Muz maxlaskopsakaribas heinrihsons

991 views

Published on

0 Comments
0 Likes
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

No Downloads
Views
Total views
991
On SlideShare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
30
Actions
Shares
0
Downloads
11
Comments
0
Likes
0
Embeds 0
No embeds

No notes for slide

Muz maxlaskopsakaribas heinrihsons

  1. 1. Vilnis HeinrihsonsSkaņa krāsa.Mūzikas un glezniecībaskopsakarības.
  2. 2. Sfēru mūzikaMusica Universalis vai sfēru mūzikair sens filosofisks koncepts, kas aplūkodebesu ķermeņu (Saule, Mēness unplanētas) kustības kā mūzikas formu.Šī mūzika nav sadzirdama, bet irmatemātisks koncepts. http://www.crystalinks.com
  3. 3. Pitagors http://whatisthepyramid.com
  4. 4. Pastāv leģenda, ka PITAGORS varējissaklausīt “sfēru mūziku”.Šī spēja ļāvusi viņam izprast unmatemātiski izteikt lielās kustības,kas risinājās visumā.http://www.crystalinks.com Platons
  5. 5. Johannes Keplers 1619. g. pielietojot sfēru mūzikas konceptu, centās izskaidrot dabiskās pasaules proporcijas – it sevišķi astronomijā – no mūzikas viedokļa.http://www.mlahanas.de
  6. 6. JOHANNES KEPLERS un viņa “sfēru mūzika”http://www.bkneuroland.fr
  7. 7. Johanness Keplers 1619. g. publicēja savudarbu Harmonices Mundi .Šajā darbā – piecu grāmatu sērijā – viņš centiesizskaidrot pasaules uzbūves harmoniju. Planetary Canon - excerpt.mp3Debesu sfēru mūzikahttp://www.amaranthpublishing.com
  8. 8. Keplers mēģina atrast kopīgus likumus,kas darbotos gan mūzikā, gan Saulessistēmā.Viņa sfēru mūzika ir balstīta uz planētaskustības maksimuma un minimumamērījumiem saistībā ar to attālumu līdz Saulei.Pielietojot savu teoriju, Keplers piešķīraplanētām muzikālus intervālus un ritmus.Debesu sfēru mūzikahttp://www.amaranthpublishing.com
  9. 9. KRĀSU ĒRĢELES
  10. 10. Louis-Bertrand CastelLuiss - Bertrāns Kastels.Pēc 1725. gada Kastelsattīstījis savu krāsu unnošu sistēmu, kuru viņšatbrīvoja no kosmoloģiskākonteksta un piesaistījamākslai, nosaucot to par“Krāsu mūziku”. http://www.musictheory21.com http://www.danielmitsui.com
  11. 11. Kastels atzīmēja, ka, runājot par krāsu, gleznotājibieži izmanto muzikālus terminus.Veidojot krāsu piesaisti notīm, Kastels veicamēģinājumus pārveidot muzikālus skaņdarbusattēlos.http://www.musictheory21.com http://www.danielmitsui.com
  12. 12. Pretstatā Kastela vēlmei izveidot krāsu valodu, kasbalstītos uz gaismas un skaņas toņu analoģijas,ALEKSANDRS RIMINGTONS19. gs. beigās smēla iedvesmu no impresionistiem.
  13. 13. Viņa radītās KRĀSU ĒRĢELES projicēja krāsutoņus uz īpaši izveidotām telpiskām virsmām,sapludinot krāsas uz lieliemekrāniem,tādējādi izveidojot mainīgas ainasabstrakti gleznieciskā manierē.
  14. 14. Aleksandrs Remingtons
  15. 15. Instruments darbojās raidot gaismas staruscaur rūpīgi tonētiem stikla diskiem,kas rotēja un mainīja savu izvietojumu,lai veidotos dažādi krāsu toņi.
