Lmssa 2009 Novembris

  • 526 views
Uploaded on

 

More in: Business
  • Full Name Full Name Comment goes here.
    Are you sure you want to
    Your message goes here
    Be the first to comment
    Be the first to like this
No Downloads

Views

Total Views
526
On Slideshare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
1

Actions

Shares
Downloads
1
Comments
0
Likes
0

Embeds 0

No embeds

Report content

Flagged as inappropriate Flag as inappropriate
Flag as inappropriate

Select your reason for flagging this presentation as inappropriate.

Cancel
    No notes for slide

Transcript

  • 1. Iespējamās pārmaiņas, aktualitātes, akcenti profesionālās ievirzes mākslas izglītībā valsts samazināta finansējuma apstākļos Latvijas Mākslas skolu skolotāju asociācijas / LMSSA / redzējumā
  • 2. 2009. gada 10. septembrī akcentētās profesionālās ievirzes mākslas problēmas nav radušās pēkšņi un/vai šogad. To risināšanai nav nepieciešama apjoma, līdz ar to izglītības satura deformācija valstiskas reformas līmenī.
    • Sistēmiski jārisina
    • mācību ilgums, tā loģiska sasaiste ar vecumposmiem/audzēkņu vecumu, skolu beidzot;
    • nobeigumu prasības.
    • Sistēmiskās problēmas katra skola varējusi un var risināt, licencējot programmu.
    • Saturiskās problēmas tikušas un tiek risinātas pakāpeniski, kolektīvi strādājot pie mācību vadlīniju izstrādes.
    • Metodiskās problēmas ir katras skolas patstāvīgi risināms jautājums, sadarbībā ar rajonu metodiskajiem centriem, saistībā ar pedagogu tālākizglītību.
    ________________________________ LMSSA
  • 3. ________________________________ LMSSA
    • Profesionālās ievirzes mākslas izglītības
    • modeļa varianti, izglītības ilgums
    • Saskaņā ar LR Izglītības klasifikatoru
    • 10V - Profesionālās ievirzes izglītība līdztekus pamatskolas 1. - 6. klasei
    • 20V - Profesionālās ievirzes izglītība līdztekus pamatskolas 1. - 9. klasei
    • 30V - Profesionālās ievirzes izglītība līdztekus vidējās izglītības ieguvei
  • 4.
    • Katras skolas iespēja izvēlēties
    • izglītības ilguma modeli saistībā ar lokālu
    • /novada, reģiona, pilsētas/
    • izglītības vajadzību izvērtējumu:
        • 5 gadu mākslas izglītība
        • 6 gadu mākslas izglītība
        • 7 gadu mākslas izglītība
        • 8 gadu mākslas izglītība
    ________________________________ LMSSA
  • 5. 1. vadlīnijām mākslas izglītībā (KRIIC mājas lapā) 2. nākamās izglītības pakāpes – mākslas vidusskolu iestājeksāmenu prasībām (Dizaina ievirzes skolas Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Valmierā, Rēzeknē vai J.Rozentāla Rīgā) Profesionālās ievirzes mākslas izglītības stundu skaits 2455 Stundu sadalījumu pa gadiem un mācību priekšmetiem skola izstrādā patstāvīgi, sekojot ________________________________ LMSSA
  • 6.
    • Skolas izvēle:
    • kurus priekšmetus mācīt pastiprināti un kāpēc.
