekonomiskām zonām tiktu piemērots īpašs statuss, kurš paredz nodokļu atvieglojumus vai cita veida finansiālu atbalstu. Piemēram, Polijā industriālajām zonām tiek piešķirti nodokļu atvieglojumi par zemi, ēkām un konstrukcijām, kas kopumā sastāda līdz pat 80% no standarta likmes.  Pašvaldība veic izmaiņas novada saistošajos noteikumos, palielinot nekustamā īpašuma nodokli par nekustamo īpašumu, kas netiek izmantots (zemais nodoklis nemotivē privātīpašniekus izmantot teritoriju ražošanai vai vismaz to iznomāt);  Līvānu novada pašvaldība veic grozījumus saistošajos noteikumos par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojuma piemērošanu, paredzot NĪN atvieglojumus lielākajiem industriālo teritoriju īpašniekiem. NĪN atvieglojumus varētu saņemt juridiskās personas, kas atbilst šādām pazīmēm (kā piemērs!): - Netiek finansēta no valsts vai pašvaldību līdzekļiem; - Uzņēmumā strādājošo Līvānu novada iedzīvotājus skaits iepriekšējā taksācijas gadā ir lielāks par 10; - Nav nodokļu parādu par iepriekšējo taksācijas gadu;
  • 248 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam - Uzņēmumā strādājošo Līvānu novada iedzīvotāju skaits nav samazinājies un ir pieaudzis: līdz 5 darba vietām – 50% no NĪN summas; vairāk kā 5 darba vietas – 70% no NĪN summas. III PESIMISTISKAIS SCENĀRIJS Pesimistiskais scenārijs Industriālā teritorija saglabājas kā industriālā mantojuma objekts, kurā netiek ieguldītas investīcijas ne no pašvaldības, ne privātā sektora puses Attēls 111: Pesimistiskais scenārijs Ar ko jārēķinās:  Līvānu novada pašvaldība, neredzot iespēju savstarpējai sapratnei un sadarbībai ar industriālajā zonā esošajiem un potenciāli jaunajiem uzņēmējiem, kā arī ierobežotā finansējuma dēļ neiegulda līdzekļus publiskās infrastruktūras uzlabošanā  Uzņēmējiem arī nav pietiekoši daudz finanšu līdzekļu, lai varētu veikt savas teritorijas sakārtošanu industriālajā zonā.  Industriālajā teritorijā turpina novecot infrastruktūra un jauni uzņēmumi izvēlas moderni iekārtotas un ērti pieejamas teritorijas citās pašvaldībās  Industriālā teritorija saglabājas kā nepievilcīgs, daļēji izmantots industriālā mantojuma objekts.  Pašvaldība veic izmaiņas novada saistošajos noteikumos, paredzot, ka zemju īpašniekiem par nesakārtoto teritoriju un par industriālās teritorijas zemju un ēku neizmantošanu ir jāmaksā soda nauda par nesakārtoto un neizmantoto objektu;  Pašvaldība veic izmaiņas novada saistošajos noteikumos, palielinot nekustamā īpašuma nodokli par nekustamo īpašumu, kas netiek izmantots (zemais nodoklis nemotivē privātīpašniekus izmantot teritoriju ražošanai vai vismaz to iznomāt);  Līvānu novadā palielinās bezdarba līmenis, sociālā spriedze, samazinās pašvaldības ieņēmumi  Negatīvi cieš Līvānu novada pozitīvais tēls uzņēmējdarbības veicināšanā.