  16. 16. Skrjabina veidotagaismas mūzikas ierīce http://prometheus.kai.ru
  17. 17. Lai gan šis instrumentsnespēja radīt skaņu,tas veidoja mainīgo gaismu projekciju,kas pavadīja Skrjabina simfonijas“Prometejs: Poēma par uguni”pirmatskaņojumu 1915. g. Ņujorkā. http://homepage.tinet.ie
  18. 18. AleksandrsSkrjabins1872 -1915Krievu komponistsun pianists.Uzskatāms parievērojamusimbolisma skolaspārstāvi. http://en.wikipedia.org
  19. 19. Skrjabina skaņdarbanotis http://homepage.tinet.ie
  20. 20. Tastiera per luceSkrjabina manuskripts,kas nosaka krāsaināsgaismas “darbību”skaņdarba atskaņošanaslaikā.http://rhythmiclight.com
  21. 21. Krāsas ir saskaņotasar skanējumu.Piemēram vokālaaukstais skanējumsiezīmēts kā zaļš undažādu krāsu salikumi/akordi – orķestrim.http://rhythmiclight.com
  22. 22. Skrjabins bija lūdzis, lai ikviens koncertaapmeklētājs uzvilktu baltas drēbes,lai projicētā gaisma vieglāk atstarotos noikviena klātesošā ķermeņa, tādējādi atskaņojumāiesaistot visu zāli.
  23. 23. Skrjabina klaviatūrahttp://en.wikipedia.org
  24. 24. Beinbridža Bišopa ierīce“mūzikasgleznošanai” (1877).Gaismu radošs aparātstika novietots parastoērģeļu augšdaļā. Krāsu ērģeles http://homepage.tinet.ie
  25. 25. Ar sviru un aizvirtņusistēmas palīdzībugaismas plūsmas bijaiespējams variēt uzekrāna, kamēr notikamūzikas atskaņojums Krāsu ērģeles http://homepage.tinet.ie
  26. 26. Frederika KastneraPirofons(ap1870.g.)Gāzes plūsmu kristālacaurulēsvar kontrolēt arklaviatūras palīdzību.
  27. 27. Papildus vizuālajiemefektiem, instrumentsspēja radītskaņas, kas līdzinājāscilvēka balss vokālam,klavierēm vai patsimfoniskajam orķestrim.
  28. 28. JohansVolfgangsGēte(1749. g. 28.augusts – 1832.g. 22. marts)vācu rakstnieks,mākslinieks unpolitiķis. http://www.colourlovers.com
  29. 29. Gētes krāsu izcelsmesģenētiskā teorija tika pretstatītaŅūtona sekotāju eksperimentēšanai arideju par gaismas dalījumu 7 krāsās –atbilstoši analoģijas prasībām ar nošusistēmu. http://cura.free.fr
  30. 30. Gētes nostāja bija saskaņā ar krāsotājmeistaruuzskatiem.Arī Leonardo da Vinči izšķīratumsas (zils un zaļš) un gaismas(dzeltens un sarkans) krāsas. http://cura.free.fr
  31. 31. Gētes K r ā s u a p l i s http://slodive.com http://www.triangleparkcreative.com
  32. 32. Sākot ar 18. gs. beigām krāsas vairs netiekpielīdzinātas notīm.Tā vietā mūziku salīdzina ar glezniecībukā divus veselumus,vērtējot mūziku kā pārāku,jo tā vistiešāk iedarbojas uz cilvēka dvēselihttp://www.musictheory21.com
  33. 33. Kopš Lists uzrakstījis skaņdarbuLo spozalizio no cikla “Klejojumugadi” (1839.), balstītu uz Rafaēlagleznām, komponisti biežiizmantojuši vizuālās mākslasdarbus kā iedvesmas avotus(pētnieks Finks, 1988. g., uzskaitījis 711 šādaskompozīcijas). JÖRG JEWANSKI http://www.musictheory21.com
  34. 34. Lists Rafaēls
