INTERREG projekts         Nr. LLIII-194     „Radošo industriju      attīstība Latvijas-    Lietuvas pierobežas           r...
Kas ir radošums?
Radošums Radošums jeb kreativitāte aplūkojama no trim aspektiem:- kā personības īpašība (oriģinalitāte, novatorisms, anti...
Latvijas Valsts kultūrpolitikas  vadlīnijas “Nacionāla valsts”Radošums – iedzimta un izkopta indivīda īpašība/spēja radīt ...
What is creativity? ... we are all, or can be, creative to a lesser or greater  degree if we are given the opportunity. ...
Kāpēc radošums?
Būt vai nebūt?
Neērtā patiesība un Muļķu          laikmetshttp://www.traileraddict.com/trailer/an-inconvenient-truth/trailerhttp://www.sp...
“Reģioni 2020”galvenieizaicinājumiGlobalizācijaDemogrāfiskās izmaiņasKlimata pārmaiņasDroši, ilgtspējīgi, konkurētspējīgie...
"Look  into the toolbox -creativity is the only tool wehave left ...and its importantto see it in the round:creativity is ...
Mainīgie koncepti Radošums -      Radošums -        Radošums-  mākslas                            mākslas,                ...
Radošais laikmets?
The future of globalbusiness belongs to theright-brainers
Radošā Eiropa
“Eiropas konkurētspējas un nodarbinātībasstimulēšana,it īpaši šajā sarežģītajā ekonomiskajā situācijā,pieprasa jaunasideja...
Radošā nācija
“... nenovēršamās globālās tendences     “Mūsu galvenais kapitāls ir cilvēki– mūsu sabiedrība noveco, globālā        – viņ...
Creative Britain: New Talents    for the New Economy Creativity is at the heart of  British culture – a defining  feature...
Creative Britain - creative regions - creative cities -       creative businesses - creative careers -                 cre...
Radošās pilsētas
Radoša pilsēta: valdošā   urbānās attīstības paradigma 21.gs Radoša pilsēta: vieta,  kur radoši dzīvot un  strādāt kopā, ...
2 radošās pilsētas attīstības               stratēģijas1.stratēģija – mērķtiecīga “radošāsšķiras veidošana” – pilsētasavan...
http://creativecities.british  council.org/
Radošie indivīdi
Employment Prospects 60% of the jobs kids  in school today will do have not yet been invented    Creative Partnerships Lo...
Not jobseekers butjob creators
Kas ir radošās industrijas?
Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas           2006 -2015 Radošās industrijas – aktivitātes, kuru izcelsme balstās  indivīda...
Pētījums Kultūras ekonomika Eiropā Radošo industriju nozaru apgrozījums ES 2003 - 654   miljardi EUR.(salīdzinājumam: IKT...
Inovāciju dzinējspēks
Restrukturē vai pievieno vērtību„tradicionālajām industrijām‟
Nozīmīga lomu vēsturisko vietureģenerācijā un atjaunošanā
Ilgtspējīga ražošana
KULTŪRAS SEKTORA EKONOMISKĀ NOZĪME UN            IETEKME LATVIJĀTiešā ekonomiskā ietekme 1,79%. nodarbinātie no ekonomisk...
 Apvienotās karalistes Dizaina padome ir izpētījusi, ka  katras 100 mārciņas, ko uzņēmums investē dizainā  palielina tā a...
John Howkin „The Creative Economy”  “Cilvēki, kam pieder idejas, ir kļuvuši daudz  spēcīgāki nekā cilvēki, kas strādā ar  ...
RI – lokāli sakņotas, bet globālisaistītas
I created this...
Galvenie priekšnoteikumi radošuma ietekmes palielināšanai ekonomikā un          publiskajā pārvaldē•Radošuma atraisīšana i...
Atraisiet radošumu izglītības procesā no pirmsskolas izglītības līdz pieaugušo izglītībai
What are the skills necessary                                  -    Thinking imaginatively/ lots ofto succeed in the 21st ...
Radošā daudzveidība:valodu un identitāšu plurālisms21.gs spilgtākā iezīme
Veidojiet starpnozarisku,      starpsektorālu   publisko politiku un  iesaistiet tajā galvenos       RI spēlētājusCreative...
Organizējiet plašākas sadarbības un tīklošanāsiespējas, veidojot daudzfunkcionālasradošās izaugsmes un radošākopdarba vietas
HUB/co-working - jauna kopā strādāšana kultūra
Birojnīcahttp://www.biro.lv/
Kultūras institūcijas – radošumabrokeri
Radošā Baltija?
INTERREG projekts             Nr. LLIII-194         „Radošo industriju          attīstība Latvijas-        Lietuvas pierob...
Dace Melbārde (Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra direktore)
Dace Melbārde (Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra direktore)
Dace Melbārde (Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra direktore)
Dace Melbārde (Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra direktore)
Dace Melbārde (Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra direktore)
Dace Melbārde (Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra direktore)
Dace Melbārde (Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra direktore)
Dace Melbārde (Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra direktore)
Upcoming SlideShare
Loading in …5
×

