• Share
  • Email
  • Embed
  • Like
  • Save
  • Private Content
Trad muzika 1
 

Trad muzika 1

on

  • 1,861 views

 

Statistics

Views

Total Views
1,861
Views on SlideShare
1,645
Embed Views
216

Actions

Likes
0
Downloads
7
Comments
0

2 Embeds 216

http://kriic.lv 215
http://webcache.googleusercontent.com 1

Accessibility

Categories

Upload Details

Uploaded via as Microsoft PowerPoint

Usage Rights

© All Rights Reserved

Report content

Flagged as inappropriate Flag as inappropriate
Flag as inappropriate

Select your reason for flagging this presentation as inappropriate.

Cancel
  • Full Name Full Name Comment goes here.
    Are you sure you want to
    Your message goes here
    Processing…
Post Comment
Edit your comment

    Trad muzika 1 Trad muzika 1 Presentation Transcript

    • Ieguldījums Tavā nākotnē !   Tālākizglītības kurss „ Daudzveidīgas mācību metodes profesionālās ievirzes izglītības programmā Tradicionālā mūzika” Tradicionālā mūzika praksē un izglītībā: jaunās programmas vadlīnijas     Anda Beitāne Dr.art. , JVLMA asoc.profesore Projekts “Profesionālās kultūrizglītības pedagogu tālākizglītība” Projekta Nr. 2009/0208/1DP/1.2.1.1.2/09/IPIA/VIAA/005 Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība
    • Tradicionālās mūzikas apguve Latvijas profesionālās ievirzes mūzikas izglītībā
      • Motivācija
      • UNESCO Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma
      • saglabāšanu (Parīze, 2003)
      • Konvencija paredz pastiprinātu valsts atbildību par tās teritorijā
      • esošā nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, to
      • sistemātiski apzinot, dokumentējot, pētot un radot labvēlīgus
      • nosacījumus tā tālāknodošanai nākamajām paaudzēm, tai skaitā
      • ar formālās un neformālās izglītības palīdzību .
    • Nemateriālā kultūras mantojuma definīcija
      • "Nemateriālais kultūras mantojums" nozīmē paražas, spēles un mutvārdu izpausmes formas, zināšanas un prasmes, kā arī ar tiem saistītus instrumentus, priekšmetus, artefaktus un kultūrtelpas, ko kopienas, grupas un dažos gadījumos – atsevišķi indivīdi atzīst par sava kultūras mantojuma daļu. Šo nemateriālo kultūras mantojumu, kas tiek nodots no paaudzes paaudzē, kopienas un grupas nemitīgi rada no jauna atkarībā no apkārtējās vides, mijiedarbībā ar dabu un savu vēsturi, un tas veido viņās identitātes un pēctecības izjūtu, tādējādi veicinot cieņu pret kultūras daudzveidību un cilvēka
      • radošo darbību.
    • Nemateriālā kultūras mantojuma jeb tradicionālās kultūras jomas
      • Mutvārdu tradīcijas un izpausmes, ieskaitot valodu kā nemateriālā kultūras mantojuma nesēju
      • Spēles mākslas
      • Paražas, rituāli un svētki
      • Zināšanas un paražas, kas saistītas ar dabu un Visumu
      • tradicionālās amatniecības prasmes
    • Konvencijas mērķi
      • Saglabāt nemateriālo kultūras mantojumu
      • Nodrošināt cieņu pret attiecīgo kopienu, grupu un indivīdu nemateriālo kultūras mantojumu
      • Veidot izpratni vietējā, nacionālā un starptautiskajā līmenī par nemateriālā kultūras mantojuma nozīmi, nodrošinot tā savstarpēju atzīšanu
      • Nodrošināt starptautisku sadarbību un palīdzību
    • Darbības NKM saglabāšanai
      • Lai nodrošinātu nemateriālā kultūras mantojuma atzīšanu, cieņu un tā vērtības nostiprināšanu sabiedrībā, konvencija iesaka izmantot:
