Стратегия долгосрочного развития Риги до 2025 года
Upcoming SlideShare
Loading in...5
×
 

Стратегия долгосрочного развития Риги до 2025 года

on

  • 791 views

http://www.rdpad.lv/ru/rap_ru/

http://www.rdpad.lv/ru/rap_ru/

Statistics

Views

Total Views
791
Views on SlideShare
791
Embed Views
0

Actions

Likes
0
Downloads
3
Comments
0

0 Embeds 0

No embeds

Accessibility

Categories

Upload Details

Uploaded via as Adobe PDF

Usage Rights

© All Rights Reserved

Report content

Flagged as inappropriate Flag as inappropriate
Flag as inappropriate

Select your reason for flagging this presentation as inappropriate.

Cancel
  • Full Name Full Name Comment goes here.
    Are you sure you want to
    Your message goes here
    Processing…
Post Comment
Edit your comment

    Стратегия долгосрочного развития Риги до 2025 года Стратегия долгосрочного развития Риги до 2025 года Document Transcript

    • RĪGASilgtermiņaattīstības stratēģijalīdz 2025. gadamRĪGA – iespēja ikvienam!Aktualizēta 2010. gadā Rīgas dome, 2010
    • Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam satursSatursIevads 3Vispārīga informācija par rīgu 5Rīgas ilgtermiņa attīstības vīzija 9Rīgas misija 10Stratēģijas pamatprincipi 12 Rīdzinieki – pilsētas attīstības pamats 12 Pilsētas attīstības balsti 14 Balstu saskarsmes punkti – stratēģijas prioritārie mērķi 16Rīgas attīstības balsts – sabiedrība 18Rīgas attīstības balsts – ekonomika 20Rīgas attīstības balsts – pilsētvide 22Rīgas pilsētvides stiprās un vājās puses 23Prioritārie stratēģiskie mērķi 24 PM 1 Izglītota un prasmīga sabiedrība 25 PM 2 Radoša un eiropeiska pilsēta ar augstvērtīgu kultūras dzīvi 27 PM 3 Uz starptautisku sadarbību vērsta pilsētas ekonomikas attīstība 29 PM 4 Dzīve pilsētā ar kvalitatīvām apkaimēm 31Stratēģiskie mērķi 33 M5 Ģimeniska, veselīga un aktīva sabiedrība 33 M6 Sociāli atbalstīta un aprūpēta sabiedrība 37 M7 Augstas pievienotās vērtības ekonomika 39 M8 Augoša, daudzveidīga un partnerīga ekonomika 40 M9 Ērti un ātri sasniedzama pilsēta 42 M10 Zaļa pilsēta ar labu vides kvalitāti 43 M11 Droša pilsētvide 46 M12 Pilsēta ar kvalitatīvu mājokli 47 M13 Iedzīvotājiem tuva efektīvas pārvaldes pilsēta 49Rīgas teritorijas plānošanas pamatnostādnes 52Stratēģijas ieviešanas principi un pārraudzība 54 Saiknes ar rīdziniekiem 54 Partnerība ar privāto sektoru 55 Partnerība ar valsti/es/ reģionu/nozarēm 56 Budžeta sasaiste ar mērķiem 57 Ilgtspējīga attīstība 58 Motivācija 59 Finansiāli efektīvākie risinājumi 59 Stratēģijas praktiskā ieviešana 60 Stratēģijas izpildes kontrole un vērtēšana 62Stratēģijas sasaiste ar citiem attīstības dokumentiem 63Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijas sagatavošanā izmantotie dokumenti 65Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijas izstrādātāji 2005.g. 67Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijas grozījumu izstrādātāji 2010.g. 682
    • Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam ievadsIEVADSLai nodrošinātu pilnvērtīgu un efektīvu pašvaldības 2009. gadā Rīgas dome atbilstoši vispārējāmpārvaldi, Rīgas pašvaldībai ir nepieciešams konkrēts ekonomiskās un sociālās situācijas izmaiņām valstī,politisks pamatdokuments, kas skaidri iezīmētu kā arī pamatojoties uz stratēģiskās uzraudzībasRīgas pilsētas nākotnes redzējumu, norādītu sistēmas 2006., 2007. un 2008. gada pārskatuattīstības prioritātes, mērķus un to sasniegšanai rezultātiem, Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijā līdzizraudzītos ceļus. 2025. gadam veica grozījumus.Saskaņā ar pašreizējiem Latvijas Republikas Pilsētas ilgtermiņa attīstības stratēģijas mērķisnormatīvajiem aktiem galvenie plānošanas ir kalpot par ietvaru jaunajam Rīgas attīstībasdokumenti, kas nosaka attīstību vietējās plānam un radīt priekšnoteikumus Rīgas pilsētaspašvaldībās, ir tās teritorijas plānojums un attīstības ilgtspējīgai attīstībai, kā arī rīdzinieku dzīves kvalitātesprogramma. Šie dokumenti savstarpēji ir ļoti uzlabošanai.cieši saistīti, jo abi skata ar konkrētās teritorijasattīstības plānošanu saistītus jautājumus. Attīstības Šī stratēģija atspoguļo problēmas, kas ir jārisinaprogrammas galvenais uzdevums ir noteikt vietējās Rīgas pilsētai kopumā, parādot, kā to vislabākpašvaldības attīstības prioritātes un norādīt veicamos izdarīt. Stratēģija aptver arī vairākas problēmas, kuruuzdevumus, rīcības, projektus pašvaldības sociāli risināšanā pilsētas pašvaldībai ir relatīvi maz iespējuekonomiskās attīstības veicināšanai. Savukārt ar iesaistīties, tomēr tādējādi tiek pausta pašvaldībasteritorijas plānojuma palīdzību vietējās pašvaldības nostāja kādas problēmas risināšanā.attīstības programma iegūst teritoriālu piesaisti,konkretizējot specifiskus nosacījumus un prasības Stratēģijas sagatavošanā ir izmantoti dažādi Eiropas,projektu realizācijai telpā. Pamatojoties uz šo Latvijas un Rīgas plānošanas dokumenti, Rīgasplānošanas dokumentu ciešo saistību, tos bieži attīstības plāna izstrādes ietvaros pasūtīto pētījumuapzīmē ar vienu jēdzienu – vietējās pašvaldības rezultāti, konsultantu ieteikumi un ierosinājumiAttīstības plāns. no iesniegumiem un publiskām diskusijām, kas norisinājās ilgāk nekā divus gadus.Izstrādājot jauno Rīgas attīstības plānu, viensno galvenajiem nosacījumiem bija radīt efektīvu Liela uzmanība ir pievērsta stratēģijas ieviešanai, laipašvaldības darba instrumentu. Tāpēc, vērtējot citu tā kļūtu praktiski izmantojama rokasgrāmata pilsētaspasaules pilsētu pieredzi un attīstības plānošanas pārvaldes un aktīvo rīdzinieku ikdienas darbā. Tāpēcprocesus, Rīga nonāca pie secinājuma, ka katram ilgtermiņa mērķim ir izvirzīti vairāki indikatori.pilsētas attīstības plānošanas procesa sekmīgākai Tie vispārīgi apraksta esošo situāciju atbilstošajāorganizēšanai ir lietderīgi izstrādāt vienu vispārēju jomā un izvirza izmērāmus vēlamos vidēja termiņailgtermiņa plānošanas dokumentu. Tādējādi (7 gadi) sasniegumus un ilgtermiņa (aptuvenipēc Rīgas pašvaldības brīvas gribas Rīgas 20 gadi) attīstības virzienus, lai periodiski būtuattīstības plāna ietvaros ir izstrādāta un ar Rīgas iespējams izvērtēt stratēģijas ieviešanas rezultātusdomes 15.11.2005. lēmumu Nr.584 (prot. Nr.26, – apzināt nepilnības un kļūdas, nepadarītos darbus,7.§). apstiprināta Rīgas ilgtermiņa attīstības kā arī izjust gandarījumu par paveikto.stratēģija līdz 2025. gadam.3
    • Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam ievadsStratēģijā ir izvirzīti 13 mērķi (M), no kuriem 4 ir prioritāri(PM), un to ietvaros definēti 105 uzdevumi(U). Pārskatāmībasnolūkos mērķiem un uzdevumiem ir piešķirts kods un tosraksturo rezultatīvie rādītāji.Stratēģijā minētie uzdevumi tiek precizēti un izvērsti Stratēģijā ir noteikti pilsētai būtiskākie ilgtermiņaattīstības programmā, tādējādi izvēršot stratēģijas mērķi, izvirzot četras prioritātes, kuras visātrākieviešanas mehānismu. Attīstības programma satur un visefektīvāk pozitīvi atsauksies uz katru rīdziniekuarī izvērstu Rīgas pašreizējās situācijas raksturojumu un veicinās dzīves kvalitātes uzlabošanos ikvienam.un analīzi, kas ir izmantota stratēģijas sagatavošanā.Savukārt teritorijas plānošanas pamatnostādnessasaista stratēģiju ar teritorijas plānojumu un 1. prioritāte.nodrošina pamatu tā telpiskajiem risinājumiem. Veidot izglītotu un prasmīgu sabiedrību.Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz2025. gadam būs efektīvs instruments un 2. prioritāte. Veidot radošu un eiropeisku pilsētupamats lēmumu pieņemšanai šādos jautājumos: ar augstvērtīgu kultūras dzīvi.• pilsētvides attīstība un plānošana; 3. prioritāte. Veicināt uz starptautisku sadarbību• pilsētas attīstības budžeta veidošana; vērstu pilsētas ekonomikas attīstību.• investīciju piesaiste no dažādiem Rīgas, Latvijas, 4. prioritāte.starptautiskajiem vai speciāli veidotajiem fondiem Nodrošināt dzīvi pilsētā ar kvalitatīvāmpilsētas attīstībai; apkaimēm.• dažādu pilsētvides attīstības projektu izstrāde unto īstenošana;• pilsētas pārvaldes darba optimizēšana,pamatojoties uz stratēģijā izvirzītajām prioritātēm unmērķiem;• kopīgo pilsētas attīstības interešu, prioritāšu,mērķu un uzdevumu integrēšana atsevišķunozaru attīstības stratēģijās, koncepcijās, plānos,programmās un rīcības plānos;• sabiedrības informēšana, izglītošana, kāarī sabiedrības aktivitātes un apzinīgumapaaugstināšana pilsētas attīstības jomā.4
    • Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam info par RīguVISPĀRĪGAINFORMĀCIJA PARRĪGURīga – Latvijas galvaspilsēta, kas atrodas Baltijas Lai gan iedzīvotāju skaits pilsētā ar katru gadujūras Rīgas jūras līča dienvidu piekrastē, pie Latvijas samazinās, tomēr pēdējo gadu laikā vērojamalielākās upes Daugavas ietekas Rīgas jūras līcī. stabilizēšanās. 2009. gada sākumā Rīgā dzīvojaVēsturiski Rīgas attīstību lielā mērā ir noteicis pilsētas 713 016 iedzīvotāji. Savukārt Pierīgas iedzīvotājuģeogrāfiskais stāvoklis - tās atrašanās pie jūras, skaits kopš 1999. gada ir pat palielinājies. Rīgānovietojums ne tikai Latvijas, bet arī visas Baltijas līdzīgi daudzām lielpilsētām turpinās tendence, kadcentrā, kā arī krustcelēs starp Eiropas Savienības iedzīvotāju koncentrāciju pilsētas centrā nomainaun Austrumu tirgiem. Tādējādi Rīga ir kļuvusi par paplašināšanās jeb aglomerācijas veidošanās unLatvijas galveno attīstības dzinējspēku. iedzīvotāju blīvuma pieaugums tuvējās, no pilsētas ērti sasniedzamās piepilsētas teritorijās, RīguRīgas administratīvās teritorijas platība ir saglabājot kā darba, lietišķo darījumu, mācību,304,05 km2. 12 265 ha jeb 40,3% pilsētas teritorijas atpūtas un brīvā laika pavadīšanas vietu.aizņem sauszemes dabas teritorijas un dabiskāsvirszemes ūdens sistēmas. Savukārt gandrīz Līdz 2008. gada pirmajam pusgadam Rīgas pilsētā15% no Rīgas teritorijas aizņem ceļi un ielas. līdzīgi kā visā valstī noritēja strauja ekonomiskāDzīvojamā teritorija Rīgā aizņem 25% no sauszemes izaugsme. To raksturo 2007. gada iekšzemesteritorijas, kas koncentrēta galvenokārt pilsētas kopprodukta apjoms, kas salīdzinot ar 2000. gaducentrālajā daļā, abpus pilsētas dzelzceļa lokam palielinājies vairāk nekā trīs reizes un veidoja 8036,2abos Daugavas krastos. Iedzīvotāju blīvums Rīgā milj.latu un tas sastādīja 54,4% no valsts IKP.uz pilsētas kopplatību ir 2353 (cilv./km2), ņemotvērā tikai sauszemes teritoriju, – 2791 (cilv./km2).1.attēlsLatvijas un Rīgas IKP faktiskajās cenās, milj.Ls16000 147801400012000 1117210000 9059 8000 8036 7434 6393 6174 6000 5758 5220 4751 5191 4000 4321 3590 2844 3322 2634 2000 0 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 Latvija RīgaAvots: LR CSP5
    • Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam info par Rīgu2008. gada otrajā pusē visā valstī un arī Rīgā Vairāk kā 90% no pilsētas IKP veido pakalpojumuaizsākās ekonomiskā lejupslīde. Ekonomiskās sektors, bet rūpniecības īpatsvars ar gadiemsituācijas pasliktināšanos turpmāk noteica kā iekšējie samazinās un veido nepilnus astoņus procentus.(iekšējā pieprasījuma stimulu pavājināšanās), tā Lielākās pakalpojumu sektora nozares ir tirdzniecība,ārējie (globālās izaugsmes tempu samazināšanās) komercpakalpojumi un transports. Arvien pieaugekonomiku ietekmējošie procesi. tūrisma nozares nozīme, kas saistīta ar dažādiem pakalpojumiem.2. attēlsRīgas ekonomikas nozaru īpatsvars kopējāpievienotajā vērtībā, % 25,0 22,7 20,9 21,8 20,0 18,2 15,0 15,0 12,7 12,2 9,9 10,2 10,0 8,9 7,6 6,5 5,3 5,3 5,0 4,6 4,0 4,8 4,2 3,3 1,9 0,0 i ba r ts ba s ba de ba a ās m se īb ēj ju al cī cī cī ī tī po dz an r po rv ie ie ie gl Pā ns ar n zn pn vn pā Iz al Fi zs a rd Bū ak Rū Tr s ai Ti st cp as l Va er īb m elKo s Ve 1996 2008**2008 - prognozeAvots: RD Finanšu departamentsNeskatoties uz straujo lejupslīdi ekonomikā, darbības sfērām, lielākais darba vietu samazinājumsārvalstu tiešās investīcijas turpina palielināties. Rīgā 2008.gadā bija vērojams transporta nozarē – parkoncentrējas lielākā daļa no Latvijā veiktajām 7,5 tūkstošiem, apstrādes rūpniecībā – par 5,3investīcijām un, 2010. gada sākumā ārvalstu tūkstošiem, tirdzniecībā – par 5 tūkstošiem uninvestīciju apjoms Rīgā sasniedza 2,5 miljardus latu, būvniecībā – par 1,6 tūkstošiem. 2009. gadakas ir 78% no Latvijā veiktajām ĀTI. Kopumā ārvalstu beigās tika sasniegts augstākais bezdarba rādītājstiešās investīcijas bija veikuši gandrīz 13 tūkstoši pēdējo desmit gadu laikā. Reģistrēto bezdarbniekuinvestori no 118 valstīm. Lielākais investīciju apjoms skaits Rīgā divu nepilnu gadu laikā palielinājāsnāk no Igaunijas ar 657,8 milj. latu lielām investīcijas 4 reizes un sasniedza 46,4 tūkstošus bezdarbnieku,(26%), tai seko Lielbritānija ar 195,8 milj. latu (7,7%), kas ir 12,1% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiemtad Nīderlande ar 175,4 milj. latu (6,9%) un Lietuva Rīgas pilsētā.170,5 milj. latu (6,7%). Savukārt vislielākais investoru Liela daļa Rīgā nodarbināto ir citu pašvaldībuskaits nāk no Krievijas (2189 investori), kas veikuši iedzīvotāji, tā sauktie darba svārstmigrantiinvestīcijas vairāk nekā 88 milj. latu apjomā. (cilvēki, kas strādā Rīgā, bet dzīvo ārpus tās teritorijas), tādējādi pilsēta zaudē lielu daļu noPēdējo gadu laikā Rīgas pilsētā nodarbināto skaits potenciāli iegūstamā iedzīvotāju ienākuma nodokļabija ievērojami pieaudzis. Tomēr līdz ar ekonomikas kopsummas, bagātinot to pašvaldību budžetu,strauju sarukumu pastiprinās nodarbinātības kurās dzīvo Rīgā strādājošie cilvēki. Vislielākaislejupslīdošā tendence. Kopumā 2009. gadā svārstmigrantu skaits Rīgā ir no tām pašvaldībām,bija 30,1 tūkst. darba meklētāju jeb 11,4% no kas robežojas ar Rīgu.ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Analizējot pa6
    • Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam info par RīguRīga ir nozīmīgs transporta un komunikāciju Latvijas osta un viena no lielākajām ostām Baltijascentrs ne tikai vietējā, bet arī starptautiskā mērogā. jūras austrumu piekrastē kravu apgrozījuma ziņā.Atrašanās starptautiskas nozīmes dzelzceļu un Pēdējo gadu laikā nosūtīto un saņemto kravuautoceļu krustpunktā, kā arī starptautiskas lidostas skaitam Rīgas ostā ir tendence pieaugt, un kopējaisun ostas pieejamība ir ļoti būtiski faktori, kas nosaka kravu apgrozījums Rīgas brīvostā 10 gadu laikā irRīgas pilsētas ekonomisko konkurētspēju tieši pieaudzis 2,5 reizes un ir visaugstākais rādītājsstarptautiskā kontekstā. Pilsēta ir labi sasniedzama ostas pastāvēšanas vēsturē (3. attēls).lokālā un starptautiskā mērogā. Rīgā atrodas lielākā3. attēlsKravu apgrozība Rīgas ostā, tūkst. tonnu 35000 30000 29566 29724 25358 25933 25000 24430 23991 21721 20000 18109 15000 13352 14004 12013 10000 5000 0 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009Avots: Rīgas brīvostaRīgā turpina attīstīt un uzlabot transporta priekšnoteikumus nekustamā īpašuma tirgusinfrastruktūru, tāpēc arvien pieaug investīcijas attīstībai pilsētā. Tomēr 2008. gada beigās sākotiestransporta infrastruktūrā. pasaules un Latvijas valsts finanšu un ekonomikas recesijai, Rīgā notika strauja nekustamo īpašumuRīgas straujā ekonomiskā izaugsme līdz 2008. tirgus korekcija, pieauga hipotekāro kredītņēmējugadam, ko veicināja gan Latvijas iestāšanās ES, bankas saistību nemaksātāju skaits. Var uzskatīt,gan lēto kredītresursu pieejamība, radīja labus ka nekustamā īpašuma tirgus atrodas „sasaluma” stāvoklī.7
    • Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam info par RīguRīga ir iecīnītākais ārvalstu tūristu Rīgas izglītības iestādes ieņem svarīgu vietu Lat-galamērķis Latvijā. Kā to rāda statistikas dati, vijas kopējā izglītības sistēmā. Rīgā izglītībutūristu skaits Rīgā ar katru gadu palielinās, 2008. iegūst 30% no visiem Latvijas skolēniem.gadā sasniedzot 1,4 milj. viesu. Vislielākais tūristu Pēdējo gadu laikā gan Latvijā kopumā, ganskaits bija no Zviedrijas, Krievijas un Vācijas. Rīgā strauji ir pieaudzis studentu skaits. Rīga ir lielākais augstākās izglītības centrsTūristu skaita pieaugums lielā mērā saistāms ar Latvijā. 2008. gadā Rīgā darbojās 13 valsts un 14Rīgas sasniedzamību, kas krietni vien uzlabo- privātās (ieskaitot divas ārvalstu filiāles) augstskolasjusies pēdējos gados līdz ar budžeta izmaksu (Latvijā – 34) un 10 valsts un 3 privātās koledžasaviosabiedrību ienākšanu tirgū. Šobrīd Rīgas lidostā (Latvijā – 26). 2008. gadā Rīgā studēja 79% nodarbojās 11 aviokompānijas un ir iespējams doties visiem Latvijas studentiem. Latvijā kopumā ir 554uz 61 galamērķi. 2009. gadā tika apkalpoti 60 087 studenti uz 10000 iedzīvotāju, kas ir ļoti augstslidojumi, tātad vidējais lidojumu skaits pieaudzis līdz rādītājs pasaules līmenī. Salīdzinājumam – Kanādā165 lidojumiem dienā. No 2004. līdz 2009. gadam ir 580, ASV – 520 studentu uz 10000 iedzīvotāju.pasažieru apgrozījums lidostā pieaudzis gandrīz 4reizes un sasniedzis 4 milj. pasažieru. Kultūras industrijai ir nozīmīga loma pilsētas konkurētspējas stiprināšanā starptautiskā mērogā.Tūrisma nozarei Rīgā ir ļoti cieša saikne ar Rīgai var piedēvēt reģionālā kultūras centra funkciju,kultūras un izklaides jomu. Lielu lomu šeit spēlē kas izpaužas galvenokārt nacionālajā mērogā. Rīgāstarptautiskā sadarbība kultūras jomā. Būtisks ir norisinās visi lielākie kultūras pasākumi, unfakts, ka Rīga 2014.gadā būs Eiropas kultūras Rīgā atrodas nozīmīgi kultūras centri (Nacionālāgalvaspilsētas statusā. Līdz ar to būs būtisks opera, Latvijas Nacionālais teātris un citi).tūristu skaita pieaugums pilsētā. Taču jau šobrīd šisfakts daudziem potenciālajiem ārvalstu tūristiem varkalpot par stimulu apmeklēt Rīgu.8
    • Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam vīzijaRĪGASILGTERMIŅAATTĪSTĪBASVĪZIJARĪGA – iespēja ikvienam!Tā ir iespēja dzīvot kvalitatīvā un harmoniskā vidē, iespējaattīstīt sevi, veidot sevi un savu labklājību. Rīgas pašvaldībasuzdevums ir profesionāli kalpot pilsētas iedzīvotājiem –rīdziniekiem, veicinot viņu personīgo izaugsmi un dzīveskvalitātes uzlabošanos.9
    • Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam misijaRĪGAS MISIJAA. A.1. Rīga atbalsta uzņēmīgos un darbīgos,Rīga - iespēju pilsēta tā veicinot dzīves kvalitātes celšanosikvienam ikvienam.Tā ir iespēja ikvienam pilsētas iedzīvotājam un viesim Rīgas uzņēmējdarbības vide piesaista darbīgusneatkarīgi no viņa nacionālās, sociālās, reliģiskās cilvēkus un uzņēmumus, kas attīstoties rada darbapiederības un dzimuma realizēt sevi, radot un vietas, kā arī ienākumus sev un citiem.piepildot savas idejas un sapņus, kas nav pretrunāar sabiedrības interesēm. A.2. Rīgā tiek respektēta personas brīva izvēle un īpašuma tiesības, ciktāl tas nekaitē sabiedrības interesēm. Ikvienas personas brīva izvēle sava īpašuma apsaimniekošanā tiek respektēta, ciktāl tas nav pretrunā ar oficiāli noteiktiem īpašumu apsaimniekošanas un īpašumtiesību ierobežojumiem, un nekaitējot sabiedrības interesēm.B. B.1. Rīga tiek attīstīta kā droša, veselīgaRīga – parocīga un ērta un pievilcīga ostas pilsēta.dzīvesvieta Tā ir iespēja dzīvota ērtā, drošā un kvalitatīvā vidē,Rīga veicina savas telpiskās un sociāli ekonomiskās kompaktā ostas pilsētā, kur mūsdienu industrija irstruktūras attīstību, veidojot Rīgu par kompaktu harmonijā ar cilvēka vajadzībām un vides aizsardzību.pilsētu, kurā efektīvi tiek izmantoti esošie teritorijas Rīgas pilsētvides ilgtspējīga attīstība tiek centralizētiresursi. Rīgā tiek veicināta esošajam pilsētas plānota un koordinēta, plānošanas procesā izzinotcentram pakārtotu daudzfunkcionālu vietējo centru un izvērtējot arī sabiedrības viedokļus.attīstība gan esošajos, gan jaunajos dzīvojamosrajonos, tādējādi uzlabojot pakalpojumu pieejamību, B.2. stiprinot dzīvojamo apkaimju identitāti un iedzīvotāju Rīgas transporta sistēma tiek veidotapiederību pie tiem. Pateicoties Rīgas harmoniskajaiattīstībai un pilsētas humānajam mērogam, pilsētā droša un ērta ikvienam. Tā ir iespēja izmantot ērtu un ātru sabiedriskoveidojas spēcīgs iedzīvotāju vidusslānis, un arī transportu ikdienas vajadzībām. Rīga modernizēturīgi cilvēki labprāt apmetas Rīgā uz dzīvi, maksā transporta un komunikāciju infrastruktūru, veidojotnodokļus un tērē ienākumus, tādējādi veicinot pilsētu kā Baltijas informātikas, loģistikas undzīves kvalitātes celšanos visā pilsētā kopumā. tirdzniecības centru.10
    • Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam misijaC. C.1. Rīga ir Latvijas un Baltijas izaugsmesRīga – Baltijas dzinējspēks.metropole Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un plaša reģionaPateicoties izglītotiem cilvēkresursiem, centrs, kura attīstības ietekme ir jāskata pāri tāssaimnieciskajiem darījumiem, kapitāla, tehnoloģiju administratīvajām un valsts robežām, maksimāliun resursu plūsmām, Rīga attīstās kā dinamiska veicinot un iesaistot vietējās pašvaldības unpilsēta, kuras ekonomika ir balstīta uz zināšanām kaimiņvalstu galvaspilsētas kopējā sadarbībā. Rīga,un nozarēm ar augstu pievienoto vērtību. Eiropas veicinot attīstības iespējas savā teritorijā, veicina tāsSavienības paplašināšanās dod Rīgai jaunas arī visā Latvijā un Baltijā.iespējas sadarbībai ar Austrumu un Rietumukaimiņiem, kļūstot par visas Baltijas metropoli. C.2. Rīga ir Eiropas Savienības efektīvākie Baltijas jūras reģiona vārti uz Austru- mu kaimiņu tirgiem. Rīgas attīstības sekmēšanai vienmēr ir palīdzējis tās izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums – pie Baltijas jūras, Daugavas krastos starp plašajiem Rietumu un Austrumu tirgiem. Turpmāk jāveicina Rīgas kā loģistikas un tirdzniecības centra attīstība un jāpalielina Rīgas kā nozīmīgas vārtu pilsētas loma Eiropā, sekmējot transporta un sakaru infrastruktūras modernizēšanu un attīstību. C.3. Rīga kā Baltijas kultūras, izglītības un tūrisma centrs. Ikvienam apmeklēt Rīgu ir piedzīvojums. Rīga ir daudzveidīga kultūras pilsēta ar sev raksturīgo mākslu, arhitektūru, modi, ēšanas un sadzīves kultūru. Rīga ir iedvesmas pilsēta tiem, kas mācās, ceļo, dzīvo un sapņo!D. Rīga – efektīvaspārvaldes pilsētaRīgas pašvaldība ir efektīva, uz pilsētas klientuorientēta sabiedriskā sektora pārvaldes institūcija,kas atbalsta progresīvu un saimniecisku idejuīstenošanu, tādējādi indivīds un pilsēta kopumāiegūst abpusēji izdevīgus sociāli ekonomiskosrisinājumus. Rīgas pašvaldība veicina Rīgasatpazīstamību Eiropā un pasaulē, pārņem pozitīvopieredzi no citām pilsētām un sadarbojas kopējuprojektu īstenošanā.11
    • Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam pamatprincipiSTRATĒĢIJASPAMATPRINCIPIRĪDZINIEKI –PILSĒTAS ATTĪSTĪBASPAMATSRīgas attīstības pamatmērķis ir pilsētas iedzīvotāju dzīveskvalitātes uzlabošana. Demokrātiskā sabiedrībā dzīves kvalitātesizaugsme pamatojas uz iespējām, kuras izmantojot cilvēks pašaspēkiem cenšas sasniegt sev vēlamo dzīves kvalitātes līmeni.Pilsētai jādod cilvēkam iespēja strādāt savā nespēju ātri reaģēt uz pilsētas straujo un mainīgoprofesijā un gūt augstus ienākumus, lai viņš varētu sociālekonomiskās dzīves ritmu. Nākotnē lielākauzturēt sevi un savu ģimeni, kā arī pilnveidoties un uzmanība jāpievērš jaunu darba vietu, jaunu iespējurealizēt sevi kā personību. Vairākums problēmu, radīšanai, nevis tikai jācīnās ar sekām.kuras pašvaldība patlaban risina, ir tieši saistītas arrīdzinieku ienākumu līmeņa atšķirībām, bezdarbu,12
    • Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam pamatprincipiCilvēks dzīvo pilsētvidē, un tās kvalitāte ir būtisks pilsēta būtu tā vieta, kur cilvēks var pilnvērtīgi dzīvot,cilvēka labklājības rādītājs. Pilsētvide ir tradicionāla strādāt un atpūsties. Svarīgi ir tas, lai tiktu ievērotipašvaldības atbildības joma. Taču, pārejot uz tirgus ilgtspējīgas attīstības pamatprincipi, saskaņā arekonomikas pamatprincipiem, jāmainās plānošanas kuriem mūsdienu paaudzes vajadzības ir jānodrošinasistēmai. Noteicošo lomu īpašuma struktūrā ieņem tā, lai netiktu radītas grūtības arī nākamajāmprivātīpašums. Pilsētai jānodrošina mūsdienīga un paaudzēm nodrošināt savas vajadzības.jaunajām tirgus prasībām atbilstoša infrastruktūra, lai4. attēlsCilvēka vēlmju savstarpējā sasaiste Iespēja gūt ienākumus, uzturēt sevi un savu ģimeni Iespēja dzīvot ērtā, drošā un veselīgā vidē Rīdzinieki Iespēja izglītoties, attīstīties, atrast sevi, būt piederīgamMūsdienu sabiedrība arvien vairāk kļūst par Rīgas pašvaldības uzdevums ir piedāvāt rīdziniekampatērētājsabiedrību, taču augsti ienākumi un visas iespējas realizēt sevi, un šajā nolūkā pašvaldībaikvalitatīvs mājoklis vien cilvēkam nedos piepildījumu. gan jāveicina uzņēmējdarbība, kas nodrošinaCilvēkam ir jābūt iespējai garīgi attīstīties, saņemt ekonomisko aktivitāti un līdz ar to ienākumus, gansociālo palīdzību, realizēt sevi paša izraudzītā jomā jāveido harmoniska, ērta un droša vide, gan jāpalīdzun justies kā sabiedrības daļai. Kaut arī par sava cilvēkiem integrēties sabiedrībā un realizēt seviprofesionālā ceļa izvēli un iešanu ir atbildīgs cilvēks pašiem tīkamā veidā (4. attēls). Tādējādi pilsētaspats, pilsēta kopumā veido šo ceļu tīklu. Tāpēc Rīgā ir attīstības pamatā ir trīs balsti – ekonomika, pilsētvidejābūt nodrošinātām plašām izglītības iespējām, kā arī un sabiedrība. Savukārt no pārvaldes sistēmas lielāiespējām apgūt augstvērtīgo kultūras mantojumu. mērā ir atkarīga šo trīs balstu attīstība.13
    • Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam pamatprincipi PILSĒTAS ATTĪSTĪBAS BALSTI Saskaņā ar Latvijas Republikas Ilgtspējīgas šī tradicionālā shēma ir mainīta, pielāgojot to attīstības pamatnostādnēm tā ir attīstība, kas Rīgas specifiskajai situācijai un misijā definētajām orientēta uz cilvēkiem, un tās mērķis ir uzlabot stratēģiskajām pamatnostādnēm. cilvēku dzīves apstākļus, saglabājot dabu un vidi, tāpēc ir nepieciešams respektēt dabu, kas apgādā Tādējādi par trim galvenajiem Rīgas attīstības balstiem cilvēkus ar resursiem un visu nepieciešamo dzīvei. ir noteikta ekonomika, pilsētvide un sabiedrība, Šādā perspektīvā ilgtspējīga attīstība nozīmē cilvēku kuru krustpunktā ir vietējais iedzīvotājs (cilvēks) – dzīves apstākļu kvalitatīvu uzlabošanu, ja netiek rīdzinieks (5. attēls). Rīgas turpmākās attīstības pārsniegta ekosistēmas atbilstošā kapacitāte. pamatā ir līdzsvarota šo trīs balstu mijiedarbība. Tas ir galvenais pilsētas sekmīgas attīstības un līdz Olborgas harta “Eiropas pilsētas ceļā uz līdzsvarotu ar to arī rīdzinieku augsta dzīves kvalitātes līmeņa attīstību” (angļu valodā – Aalborg Charter), ko Rīgas priekšnoteikums. pašvaldība parakstīja 1994. gadā, nosaka: Pilsētvide un tās veidošana tradicionāli ir galvenā “Mēs gribam panākt sociālo labklājību (vienlīdzību), pilsētas atbildības joma, jo pilsēta (ceļu, ēku un ilgtspējīgu tautsaimniecību un dabas ilgtspējību. būvju celtniecība, satiksmes pārvalde, dabas Sociālā labklājība noteikti bāzēsies uz ekonomikas aizsardzība, pilsētas labiekārtošana) tiek plānota un vides ilgtspējību, kura savukārt pieprasa un attīstīta centralizēti. Taču līdz ar pāreju no investīcijas dabas kapitālā. Visām trim sistēmām ir sociālistiskās plānveida ekonomikas uz brīvo tirgus jābūt līdzsvarā1.” ekonomiku liela daļa īpašumu nonāca privātās rokās. Tātad savu privātīpašumu ietvaros pilsētvidi Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija pēc savas veido arī attiecīgie privātīpašnieki, ar kuriem pilsētai būtības tiek balstīta uz ilgtspējīgas attīstības jāuztur partnerattiecības. Šādā situācijā pašvaldības sistēmu, kuras pamatā ir ekonomiskās, dabas un pienākums ir virzīt un kontrolēt šo privātīpašumu sociālās vides līdzsvarota mijiedarbība. Strukturāli attīstību, ierobežot negatīvās tendences un attīstīt infrastruktūras pamatus, kas atbilstu arī sabiedrības interesēm.1 Ekonomiskā vide, dabas vide un sociālā vide. 14
    • Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam pamatprincipi5. attēlsPilsētas attīstības balsti ekonomika Iespēja gūt ienākumus, uzturēt sevi un savu ģimeni pilsētvide Iespēja dzīvot ērtā, drošā un veselīgā vidē Rīdzinieki sabiedrība Iespēja izglītoties, attīstīties, atrast sevi, būt piederīgam15
    • Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam pamatprincipiBALSTUSASKARSMESPUNKTI – STRATĒĢIJASPRIORITĀRIE MĒRĶIStratēģija nosaka pašvaldības pārvaldes prioritātes,ņemot vērā tās darbības vidi, kā arī attīstības vīziju un noteiktomisiju.6. attēlsStratēģijas prioritārie mērķi UZ STARPTAUTISKU SADARBĪBU VĒRSTA PILSĒTAS ekonomika EKONOMIKAS Iespēja gūt ienākumus, ATTĪSTĪBA uzturēt sevi un savu ģimeni TV pilsētvide AUGS ĒRTĪGU Iespēja dzīvot ērtā, AR KU A drošā un veselīgā vidē ĒT LT S PIL ŪR AS EIROPEISK A DZĪVI UN IZGLĪTOTA UN PRASMĪGA Rīdzinieki OŠA SABIEDRĪBA D RA DZĪVE PILSĒTĀ AR KVALITATĪVĀM APKAIMĒM sabiedrība Iespēja izglītoties, attīstīties, atrast sevi, būt piederīgam16
    • Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam pamatprincipiBiznesa pasaules stratēģi bieži kritizē valsts un Veicinot rīdzinieku apziņu, ka viņi ir piederīgi savaipašvaldību attīstības stratēģijas par to, ka tās ietver dzīvesvietai, uzlabojot šīs apkaimes kvalitāti unpārāk plašus nodomus, idejas un programmas, kas daudzfunkcionalitāti, Rīga nodrošinās cilvēkiemvērstas uz visu un uz visiem, tādējādi radot risku, ka apmierinātības izjūtu, samazinās transportagalu galā pats svarīgākais netiks sasniegts. Netiek infrastruktūras noslogojumu un uzlabos videsnoteiktas prioritātes, netiek ņemts vērā pieejamais kvalitāti.resursu daudzums, netiek apsvērts, vai pilsētapatiešām ir labākā attiecīgo programmu ieviesēja, Veicinot ne tikai izglītību, bet arī prasmju attīstību,netiek definēti izmērāmi mērķi. Rīgas stratēģijā ir Rīga paplašinās cilvēku iespējas atrast labāku darbumēģināts šīs tradicionālās kļūdas nepieļaut. un tātad arī gūt lielākus ienākumus, paaugstinās cilvēku spējas ātri apgūt jaunas iemaņas un līdzAnalizējot pilsētas balstus un to savstarpējo ar to veicinās gan pilsētvides, gan ekonomikasmijiedarbību, kļūst skaidrs, ka to saskares attīstību, vienlaikus apzinoties kultūras vērtību lielopunkti iezīmē mērķus, uz kuriem tiecoties varētu lomu pilsētas tēla un ekonomikas veicināšanā.visefektīvāk veicināt pilsētas attīstību un tāsiedzīvotāju labklājības līmeņa celšanos (6. attēls). Savukārt, veicinot pilsētas uzņēmēju spēju unLai šos mērķus sasniegtu, jānodrošina saskaņota iespējas sniegt augstas pievienotās vērtībasdarbība dažādās jomās. Šos mērķus sasniedzot pakalpojumus un ražot preces gan Austrumu, ganvai tiem tuvojoties, darbs, sasniedzot citus mērķus, Rietumu kaimiņiem, nodrošinot šo divu ekonomiskovarēs norisināties vēl efektīvāk. Tādējādi tiek panākts pasauļu optimālu saskares punktu, tiks veicinātatā saucamais sinerģiskais efekts, kas rada papildu ekonomikas attīstība un līdz ar to arī Rīgas unpievienoto vērtību. rīdzinieku labklājība.17
    • Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam sabiedrībaRĪGASATTĪSTĪBASBALSTS –SABIEDRĪBAPilsētas sabiedrība ir tā, kas dod iedzīvotājiem iespēju izglītoties, attīstīties, atrast sevi un justies piederīgiem(7. attēls). Pilsētas stratēģija veicina attīstītas un integrētas, mainīgajos tirgus ekonomikas apstākļoskonkurētspējīgas sabiedrības veidošanos. Pilsēta rūpējas par visu sabiedrības grupu labklājību, veicinaģimeniskumu un sociālo atbildību. Viena no pilsētas misijām ir veicināt izglītību, jo tieši izglītība garantēcilvēka attīstību un spēju nodrošināt savu labklājību sev pašam tīkamā formā. Ne velti izglītību mūsdienāsmēdz dēvēt par cilvēkkapitālu.7. attēlsSabiedrība – Rīgas attīstības balsts Iespēja gūt ienākumus, uzturēt sevi un savu ģimeni Iespēja dzīvot ērtā, drošā un veselīgā vidē Rīdzinieki sabiedrība Iespēja izglītoties, attīstīties, atrast sevi, būt piederīgam18
    • Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam sabiedrībaMūsdienās, informācijas laikmetā, informācija veicinās rīdzinieku labklājību, piederības izjūtu unikvienai personai ir būtisks resurss gan savu iespēju sociālo aktivitāti. Sociālo palīdzību un aprūpi saņemrealizēšanā, gan problēmu risināšanā. Iedzīvotāji bērni, invalīdi, pensijas vecuma personas, cilvēkinereti nav pietiekami informēti par viņu sociālajām ar garīgiem traucējumiem un trūkumā nonākušitiesībām un pienākumiem, par iespējām gūt atbalstu, darbspējīgi pieaugušie. Viens no Rīgas mērķiem irpar iespējām aktīvi piedalīties pilsētas sociālajā un sniegt aprūpi un atbalstu iespējami vairāk šādiemkultūras dzīvē. Nodrošinot un sekmējot informācijas cilvēkiem, lai nodrošinātu viņiem vismaz minimāliplūsmu starp pašvaldību/valsti un iedzīvotājiem, Rīga pieņemamu dzīves kvalitāti.RĪGAS SABIEDRĪBAS STIPRĀS UN VĀJĀS PUSESStiprās puses Vājās pusesLielākā Baltijas valstu galvaspilsēta. Iedzīvotāju skaita samazināšanās.Izglītots, augsti kvalificēts darbaspēks. Vecumstruktūras pasliktināšanās.Salīdzinājumā ar lielāko daļu ES valstīm, lētāks Iedzīvotāju noslāņošanās palielināšanāsdarbaspēks. (Džini koeficienta pieaugums).Labas dažādu valodu zināšanas. Sociālās spriedzes paaugstināšanās.Multinacionāla sabiedrība. Negatīva iedzīvotāju mehāniskā kustībaPlašs konfesiju spektrs. Īss vidējais dzīves ilgumsSenas, bagātas tradīcijas.Augsts studentu īpatsvars.Iedzīvotāju kopienas esamība kā teritorijasidentitātes pazīme (Mežaparks, Bolderāja,Āgenskalns, Kundziņsala).19
    • Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam ekonomikaRĪGASATTĪSTĪBASBALSTS –EKONOMIKAAttīstīta pilsētas ekonomika dod iespēju gūt ienākumus, uzturēt sevi un savu ģimeni (8. attēls) Pilsētasstratēģijas realizācijas procesā pašvaldības institūcijas izvēlas tādus attīstības politikas pasākumus, kasveicina augsta nodarbinātības līmeņa sasniegšanu, ilgtspējīgu saimniecisko izaugsmi un cenu stabilitāti,tādējādi radot materiālo pamatu iedzīvotāju un pilsētas labklājības pieaugumam.8. attēlsEkonomika – Rīgas attīstības balsts ekonomika Iespēja gūt ienākumus, uzturēt sevi un savu ģimeni Iespēja dzīvot ērtā, drošā un veselīgā vidē Rīdzinieki Iespēja izglītoties, attīstīties, atrast sevi, būt piederīgam20
    • Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam ekonomikaRĪGAS EKONOMIKAS STIPRĀS UN VĀJĀS PUSESStiprās puses Vājās pusesRīgas ostas strauja izaugsme. Salīdzinoši zems IKP uz 1 iedzīvotāju.Tūristu skaita palielināšanās. Nepietiekoši augsta ekonomiskā (komercdarbības) aktivitāte.Laba pieredze starptautisku pasākumu organizēšanā. Neskaidrs atbalsts uzņēmējdarbības attīstībai.Salīdzinoši liels pieprasījuma tirgus. Nepietiekošs atbalsts radošo industriju attīstībai.Valsts galvenais ekonomikas dzinējspēks. Vāji izmantots pašmāju zinātnieku potenciālsAugsti kvalificēta darbaspēka pieejamība. ražošanas attīstīšanai.Daudz ekstensīvi izmantotu vai brīvu teritoriju. Ekonomisko aktivitāšu lejupslīde. Pakalpojumu sektora pārākums pār ražošanas sekto- riem. Bezdarba līmeņa pieaugums. Ēnu ekonomikas īpatsvara pieaugums.Mūsu pamatmērķis ekonomikas jomā ir Perspektīvā Rīga vēlas balstīt savu ekonomiskopalielināt pilsētas iekšējo kopproduktu uz vienu attīstību uz nozarēm ar augstu pievienotoiedzīvotāju, vienlaikus mazinot iedzīvotāju sociālo vērtību, starp kurām ir apstrādes rūpniecība,segregāciju. Balstoties uz veikto analīzi, ir izvirzīti būvniecība, viesnīcas un restorāni,stratēģiskie Rīgas ekonomikas attīstības virzieni: transports, glabāšana un sakari, konsultācijuuz starptautisku sadarbību vērsta pilsētas attīstība pakalpojumi (IT, vadības, juridiskie), atpūtas(prioritārais virziens), augstas pievienotās vērtības un izklaides pakalpojumi, kā arī izglītībaskonkurētspējīga, kā arī augoša, daudzveidīga un iestādes.partnerīga ekonomika.21
    • Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam pilsētvideRĪGASATTĪSTĪBASBALSTS –PILSĒTVIDE Attīstīta pilsētvide dod iespēju dzīvot kvalitatīvā, drošā un harmoniskā vidē (9. attēls), kurā ir daudzveidīgi un kvalitatīvi mājokļi, ērti transporta un saziņas sakari, drošas un efektīvas inženierkomunikācijas, kvalitatīva publiskā ārtelpa, kā arī tīra un bioloģiski daudzveidīga dabas vide. 9. attēls PILSĒTVIDE – Rīgas attīstības balsts Iespēja gūt ienākumus, uzturēt sevi un savu ģimeni pilsētvide Iespēja dzīvot ērtā, drošā un veselīgā vidē Rīdzinieki Iespēja izglītoties, attīstīties, atrast sevi, būt piederīgam Pilsētas stratēģijā paredzēts veicināt tradicionālā struktūra palīdz radīt iedzīvotājos labvēlīgu attieksmi Rīgas centra attīstību, vienlaikus stiprinot arī citu pret savu apkaimi, stimulē ekonomikas izaugsmi un pilsētas dzīvojamo rajonu (apkaimju) identitāti un dabas resursu saglābšanu, kā arī līdzsvaru dažādu veidojot tos kā daudzfunkcionālas attīstības centrus. pilsētas daļu attīstībā. Šāda nosacīti policentriska2 apdzīvojuma pilsētas2 Rīgas telpiskās un funkcionālās uzbūves pamatā joprojām paliek tradicionālā monocentriskā struktūra. 22
    • Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam pilsētvideRīgas centrālās daļas attīstība ir plānojama īpaši centra attīstību. Turklāt svarīgi ir apzināties, kauzmanīgi, ņemot vērā, ka Rīgas vēsturiskais centrs Rīgas funkcionālās darbības un ietekmes telpapieder pie UNESCO noteiktajām pasaules nozīmes sniedzas pāri tās administratīvajām robežām, tāpēckultūras un vēstures teritorijām. Tomēr pilsētas arī no plānošanas viedokļa Rīgas attīstība jāskataattīstībā Rīgas vēsturiskais centrs ir jāuztver nevis kontekstā gan ar Rīgas aglomerācijas, gan Latvijaskā problēmteritorija, bet gan kā vērtība Rīgas un dažkārt pat Baltijas jūras reģiona attīstību.atpazīstamības un attīstības veicināšanai. Patīkams un drošs dzīvojamais rajons (apkaime)Plānojot Rīgas pilsētas attīstību, jāņem vērā tas, ir viens no svarīgākajiem sabiedrības sociālāska Rīga ir nozīmīgs centrs, caur kuru tiek uzturēta labklājības nodrošināšanas faktoriem. PatīkamaAustrumu tirgus saikne ar Eiropas Savienības tirgiem apkārtne cilvēkos rada vēlēšanos šādu vidi saglabātun otrādi, tāpēc, pilsētu attīstot, liels uzsvars noteikti ir un arī turpmāk tajā uzturēties. Tāpēc Rīgā īpašajāliek uz transporta un sakaru infrastruktūras attīstību, uzmanība ir jāpievērš vienotas mājokļu politikastādējādi palielinot Rīgas kā Eiropas austrumu “vārtu jautājumiem sabiedrības interesēs tā, lai pilsētāpilsētas” nozīmi. Tāpēc par būtisku uzdevumu tiek būtu pieejams kvalitatīvs mājokļu piedāvājumsuzskatīta transporta infrastruktūras modernizēšana, daudzveidīgām un ienākumu ziņā dažādāmkas veicinās pilsētas kā loģistikas un tirdzniecības iedzīvotāju grupām.RĪGAS PILSĒTVIDES STIPRĀS UN VĀJĀS PUSESStiprās puses Vājās pusesJūras tuvums, daudz ūdensmalu. Degradētas teritorijas pilsētā, tai skaitā tūrisma iecienītās teritorijās.Liels parku, dārzu īpatsvars. Sakopts centrs. ES gaisa piesārņojuma un trokšņu līmeņa normatīvuBagātīgs kultūrvēsturiskais mantojums. pārsniegšana.Galvaspilsēta ar pasaulē vislielāko jūgendstila Augsts transporta radītais vides piesārņojumsēku un koka ēku īpatsvaru. Rīgas vēsturiskajā centrā.Augstāko mākslas un kultūras izglītības iestāžu Nepietiekoši efektīva atkritumu apsaimniekošana.koncentrācija. Veco būvju zemā energoefektivitāte.Attīstīta tūrisma infrastruktūra (viesnīcas,transports, ēdināšana, u.c.). Zema un īslaicīga jaunuzbūvēto mājokļu kvalitāte.Liels īpaši aizsargājamo dabas teritoriju skaits. Daudz neapdzīvotu dzīvokļu pilsētā.Labs dzeramais ūdens. Nepietiekams ūdensmalu izmantojums. Nevienmērīgs zaļo teritoriju izvietojums, zaļo kori- doru struktūras trūkums. Inženiertīklu deficīts mājokļiem.23
    • Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam prioritārie stratēģiskie mērķiPRIORITĀRIESTRATĒĢISKIEMĒRĶI (PM)10. attēlā atspoguļoti stratēģiskie mērķi, kas atbilst katram no trim Rīgas attīstības balstiem.10. attēlsRīgas stratēģiskie mērķi IEM TUVA EFEK TĪVAS ĪVOTĀJ PĀR IEDZ VAL D ES PIL UZ S ĒT A STARPTAUTISKU SADARBĪBU VĒRSTA PILSĒTAS ekonomika EKONOMIKAS AUGSTAS PIEVIENOTĀS VĒRTĪBAS ATTĪSTĪBA KONKURĒTSPĒJĪGA EKONOMIKA AUGOŠA, DAUDZVEIDĪGA pilsētvide UGST VĒRTĪG UN PARTNERĪGA EKONOMIKA A RA U ĒRTI UN ĀTRI SASNIEDZAMA PILSĒTA A KU ĒT LT ZAĻA PILSĒTA AR LABU VIDES KVALITĀTI ILS ŪR N EIR EISK A P DROŠA PILSĒTVIDE AS DZĪVI PILSĒTA AR KVALITATĪVU MĀJOKLI OP IZGLĪTOTA UN AU PRASMĪGA Rīdzinieki OŠ SABIEDRĪBA D RA DZĪVE PILSĒTĀ AR KVALITATĪVĀM APKAIMĒM sabiedrība ĢIMENISKA, VESELĪGA UN AKTĪVA SABIEDRĪBA SOCIĀLI ATBALSTĪTA UN APRŪPĒTA SABIEDRĪBA 24
    • Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam prioritārie stratēģiskie mērķiPM 1IZGLĪTOTA UN PRASMĪGA SABIEDRĪBAU1.1. Nodrošināt vispārējās izglītības (t.sk. pirmsskolas un speciālās izglītības iestādes) pieejamību un kvalitatīvu izglītības programmu daudzveidību atbilstoši sabiedrības vajadzībāmU1.2. Veicināt zinātņietilpīgas ekonomikas veidošanai nepieciešamo zināšanu un prasmju apgūšanuU1.3. Veicināt eksakto zinātņu aktualitātiU1.4. Nodrošināt interešu attīstību un brīvā laika pavadīšanas iespēju pieejamību bērniem un jauniešiemU1.5. Veicināt izglītību mūža garumāU1.6. Veicināt interešu un profesionālās ievirzes izglītības daudzveidību un programmu īstenošanas kvalitāti, to pieejamību un popularitātiU1.7. Organizēt un atbalstīt pasākumus un nometnes bērniem un jauniešiemU1.8. Sekmēt jaunatnes organizāciju līdzdalību darbā ar jaunatniU1.9. Veicināt izglītības iestāžu celtniecību un rekonstrukciju, nodrošinot optimālu iestāžu tīkluU 1.10. Nodrošināt izglītības iestādes ar izglītības procesam izvirzītajām prasībām atbilstošu materiāltehnisko bāziU1.11. Veicināt valodu apgūšanuU1.12. Veicināt uzņēmējprasmju attīstību bērniem un jauniešiemAugsta izglītība un attīstītas prasmes ir sabiedrības savukārt veicina katra cilvēka finansiālo labklājību.attīstības un labklājības pamats. Cilvēka labklājības Ņemot vērā Rīgas attīstības programmā paredzētāspamats ir pirmsskolas un skolas vecumā apgūtās ekonomikas attīstības tendences, uzsvars tiek liktspamatiemaņas, pēc tam iegūtās profesijas pievienotā uz datorprasmēm, valodu prasmi un eksaktajāmvērtība un pieprasījums pēc tās darba tirgū. Tāpēc zinātnēm. Jau tagad Latvijas tautsaimniecībā irmūsu mērķis ir veicināt interesi par izglītību, kā arī vērojams eksakto zinātņu speciālistu trūkums. Šisizglītības pieejamību, piemērotību tirgus vajadzībām trūkums ir jānovērš, tādējādi mazinot arī plaisu starpun kvalitāti. piedāvājumu un pieprasījumu darba tirgū. Mērķis ir veidot tādu izglītības sistēmu, kas palīdzētu mazinātMērķis ir vērsts uz visiem pie ikvienas vecuma grupas bezdarbu jauniešu vidū un ilgtermiņa bezdarbapiederīgajiem Rīgas iedzīvotājiem. Pirmsskolas līmeni kopumā. Papildu uzsvars tiek likts arī uzizglītības sistēmai ir jābūt pieejamai visiem bērniem interešu izglītību.neatkarīgi no viņu ģimenes labklājības līmeņa, jo tiešipirmsskolas vecumā tiek likts pamats tām prasmēm, Trešais uzdevums ir panākt tāda izglītības līmeņakuras vēlāk ļaus cilvēkam pašam sasniegt augstāku sasniegšanu un uzturēšanu, kas veicinātu ne tikailabklājības līmeni. Viena no jauno laiku problēmām, pieprasījumu pēc konkrētu profesiju speciālistiemkuru vajadzētu risināt, ir tā, ka ļoti daudzi skolas darba tirgū, bet arī Rīgas un visas Latvijasvecuma bērni neapmeklē skolu vai arī beidz skolu tautsaimniecības konkurētspēju Eiropā un pasaulē.tikai ar liecību, bet nesaņem atestātu un tādējādi Uz to ir jāorientējas gan vispārējās izglītības iestādēm,ierobežo savas iespējas izglītoties turpmāk. gan profesionālajām skolām, gan augstskolām un īpaši jāatbalsta izcilība. Tāpēc viens no mērķiemNākamais uzdevums ir veicināt tās iemaņas un ir palielināt augstāko un/vai profesionālo izglītībuprasmes, kuras nodrošinātu cilvēka iegūtās izglītības ieguvušo Rīgas iedzīvotāju īpatsvaru.un apgūtās profesijas pieprasījumu tirgū, kas25
    • Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam prioritārie stratēģiskie mērķiRādītājs Datu avots Iepriekšējo periodu vērtības, gads Tendence Tendence Plānotais pret pret iepriekšējo ilgtermiņa iepriekšējo gadu attīstības gadu vidējo rādītāju virziensPašvaldības pirmskolas Regulāra vienotā 2007 2008 Pozitīvāizglītības iestāžu (bērnudārzu) socioloģiskā vērtējuma %pakalpojumu kvalitāte aptauja/SKDS 53,3% 50,0% paaugstināsPašvaldības pirmskolas Regulāra vienotā 2007 2008 Pozitīvāizglītības iestāžu (bērnudārzu) socioloģiskā vērtējuma %pakalpojumu pieejamība aptauja/SKDS 33,4% 23,8% paaugstināsPašvaldības vispārējās Regulāra vienotā 2007 2008 Pozitīvāizglītības iestāžu (skolu) socioloģiskā vērtējuma %pakalpojumu kvalitāte aptauja/SKDS 62,1% 61,1% paaugstināsPašvaldības vispārējās Regulāra vienotā 2007 2008 Pozitīvāizglītības iestāžu (skolu) socioloģiskā vērtējuma %pakalpojumu pieejamība aptauja/SKDS 76,5% 72,1% paaugstināsPirmsskolas vecuma bērnu RD Izglītības, 2004 2005 2006 2007 2009īpatsvars, kas apmeklē jaunatnes unpirmsskolas izglītības iestādes sporta 77,2% 72,2% 62,1% 60,1% 51,8% Pieaug departamenta datiPirmsskolas vecuma RD Izglītības, 2006 2007 2008 2009 bērnu skaits, kuri stāv rindā jaunatnesun kuriem pašvaldība un sporta 1 607 3 938 5 011 7 745 Samazināsnevar nodrošināt vietas departamenta datipirmsskolas izglītībasiestādēs9. klašu beidzēju RD Izglītības, 2004 2005 2006 2007 2008 2009īpatsvars, jaunatneskas saņem tikai liecību un sporta 6,2 4,6 4,7 5,2 4 3,2 Samazināsatestāta vietā departamenta dati12.klašu beidzēju RD Izglītības, 2004 2005 2006 2007 2008 2009īpatsvars, jaunatnes Samazināskas saņem tikai liecību un sporta 3,3 2,2 2,3 2,9 2,1 2,2atestāta vietā departamenta datiEksakto zinātņu centralizēto RD Izglītības, 2004 2005 2006 2007 2008 2009eksāmenu kārtotāju īpatsvars jaunatnesvidusskolās: un sporta 70,3 74,3 78 78,4 82,2 95,1 Pieaug-matemātikā departamenta dati-fizikā RD Izglītības, 2004 2005 2006 2007 2008 2009 jaunatnes un sporta 10,4 11,8 13,6 13,7 14,9 15,8 Pieaug departamenta dati-ķīmijā RD Izglītības, 2004 2005 2006 2007 2008 2009 jaunatnes un sporta 4,9 6,1 5,8 6,9 7,6 8,3 Pieaug departamenta dati-bioloģijā RD Izglītības, 2004 2005 2006 2007 2008 2009 jaunatnes un sporta 12,9 11 11,6 12,5 12,8 12,1 Pieaug departamenta datiIedzīvotāju ar augstāko CSP 2004 2005 2006 2007 2008izglītību īpatsvars,% (15-64) 25,8 27,1 27 27,7 30,4Nodarbināto iedzīvotāju CSP 2004 2005 2006 2007 2008ar augstāko izglītībuīpatsvars, % (15-64) 31,4 33,1 32,2 32,4 35,4Iedzīvotāju īpatsvars ar CSP 2004 2005 2006 2007 2008vidējo profesionālo izglītību(pēc pamatskolas un pēc 32,5 31,9 31,5 29,9 29,3vidusskolas), % (15-64)Nodarbināto iedzīvotāju ar CSP 2004 2005 2006 2007 2008vidējo profesionālo izglītībuīpatsvars, % (15-64) 37,1 35,5 35,2 32,3 33,5Tendence Novērtējums Pieaugums ar Samazinājums ar Pieaugums ar Samazinājums ar pozitīvu vērtējumu pozitīvu vērtējumu negatīvu vērtējumu negatīvu vērtējumu26
    • Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam prioritārie stratēģiskie mērķiPM 2RADOŠA UN EIROPEISKA PILSĒTA ARAUGSTVĒRTĪGU KULTŪRAS DZĪVIU2.1. Nodrošināt sabalansētu kultūras pakalpojumu pieejamību visiem rīdziniekiemU2.2. Organizēt vietējas nozīmes un starptautiskus kultūras pasākumusU2.3. Atbalstīt atbalstīt institūcijas un organizācijas, kas nodrošina kultūras un mākslas procesuU2.4. Atbalstīt izcilību visās kultūras jomāsU2.5. Atbalstīt kultūras daudzveidībuU2.6. Veicināt radošumu un iedzīvotāju aktīvu līdzdalību pilsētas attīstības procesosU2.7 Veicināt iedzīvotāju radošu brīvā laika pavadīšanuU2.8. Veicināt kultūras iestāžu celtniecību un rekonstrukciju, nodrošināt optimālu kultūras iestāžu tīklu Saglabāt un attīstīt kultūrvēsturiskos objektus pilsētas centrā unU2.9. citās vēsturiskās apbūves teritorijāsRīgā norisinās svarīgākie valsts un pašvaldības, Tā kā starptautiski Rīgas vārds ir atpazīstamākskā arī nozīmīgi reģionāli un starptautiski kultūras un par Latvijas vārdu, Eiropas kultūras galvaspilsētasizklaides pasākumi – valsts svētku svinības, Dziesmu statuss paver plašas iespējas uzlabot ne tikai Rīgas,un deju svētki, Rīgas svētki, kino, teātra, mūzikas, bet arī visas valsts starptautisko tēlu. Līdztekusdejas, mākslas festivāli un projekti. 2009. gadā rosinošai un dinamiskai kultūras dzīvei tā ir iespējaRīga izcīnīja tiesības kļūt par 2014. gada Eiropas padarīt pilsētu draudzīgu un pieejamu ikvienam,kultūras galvaspilsētu, iegūstot iespēju piecu gadu piesaistīt tūristu interesi, veicināt ekonomiskogarumā līdz 2014. gadam visai Latvijai, Eiropai un aktivitāti dažādos tautsaimniecības sektoros ganpasaulei demonstrēt Rīgas kultūras potenciālu, kā galvaspilsētā, gan visā valstī. Par spīti pašreizējāmarī veidot pilsētas ilgtermiņa politiku kultūras, radošo ekonomiskajām grūtībām, Rīgas kandidatūraindustriju laukā, pilsētas infrastruktūras un kopējā Eiropas kultūras galvaspilsētas statusam ir iespējaRīgas attīstībā. nostiprināt Rīgas un Latvijas lomu Baltijas reģionā. Tas ir nozīmīgi arī saistībā ar Latvijas prezidentūru Eiropas savienībā 2015. gadā. Visiem šiem pasākumiem pamatā ir Rīgas kā eiropeiskas pilsētas identitāte un tās iedzīvotāju spēja līdzdarboties, būt radošiem ikvienā savā darbībā un veidot nākotnes Rīgu visiem kopā.27
    • Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam prioritārie stratēģiskie mērķiRādītājs Datu avots Iepriekšējo periodu vērtības, gads Tendence Tendence Plānotais pret pret ilgtermiņa iepriekšējo iepriekšējo attīstības virziens gadu gadu vidējo rādītāju Iedzīvotāju Regulāra 2007 2008 Pozitīvā apmierinātības vienotā vērtējuma % līmenis ar socioloģiskā 78,2% 76,2% paaugstinās pašvaldības aptauja/ kultūras iestāžu SKDS pakalpojumiem: Kultūras pasākumi Rīgā Iespējas iesaistīties Regulāra 2007 2008 Pozitīvā pulciņos, vienotā vērtējuma % pašdarbības socioloģiskā 48,1% 50,5% paaugstinās kolektīvos (kori, deju aptauja/ kolektīvi, pulciņi SKDS u.tml.) bērniem Iespējas iesaistīties Regulāra 2007 2008 Pozitīvā pulciņos, vienotā vērtējuma % pašdarbības socioloģiskā 40,8% 44,6% paaugstinās kolektīvos (kori, deju aptauja/ kolektīvi, pulciņi SKDS u.tml.) pieaugušajiem Teātru darbības CSP 2004 2005 2006 2007 2008 Pieaug rādītāji – apmeklētāju skaits, tūkstošos 560 659 640 728 754Muzeju darbības CSP 2004 2005 2006 2007 2008 Pieaugrādītāji – apmeklētājuskaits, tūkstošos 826 1 005 1 026 1 208 1 291Bibliotēku darbības CSP 2004 2005 2006 2007 Vērtē kontekstārādītāji - ar citiemlasītāju skaits, 160 167 162 188 rādītājiem–tūkstošos internets, m/s budžetiMājsaimniecību CSP 2004 2005 2006 2007 2008 Pieaugizdevumi atpūtai unkultūrai % 7,3% 8% 9,2% 9,3% 9,7%Tendence Novērtējums Pieaugums ar Samazinājums ar Pieaugums ar Samazinājums ar pozitīvu vērtējumu pozitīvu vērtējumu negatīvu vērtējumu negatīvu vērtējumu28
    • Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam prioritārie stratēģiskie mērķiPM 3UZ STARPTAUTISKU SADARBĪBU VĒRSTAPILSĒTAS EKONOMIKAS ATTĪSTĪBAU3.1. Veidot un veicināt ārējos sakarusU3.2. Veicināt tranzīta un loģistikas attīstībuU3.3. Veicināt tūrisma attīstībuU3.4. Veicināt degradēto objektu un teritoriju sakārtošanu tūristu iecienītās vietāsU3.5. Veicināt pozitīvu Rīgas atpazīstamību starptautiskos tirgosU3.6. Organizēt Rīgas uzņēmēju ārvalstu kontaktu kvalitatīvu un kvantitatīvu paplašināšanosU3.7. Veicināt starptautisku organizāciju un uzņēmējsabiedrību reģionālo pārstāvniecību izvietošanu RīgāU3.8. Atbalstīt publiskās diplomātijas pasākumus Rīgas popularizēšanaiPašreizējā situācija liecina par to, ka galvenais šeit attīstīties starptautiskiem vairumtirdzniecībasRīgas ekonomiskais dzinējspēks varētu būt visu un mazumtirdzniecības tīkliem, tādējādi piesaistotveidu pakalpojumu sektora attīstība, kas saistīta arvien jaunas investīcijas un veicinot rīdziniekulielākoties ar loģistikas un multimodālo transporta labklājību.tīklu pakalpojumu attīstību. Transporta pakalpojumijau tagad ir viena no galvenajām Rīgas eksporta Perspektīvā Rīga kā ES dalībvalsts galvaspilsētajomām. Tiek prognozēts, ka nākotnē, tranzīta var kļūt par reģionālu administratīvo centru, kasapjomam pieaugot, ārvalstu kompānijām būs pārstāv ne tikai nacionālā vai lokālā līmeņa publiskāsnepieciešami arvien jauni transporta un loģistikas pārvaldes iestādes, bet arī ES institūcijas. Turklātpakalpojumi, ko varētu sniegt vietējie uzņēmēji. Rīgas ģeogrāfiskā atrašanās vieta ir izdevīga toNostiprinot pašreizējās pozīcijas un aktīvi realizējot uzņēmumu centrālo biroju vai pārstāvniecībupatlaban neizmantoto potenciālu, Rīgas ekonomiskā izvietošanai, kas darbojas Eiropas Savienības,konkurētspēja transporta un komunikāciju jomā var Baltijas valstu un Krievijas tirgū.kļūt par nozīmīgu dzinējspēku ne tikai pašas pilsētas, Tūrisms jau ilgus gadus tiek vērtēts kā neizmantotsbet arī valsts un starptautiskajā kontekstā. Latvijas tautsaimniecības potenciāls, kas sācisKopējais eksporta apjoms ir viens no ekonomiskās attīstīties tikai pēdējos gados. Pilsētas ekonomiskāsattīstības līmeņa rādītājiem un raksturo uzņēmumu konkurētspējas kontekstā kultūra un tūrisms varspēju konkurēt starptautiskajā tirgū. Jāapzinās, ka ne tikai kalpot par ienākumu avotu, bet arī palīdzētsvarīgs ir ne tikai preču, bet arī pakalpojumu eksports, veidot pozitīvu pilsētas tēlu, kam jāpievērš sevišķakas bieži vien dod augstāku pievienoto vērtību. uzmanība, veicinot Rīgas konkurētspēju unIespējams, ka Rīgas un visa Baltijas jūras reģiona atpazīstamību tieši starptautiskā mērogā.samērā lielais iedzīvotāju potenciāls dos iespēju29
    • Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam prioritārie stratēģiskie mērķiRādītājs Datu avots Iepriekšējo periodu vērtības, gads Tendence Tendence Plānotais pret pret ilgtermiņa iepriekšējo iepriekšējo attīstības gadu gadu virziens vidējo rādītājuVispārējās CSP 2004 2005 2006 2007 Pieaugekonomiskāsdarbības klasifikācijas 17% 14% 12,9% 10,6% NACE 1.1. red.I sekcijas “Transports,glabāšana un sakari”īpatsvars kopējāpievienotajā vērtībā, %Ārvalstu tiešās Lursoft 2004 2005 2006 2007 2008 Pieauginvestīcijas (ĀTI)(atlikumi perioda 973,4 1 031,1 1 248,8 1 434,8 1 642,6beigās), milj.LVLNosūtītās kravas Rīgas osta 2004 2005 2006 2007 2008 2009 PieaugRīgas ostā, tūkst.t 22 158 22 046 22 523 22 559 26 430 27 327 Saņemtās kravas Rīgas osta 2004 2005 2006 2007 2008 2009 Pieaug Rīgas ostā, tūkst.t 1 833 2 384 2 834 3 374 3 136 2 397 Saņemtās un Lidosta 2004 2005 2006 2007 2008 2009 Pieaug nosūtītās kravas „Rīga” Rīgas lidostā (t) 8 751 15 896 9 749 8 130 7 558 9 350 Tūrisma mītnēs CSP 2005 2006 2007 2008 Pieaug apkalpoto cilvēku skaits (tūkst) 663,77 733,54 825,42 869, 98 Ar pasažieru kuģiem CSP 2004 2005 2006 2007 2008 2009 Pieaug un prāmjiem iebraukušo pasažieru 113 155 93 516 121 400 218 261 246 634 340 931 skaits Rīgas ostā Ar pasažieru kuģiem CSP 2004 2005 2006 2007 2008 2009 Pieaug un prāmjiem izbraukušo 116 259 101 679 125 485 223 653 256 960 350 305 pasažieru skaits no Rīgas ostas Rīgas lidostā CSP 2004 2005 2006 2007 2008 2009 Pieaug iebraukušo pasažieru skaits 526 611 939 081 1 242 934 1 577 640 1 838 798 2 013 331 No Rīgas lidostas CSP 2004 2005 2006 2007 2008 2009 Pieaug izbraukušo pasažieru skaits 533773 938380 1251901 1582895 1852301 2 051 425 Tiešo regulāro reisu Lidosta 2004 2005 2006 2007 2008 2009 Pieaug galapunktu skaits „Rīga” no Rīgas lidostas 30 37 46 60 66 79 (kopā) Pilsētas kredītreitings Standard 2004 2005 2006 2007 2008 2009 Paaugstinās, & Poor’s BBB-/ BBB BBB BBB BBB- BB nav Stable/ /Stable/ /Stable/ /Stable/ /Negative/ /Negative/ zemāks A3 A3 A3 A3 A3 B kā Latvijā Moody’s 2006 2007 2008 2009 Paaugstinās, nav A2 A2 A3 Baa3 zemāks kā latvijāTendence Novērtējums Pieaugums ar Samazinājums ar Pieaugums ar Samazinājums ar pozitīvu vērtējumu pozitīvu vērtējumu negatīvu vērtējumu negatīvu vērtējumu30
    • Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam prioritārie stratēģiskie mērķi PM 4 DZĪVE PILSĒTĀ AR KVALITATĪVĀM APKAIMĒM U4.1. Attīstīt esošajam pilsētas centram pakārtotus apkaimju apakšcentrus U4.2. Nodrošināt kvalitatīvu apkaimju sasniedzamību no un uz pilsētas centru un pietiekamu, kvalitatīvu ielu tīklu. U4.3. Tuvināt pašvaldības pakalpojumus dzīvojamiem rajoniem (apkaimēm) U4.4. Revitalizēt un attīstīt degradētās teritorijas un objektus pilsētā U4.5. Uzlabot apkaimju estētisko un pilsētvides kvalitāti U4.6. Nodrošināt pilsētas teritorijas ar nepieciešamajiem inženiertīkliem U4.7. Nodrošināt pilsētas teritoriju racionālu un ilgtspējīgas attīstības principiem atbilstošu izmantošanu U4.8. Izveidot kvalitatīvas atpūtas vietas pilsētniekiem Paaugstinot pilsētas dzīvojamo apkaimju palielināt. Starp dažādām degradētajām teritorijām daudzfunkcionalitāti un uzlabojot publiskās ārtelpas īpaša uzmanība jāpievērš Rīgas ūdensmalām, kuras kvalitāti, varētu panākt to, ka iedzīvotāji daudz vairāk patlaban pārsvarā ir ļoti nesakārtotas, nepievilcīgas laika pavada savā dzīvojamā apkaimē, tādējādi teritorijas, taču ar lielu attīstības potenciālu. samazinot slodzi uz Rīgas centru, sevišķi transporta Ūdensmalu teritoriju sakārtošana var sekmēt gan jomā. Rīgas ekonomisko attīstību, gan pašas pilsētvides kvalitātes uzlabošanos un iedzīvotāju pieaugošo Migrācija ir viens no iedzīvotāju skaitu apmierinātību ar to. ietekmējošajiem faktoriem. Atkarībā no migrācijas rakstura ir nepieciešams izdarīt gan stratēģiskus, Ņemot vērā stratēģisko mērķi – veidot cilvēkam gan operatīvus grozījumus attīstības plānos. Pilsētas draudzīgu dzīvojamo apkaimi, ir būtiska teritorijas ekonomisko potenciālu ietekmē iedzīvotāju skaits. līdzsvarota izmantošana. Tomēr līdz šim attiecīga Iedzīvotāju skaita prognozēšana un dinamika ir uzskaite nav veikta, tāpēc šie indikatori pārvietojami svarīga arī daudzu funkciju attīstības plānu izstrādei. pie nākotnē ieviešamajiem. Iedzīvotāju apmierinātība Šim indikatoram ir statistiskā bāze, un tas ir vienkārši ar savas dzīvojamās apkaimes vidi (zaļās teritorijas, kontrolējams. rekreācijas teritorijas, teritoriju proporcijas, iedzīvotāju blīvums, sociālo un komerciālo pakalpojumu Degradētās teritorijas3 ir ne tikai pilsētbūvniecības, pieejamība, transporta efektivitāte) ir viens no bet arī sociāla problēma. Nelabvēlīga vide degradē galvenajiem pašvaldības darba mērķiem. Minētie cilvēka personību un veido bāzi antisabiedrisku indikatori dzīvojamo apkaimju aspektā labi parādīs, elementu attīstībai. Par ilgtermiņa mērķi jāizvirza kurās dzīvojamās apkaimēs mērķis (apmierinātība) pilnīga pašreizējo degradēto teritoriju atveseļošana un ir sasniegts, kurās pilnībā vēl nav sasniegts un līdz jaunu degradēto teritoriju veidošanās nepieļaušana. kādam līmenim sasniegts. Radītājs iegūstams, Vēsturisko ēku arhitektoniskais un tehniskais līmenis veicot regulāras aptaujas. arī nosaka pilsētvides kvalitāti. Tam uzlabojoties, uzlabojas arī iedzīvotāju dzīves apstākļi, un pilsēta kļūst pievilcīga tūristiem, kuru plūsmu Rīga vēlas3 Pie degradētām teritorijām pieder piesārņotās, potenciāli piesārņotās un/vai kādreiz saimnieciski izmantotas un apbūvētas teritorijas, kuras pašreiz ir pamestas vai nepilnvērtīgi izmantotas. 31
    • Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam prioritārie stratēģiskie mērķi Rādītājs Datu avots Iepriekšējo periodu vērtības, gads Tendence Tendence Plānotais pret pret ilgtermiņa iepriekšējo iepriekšējo attīstības gadu gadu virziens vidējo rādītāju Iedzīvotāju CSP 2004 2005 2006 2007 2008 2009 Samazināšanās skaits temps (gada sākumā) 735 241 731 762 727 578 722 485 717 371 713 016 palēninās Migrācijas CSP 2004 2005 2006 2007 2008 Pieaug saldo uz 1000 -0,55 -1,9 -3,35 -3,94 -3,90 iedzīvotājiem Apbūvētās Regulāra 2007 2008 Pozitīva vides kvalitāte vienotā vērtējuma Rīgā kopumā socioloģiskā 64,7% 52,6% % paaugstinās aptauja/ SKDS Apbūvētās Regulāra Pozitīva vides vienotā 2007 2008 vērtējuma kvalitāte socioloģiskā % paaugstinās savā aptauja/ 53,6% 51,5% mikrorajonā SKDS Iedzīvotāju CSP 2004 2005 2006 2007 2008 2009 Pieaug blīvums uz visu Rīgas 2 418 2 407 2 393 2 376 2 359 2 353,2 teritoriju Iedzīvotāju CSP 2004 2005 2006 2007 2008 Pieaug blīvums (aprēķini uz sauszemes PAD) 2 857 2 844 2 828 2 808 2 788 teritorijuTendence Novērtējums Pieaugums ar Samazinājums ar Pieaugums ar Samazinājums ar pozitīvu vērtējumu pozitīvu vērtējumu negatīvu vērtējumu negatīvu vērtējumu32
    • Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam stratēģiskie mērķiSTRATĒĢISKIEMĒRĶI (M)M5ĢIMENISKA, VESELĪGA UN AKTĪVASABIEDRĪBAU5.1. Atbalstīt ģimenes, ģimenes vērtības, veicināt dzimstībuU5.2. Uzlabot veselības aprūpes pieejamībuU5.3. Uzlabot slimību profilaksi, popularizēt veselīgu dzīvesveiduU5.4. Organizēt un atbalstīt tautas sporta pasākumus dažādām mērķa grupāmU5.5. Veicināt sporta organizāciju darbībuU5.6. Veicināt sporta un aktīvās atpūtas infrastruktūras sakārtošanu un attīstībuU5.7. Atbalstīt augstu sasniegumu sportuRīgā ir liels to ģimeņu īpatsvars, kurās ir tikai viens no attīstību ir grūti nodrošināt. Lielajam nepilno ģimeņuvecākiem, liels pamesto bērnu un vientuļu pensijas skaitam ir vairāki iemesli, taču arī pašvaldība varvecuma cilvēku skaits. Šie fakti norāda uz to, ka dot savu ieguldījumu šīs problēmas risināšanāir pamats runāt par nepieciešamību nostiprināt (nodrošinot mājokļa pieejamību un kvalitāti,ģimenes vērtības. Ģimene ir sabiedrības pamats, nodarbinātību, apkarojot kaitīgos ieradumus), tāpēctātad tās stiprināšana un atbalstīšana ir sabiedrības nepilno ģimeņu skaita samazināšanās (vai vismazveselības un labklājības priekšnoteikums. Stiprinot nepieaugšana) ir uzskatāma par mērķi.ģimeni, tiek veicināts tas, ka bērni kļūst parpilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem, kuri drīzumā Rīgas pašvaldība aktīvi piedalās vienotaspaši veidos savu un savas pilsētas dzīvi, un ka iedzīvotāju veselības veicināšanas, ārstniecības unpilsētā būs mazāk vientuļu pensijas vecuma cilvēku, rehabilitācijas programmas izstrādē un realizācijā.kam nepieciešama sabiedrības palīdzība. Rīgā salīdzinājumā ar citām Eiropas pilsētām mirstība ir augsta, tomēr pēdējā laikā ir vērojama tāsRīgā ir negatīvs iedzīvotāju dabiskais pieaugums, samazināšanās tendence. Arī iedzīvotāju dabiskaiskas ietekmē un ietekmēs darbaspēka bilanci un pieaugums ir negatīvs. Tāpat paredzamais vidējaispilsētas attīstības spējas. Šis negatīvais rādītājs ir dzīves ilgums liecina par to, ka relatīvi daudzsaistīts ne tikai ar īsu vidējo mūžu, bet arī ar zemo cilvēku mirst jau ekonomiskās aktivitātes vecumā.dzimstības līmeni. Cēloņi – neveselīgs dzīvesveids un vardarbība. Šāda indikatora iekļaušana stratēģijā ļauj izvērtēt, cikSociologi pastāvīgi atgādina, ka nepilnās ģimenēs iedarbīgi ir sabiedrības veselības un dzīves apstākļu(kurās ir tikai viens no vecākiem) bērna pilnvērtīgu uzlabošanas pasākumi.33
    • Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam stratēģiskie mērķiZīdaiņu mirstības rādītājs kompleksi atspoguļo Sirds un asinsvadu slimības, kā arī ļaundabīgiesabiedrības veselības un primārās veselības audzēji ietekmē sabiedrību šādā ziņā: augsti iraprūpes stāvokli un ir labs ilgtermiņa indikators, letāla iznākuma rādītāji, turklāt tas attiecas arī uzvērtējot pašvaldības pūliņus šajā jomā. ekonomiskās aktivitātes vecuma cilvēkiem, ļoti augstas ir ārstēšanās izmaksas. Veselīgu dzīvesveiduTuberkuloze ir slimība, kas lielā mērā saistīta ar veicinoši pasākumi, vides tīrība, labi dzīves un darbasliktiem dzīves apstākļiem (nabadzība, klaiņošana, apstākļi zināmā mērā palīdz mazināt risku saslimt.mājokļa trūkums). Tā ir infekcijas slimība, tātad Smēķēšana ir viens no iemesliem, kas izraisa sirdsbīstama apkārtējiem. Ārstēšanas izmaksas ir ļoti un asinsvadu slimības, kā arī ļaundabīgos audzējus.augstas. Tāpēc tuberkulozes slimnieku skaita krasa Smēķētāju skaita samazināšana ir uzdevums, kamsamazināšana ir viens no prioritārajiem mērķiem, pastāvīgi jābūt pilsētas varas struktūru uzmanībaskas nepavisam neattiecas tikai uz ārstniecības lokā. Pilsētniekiem raksturīgais mazkustīgaisiestādēm. dzīvesveids rada arī liekā svara problēmas, kas savukārt kļūst par cēloni sirds un asinsvadu slimībām. Tāpēc no pilsētas pārvaldīšanas stratēģisko mērķu viedokļa fizisko aktivitāšu veicināšana ir nepieciešama sabiedrības veselības uzlabošanai.34
    • Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam stratēģiskie mērķi Rādītājs Datu avots Iepriekšējo periodu vērtības, gads Tendence Tendence Plānotais pret pret ilgtermiņa iepriekšējo iepriekšējo attīstības gadu gadu virziens vidējo rādītāju Mājsaimniecības rīcībā CSP 2004 2005 2006 2007 2008 Pieaug esošais ienākums (vidēji uz vienu mājsaimniecības 135,24 146,12 201,03 285,48 309,37 locekli, LVL) Vidējie ienākumi uz vienu CSP 2004 2005 2006 2007 2008 Pieaug mājsaimniecības locekli, attiecībā pret iztikas 1,37 1,39 1,72 2,15 1,93 minimumu valstī Mājsaimniecības patēriņa CSP 2004 2005 2006 2007 2007 2008 Samazinās izdevumu struktūra (kopā) % 62,1% 60,5% 60,3% 58,6% 58,6 58,7 - Pārtika un bezalkoholiskie dzērieni - Mājoklis, ūdens, elektroenerģija, gāze un cits kurināmais - Veselība - Transports - Sakari Dabiskais pieaugums uz CSP 2004 2005 2006 2007 2008 Pieaug 1000 iedzīvotājiem -4,2 -3,8 -3,7 -3,2 -2,2 Jaundzimušo vidējais CSP 2004 2005 2006 2007 Pieaug paredzamais mūža ilgums sievietēm 77,8 77,9 77,3 77,1 Jaundzimušo vidējais CSP 2004 2005 2006 2007 Pieaug paredzamais mūža ilgums vīriešiem 67,9 67,4 66,55 66,62 Zīdaiņu mirstība uz 1000 CSP 2004 2005 2006 2007 2008 Samazinās dzīvi dzimušajiem 6,1 6 5,2 6,2 5,1 Iedzīvotāju īpatsvars, CSP 2004 2005 2006 2007 Pieaug kas vērtē savu veselības stāvokli kā ļoti labu un 38,6% 35,9% 44,0% 42,7% labu Iedzīvotāju īpatsvars, CSP 2004 2005 2006 16,3% Samazinās kas vērtē savu veselības stāvokli kā sliktu un ļoti 12,9% 20,0% 17,8% sliktu Saslimstība ar narkotisko CSP 2004 2005 2006 2007 2008 Samazinās un psihisko vielu atkarību - gada laikā ņemti uzskaitē 85 103 125 208 210 ar pirmoreiz dzīvē noteiktu diagnozi - uz 100 000 iedzīvotājiem CSP 2004 2005 2006 2007 2008 Samazinās 11,6 14,1 17,2 28,9 29,4 - gada beigās uzskaitē CSP 2004 2005 2006 2007 2008 Samazinās esošo personu skaits 1 430 1 219 1 336 1 536 1 731 - uz 100 000 iedzīvotājiem CSP 2004 2005 2006 2007 2008 Samazinās 195,4 167,5 184,9 214,1 242,7 Saslimstība ar alkoholismu CSP 2004 2005 2006 2007 2008 Samazinās - gada laikā ņemti uzskaitē 988 917 1 133 1 060 886 ar pirmoreiz dzīvē noteiktu diagnozi - uz 100 000 iedzīvotājiem CSP 2004 2005 2006 2007 2008 Samazinās 134,7 125,7 156,3 147,2 123,9 - gada beigās uzskaitē CSP 2004 2005 2006 2007 2008 Samazinās esošo personu skaits 4 985 5 289 5 831 6 002 5 896Tendence Novērtējums Pieaugums ar Samazinājums ar Pieaugums ar Samazinājums ar pozitīvu vērtējumu pozitīvu vērtējumu negatīvu vērtējumu negatīvu vērtējumu35
    • Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam stratēģiskie mērķiRādītājs Datu avots Iepriekšējo periodu vērtības, gads Tendence Tendence Plānotais pret pret ilgtermiņa iepriekšējo iepriekšējo attīstības gadu gadu vidējo virziens rādītāju- uz 100 000 iedzīvotājiem CSP 2004 2005 2006 2007 2008 Samazinās 681,2 726,9 807,1 836,7 826,9HIV inficēšanās gadījumu CSP 2004 2005 2006 2007 2008 Samazināsskaits (uz 100 000iedzīvotājiem) 32,6 27,5 30,3 35,1 31,5Nāves gadījumi, kuru CSP 2004 2005 2006 2007 2008 Samazināscēlonis ir asinsrites (sirds unasinsvadu) slimības, uz 100 749,3 714,8 743 757,2 705,5000 iedzīvotājiem Nāves gadījumi, kuru cēlonis CSP 2004 2005 2006 2007 2008 Samazinās ir ļaundabīgi audzēji, uz 100 000 iedzīvotājiem 264,6 268,1 272,8 260,7 263 Iedzīvotāju saslimstība ar CSP 2004 2005 2006 2007 2008 Samazinās aktīvo tuberkolozi - slimnieku skaits ar pirmoreiz 429 377 378 347 305 noteiktu diagnozi - uz 100 000 iedzīvotājiem CSP 2004 2005 2006 2007 2008 Samazinās 58,5 51,7 52,1 48,2 42,6 - gada beigās uzskaitē CSP 2004 2005 2006 2007 2008 Samazinās esošo personu skaits 617 569 462 443 373 - uz 100 000 iedzīvotājiem CSP 2004 2005 2006 2007 2008 Samazinās 84,3 78,2 63,9 61,8 52,2 Mājsaimniecības vidējais CSP 2004 2005 2006 2007 2008 2009 Pieaug lielums (mājsaimniecības locekļu vidējais skaits) 2,4 2,38 2,42 2,38 2,39 2,36 Vidējais bērnu skaits CSP 2004 2005 2006 2007 2008 Pieaug, nav mājsaimniecībā zemāks par 0,41 0,39 0,39 0,39 0,38 vidējo latvijā Dzimušo skaits uz 1000 CSP 2004 2005 2006 2007 2008 Pieaug iedzīvotājiem 9,1 9,7 10,3 11 11,3 Mājsaimniecību, kas sastāv CSP 2004 2005 2006 2007 Samazinās uz no viena pieaugušā ar mājsaimniecību, bērniem, īpatsvars (% no 3,8% 3,7% 4,5% 4,6% kas sastāv mājsaimniecību kopskaita) no diviem pieaugušajiem ar bērnu, rēķina Mājsaimniecību, kas sastāv CSP 2004 2005 2006 2007 Samazinās uz no vienas personas, īpatsvars mājsaimniecības (% no mājsaimniecību 24,8% 25,9% 23,5% 26,2% locekļu skaita kopskaita) pieauguma rēķina Reģistrēto laulību skaits uz CSP 2004 2005 2006 2007 2008 Pieaug 1000 iedzīvotājiem 5,3 6,2 7,2 7,3 6,0 Šķirto laulību skaits uz 1000 CSP 2004 2005 2006 2007 2008 Samazinās iedzīvotājiem 2,7 3 3,6 3,5 3,0Tendence Novērtējums Pieaugums ar Samazinājums ar Pieaugums ar Samazinājums ar pozitīvu vērtējumu pozitīvu vērtējumu negatīvu vērtējumu negatīvu vērtējumu36
    • Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam stratēģiskie mērķiM6SOCIĀLI ATBALSTĪTA UN APRŪPĒTASABIEDRĪBAU6.1. Nodrošināt sociālos pakalpojumus bērniem un ģimenēm ar bērniemU6.2. Sniegt sociālo palīdzību personām/ģimenēm ar zemiem ienākumiemU6.3. Nodrošināt personu ar īpašām vajadzībām sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju Nodrošināt pensijas vecuma personu un personu ar invaliditāti sociālo aprūpi un sociāloU6.4. rehabilitācijuU6.5. Veicināt atbalsta sistēmas izveidi krīzes situācijās nonākušām personāmU6.6. Veicināt personu pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās iekļaušanos sabiedrībāU6.7. Veicināt sociāli izstumto iedzīvotāju un iedzīvotāju ar īpašām vajadzībām nodarbinātībuU6.8. Veicināt bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu audzināšanu ģimenēsU6.9. Veicināt atbalstu bezdarbniekiemU6.10. Veicināt sociālo pakalpojumu attīstību bezpajumtniekiemU6.11. Nodrošināt kvalitatīvu sociālo pakalpojumu sniedzējinstitūciju darbību un attīstībuKaut arī demokrātiskā sabiedrībā cilvēks pats jau tagad sniedz plašu sociālo pakalpojumu klāstuir atbildīgs par savu labklājību, tomēr valstij un (sociālā aprūpe, sociālā rehabilitācija un sociālaispašvaldībai ir jārūpējas par personām, kuras pašu darbs), taču globālās ekonomiskās kataklizmasspēkiem nespēj sevi nodrošināt vai pārvarēt īpašas būs pārbaude tam, cik elastīgi kopumā pozitīvidzīves grūtības un ne no viena cita nesaņem vērtējamā sociālā atbalsta sistēma spēs reaģēt uzpietiekamu palīdzību, lai varētu attīstīt pašpalīdzības nelabvēlīgajām ārējām pārmaiņām.spēju un integrēties sabiedrībā. Rīgas pašvaldība37
    • Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam stratēģiskie mērķi Rādītājs Datu avots Iepriekšējo periodu vērtības, gads Tendence Tendence Plānotais pret pret ilgtermiņa iepriekšējo iepriekšējo attīstības gadu gadu vidējo virziens rādītāju Iedzīvotāju vērtējums Regulāra vienotā 2008 Pozitīvā vērtējuma par sociālo problēmu socioloģiskā aptauja/ % paaugstinās risināšanu pilsētā SKDS 45,2% Sociālo pakalpojumu Regulāra vienotā 2008 Pozitīvā vērtējuma saņēmēju vērtējums par socioloģiskā aptauja/ % paaugstinās sociālo aprūpi pilsētā SKDS 47,4% Sociālās palīdzības un Regulāra vienotā 2007 2008 Pozitīvā vērtējuma sociālo pakalpojumu socioloģiskā aptauja/ % paaugstinās kvalitāte SKDS 34,8% 45,9% Sociālās palīdzības un Regulāra vienotā 2007 2008 Pozitīvā vērtējuma sociālo pakalpojumu socioloģiskā aptauja/ % paaugstinās pieejamība SKDS 41,8% 48,9% Mājas aprūpē RD Labklājības 2004 2005 2006 2007 2008 2009 Samazinās, aprūpējamo personu departamenta dati vērtē kontekstā skaits kopā 1 597 1 948 2 369 4 147 3 946 3 942 ar vajadzību (īpatsvars pret vajadzību) Dienas aprūpes centros RD Labklājības 2004 2005 2006 2007 2008 2009 Samazinās, aprūpēto iedzīvotāju departamenta dati vērtē kontekstā skaits 732 789 911 885 2 578 2 676 ar vajadzību (īpatsvars pret vajadzību) Krīzes centros RD Labklājības 2004 2005 2006 2007 2008 2009 Vērtē kontekstā pakalpojumu saņēmēju departamenta dati Ar vajadzību skaits 134 163 298 348 300 353 (īpatsvars pret vajadzību) Iemītnieku skaits bērnu- RD Labklājības 2004 2005 2006 2007 2008 2009 Vērtē kontekstā bāreņu sociālās aprūpes departamenta dati ar vajadzību centros un pašvaldības 979 944 926 739 746 635 (īpatsvars pret bērnu namos gada vajadzību) sākumā Iemītnieku skaits RD Labklājības 2004 2005 2006 2007 Vērtē kontekstā specializētos bērnu departamenta dati Ar vajadzību sociālās aprūpes un 82 84 82 76 (īpatsvars rehabilitācijas centros Pret vajadzību) gada sākumā Iemītnieku skaits veco RD Labklājības 2004 2005 2006 2007 2008 2009 Vērtē kontekstā ļaužu un personu departamenta dati Ar vajadzību ar fiziska un garīga 1 424 1 324 1 548 1 585 1 641 1 687 (īpatsvars rakstura traucējumiem Pret vajadzību) pansionātos un specializētos sociālās aprūpes un rehabilitācijas valsts centros gada sākumā Personas, kuras RD Labklājības 2004 2005 2006 2007 2008 2009 Vērtē kontekstā izmantojušas departamenta dati Ar vajadzību patversmes/ 1716 2019 2272 2262 1949 2597 (īpatsvars naktspatversmes Pret vajadzību) pakalpojumusTendence Novērtējums Pieaugums ar Samazinājums ar Pieaugums ar Samazinājums ar pozitīvu vērtējumu pozitīvu vērtējumu negatīvu vērtējumu negatīvu vērtējumu38
    • Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam stratēģiskie mērķiM7AUGSTAS PIEVIENOTĀS VĒRTĪBASEKONOMIKAU7.1. Veicināt augstas pievienotās vērtības nozaru attīstībuU7.2. Veidot zinātniski tehnoloģiskos parkus un veicināt komunikāciju starpnozaru līmenīU7.3. Veicināt radošo industriju attīstībuU7.4. Veicināt pētniecības ideju komercializācijuParalēli ekonomikas ģeogrāfiskajam balstam – Pašreizējās pilsētas ekonomikas attīstības tendencesAustrumu-Rietumu un Dienvidu-Ziemeļu saiknei– norāda, ka ir jāpievērš sevišķa uzmanība centieniemotrs dzinējspēks neapšaubāmi būs darbības ar palielināt rūpniecības pievienoto vērtību, jo pretējiaugstu pievienoto vērtību gan ražošanas, gan pakalpojumu nozarēm, kuras, kā jau iepriekš teikts,pakalpojumu jomā. ir vērstas uz iekšējā pieprasījuma apmierināšanu, augstas pievienotās vērtības rūpniecības produkcijasViens no būtiskākajiem faktoriem ir Rīgas kā inovāciju eksports attiecīgi kalpotu kā multiplikatīvs efektsun jaunu zinību radīšanas centra potenciāls, pilsētas ekonomikas attīstībai. Tas nodrošinātukas patlaban tiek izmantots ļoti minimāli. Dažādi ne tikai šajās rūpniecības nozarēs strādājošos arzinātniskie risinājumi maina tirgus konjunktūru, tāpēc augstiem ienākumiem, bet arī stimulētu dažādusvarīgākais pilsētas uzdevums ir sagatavot augsta veidu pakalpojumu sektora nozaru (loģistikas,līmeņa speciālistus, kas būtu spējīgi jaunradītās mazumtirdzniecības, finanšu pakalpojumu) attīstību,tehnoloģijas (idejas) komercializēt un pārdot tālāk kā arī palielinātu pilsētas un pašvaldības nodokļuglobālajā tirgū. Latvijā kopš neatkarības atgūšanas ienākumu daļu. Šā iemesla dēļ var atzīt, ka tiešiir pakāpeniski palielinājies studējošo skaits. Rīgā augstas pievienotās vērtības rūpniecības nozarustudē ap 100 tūkstošiem studentu gan no Latvijas attīstība var kalpot kā ļoti būtisks faktors Rīgasgan ārvalstīm, un Rīgā atrodas 27 no Latvijas 34 pilsētas ekonomiskās attīstības un konkurētspējasaugstākās izglītības iestādēm. Ņemot vērā šos faktus, stiprināšanas kontekstā, jo pašreizējās attīstībasRīgai ar savu izglītības bāzi ir visi priekšnoteikumi, tendences jau liecina par zināmu pakalpojumu tirgulai tā varētu kļūt par vismaz Baltijas mēroga centru, piesātinājumu.piemēram, biotehnoloģiju, farmācijas vai specifiskāsfizikas jomās. Rādītājs Datu avots Iepriekšējo periodu vērtības, gads Tendence Tendence pret Plānotais pret iepriekšējo ilgtermiņa iepriekšējo gadu vidējo attīstības gadu rādītāju virziens Kopējā pievienotā vērtība, CSP 2004 2005 2006 2007 Pieaug (faktiskās cenās, tūkst. LVL) 3 872 421 4 600 844 5 416 425 7 100 959 IKP pieaugums,%, CSP 2004 2005 2006 2007 Stabils- pret iepriekšējo gadu pieaug 20,39% 20,12% 18,95% 30,15% Darbaspēka CSP, 2004 2005 2006 2007 Pieaug produktivitāte PAD (pievienotā vērtība/ Ekonomikas 10,7 12,6 14,21 18,39 strādājošo skaits) pārvaldes tūkst. Ls aprēķiniTendence Novērtējums Pieaugums ar Samazinājums ar Pieaugums ar Samazinājums ar pozitīvu vērtējumu pozitīvu vērtējumu negatīvu vērtējumu negatīvu vērtējumu39
    • Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam stratēģiskie mērķiM8AUGOŠA, DAUDZVEIDĪGA UN PARTNERĪGAEKONOMIKAU8.1. Veicināt kvalitatīvas infrastruktūras attīstību un pieejamību uzņēmējiemU8.2. Atbalstīt mazo un vidējo uzņēmumu veidošanos un attīstībuU8.3. Veicināt sadarbību starp Rīgas pašvaldību, valsts institūcijām un privāto sektoruU8.4. Veicināt investīciju piesaistiU8.5. Veicināt nodarbinātību, atbalstīt jaunu darba vietu izveidošanu un esošo saglabāšanuU8.6. Veicināt iedzīvotāju pievēršanos komercdarbībaiViens no stabilas ekonomikas balstiem ir tās Aktīvo uzņēmumu skaits raksturo vairākusdaudzveidība. Konkurētspēja un to ietekmējošo sabiedrības attīstības procesus un faktorus:faktoru veiksmīga izmantošana Rīgas pilsētas cilvēku gatavību un spēju patstāvīgi gādāt parilgtermiņa mērķu realizācijai, neapšaubāmi, ir savu labklājību, sabiedrības un pārvaldes institūcijuatkarīga arī no pašā Rīgā notiekošajiem procesiem. attieksmi pret uzņēmējiem, vienpusīgas attīstībasPilsētas attīstība un konkurētspējas veicināšana risku, jo konkurence spiež meklēt daudzveidīgasnav atkarīga tikai no vienas iesaistītās puses. Proti, darbības jomas.pilsētas veiksmīgas turpmākās attīstības labad irnepieciešams dialogs, kurā būtu iesaistītas visas Ražošanas un pakalpojumu daudzveidība liecinapuses (uzņēmēji, pašvaldības iestādes, valsts par vispusīgi attīstītu tautsaimniecību un riskaiestādes, dažādas sabiedriskās organizācijas un sadalīšanu. Šādam indikatoram būtu tikai informatīvacitas institūcijas), jo katra no tām ietekmē kādu loma, proti, pateicoties tam, pilsētas vadība redzētuno konkurētspēju noteicošajiem faktoriem. Tikai tendences un varētu mēģināt tirgus procesusdarbošanās kopīgās, visas pilsētas interesēs var ietekmēt, ja attīstība kļūtu pārāk vienpusīga.garantēt vēlamā rezultāta sasniegšanu iespējami Pilsētas attīstības procesa sekmīgākai nodrošināšanaiīsākā laika periodā. ir nepieciešama kvalitatīva ekonomiskā vide, kurāIekšzemes kopprodukta dinamika ir viens no līdzdarbotos gan pašvaldība, gan valsts, gan privātaispopulārākajiem ekonomiskās attīstības rādītājiem. sektors. Partnerīgums ir īpaši nepieciešams lieluLatvijas un Rīgas gadījumā ir svarīgi to salīdzināt ar attīstības projektu realizācijā, kuru mērogi pārsniedzES vidējo rādītāju un attiecīgi definēt sasniedzamos pašvaldības kompetenci, finanšu resursus, unmērķus. tie ir būtiski ne tikai rīdziniekiem. Publiskā privātā partnerība būs sekmīga tad, ja sabiedriskā un privātā sektora spēlētāju stiprās puses viena otru papildinās, kas izriet no to ekonomisko stimulu, organizāciju kultūras un kompetences atšķirībām.40
    • Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam stratēģiskie mērķi Rādītājs Datu Iepriekšējo periodu vērtības, gads Tendence Tendence Plānotais avots pret pret ilgtermiņa iepriekšējo iepriekšējo attīstības gadu gadu virziens vidējo rādītāju IKP Rīgā (faktiskajās CSP 2004 2005 2006 2007 Vienmērīgi pieaug cenās, tūkstošos LVL) 4 321 466 5 190 886 6 174 8 036 228 398 IKP uz vienu CSP 2004 2005 2006 2007 Pieaug iedzīvotāju, LVL 5 892 7 114 8 516 11 123 Ekonomiskās aktivitātes CSP 2004 2005 2006 2007 2008 Pieaug līmenis (Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji (15-74)) 403,3 397,9 404,9 409,8 412,8 Ekonomiski aktīvo CSP 2004 2005 2006 2007 2008 Pieaug tirgus statistikas vienību skaits (komersanti 38080 40573 44445 48569 48180 (individuālie komersanti un komercsabiedrības), pašnodarbinātas personas, zemnieku un zvejnieku saimniecības) Ekonomiski aktīvās tirgus CSP 2004 2005 2006 2007 2008 Pieaug statistikas vienības uz 1000 iedzīvotājiem 51,9 55,6 61,3 67,2 67,16  Pašnodarbināto CSP 2004 2005 2006 2007 2008 Pieaug personu un individuālo komersantu skaits 9461 10036 11758 13142 11805  Strādājošo mēneša CSP 2004 2005 2006 2007 2008 2009 Pieaug vidējā darba samaksa bruto, LVL 237 280 347 452 542 529 Strādājošo mēneša vidējā CSP 2004 2005 2006 2007 2008 2009 Pieaug darba samaksa neto, LVL 168 199 247 322 393 389 Strādājošo mēneša vidējā CSP 2004 2005 2006 2007 2008 2009 Pieaug darba samaksa neto, pret iztikas minimumu Latvijā 1,7 1,89 2,11 2,42 2,45 2,31 Iedzīvotāju ekonomiskās CSP 2004 2005 2006 2007 2008 Stabils, pieaug aktivitātes līmenis 68,4 67,7 69,4 70,8 72,1 Reģistrētā bezdarba NVA 2004 2005 2006 2007 2008 2009 Nepieaug līmenis, gada beigās, % 4,5 4,4 3,8 3,1 5,2 12,1 Sieviešu īpatsvars NVA 2004 2005 2006 2007 2008 2009 Jāvērtē kontekstā reģistrēto bezdarbnieku ar kopējo skaitā, gada sākumā 63,1 62,8 64,6 64,8 65,1 52,6 bezdarbnieku skaitu Džini koeficients CSP 2004 2005 2006 2007 Samazinās 0,3 0,331 0,383 0,33Tendence Novērtējums Pieaugums ar Samazinājums ar Pieaugums ar Samazinājums ar pozitīvu vērtējumu pozitīvu vērtējumu negatīvu vērtējumu negatīvu vērtējumu41
    • Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam stratēģiskie mērķiM9ĒRTI UN ĀTRI SASNIEDZAMA PILSĒTAU9.1. Pilnveidot transporta sistēmu un uzlabot satiksmes drošībuU9.2. Attīstīt pilsētas transporta infrastruktūruU9.3. Pielāgot ielu infrastruktūru un sabiedrisko transportu cilvēkiem ar kustību traucējumiem un pārvietošanās grūtībāmU9.4. Veidot un attīstīt velotransporta infrastruktūruU9.5. Nodrošināt sabiedriskā transporta prioritāti kopējā pilsētas transporta sistēmā, paredzot sliežu transportu kā mugurkaulu sabiedriskā transporta sistēmāU9.6. Attīstīt inteliģento satiksmes vadības sistēmuTransporta problēma pilsētā ir viena no aktualitātēm, uzmanību velotransporta izmantošanai. Kvalitatīvaspar ko liecina 2004. gadā akcijas „Es daru Rīgu” velotransporta infrastruktūras (veloceliņi, velojoslas,laikā veiktās sabiedrības aptaujas rezultāti. velosipēdu novietnes) trūkums ir būtisks šķērslisRīgas teritorijas plānojuma 2006.–2018. gadam velotransporta attīstībai Rīgā.ietvaros izstrādātā perspektīvā transporta shēma irmaksimālais variants, kas norāda vēlamo transportu, Vidējais laiks, kas tiek patērēts vienam braucienam,lielceļus, maģistrāles, tiltus un apbūves teritorijas. liecina par vairāku šādu vitāli svarīgu pilsētasReālo situāciju ietekmēs attīstības secība, investoru stratēģisko mērķu sasniegšanas gaitu: darbavietuintereses, Rīgas finansiālā kapacitāte un daudzi un dzīvesvietu izvietojuma saskaņotība, transportaciti neparedzami faktori. Balstoties uz pašreizējās plūsmas pienācīga organizācija, sabiedriskāsatiksmes analīzi, ir izvirzīti konkrēti uzdevumi un transporta efektivitāte. Visu šo faktoru uzlabošananoteikti attiecīgi indikatori ilgtermiņa sasniegumu ļautu ietaupīt pilsētnieku laiku, naudu un enerģiju.mērīšanai. „Draudzīgas” pilsētas tēls veidojas cilvēku uztverē.Viens no prioritārajiem uzdevumiem, tāpat kā Atsauksmes (apmierinātības līmenis) par informatīvocitās Eiropas pilsētās, ir palielināt to pasažieru rādītāju lietderību, mērķtiecību un skaidrību dodīpatsvaru, kuri pārvietojas ar sabiedriskā transporta priekšstatu par to, kā pilsēta tiek uztverta.līdzekļiem. Tas palīdzētu risināt ar sastrēgumiem un Sabiedrības dzīves līmeni un dzīves filozofiju lielāautomašīnu novietošanu saistītās problēmas, kā arī mērā raksturo attieksme pret cilvēkiem ar īpašāmmazināt transportlīdzekļu izdalītās gāzes apjomu, vajadzībām. Šai iedzīvotāju grupai jādod iespējatādējādi ierobežojot gaisa piesārņojumu. Galvenais piedalīties sabiedrības dzīvē, kas nav iedomājamasabiedriskā transporta popularitātes palielināšanas bez iespējām pārvietoties. Gan sabiedriskānosacījums ir iedzīvotāju apmierinātība ar tā transporta, gan ielu infrastruktūras labs stāvoklispakalpojumiem. Attiecīgi – jo vairāk būs sabiedriskā ievērojami palielina šīs grupas iedzīvotāju iespējas.transporta lietotāju, jo vairāk varēs piesaistīt finanšuresursus tā uzlabošanai.Rīgā nepārtraukti pieaug reģistrēto automašīnuskaits, kas jau tuvojas vairāku Eiropas galvaspilsētulīmenim. Zemās privātā autotransportapārvadātspējas dēļ būtu lietderīgi orientētiesuz arvien pieaugošu sabiedriskā transportaizmantošanu. Savukārt, nolūkā uzlabot videskvalitāti un cilvēku veselību, lietderīgi būtu pievērst42
    • Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam stratēģiskie mērķiRādītājs Datu avots Iepriekšējo periodu vērtības, Tendence pret Plānotais ilgtermiņa gads iepriekšējo gadu attīstības virziensIedzīvotāju vērtējums par Regulāra vienotā 2007 2008 Pozitīvā vērtējuma %sabiedriskā transporta pieejamību socioloģiskā aptauja/SKDS paaugstinās 74% 78%Iedzīvotāju vērtējums par gājēju Regulāra vienotā 2007 2008 Pozitīvā vērtējuma %infrastruktūras (ielas, pārejas utt.) socioloģiskā aptauja/SKDS paaugstināskvalitāti pilsētā 52% 44%Iedzīvotāju vērtējums par Regulāra vienotā 2007 2008 Pozitīvā vērtējuma %sabiedriskā transporta socioloģiskā aptauja/SKDS paaugstināspakalpojumu kvalitāti 59% 59%Tendence Novērtējums Pieaugums ar Samazinājums ar Pieaugums ar Samazinājums ar pozitīvu vērtējumu pozitīvu vērtējumu negatīvu vērtējumu negatīvu vērtējumuM10ZAĻA PILSĒTA AR LABU VIDES KVALITĀTIU10.1. Nodrošināt efektīvu pilsētas dabas un apstādījumu un rekreācijas teritoriju apsaimniekošanu un labiekārtošanuU10.2. Veicināt atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstībuU10.3. Veikt slēgto izgāztuvju sanāciju un rekultivācijuU10.4. Nodrošināt ūdens resursu aizsardzību.U10.5. Veikt pasākumus gaisa kvalitātes uzlabošanaiU10.6. Pilnveidot un uzturēt vides monitoringu un informācijas sistēmasU10.7. Samazināt trokšņu piesārņojumu pilsētāU 10.8. Nodrošināt pilsētas iedzīvotājus ar ES standartiem atbilstošu dzeramo ūdeniU10.9. Nodrošināt meliorācijas pasākumus pilsētāU10.10. Saglabāt bioloģisko daudzveidību RīgāU10.11. Nodrošināt pilsētā labvēlīgu situāciju attiecībā uz bezsaimnieku dzīvniekiem (patversme, klaiņojošo dzīvnieku populācijas kontrole).U10.12. Veicināt videi draudzīgu rīcību iedzīvotāju vidūU10.13. Veicināt siltumenerģijas un elektroenerģijas racionālu izmantošanu43
    • Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam stratēģiskie mērķiViens no pilsētas attīstības pamatmērķiem ir pazemes ūdeņu aizsardzības un apsaimniekošanaskvalitatīva pilsētvide. Lai šo mērķi īstenotu, ir sistēma, kas veicina ilgtspējīgu un racionālunepieciešama dabas vērtību saglabāšana, kā arī ūdens resursu lietošanu, nodrošina to ilgtermiņadegradētās vides atjaunošana un pilnveidošana. aizsardzību un iedzīvotāju pietiekamu apgādi arVides kvalitāte tieši ietekmē cilvēka veselību, kvalitatīvu virszemes un pazemes ūdeni, kā arī ļaujdarbspējas un labklājību. Pilsētas ekonomikai strauji pakāpeniski samazināt prioritāro vielu emisiju unattīstoties, pastiprinās tās negatīvā ietekme uz vidi noplūdi un likvidēt ūdens videi īpaši bīstamu vieluun pasliktinās vides kvalitāte. Eiropas Savienības emisiju un noplūdi.prasībām atbilstošu vides rādītāju sasniegšana unuzturēšana gaisa, ūdens un radīto atkritumu jomā Vides kvalitāti pilsētā nosaka dabas un apstādījumuir viens no galvenajiem pilsētas mērķiem. Pēdējos teritoriju un urbanizēto teritoriju proporcija. Patlabangados plaši tiek lietots jēdziens “ilgtspējīga attīstība”, Rīgā dabas (sauszemes un virszemes ūdens) unkas raksturo ekonomiskās attīstības ciešo saikni apstādījumu teritoriju apjoms ir 40,3%. no kopējāsar vides aizsardzību. Tādējādi tiek nodrošināta pilsētas platības. Meklējot kompromisu ar pilsētaskvalitatīva un līdzsvarota pilsētvide. attīstības virzieniem, pašvaldība apzinās, ka dabas un apstādījumu teritoriju aizņemtā platība var tiktTautsaimniecības attīstības līmeni un sabiedrības samazināta, un tāpēc apņemas nepieļaut augstasattieksmi pret dabas resursiem raksturo atkritumu kvalitātes dabas teritoriju sašaurināšanos unreģenerācijas līmenis. Jo augstāks atkritumu rekultivēt piesārņotās teritorijas, tādējādi veicinotreģenerācijas līmenis, jo mazāks no jauna patērējamo to, ka pilsētas biotopu daudzveidība un bioloģiskādabas resursu daudzums un līdz ar to ilgtspējīgāka vērtība ne tikai saglabāsies, bet, iespējams, pattautsaimniecība. Taču atkritumu reģenerācija ir jau pieaugs. Pie izmantojamiem dabas resursiem šeittrešais solis atkritumu apsaimniekošanas jomā. pieskaitītas arī attīrītās izgāztuvju teritorijas.Vispirms ir svarīgi noteikt kvantitatīvus mērķussaistībā ar ilgtspējīga resursu patēriņa principiem,cenšoties samazināt atkritumu daudzumu tieši torašanās vietā. Rīgā ir jāveido tāda virszemes un44
    • Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam stratēģiskie mērķi Rādītājs Datu avots Iepriekšējo periodu vērtības, gads Tendence Tendence Plānotais pret pret ilgtermiņa iepriekšējo iepriekšējo attīstības gadu gadu virziens vidējo rādītāju Iedzīvotāju viedoklis par Regulāra 2007 2008 Pozitīvā pilsētas tīrību vienotā vērtējuma % socioloģiskā 64,9% 60,6% paaugstinās aptauja/ SKDS Iedzīvotāju vērtējums par Regulāra 2007 2008 Pozitīvā kanalizācijas pieejamība vienotā vērtējuma % mājvietā (vai mājoklis socioloģiskā 84,1% 82,8% paaugstinās pieslēgts centrālajai aptauja/ notekūdeņu sistēmai) SKDS Iedzīvotāju vērtējums par Regulāra 2007 2008 Pozitīvā trokšņu līmeni mikrorajonā vienotā vērtējuma % naktī socioloģiskā 67,5% 70,5% paaugstinās aptauja/ SKDS Iedzīvotāju vērtējums par Regulāra 2007 2008 Pozitīvā trokšņu līmeni mikrorajonā vienotā vērtējuma % dienā socioloģiskā 68,8% 67,9% paaugstinās aptauja/ SKDS Iedzīvotāju vērtējums par Regulāra 2007 2008 Pozitīvā gaisa kvalitāti mikrorajonā vienotā vērtējuma % socioloģiskā 67,6% 63,8% paaugstinās aptauja/ SKDS Iedzīvotāju vērtējums par Regulāra 2007 2008 Pozitīvā dzeramā ūdens kvalitāti vienotā vērtējuma % dzīvesvietā socioloģiskā 65,0% 57,4% paaugstinās aptauja/ SKDS Iedzīvotāju viedoklis par Regulāra 2007 2008 Pozitīvā dabas vides daudzumu un vienotā vērtējuma % kvalitāti socioloģiskā 76,6% 69,3% paaugstinās aptauja/ SKDS Gaisa kvalitāte pilsētā: Reižu RD 2004 2005 2006 2007 2008 Nepārsniedz skaits, kad tiek pārsniegta Vides direktīvā pieļaujamā departaments 139 96* 167 146 132 robežvērtība piesārņojumam ar cietajām daļiņām PM10 Vides piesārņojums ar troksni: RD 2006 2007 2008 To iedzīvotāju daļa (%), kas Vides naktī pakļauti par 55Db (A) departaments 39 39 39 lielākam troksnim Līdzsvarota zemes lietošana RD 2004 2005 2006 2007 Saglabājas pilsētā: Aizsargājamo dabas Vides teritoriju īpatsvars (%); 5 departaments 6,07 6,07 6,07 6,07 dabas liegumi un Piejūras dabas parks) Sašķiroto atkritumu RD Vides 2004 2005 2006 2007 2008 Palielinās daudzums (tūkst.t.) departaments 26 540 28 447 24 182 24 264 24 375Tendence Novērtējums Pieaugums ar Samazinājums ar Pieaugums ar Samazinājums ar pozitīvu vērtējumu pozitīvu vērtējumu negatīvu vērtējumu negatīvu vērtējumu*Mērījumu aparāti nestrādāja pilnu gadu45
    • Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam stratēģiskie mērķiM11DROŠA PILSĒTVIDEU11.1. Veicināt cilvēku drošību pilsētāU11.2. Uzlabot ielu un pagalmu apgaismojumuU11.3. Nostiprināt drošības faktorus pilsētā (pasākumi, akcijas), veicināt iedzīvotāju iesaisti, ziņojot par pārkāpumiem pilsētāU11.4. Paaugstināt drošības uzturētāju darbības efektivitātiU11.5. Veicināt kvalitatīvu policijas pakalpojumu pieejamību sabiedrībaiU11.6. Veidot sociālās programmas, lai mazinātu atkārtotu noziegumu izdarīšanuU11.7. Izveidot Rīgas pilsētas videonovērošanas sistēmu un saistīt to ar citām pašvaldības un valsts iestāžu realizētajām aktivitātēm noziedzības profilaksēU11.8. Veicināt cilvēku drošību atrodoties pie ūdeņiemDrošas pilsētvides radīšana ir viens no galvenajiem drošības statistika zināmā mērā atspoguļo arīpilsētas pārvaldes uzdevumiem. Patlaban Rīgā viena sociālās un nodarbinātības problēmas, kas tāpat irno aktuālākajām problēmām ir drošība uz ielām. Tas viens no noziedzību veicinošiem faktoriem.attiecas gan uz gājējiem un velosipēdistiem, ganautobraucējiem. Šo drošību var uzlabot, attīstot Pašvaldības uzdevums ir veikt profilaktiskusautotransportam, gājējiem un velosipēdistiem pasākumus sabiedriskās drošības nodrošināšanaiparedzēto ceļu infrastruktūru un veidojot atbildīgu pilsētā, koncentrējot uzmanību uz mācību iestāžu unbraukšanas un iešanas kultūru. sabiedrisko pasākumu drošību. Videonovērošanas sistēmas izveide ir būtisks noziedzības profilaksesNoziedzīgu nodarījumu skaits un ārējas iedarbības priekšnoteikumus.faktoru izraisītu nāves gadījumu skaits vispārīgiatspoguļo sabiedrisko drošību vairākos aspektos: Viens no pašvaldības mērķiem ir samazināt atkārtotodarba vide, transporta vide, kriminogēnā situācija, noziegumu skaitu, kas zināmā mērā parādasociālā situācija (pašnāvības). Sabiedrības sabiedrības spēju „labot” sodītos un veidot noattīstības līmeni, dzīvojamo apkaimju draudzīgumu ieslodzījuma atbrīvoto personu uzņemšanai darbaiedzīvotājiem un kriminogēno situāciju arī raksturo dzīvē labvēlīgus apstākļus.noziedzīgu nodarījumu skaits. Pašvaldības uzdevumsir pazemināt kriminālās noziedzības līmeni. Pilsētas46
    • Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam stratēģiskie mērķi Rādītājs Datu avots Iepriekšējo periodu vērtības, gads Tendence Tendence Plānotais pret pret ilgtermiņa iepriekšējo iepriekšējo attīstības gadu gadu virziens vidējo rādītāju Iedzīvotāju vērtējums par Regulāra 2007 2008 Pozitīvā drošību pilsētā vienotā vērtējuma % socioloģiskā 50,6% 47,2% paaugstinās aptauja/ SKDS Noziedzīgu nodarījumu CSP 2004 2005 2006 2007 2008 Samazinās skaits uz 10 000 iedzīvotājiem 350 275 357 349 349 Ceļu satiksmes negadījumu CSDD 2004 2005 2006 2007 2008 Samazinās skaits pilsētas robežās 26 211 21019* 16183* 17848 14014 Ceļu satiksmes CSDD 2004 2005 2006 2007 2008 Samazinās negadījumos ievainoto skaits 2 404 2 161 2123 2331 1932 Ceļu satiksmes CSDD 2004 2005 2006 2007 2008 Samazinās negadījumos bojā gājušo skaits 91 66 70 70 46Tendence Novērtējums Pieaugums ar Samazinājums ar Pieaugums ar Samazinājums ar pozitīvu vērtējumu pozitīvu vērtējumu negatīvu vērtējumu negatīvu vērtējumuM12PILSĒTA AR KVALITATĪVU MĀJOKLIU12.1. Veicināt finansiāli pieejamu mājokļu piedāvājumu pilsētāU12.2. Nodrošināt sociālo mājokļu celtniecības programmasU12.3. Veicināt privāto mājokļu renovāciju un labiekārtošanuU12.4. Nodrošināt pašvaldības īpašumā esošo mājokļu renovāciju un infrastruktūras uzturēšanu un uzlabošanu.U12.5. Veicināt mājokļu pielāgošanu personām ar invaliditātiU12.6. Izstrādāt dzīvojamā fonda monitoringa sistēmuU12.7. Veicināt siltumenerģijas un elektroenerģijas racionālu izmantošanu mājokļosMājoklis ir viena no cilvēka pamatvajadzībām un Skandināvijas pilsētās. Šāds mājokļa apdzīvotībasnozīmīgs cilvēka labklājības un apmierinātības blīvums negatīvi ietekmē iedzīvotāju iespējas veidotfaktors. Vidēji uz vienu iedzīvotāju Rīgā ir tikai 25,5 ģimenē labvēlīgu sociālo mikroklimatu.m2 (2008. g.) dzīvojamās platības. Šis rādītājs Rīgāir daudz zemāks nekā līdzīgās Rietumeiropas un47
    • Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam stratēģiskie mērķiTaču mājokļa problēma tradicionāli kļūdaini tiek ir jāveicina mājokļu pieejamība, un šajā nolūkāattiecināta tikai uz mājokļu trūkumu. Par galveno jāsadarbojas pilsētas pārvaldei, privātīpašniekiemšādas situācijas cēloni pilsētā jāuzskata mājokļa un īrniekiem.finansiālā pieejamība. Pagaidām labiekārtota mājokļapieejamība maznodrošināto grupā ir dramatiski Kvalitatīvs (laikmetīgām konstrukcijām unzema. Ņemot vērā iedzīvotāju vidējo labklājības inženiersistēmām atbilstošs) mājoklis ir viena nolīmeni, pilsēta var pievienot šai labklājībai vērtību, cilvēka dzīves nepieciešamībām. Tomēr modernanodrošinot finansiāli pieejamus mājokļus un veicinot mājokļa veidošanas objektīvās izmaksas ne visicilvēku spēju maksāt par saviem mājokļiem. iedzīvotāji spēj segt paši no saviem ienākumiem. Rīgas dzīvojamais fonds ir vecs, 88% māju ir mūraAttiecībā uz mājokļa pieejamība pašvaldībai vai betona sienas, sliktas kvalitātes logi un lielibūtu ieteicams darboties ne tik daudz kā jaunas siltuma zudumi. Lielā vecuma dēļ labākā stāvoklī navdzīvojamās platības radītājai, bet drīzāk kā tirgus arī koka būves. Siltuma zudumi palielina izmaksaspieprasījuma veicinātājai. Taču esošais “īres griestu” un piesārņo gaisu, tāpēc siltumnoturības audits jaumehānisms šo problēmu ilgtermiņā nerisina, tiek paredzēts normatīvajos aktos. Tātad viens nokropļo tirgu, ierobežo konkurenci un bremzē pašvaldības mērķiem ir veicināt pilsētas dzīvojamotautsaimniecību. Rīgas domei sadarbībā ar valdību ēku modernizāciju.Rādītājs Datu avots Iepriekšējo periodu vērtības, gads Tendence Tendence Plānotais pret pret ilgtermiņa iepriekšējo iepriekšējo attīstības gadu gadu vidējo virziens rādītājuIedzīvotāju apmierinātība Regulāra vienotā 2007 2008 Pozitīvāar mājokļu piedāvājumu socioloģiskā vērtējuma %Rīgas pilsētā kopumā aptauja/SKDS 40,3% 33,5% paaugstināsIedzīvotāju apmierinātība Regulāra vienotā 2007 2008 Pozitīvāar mājokļu kvalitāti Rīgas socioloģiskā vērtējuma %pilsētā kopumā aptauja/SKDS 36,1% 30,4% paaugstināsDzīvojamais fonds vidēji CSP 2004 2005 2006 2007 2008 Pieauguz vienu iedzīvotāju, m2 22,9 23,4 24,2 25 25,5Mājsaimniecību CSP 2004 2005 Pieaugīpatsvars, kam mājoklissavā privātā īpašumā, % 76,5% 79,1%Mājokļa labiekārtotība ar CSP 2004 2005 Pieaugaukstā ūdens padevi, % 99,3% 99,6%Mājokļa labiekārtotība ar CSP 2004 2005 Pieaugkanalizāciju, % 99,3% 99,4%Mājokļa labiekārtotība ar CSP 2004 2005 2006 Pieaugtualeti ar klozetpodu, % 91,2% 92,1% 94,0%Mājokļa labiekārtotība ar CSP 2004 2005 Pieaugcentrālapkuri, % 85,1% 86,4%Mājokļa labiekārtotība ar CSP 2004 2005 Pieaugelektrību, % 99,9% 100%Tendence Novērtējums Pieaugums ar Samazinājums ar Pieaugums ar Samazinājums ar pozitīvu vērtējumu pozitīvu vērtējumu negatīvu vērtējumu negatīvu vērtējumu48
    • Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam stratēģiskie mērķiM 13IEDZĪVOTĀJIEM TUVA EFEKTĪVASPĀRVALDES PILSĒTAU13.1. Nodrošināt pilsētas attīstības plānošanas dokumentos iekļauto nostādņu efektīvu darbību, plānoto aktivitāšu uzraudzību, koordināciju, izvērtēšanu un sasaisti ar pašvaldības budžetu.U13.2. Optimizēt pašvaldības darbību.U13.3. Nodrošināt korektas, pārskatāmas un aktuālas informācijas nodrošināšanu par pašvaldību kopumā un katru tās institūciju iedzīvotājiem un citām mērķa grupām, izmantojot plašu informācijas kanālu klāstu.U13.4. Nodrošināt pašvaldības finanšu caurskatāmību un izskaidrošanu sabiedrībai.U13.5. Veicināt attālināto pieejas kanālu (internets, telefons u.c.) izmantošanu pašvaldības pakalpojumu sniegšanā.U13.6. Sekmēt sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanas procesos (t.sk. sabiedrisko apspriešanu pasākumos).49
    • Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam stratēģiskie mērķiRīgas attīstības balsti – ekonomika, pilsētvide un uzņēmēju apkalpošanas decentralizācija, nodrošinotsabiedrība – prasa efektīvu pārvaldes sistēmu, kas vienlīdz kvalitatīvus pašvaldības pakalpojumusbalstās uz iedzīvotāju un uzņēmēju uzticēšanos visās pilsētas administratīvajās teritorijās, ir viensRīgas pašvaldības lēmējvarai un izpildvarai, kā arī no stratēģijas ieviešanas pamatiem, kas veicināsiesaistīšanos lēmumu pieņemšanas procesos, rīdzinieku apziņu par savu piederību pie kvalitatīvazinot, ka izteiktie viedokļi tiks ņemti vērā. dzīvojamā rajona (apkaimes).Efektīva un caurredzama pilsētas administrācija un Mūsdienās, informācijas laikmetā, informācijapārvalde ir būtisks priekšnoteikums, lai veidotu Rīgu ikvienai personai ir būtisks resurss gan savu iespējupar pilsētu, kas vērsta uz iedzīvotāju, uzņēmēju, realizēšanā, gan problēmu risināšanā. Veidojotieskā arī viesu vajadzību nodrošināšanu un attīstībai informētai sabiedrībai, katram indivīdam paveraslabvēlīgas vides radīšanu. Pārvaldes procesi jaunas iespējas piedalīties sabiedriskajā dzīvē,ir jānodrošina, realizējot augstu iedzīvotāju un kardināli mainās darbaspēka iespējas iekļautiesuzņēmēju apkalpošanas kultūru Rīgas pašvaldības darba tirgū, paaugstinās tam izvirzītās prasības.iestādēs un uzņēmumos, kā arī informējot tos Iedzīvotāji bieži vien nav pietiekami informēti parpar pakalpojumu sniegšanas gaitu. Savukārt viņu sociālajām tiesībām un pienākumiem, parfinanšu līdzekļi ir jāizmanto mērķtiecīgi pašvaldībai iespējām gūt atbalstu, par iespējām aktīvi piedalītiesnormatīvajos aktos noteikto funkciju realizēšanai, pilsētas sociālajā un kultūras dzīvē. Nodrošinot unsabiedrībai nodrošinot iespēju saņemt maksimāli sekmējot informācijas plūsmu starp pašvaldību/pilnīgus un tai saprotamus pārskatus par funkciju valsti un iedzīvotājiem, Rīga veicinās demokrātiskasizpildei patērētajiem līdzekļiem. un pilsoniskas, uz iedzīvotāju savstarpēju palīdzību balstītas sabiedrības attīstību un visu iedzīvotājuRīgā gan   valsts pārvaldes institūcijas, aktīvu līdzdalību valsts taisnīgā pārvaldīšanā.gan   daudzas Rīgas domes struktūrvienības    irkoncentrētas   galvenokārt  vēsturiskajā centrā, Iedzīvotāju piedalīšanos pašvaldības vēlēšanāstaču tās ir izvietotas  dažādās ēkās, un attālumi varētu uzskatīt par sabiedrības aktivitātes rādītāju.starp tām ir lieli, tāpēc tiek traucēta sekmīga darba Tā liecina arī par to, cik lielā mērā iedzīvotājiorganizācija  un pieaug laika patēriņš saziņai.  Turklāt apzinās savas iespējas ietekmēt procesus un irpārvaldes institūcijas parasti piesaista arī lielu skaitu informēti. Taču attiecīgie rādījumi rūpīgi jāanalizē,apmeklētāju, tādējādi papildus noslogojot pilsētas jo zema aktivitāte var būt saistīta gan ar pozitīviemcentru arī no transporta viedokļa. Situāciju uzlabot sasniegumiem (neko īpaši negribas mainīt), gan arvar,  konsolidējot un izvietojot vismaz kādu daļu apātiju, proti, to, ka ir zaudētas cerības procesusno šīm institūcijām  ārpus Rīgas vēsturiskā centra. ietekmēt.Tādā gadījumā pašvaldības vadība   joprojāmatrastos jaunuzceltajā namā Rātslaukumā, Pilsētas – tāpat kā visas sabiedrības – demokrātiskastaču pārējie departamenti  un citas augstākās attīstības un normālas funkcionēšanas ziņā ir svarīgi,pārvaldes struktūrvienības (izņemot priekšpilsētu lai iespējami vairāk iedzīvotāju aktīvi iesaistītosizpilddirekcijas), kas ir izkliedētas pa visu pilsētu, lemšanas procesos. Tā kā Latvijā pašvaldībutiktu koncentrētas jaunā ēkā (vai ēku kompleksā) vēlēšanās drīkst piedalīties tikai pilsoņi, vietējāsārpus Rīgas vēsturiskā centra. pašvaldības rīcībai, kas vērsta uz pilsoņu skaita palielināšanu, ir svarīga nozīme.Ikdienas darbā pilsētas pārvaldei ir jābalstās uzprincipiem, kurus nosaka Rīgas ilgtermiņa attīstības Cilvēku vēlēšanos, spējas un iespējas piedalītiesstratēģija. Pārvaldei jābūt rīdziniekiem pieejamai un sabiedrības attīstības procesos pastarpināti raksturoērtai, finansiāli efektīvai un saprotamai. Iedzīvotāju un viņu līdzdalība sabiedrisko organizāciju darbā.50
    • Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam stratēģiskie mērķi Rādītājs Datu avots Iepriekšējo periodu vērtības, gads Tendence Tendence Plānotais pret pret ilgtermiņa iepriekšējo iepriekšējo attīstības gadu gadu virziens vidējo rādītāju Iedzīvotāju Regulāra 2007 2008 Pozitīvā apmierinātība ar vienotā vērtējuma % Rīgu, kā vietu, kur socioloģiskā paaugstinās dzīvot un strādāt, aptauja/ 85,5% 84,8% kopumā SKDS Iedzīvotāju Regulāra 2007 2008 Pozitīvā apmierinātība ar vienotā vērtējuma % pašvaldības darbu socioloģiskā 48,8% 39,8% paaugstinās kopumā aptauja/ SKDS Iedzīvotāju Regulāra 2007 2008 Pozitīvā vērtējums par vienotā vērtējuma % iespēju piedalīties socioloģiskā 19,2% 15,8% paaugstinās pašvaldības aptauja/ plānošanas SKDS un lēmumu pieņemšanas procesos Iedzīvotāju Regulāra 2007 2008 Pozitīvā apmierinātība ar vienotā vērtējuma % iespēju piedalīties socioloģiskā 23,4% 18,0% paaugstinās pilsētas attīstības aptauja/ plānošanas SKDS pasākumos un lēmumu pieņemšanas procesos, izteikt savu viedokli Iedzīvotāju Regulāra 2007 2008 Pozitīvā apmierinātība ar vienotā vērtējuma % iespēju ietekmēt socioloģiskā 15,0% 13,6% paaugstinās pašvaldības aptauja/ lēmumus SKDS Pilsoņu īpatsvars uz Pilsonības un 2005 2006 2007 2008 2009 Pieaug gada sākumu migrācijas lietu pārvaldes 61,0 63,6 66,2 67,6 68,7 Pilsoņu skaits Pilsonības 2005 2006 2007 2008 2009 Pieaug un migrācijas lietu 446 613 462 560 478 256 485 121 489 486 pārvaldes Sieviešu īpatsvars RD 2007 2009 Pieaug pilsētas deputātu kopskaitā 21,67% 16,67% Iedzīvotāju vērtējums Regulāra 2008 2009 Pozitīvā par pašvaldības vienotā vērtējuma % informācijas socioloģiskā 32,6% 29,3% paaugstinās pieejamību aptauja/ SKDS Interneta pieslēgums CSP 2005 2006 2007 2008 2009 Pieaug mājsaimniecībās 21,2% 42,3% 52,6% 60,4% 60,4% Interneta lietošana CSP 2005 2006 2007 2009 Pieaug uzņēmumos, % no uzņēmumu 52% 47,0% 53,7% 64,6% kopskaita Biedrību un CSP 2005 2006 2007 2008 2009 Pieaug nodibinājumu skaits 1 973 2 159 2 473 2481 2593Tendence Novērtējums Pieaugums ar Samazinājums ar Pieaugums ar Samazinājums ar pozitīvu vērtējumu pozitīvu vērtējumu negatīvu vērtējumu negatīvu vērtējumu51
    • Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam pamatnostādnesRĪGAS TERITORIJASPLĀNOŠANASPAMATNOSTĀDNESPilsētas teritorijas plānošana irpilsētas attīstības stratēģijas realizācijas instruments.Pilsētas teritorijas plānošanā jāņem vērā šādas stratēģiskāspamatnostādnes.1. 6. Jāveicina teritoriāli līdzsvarota pilsētas attīstība, kas Jāveicina Rīgas kā loģistikas un tirdzniecības centrabalstīta uz ilgtspējīgas attīstības pamatprincipiem. attīstība un jāpalielina Rīgas kā vārtu pilsētas nozīme Eiropā, sekmējot transporta un sakaru infrastruktūras2. modernizāciju un attīstību.Līdzsvarotai un efektīvai pilsētas attīstības politikasrealizācijai ilgtermiņa skatījumā ir jānodrošina 7. pašvaldības funkciju realizācijai nepieciešamo zemju Jānodrošina teritoriju, ēku un attīstības iespējuatpirkšana pašvaldības īpašumā. daudzveidīga izmantošana, saglabājot līdzsvaru darba vietu, mājokļu un pakalpojumu jomās un3. pilsētas centra izmantošanā priekšroku dodot mājokļu funkcijai.Apgūstot jaunas, neapbūvētas teritorijas, priekšrokadodama degradēto un citu jau urbanizēto teritorijurevitalizācijai un attīstīšanai. 8. Jānodrošina Rīgas kultūras mantojuma saglabāšana,4. atjaunošana un izmantošana.Rīgai ir jāizvairās no pilsētas izplešanās, tā vietāizmantojot pilsētas administratīvi teritoriālos resursus 9. Jānosaka prasības ilgtspējīgai teritorijas izmantošanaiun uz telpas ekonomiju vērstas celtniecības metodes, un būvniecībai, vienlaikus sekmējot augstasatvēlot celtniecībai zemi transporta mezglu tuvumā, kvalitātes arhitektūras rašanos un mūsdienīguveicinot pilsētas iekšējo attīstību, paaugstinot būvniecības tehnoloģiju izmantošanu.dzīves un mājokļu kvalitāti pilsētas teritorijā, kā arīiespēju robežās saglabājot funkcionāli, bioloģiski unainaviski vērtīgās dabas teritorijas. 10. Jānodrošina ūdensmalu attīstība un pieejamība, tajās veidojot augstvērtīgu darījumu un dzīves vidi,5. kā arī publisko ārtelpu.Rīgā ir jāveicina esošajam pilsētas centram pakārtotudaudzfunkcionālu vietējo centru attīstība gan 11. Jāsekmē ūdens objektu izmantošana daudzveidīgasesošajos, gan jaunajos rajonos, tādējādi veicinot publiskās rekreācijas nolūkos.dzīvojamo apkaimju identitātes stiprināšanu, atbalstotteritoriālo līdzsvaru un dzīves vides uzlabošanu52
    • Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam pamatnostādnes 12. 14. Tirdzniecības ostas funkcijas ir jāvirza prom no Nosakot atļautos teritorijas izmantošanas pilsētas centra, koncentrējot ostas saimniecisko parametrus, jābalstās uz apsaimniekojamo īpašumu darbību uz ziemeļiem no plānotā Daugavas Ziemeļu pieļaujamo ietekmi uz apkārtējo vidi jeb dzīves telpu šķērsojuma, tādējādi veicinot daudzfunkcionālu un sabiedrības vispārējām interesēm. pilsētas centrālās daļas attīstību un samazinot potenciālo vides piesārņojumu. 13. Šādu teritorijas ilgtermiņa Ikvienam īpašniekam ir tiesības brīvi izvēlēties sava plānošanas pamatnostādņu īpašuma izmantošanas veidu, ciktāl tas nav pretrunā ar oficiāli noteiktiem īpašuma apsaimniekošanas ievērošana pilsētas attīstības un īpašumtiesību ierobežojumiem,nekaitējot plānošanas procesā padarītu sabiedrības interesēm4. Nosakot jaunus īpašuma apsaimniekošanas ierobežojumus, ir jācenšas pilsētas teritorijas plānošanu par panākt, lai īpašniekam radītie zaudējumi tiktu pietiekami dinamisku, skaidru un kompensēti. Kompensācijas mehānismi var būt visdažādākie – zemāki nodokļi, paātrināta visiem saprotamu procesu, kas amortizācija, atsevišķu pienākumu (izpēte, veicinātu pilsētas attīstību un krāsošanas pases vai būvatļaujas saņemšana, speciāla apzaļumošana utt.) finansēšana no dzīves kvalitātes uzlabošanos publiskā sektora līdzekļiem. Alternatīva ir īpašuma ikvienam rīdziniekam. atpirkšana pašvaldības īpašumā plānotās attīstības vajadzībām.4 Plašāk traktējami īpašuma izmantošanas ierobežojumi, kas var attiekties uz vēsturiskajām fasādēm, segumiem vai materiāliem, tiek noteikti gadījumos, kad tiek pārkāptas sabiedrības intereses – piemēram, tiesības uz klusumu vai ērtu transportu. Šie principi ir ietverti arī Civillikumā (servitūti, trokšņi, dūmi, putekļi u.c.) un ES patērētāju aizsardzības (drošības) direktīvās 53
    • Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam ieviešana un pārraudzībaSTRATĒĢIJASIEVIEŠANASPRINCIPI UNPĀRRAUDZĪBASAIKNESARRĪDZINIEKIEMStratēģijas ieviešana nav iespējama tikai ar Rīgaspašvaldības īstenotajiem pasākumiem vien, tāsliktenis ir iedzīvotāju, uzņēmēju, sabiedriskoorganizāciju un pilsētas viesu rokās. Savstarpējavisu šo ieinteresēto grupu komunikācija irstratēģijas sekmīgas īstenošanas priekšnoteikums.54
    • Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam ieviešana un pārraudzībaPARTNERĪBAARPRIVĀTOSEKTORUStratēģijas ieviešanas labad ir jāizstrādā un aktīvāk jāizmantovalsts un privātā sektora partnerības formas un šajā sadarbībāradušās iespējas finansēt pilsētas infrastruktūras attīstību.Viena no pašvaldības un privātā sektora sadarbības Jāizstrādā un jāievieš īpašs stimulēšanasformām ir atsevišķu pašvaldības funkciju izpildes mehānisms (nodokļu atlaides, atļaujas, labvēlīgākiuzticēšana privātajam sektoram, tomēr saglabājot nosacījumi, zemākas attiecīgo pašvaldībasciešu pašvaldības kontroli pār šo funkciju izpildes pakalpojumu izmaksas u. c.), lai palielinātukvalitāti. Tāpēc ir jānodrošina vienots pakalpojumu privātuzņēmēju līdzdalību Rīgas stratēģisko plānu(preču) kvalitātes standarts. Jāveicina līdztiesīga īstenošanā.vienā un tajā pašā jomā funkcionējošu pašvaldībasun privāto uzņēmumu konkurence.55
    • Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam ieviešana un pārraudzībaPARTNERĪBAARVALSTI /ES / REĢIONU /NOZARĒMTā kā stratēģijas vīzija un mērķi ir saistīti ar Rīgas kopējoekonomisko, kultūras un sociālo attīstību, ko ietekmē ne tikaipašvaldības, bet arī valsts, citu institūciju un uzņēmēju aktivitātes,dažādu institūciju īstenotās politikas koordinācijai irizšķirīga nozīme šīs stratēģijas īstenošanā.Stratēģijas ieviešanas procesā jāsaskaņo dažādu funkcijas, nepieciešama lielāka valsts un tāslīmeņu stratēģijās ietverto mērķu īstenošana, resursu (valsts investīciju programmas) līdzdalībaizstrādājot kopīgas rīcības programmas pašvaldību, Rīgas attīstības stratēģisko plānu īstenošanā. Šāduvalsts un nozaru līmenī un koordinējot dažādu līmeņu nostādni atbalsta arī Eiropas vietējo pašvaldību(Eiropas, valsts, pilsētas, lielo uzņēmumu, nozares) harta.stratēģiskajos dokumentos ietvertos mērķus jau toformulēšanas gaitā. Daudzi pārvaldes jautājumi, kas ietekmē rīdzinieku labklājību, ir valsts, nevis pilsētas kompetencē.Nepieciešams panākt Rīgas stratēģisko mērķu Taču, ņemot vērā Rīgas īpatsvaru Latvijas sabiedrībāiestrādi dažādu līmeņu stratēģiskajos dokumentos un tautsaimniecībā, tā var pozitīvi ietekmēt valstīun tādējādi nodrošināt citu līmeņu stratēģijās noteikto notiekošos procesus, sadarbojoties ar valsti dažādumērķu īstenošanas teritoriālo piesaisti Rīgai. jautājumu risināšanā.Lai šī stratēģija tiktu īstenota, nepieciešama Īpaša uzmanība Eiropas lielākajās pilsētās tiekaktīva darbība Eiropas Savienības fondu naudas pievērsta ciešai sadarbībai visa attiecīgās pilsētaspiesaistīšanai tās finansēšanā. reģiona ietvaros, un metropoles reģions tiek plānots kā vienota teritoriāli funkcionāla vienība. RīgasIevērojot Rīgas ekonomikas ieguldījumu valsts pilsētas plānošanai, jo sevišķi transporta un videsekonomikā un budžetā, kā arī to, ka Rīga pilda jomā, jāaptver viss Rīgas funkcionālais reģions jebvalsts galvaspilsētas un galvenā transporta mezgla aglomerācija.56
    • Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam ieviešana un pārraudzībaBUDŽETASASAISTEARMĒRĶIEMPilsētas budžets un tā veidošanas principi ir viens no galvenajiemfaktoriem stratēģijas realizācijas kontekstā. Stratēģijas unbudžeta sakarība ir sakarība starp neierobežotām vēlmēm unierobežotiem līdzekļiem. Optimālā gadījumā visam pilsētasbudžetam, tajā skaitā arī attīstības, vajadzētu būt pakārtotamstratēģijas mērķiem un plānotajiem pakalpojumiem, t.i.,balstītam uz nulles budžeta principiem.Rīgas pilsētas budžeta pašreizējā struktūra neatbilst Neatbildēts paliek jautājums par finanšu resursustratēģijas mērķu struktūrai, tāpēc budžeta kā pietiekamību attiecīgo stratēģisko programmufinanšu instrumenta iespējas stratēģijas īstenošanā izpildei. Uz šo jautājumu nav iespējams rastir ierobežotas. Budžeta struktūrā attīstības daļa (arī matemātisku atbildi, izeja ir tikai viena – pieņemtinvestīciju daļa) ir samērā limitēta, un iespējas to politiskus lēmumus par kādas programmas un kādapalielināt ir visai niecīgas. projekta prioritāti.57
    • Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam ieviešana un pārraudzībaILGTSPĒJĪGAATTĪSTĪBAIlgtspējīgas attīstības princips, kas jāievēro pilsētas attīstībasplānošanā un attiecīgo plānu realizācijā, ir viens no svarīgākajiemharmoniskas pilsētas veidošanas principiem. Jau 1994. gadamaijā Olborgā, Dānijā, konferencē “Eiropas pilsētas ceļā uzilgtspējīgu attīstību” tika parakstīta apņemšanās darbotiesilgtspējīgas attīstības virzienā. Ilgtspējīga attīstība tradicionālāizpratnē nozīmē līdzsvaru starp vēlēšanos saglabāt vidi arīnākamajām paaudzēm un nepieciešamību veicināt ekonomisko(industriālo) un infrastruktūras attīstību. Taču līdzsvars irjāatrod arī starp investīcijām infrastruktūras uzturēšanai unpilnveidošanai, no vienas puses, un investīcijām sociālo jomu –izglītības, sociālās aprūpes u. c. – finansēšanai, no otras puses.Stratēģijas ieviešanas principi paredz, ka nevis Rīgas pašvaldībai jāveido tāda stratēģijas ieviešanaskatras jomas pārstāvji cenšas gūt lielāku budžeta pārvalde, kurai būtu gan pilnvaras, gan vēlēšanāsdaļu savu mērķu sasniegšanai, bet kopīgi tiek noteikti nodrošināt savstarpēji saskaņotu darbu dažādāsvisi mērķi un rasti risinājumi šo mērķu sasniegšanai jomās.optimālā veidā. Šāda pieeja prasa ļoti ciešu mērķuun darba koordināciju izpildītāju vadības līmenī.58
    • Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam ieviešana un pārraudzībaMOTIVĀCIJAViens no lielākajiem klupšanas akmeņiem stratēģijas stratēģijā definētajiem mērķiem. Šādu attieksmi varieviešanā ir motivācijas trūkums un ikdienas darba panākt, sasaistot amatpersonu finansiālo un morālodominēšana pār ilgtermiņa stratēģisko mērķu motivāciju ar stratēģisko mērķu sasniegšanu. Tāpēcsasniegšanas vīziju. Daudzi eksperti uzskata, ka Rīgas domē būtu lietderīgi izstrādāt personālastratēģijas izpratne un tās principu ieviešana ikdienas vadības stratēģiju, lai nodrošinātu pašvaldībasdzīvē varbūt ir pat svarīgāka nekā lielo mērķu darbinieku kvalifikācijas celšanu atbilstoši pārvaldesnoteikšana. Tāpēc viens no stratēģijas ieviešanas darba prasībām. Tikai augsti kvalificēts un motivētsstūrakmeņiem ir Rīgas pašvaldības amatpersonu personāls var nodrošināt stratēģijā noteikto mērķumotivācija savā ikdienas darbā orientēties uz realizāciju.FINANSIĀLIEFEKTĪVĀKIERISINĀJUMIĻoti būtisks stratēģijas ieviešanas faktors ir tās vismazākajiem ieguldījumiem tiek īstenoti kvalitatīvirisinājumu finansiālā efektivitāte. Izvērtējot piedāvātos mērķu sasniegšanas risinājumi. Arī šajā pārvaldībasrisinājumus, stratēģijas ieviešanas vadītājiem ir jomā var izmantot attiecīgas datorizētas sistēmas,jāanalizē to finansiālā efektivitāte, jāizvērtē alternatīvas kas ir filozofiski savietojamas ar izmaksu vadību unun jāizvēlas tādi risinājumi, kas nodrošina izmak- darbības kontroli, tādējādi nodrošinot organizatoriskisu un guvumu optimālu proporciju, proti, to, ka ar un finansiāli optimālus procesu risinājumus.59
    • Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam ieviešana un pārraudzībaSTRATĒĢIJASPRAKTISKĀIEVIEŠANA11. attēls Ilgtermiņa attīstības stratēģijas PRIORITĀRAIS STRATĒĢISKAIS STRATĒĢISKAIS MĒRĶIS MĒRĶIS līmenis VADLĪNIJAS TERITORIJAS PLĀNOJUMA IZSTRĀDEI Indikatori Indikatori 1.1 1.2 1.3 1.4 1.5 ... 2.1 2.2 2.3 2.4 2.5 Uzdevumi Uzdevumi Attīstības programmas pakārtoti atbilstošajam pakārtoti atbilstošajam mērķim mērķim līmenis Prioritātes Prioritātes Tūlītējie soļi Tūlītējie soļi Projekti Projekti pakārtoti atbilstošajam pakārtoti atbilstošajam mērķim un uzdevumam mērķim un uzdevumam60
    • Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam ieviešana un pārraudzībaStratēģijas ieviešanas sistēmaStratēģijas ieviešanas procesā jānodrošina saikne Lai to īstenotu, Rīgas domē ir izstrādāta, apstiprinātastarp ilgtermiņa stratēģiju un īsāka termiņa attīstības un ieviesta vienota Stratēģijas uzraudzības jebprogrammu, kas savukārt nodrošina mērķu un to monitoringa sistēma, kas ietver gan uzraudzību,izpildes programmu un projektu pēctecību (11. gan novērtēšanu. Uzraudzības sistēmas galvenāsattēls). Lai izvērtētu stratēģijas ieviešanas progresu, darbības ir regulāri un sistemātiski vākt, apkopotjānodrošina atgriezeniskā saikne ar mērķiem. Mērķu un analizēt kvantitatīvus un kvalitatīvas rādītājus parsasniegšanā panāktais progress ir vērtējams reizi situāciju pilsētā un pilsētas pašvaldības darbību.četros gados. Savukārt attīstības programmas Tomēr uzraudzību nevar uztvert kā auditu vailīmeņa indikatori vērtējami vismaz reizi gadā. revīziju, tai vairāk ir informatīvs un analītisks raksturs, un tā sniedz iespēju identificēt sasniegumus unLai būtu iespējams izvērtēt Stratēģijas īstenošanas pieļautās kļūdas, kā arī norādīt uz nepieciešamajāmefektivitāti un veikt nepieciešamos labojumus, izmaiņām.Stratēģijas ieviešanas process tiek regulāri uzraudzīts.PILSĒTAS PĀRVALDES PRINCIPIArī ikdienas darbā pilsētas pārvaldei ir jābalstās pašvaldības pakalpojumus jebkurā pilsētas rajonā,uz principiem, kurus nosaka Rīgas ilgtermiņa ir viens no stratēģijas ieviešanas pamatiem, kasattīstības stratēģija. Pārvaldei jābūt rīdziniekiem veicinās rīdzinieku apziņu par savu piederību piepieejamai un ērtai, finansiāli efektīvai un saprota- kvalitatīvas dzīvojamās apkaimes.mai. Pilsētas pārvaldes procesu centralizācija unklientu apkalpošanas un pakalpojumu sniegšanasdecentralizācija, nodrošinot vienādi kvalitatīvus61
    • Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam ieviešana un pārraudzībaSTRATĒĢIJASIZPILDESKONTROLEUNVĒRTĒŠANAStratēģijas izpildes kontrole jākoncentrē uz šādiem faktoriem:1. izvirzīto mērķu sasniegšana;2. izraudzītā risinājuma finansiālā efektivitāte;3. atbilstība stratēģijā noteiktajiem principiem.Katram stratēģiskajam mērķim (gan prioritārajam, gan Tādējādi lēmumu pieņēmēji var ieviest nepieciešamāspamatmērķim) ir definēti kvantitatīvi izmērāmi vidēja pārmaiņas kapitālieguldījumu un citu resursu sadalē,termiņa sasniegumi un ilgtermiņa attīstības virzieni. lai uzlabotu stratēģijas ieviešanu, un pārvalde varKvantitatīvi indikatori dod iespēju kontrolēt virzību nodrošināt izvirzīto mērķu sasniegšanu. Stratēģijasuz noteiktajiem mērķiem un sakārtot izpildāmos izpildes kontrole ir daudzpusīga vadības procesauzdevumus prioritāšu secībā. pamats, kurā plānošana ir savienota ar rezultātu izvērtēšanu.Stratēģijas vadītājiem jāizvērtē, vai risinājumi(programmas), kas jau izmantoti vai arī tiek piedāvāti,ir visefektīvākie no rīdzinieku viedokļa un vai tie atbilststratēģijā definētajiem principiem.62
    • Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam sasaisteSTRATĒĢIJASSASAISTEAR CITIEMATTĪSTĪBASDOKUMENTIEMRīgas ilgtermiņa stratēģija līdz 2025. gadam definē vai jau apstiprinātiem dokumentiem. Atšķirībāpilsētas attīstības mērķus ilgtermiņa skatījumā, šo no 1995. gadā izstrādātā Rīgas attīstības plāna,mērķu ieviešanas principus un procesa pārraudzības izstrādājot Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģiju līdzkārtību. Pilsētas plānošanai un ikdienas pārvaldīšanai 2025. gadam, vairākkārt tika veikta padziļinātair vajadzīgi konkrētāki, īsākam termiņam paredzēti situācijas izpēte dažādos sektoros, tika sagatavotidokumenti. nozaru attīstības dokumenti, tika analizēti nacionālie un Eiropas Savienības attīstības plānošanas12. attēlā atspoguļota stratēģijas sasaiste ar citiem dokumenti. Papildus tam tika uzklausīts plašasRīgas domes izstrādātajiem un apstiprināmiem sabiedrības viedoklis.12. attēlsStratēģijas sasaiste ar citiem attīstībasdokumentiem Esošās situācijas ILGTERMIŅA ATTĪSTĪBAS analīze, izpēte STRATĒĢIJA LĪDZ 2025. G. Vīzija - Misija - Stratēģiskie mērķi - Uzdevumi - Ieviešana - Pārraudzība SABIEDRĪBAS VIEDOKĻI Nacionāla līmeņa attīstības plānošanas dokumenti TERITORIJAS PLĀNOJUMS ATTĪSTĪBAS (t.sk. Apbūves noteikumi) PROGRAMMA (12 gadi) (7 gadi) Programmas - Rīcības/ Projekti - Resursi Sektoru attīstības dokumenti PROJEKTU DATU BĀZE INVESTĪCIJU PLĀNS (ikgadēji atjaunojama) (ikgadēji atjaunojams) Eiropas Savienības attīstības plānošanas dokumenti ATTĪSTĪBAS PROJEKTU REALIZĀCIJA63
    • Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam sasaisteBalstoties uz ilgtermiņa stratēģiju, atbilstoši likumam Attīstības programma ir reģionālās plānošanastiek apstiprināts teritorijas plānojums 12 gadiem dokuments, kurā skaidri definēti uzdevumi, rīcībasun attīstības programma. Teritorijas plānojums (tā un aktivitātes, kā arī to īstenotāji, finanšu resursi unietvaros arī teritorijas izmantošanas un apbūves rezultāti, kas panākami ilgtermiņa attīstības stratēģijānoteikumi un citas likumdošanā noteiktas tā noteikto mērķu sasniegšanas procesā. Attīstībassastāvdaļas) regulē teritorijas (nekustamā īpašuma) programma ietver pilsētas saimniecības nozaruizmantošanu, reglamentē pieļaujamo apbūves programmas un projektus, kuru realizāciju varblīvumu un augstumu, nosaka vides aizsardzības koriģēt atbilstoši attīstības gaitai, finanšu pieejamībaiprasības, prasības automašīnu novietošanai utt., un iedzīvotāju viedoklim. Lai nodrošinātu ilgtermiņakā arī ieskicē Rīgas telpiskās attīstības aprises. attīstības stratēģijā noteikto mērķu izpildi, attīstībasPamatojoties uz teritorijas lielumu un sarežģītību, programmā ir definētas konkrētas programmas,sevišķa uzmanība jāpievērš arī nosacījumiem, kas rīcības un projekti. Attīstības programma tiek tiešinoteikti zemāka līmeņa plānojumos. Īpaši jāuzsver sasaistīta ar projektu datu bāzi, kas Rīgā un RīgasRīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas reģionā tika izveidota 2004. gadā. Tādējādi veidojasteritorijas plānojums, kura detalizācija ir piecas reizes stratēģiski ilglaicīga un vienlaikus elastīga attīstībaslielāka nekā visas Rīgas teritorijas plānojumam. plānošanas un pārvaldības matrica, kas nodrošina pašu galveno – Rīgas pašvaldības efektīvu un iedzīvotāju vēlmēm atbilstošu darbību.64
    • Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam izmantotie dokumentiRĪGAS ILGTERMIŅA ATTĪSTĪBASSTRATĒĢIJAS SAGATAVOŠANĀIZMANTOTIE DOKUMENTIIZPĒTES1. Esošās situācijas izpēte Rīgā (pētījums, 2003).2. Vispārējā ekonomiskā attīstība Rīgā – problēmu un perspektīvās attīstības apzināšana (pētījums, 2003).3. Demogrāfiskā situācija un attīstības prognozes (pētījums, 2003).4. Rīgas pilsētas teritoriāli ekonomiskā analīze (pētījums, 2004).5. Zemes izmantošanas vadlīnijas Rīgas attīstības plānam 2006.–2018. gadam (pētījums, 2003).6. Nekustamā īpašuma tirgus procesi un to ietekme uz teritoriālo attīstību analīze (pētījums, 2004).7. Iedzīvotāju mājokļu apstākļi, pieprasījums pēc mājokļiem un teritorijām to attīstībai (pētījums, 3 daļas, 2004).8. Degradēto teritoriju izpēte un priekšlikumi šo teritoriju attīstībai Rīgā (pētījums, 1. un 2. daļa, 2004).9. Rīgas aglomerācijas robežu noteikšana (2 pētījumi, 2004).10. Sociālās infrastruktūras esošā stāvokļa izvērtējums (pētījums, 1. un 2. daļa, 2004).11. Rīgas pilsētas attīstības perspektīvas starptautiskā kontekstā (pētījums, 2004).12. Rīgas telpiskās kompozīcijas attīstība (pētījums, 2004).13. Starptautiskā un nacionālā līmeņa, Rīgas reģiona un Rīgas rajona plānošanas dokumentu izvērtējums (pētījums, 2004), izvērtējot: 13.1. Dalībvalstu ministru konferences rekomendācija nr. R (84) 2 par Eiropas reģionālās/teritorijas plānošanas hartu. Torremolinos harta. (1984); 13.2. Eiropas ilgtspējīgas attīstības pilsētu harta. Olborgas harta. (1994); 13.3. Olborgas saistības. “Olborga +10 – Iedvesma nākotnei”. (2004); 13.4. ESDP – European Spatial Development Perspective. Towards Balanced and Sustainable Devel opment of the Territory of the European Union (1999); 13.5. Lisabonas rīcības plāns: no hartas uz rīcību. Par Eiropas pilsētu ilgtspējīgu attīstību. (1996); 13.6. The Porto Declaration of Spatial Planning and Development Intent by the Metropolitan Regions and Areas of Europe (1999); 13.7. Vadlīnijas Eiropas kontinenta ilgtspējīgai telpiskajai attīstībai (2001); 13.8. Baltijas Palete II. PHARE projekta gala ziņojums (2003); 13.9. Union of Baltic Cities Strategy (2003); 13.10. Wismar declaration and VASAB 2010 + (2001); 13.11. Latvija: no vīzijas uz darbību. Ilgtspējīgas attīstības koncepcija (2000); 13.12. Latvijas ilgtermiņa ekonomiskā stratēģija (2001); 13.13. Latvijas ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnes (2002); 13.14. Latvijas pilsētvides attīstības politikas koncepcija (2000); 13.15. Nacionālais attīstības plāns (2001); 13.16. Rīgas reģiona attīstības stratēģija (2000); 13.17. Rīgas plānošanas reģiona attīstības programma (2005); 13.18. Rīgas rajona plānojums (2002).14. Ātrais pašvaldību datu audits (pētījums par Latvijas lielajām pilsētām, 2004).15. Rīgas dabas pamatnes izpēte (pētījums, 2004).16. Rīgas stipro pušu, vājo vietu, iespēju un draudu izvērtējums (pētījums un diskusijas, 2004).17. Transporta esošās situācijas raksturojuma izstrāde un perspektīvās transporta shēmas priekšlikumu izstrāde Rīgas pilsētas teritorijas plānojumam 2006.–2018. gadam (pētījums, 2004/2005).65
    • Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam izmantotie dokumentiDOKUMENTI18. Rīgas attīstības plāns 1995.–2005. gadam (1995).19. Latvijas Republikas Satversme (1922).20. Bernes konvencija par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību (1979).21. Konvencija par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību (1972).22. Riodežaneiro konvencija par biloģisko daudzveidību (1992).23. Eiropas Padomes direktīva 92/43/EK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (1992).24. An Agenda 21 for the Baltic Sea Region – Baltic 21 strategy guidelines (2004).25. Helsinku konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību (1974, 1992).26. Eiropas Ūdens struktūrdirektīva 2000/60/EK (2000).27. Nacionālais vides politikas plāns 2004–2008 (2003).28. Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma (1999).29. Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns (2003–2012).30. Rīgas pilsētas atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005–2012 (2005).31. Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma (2004).32. Eiropas vienoto rādītāju iniciatīvas Rīgas projekta gala ziņojums – Rīgas attīstības ilgtspējība (2005).33. Rīgas attīstības programmas esošās situācijas raksturojums (2004).34. Rīgas vides stratēģija, 2000–2010 (2000).35. Rīgas vides stratēģijas rīcības programma, 2002–2010 (2002).36. E-pilsētas stratēģija (2003).37. Rīgas attīstības mērķprogramma, 2002– 2005 (2001).38. Rīgas pašvaldības mājokļu celtniecības programma 2005.–2009. gadam (2004).39. Rīgas pašvaldības aģentūras “Rīgas mājoklis” darbības un attīstības stratēģija 2003.–2007. gadam (2003).40. Rīgas tēls – Rīgas pilsētas un Rīgas domes tēla veidošanas stratēģija (2004).41. Sociālās palīdzības sistēmas attīstība Rīgā. Vadlīnijas 2001.–2005. gadam. (2001).42. Rīgas satiksmes koncepcija 1999.–2003. gadam (1999).43. Rīgas elektrotransporta attīstības koncepcija 2004.–2018. gadam (2004).44. Rīgas pilsētas finanšu uzskaites un vadības koncepcija (2003).45. Sociālā sistēma Rīgā 2003. gadā (Rīgas domes Labklājības departamenta informācija, 2004).46. Rīgas pašvaldības pakalpojumu sniegšanas pilnveidošanas koncepcija (Rīgas domes e-pilsētas projekts, 2004).47. Rīgas pašvaldības klientu apkalpošanas centra koncepcija (Rīgas domes e-pilsētas projekts).48. 2006.-2007.gada pārskats par Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijas līdz 2025.gadam un Rīgas attīstības programmas 2006.-2012.gadam ieviešanu.49. 2008.gada pārskats par Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijas līdz 2025.gadam un Rīgas attīstības programmas 2010.-2013.gadam ieviešanu.SABIEDRISKO APTAUJU REZULTĀTI, PAŠVALDĪBAS, VALSTS UNSABIEDRISKO ORGANIZĀCIJU PRIEKŠLIKUMI 2005.G.50. Sabiedrības iesaistīšanas kampaņa “Es daru Rīgu”, diskusijas forumu (cilvēks, vide, kustība) rezultāti (diskusijas, 2004).51. Sabiedrības iesaistīšanas kampaņa “Es daru Rīgu”, aptauju rezultāti (aptaujas, 2004).52. Diskusijas ar mērķgrupām (uzņēmēji, transporta speciālisti, infrastruktūras speciālisti, vides un kultūras speciālisti, izglītības un labklājības speciālisti u. c.) (diskusijas, 2003–2004).SABIEDRISKO APTAUJU REZULTĀTI, PAŠVALDĪBAS, VALSTS UNSABIEDRISKO ORGANIZĀCIJU PRIEKŠLIKUMI 2010.G.53. Publiskās apspriešanas un sabiedrisko apspriežu (sabiedriskā apspriede ar institūciju (ministriju, kaimiņu pašvaldību, arhitektu) pārstāvjiem, ar iedzīvotājiem un NVO pārstāvjiem, ar uzņēmējiem) laikā saņemtie priekšlikumi (2010).66
    • Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam izstrādātājiRĪGAS ILGTERMIŅAATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJASIZSTRĀDĀTĀJI 2005.g.Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam ir izstrādāta Rīgas domes Pilsētasattīstības departamentā, sadarbībā ar citām Rīgas pašvaldības institūcijām un to pārstāvjiemProjekta darba grupaVilnis Štrams, Pilsētas attīstības departamenta direktorsIgors Graurs, Pilsētas attīstības departamenta Ekonomikas pārvaldes vadītājsPēteris Strancis, Pilsētas attīstības departamenta Pilsētplānošanas pārvaldes vadītājsGuntars Ruskuls, Pilsētas attīstības departamenta Ekonomikas pārvaldes Analītiskās plānošanas nodaļasvadītājsMāra Zīra, Pilsētas attīstības departamenta Ekonomikas pārvaldes Analītiskās plānošanas nodaļasgalvenā speciālisteAndis Kublačovs, Pilsētas attīstības departamenta Pilsētplānošanas pārvaldes Attīstības plānu vadībasnodaļas vadītājsRoberts Remess, Finanšu departamenta Resursu pārvaldes Ekonomiskās analīzesGalvenie konsultantiDr. Jānis Āboltiņš, stratēģiskās plānošanas un ekonomikas speciālistsDiana Imaka, ekonomikas speciālisteProf. Oļģerts Nikodemus, vides jautājumu un fiziskās plānošanas speciālistsProf. Sigurds Grava, transporta plānošanas speciālists67
    • Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam izstrādātājiRĪGAS ILGTERMIŅA ATTĪSTĪBASSTRATĒĢIJAS GROZĪJUMUIZSTRĀDĀTĀJI 2010.g.Vadības komitejaGvido Princis, Pilsētas attīstības departamenta direktora pienākumu izpildītājsEdgars Strods, Satiksmes departamenta direktorsGuntis Helmanis, Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktorsDiāna Čivle, Izglītības, kultūras un sporta departamenta Eiropas kultūras galvaspilsētas direkcijas vadītājaOļegs Burovs, Īpašuma departamenta direktora vietnieksAnatolijs Aļeksejenko, Mājokļu un vides departamenta direktora pienākumu izpildītājsInese Tone, Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieka vietniece, Sociālo pakalpojumuadministrēšanas nodaļas vadītājaMārtiņš Rempe, Labklājības departamenta Veselības pārvaldes priekšnieksErvins Labanovskis, Uzņēmējdarbības koordinācijas centra direktorsDarba grupaGuntars Ruskuls, Pilsētas attīstības departamenta Ekonomikas pārvaldes vadītāja vietnieksRoberts Remess, Finanšu departamenta Resursu pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājs,Ekonomiskās analīzes un vadības informācijas nodaļas vadītājsIlgvars Rimša, Satiksmes departamenta Transporta būvju plānošanas pārvaldes priekšnieksIvars Balamovskis, Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktora vietnieks, Izglītības pārvaldespriekšnieksDina Vīksna, Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktora vietniece, Sporta un jaunatnespārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājaOļegs Burovs, Īpašuma departamenta direktora vietnieksRihards Rusins, Īpašuma departamenta Būvniecības pārvaldes priekšnieksRuta Dobičina, Īpašuma departamenta Zemju pārvaldes priekšnieces vietniece zemes plānošanasjautājumosInese Tone, Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieka vietniece, Sociālo pakalpojumuadministrēšanas nodaļas vadītājaAiva Rozenberga, Izglītības, kultūras un sporta departamenta Eiropas kultūras galvaspilsētas direkcijasEiropas kultūras galvaspilsētas programmas koordinatoreArta Dubava, Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes Vides uzraudzības nodaļas galvenāspeciālisteMārtiņš Menniks, Pilsētas attīstības departamenta Ekonomikas pārvaldes Starptautisko projektu nodaļasvadītājsRenāte Tuča, Pilsētas attīstības departamenta Ekonomikas pārvaldes Analītiskās plānošanas nodaļasgalvenā speciālisteZita Ruņģe, Pilsētas attīstības departamenta Ekonomikas pārvaldes Analītiskās plānošanas nodaļasvadītāja pienākumu izpildītājaGalvenais konsultantsInga Vilka, Dr.oec, SIA „Publiskās pārvaldes konsultācijas” valdes locekle68