    • priekšmeta “Darbs materiālā” piedāvājums izriet no katras skolas materiāli tehniskā nodrošinājuma darbam ar konkrētiem materiāliem un attiecīgās specialitātes pedagogu/speciālistu nodrošinājuma.
    • ja skolai ir iespēja nodrošināt “Darba materiālā” vairākas apakšprogrammas (tekstils, keramika, stikls, ādas māksla, kokapstrāde, datordizains, metālapstrāde u.c.) – optimāli audzēkņus mācību laikā iepazīstināt ar vairākām vai visām apakšprogrammām.
    ____________________________ LMSSA
  • 7.
    • Skolas izvēle,
    • saistībā ar pedagogu specialitātēm un
    • individuālo kapacitāti:
    • savstarpēji iespējams primāri saistīt mācību priekšmetus –
    • kompozīcija un mākslas valodas pamati
    • kompozīcija un darbs materiālā
    • kompozīcija un gleznošana
    • darbs materiālā un veidošana
    • darbs materiālā un mākslas valodas pamati
    • citi varianti
    „ Neargumentēts radošums” ir neprofesionalitāte/diletantisms. Jo īpaši virzībā uz Latvijas Dizaina vidusskolām, kur “radoša pieeja” vispirms ir “analītiska pieeja”. Radošuma pamatā – zināšanas, loģika, argumenti. ____________________________ LMSSA
  • 8. vai tā ir? Viens no 2009. gada 10. septembrī Rīgā skolu vadības un KRIIC sanāksmē paustajiem argumentiem reformai – audzēkņu lielais noslogojums. LMSSA jautā
  • 9. Vienkāršs piemērs (tikai piemērs, katrai skolai būs savs priekšmetu proporciju piedāvājums) 5 gadu prof. ievirzes mākslas izglītībai: Mācību priekšmets Stundas 1. kurss 2. kurss 3. kurss 4. kurss 5. kurss Zīmēšana 340 2 2 2 2 2 Gleznošana 340 2 2 2 2 2 Kompozīcija 340 2 2 2 2 2 Veidošana 340 2 2 2 2 2 Mākslas val. pamati 340 2 2 2 2 2 Darbs materiālā 340 2 2 2 2 2 Prakse 272 2 2 2 2 - Nob. darbs 143 4,2 KOPĀ 2 455 Audz. noslogojums 1 2 st. ned. + prakse 1 2 st. ned. + prakse 1 2 st. ned. + prakse 12 st. ned. + prakse 12 st. ned. + nob. darbs
  • 10. Vidējais skolotājam apmaksājamo stundu skaita normatīvs 5 gadu izglītībā 1,37 Vidējais pedagoģisko likmju skaits nedēļā uz 1 audzēkni 5 gadu izglītībā 0,065 Vidējais skolotājam apmaksājamo stundu skaita normatīvs nedēļā uz 1 audzēkni Mācību stundas, Prakse 1,33 Programmas vadīšana 0,04 Vidējais pedagoģisko likmju skaits nedēļā uz 1 audzēkni Mācību stundas, Prakse 0,063 Programmas vadīšana 0,002
  • 11. Vēlreiz audzēkņu noslogojums, vecums no 10 g. – 14 g. /5 mācību gadu modelis, tikai piemērs/: 1. kursā – 1 2 x 40 min. nedēļā jeb 8 astronomiskās stundas 2. kursā - 1 2 x 40 min. nedēļā jeb 8 astronomiskās stundas 3. kursā – 1 2 x 40 min. nedēļā jeb 8 astronomiskās stundas 4. kursā – 12 x 40 min. nedēļā jeb 8 astronomiskās stundas 5. kursā – 12 x 40 min. nedēļā jeb 8 astronomiskās stundas ____________________________ LMSSA
  • 12. Vienkāršs piemērs (tikai piemērs, katrai skolai būs savs priekšmetu proporciju piedāvājums) 7 gadu prof. ievirzes mākslas izglītībai: Mācību priekšmets Stundas 1. kurss 2. kurss 3. kurss 4. kurss 5. kurss 6. kurss 7. kurss Zīmēšana 374 1 1 1 2 2 2 2 Gleznošana 374 1 1 1 2 2 2 2 Kompozīcija 374 1 1 1 2 2 2 2 Veidošana 374 - - 1 2 2 2 2 Mākslas val. pamati 340 1 1 1 1 2 2 2 Darbs materiālā 374 1 1 1 2 2 2 2 Prakse 170 - - 1 1 1,5 1,5 - Nob. darbs 143 4,2 KOPĀ 2 455 Audz. noslogojums 5 st. ned. 5 st. ned. 6 st. ned. + prakse 11 st. ned. + prakse 12 st. ned. + prakse 12 st. ned. + prakse 12 st. ned. + Nob. darbs
