Muzikas instrumenti

Projekts “Profesionālās kultūrizglītības pedagogu tālākizglītība” Projekta Nr. 2009/0208/1DP/1.2.1.1.2/09/IPIA/VIAA/005 Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība Ieguldījums Tavā nākotnē ! Tālākizglītības kurss „ Daudzveidīgas mācību metodes profesionālās ievirzes izglītības programmā Tradicionālā mūzika” Mūzikas instrumenti Latvijā Tradīcijas un mīti Lektors: Valdis Muktupāvels

Ganu mūzikas instrumenti
Vienkāršie pūšamie – pēkšis, spiegana, svilpes
Stabules – svilpes veida un mēlīšu veida
Ganu rags, ganu taure
Piemutņa veida taures un ragi
Koka un metāla zvani
Klabatas

Ieražu un rituālu instrumenti
Kāta grabekļi – eglīte, puškaitis, trīdeksnis, čakans
“ Falliskie” instrumenti – stabule, āžrags, zvani
Aizjūga zvani, zvaniņi un zvārguļi tērpā
Zvani – daudzfunkcionāls instruments: signalizācija, maģiska aizsardzība, modināšana
Rituālie trokšņa rīki – klabatas un tarkšķi

Vaŗa bungas
Miķeļa Pretorija mūzikas instrumentu klasifikācijā no sitamajiem ir tikai timpāni.
Vaŗa bungas baznīcas kontekstos:
Baltazara Rusova “ādas zvans”
Lieldienu rīta trokšņošana
Vaŗa bungas muzeju krājumos
Vaŗa bungas folklorā

Uzraksts uz vaŗa bungām Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja Mūzikas nodaļā
Diese Paucken sind zur Ehre Gottes von dem Ambte der Masten=Wracker an der Johannis Kirche verehret worden Anno 1774 15 December

Kokles Latvijā un citās Baltijas zemēs

Baltu *kantlēs, *kantlīs
Baltijas somu valodās
karēļu kandeleh
somu kantele
igauņu kannel
vepsu gandel
lībiešu kāndla
Baltu valodās
lietuviešu kanklės
latviešu kokles
Kokles = dziedošais koks

Koklēšana – īpašs muzicēšanas veids
Kokļu gatavošana saistībā ar tuva cilvēka miršanu
Spēlēšana sev - “zvanīšana”
Koklēšanas saistība ar dvēseles pēcnāves ceļu

Zelta kokles
norāda uz augstu stāvokli mūzikas instrumentu hierarhijā: zelta - sudraba - vaŗa
saistība ar sauli un solāro mītoloģiju: saules raksts un vilnītis kā rotājums, saule ir robeža starp pa-sauli un aiz-sauli , starp tām ir saules taka
iespējams - bronzas stīgu krāsa

Dieva kokles
Kokles raganu prāvas protokolā (1613): “excepta cochlea lotavica quinque chordis gaudens, quam Dei cochlea simplices vocant; haec sola abfuit” .
S. Ulanowskas (1891) ticējums: “Skripka ir nu valna, kūkle nu Dīva […]” LTT 21375
Pasakas par kokļu rašanos.
Tautasdziesmu tekstos – Dieva dēli koklē; tas ir senāks pirmskristietisks motīvs.

Eduards Volters par koklēšanu, 19. gs. beigās
Vitebskas guberņā, Dinaburgas apriņķī, Preiļu un Ludvikovas tuvumā pirms 20-30 gadiem bijis kāds šļachtičs, kas svētas (garīgas) dziesmas pavadījis stīgu kokli spēlējot.

Deju mūzikas instrumenti No burdonmūzikas līdz lauku kapelām

Vargans Latvijā Daži vēstures un mūzikas aspekti

Senākie nosaukumi
wargans (1761)
sohbu spehles (1828)
wargana (1872-80)
varagāns (1892)
wargas (1896)

Instrumenta nosaukumi ME vārdnīcā
Vargans, vargāns, vargana, varagāns (Alsviķi V), vargantins (Valtenberga V), vargas (Liezere, Druviena, Alūksne V); līdz ar darbības vārdiem "varganāt", "vārganot", tie, šķiet, ieviesušies ar slāvu (krievu vai baltkrievu) valodu starpniecību no grieķu οργανον - instruments.
Biuvas – dota atsauce uz Ulmaņa vārdnīcu.

Nosaukumi 20. gs. otrajā pusē
Bandura – ekspedīcija Neretā, 1952; domājams, ka tas ir aizguvums no lietuviešu bandūrėlis .
Duceklis – sastopams vēsturnieku darbos.
Zoba – lietots dažu folklornieku runā.

Vargana skaņu īpašības un ieskandināšana
Virstoņu instruments
Spēlētāja mutes dobums un rīkle piedalās skaņas veidošanā
Ieskandināšanas veidi

Vargana spēlētājs Pēteris Kadžulis
Zinātniskā ekspedīcija 1952. gadā Neretā:
Pēteris Kadžulis demonstrējis Neretā banduru ar klusu, tīkamu, valdzinošu tembru. Virs zemas nepārtraukti skanošas skaņas spēlētājs ar mutes dobuma rezonatora palīdzību panāk zemās skaņas virstoņus, kas augšējā reģistrī atgādina fagota tembru.