Dace Melbārde (Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra direktore)

1,550 views

Published on

0 Comments
1 Like
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

No Downloads
Views
Total views
1,550
On SlideShare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
230
Actions
Shares
0
Downloads
0
Comments
0
Likes
1
Embeds 0
No embeds

No notes for slide

Dace Melbārde (Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra direktore)

  1. 1. INTERREG projekts Nr. LLIII-194 „Radošo industriju attīstība Latvijas- Lietuvas pierobežas reģionos” Robežpārkāpēji:radošo industriju mainīgai koncepts un loma Dace Melbārde Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra direktore
  2. 2. Kas ir radošums?
  3. 3. Radošums Radošums jeb kreativitāte aplūkojama no trim aspektiem:- kā personības īpašība (oriģinalitāte, novatorisms, antikonformisms, drosme u.c)- kā process (radoša intuīcija, bagāta fantāzija, diverģentā domāšana, iedvesma, psihes plastiskums, zemapziņas un virsapziņas darbība)- kā produkts (novatorisms un sabiedriskais nozīmīgums) Prof. Rita Bebre ... starp 3 un 5 gadiem radošums ir lielākajai daļai bērnu. Vēlāk tas saglabājas tikai nelielai daļai. Radošuma augsto līmeni agrā bērnībā saista ar smadzeņu lielo pusložu attīstības un nobriešanas likumsakarībām, jo pirmā nobriest labā smadzeņu puslode, kuras aktivitātes ir saistītas ar telpisko vairākdimensiju uztveri, kas raksturīga radošumam, vēlāk kreisā, kuras funkcijas ir lineārā loģisko un analītisko darbību veikšana. Iespējams, ka audzināšana, kas vērsta uz loģisko un analītisko darbību veikšanas attīstīšanu, ierobežo kreativitāti. Biologa skatījumu uz kreativitāti
  4. 4. Latvijas Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas “Nacionāla valsts”Radošums – iedzimta un izkopta indivīda īpašība/spēja radīt oriģinālas un jaunas nozīmes un tēlus. Radošā darbība palīdz atklāt jaunas iespējas un formas labākiem kopā dzīvošanas un darbības modeļiem, piemēroties jauniem apstākļiem un pārveidot esamību ar radošās iztēles un iniciatīvas palīdzību. Radošums attiecināms ne tikai uz jaunu mākslas priekšmetu vai stilu radīšanu, bet uz problēmu risināšanu jebkurā iespējamā jomā.
  5. 5. What is creativity? ... we are all, or can be, creative to a lesser or greater degree if we are given the opportunity. Four characteristics of creativity1 always involve thinking or behaving imaginatively2 overall this imaginative activity is purposeful: that is, it is directed to achieving an objective3 these processes must generate something original4 the outcome must be of value in relation to the objectiveUK’s National Curriculum
  6. 6. Kāpēc radošums?
  7. 7. Būt vai nebūt?
  8. 8. Neērtā patiesība un Muļķu laikmetshttp://www.traileraddict.com/trailer/an-inconvenient-truth/trailerhttp://www.spannerfilms.net/films/ageofstupid
  9. 9. “Reģioni 2020”galvenieizaicinājumiGlobalizācijaDemogrāfiskās izmaiņasKlimata pārmaiņasDroši, ilgtspējīgi, konkurētspējīgienerģijas avoti
  10. 10. "Look into the toolbox -creativity is the only tool wehave left ...and its importantto see it in the round:creativity is a new drug, ora better engine for cars - weshouldnt get trapped in anarrow definition." (Lord David Puttnam).
  11. 11. Mainīgie koncepti Radošums - Radošums - Radošums- mākslas mākslas, Mākslas un radošās industrijas, kultūras un radošās radošā ekonomika, radošā šķira, radošās industrijas pilsētas, radošie reģioni, radošās kopienas, radošās nācijas, radošais darba spēks, radoša pārvaldība 20./21.gs 20.gs II puse mija 2011.g.
  12. 12. Radošais laikmets?
  13. 13. The future of globalbusiness belongs to theright-brainers
