Objektīvā izmeklēšana - vispārējā daļa

7,360 views
6,958 views

Published on

0 Comments
4 Likes
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

No Downloads
Views
Total views
7,360
On SlideShare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
0
Actions
Shares
0
Downloads
0
Comments
0
Likes
4
Embeds 0
No embeds

No notes for slide

Objektīvā izmeklēšana - vispārējā daļa

  1. 1. Objektīva izmeklēšana I daļa Ksenija Soldatenkova MF-VI, 7.gr.
  2. 2. Vispārējā apskate• Vispārējais stāvoklis;• Samaņa;• Konstitucionālais tips;• ĶMI, augums, svars;• Gaita, stāja;• Sejas izteiksme;• Ādas novērtējums;• Zemādas tauku kārta;• Pastozitāte un tūska;• Redzamas gļotādas;• Nagi, mati;• Limfātiskie mezgli;• Vairogdziedzeris;• Siekalu dziederi;• Muskulatūra;• Kaulu un locītavu sistēma;• Galvas apskate: piere, acis, vaigi, deguns, mute, kakls, auss ārējo eju stāvoklis.
  3. 3. Vispārējais stāvoklis• Apmierinošs – ir saslimšanas pazīmes, nav kompensatoro funkciju pastiprināšanās izpausmes;• Vidēji smags – pie kompensatoro funkciju pastiprināšanas pazīmju esamības sasniedz kompensācijas stāvokli. Pie papildus slodzes parādās dekompensācijas pazīmes;• Smags – uz kompensatoro funkciju mehānismu pastiprināšanas fona parādās apziņas izmaiņas, orgānu un sistēmu funkciju nepietiekamību;• Ļoti smags – kompensatoro mehānismu izsīkuma pazīmes: tahikardija -> bradikardija; tahipnoe -> bradipnoe; bālums -> marmorizācija.
  4. 4. Vispārējais stāvoklis (2)• Terminālie stāvokļi: – Preagonija – CNS darbības traucējumi (sopor vai koma), hipotensija, asinrites centralizācija, elpošanas traucējumi; – Terminālā pauze – pēc tahipnojas iestājās apnoja, izzūd zīlītes refleksi, EKG reti ektopiskie impulsi. Ilgums dažas sekundes līdz 2-4 min; – Agonija – sākas ar īsu ieelpu sēriju vai ar vienu vienīgu ieelpu. Parādās maģistrālo artēriju pulsācija, sinusa ritms, atjaunojas zīlīšu refleksi un par samaņa. Turpinās anaerobā glikolīze, uzkrājās neoksidēti vielmaiņas produkti -> elpošanas un sirdsdarbības apstāšanās; – Klīniskā nāve – nav elpošanas, nav asinsrites, pilnīga arefleksija, līdz rodas nenovēršamas izmaiņas galvas smadzenēs. Ilgst 3-6 min. Iespējamais atgriezieniskums;• Neatgriezeniskā cilvēka bojāeja: – Bioloģiskā nāve – objektīvie rādītāji: liķa stingums, hipostatiskie plankumi, ķermeņa temperatūras pazemināšanas.
  5. 5. Samaņa• Skaidra;• Traucēta: – Mērens apdullums – mērena miegainība, daļēja dezorientācija, aizkavēta atbilde uz jautajumiem, nepieciešamība pēc atkārtošanas, aizkavēta komandu izpildīšana; – Sopor – dziļa apziņas nomāktība, pie saglabātiem refleksiem. Slimnieks ir pasīvs, bez līdzdalības, spejīgs atbildēt uz spēcīgiem arējiem kairinātājiem ; – Stupor – slimnieks nereaģē uz apkārtnotiekošo un sāpēm, neatbild uz jautājumiem, neēd, iestrēgst vienā pozā; – Miegainība – slimīgs stāvoklis, kurš izpaužas ar dziļu un ilgstošu miegu; – Eiforija – novēro pacilātu garastāvokli, kas neatbilst objektīviem apstākļiem; – Delīrijs – apziņas aptumšošanas, ko pavada spilgtu redzes halucināciju uzplūdumi, jušanas halucinācijas un kustību uzbudinājums; – Koma - CNS koordinējošas darbības traucējumi, atsevišķu sistēmu autonomu funkcionēšanu, zaudējot pašregulācijas un homeostāzes uzturēšanas spēju vesela organisma līmenī • Mērena koma – neuzbudinamība, haotiskās nekoordinētās kustības kā atbilde uz sāpju kairinātājiem, neatver acis, nekontrole mazā iegurņa orgānus, elpošanas un sirds-asinsvadu sistēmas darbības viegli traucējumi; • Dziļa koma – neuzbudinamība, iztrūkst aizsargkustības, hipotonija, samazinās cīpslu refleksi, elpošanas traucējumi, sirds- asinsvadu nepietiekamība; • Terminālā koma – atonija, arefleksija, vitālās funkcijas uztur ar medikamentiem un MPV.