  35. 35. Līdzīgi arī gleznotāji smēlušiesiedvesmu no muzikālāmkompozīcijām. http://www.musictheory21.com
  36. 36. Pauls Klē“tulkojis” mūzikaselementuspiktoriālosekvivalentos savos“Polifoniskajosgleznojumos”(1930.)http://www.musictheory21.comhttp://www.artknowledgenews.com
  37. 37. Klē lietojis mūzikasterminu“polifonija”(daudzbalsīgums),lai pievērstuuzmanībuvienlaicīgi“skanošajiem”vizuālajiemelementiem viņagleznās.http://itp.nyu.edu/ Pauls Klē. Polifonija, 1932.http://www.artinthepicture.com
  38. 38. Pauls Klē. Ad Parnassum.http://www.artinthepicture.comKlē gleznas Ad Parnassum nosaukuma sākotne meklējamamūzikas mācību grāmatā Gradus ad Parnassum (1725.),ko sarakstījis Johans Jozefs Fuss, kurš mūziķiem mācījispolifoniskās harmonijas tehniku.http://itp.nyu.edu/
  39. 39. Par Robēra Delonē gleznu Pauls Klē rakstījis:“Delonē, veidojot gleznas ritmiku, centies pielietotfūgas modeli, izmantojot tādu izmēru (garumu),ka nav iespējams visu gleznu aplūkot vienlaicīgi.” http://www.musictheory21.comRobert Delaunay, Les fenêtres sur la ville, première partie, premiers contrastessimultanés (1912) http://aponte27.blogspot.com/
  40. 40. Mikalojs Konstantīns Čurļonis1875. –1911. http://en.wikipedia.org
  41. 41. ČURĻOŅA māksla ir cieši saistīta ar Eiropas simbolistumākslu. Tomēr jāņem vērā viņa spēja domāt patstāvīgiun radīt pilnīgi jaunas glezniecības formas:attēlus - sonātes, prelūdijas un fūgas.Sapludinot glezniecību un mūziku unikālāvienotā mākslinieciskā formulā, šiegleznojumi nozīmīgi bagātinājuši Eiropas modernismu. http://ciurlionis.eu/en/painting
  42. 42. Savas gleznas - sonātes, prelūdijasun fūgas Čurļonis gleznojis artemperu uz papīra (1907–1909) .Tajās mākslinieks atklājis savu unikālospēju iekļaut glezniecībā mūzikasformas. Viņš “neglezno mūziku”, betgan ar komponista prasmi pielietomuzikālo izteiksmes līdzekļuekvivalentus: līniju un plānuritmus, formu lokanumu,plastiku, vairāku ainavas Čurļonis. Allegro no ciklalīmeņu “pārklāšanos”, radot Sonata No.2, 1907izvērstas telpas iespaidu.http://ciurlionis.eu/en/painting/ http://commons.wikimedia.org/
  43. 43. Čurļonis. Prelūdija Čurļonis. Fūgahttp://ciurlionis.licejus.lt/
  44. 44. Čurļonis. Saules sonāte. Andante Čurļonis. Pavasara sonāte.http://ciurlionis.licejus.lt/ Skerco
  45. 45. Čurļonis. Zalkša sonāte. Andante Čurļonis. Zalkša sonāte.http://ciurlionis.licejus.lt/ Skerco
  46. 46. Čurļonis. Zvaigžņu sonāte. Allegro Čurļonis. Zvaigžņu sonāte.http://ciurlionis.licejus.lt/ Andante
  47. 47. ArnoldSchoenberg1874. –1951.Austriešukomponists, saistītsar ekspresionistukustību vācu dzejā unmākslā.Otrās Vīnes skolaslīderis.http://en.wikipedia.org
  48. 48. Šēnbergs bija arīg l ez n o tā j s ,mūzikas teorētiķisun ietekmīgskompozīcijas A.Šēnbergs. Skatiens (acis), 1910pasniedzējshttp://en.wikipedia.org http://www.usc.edu/libraries