      • izglītojošas, izpratni veicinošas un informējošas programmas, kas domātas plašai sabiedrībai, sevišķi jaunatnei;
      • īpašas izglītības un mācību programmas , kas domātas attiecīgajām kopienām un grupām.
    • Atslēgas vārdi
      • Saglabāšana
      • Ilgtspēja
    • Latvija ir UNESCO Konvencijas par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu dalībvalsts kopš 2005. gada.
      • Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana jau ir iekļauta Latvijas kultūrpolitikā :
      • NKM saglabāšana iestrādāta plānošanas reģionu (Kurzemes, Zemgales, Vidzemes, Latgales, Rīgas) kultūrpolitikas pamatnostādnēs
      • Pašvaldībās tiek realizēti kultūras projekti, kas vērsti uz NKM
    • Aktualitāte izglītībā
      • Nepieciešamība piedāvāt tādas izglītības programmas, kas būtu vērstas uz nemateriālā kultūras mantojuma apguvi un līdz ar to arī saglabāšanu
      • Tradicionālā mūzika – viena no NKM (Tradicionālās kultūras) jomām
    • Ieskats vēsturē
      • Terminoloģija:
      • Tautas mūzika
      • Tautas daiļrade
      • Mūzikas folklora
      • Tradicionālā mūzika
    • Uzstādījumu kopsavilkums vēsturiskā skatījumā
      • Tradicionālā mūzika ir vērtība, par ko jāsniedz (vēlams sniegt) izzinošu informāciju
      • (mūzikas literatūra)
      • Atsevišķos gadījumos tautasdziesmu melodijas tiek izmantotas solfedžēšanas iemaņu attīstībai (solfedžo)
      • Stilam atbilstoša tradicionālās mūzikas repertuāra un instrumentu apguve līdz šim nekad nav tikusi uzskatīta par profesionālās ievirzes mūzikas izglītības uzdevumu
    • Tradicionālā mūzika praksē
      • Paralēli profesionālās mūzikas kultūrai un tās apguvei mūzikas izglītības dažādos līmeņos tradicionālā mūzika eksistē praksē un pēdējā laikā ieņem aizvien nozīmīgāku vietu arī pasaules koncertdzīvē.
    • Pirmās ziņas par latviešu tradicionālo mūziku
      • “ Kad viņi dzied, viņi kauc žēlīgi kā vilki un pastāvīgi atkārto, izkliegdami, vārdu “Jehu!”; ja tos prasa, ko šis “Jehu!” nozīmē, viņi atbild, ka nezinot – tā esot dziedājuši viņu senči, tā dziedot arī viņi.”
      • (Sebastian Münster. Cosmographia oder Beschreibung aller Länder , 1550)
    • Pirmās ziņas par latviešu tradicionālo mūziku
      • “ Kad tie sarīko savas kāzas, tie lieto savādas un dīvainas
      • ceremonijas... Pie tam dzied tik nešķīstas, netiklas un
      • vieglprātīgas dziesmas savā valodā, dienu un nakti bez
      • mitas, ka pats sātans tās nespētu izdomāt un izpildīt
      • nešķīstākas un bezkaunīgākas.”
      • (Paul Einhorn. Historica lettica. Dorpt in Liefland , 1649)
    • Pirmās ziņas par latviešu tradicionālo mūziku
      • “ Nevienas viesības, nevienas kāzas, nevieni Jāņi vai pļaujas svētki, nevienas talkas... tāpat linu mīstīšana un vērpšana mājās u.c. nenotiek bez šīm dziesmām. Tikai žēl, ka reizēm, bet it sevišķi kāzās, tās izlietā nekrietnā nolūkā: apdziedot visādi nogāna viesus, ko tomēr tie kā sensenu ieražu nemaz neņem ļaunā, bet gan ietiepīgi pie tās pieturas, saglabājot sentēvu ceremoniju.”
      • (Gotthard Friedrich Stender. Lettische Grammatik , 1783)
    • Pirmās ziņas par latviešu tradicionālo mūziku
      • “ Nekad mēs, vācieši, pie visskaistākās mūzikas nebūsim tik ielīksmoti kā latvieši pie savām dziesmām (ko viņi bieži dzied līdz pat aizsmakumam)”.