  6. 6. Samaņa (2)• Izvērtē pēc Glasgow skalas: Acu atvēršana Balles Kustības reakcija B Runa B Patvaļīga 4 Izpilda komandas 6 Pilnīgi orientējas 5 Kad uzrunā 3 Mērķtiecīgi uz sāpju kairinājumu 5 Nesakarīga runa 4 Uz sāpju stimulu 2 Nemērķtiecīgi uz sāpju kairinājumu 4 Nesaprotami vārdi 3 Nav 1 Toniska fleksija uz sāpju kairinājumu 3 Nesaprotamas skaņas 2 Toniska ekstensija uz sāpju kairinājumu 2 Nav 1 Nav 1• 15 balles – skaidra apziņa;• 10 - 14 balles – mērens apdullums;• 8-10 balles – sopor;• 6-7 – mērena koma;• 4-5 balles – termināla koma;• 3 balles – garozas nāve.
  7. 7. Konstitucionālais tips• Normostēniskais – mērenais tips ar labi attīstītu, proporcionālu skeletu un skeleta muskulatūru.• Hiperstēniskais – relatīvi īsa auguma, ar ieapaļu krūšu kurvi, īsu kaklu. Tendence uz aptaukošanos. Ir augstu novietota diafragma, liela tilpuma kuņģis, garas zarnas, relatīvi liela sirds, novietota vairāk horizontāli.• Astēniskais – garš augums, šauri pleci, garš kakls un ekstremitātes, vāja skeleta muskulatūras attīstība. Krūšu kurvis ir saplacināts, diafragma zemu novietota. Pilienveida sirds, garas plaušas, relatīvi īsas zarnas, tendence uz hipotensiju, paaugstinātu vielmaiņu.
  8. 8. Konstitucionālais tips (2)
  9. 9. Augums, ĶMI• Normā cilvēka augums ir 150-200cm;• Pundurisms 70-130cm;• Gigantisms 200-280cm.• Normā 18 – 25;• Bīstami zems <18;• Liekais svars 25-29,9;• Aptaukošanas I 30,0-34,9;• Aptaukošanas II 35,0-39,9;• Aptaukošanas III > 40,0.• Vidukļa apkārtmērs: – Vīriešiem 94 cm (102cm); – Sievietēm 80 cm (88cm).
  10. 10. Ādas novērtējums• Kas ietilpst? – Krāsa; – Valgums; – Turgors; – Veidojumi; – Izsitumi; – Asinsizplūdumi; – Ādas bojājumi; – Temperatūra.
  11. 11. Tūska• Lokālā• Vispārēja• Pakāpes – I - tūskas pazīmes, viegla pastozitāte, bedrītes praktiski nav; – II - vieglas tūskas, līdz 0,5 cm dziļa bedrīte; – III - mērenas tūskas, līdz 1,5 cm dziļa bedrīte, pazūd 1-2 min. laikā; – IV - ļoti izteiktas tūskas, >1,5 cm dziļa bedrīte, pazūd 3-5 min.laikā.