  • 13. Vidējais pedagoģisko likmju skaits nedēļā uz 1 audzēkni 7 gadu izglītībā 0,047 Vidējais skolotājam apmaksājamo stundu skaita normatīvs 7 gadu izglītībā 0,99 Vidējais skolotājam apmaksājamo stundu skaita normatīvs nedēļā uz 1 audzēkni Mācību stundas, Prakse 0,95 Programmas vadīšana 0,04 Vidējais pedagoģisko likmju skaits nedēļā uz 1 audzēkni Mācību stundas, Prakse 0,045 Programmas vadīšana 0,002
  • 14. Vēlreiz audzēkņu noslogojums , vecums no 7 g. – 13 g. vai 8 g. – 14 g. /7 mācību gadu modelis, tikai piemērs/: 1. kursā - 5 x 40 min. nedēļā jeb 3,3 astronomiskās stundas 2. kursā - 5 x 40 min. nedēļā jeb 3,3 astronomiskās stundas 3. kursā - 6 x 40 min. nedēļā jeb 4 astronomiskās stundas 4. kursā - 7 x 40 min. nedēļā jeb 4,6 astronomiskās stundas 5. kursā - 11 x 40 min. nedēļā jeb 7,3 astronomiskās stundas 6. kursā - 11 x 40 min. nedēļā jeb 7,3 astronomiskās stundas 7. kursā - 11 x 40 min. nedēļā jeb 7,3 astronomiskās stundas ____________________________ LMSSA
  • 15. Vienkāršs piemērs (tikai piemērs, katrai skolai būs savs priekšmetu proporciju piedāvājums) 8 gadu prof. ievirzes mākslas izglītībai pie stundu skaita 2455: Mācību priekšm. Stundas 1. kurss 2. kurss 3. kurss 4. kurss 5. kurss 6. kurss 7. kurss 8. kurss Zīmēšana 425 1 1 1 1,5 2 2 2 2 Gleznošana 425 1 1 1 1,5 2 2 2 2 Kompozīcija 374 - 1 1 1 2 2 2 2 Veidošana 340 - - 1 1 2 2 2 2 Mākslas val. pamati 238 - - - - 1 2 2 2 Darbs materiālā 408 1 1 1 1 2 2 2 2 Prakse 204 - - 1 1 1 1 2 - Nob. darbs 41 1,2 KOPĀ 2 455 Audz. noslog. 3 st. ned. 4 st. ned. 5 st. ned. + prakse 6 st. ned. + prakse 11 st. ned. + prakse 12 st. ned. + prakse 12 st. ned. + prakse 12 st. ned. + prakse
  • 16. Vidējais skolotājam apmaksājamo stundu skaita normatīvs 8 gadu izglītībā 0,87 Vidējais pedagoģisko likmju skaits nedēļā uz 1 audzēkni 8 gadu izglītībā 0,042 Vidējais skolotājam apmaksājamo stundu skaita normatīvs nedēļā uz 1 audzēkni Mācību stundas, Prakse 0,83 Programmas vadīšana 0,04 Vidējais pedagoģisko likmju skaits nedēļā uz 1 audzēkni Mācību stundas, Prakse 0,040 Programmas vadīšana 0,002
  • 17. Vēlreiz audzēkņu noslogojums , vecums no 6 g. – 13 g. vai 7 g. – 14 g. /8 mācību gadu modelis stundu skaitam 2455 , tikai piemērs/: 1. kursā – 3 x 40 min. nedēļā jeb 2 astronomiskās stundas 2. kursā – 4 x 40 min. nedēļā jeb 2,3 astronomiskās stundas 3. kursā – 5 x 40 min. nedēļā jeb 3,3 astronomiskās stundas 4. kursā – 6 x 40 min. nedēļā jeb 4 astronomiskās stundas 5. kursā – 11 x 40 min. nedēļā jeb 7,3 astronomiskās stundas 6. kursā – 12 x 40 min. nedēļā jeb 8 astronomiskās stundas 7. kursā – 12 x 40 min. nedēļā jeb 8 astronomiskās stundas 8. kursā – 12 x 40 min. nedēļā jeb 8 astronomiskās stundas