  49. 49. A.Šēnbergs. Klusā dabaA.Šēnbergs. Ielas skats naktī, 1911 http://www.usc.edu/libraries
  50. 50. VasilijsKandinskisDzimis Maskavā 1866. g.Viņa pirmāmīlestība bijamūzika. Abi viņavecāki spēlēja klavieres.Bērnībā viņš spēlējačellu un klavieres.http://www.artsmypassion.com http://en.wikipedia.org
  51. 51. V.Kandinskis. Kompozīcija Nr 8 http://www.ibiblio.orgKandinska prasme radīt absolūti abstraktusdarbus daļēji saistīta ar viņaSpējām redzēt skaņu krāsas veidā.http://www.artsmypassion.com
  52. 52. V.Kandinskis. Kompozīcija Nr 8 http://www.ibiblio.orgViņš pats šādi aprakstījis šo fenomenu, ko piedzīvojis kādāoperas izrādē: Es garā skatīju visas šīs krāsas savuacu priekšā. Mežonīgas, neprātīgas līnijas it kātika uzskicētas manā priekšā.http://www.synesthesiatest.org
  53. 53. Dzeltens – trakuma Melns – nekustīgums, iespaids. beigas. Fināla pauze, Skaļas trompetes. nobeigums. Zils – dziļš, mierpilns. Oranžs – Veselīgs, Flautas, čells, ērģeles. starojošs. Baznīcu zvani, dziedoša balss. Zaļš – Spēks, miers. Sarkans – dzīvs, Klusas vijoles. uzticams, liesmojošs. Tūba, zems čells. Balts- klusums. Purpurs (violets) – Pārtraukumi un skumjas, mirstīgums. pauzes. Mežragi, basi.Noskaņas, kādas Kandinskis saistīja ar krāsāmhttp://www.artsmypassion.com
  54. 54. “Krāsas ir klaviatūra, acis irharmonijas, dvēsele ir klavieres ardaudzām stīgām. Mākslinieks ir roka,kas spēlē, pieskaroties te vienam, teotram taustiņam, izraisot vibrācijasdvēselē.“ Vasilijs Kandinskishttp://www.artsmypassion.com
  55. 55. V.Kandinskis. Kompozīcija Nr 7 http://www.ibiblio.org
  56. 56. V.Kandinskis. Kompozīcija Nr 4 http://venetianred.net/
  57. 57. Aina no " Prometeja" koncerta(Skrjabins+Kandinskis),21. jūnijs1996., Kazaņa, Krievija. http://prometheus.kai.ru
  58. 58. Piets Mondrians1872. –1944.Nīderlandiešu - frančumākslinieks De Stijl grupasdalībnieks. Radījis abstraktasmākslas formu, kurunosaucis par Neoplasticismuhttp://en.wikipedia.org
  59. 59. Mondriāns atmetaklasiskās mākslasvalodu, jo tā rāda tikaiārējo formu.Pielietojot vertikāļu-horizontāļu struktūrasun vienkāršas krāsuattiecības, Mondriānstiecās radīt universālukrāsu un formugramatiku, kaspalīdzētu atklātpasaules uzbūvesbūtību http://madamepickwickartblog.com
  60. 60. Mondriāns mīlējadžezu un viņampatika dejot.Šī glezna tapusi tālaika mūzikasritmu iespaidā. Piets Mondrians. Broadway Boogie Woogie http://www.ibiblio.org/ 1942-43; a/e, 127 x 127 cm; The Museum of Modern Art, New York
  61. 61. Marks Šagals1887. –1985.Krievu - franču māksliniekssaistīts ar dažādiemmākslinieciskiem stiliem unvirzieniem. Viens novisievērojamākajiem 20. gs.māksliniekiem. Viņš bijaagrīnā perioda modernistsun strādājis gandrīz visosmākslas veidos: glezniecībā,grāmatu ilustrācijā, vitrāžā,scenogrāfijā, keramikā,tekstilmākslā, stājgrafikā.http://en.wikipedia.org