      • (Gotthard Friedrich Stender. Lettische Grammatik , 1783)
    • Jānis Cimze un viņa “Dziesmu rota”
      • “… Bija redzams, ka pēc maz gadiem nebūs no latviešu veciem meldiņiem ne jausmas. Te nevarēja kavēties. Vecu vecie izklīdušie meldiņi bija jālasa kopā un jālūko izlietot uz 4 balsīm priekš vīriem un jaunekļiem”.
      • (Jānis Cimze. Dziesmu rota , II. Rīga, 1872)
    • Jurjānu Andreja liecības
      • “ Darbu beiguši, pēc pusdienas devāmies ceļā uz Bārtu, kur nonācām pievakarē pie skolotāja Bergmaņa kga. Steidzamam darba laikam esot, bij jānogaida, kad ļaudis, kas varētu priekšā dziedāt, vakarā, darbu nobeiguši, nāks mājā. Tā gaidot un materialus kārtojot, tumsai metoties, mūs iz skolas dārza pārsteidza it patīkamas un gaišas vairākbalsīgas dziesmas skaņas. It neviļus bij jāprasa mājas tēvam, vai tie tik nav viņa kora dziedātāji, kas varbūt nodomājuši mūs ar serenadu pārsteigt?
    • (turpinājums)
      • Uz to mums Bergmaņa kgs atbildēja, ka dziedātāji esot darbinieki, kas pa laikam tā dziedot, sevišķi uz darbu ejot un no tā pārnākot. Kad vēl bijām prasījuši, vai šie darbinieki nav varbūt agrāk skolās šīs vairākbalsīgās dziesmas izmācījušies, mums Bergmaņa kgs atbildēja ar “nē”, piezīmēdams, ka visā pamalē tā dziedot. Atrazdami šādu vairākbalsīgu tautas dziesmu dziedāšanu par sevišķi ievērojamu, cītījāmies pēc iespējas meldijas un harmonijas pamatīgi uzrakstīt.
    • (turpinājums)
      • Pavisam uzzīmējām 9 dziesmas, no tām vienu ar vilcējām. Šīs meldijas saucējas balsī sastopams intervals – pamazinātā kvarta, kas nebij atrodama nevienā no manis līdz šim uzrakstītām dziesmām. Citas dziesmas it visas dziedāja pamīšam gan divbalsīgi, trīsbalsīgi un četrbalsīgi. Tā kā pavadošās balsis dzied gan augstāk, gan zemāk par īsto meldiju, tad pati īstā meldija diezgan grūti cauri dzirdama un uzrakstāma. Muzikaliskā satura ziņā viņas liekas nepiederot pie ļoti senajām. Harmonijās sastopami visvairāk galvenie toņu kārtas trijskaņi un dominantseptakords, retāk sestā kāpšļa trijskanis.”
      • (Jurjānu Andrejs. Balss . Rīga, 1892)
    • Emilis Melngailis par instrumentālo mūziku
      • “ Pētnieks Bīlenšteins, veselas paaudzes tiesu vecāks par mani, savā grāmatā “Lettische Holzbauten” izteic žēlumu, ka latviskie spēļurīki nekur vairs nav uzglabājušies. Tad, kad viņš to rakstīja, suitu novados, Alšvangā, Basē, Gudeniekos, senās dančumūzikas ar koklēm, somu dūdām, stabulēm vēl ir bijis ar gubu. Gudeniekos bijis koklētājs, vārdā dziedātājs, daudzināts tālu pāri suitu novadiem. 50 gadu vēlāk man laimējās Alšvangā atrast ļoti labu koklētāju Nikolaju Heņķi, bij vēl, kas pūš somu, stabuli, bukuragu, bij vēl, kas labi danco.”
      • (Emilis Melngailis. Latviešu dancis. Rīga, 1949)
    • E. Melngaiļa padomi, kā skaņotā senatne būtu atdarināma
      • “ Pirmais talcinieks būs tāds rīkotājs, kam uz senatnes lietām nesas prāts. Tas būs lietpratējs kompozīcijā, pratīs iekārtot instrumentāciju tā, lai spēlētājiem nebūtu nekādas techniskas grūtības pārvaramas, bet lai tai pašā laikā koppinums zvērotu spilgti. Visās mākslās jau ir tā, ka daile ir diža, uz vienkāršības dibināta. Šim rīkotājam būs plašāka apjausma arī spēļurīku apdarē: viņš pratīs pārrunāt savas vajadzības ar otro talcinieku, meistaru spēļurīku būvē. [..]
    • (turpinājums)
