Pagasts_MD

2,315 views
2,031 views

Published on

Published in: Travel
0 Comments
0 Likes
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

No Downloads
Views
Total views
2,315
On SlideShare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
25
Actions
Shares
0
Downloads
3
Comments
0
Likes
0
Embeds 0
No embeds

No notes for slide

Pagasts_MD

  1. 1. Ērgļu novada Jumurdas pagasts
  2. 2. <ul><li>Teritorija Teritorijas kopējā platība 13 108 ha </li></ul><ul><li>Administratīvi teritoriālajā ziņā Jumurdas pagasts ir ietilpis Cēsu un Madonas apriņķos, pēc tam Ērgļu un Madonas rajonos. </li></ul><ul><li>Ērgļu novads izveidojās 2006.gadā, apvienojoties trīs pagastiem: Ērgļu, Jumurdas, Sausnējas. Lēmums par novada izveidošanu tika pieņemts 2006.gada 5. septembr ī. </li></ul><ul><li>Iedzīvotāji 309 (uz 1.09.2008) </li></ul><ul><li>Apdzīvojuma struktūra </li></ul><ul><li>2 nelieli ciemi </li></ul><ul><li>– Jumurda (134 iedz., </li></ul><ul><li>administratīvās funkcijas ), </li></ul><ul><li>Vējava (29 iedz.). </li></ul><ul><li>Zems iedzīvotāju blīvums – 2,5 iedz./ km 2 . </li></ul>
  3. 3. <ul><li>Ģeogrāfiskais novietojums </li></ul><ul><li>Madonas rajona Jumurdas pagasts atrodas Latvijas vidusdaļā, Vidzemes centrālajā augstienē, Vestienas paugurainē un Augšogres pazeminājumā Madonas rajona Ērgļu novadā. Jumurdas pagasts robežojas ar Ērgļu, Vestienas, Liezēres - Madonas rajona pagastiem un ar Inešu, Kaives – Cēsu rajona pagastiem. Attālums līdz pagasta centram no Rīgas pa zemes ceļu 111 km, līdz rajona centram Madonai – 37 km. </li></ul>
  4. 4. <ul><li>Jumurdas pagasta teritorijā transporta infrastruktūru veido autoceļi, nav dzelzceļa. Ceļu blīvums ir 0,82 km uz 1 km 2 , kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Madonas rajonā. Jumurdas pagastā krustojas 3 valsts nozīmes autoceļi, kas nodrošina satiksmi ar Madonu, Rīgu, Cēsīm, Ērgļiem, Vestienu. Valsts autoceļu kopgarums Jumurdas pagastā ir 33,825 km. Jumurdas pagastam raksturīgi, ka neviens no šķērsojošajiem valsts autoceļiem nav ar asfalta segumu. </li></ul>
  5. 5. <ul><li>Ezera iela </li></ul><ul><li>No 1961.gada. Ezera ielā ir divas dzīvojamās mājas; viena četru un otra astoņu dzīvokļu. Dzīvojamā māja Ezera iela Nr1. celta no 1960.-1963.gadam. Ezera ielas nosaukta tā tāpēc, ka tā iet – atrodas gar Jumurdas ezera krastu. </li></ul><ul><li>Jura iela </li></ul><ul><li>No 2003.gada tika dots ielas nosaukums, jo pagasta perspektīvais plānam vajadzēja, lai būtu ielas ar nosaukumiem. Vārds ielai – Jumurdas pagasta deputāti savā sēdē izvirzīja vairākus nosaukumus; par Jura ielu bija vairākums. Uz doto brīdi neatrodas neviena dzīvojamā māja, jo mājām ir adrese pēc māju vārdiem. </li></ul>
  6. 6. <ul><li>P.Upīša iela </li></ul><ul><li>No 1986.gada. Vārds dots par godu selekcionāram P.Upītim, kas dzimis un dzīvojis Jumurdā. </li></ul><ul><li>Nākotnes iela </li></ul><ul><li>No 1986.gada. nosaukums pamatojās uz tā, ka iet cauri Jumurdas centram un plānota arī tālāk apbūvēt. Nu doma tāda, it kā ved uz nākotni, uz priekšu. </li></ul>