  14. 14. Radošā Eiropa
  15. 15. “Eiropas konkurētspējas un nodarbinātībasstimulēšana,it īpaši šajā sarežģītajā ekonomiskajā situācijā,pieprasa jaunasidejas un progresīvu domāšanu.”“Radošumu var uzskatīt parinovācijas galveno avotu – tā radošasidejas pārvērš produktos vai pakalpojumos.Radošums ir iesaistīts vienmēr,kad inovācijas rezultātā tiekgūti ekonomiski rezultāti.”D. Hūbnere – “Ekonomisko pārmaiņu reģioni”,2009. gads.
  16. 16. Radošā nācija
  17. 17. “... nenovēršamās globālās tendences “Mūsu galvenais kapitāls ir cilvēki– mūsu sabiedrība noveco, globālā – viņu spējas, zināšanas unekonomika mainās un kļūst visaptveroši talanti.inovatīva, publiskās pārvaldības Mūsu kapitāls ir Latvijas daba, videierastas formas pārdzīvo dziļas un telpa. Arī kultūras mantojumsizmaiņas, bet enerģijas resursu cenas un radošums, spēja sadarboties unun pieejamība lielā mērā sāk noteikt kopā izdarīt to, ko nav iespējamssabiedrības dzīvi jau mājsaimniecību paveikt katram atsevišķi, ir mūsulīmenī.” kapitāls un izaugsmes resurss.”
  18. 18. Creative Britain: New Talents for the New Economy Creativity is at the heart of British culture – a defining feature of our national identity. Our aim is to improve the quality of life for all through cultural and sporting activities, support the pursuit of excellence, and champion the tourism, creative and leisure industries. Promoting Britain as the world‟s creative hub
  19. 19. Creative Britain - creative regions - creative cities - creative businesses - creative careers - creative individualsThe vision is of a Britain in ten years‟ time where the localeconomies in our biggest cities are driven by creativity, wherethere is a much expanded range of creative job opportunities inevery region with clear routes into creative careers from localschools and colleges, and where every young person believes theyhave a real choice to use their talents in a creative capacity. It is avision of creativity as the engine of economic growth for towns, citiesand regions. It‟s also a vision of dynamic, innovative, successfulcreative businesses providing prosperity and fulfilling jobopportunities right across the country.
  20. 20. Radošās pilsētas
  21. 21. Radoša pilsēta: valdošā urbānās attīstības paradigma 21.gs Radoša pilsēta: vieta, kur radoši dzīvot un strādāt kopā, risinot 21.gs globālos izaicinājumus• Visi cilvēki, lielākā vaimazākā pakāpē, var būtradoši savas pilsētasveidotāji, ja viņiem tiekdota iespēja un radītiatbilstoši apstākļi
  22. 22. 2 radošās pilsētas attīstības stratēģijas1.stratēģija – mērķtiecīga “radošāsšķiras veidošana” – pilsētasavangards un pārmaiņu katalizators 2.stratēģija – radošums kā laterāla un horizontāla domāšana, kas caurauž visas pilsētas attīstības jomas
  23. 23. http://creativecities.british council.org/
  24. 24. Radošie indivīdi
  25. 25. Employment Prospects 60% of the jobs kids in school today will do have not yet been invented Creative Partnerships London East Raw Skills Dance project Photographer: Dee Conway
  26. 26. Not jobseekers butjob creators
  27. 27. Kas ir radošās industrijas?
  28. 28. Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006 -2015 Radošās industrijas – aktivitātes, kuru izcelsme balstās indivīda radošajā darbībā, prasmēs un talantā un kurām, radot un izmantojot intelektuālo īpašumu, ir potenciāls veidot produktus ar augstu pievienoto vērtību. Tās aptver arhitektūru, reklāmu, mākslas un kultūras industrijas, dizainu (ieskaitot modi, grafisko dizainu un lietišķo mākslu), filmu, datorspēles un interaktīvās programmatūras, mūziku, jaunos medijus, izdevējdarbību, radio un televīziju.