      • Grūtāk būs sadabūt trešo faktoru šai tīksmainā talkā, pašus tos mazos gaitniekus, pašu pulciņa sastāvu. [..] būtu sameklējami bērni, kas dzimuši mūzikai, lai taptu audzināti Mazā konservatorijā i kā dziedātāji, i kā instrumentālisti, i kā teorētiķi.”
      • (Emilis Melngailis. Latviešu dancis. Rīga, 1949)
    • Latviešu folkloras krātuves ekspedīcijas (kopš 1931. gada)
      • Neskaitāmas liecības par tradicionālās mūzikas dzīvi dažādos Latvijas novados
      • Vairāku etnogrāfisko ansambļu nodibināšana, pateicoties folkloristu ekspedīcijām
    • 20. gs. beigu un 21. gs. sākuma lauka pētījumi
      • Liecība tam, ka atsevišķos Latvijas novados tradicionālā mūzika vēl aizvien eksistē nepastarpinātā tradīcijā
    • Folklorisms jeb jaunradītā tradīcija
      • Folkloras ansambļu kustības aizsākumi
      • 20. gs. 70. gados
      • Folklorisms un nacionālā atmoda
      • Folkloras ansambļu kustības pamatprincipi
      • 20.gs. beigās – 21. gs. sākumā
    • Secinājums
      • Tradicionālā mūzika praksē pamatā eksistējusi atrauti no izglītības, savā ziņā pat kā opozīcija oficiālajai izglītībai - tautas mūzikas apguvei mūzikas vidusskolās un līdz 20.gs. 90. gadu sākumam – arī konservatorijā.
    • Tradicionālā mūzika oficiālajā jeb formālajā mūzikas izglītībā 20. gs. otrajā pusē:
      • Tautas instrumentu nodaļas mūzikas skolās un vidusskolās
      • Tautas mūzikas nodaļa Latvijas valsts konservatorijā
      • Kļūda – pretendēja uz tautas mūzikas profesionāļu statusu, tā arī neiepazīstot pašu tautas mūziku, tās funkcijas un izteiksmes līdzekļus
    • Alternatīvās jeb neformālās izglītības formas 20. gs. beigās
      • Bērnu un jauniešu folkloras kustība Pulkā eimu, pulkā teku (LU Etniskās kultūras centrs)
      • Valsts Tautas mākslas centra (tagad NKMVA) Folkloras skolas
      • Bērnu un jauniešu folkloras nometnes
      • Projekti, vērsti uz tradicionālās mūzikas repertuāra apguvi un tā funkcionālo kontekstu rekonstrukciju (Mēslu talka Ziemeļlatgalē; Maija dziedājumi pie krusta; Tradicionālās dziedāšanas meistardarbnīca; Nemateriālā kultūras mantojuma aktivitāšu veicināšana Ziemeļlatgalē u.c.)
    • Tradicionālās mūzikas institucionalizācija formālajā izglītībā
      • Kopš 2006. gada JVLMA piedāvā jaunu studiju programmu Etnomuzikoloģija
    • Programmas mērķis - sagatavot speciālistus, kas būtu kvalificēti darboties kā
      • organizatori un pedagogi tradicionālās mūzikas mūsdienu praksē, folkloras ansambļu kustībā, tradicionālās mūzikas un folkloras kolektīvos, izglītības sistēmā (kolektīvu vadītāji, tradicionālās mūzikas pedagogi, kolektīvu darbības un tradicionālās kultūras pasākumu organizatori, tradicionālās kultūras un mūzikas centru vadītāji);
      • tradicionālās mūzikas izpildītāji (vokālisti un instrumentālisti) visdažādākajos kultūras dzīves kontekstos;
      • tradicionālās mūzikas pētnieki un dokumentētāji.
    • Galvenie studiju kursi (priekšmeti)
      • Etnomuzikoloģija
      • Latvijas un Baltijas tradicionālā mūzika
      • Pasaules tautu mūzika
      • Latviešu tradicionālās dziedāšanas stili
      • Tradicionālais instrumentārijs un instrumentālā mūzika
      • Folklora
      • Kultūras antropoloģija
      • Transkripcija
      • Tradicionālā dziedāšana
      • Tradicionālo instrumentu spēle
      • Ansamblis
      • Tradicionālās mūzikas mācīšanas metodika
      • Pedagoģiskā prakse