  7. 7. <ul><li>Jumurdas pagasts izveidots, apvienojot Jumurdas un Vējavas pagastus. </li></ul><ul><li>Rakstos pieminētais Jumurdas muižas vārds saistās ar 16. gadsimtu, kad valdīja Tīzenhauzenu dzimta – 1601. gadā Johans Tīzenhauzens, pēc tam poļu valdība muižu kaducēja un piešķīra Johanam Sapieham, kas to 1621. gadā dāvināja Vilhelmam Tīzenhauzenam, turpmākie valdnieki – Johans Streifs von Lauensteins no 1638. gada, Johans Streifs no 1678. gada, Rittmeisters Konigs no 1690. gada, muiža restituēta Tīzenhauzenam 1736. gadā, 1852. gadā valdīja Transee. Jumurdas muižas sētu iepirkšana izdarīta 1870-to gadu sākumā no Alvila fon Tranzē, atsevišķas sētas pārdevis Reinholds Liepiņš ap 1908. gadu. </li></ul><ul><li>Vējavas muižas vārds arī saistās ar 16. gadsimtu un Tīzenhauzenu dzimtu. Zviedru laikos tur valdīja Ditlafs von Hargens no 1629. gada, Tonne Hidrihsons no 1630. gada, Remberts Funke no 1638. gada, Johans Albrehts Mors no 1690. gada. Vējavas muižas sētu iepirkšana izdarīta 1869.-1870. gados no muižas īpašnieka Johana Dzennes – informācija pieejama par 38 sētām. </li></ul>
  8. 8. <ul><li>Jumurdas pagasta skolas nams atklāts 1879. gada 30. oktobrī Pēc citām ziņām - skola pastāvējusi jau 1866. gadā ar 200 skolēniem. 1929. gadā skola pārcelta uz Jumurdas muižu </li></ul><ul><li>Vējavas pagastā skolu atvēra 1865. gadā. Pirmais skolotājs bija Jānis Pidriķa d. Pilsētnieks. Vējavas pagasts 1925. gadā piedalījās pie Ērgļu II pakāpju skolas uzturēšanas. 1930.-to gadu 2. pusē skolai pēc prezidenta K.Ulmaņa aicinājuma daudz grāmatu dāvinājis a/s “Rīgas audums”valdes priekšsēdētājs Roberts Hiršs, viņš arī piešķīris naudas līdzekļus skolas remontam. 1944. gada rudenī skola tiek sagrauta. Skola savu darbu turpina Vējavas muižā. 1964. gadā Vējavas 4 klasīgā skola tiek slēgta. </li></ul>
  9. 9. <ul><li>Jumurdas pagastā līdz 2000./2001. mācību gadam darbojās pamatskola, kas slēgta nepietiekama skolēnu skaita dēļ. Skolēni apmeklē Ērgļu vidusskolu vai Vecpiebalgas ģimnāziju. Pagastā nav arī pirmskolas izglītības iestādes. Bērni tiek vesti uz Ērgļu novada pirmsskolas izglītības iestādi “Pienenīte”. Jumurdas pilī šobrīd atrodas pagasta pārvalde. </li></ul>
  10. 10. KOLHOZU LAIKI. <ul><li>1949. gada 4. aprīlī Jumurdā tika nodibināts lauksaimniecības artelis “Padomju zeme” ar 27 biedriem un lauksaimniecības artelis “Valola” ar 30 biedriem (priekšsēdētājs Otto Ezeriņš), kuri 1950. gada 19. jūlijā tika apvienoti, izveidojot kolhozu “Padomju zeme” </li></ul><ul><li>1973. gadā izveidojās apvienotais Jumurdas ciems, </li></ul><ul><li>1984. gad 1. martā no padomju saimniecības “Ērgļi” tika atdalīts Jumurdas iecieknis un daļa Āķēnu iecirkņa, pievienojot tiem daļu Vestienas pagasta (Vējava), tiek izveidota padomju saimniecība “Jumurda” </li></ul><ul><li>1992. gadā, atdalot daļu teritorijas no Jumurdas ciema, tiek izveidots Jumurdas pagasts </li></ul>