  12. 12. Tūskas pārbaude• Ārsta attieksme pret slimnieku;• Slimnieks atrodas guļus uz muguras, kājas iztaisnotas. Roku stāvoklis nav svarīgs;• Ārsts sēž pa labi no slimnieka;• Ārsts pārbauda tūsku esamību: – a) piespiežot ar pirkstiem izmeklējamo vietu pie kaula (5–10 sek.) – b) atlaižot pirkstus, konstatē, vai paliek bedrīte• Izmeklējamās vietas pēc kārtas: – a) uz pieres; – b) dorsum pedis: labā kreisā; – c) mediālā un laterālā potīte: labā kreisā; – d) tibijas mediālā virsma: labā kreisā; – e) uz krustiem (slimnieks jāapsēdina); – f) uz sternum;• Ārsts novērtē tūsku esamību un pakāpi.
  13. 13. Tūskas pārbaude
  14. 14. Hidratācijas testi• Ādas turgors: – pacients guļ, sēž vai stāv atkarībā no pašsajūtas; – ārsts formē ādas kroku starp savu 1. un 2. pirkstu, vēlams vienlaicīgi abu plaukstu dorsālajā virsmā; – ārsts pēc savu pirkstu noņemšanas novērtē ādas krokas pazušanas laiku; – ārsts novērtē turgoru: normāls, pazemināts, paaugstināts; – ārsts formē ādas kroku (kā ir aprakstīts p. 2. c) abu apakšdelmu iekšējās virsmas vidū; – ārsts novērtē ādas krokas pazušanas laiku pēc savu pirkstu noņemšanas; – ārsts novērtē turgoru, salīdzinot to ar ādas turgoru, kas ir noteikts plaukstas dorsālajā virsmā.
  15. 15. Hidratācijas testi• Mēles valguma pakāpe:– pacients guļ, sēž vai stāv atkarībā no pašsajūtas;– apskatot mēli, ārsts vizuāli novērtē valguma pakāpi: valga, sausa, pasausa;– ārsts pieskaras ar rādītāja pirksta galiņu pie mēles virsmas, apstiprinot apskates atradi;– salīdzinot mēles gļotādas valguma pakāpi ar divu iepriekšējo testu rezultātiem (2., 3.), ārsts izdara secinājumu par dehidratāciju vai par xerostomia.• Acu ābolu tonuss:– testu izdara pacientam guļus stāvoklī;– ārsts uzspiež vienlaicīgi ar abu īkšķu spilventiņiem uz abiem acu āboliem, pakāpeniski pastiprinot spiediena spēku;– ārsts novērtē pretestības pakāpi spiedienam un nosaka acu ābola tonusa pakāpi: normāls, mīksts acu ābols, ciets acu ābols.
  16. 16. Limfātiskie mezgli
  17. 17. Limfātiskie mezgli
  18. 18. Limfātiskie mezgli• Pakauša l/m: • Kakla l/m: – Ārsts ar vienu roku fiksē slimnieka galvu – Ārsts ar vienu roku fiksē slimnieka galvu un noliec to virzienā atpakaļ uz un noliec to uz labo pusi; palpējamo pusi; – Palpē ar otro roku; – Palpē ar otro roku; – To pašu viņs dara otrajā pusē; – To pašu viņš dara otrajā pusē; – Vieta – pa m.sternocleidomastoideus aiz – Palpācijas vieta aiz proc.mastoideus. ta un priekšpusē.• Aizauss l/m: • Zemžokļa l/m: – Ārsts ar vienu roku fiksē slimnieka galvu – Ārsts ar vienu roku fiksē slimnieka galvu un noliec to uz labo pusi un uz priekšu; un noliec to uz priekšu un uz labo pusi; – Palpē ar otro roku; – Palpē ar otro roku; – To pašu dara otrajā pusē; – To pašu viņš dara otrajā pusē; – Palpācijas vietā starp proc.mastoideus – Vieta – zem apakšžokļa. un apakšžokļa leņķi un uz proc.mastoideus.