      • Lauka pētījumi
    • Jaunās programmas Tradicionālā mūzika vadlīnijas
      • Līdz ar Latvijas pievienošanos Apvienoto Nāciju izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Konvencijai par nemateriālā kultūras mantojuma (NKM) saglabāšanu, kas paredz pastiprinātu valsts atbildību par tās teritorijā esošā NKM saglabāšanu, to sistemātiski apzinot, dokumentējot, pētot un radot labvēlīgus nosacījumus NKM tālāknodošanai nākamajām paaudzēm tai skaitā ar formālās un neformālās izglītības palīdzību, aktualizējas nepieciešamība piedāvāt izglītības programmas, kas būtu tieši vērstas uz NKM apguvi.
    • Vadlīnijas
      • Tradicionālā mūzika ir viena no NKM izpausmēm, kas ietver konkrētas kopienas tradīciju mantojumu, ciktāl tas atspoguļo attiecīgās kopienas kultūras un sociālo identitāti un vispārpieņemtās vērtības. Neraugoties uz plašo ilgākā laika posmā dokumentēto Latvijas tradicionālās mūzikas mantojumu, kā arī joprojām atsevišķos reģionos funkcionējošām dzīvām tradīciju izpausmēm, Latvijas izglītības sistēmā vēl aizvien nav atrisināts jautājums par NKM iekļaušanu dažādu līmeņu izglītības programmās.
    • Vadlīnijas
      • Izņēmums ir J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā izstrādātā profesionālās bakalaura studiju programmas Mūzikas vēsture un teorija apakšprogramma Etnomuzikoloģija , kuras mērķis ir sagatavot speciālistus, kas būtu kvalificēti darboties kā organizatori un pedagogi tradicionālās mūzikas mūsdienu praksē, folkloras ansambļu kustībā, tradicionālās mūzikas un folkloras kolektīvos, izglītības sistēmā
    • Vadlīnijas
      • (kolektīvu vadītāji, tradicionālās mūzikas pedagogi, kolektīvu darbības un tradicionālās kultūras pasākumu organizatori, tradicionālās kultūras un mūzikas centru vadītāji); tradicionālās mūzikas izpildītāji (vokālisti un instrumentālisti) visdažādākajos kultūras dzīves kontekstos; tradicionālās mūzikas pētnieki un dokumentētāji. Tādējādi ir radīti priekšnoteikumi kvalificētai profesionālās ievirzes izglītības programmas Tradicionālā mūzika realizācijai, koncentrējoties uz dažādu Latvijas reģionu tradicionālās mūzikas mantojuma apguves nodrošināšanu.
    • Vadlīnijas
      • Izglītības programmas Tradicionālā mūzika apjoms ir x stundas. Izglītojamie, kuri apguvuši izglītības programmu un ieguvuši nepieciešamo zināšanu un prasmju novērtējumu, kārto noslēguma pārbaudījumu, kas sevī ietver konkrēta instrumenta spēli un dziedāšanu, kolektīvo muzicēšanu, solfedžo un mūzikas teoriju, mūzikas literatūru. Audzēkņiem tiek nodrošināta iespēja turpināt izglītību mūzikas profesionālās izglītības programmās, izglītoties dažāda veida kultūrizglītības profesionālās pilnveides programmās.
    • Programmas mērķis :
      • Izglītības programmas mērķis ir nodrošināt iespēju vispusīgi apgūt nepieciešamo zināšanu, prasmju un iemaņu pamatus dažādu Latvijas reģionu tradicionālajā mūzikā, kā arī sekmēt izglītojamā veidošanos par garīgi attīstītu, brīvu, atbildīgu un radošu personību.
    • Programmas uzdevumi:
      • Veicināt izglītojamā muzikālo, intelektuālo un radošo spēju attīstību;
      • Radīt motivāciju un nodrošināt izglītojamam iespēju sagatavoties profesionālās vidējās izglītības ieguvei;
      • Attīstīt prasmes un spējas muzicēt un sadarboties tradicionālās mūzikas kolektīvā;
