Tiesību akti autortiesībās

565 views
383 views

Published on

Tiesību akti autortiesībās: http://prezi.com/mte3rs2ceqle/tiesibu-akti-autortiesibas/

0 Comments
0 Likes
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

No Downloads
Views
Total views
565
On SlideShare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
1
Actions
Shares
0
Downloads
2
Comments
0
Likes
0
Embeds 0
No embeds

No notes for slide
  • Autortiesību un blakustiesību aizsardzībā ir iesaistītās arī citas valsts institūcijas, kā arī nevalstiskās un starptautiskās organizācijas Par autortiesību un blakustiesību praktisko aizsardzību Latvijā ir atbildīga Iekšlietu ministrija, galvenokārt Ekonomikas policijas pārvaldes 7.nodaļa – Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības nodaļa. Autortiesību un blakustiesību aizsardzībā ir iesaistīta arī Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes Intelektuālā īpašuma aizsardzības nodaļa. Nodaļas uzdevums ir izvērtēt tiesību īpašnieku pieteikumus par iespējamiem viņu tiesību pārkāpumiem, kā arī koordinēt VID teritoriālo muitas iestāžu darbu visā Latvijas teritorijā cīņā pret viltotu un pirātisku preču izplatīšanu. Kopš 2006.gada darbojas Intelektuālā īpašuma padome , kuras sastāvā iekļauti intelektuālā īpašuma aizsardzībā iesaistīto ministriju valsts sekretāri, Ģenerālprokurors un Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Padomes darbības mērķis ir koordinēt un sekmēt Latvijas valsts pārvaldes iestāžu darbību autortiesību un blakustiesību, datu bāzu aizsardzības, preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, patentu, dizainparaugu, augu šķirņu aizsardzības un pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijas jomā. Paralēli darbojas arī Intelektuālā īpašuma ekspertu grupa , kurā ir pārstāvētas gan valsts institūcijas, gan nevalstiskās organizācijas. Ekspertu grupas darbības mērķis ir nodrošināt aktuālu autortiesību, blakustiesību un citu intelektuālā īpašuma tiesību jautājumu apspriešanu pirms to izskatīšanas Intelektuālā īpašuma padomē.
  • AKKA/LAA ir autoru dibināta biedrība, kas pārstāv vairāk nekā 3300 Latvijas autoru, kā arī 120 ārvalstu autortiesību organizāciju biedrus LaIPA ir izpildītāju un fonogrammu producentu dibināta biedrība, kas pārstāv 285 Latvijas izpildītājus un 28 Latvijas fonogrammu producentus, kā arī 74290 ārvalstu izpildītājus un 6609 ārvalstu producentus LKPA ir filmu producentu dibināta biedrība, kas pārstāv 29 Latvijas kinoproducentus LaPAA ir biedrība, kas pārstāv 245 profesionālos aktierus un brīvmāksliniekus Biedrība „Atbalss” pārstāv Latvijas erotisko un pornogrāfisko filmu producentus, kā arī Eiropas lielāko erotisko un pornogrāfisko mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju „GÜFA”. BSA ir starptautiska nevalstiska organizācija, kura nodarbojas ar datorprogrammu autortiesību aizsardzību un cīņu pret datorprogrammu nelegālu izmantošanu LaMPA pārstāv legālo mūzikas ierakstu izdevēju un izplatītāju intereses un cīnās pret mūzikas ierakstu pirātismu
  • WIPO ir starptautiska organizācija, kas nodarbojas ar intelektuālā īpašuma aizsardzību. Tās galvenā mītne atrodas Ženēvā (Šveicē). WIPO ir 184 dalībvalstis, kuru vidū ir arī Latvija Iekšējā tirgus Ģenerāldirektorāts izstrādā priekšlikumus ES tiesību aktiem, uzrauga, kā ES dalībvalstis ievieš ES tiesību aktus nacionālajā tiesību sistēmā, kā arī ir atbildīgs par sarunu, kas saistītas ar intelektuālo īpašumu, vadīšanu WIPO ietvaros