  • 18. Latvijas Mākslas skolu skolotāju asociācija publisko SVID kopīgā darbā ar kolēģiem formulētajam LMSSA modelim:
    • Programmas apjoms 2455 stundas
    • Skolas izvēle:
    • - mākslas izglītības apmācības ilgums (mācību gadi);
    • - kurus priekšmetus mācīt pastiprināti;
    • - priekšmeta “Darbs materiālā” apakšprogrammu piedāvājums.
    • Finansējuma modelis
    • Valsts + pašvaldība + vecāki
    • 12 apmaksātas stundas uz 1 audzēkni nedēļā + prakse 2 72 stundas (5 gadi)
    • vai
    • 5 – 1 2 apmaksātas stundas uz 1 audzēkni nedēļā + prakse 17 0 stundas (7 gadi)
    • vai
    • 3 – 12 apmaksātas stundas uz 1 audzēkni nedēļā + prakse 204 stundas (8 gadi)
    • vai
    • 6 gadu izglītība ar attiecīgi proporcionāli apmaksātu stundu skaitu nedēļā pie
    • kopējā stundu skaita 2455
    • Pašvaldība
    • Skolas uzturēšanas izmaksas + daļējs materiāli tehniskais nodrošinājums
    • + daļējs pedagogu algu nodrošinājums.
    • Vecāki
    • Daļējs materiāli tehniskais nodrošinājums + daļējs pedagogu algu līdzfinansējums .
  • 19.
    • Modeļ a 2455 analīze
    • Pozitīvais / stiprās puses
    • Pilnā vai gandrīz pilnā apjomā tiek saglabātas mākslas izglītības programmas ar ilgām tradīcijām.
    • Daļa skolu var īstenot izglītības programmu pilnā apjomā, pedagogiem tiek nodrošināts darbs.
    • Pie pilna pedagogu algu finansējuma skolas var nodrošināt izglītības kvalitāti pilnā apjomā. Netiek deformēts esošais programmu saturs un struktūra.
    • Skolas regulē apmācību ilgumu, saziņā ar novada pašvaldību un novada vajadzībām var elastīgi plānot stundas pa gadiem (5 līdz 8 gadi). Lielāka brīvība, arī lielāka atbildība.
    • Skolas regulē, kurus priekšmetus mācīt pastiprināti, kā arī mācību priekšmeta „Darbs materiālā” apakšprogrammu piedāvājumu.
    • Audzēkņu noslogojums 7 – 8 gadu apmācības modelī tiek izlīdzināts atbilstoši audzēkņu vecumposmu īpatnībām un optimālai slodzei.
    • Skolas beigšanas gala prasības un mācību saturu kopumā nosaka mācību priekšmetu Vadlīnijas.
    • Negatīvais / vājās puses
    • Pie 2010. gada solītā finansējuma (8 miljoni) valsts var finansēt model i 2455 - 59,5% apjomā.
    • 2455 stundu modelī 40,5% no paredzētā apjoma, pedagogu algām nepieciešams finansēt no novadu pašvaldībām un/vai vecākiem. Ne visas pašvaldības un vecāki var līdzfinansēt arī skolotāju algas.
    • Situācijā, kad daļēja valsts finansējuma dēļ pašvaldības un vecāki nevar segt iztrūkstošos pedagogu algu izdevumus, skolas nevar nodrošināt mākslas izglītību pilnā apjomā, zūd kvalitāte.
    ____________________________ LMSSA
  • 20.
    • Draudi
    • Situācijās, ja daļēja valsts finansējuma dēļ pašvaldības un vecāki nevar segt iztrūkstošos izdevumus pedagogu algām, skolām jāstrādā pēc samazinātām programmām ( 59,5 % apjomā), kas neatbilstu licencētajām.
    • Kultūrizglītībai negatīvi noskaņotajās pašvaldībās jautājums par profesionālas ievirzes mākslas skolu pastāvēšanu.