  • 249 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Secinājums Esošo Latvijas industriālo parku apsaimniekotāji uzsver, ka perspektīvas ir un aktivitāte industriālo parku segmentā būs. Šobrīd nozīmīgs būtu atbalsts no valsts, lai pēc iespējas ātrāk tiktu definēta industriālo parku nozare, t.sk. paredzēts atbalsts un priekšrocības industriālo parku nomniekiem – ražotājiem. Industriālo parku segmenta attīstībai Latvijā ir perspektīva - par to liecina gan aktivitāte (jaunas iznomātās platības, esošo nomas līgumu pagarināšana u.c.) arī krīzes laikā un joprojām. Jāatzīmē arī, ka, piemēram, SIA "Nordic Partners Properties" apsaimniekotajos industriālajos parkos pēdējo gadu laikā proporcionāli samazinājies ārvalstu kompāniju skaits - iepriekš tas veidoja vairāk nekā 50% no kopējā nomnieku skaita, savukārt patlaban tikai aptuveni viena trešdaļa ir starptautiskas kompānijas. Jau līdz šim daudzkārt pierādījies, ka ārvalstu investoriem daudz svarīgāk par izdevīgajām NĪ cenām (krīzes laikā) un darbaspēka izmaksām ir prognozējamība - gan attiecībā uz Latvijas nodokļu sistēmu, gan energoresursiem un jebkurām citām "izmaksām", kuru apjoms tiešā veidā atkarīgs no valsts politikas. Gan minētie faktori, gan arī citu valstu priekšrocības veicinājušas situāciju, kad ārvalstu investoru interese ir nekonkrēta un piesardzīga. Šāda situācija tiek prognozēta aptuveni vēl vismaz divus gadus. Līvānu novada pašvaldībai industriālās zonas sakārtošanā iespējams kombinēt pasākumus no dažādiem augstākminētajiem 3 scenārijiem, tādējādi izvēloties visatbilstošāko ceļu. Taču, ņemot vērā citu līdzīgu parku pieredzi Latvijā, Līvānu novada pašvaldības esošo un paredzamo budžeta, cilvēkresursu un laika resursu pieejamību tuvākajos gados, industriālās zonas sakārtošanai piemērotākais ir Reālistiskais scenārijs, sākot ar grozījumu veikšanu saistošajos noteikumos par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piemērošanu industriālajā teritorijā esošajiem aktīvajiem uzņēmējiem, pēc tam - industriālās zonas priekšizpēti, publiskās infrastruktūras sakārtošanu, ģeotelpiskas informācijas (teritoriju aprakstu) veidošanu un to aktīvu publiskošanu. Ja pašvaldībai ir iespējams piesaistīt ES finansējumu un nodrošināt savu līdzfinansējuma daļu, ieteicams sakārtot lielāko daļu no industriālās teritorijas kā pilotprojektu, kas kalpos pārējiem uzņēmējiem kā labs piemērs un motivators teritorijas veiksmīgai attīstībai. Tiks atjaunoti publiskās komunikācijas tīkli, atjaunotas ražošanas telpas, biroja ēkas, noliktavas un pievedceļi.
  • 250 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam 2.8. VALSTS LOMA RĪCĪBU PLĀNA IZPILDĒ Lai veiksmīgi varētu īstenot Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programmu 2012.-2018.gadam, ievērojama loma ir valsts politikai, plāniem un to realizācijas termiņiem. Zemāk uzskaitīti vēlamie valsts nozīmes rīcību virzieni, kas būtiski svarīgi Līvānu novada attīstības programmas sekmīgā īstenošanā: DEMOGRĀFIJA:  Bērnu un ģimenes pabalstu saglabāšana un palielināšana  Ņemot vērā darbspējas vecuma iedzīvotāju konstantu samazināšanos, nepieciešams izstrādāt reģionālas stratēģiju darbaspēka iebraukšanai, tās veicināšanai IZGLĪTĪBA un KULTŪRA:  Izglītības iestādēs atbalsta personālam (t.sk. bibliotekāri, direktoru vietnieki audzināšanas darbā, sociālie pedagogi u.c.) pieļaujamā un pieejamā finansējuma palielinājums  Finansiāls atbalsts zēnu un meiteņu mājturības kabinetu modernā aprīkošanā  Dzīves un darba pamatprasmju apguves programmu, uzņēmējdarbības izglītības programmu integrācija izglītības pamatprogrammās, t.sk. uzņēmējdarbības mācību materiālu, mācību moduļu un jaunu apmācību metožu izstrāde skolotājiem un izglītojamiem atbilstoši vecumam un piesaistot uzņēmējus un biznesa vides speciālistus  Iespējamā „reālģimnāzijas” statusa izvērtēšana, definēšana un ieviešana Latvijā  Valsts un ES atbalsta pieejamība materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai un attīstībai (gan publiskām, gan privātām personām) UZŅĒMĒJDARBĪBA un NODARBINĀTĪBA:  Stabila nodokļu politika, galveno energoresursu izmaksu prognozējamība  Speciālo industriālo zonu/industriālo parku nozares (t.sk. statusa piešķiršanas nosacījumu) skaidra definēšana, atbalsts un priekšrocību noteikšana industriālo parku nomniekiem – ražotājiem  Palielinātas pašvaldības juridiskās (likumiskās) iespējas veikt reālus vietējās uzņēmējdarbības uzsākšanas un attīstības veicināšanas pasākumus, ko šobrīd ierobežo komercdarbības atbalsta ierobežojošie normatīvie akti  Pilsētvides prioritātes finansējuma turpmākā pieejamība reģionālas nozīmes attīstības centriem  NVA vai citas valsts atbalsta programmas ar izdevīgākiem nosacījumiem uzņēmējiem, kuri nodarbina (t.sk. kā praktikantus) jauniešus, cilvēkus ar īpašām vajadzībām  Valsts atbalsta instrumenti (t.sk. finansiāls atbalsts) sociālās uzņēmējdarbības veicināšanai
  • 251 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam  Īpašs atbalsts bioloģiskai lauksaimniecībai  Tiešo maksājumu saglabāšana un pielīdzināšana tiešo maksājumu apjomam citās ES valstīs  ES subsīdiju lauksaimniecībai neaplikšana ar iedzīvotāju ienākuma nodokli  Mazo ražotāju, lauksaimnieku iekļaušana tiešo maksājumu atbalsta saņēmēju lokā (maksājumus saglabāt no 1 ha kā minimālās platības)  Valsts un ES atbalsta pieejamība jaunu produktu un pakalpojumu izveidei, eksporta veicināšanai  Valsts un ES atbalsta pieejamība jaunu tūrisma produktu izveidei un attīstībai (gan publiskām, gan privātām personām)  Skaidra valsts prioritāro nozaru definēšana ENERGORESURSI:  Jaunu dabas gāzes maģistrālo tīklu izbūve  Energoresursu izmaksu stabilitātes nodrošināšana  Valsts un ES atbalsta pieejamība alternatīvās enerģijas izmantošanai veicināšanai (gan publiskām, gan privātām personām) TRANSPORTS:  Sabiedriskā transporta reisu skaita nesamazināšana, biļešu cenu necelšana  Reģionālā autoceļa P76 (Jēkabpils – Aizkraukle) un tā turpinājumā (pilnā apjomā Rīga – Daugavpils) rekonstrukcija  Tilta pār Daugavu pie Līvānu pilsētas būvniecība  Visu valsts un reģionālās nozīmes ceļu seguma kvalitātes nodrošināšana  Nepieciešamība valstī ieviest nodokli par kravas transporta kustību pa dzelzceļu un ieņēmumus no šī iekasētā nodokļa novirzīt uz tām pašvaldībām, caur kuru teritoriju iet dzelzceļš  Veloceliņa izbūve uz autoceļa A6 (Daugavpils – Rīga) posmā Līvāni – Jersika  Dzelzceļa divlīmeņu pārvada izbūve Līvānu pilsētā autotransportam un gājējiem  Dzelzceļa divlīmeņu pārvada izbūve Jersikas stacijā gājējiem  Trokšņu izolācijas nodrošināšana uz dzelzceļa tilta Līvānos un dzelzceļa trokšņu slāpējošo sienu veidošana apdzīvotās vietās novadā
  • 252 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam SAKARI, E-PĀRVALDE:  Platjoslas pastāvīgā interneta infrastruktūras ierīkošana valstī  Atbalsts e-pārvaldes attīstībā (t.sk. pakalpojumu definēšanā un aprakstīšanā)  Nosacījumu un birokrātijas mazināšana informatīvo zīmju, norāžu uz publiskām iestādēm, tūrisma objektiem, mājām izvietošanā autoceļu tuvumā SOCIĀLĀ SFĒRA un VESELĪBA:  Atbalsts sociālās infrastruktūras attīstībā, t.sk. sociālo māju būvniecībā un/vai siltināšanā  Stingrāki noteikumi sociālo pabalstu piešķiršanai, piem. sankcijas par nepatiesu ziņu sniegšanu (par „aplokšņu algu” u.c. ienākumiem)  Lielāku pilnvaru piešķiršana pašvaldībai (un sociālajam dienestam) personu (ģimenes) ienākumu izvērtēšanā un lēmumu par pabalsta piešķiršanu pieņemšanā  Palielināts atbalsts pārdomātiem veselības veicināšanas (t.sk. aktīva un veselīga dzīves veida popularizēšanas) pasākumiem  Paredzamība un stabilitāte veselības aprūpes finansēšanas kārtībā  Atbalsts arodveselību un vispārējo veselību veicinošu pasākumu nodrošināšanai VIDE:  Iedzīvotāju videi draudzīgas apziņas veidošana un atkritumu šķirošanas popularizēšana (piem., valsts mēroga