      • Attīstīt jaunrades un improvizācijas spējas mūzikā dažādos tradicionālās mūzikas stilos;
      • Attīstīt spējas vērtēt, salīdzināt, argumentēt un pamatot savas ieceres;
      • Attīstīt individuālas muzikālas darbības prasmes ;
      • Sniegt vispusīgas teorētiskās un praktiskās zināšanas par latviešu tradicionālo mūziku, iepazīt dažādus mūzikas stilus un virzienus.
    • Izglītības procesa rezultātā tiks sniegtas šādas specifiskas tradicionālās mūzikas apguvei nepieciešamās zināšanas un prasmes :
      • Tradicionālo instrumentu spēle un dziedāšana :
        • apgūt konkrētu reģionu tradicionālās mūzikas repertuāru;
        • attīstīt tradicionālās dziedāšanas un instrumentspēles prasmes un iemaņas;
        • attīstīt instrumentālās improvizācijas prasmes un iemaņas;
        • attīstīt vokālās improvizācijas prasmes un iemaņas;
        • sagatavot audzēkni darbam tradicionālās mūzikas ansamblī.
    • Kolektīvā muzicēšana:
        • attīstīt ansambļa izjūtu;
        • attīstīt improvizācijas prasmes ansamblī;
        • attīstīt prasmes veidot aranžējumus;
        • sniegt zināšanas par dažādiem tradicionālās mūzikas stiliem un ansambļu sastāviem;
        • attīstīt muzicēšanas prasmes un iemaņas dažādos tradicionālās mūzikas ansambļu sastāvos;
        • attīstīt prasmes interesanti pārveidot doto mūzikas materiālu.
    • Mūzikas literatūra :
        • radīt vēlēšanos klausīties dažādu stilu un žanru mūziku, kā arī sniegt tās pilnvērtīgai uztverei nepieciešamās zināšanas un iemaņas;
        • veidot izpratni par mūzikas vēsturisko stilu attīstību;
        • sniegt zināšanas par Latvijas tradicionālās mūzikas stiliem un virzieniem, žanriem un formām;
        • attīstīt tradicionālās mūzikas stilu uztveri;
        • sniegt zināšanas par dažādu tradicionālās mūzikas instrumentu uzbūvi;
        • sniegt zināšanas par klasiskās, populārās, džeza un tradicionālās mūzikas stilu īpatnībām un atšķirībām.
    • Solfedžo :
        • attīstīt mūzikas uztverei un atskaņošanas praksei nepieciešamos muzikālās dzirdes komponentus;
        • sekmēt izglītojamā emocionālo un intelektuālo attīstību;
        • attīstīt spējas radoši darboties;
        • apgūt mūzikas valodas pamatzināšanas un prasmes;
        • sniegt audzēkņiem zināšanas par klasiskās, populārās, džeza un tradicionālās mūzikas harmonijas likumsakarībām;
        • attīstīt iegūto prasmju pielietojumu praktiskajā muzicēšanā.
    • Programmas realizācijas problemātika
      • izglītības iestāžu vadītāju vēlmes un iespējas
      • atbilstoši kvalificētu pedagogu piesaiste (vai esošo pedagogu tālākizglītība)
      • metodisko materiālu trūkums
      • mūzikas instrumentu trūkums
    • Variēšanas iespējas – programmas daļēja realizācija
      • Otrais instruments
      • Programmas elementu izmantošana mūzikas teorētiskajos priekšmetos
      • Programmas elementu izmantošana specialitātē
      • Programmas elementu izmantošana kolektīvajā muzicēšanā
    • Galvenie ieguvumi
      • Sekmēta audzēkņu radošo spēju un iemaņu attīstība
      • Attīstītas audzēkņu radošās prasmes
      • Sniegtas zināšanas par sava reģiona tradicionālās mūzikas mantojumu
      • Sniegtas zināšanas par tradicionālās mūzikas stilistiku
      • JVLMA pieredze, darbojoties Ziemeļu un Baltijas valstu mūzikas augstskolu tīklā NORDTRAD
    • Paldies par uzmanību!