  • Latvija ir pievienojusies vairākiem starptautiskajiem līgumiem autortiesību un blakustiesību jomā. Pirmais nozīmīgākais starptautiskais normatīvais akts autortiesību jomā ir Bernes konvencija par literatūras un mākslas darbu aizsardzību (Berne Convention for the Protection of Literary and Artistic Works), kura tika izstrādāta 1886.gadā. Tās teksts vairākkārtīgi labots un papildināts. Tā noteic, ka nav nepieciešama nekāda reģistrācija, autortiesību zīmes izmantojums vai kādas citas formalitātes kā priekšnosacījums, lai autors iegūtu autortiesības. Tā noteic, ka jebkurā valstī citu valstu autoru tiesības jāaizsargā tādā pašā apjomā kā nacionālo autoru tiesības. Kaut arī divdesmito gadu beigās Latvija nebija pievienojusies Bernes konvencijai, nosacījumi attiecībā uz autortiesību sfēru tika ietverti divpusējos un daudzpusējos tirdzniecības līgumos – tādejādi, kaut arī Latvija nebija ratificējusi Bernes konvenciju, tomēr tās slēgtie tirdzniecības līgumi saturēja nosacījumus, kuri tieši saskanēja ar konvenciju.1936.gada 26.jūnijā Ministru kabinets pieņēma likumu Par Romā 1928.gada 2.jūnijā revidēto Bernes konvenciju par literatūras un mākslas darbu aizsardzību, ar kuru 1937.gada 15.maijā Latvija pievienojās Bernes konvencijai, kas pamudināja izstrādāt jaunu autortiesību likumu. Latvijā konvencija bija spēkā līdz valsts okupācijai 1940.gadā. 1995.gada 01.augustā Latvija no jauna pievienojās Bernes konvencijai "Par literatūras un mākslas darbu aizsardzību«, tādejādi garantējot gan pašmāju, gan ārvalstu autoru tiesību aizsardzību Latvijā. (1995.gada 18.aprīļa Ministru kabineta rīkojums Nr. 197) 1997.gada 23.augustā Latvija kļuva par Ženēvas konvencijas "Par fonogrammu producentu aizsardzību pret neatļautu viņu fonogrammu pavairošanu" dalībvalsti. (1997.gada 24.marta likums) 1999.gada 20.augustā Latvija kļuva par Romas konvencijas "Par izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību" dalībvalsti. (1998.gada 12.marta likums)
  • 2002.gada 6.martā Latvija kļuva par WIPO (Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas) Autortiesību līguma dalībvalsti (2000.gada 3.februāra likums). 2002.gada 20.maijā Latvija kļuva par WIPO (Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas) Izpildījumu un fonogrammu līguma dalībvalsti (2000.gada 3.februāra likums).
  • Pirms Latvijas neatkarības pasludināšanas tagadējās Latvijas Republikas teritorijā spēkā bija 1911.gada 20.marta Krievijas likumu kopojuma (X.sēj. I.d. 695.1 – 695.75 p.) Likums par autora tiesībām , kurā bija ietverti visi galvenie autortiesību principi. Šis likums tika saglabāts spēkā arī pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas. Vispārīgais autortiesību termiņš likumā bija noteikts 50 gadi no autora nāves dienas. Vairākās likuma normās autortiesību pārkāpējam bija uzlikts par pienākumu atlīdzināt autoram vai viņa tiesību pārņēmējiem nodarītos zaudējumus, neatkarīgi no tā, vai tas izdarīts tīši vai aiz neuzmanības. Attiecībā uz fotogrāfiskiem darbiem autora tiesības tika aizsargātas tikai tajā gadījumā, ja uz attiecīgā eksemplāra bija norādīts fotogrāfiskā darba autors, viņa dzīvesvieta, kā arī darba tapšanas gads. Līdzīgs nosacījums bija attiecībā uz komponistiem, tas ir, komponista tiesības uz publisko izpildījumu tika aizsargātas tikai tajā gadījumā, ja viņš uz katra darba eksemplāra bija norādījis, ka šīs tiesības viņš paturējis sev. Saistībā ar Latvijas pievienošanos Bernes konvencijai tika izstrādāts jauns likums Autora tiesību likums . Šis likums tika pieņemts 1937.gada 10.maijā un stājās spēkā 1937.gada 15.maijā. Par cik Autora tiesību likums tika pieskaņots Civillikumam, tad tajā arī bija atsauces uz Civillikumu, tas ir, dažos gadījumos papildus bija piemērojami arī Civillikuma panti par īpašumu. Likumā bija atsevišķi nodalītas autora personiskās nemantiskās un mantiskās tiesības. Vispārējais autortiesību termiņš bija noteikts 50 gadi pēc autora nāves dienas. Padomju laikā Latvijas