  11. 11. <ul><li>Jumurdas pagasts atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē un Augšogres pazeminājumā, raksturojas ar ievērojamu virsas saposmojumu. Pagasta teritorijā pauguri un to grupas mijas ar plašiem pazeminājumiem vai šaurām, bieži ezeru aizņemtām ieplakām. Augstākā pagasta daļa atrodas austrumos uz Gaiziņkalna pusi – Vestienas pauguraines daļa, kas raksturojas ar morēnu lielpauguriem, kurus saposmo daudzās upju un ezeru ielejas. Pagasta DA stūrī paceļas viens no augstākajiem Vidzemes augstienes kalniem - Bākūžu lielpaugurs ar trīs virsotnēm: Bākūzi, Egļu kalnu un Laktas kalnu, stāvām nogāzēm. Pārējie augstākie pauguri ir Vējavas Kapu kalns, Urlēnu kalns, Āreskalns, Dores kalns, Kaķīškalns. Minētie kalni pieskaitāmi augšņu erozijai pakļautām teritorijām. </li></ul>
  12. 12. <ul><li>Jumurdas ezers platību 173,7 ha, </li></ul><ul><li>Pakšēnu ezers - 41,6 ha, </li></ul><ul><li>Lācīšu (Lācēnu) ezers - 13,9 ha, </li></ul><ul><li>Vidus (Dreimaņu-Liepu) ezers – 17,8 ha, </li></ul><ul><li>Karietes (Kamtes) ezers – 4,5 ha </li></ul><ul><li>Preisītis – 4,5 ha, noteces, maksimālais dziļums 1,2 m, stipri aizaudzis. </li></ul><ul><li>Linezers – 3,1 ha, caurteces vidējais dziļums 2,6 m, maksimālais dziļums 4,1 m. Ezera dibens ir dūņains un kūdrains. </li></ul><ul><li>Ilzes (Rēzēnu, Ilzītes, Ilziņš) ezers –3,7 ha, </li></ul><ul><li>Dinišķu (Calma, Nidziņu) ezers – 1,9 ha, zemi, applūduši krasti. </li></ul><ul><li>Linūžu (Vienūzis) ezers – 3,6 ha, noteces, maksimālais dziļums 1,5 m. </li></ul><ul><li>Vēl Jumurdas pagastā atrodas mazi ezeriņi, par kuriem informācija nav atrodama: Bezdibeņa ezers, Laimnešu ezers, Linezeriņi (2 mazi ezeriņi), Garais ezers un daudzi mazi ezeriņi Palšu purvā. </li></ul>
  13. 13. <ul><li>Ogres upe otra Daugavas garākā pieteka </li></ul><ul><li>Valola - Ogres kreisā krasta pieteka (17 km, iztek no Pakšēnu ezera, </li></ul><ul><li>Lašupīte (Ceplīšupīte) – sākumposmos ir daļēji regulēta, taču pie ietekas Ogrē tā saglabājusi pirmatnējo neskartību. </li></ul><ul><li>Meltne - 7,8 km, platākā vieta 4 m, izteka meklējama Kosas purvos Cēsu rajonā, krastos skuju koku un jaukto koku meži, purvi, ir arī pļavas, daudz atvaru, ietek daudz avotu, vietām aizaugusi), </li></ul><ul><li>Virdzīte (8km), Ilzīte (12km), Sārtupīte </li></ul>
  14. 14. <ul><li>Dabas liegums „Palšu purvs” izveidots, lai saglabātu dzivotspējīgās īpaši aizsargājamo sugu atradnes un īpaši aizsargājamos purva biotopus. </li></ul><ul><li>Lieguma teritorija sastopami ne tikai Latvijas, bet ari Eiropas nozīmes aizsargājamie biotopi </li></ul><ul><li>Dabas lieguma teritorija ir bioloģiski daudzveidīga, konstatētas 5 aizsargājamas </li></ul><ul><li>vaskulāro augu sugas, 4 aizsargājamas sūnu sugas, 2 aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas </li></ul><ul><li>un 21 aizsargājama putnu suga. No īpaši aizsargājamam sugām šajā biotopa ligzdo brunā čakste, vakarlēpis, rubenis, </li></ul><ul><li>konstatēti ari purva tilbīte, dzeltenais tārtinš, lietuvainis (tikai 1996.g.). </li></ul>Upes tārtiņš