Vargana spēles veids
Instrumentu paņem kreisajā rokā un pieliek pie zobiem. Ar labās rokas īkšķi ieskandina atsperīti, cērtot īkšķa ārējo sānu (zem naga sākuma) gar atsperītes tievo galiņu (āķīti) uz iekšu. Cirtienu ar īkšķi Pēteris Kadžulis atradis pats. Čigāni mācījuši cirst ar labās rokas rādītāja pirkstu uz āru, bet viņa paņēmiens ērtāks. Pie tam, publika neredzot, ka instruments tiek turēts pie zobiem.

Bez zobiem spēlēt nevar. “Ja nav zobu, liec kur gribi – vai pie mutes, vai pie pakaļas.” Spēlējot mēli nevarot laist klāt, citādi pārcērt mēli. Spēlējot gaisu ārā nepūš. Gaisu ievelk un izpūš tikai elpas tiesai. Gāmuru nekustinot. Uz jautājumu, kā tad īsti spēlē, Pēteris Kadžulis atbild: “Ar domām izdabū ārā, kā to dara, iestāstīt nevar.”

Kopā Latvijas arheoloģiskajā materiālā identificēto varganu skaits 2002. gadā – 32.
2 no Rīgas varganiem iegūti pilsētnieku apdzīvotajos kvartālos (Dannenšterna nams, Mārstaļu iela), 6 - Doma klostera teritorijā.
Senākais vargans (Mārstaļu ielas atradums) tiek datēts ar 13. gs. 2. pusi.

Heteroglotā vargana spēles stili
Ritmiski koloristiskais, spēles ar tembriem un faktūrām – lielākajā daļā Āzijas
Melodiskais – Eiropas zemēs. Kurts Zakss par varganam atbilstošo mūzikas sfēru ir izteicies – “musica irregularis”, respektīvi, mūzika, kas nav baznīcas vai galma mūzika. Tāda ir bērnu, izklaides, deju, apkārtklejojošo ubagu mūzika.

Somas stabules jeb dūdas un burdonmūzika Vēsturiskās liecības un ikonogrāfija

Baltazars Rusovs “Livonijas hronikā” par dūdām un dūdošanu
Jau sestdienā saradās zemnieki no liela attāluma ar sievām, meitām un kalpiem, un tūlīt ķērās pie dzeršanas. Dūdas bija dzirdamas gandrīz jūdzi tālu; tāda jautrība vilkās cauru nakti līdz rītam. Uz dievkalpošanu zemnieki ieradās iedzērušies un piedzērušies; viņi sarunājās tik stipri, ka mācītājs no viņu trokšņa zaudēja vai samaņu. Un kad viņi, tikpat gudri, kā ienākuši, atkal atstāja baznīcu, tad sākās no jauna dzeršana, dejas, dziesmas un lēkāšana, ka no lielā trokšņa, sievu un meitu dziedāšanas, un no daudzo dūdu skaņām, cilvēks varēja zaudēt samaņu.

Burdonmūzika
Modālās mūzikas veids viduslaikos
Somas stabules, rata lira + lauta, bungas u.c.

Somas stabules – Livonijas nevācu kāzu mūzikas instruments
Vēsturiskās liecības un ikonogrāfija: populārākais latviešu (un igauņu) mūzikas instruments
Īpašs likums noteica, ka nevāci kāzās var spēlēt tikai stabules (=somas stabules jeb dūdas) un bungas
Salīdzinājums ar citām Eiropas zemēm

Kā dūdošana gāja mazumā
Dūdošanu sabiedriskās vietās (tirgos, krogos) ierobežoja 1753. gadā. To pavisam aizliedza 1760. gada 15. decembrī.
Reliģiskie fanātiķi 18. un 19. gadsimtā savāca dūdas, sakrāva tās kaudzē un sadedzināja.

Pēdējais tradicionālais Kurzemes dūdinieks – Pēteris Šeflers Ieskaņots 20. gs. 30. gados

Sitamie instrumenti
Bungas – cilindriskās bungas (lielās, mazās)
Celma bungas
Bundziņas, bubyns, sietiņš
Baubens – arhaisks termins folkloras tekstos, iespējams, rāmja bungu apzīmējums

Deju mūzikas ansambļu veidi
Vijole(s), cītara, base, bundziņas
Cītara <> cimbole
Harmonikas
Ragu mūzika
Modes instrumenti – mandolīna, ģitāra

Retāk sastopami stīgu instrumenti
Spēles
Dūda
Pūšļa vijole
Ģīga – 17. gs. st īgu instruments ar lociņu vai 19. gs. monohords ?

Muzikas instrumenti

by kriic

Accessibility

Categories

Upload Details

Usage Rights

2 Embeds 166

Statistics

Muzikas instrumenti Presentation Transcript

http://kriic.lv	165
http://webcache.googleusercontent.com	1