teritorijā bija spēkā vispārējā jeb Ženēvas autortiesību konvencija . Tomēr padomju laikā autori ļoti reti varēja tieši kontrolēt sava darba izmantošanu. Parasti no autora netika lūgta piekrišana darba izmantošanai; nebija privātuzņēmumu un valsts iestādes, kas administrētu autoru tiesības. Kaut arī pēc 2.pasaules kara Latvijas teritorijā darbojās PSRS autortiesību organizācijas VAAP nodaļa, tomēr, ņemot vērā padomju sistēmā valdošo uzskatu – "māksla pieder tautai", jebkurš brīvi un bez ierobežojumiem varēja izmantot autoru darbus, nemaksājot atlīdzību. Tā kā Padomju Savienība nebija pievienojusies Bernes konvencijai, netika ievērotas arī citu valstu autoru tiesības. Vēlāk autortiesību aizsardzība tika nodrošināta ar 1963.gada 27.decembra LPSR Civilkodeksa Ceturto sadaļu “Autortiesības”. Autortiesību termiņš fiziskām personām bija 25 gadi pēc autora nāves, savukārt juridiskām personām – neierobežotu laiku. Tie darbi, kuru autortiesību termiņš bija iztecējis, ar attiecīgu lēmumu varēja pāriet valsts īpašumā. Likumā bija ietverta arī norma, kas piešķīra valstij tiesības no autora vai viņa tiesību pārņēmējiem atpirkt (arī piespiedu kārtā) autortiesības uz darba izdošanu, publisko izpildījumu un citādu izmantošanu. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1993.gada 11.maijā tika pieņemts pirmais autoru, izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsargājošais likums „Par autortiesībām un blakustiesībām” . Likums bija sadalīts divās daļās, no kurām pirmā bija veltīta autortiesībām, bet otrā – blakustiesībām. Likumā pirmo reizi tika iekļautas arī izpildītāju un producentu tiesības. Vispārīgais autortiesību termiņš bija noteikts 50 gadi pēc autora nāves. Vispārīgais blakustiesību termiņš – 50 gadi pēc tiesību rašanās brīža, piemēram, pēc pirmā izpildījuma. Bija noteikta arī atbildība par autortiesību un blakustiesību pārkāpumiem, atsaucoties uz citiem normatīvajiem aktiem, kā arī bija ietverta atsauce uz starptautiskajiem līgumiem. Galvenās iezīmes. Svarīgākais droši vien par izpildītājiem un producentiem. Kopš 1993.gada Latvijas tiesību sistēma ir pakāpeniski pilnveidojusies. Latvija ir pievienojusies vairākām starptautiskajām konvencijām, līdz ar to uzņemoties starptautiskas saistības. Kopš 1998.gada 15.oktobra autora tiesību aizsardzība tiek garantēta arī Latvijas Republikas Satversmē. Ir veikti grozījumi arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Krimināllikumā, sakārtojot soda sankciju piemērošanas mehānismu autortiesību pārkāpumu gadījumos (1996., 1998.gados) Tā kā Latvija bija pievienojusies vairākām starptautiskām konvencijām un gatavojās kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti radās nepieciešamība veikt grozījumus spēkā esošajā tiesību regulējumā. 1998.gada 11.augustā Satversmes 81.panta kārtībā tika izdoti MK noteikumi Nr.297 «Par autortiesībām un blakustiesībām». Ar šo noteikumu pieņemšanas dienu spēku zaudēja 1993.gada likums Par autortiesībām un blakustiesībām. Par cik šos noteikumus 6.Saeima nevarēja apstiprināt līdz savu pilnvaru beigām, tad tie neieguva likuma statusu un zaudēja spēku. Lai nerastos vakuums tiesību sistēmā 1998.gada 21.oktobrī tika pieņemts likums ar kuru tika atjaunota 1993.gada likuma „Par autortiesībām un blakustiesībām” spēkā esamība. Tomēr 1993.gada likums neatbilda ES prasībām un nepieciešamība pieņemt jaunu likumu joprojām palika aktuāla. Tāpēc 2000.gada 6.aprīlī tika pieņemts Autortiesību likums.