akcijas, kampaņas) VISPĀRĒJĀ REĢIONĀLĀ ATTĪSTĪBA:  Projektu pieteikšanas ES finansējuma piesaistei procedūru un projektu atskaitīšanās procedūru vienkāršošana (birokrātijas mazināšana), kā arī koordinētas rīcības, saskaņotas prasības starp uzraugošajām iestādēm, konsultatīvais atbalsts projektu izstrādē un vadībā  ES finansējuma sadalē piemērot t.s. reģionālo pieeju, kad investīciju saņemšana notiek pēc kvotu principa, lai katra pašvaldība varētu saņemt zināmu daļu finansējuma neatkarīgi no tās veida un mēroga. Pamatojoties uz teritorijas attīstības programmu, pašvaldībai tiek piešķirtanoteikta ES finansējuma kvotavietējās attīstības programmā identificēto attīstības projektu finansēšanai; par finansējuma sadalījumu konkrētiem projektiem lemj pati pašvaldība
  • 253 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam III DAĻA: Investīciju plāns
  • 254 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam 3.1. IEVADS Šis attīstības programmas dokuments nav pašmērķis - lai plānošanai veltītie resursi sniegtu pozitīvus rezultātus, ir jāizstrādā konkrēts Investīciju plāns tuvākajiem trīs gadiem. Tāpēc svarīgi pasākumus, aktivitātes un vēlamos projektus plānot saskaņā ar tuvāko trīs gadu laikā pieejamajiem resursiem, jo tikai koncentrēšanās uz svarīgākajiem pasākumiem, aktivitātēm un projektiem var veicināt vēlamā rezultāta sasniegšanu, pēctecības un nepārtrauktības nodrošināšanu. Investīciju plāns (IP) detalizēti parāda 2012.-2014.gados realizējamos projektus, kuriem papildus pašvaldības ikgadējam budžetam nepieciešams ārējais finansējums (projekti, kuri var tikt realizēti bez ārējā finansējuma piesaistes – piem., organizatoriska rakstura, strukturālu vai funkcionālu izmaiņu projekti - ir ietverti kopējā Rīcību plānā 2012.- 2018.gadam, bet nav iekļauti Investīciju plānā). Investīciju plāns atspoguļo arī projektu atbilstību konkrētajai AP prioritātei, papildinātību ar citiem Investīciju plāna projektiem, katra projekta indikatīvo summu (latos), projekta plānotos darbību rezultātus un to rezultatīvos rādītājus, plānoto ieviešanas laika periodu un sadarbības partnerus. Investīciju plāns sastāv no 2 daļām: 1) Pašvaldības realizējamie projekti 2012.-2014.gadu periodam 2) Privātā sektora realizējamie projekti 2012.-2014.gadu periodam, kuri nesīs sociāli ekonomisku labumu Līvānu novada attīstībai Kopējā pašvaldības realizējamo projektu summa 2012.-2014.gadu periodam, neskaitot pašvaldības ikgadējo budžetu, sastāda 9 163 006 LVL, t.sk. - pašvaldības budžets: 2 264 471 LVL (jeb 24,7% no kopējā IP) - ES fondu finansējums: 5 497 904 LVL (jeb 60 % no kopējā IP) - Privātā sektora (t.sk. pašvaldības SIA) ieguldījums: 753 974 LVL (jeb 8,3 % no kopējā IP) - Cits finansējums: 646 657 LVL (jeb 7 % no kopējā IP)
  • 255 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam 3.2. INVESTĪCIJU PLĀNS 2012-2014.GADAM (Pašvaldības realizējamie projekti, to paredzamās izmaksas, finansēšanas avoti un plānotie rezultāti) Finanšu instruments58, (LVL vai %) Plānotais laika posmsN.p.k. Projekta nosaukums (aktivitātes) Atbilstība vidēja Papildinātī Indikatīv Pašvaldības ES fondu Privātai Citi Projekta plānotie Projekta Projekta Partneri termiņa ba ar ā summa budţets finansējum s finansējum darbības rezultāti un to uzsākša realizācij prioritātēm57 citiem 2012- s sektors a avoti rezultatīvie rādītāji59 nas as projektiem 2014 (norādīt) (norādīt) datums termiņš (norādīt (LVL) projekta N.p.k.)1.prioritāte:Uzņēmējdarbībai un darbam nepieciešamo dzīves un darba prasmju, iemaņu, pašiniciatīvas unuzņēmības attīstīšana visa mūža garumā1.1.RĪCIBU VIRZIENS: Pamata dzīves prasmju un radošās domāšanas attīstība visiem bērniem (1-6 gadi)601. Pirmsskolas, interešu Prioritāte 1 2, 5, 3000 1000 2000 0 0 Katru gadu 01.01. 31.12. NVO61 (LEADE noorganizētas un neformālās izglītības 8, 51 R, ESF, 2012. 2014. iestāţu darbinieku un vismaz 2 bērnu Kopienu un/vai vecāku bērnu vecāku iniciatīvu