  62. 62. M.Šagals. Ilustrācija Augstajai dziesmaihttp://bigthink.com
  63. 63. “Ikviena sirds, īpašiebreja sirds ir vijolē:tu piespied stīgu,pavelc lociņu unatskandažnedažādasdziesmas, pārsvarāskumjas un drūmasdziesmas...” Šolom- Aleihems M.Šagals. Vijolnieks http://www.ilperetz.org/
  64. 64. M.Šagals. Mūzika http://www.wikipaintings.org
  65. 65. 20. gs. atšķirības starp krāsām un notīm vairsnav nesamierināmas.Tādi gleznotāji kā Reinhardts unMarks Rotko ir integrējuši laikaelementu savos darbos, pielietojot krāsutādējādi, ka gleznas aplūkošana kļūst parveselu procesu par sevi. http://www.musictheory21.com
  66. 66. Ads Reinhardts Ads Reinhardts, 1938 http://vincentpepinotes.blogspot.com
  67. 67. Ads Reinhardts, Abstrakcija 1939.-1944. http://www.flickriver.com
  68. 68. Marks Rotko http://karmicvoyager.blogspot.com
  69. 69. Marks Rotko http://parlez-vousphotography.quietplacetolive.com
  70. 70. Marks Rotko http://saroz.wordpress.com
  71. 71. Ungāru komponists Ligeti apraksta harmoniskotransformāciju procesu savā skaņdarbā orķestrimLontano (1967) kā gaismas polifoniju:iedomātu perspektīvu veido atspīdumu uncaurstarojumu mainīgās formas, kaspakāpeniski atklājas klausītājam, kurš it kā būtuienācis no spožas saules apgaismojuma tumšāistabā un tikai ar grūtībām atšķirtu krāsas unformas.(O. Nordwall, György Ligeti, 1971, p.114).ligeti_ volumina _1_.mp4 http://www.musictheory21.com
  72. 72. Ģerģs Ligeti http://www.last.fm
  73. 73. Viktors VasareliUngāru izcelsmesmākslinieks.Op-ārta pārstāvis ligeti_ volumina _1_.mp4Vega-NorVictor Vasarely. 1969
  74. 74. ligeti_ volumina _1_.mp4Victor Vasarely
  75. 75. Dziedātāja Lorīna Ņūtone un basisteŽoela Leandra ir “pārtulkojušas” glezniecībastehnikas (piemēram, Franka Stellasmonohromo paleti) darbā “Stellas melnais”,pārveidojot tās mūsdienu džeza formās(18 Colors, Leo LR 245, 1997).jo_lle l_andre amp_ lauren newton live in bassins.mp4 http://www.musictheory21.com
  76. 76. Franks Stella. Melnais 1 http://siongchin.com/blogjo_lle l_andre amp_ lauren newton live in bassins.mp4
  77. 77. Franks Stella, dzimis 1936. ievērojamsAmerikāņu mākslinieks.Viņš ir plaši pazīstams kā monohromo –melnbalti svītroto gleznojumu autors.(Vēlāk Stella uzgleznoja arī krāsainu neregulārasformas laukumu piepildītas kompozīcijas.)jo_lle l_andre amp_ lauren newton live in bassins.mp4 http://siongchin.com/blog
  78. 78. Franks Stella. Melnais 2 http://siongchin.com/blogjo_lle l_andre amp_ lauren newton live in bassins.mp4
  79. 79. Franks Stella darbā http://siongchin.com/blogjo_lle l_andre amp_ lauren newton live in bassins.mp4
  80. 80. Franks Stella. Melnais 3 http://poulwebb.blogspot.comjo_lle l_andre amp_ lauren newton live in bassins.mp4
  81. 81. Franks Stella. Bez nosaukuma http://poulwebb.blogspot.comjo_lle l_andre amp_ lauren newton live in bassins.mp4