(spēkā no 2000.gada 11.maija). Autortiesību likums tiesību aizsardzības ziņā atbilst Bernes konvencijai, Romas konvencijai "Par izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību", TRIPS nolīgumam (Pasaules Tirdzniecības organizācijas līgums par ar tirdzniecību saistītiem aspektiem intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jomā), Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas līgumiem Kopš 2004.gada 1.maija Latvija ir kļuvusi par Eiropas Savienības dalībvalsti. Latvijas tiesību sistēmā ir iekļāvušies ES tiesību akti. „ Autortiesību likums” ir saskaņots ar ES direktīvām Likumā ir skaidri definēti autortiesību principi, kas ir pamats visai autortiesību aizsardzībai, noteikts, kam pieder autortiesības, uz ko tās attiecināmas, kā arī – autortiesību raksturs. Būtiskākais – autortiesību piederības apliecināšanai nav nepieciešama reģistrācija, darba speciāla noformēšana vai kādu citu formalitāšu ievērošana. Autortiesību likumā ietvertas arī sui generis jeb datu bāzes aizsardzības īpatnības. Autortiesību aizsardzības termiņš pagarināts no 50 līdz 70 gadiem.
  • 148.pants Autortiesību un blakustiesību pārkāpšana (1) Par autortiesību tīšu pārkāpšanu, ja tā izdarīta, pārkāpjot autora tiesības uz darba izmantošanu, vai par blakustiesību tīšu pārkāpšanu — soda ar arestu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. (2) Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar naudas sodu līdz simt piecdesmit minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. (3) Par autorības vai autortiesību piesavināšanos vai līdzautorības uzspiešanu — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar arestu, vai ar naudas sodu līdz divsimt minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. (4) Par piespiešanu ar vardarbību vai tās draudiem, vai ar šantāžu atteikties no autorības vai par līdzautorības uzspiešanu — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz divsimt minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. 149.pants Nelikumīgas darbības ar autortiesību un blakustiesību objektiem (1) Par autortiesību vai blakustiesību objektu iegūšanu realizācijai, uzglabāšanu vai slēpšanu atkārtoti gada laikā, ja tie publicēti, reproducēti vai kā citādi izmantoti, pārkāpjot autortiesības vai blakustiesības, — soda ar arestu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. (2) Par šā panta pirmajā daļā minēto objektu nelikumīgu realizāciju, kā arī par citādu materiāla labuma gūšanu, izmantojot šos objektus, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. (3) Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja tās izdarītas lielā apmērā, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku
  • 155.8 pants. Nelikumīgas darbības ar autortiesību un blakustiesību objektiem Par tādu autortiesību vai blakustiesību objektu iegūšanu realizācijai, uzglabāšanu vai slēpšanu, kuri publicēti, reproducēti vai kā citādi izmantoti, pārkāpjot autortiesības vai blakustiesības, — uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, konfiscējot šos objektus un to nesējus. 204.4 pants. Filmu izplatīšanas noteikumu pārkāpšana Par filmu un to ražošanas materiālu producēšanu izplatīšanai un izvešanai no Latvijas Republikas bez filmu producenta reģistrācijas — uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt latiem. Par filmu izplatīšanu bez izplatīšanas veida un darbības vietas reģistrācijas — uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem. Par nereģistrētu filmu kopiju (videoierakstu) izplatīšanu, par filmas reģistrācijas apliecībā norādīto filmas izmantošanas tiesību neievērošanu — uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt līdz divtūkstoš latiem, konfiscējot šo filmu kopijas (videoierakstus). Par filmas reģistrācijas apliecības saņēmēja pienākumu neievērošanu — uzliek naudas sodu no simt līdz piecsimt latiem. Par filmu glabāšanas un uzskaites noteikumu neievērošanu, par izplatītāja pienākumu pārkāpšanu — uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt līdz divtūkstoš latiem, konfiscējot ar pārkāpuma izdarīšanu saistītās filmu kopijas (videoierakstus). 204.6 pants. Autortiesību un blakustiesību objektu izmantošana bez licences Par autortiesību vai blakustiesību objektu izmantošanu publiskā izpildījumā, ja nav saņemta likumā paredzētā licence, — uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt latiem. Par tādām pašām darbībām, ja tās atkārtoti izdarītas gada laikā pēc administratīvā soda