  29. 29. Pētījums Kultūras ekonomika Eiropā Radošo industriju nozaru apgrozījums ES 2003 - 654 miljardi EUR.(salīdzinājumam: IKT ražotāju apgrozījums 2003 - 541 mljr. EUR) nodarbinātība 2002-2004 pieauga par +1.85%,(kopējā nodarbinātība ES kritās) sektora ieguldījums 2003.g - 2.6% no ES IKP(salīdzinājumam: nekustamā īpašuma tirgus – 2.1%; pārtikas un dzērienu rūpniecība – 1.9%; tekstilrūpniecība – 0.5%) Latvijā  2004.g. radošo industriju sektorā 3,2 % nodarbināto,  2003.g. sektora ieguldījums ir 1,8% no IKP
  30. 30. Inovāciju dzinējspēks
  31. 31. Restrukturē vai pievieno vērtību„tradicionālajām industrijām‟
  32. 32. Nozīmīga lomu vēsturisko vietureģenerācijā un atjaunošanā
  33. 33. Ilgtspējīga ražošana
  34. 34. KULTŪRAS SEKTORA EKONOMISKĀ NOZĪME UN IETEKME LATVIJĀTiešā ekonomiskā ietekme 1,79%. nodarbinātie no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem 2006.gadā - ieņēmumi - 96 368 245 Ls 2006.gadā.Netiešā ekonomiskā ietekme Ar kultūras pakalpojumu starpniecību dažādās ekonomikas nozarēs 2006. gadā radīti papildu ieņēmumi 39 855 608 latu apmērāIzraisītā ekonomiskā ietekme 2006.gadā 1 lats valsts un pašvaldību finansējuma piesaistījis 0,21 latu no citiem avotiem jeb valsts un pašvaldību finansējuma izraisītais efekts ir 1,21 Darba vieta kultūras sektorā 2006.gadā radīja valstī kopumā 1,71 darba vietas
  35. 35.  Apvienotās karalistes Dizaina padome ir izpētījusi, ka katras 100 mārciņas, ko uzņēmums investē dizainā palielina tā apgrozījumu par 225 marciņām un tā peļņu par 83 marciņām. NESTA: uzņēmumi, kas izmanto 2x vairāk radošos līdzekļus (ne tikai dizainu) ir 25% inovatīvāks nekā cita vidusmēra firma
  36. 36. John Howkin „The Creative Economy” “Cilvēki, kam pieder idejas, ir kļuvuši daudz spēcīgāki nekā cilvēki, kas strādā ar mašīnām, un daudzos gadījumos - varenāki par tiem, kam pieder mašīnas.”
  37. 37. RI – lokāli sakņotas, bet globālisaistītas
  38. 38. I created this...
  39. 39. Galvenie priekšnoteikumi radošuma ietekmes palielināšanai ekonomikā un publiskajā pārvaldē•Radošuma atraisīšana izglītības procesā no pirmsskolasizglītības līdz pieaugušo izglītībai•Daudzveidības uzturēšana, izkopšana un novērtēšana•Veicinošs politiskais ietvars• Radoša sadarbība:- Strapnozaru, starpsektoru partnerības, tīkli un aģentūras- Pārrobežu sadarbība
  40. 40. Atraisiet radošumu izglītības procesā no pirmsskolas izglītības līdz pieaugušo izglītībai
  41. 41. What are the skills necessary - Thinking imaginatively/ lots ofto succeed in the 21st ideasCentury? - Taking confident decisions - Taking and managing risks - Asking challenging questions - Transferring knowledge/skills into new settings - Emotionally literate/ working effectively in teams - Spotting surprises - Persistence/resilience - Reflecting critically Creative Partnerships Slough Montem School project Photographer: Lesley Young
  42. 42. Radošā daudzveidība:valodu un identitāšu plurālisms21.gs spilgtākā iezīme
  43. 43. Veidojiet starpnozarisku, starpsektorālu publisko politiku un iesaistiet tajā galvenos RI spēlētājusCreative Britain: New Talents for the New Economy
  44. 44. Organizējiet plašākas sadarbības un tīklošanāsiespējas, veidojot daudzfunkcionālasradošās izaugsmes un radošākopdarba vietas
  45. 45. HUB/co-working - jauna kopā strādāšana kultūra
  46. 46. Birojnīcahttp://www.biro.lv/
  47. 47. Kultūras institūcijas – radošumabrokeri
  48. 48. Radošā Baltija?
  49. 49. INTERREG projekts Nr. LLIII-194 „Radošo industriju attīstība Latvijas- Lietuvas pierobežas reģionos”Paldies!Vairāk informācijas: http://www.creativeeconomy.lv/KontaktiDace MelbardeKNMCE-pasts: dace.melbarde@knmc.gov.lv

×