  15. 15. <ul><li>Jumurdas pagastā atrodas 2 dižkoki, kas bija minēti 1987. gada brošūrā “Madonas rajona aizsargājamie dabas objekti, vēstures un kultūras pieminekļi”, taču tie nav iekļauti LVĢMA datu bāzē: ozols 5,1m Jumurdas ezera krastā atpūtas kompleksa “Jumurdas muiža” teritorijā un osis 4,5m Jumurdas parkā pie vecā ūdenstorņa. </li></ul>
  16. 16. <ul><li>Jumurdas pagastā ir 3 kapsētas: Jumurdas kapi 1,45ha, Vējavas kapi 2ha un </li></ul><ul><li>Cirstu kapi 0,65ha. </li></ul><ul><li>Jumurdas kapsēta Tai ir sava vēsture: Tais laikos, kad Jumurdā vēl nav bijis kapličas, Aizbetņu Krastiņš izprasījis zemi no muižkunga, lai varētu ierīkot kapliču un kapsētu. Jānis Krastiņš, dzimis 1836. gada 29. martā, miris 1887. gada 15. februārī, nesagaidījis kapličas pabeigšanu. Viņu aizveda uz Cirstu muižas pagrabiem un turēja līdz kapličas pabeigšanai. Tāpēc viņš tika apglabāts 10. maijā, kad kapliča bija pabeigta un līdz ar to viņš bija pirmais cilvēks šajā kapsētā. Jānis Krastiņš bija pagasta vecākais, tāpēc bēres bijušas ļoti lielas – kad pirmais pajūgs bijis pie skolas ceļa, tad pēdējais bijis pie Aizbetņu ceļa.. 1887. gadā iesvētīja kapliču un tā darbojas arī šodien. </li></ul>
  17. 17. Vējavas kapsēta atrodas valsts autoceļu Lautere–Jumurda un Vestiena–Vējava–Ineši krustojumā. Augstākā Latvijas kapsēta , kura atrodās virs jūras līmeņa. Tajā apglabāti vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki. Cirstu kapsēta ir veca un mirušie vairs netiek apglabāti.
  18. 18. <ul><li>Jumurdas pils </li></ul><ul><li>Vējavas muiža </li></ul><ul><li>“ Kalna Rūsiņi” </li></ul><ul><li>Kalna Dibenu robežakmens </li></ul><ul><li>Atrodas Ļaudonītes upītes krastā pa kreisi no caurtekas uz ceļa, kas iet uz bijušo Kalna Dibenu māju drupām. Tas ir bijis zemes īpašumu robežakmens, kurā iegravēts gadu skaitlis 1808. Vēlāk tas bijis pagastu robežakmens, tagad atkal zemes īpašumu robežakmens. </li></ul>
  19. 19. Brilles krogs <ul><li>Celts 18. gadsimta beigās vai 19. gadsimta sākumā, katra ceļinieka uzmanību Vējavas ainavā piesaista ar savdabīgu arhitektūru. Tas ir tipisks ceļa krogs, kura saimnieki ir saglabājuši tradīciju dot naktsmājas katram ceļa gājējam vai braucējam, kas to vēlas. </li></ul>
  20. 20. <ul><li>a/s “Sedas kūdra”. </li></ul><ul><li>kokapstrādes uzņēmums </li></ul><ul><li>Valsts A/S “Latvijas Gaisa Satiksme” bāze </li></ul><ul><li>SIA “Bākūzis” </li></ul><ul><li>Auto remontdarbnīcas </li></ul>
  21. 21. <ul><li>Z/s “Viesakas” http://www.fshtours.lv/index.php?actionID=10&lang=lv </li></ul><ul><li>Viesaku” mājas vēsture sākas ar arhīva ziņām par vecās mežsargmājas uzcelšanu 1888.gadā. Mājas vārds “Viesaki”, vēlākos laikos pārdēvēts – “Viesakas”, pēc nepārbaudītām ziņām nāk no somu – ugru cilmes vārda un kopā ar bijušo kaimiņu māju vārda –“Tjaki” liecina, ka savā laikā “Viesaku” māju apkārtne ir bijusi apdzīvota ar šo tautu, visticamāk līvu ciltīm. To apstiprina arī “Viesaku” tuvumā esošie somu – ugru senkapi, kurus arheologi