1. Tradicionālā un digitālā fotogrāfija.
Līdzības un atšķirības.
Digitālā spoguļkamera. Foto filmu spoguļkamera.
2. Tradicionālā un digitālā fotogrāfija.
Līdzības un atšķirības.
• Foto aparatūras izskats.
• Attēlā “iegūšana” gaismai projicējoties
caur objektīvu uz gaismas jūtīga materiāla
(filma, CCD vai CMOS sensors).
• Attēla izdrukāšana uz papīra.
3. Tradicionālā un digitālā fotogrāfija.
Līdzības un atšķirības.
• Tradicionālā fotogrāfija. • Digitālā fotogrāfija.
• Ķīmiski procesi. • Fiziski procesi.
• Rezultāts nav precīzi • Rezultāts precīzi paredzams.
paredzams. • Rezultāts redzams uzreiz.
• Rezultāts redzams pēc laika. • Attēls, krāsains vai melnbalts,
tiek regulēts fotokamerā, vai
• Dažādu veidu filmas ( krāsu, arī pēcapstrādē.
melnbaltas , diapozitīvās ). • Krāsu balanss tiek regulēts
• Dažādu krāsu balansa filmas fotokamerā, vai arī
(dienasgaismai, mākslīgajam pēcapstrādē.
apgaismojumas) • ISO tiek regulēts fotokamerā.
• Dažādu jūtību ( ISO) filmas.
4. Tradicionālā un digitālā fotogrāfija.
Līdzības un atšķirības.
• Tradicionālā fotogrāfija. • Digitālā fotogrāfija .
• Ierobežots foto filmu kadru • Kadru skaitu ierobežo datu
skaits. nesēja ietilpība.
• Fotogrāfam jāpārzin • Zināšanas eksponometrijā var
eksponometrija un kopumā būt paviršas vai nebūt vispār,
jābūt daudz rūpīgākam un par to ir padomājuši inženieri.
uzmanīgākam. • Lai redzētu galarezultātu atliek
• Lai ieraudzītu galarezultātu tik paskatīties LCD monitorā
jāizmanto serviss ( foto filmu fotokameras aizmugurē, vai arī
attīstīšana, kopēšana, pieslēdzot fotokameru, vai datu
skenēšana, utt.) nesēju pie datora.
5. Tradicionālā un digitālā fotogrāfija.
Līdzības un atšķirības.
• Tradicionālā fotogrāfija • Digitālā fotogrāfija
• Attēla oriģināls ( negatīvs ) • Attēla oriģināls var tikt
vienā eksemplāra. pavairots neskaitāmas reizes,
nezaudējot kvalitāti.
6. Tradicionālā un digitālā fotogrāfija.
Līdzības un atšķirības.
• Attēlu kvalitatīvās atšķirības.
• Detalizācija
• Fotogrāfiskais platums.
• Krāsu attēlojums.
11. Failu formāti digitālajā fotogrāfijā.
• JPEG ( Joint Photographic Expert Group)
Izstrādāts ilgi pirms digitālo fotokameru
parādīšanās pārdošanā.
Paredzēts, lai pārsūtītu failus internetā.
Pietiekoša kvalitāte, lai izdrukātu fotogrāfijas līdz
A4 formātam un apskatei monitorā.
Kvalitāte atkarīga no kompresijas pakāpes.
14. Failu formāti digitālajā fotogrāfijā.
• TIFF ( Tagged Image File Format )
Populārākais formāts digitālajā fotogrāfijā.
Atšķirībā no JPEG “nebojā” informāciju, aizņem
salīdzinoši daudz vietas datora cietajā diskā.
Informācija par krāsu līdz 48bit uz kanālu.
17. Failu formāti digitālajā fotogrāfijā.
RAW (no angļu val. “jēls”) .Šajā formāta tiek reģistrēta
pilnīgi visa informācija, kuru spēj uztvērt gaismas jūtīgais
sensors digitālajā fotokamerā.
Var regulēt daudzus parametrus (krāsu balanss, kontrasts
utt.) gan fotogrāfēšanas brīdi, gan pēc tā.
Tāpat kā TIFF formāts aizņem vairāk vietas datu nesējos.
Katrs ražotājs izdomā savu kodējumu RAW formātām , līdz
ar to nepieciešama konkrēta datorprogramma, lai RAW
failu konvertētu JPG vai TIFF.
Vienmēr tiek saglabāti dati, kādi tie bija uzņemšanas brīdī,
vienmēr var atgriezties attēla apstrādes sākumpunktā.
18. Digitālo fotoaparātu veidi.
Kompaktkameras
Gaismas jūtīgā sensora izšķirtspēja līdz 14mpx.
Digitālās spoguļkameras ( DSLR ) un tālmēra
fotokameras
Līdz 24mpx.
Digitālie moduļi (paredzēti vidēja un lielformāta
fotokamerām) un vidējā formāta digitālās
fotokameras.
Līdz 60mpx.
Skenējošie digitālie moduļi.
Līdz 400-500mpx
23. RAW – Digitālais negatīvs.
Konvertējot failu TIFF vai JPEG formāta RAW fails
tiek saglabāts.
Var koriģēt uzņemšanas parametrus.
Var koriģēt optiskus defektus.
Var koriģēt “elektriskos trokšņus”.
Iespējams pārkonvertēt universālajā formātā DNG.