  82. 82. Messiāns izmantoja savu subjektīvo krāsu,akordu, formu un tēmu asociācijutādos darbos kā Sept Haïkaï (1962).Viņš rakstīja, ka akordiem ir saistība arkrāsām un par dažiem saviem darbiem ir teicis,ka to forma pilnīgi atkarīga no krāsām. http://www.musictheory21.com
  83. 83. Olivers Messiāns http://www.oliviermessiaen.org
  84. 84. Gleznojot mūziku:Ritms un kustība mākslā 2006.–2007. 20. IzstādeŠeldonas Memoriālajā Mākslas galerijā University of Nebraska–Lincoln http://www.sheldonartmuseum.org/photos
  85. 85. Eds Garmans, Variation of a Structure No. 43, 1965,polymer paint on Masonite, 45 x 33” http://www.sheldonartmuseum.org/photos
  86. 86. Džeims Brūks, U-1951, 1951, oil on canvas, 37 3/4 x 25 3/4” http://www.sheldonartmuseum.org/photos
  87. 87. Stentons Makdonalds -Raits, Dragon Forms, 1926, http://www.sheldonartmuseum.org/photosoil on panel, 26 1/4 x 15 1/4”
  88. 88. Džons Ferrens, Red and Blue, 1954 , oil on canvas, 48 x 38” http://www.sheldonartmuseum.org/photos
  89. 89. Abrahams Valkovics, Untitled (New York), about 1912, http://www.sheldonartmuseum.org/photosgraphite on paper, 12 7/8 x 9 1/2”
  90. 90. Gleznojot mūziku FILIPS ŠHREIBMANS 1960.–2005. New York http://www.sheldonartmuseum.org/photos
  91. 91. Filips Šreibmans, Beethoven - Eroica (1960)
  92. 92. Filips Šreibmans, Rhapsody In Blue (1991)
  93. 93. Filips Šreibmans, Chopin Polonaise # 3 A-Major
  94. 94. Filips Šreibmans, Wagner - Tristan & Isolde
  95. 95. Mussorgsky Reversed IZSTĀDE SENT-LUISĀ (ASV) 2013 http://www. stltoday.com
  96. 96. http://www. stltoday.com
  97. 97. http://www. stltoday.com
  98. 98. http://www. stltoday.com
  99. 99. http://www. stltoday.com
  100. 100. http://www. stltoday.com
  101. 101. http://www. stltoday.com
  102. 102. Gleznojot mūziku: Ritms un kustība mākslā Luma-Flow animation by SelwynRodda, music by Guido Negraszas. luma-flow.mp4 http://www.youtube.com
  103. 103. 21. gs. VIRTUĀLĀS REALITĀTESKRĀSU Ē R Ģ E L E SDžeks Okss, Deivs Brittons home.bway.net
  104. 104. Mērķis – esošo muzikālo kompozīcijupārveidošana (tulkošana) par vizuālāmperformancēm.Šādi radīti mākslas darbi atbilstuINTERMEDIĀLAJIEM principiem, kādus tosdefinējis Fluxus teorētiķis Diks Higins. home.bway.net
  105. 105. Intermediāls mākslas darbs atšķirībā nomultimediāla ir vairāku mediju strukturāluelementu kombinācija vai sintakse, tiemapvienojoties vienā. home.bway.net
  106. 106. TEMBRU struktūra.Tembrs nozīmē skaņas krāsu. Ir izstrādātastembru skaņas dažādām instrumentu grupām. home.bway.net
  107. 107. TEMBRU struktūra.Stīgu instrumenti:Dzeltenie – vijole;Zaļie – čells;Zilie – kontrabass. home.bway.net
  108. 108. TEMBRU struktūra.Pūšamie instrumenti: Dzeltenoranžie –trompete; Sarkanie – tuba home.bway.net
  109. 109. TEMBRU struktūra.Koka pūšamie instrumenti:Dzeltenie – pikolo unflautas;Zaļie un brūnie – klarnetesun obojas home.bway.net