  19. 19. Limfātiskie mezgli• Supraklavikulārie l/m: • Paduses l/m: – Palpācija var būt bimanuāla; – Jāpalpē no priekšpuses; – Vieta – supraklavkulārajās bedrītēs. – Bimanuālā vai monomanuālā palpācija;• Infraklavikulārie l/m: – Slimnieks nedaudz atliec rokas uz – Palpācija var būt bimanuāla; sāniem; – Vieta – infraklavikulārajās bedrītēs. – Jāpalpē: • Priekšējie l/m – pie m.pectoralis• Ingvinālie l/m: major; – Slimnieks guļ uz muguras, kājas nedaudz • Vidējie l/m – paduses galotnē; saliektas ceļos; • Mugurējie l/m – pa m.latissimus dorsi – Ārsts sēž slimniekam labajā pusē; priekšējo malu. – Palpē ar labo roku pēc kārtas kreisajā un labajā pusē; – Palpē virs lig.inquinale.
  20. 20. Limfātiskie mezgli
  21. 21. Limfātiskie mezgli• Raksturojums: – Redzami palielināti l/m; – Palielināti palpējami l/m; – Normālie palpējami l/m; – Lielums; – Konsistence; – Virsma; – Sāpīgums; – Pārvietojamība; – Saauguši savā starpā; – Saaugumi ar ādu vai apkārtējiem audiem; – Ādas izmaiņas virs l/m.
  22. 22. Vairogdziedzeris• Palpācija no priekšpuses: • Palpācija no mugurpuses: – Slimnieks var sēdēt, stāvēt vai – Ārsts atrodas slimniekam aiz gulēt; muguras; – Ārsts atrodas ar seju pret – Abu roku īkšķus ārsts fiksē uz slimnieku; vertebra prominens; – Ar abu roku īkšķiem ārsts palpē v.d – Ar pārējiem abu roku pirkstiem isthmus; ārsts apņem slimnieka kakla; – Palpācijas vieta – fossa jugularis; – Ar pirkstu galiem palpē isthmus; – Ar pārējiem abu roku pirkstiem – Palpācijas vieta – fossa jugularis; ārsts vienlaicīgi palpē abas – Pārvietojot pirkstus latrāli, palpē vairogdziedzera daivas ; abas vairogdziedzera daivas; – Palpācijas laikā ārsts lūdz – Palpācijas laikā ārsts lūdz slimnieku slimnieku izdarīt rīšanas kustības izdarīt rīšanas kustības un vienlaicīgi un vienlaicīgi virza savus pirkstus virza savus pirkstus pretējā virzienā; pretējā virzienā; – Novērtē palpācijas rezultātus. – Novērtē palpācijas rezultātus.
  23. 23. Vairogdziedzeris
  24. 24. Vairogdziedzeris
  25. 25. Vairogdziedzeris• Pakāpes: • Izvērtē: – O. – v.dz. nav ne redzams, ne – Lielumu; palpējams; – Sāpīgumu; – 1. – v.dz. nav redzams, bet – Konsistenci; iztaustāms; – Veidojumus; – 2. – v.dz. redzams, izdarot – rīšanas kustības, labi Simetriskumu; sataustāms; – Rīšanas traucējumus; – 3. – v.dz. labi redzams; – Elpošanas traucējumus. – 4. – v.dz. ievērojami palielināts, to daivu laterālās malas pārsniedz m.sternocleidomastoideus, izmainot kakla konfigurāciju; – 5. – v.dz. ir ļoti liels un pilnīgi deformē kaklu.
  26. 26. Acu simptomi• Grēfes simptoms – pavēršot skatienu uz leju, augšējais plakstiņš atpaliek un starp plakstiņu un acs ābolu parādās baltās sklēru svītras;• Mebiusa s. – acu konverģences vājums;• Štelvaga s. – mirkšķināšana retāk nekā 3 reizes minūtē;• Hornera triāde – ptosis palpebrae, miosis, enophtalmus;• Ardžila Robertsona s. – zīlītes tieši uz gaismu nereaģē, lai gan akomodācijas spējas saglabātas;• Kohera s. – augšējais plakstiņš pārvietojas augšup straujāk nekā acs ābols.
  27. 27. Acu simptomi• Tieša reakcija uz gaismu: – Slimniekam pārbaudes laikā abas acis jātur vaļā; – Ārsts nosedz abas slimnieka acis ar delnām; – Ārsts attaisa vaļā vienu aci, konstatē zīlīšu sašaurinājumu; – Ārsts atkal nosedz abas slimnieka acis ar delnām; – Ārsts attaisa vaļā otru aci, konstatē zīlīšu sašaurinājumu.• Netieša reakcija uz gaismu: – Slimniekam pārbaudes laikā jātur vaļā abas acis; – Ārsts nosedz ar delnu vienu slimnieka aci un konstatē otras acs zīlītes paplašinājumu; – To pašu viņš dara otrajā pusē.