  • Tiesību akti autortiesībās

    1. 1. Informacionālās darbībasnormatīvā bāzeTiesību akti autortiesībās 1
    2. 2. Saturs Atbildīgās institūcijas Starptautiskie līgumi ES direktīvas ES rekomendācijas Latvijas likumi Latvijas noteikumi 2
    3. 3. Atbildīgā institūcija –LR Kultūras ministrijaKādreiz – LR KM Autortiesību un blakustiesību nodaļaTagad – LR KM Juridiskā nodaļa http://www.km.gov.lv/lv/nozares_info/autor/aut or_strukturvieniba.html 3
    4. 4. LR Kultūras ministrijas atbildība Izstrādāt normatīvo aktu projektus autortiesību un blakustiesību jomā Organizēt un veikt mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju uzraudzību Informēt sabiedrību par autortiesību un blakustiesību jautājumiem Uzkrāt un analizēt informāciju par autortiesību un blakustiesību situāciju un uzraudzību valstī Analizēt ES, Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) un citu institūciju dokumentus autortiesību un blakustiesību jomā un sagatavot priekšlikumus to īstenošanai Latvijā 4
    5. 5. Valsts institūcijasIekšlietu ministrijas Ekonomikas policijas pārvaldes Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības nodaļaVID Galvenās muitas pārvaldes Intelektuālā īpašuma aizsardzības nodaļaIntelektuālā īpašuma padome (ministriju valsts sekretāri, Ģenerālprokurors un Augstākās tiesas priekšsēdētājs)Intelektuālā īpašuma ekspertu grupa (pārstāvji gan valsts institūcijām, gan nevalstiskajām organizācijām) 5
    6. 6. Nevalstiskās organizācijas Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra / Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) – www.akka-laa.lv Latvijas Izpildītāju un fonogrammu producentu apvienība (LaIPA) – www.laipa.org Latvijas Kinoproducentu asociācija (LKPA)  Latvijas Profesionālo aktieru apvienība (LaPAA) – www.aktieris.lv Biedrība „Atbalss” Business Software Alliance (BSA) Latvijas komiteja – www.bsa.lv Latvijas Skaņu ierakstu producentu, izdevēju un izplatītāju apvienība (LaMPA) 6
    7. 7. Starptautiskās organizācijasPasaulesintelektuālā īpašuma organizācija (WIPO) – www.wipo.intEiropas Komisijas Iekšējā tirgus Ģenerāldirektorāts - http://ec.europa.eu/internal_market/copyr ight/index_en.htm 7
    8. 8. Starptautiskie līgumi Bernes konvencija “Par literāro un mākslas darbu aizsardzību” (Latvijas pievienojas 01.08.1995) Ženēvas konvencija "Par fonogrammu producentu aizsardzību pret neatļautu viņu fonogrammu pavairošanu“ (23.08.1997) Romas konvencija "Par izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību“ (20.08.1999) 8
    9. 9. Starptautiskie līgumiPasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) līgums par autortiesībām (Latvija pievienojas 06.03.2002.)Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) līgums par izpildījumu un fonogrammām (Latvija pievienojas 20.05.2002.) 9
    10. 10. Eiropas Savienības direktīvasPar datorprogrammu juridisku aizsardzību (EP 1991.gada 14.maija direktīva)Par noteikumu saskaņošanu attiecībā uz autortiesībām un citām blakustiesībām satelīttelevīzijas un kabeļtelevīzijas jomā (EP 1993.gada 27.septembra direktīva)Par datubāzu juridisko aizsardzību (Eiropas Parlamenta un EP 1996.gada 11.marta direktīva) 10