datē ar mūsu ēras 3.gs. </li></ul><ul><li>Vecās mežsarga mājas īsteni aktīvā dzīve sākās 1996.gadā ar briežu dārza ierīkošanu. . Šobrīd 500 ha lielā platībā mitinās ap 400 Eiropas staltbriežu, ap 100 dambriežu, ap 50 meža cūku. Dārzā mīt savvaļā, Eiropā un pasaulē apdraudētu sugu - muflonu, Sibirijas kalnu kazu un marhuru pārstāvji. “Viesaku” briežu dārzs reģistrēts kā savvaļas dzīvnieku kolekcija. Saimniecībā ierīkots Guntas Cunskas privātais dabas un medību muzejs. </li></ul>
  22. 23. <ul><li>SIA “Jumurdas atpūtas komplekss” </li></ul><ul><li>http://www.hoteljumurda.lv/lv/ </li></ul><ul><li>Jumurdas pagasts ir piemērots lauku tūrisma attīstībai. Viesus uzņem lauku viesnīca „Jumurdas muiža”, kas atrodas blakus Jumurdas pilij ar parku Jumurdas ezera krastā. Ezers redzams no visiem numuriem. &quot;Jumurdas muižā&quot; ir komfortabli 2-vietīgie un 3-vietīgie numuri, kā arī 5-vietīgie divstāvu numuri ar saunu. Muižas staļļi ir pārvērtušies par atpūtas telpām un konferenču zāli 80 personām. Viesnīcā ir restorāns, bārs, terase ar skatu uz ezeru. </li></ul>
  23. 24. <ul><li>Ilze Kalnāre – rakstniece, dziesminiece, patriote (1918. 27. I – 1968. 22. VIII) </li></ul><ul><li>Mājas. </li></ul><ul><li>Šalc bērzu birzes ceļmalā, </li></ul><ul><li>Es viju ziedus vaiņagā </li></ul><ul><li>Un līksma mājās eju. </li></ul><ul><li>Zied mežābele pakalnā, </li></ul><ul><li>Viss ir kā manā jaunībā – </li></ul><ul><li>Kad sāku pirmo dzeju. </li></ul><ul><li>Ai, zilās salas ezerā, </li></ul><ul><li>Nu esmu savā dzimtenē, </li></ul><ul><li>Glauž rīta vēji seju. </li></ul><ul><li>Stāv māte gaišā pagalmā </li></ul><ul><li>Ar ziedu klēpi priekšautā. </li></ul><ul><li>Es viņai pretim skreju. </li></ul><ul><li>Es klausos mātes valodā </li></ul><ul><li>Kā bērnu dienu pasakā </li></ul><ul><li>Un līksma mājās eju. </li></ul>
  24. 25. Sirmbārdis Jānis - dzejnieks, rakstnieks . (1937) dz. Kalna Jērcēnos.
  25. 26. Normunds LAIZĀNS - aktieris /dz. 1962.g./ dz. Dzintaros
  26. 27. Pēteris UPĪTIS – selekcionārs, lauksaimn. zin. kandidāts, Dobeles selekcijas dārza izveidotājs. (1896 -1976) dz. Jaunrūsiņos
  27. 28. AUGUSTS UPĪTIS - Fotogrāfs 1906.24.XII – 2004.1.III Poukepsijā ASV. dz. Vecrūsiņos <ul><li>Fotogrāfs, pārstāv dzimtu, kurā ir trīs izcili fotomākslinieki. </li></ul><ul><li>Apbalvots ar prestīžām ASV profesionālo fotogrāfu balvām. </li></ul><ul><li>Savu īpašumu Latvijā novēlējis gaidu un skautu darba veicināšanai </li></ul>
  28. 29. Bērzkalne Anna - folkloriste skolotāja (15. I 1891 Vējavas Āriņi - 1. III 1956 Rīga) <ul><li>Sipāns Bruno - gleznotājs (1913-1973) </li></ul><ul><li>Filipsons Artūrs – aktieris (1906-1950) </li></ul><ul><li>Bērziņš Jānis (Ziemelis) – valsts darbinieks (1881-1938) </li></ul><ul><li>Hiršs R. – a/s “Rīgas audums” direktors (1895-1972) </li></ul><ul><li>Plaude K. – (1897-1975) siltumenerģētiķis, LPSR ZA akadēmiķis un prezidents (no1960-1970.g.) </li></ul><ul><li>Grasis T. – gleznotājs, vitrāžists, grafiķis (1925- 2001) </li></ul>

×