  28. 28. Acu simptomi• Acu konverģences spējas: – Ārsts lūdz slimnieku fiksēt skatienu uz prieksmetu, kas atrodas slimnieka acu līmenī ārstam rokā; – Ārsts pakāpeniski tuvina šo priekšmetu, konstatējot acu ābolu simetrisko konverģenci.• Akomodācijas spējas: – Ārsts lūdz slimnieku fiksēt skatienu uz priekšmetu, kurš atrodas acu līmenī apmēram 20-30 cm no slimnieka acīm; – Tad viņš lūdz slimnieku pavērst skatienu uz kādu tālāku priekšmetu 5-10 m attālumā; – Ārsts konstatē zīlīšu simetrisku paplašināšanos; acu simetrisku diverģenci; – Pēc tam ārsts lūdz slimnieku atkal pavērst skatienu uz kādu tuvāku prieksmetu; – Ārsts konstatē zīlīšu simetrisku sašaurinājumu; acu simetrisku konverģenci.
  29. 29. Acu simptomi• Nistagma pārbaude: – Slimnieks sēž; – Ārsts atrodas slimniekam pretim; – Ārsts lūdz slimnieku nofiksēt skatienu uz priekšmetu, kurš atrodas 10-20 cm attālumā no acs; – Horizantāls nistagms – ārsts novieto prieksmetu horizontāli acu līmenī apmēram 30 cm pa labi un pa kreisi, un lūdz slimnieku pēc kārtas nofiksēt skatienu katrā pusē, konstatējot nistagmu vai nē. – Vertikāls nistagms – ārsts pārvieto prieksmetu uz augšu/ uz leju pa viduslīniju apmēram līdz 30 cm, lūdz slimnieku nofiksēt skatienu, konstatē nistagmu vai nē;• Šķielēšanas pārbaude: – Ārsts lūdz slimnieku aizsegt labo aci ar labās rokas delnu; – Pēc tam ārsts lūdz atvērt labo aci, novērojot otrās acs patvaļīgo diverģenci vai konverģenci; – Ārsts lūdz slimnieku aizsegt kreiso aci ar kreisās rokas delnu; – Pēc tam ārsts lūdz atvērt kreiso aci, novērojot otrās acs patvaļīgo diverģenci vai
  30. 30. Muskuloskeletālā sistēma• Fizioloģiskie refleksi: – M.biceps brachii refleks; – M.triceps brachii reflekss; – Brahioradiāls reflekss; – Patellārs reflekss; – Ahileja cīpslas reflekss.
  31. 31. Refleksi
  32. 32. Muskuloskeletālā sistēma• Muskuļu spēks;• Aktīvas un pasīvas kustības;• Kustību apjoms.
  33. 33. Uroģenitālā sistēma• Nieru apvidus: uztūkums, apsārtums;• Nieru apvidus apklauvēšana;• Nieru palpācija: lielums, virsma, konsistence, kustīgums, sāpīgums;• Urīnpūšļa palpācija un perkusija;• Nieru bļodiņu un urīnvadu sāpju punktu palpācija;• Ārējo dzimumorgānu izmeklēšana;• Prostatas dziedzera izmeklēšana per rectum;• Izmeklēšana per vaginum.
  34. 34. Nieru apklauvēšana• Slimnieks stāv, sēž vai guļ uz sāniem;• Ārsts atrodas slimniekam aiz muguras;• Pārbaudot labo nieri, ārsts novieto kreiso plaukstu pret 12.ribu labajā pusē virs kostovertebrālā leņķa;• Ar labās plaukstas ulnāro malu uzsit pa kreiso plaukstu;• Jāuzsit vismaz 2-3 reizes;• Pārbaudot kreiso nieri, ārsts noevito kreiso plaukstu pret 12.ribu kreisajā pusē virs kostovertebrālā leņķa.