  110. 110. TEMBRU struktūra.Vokāls: home.bway.net
  111. 111. Dažādām instrumentu grupāmatbilstošas AINAVAS. home.bway.net
  112. 112. Šī ainava izraudzīta, lai pārstāvētu pūšamosinstrumentus dēļ savas vēju appūstās formas undaudzajiem tuneļiem-alām. home.bway.net
  113. 113. Šī ainava izraudzīta, stīgu instrumentiem, jo, šķiet, kalociņš spēlējot varētu izzīmēt šādus rakstus kalnumugurās. home.bway.net
  114. 114. Šīs formas izraudzītas stitamajiem instrumentiem, joizskatās piemērotas, lai tās tiktu sistas, kā arī atgādinasitaminstrumentu formas. home.bway.net
  115. 115. Šīs klints ritmi piemēroti taustiņinstrumentiem. home.bway.net
  116. 116. Šīs klintis ar savu formu atgādina koka pūšamosinstrumentus. home.bway.net
  117. 117. Šo klinšu ritmi saistās ar vokāliem. home.bway.net
  118. 118. Datorprogrammas veido mainīgus2 dimensionālus vai 3 dimensionālusattēlus atbilstoši skaņas tembram,augstumam, skaļumam un citiemparametriem. home.bway.net
  119. 119. home.bway.net
  120. 120. home.bway.net
  121. 121. home.bway.net
  122. 122. Datorprogrammas “tulkojums”J.Štrauss, Pie zilās Donavas (fragments)K.Debisi, Mēness gaismas sonāte (fragments) http://www.livedescribe.com
  123. 123. Praktiskais uzdevumsIzveidot ieceri vizuālās mākslas darbam (vaidarbu sērijai) par kādu skaņdarbu.Veidot tembru krāsu (tekstūru) paletes atbilstošiizmantotajiem instrumentiem, to skanējumam.Veidot “ainavu” uzmetumus atbilstošiskaņdarba partitūrai.Apvienojot “ainavu” un “tēlu” aprises, formasun tembru paletēs atrodamos krāsu (tekstūru)salikumus, radīt uzmetumu vizuālās mākslasdarbam.
  124. 124. Praktiskais uzdevumsIzveidot ieceri vizuālās mākslas darbam (vaidarbu sērijai) par kādu skaņdarbu.Veidot tembru krāsu (tekstūru) paletes atbilstošiizmantotajiem instrumentiem, to skanējumam.Veidot “ainavu” uzmetumus atbilstošiskaņdarba partitūrai.Apvienojot “ainavu” un “tēlu” aprises, formasun tembru paletēs atrodamos krāsu (tekstūru)salikumus, radīt uzmetumu vizuālās mākslasdarbam.
  125. 125. Praktiskais uzdevumsIzveidot ieceri vizuālās mākslas darbam (vaidarbu sērijai) par kādu skaņdarbu.Veidot tembru krāsu (tekstūru) paletes atbilstošiizmantotajiem instrumentiem, to skanējumam.Veidot “ainavu” uzmetumus atbilstošiskaņdarba partitūrai.Apvienojot “ainavu” un “tēlu” aprises, formasun tembru paletēs atrodamos krāsu (tekstūru)salikumus, radīt uzmetumu vizuālās mākslasdarbam.
  126. 126. Praktiskais uzdevumsIzveidot ieceri vizuālās mākslas darbam (vaidarbu sērijai) par kādu skaņdarbu.Veidot tembru krāsu (tekstūru) paletes atbilstošiizmantotajiem instrumentiem, to skanējumam.Veidot “ainavu” uzmetumus atbilstošiskaņdarba partitūrai.Apvienojot “ainavu” un “tēlu” aprises, formasun tembru paletēs atrodamos krāsu (tekstūru)salikumus, radīt uzmetumu vizuālās mākslasdarbam.