    Iespējas Uzlabojoties ekonomiskai situācijai Latvijā, tiek saglabāta valsts finansēta nemainīga izglītības programma Vizuāli plastiskā māksla pilnā apjomā un kvalitātē. Uzlabojoties novadu pašvaldību un vecāku finansiālajam stāvoklim, valstī pakāpeniski tiek ieviests mākslas izglītības līdzsvarots trīspusējas finansēšanas modelis. Valsts finansiālas krīzes laikā iespējamas programmas apjoma atkāpes jeb mini mālais stundu skaits beigšanas apliecību par profesionālas ievirzes izglītību izsniegšanai. Šis jautājums jārisina juridiski korekti. ___________________________ LMSSA
  • 21.
    • LMSSA
    • Akcentē 3 svarīgas lietas:
    • Latvijas Mākslas skolu skolotāju asociācijai sadarbībā ar KM kultūrizglītības atbildīgās jomas darbiniekiem un novadu pašvaldībām strādāt pie trīspusēja skolu finansējuma modeļa izstrādes 2010. gadā un turpmāk:
    • valsts – pašvaldība – vecāki.
    • Modelis ir elastīgs, tas reaģē uz finansējuma izmaiņām gan no valsts, gan pašvaldību puses.
    • Saglabāt saturu un apjomu 2455 stundu apjomā, līdz ar to saglabāt augstu kvalitāti esošajai profesionālās ievirzes mākslas izglītībai Latvijā, ar piebildi - pārejoši nepietiekama finansējuma gadījumā programmas īstenošanā ir pieļaujamas atkāpes.
    • Audzēkņi var saņemt apliecības par profesionālās ievirzes
    • programmas pilnu apguvi.
    ____________________________ LMSSA
  • 22. LMSSA akcentē rezumējumus: Esošajā profesionālās ievirzes mākslas izglītības modelī nav saskatāmas problēmas, kas prasītu izglītības reformu. Krīzi rada nepilnīgais finansējums, nevis mākslas izglītības problēmas. Mākslas izglītības satura un apjoma reformai nav objektīva pamata. Saturiskais modelis 1460 apjomā tiek pielāgots esošajai valsts finansiālajai situācijai, ne profesionālas ievirzes mākslas izglītības objektīvai nepieciešamībai, kas ir nepareizi pēc būtības. Modelis ir kvalitatīvu profesionālās ievirzes izglītību ierobežojošs saturā un laikā. Atsevišķi programmatiski jautājumi un skolu individuālas darbības kapacitātes paaugstināšana ir skolu mācību metožu un labu speciālistu jautājums, ne visas mākslas izglītības reformas nepieciešamība. Bez objektīvas nepieciešamības mākslas izglītības reformas projektu ar izteiktu satura un apjoma samazinājumu nedrīkst virzīt apstiprinā šanai. ____________________________ LMSSA
  • 23. Latvijas Mākslas skolu skolotāju asociācija
    • Izsaka pateicību
    • Visiem mākslas izglītības kolēģiem skolās, vidusskolās, Mākslas akadēmijā, par pašaizliedzīgu aktivitāti, daloties viedokļu un pieredzes, zināšanu, vēstuļu apmaiņā un entuziasmu, turpinot strādāt profesionālajā trīspakāpju mākslas izglītībā un palīdzot to saglabāt kā valstisku, Latvijas kultūridentitāti apliecinošu vērtību.
    • KRIIC par mobilitāti, Latvijas reģionos apspriežot problēmsituācijas kultūrizglītības un valsts attiecībās pārmaiņu laikā.
    Lai mums visiem izdodas!