  35. 35. Nieru apvidus apklauvēšana• Veic vieglu apklauvēšanu nieru projekcijas vietā – Pasternaka simptoms.
  36. 36. Nieru palpācija• Slimnieks guļus uz muguras, ceļi pussaliekti, rokas gar sāniem;• Palpējot labo nieri, ārsts savu kreiso plaukstu novieto labajā pusē zem slimnieka muguras starp apakšējām ribām un zarnkaulu;• Labo plaukstu novieto pretī kreisajai plaukstai uz vēdera priekšējās sienas zem labā ribu loka un gar m.rectus abdominis pie tā brīvās malas;• Slimnieka izelpas laikā ārsts labo roku pakapeniski virza dziļumā, ar kreiso roku vienlaicīgi piespiež no mugurpuses. Kad labā roka sasniedz vēdera mugurejo sienu, ārsts lūdz slimnieku dziļi, lēni ieelpot. Ieelpas laikā niere pārvietojas uz leju un ārsts to palpē ar labās rokas pirkstiem.• Palpējot kreiso nieri, ārsts pārvieto savu kreisās rokas plaukstu tālāk aizmugurē līdz jostas zonas kreisajai pusei;• Labo plaukstu novieto pretī kreisajai plaukstai uz vēdera priekšējās sienas zem kreisā ribu loka gar m.rectus abdominis pie tā brīvās malas;• Slimnieka izelpas laikā ārsts labo roku pakāpeniski virza dziļumā, ar kreiso roku vienlaicīgi piespiežot no mugurpuses. Kad labā roka sasniedz vēdera mugurējo sienu, ārsts lūdz slimieku dziļi, lēni ieelpot.
  37. 37. Nieru palpācija
  38. 38. Urīnvadu sāpju punktu pārbaude• Slimnieks guļus uz muguras, ceļi pussaliekti, rokas gar sāniem;• Ārsts sēž pa labi no slimnieka;• Āugšējais sāpju punkts atrodas nabas līmenī, labajā pusē, kur šo līmeni krusto vertikālā līnija, kas iet caur McBurney punktu lb/kr pusē;• Vidējie sāpju punkti atrodas uz l.interspinalis mediāli no spina iliaca ant sup lb/kr pusē;• Apakšējie punkti atrodas virs ligamentum inguinale uz līnijas turpinajuma, kas savieno augšējos un vidējos sāpju punktus lb/kr pusē;• Punctum costovertebrale atrodas leņķī starp 12.ribu un mugurkaulu lb/kr pusē;• Punctum costomusculare atrodas trigonum lumbale zonā lb/kr pusē.• Punktu sāpīgumu pārbauda, uzspiežot tiem ar vienu pirkstu!
  39. 39. Urīnvadu sāpju punktu pārbaude
  40. 40. Urīnpūšļa perkusija un palpācija• Slimnieka pozīcija guļus uz muguras, kājas iztaisnotas, rokas gar saniem;• Ārsts sēž labi no slimnieka;• Urīnpūšļa perkusija: – Perkutē pa viduslīniju no nabas uz leju, meklējot pieslāpejumu augšējo robežu; – Robežu atzīmē pa pirkstu-plesimetra augšējo malu; – Atzīmē pieslāpējuma augstumu virs simfīzes.• Urīnpūšļa auskultatīva perkusija: – Ārsts novieto stetoskopu ar membrānu tieši virs simfīzes; – Ar otras rokas III pirkstu ārsts izdara skrāpējošas kustības, sākot no nabas un tuvojoties simfīzei; – Skrāpēšanas skaņas izmaiņas liecina par urīnpūšļa pildījuma pakāpi.• Urīnpūšļa palpācija: – Ārsts uzspiež ar III pirksta galu uz vēdera sienu perpendikulāri tai, pakāpeniski sākot no nabas un tuvojoties simfīzei pa viduslīniju; – Zināmā līmenī pacients jūt vēlēšanos urinēt, kas atbilst urīnpūšļa pildījuma pakāpei – normā negatīvs.
  41. 41. Urīnpūšļa perkusija un palpācija
  42. 42. Krūts palpācija
  43. 43. Paldies par uzmanību!

×