  127. 127. Praktiskais uzdevumsIzveidot ieceri vizuālās mākslas darbam (vaidarbu sērijai) par kādu skaņdarbu.Veidot tembru krāsu (tekstūru) paletes atbilstošiizmantotajiem instrumentiem, to skanējumam.Veidot “ainavu” uzmetumus atbilstošiskaņdarba partitūrai.Apvienojot “ainavu” un “tēlu” aprises, formasun tembru paletēs atrodamos krāsu (tekstūru)salikumus, radīt uzmetumu vizuālās mākslasdarbam.
  128. 128. Raimonds Pauls Zanes Lūses gleznās http://riga-2014.blogspot.com
  129. 129. Ar mani atkal runā kaijas, Runā rītā, vakarā rāmā. Ar mani atkal runā kaijas, Runā naktī tās.Zane Lūse. Ar mani atkal runā kaijas http://www.kasjauns.lv
  130. 130. Dzīvoja reiz lapa zarā, Dzīvoja tā visiem garām, Arī sev, arī sev.Zane Lūse. Pēdējā lapa http://www.kasjauns.lv
  131. 131. Vasaras vidū, gurķus plūcot, Muļķa gurķīšus, Vienreiz redzu – gurķos Miķelis guļ.Zane Lūse. Lauku gurķis Rīgas tirgū http://www.kasjauns.lv
  132. 132. Teic, kur zeme skaistākā Tur, kur smilgas zied Teic, kur skarbā zeme tā Te, kur akmens dziedZane Lūse. Teic, kur zeme skaistākā http://www.kasjauns.lv
  133. 133. Balta saule spīd Visapkārt jūra, jūra vien Balta laiva slīd un laivā mēs ar tevi vienZane Lūse. Baltā saule http://www.kasjauns.lv
  134. 134. Praktiskais uzdevumsIzveidot ieceri gleznai par kādu populārudziesmu.Veidot attēlu, izmantojot mūzikai atbilstošuslineāros ritmus un krāsu laukumus.
  135. 135. Praktiskais uzdevumsIzveidot ieceri gleznai par kādu populārudziesmu.Veidot attēlu, izmantojot mūzikai atbilstošuslineāros ritmus un krāsu laukumus.
  136. 136. Praktiskais uzdevumsIzveidot ieceri gleznai par kādu populārudziesmu.Veidot attēlu, izmantojot mūzikai atbilstošuslineāros ritmus un krāsu laukumus.
  137. 137. ņņ ļņ ļ
  138. 138. Pieredze ar 3B
  139. 139. Impulsi un vīzijas, skanot mūzikai
  140. 140. Interešunoskaidrošanaun virzienuiezīmēšana
  141. 141. CD vāciņa dizaina skices
  142. 142. CD vāciņa dizaina skices
  143. 143. CD vāciņa dizaina skices
  144. 144. CD vāciņa dizaina skices
  145. 145. CD vāciņa dizaina skices
  146. 146. CD vāciņa dizaina skices
  147. 147. CD vāciņa dizaina skices
  148. 148. CD vāciņa dizaina skices
  149. 149. Atklātņu komplekts
  150. 150. Atklātņu komplekts
  151. 151. Kolāža
  152. 152. Kolāža
  153. 153. Kolāža
  154. 154. Kolāža
  155. 155. Gan mūzikā, gan vizuālajā mākslālietotā terminoloģija.kompozīcija, forma, dominante, tēma, stils, ekspresija, žanrs, harmonija, apjomīgums, faktūra, tonis,ritms, akcents, kontrasts, kolorīts, gamma, polihroms,monohroms, kolāža...

×