    11. 11. Eiropas Savienības direktīvasPar dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (Eiropas Parlamenta un EP 2001.gada 22.maija direktīva)Par tālākpārdošanas tiesībām par labu mākslas oriģināldarba autoram (Eiropas Parlamenta un EP 2001.gada 27.septembra)Par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (Eiropas Parlamenta un EP 2004.gada 29.aprīļa direktīva) 11
    12. 12. Eiropas Savienības direktīvasPar nomas tiesībām un patapinājuma tiesībām, un dažām blakustiesībām intelektuālā īpašuma jomā (Eiropas Parlamenta un EP 2006.gada 12.decembra direktīva)Par autortiesību un dažu blakustiesību aizsardzības termiņiem (Eiropas Parlamenta un EP 2006.gada 12.decembra direktīva) 12
    13. 13. Eiropas Savienības rekomendācijasPar likumīgu mūzikas tiešsaistes pakalpojumu autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārrobežu pārvaldījumu (Eiropas Komisijas ieteikums/rekomendācija) [2005/737/EK] (18.05.2005) 13
    14. 14. ES rekomendācijasPar kultūras materiālu pārveidošanu ciparu formātā (digitalizāciju) un digitālu saglabāšanu (Eiropas Komisijas ieteikums/rekomendācija) [2006/585/EK] (26.08.2006)EK ekspertu tikšanās 14.09.2007. par Eiropas Digitālo bibliotēku (nezināmo autoru darbi; darbi, kas vairs nav komerciālā apritē; kopiju veidošana digitālai saglabāšanai) 14
    15. 15. Autortiesības LR SatversmēLR Satversmes 113.pantsValsts atzīst zinātniskās, mākslinieciskās un citādas jaunrades brīvību, kā arī aizsargā autortiesības un patenttiesības 15
    16. 16. Autortiesību likumsPieņemts 06.04.2000.Spēkā ar 11.05.2000.Grozījumi 04.04.2003., 01.05.2004., 01.03.2007., 05.01.2008., 01.01.2011., 27.04.2011. Autortiesības - autora personisko nemantisko un mantisko tiesību kopums uz paša radītu darbu. Blakustiesības - izpildītāju, fonogrammu producentu, filmu producentu un raidorganizāciju tiesības 16
    17. 17. MK noteikumiNoteikumi par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību [20.05.2005. MK noteikumi Nr.321]Kārtība, kādā aprēķina, izmaksā un sadala atlīdzību par publisko patapinājumu [21.08.2007. MK noteikumi Nr.565]Lata naudas zīmju reproducēšanas noteikumi [15.01.2009. LB noteikumi Nr.30] 17
    18. 18. Filmu likums Pieņemts 24.03.2010. Spēkā ar 22.04.2011. Filma - pabeigts audiovizuāls vai kinematogrāfisks darbs, kuru veido savstarpēji saistītu un kustību iespaidu radošu attēlu sērija ar skaņas pavadījumu vai bez tā un kurš paredzēts publiskošanai. Likuma mērķis - nodrošināt filmu nozares attīstību Latvijā, atbalstot Latvijas filmu veidošanu un izplatīšanu, kā arī saglabāšanu, aizsardzību, pieejamību un popularizēšanu. 18
    19. 19. Krimināllikums148.pants Autortiesību un blakustiesību pārkāpšana149.pants Nelikumīgas darbības ar autortiesību un blakustiesību objektiem 19
    20. 20. Administratīvo pārkāpumu kodekss155.8 pants. Nelikumīgas darbības ar autortiesību un blakustiesību objektiem204.4pants. Filmu izplatīšanas noteikumu pārkāpšana204.6 pants. Autortiesību un blakusties ību objektu izmantošana bez licences 20
    21. 21. Preču zīmesLikums “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskāsizcelsmes norādēm” (pieņemts 16.06.1999.,spēkā ar 15.07.1999., grozījumi 01.01.2002.,11.11.2004., 01.03.2007.; 17.11.2010.)Preču zīme - apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma preces atšķirtuno citu uzņēmumu precēm; izņemot īpaši norādītus gadījumus, šā likumatekstā termini "preču zīmes, zīmes" ietver arī pakalpojumu zīmes unkolektīvās zīmes.Likums regulē tiesiskās attiecības preču zīmju reģistrācijas, kā arī prečuzīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanas un aizsardzības jomā. 21
    22. 22. Patentu tehniskā bibliotēkahttp://www.patbib.gov.lv/Uzkrāj, apstrādā un dara pieejamu patentu informāciju 22

    ×