Elitu teorija. Tā ir viena no teorijām par valsts izcelšanos, līdzās Džona Loka, Tomasa Hobsa un Žana Žaka Ruso Sabiedriskā līguma teorijai, Kārļa Marksa Marksisma teorijai u.c. Elitu teorijas galvenā ideja ir: valsts un sabiedrības pārvaldi veic no vairākuma izvirzījies MAZĀKUMS. Proti, mazākumu veido ar ELITĀRĀM ĪPAŠĪBĀM apveltītas personas. Nozīmīgāko lomu šajā ceļā spēlē PSIHOLOĢISKĀS spējas.

1. ELITU TEORIJA
Kārlis Irbe
03.06.2010

2. Vārds „elite” no franču valodas nozīmē
labākais, izraudzītais, izlase

3. Elites teorijas 20.gadsimta sākumā izstrādāja
itāļu sociologi
Gaetano
Moska
un
Vilfredo
Pareto

4. Elites cilvēks nepadosies kārdinājumam
noskaidrot attiecības

5. Problēma
Kā izveidot kvalificētu, darbspējīgu un
sabiedrībai noderīgu politisko eliti?

6. Elite kalpo par iedvesmu citu cilvēku
sapnim uzlabot savu dzīvi

7. Mūsdienās tieši paša cilvēka iekšējā sevis
izjūta nosaka viņa pašpietiekamības pakāpi

8. Personība kļūst par „valūtu”

9. Visu izšķir tas, kā PATS cilvēks uztver savu
nozīmīgumu

10. Elitārisms – cilvēka attīstības augstākā pakāpe,
kurai nav robežu

11. 2. Autori

12. Gaidāmo Moska (1851 - 1941)
Politika ir cīņa starp divām pusēm: eliti un
tautu.

13. MAZĀKUMA KUNDZĪBA PĀR VAIRĀKUMU IR
NEIZBĒGAMA.

14. Vilfredo Pareto (1848 - 1923)
Dzīves likums – elite nepārtraukti cīnīsies par varu.

15. Zemas kārtas dzimuši cilvēki ar augstām spējām
neizbēgami izaugs līdz augstam sabiedrības
slānim

17. Elite vienmēr manipulēs ar sabiedrību

19. 3. RADNIECĪGĀS TEORIJAS

20. Elitārā demokrātijas teorija
Makss Vēbers (1864-1950)
Jozefs Aloizu Šumpeters (1883-1950)

21. Elišu valdīšana ir neizbēgama

22. Demokrātiskās elites varas
teorija
Politiskā vara pieder tautai. Elite ir
valdošais mazākums.

23. Plurālistiskā teorija
Demokrātiskas
politiskās elites teorija
Reālistiskās
demokrātijas teorija

24. Katras jaunas definīcijas definēšana veicina
jaunas, pilnīgākas definīcijas radīšanu

25. 4. Latvijas elite

26. Elite dezintegrē sabiedrību, un iedzīvotāju
civilizētās uzvedības līmenis ir augstāks,
nekā ievēlētajiem tautas kalpiem.

27. Maksimālais pilnvaru laiks – 3 termiņi

28. 5. Viedokļi

29. Aigars
Štokenbergs

30. Elitārisms ir pārvērties par tādu kā lamuvārdu

31. Politika ir māksla saskaņot dažādo grupu intereses

32. Savdabīga iesaistīšanās politikā

33. Taisnākais ceļš uz politisko darbību NAV caur
partijām

34. Nils Ušakovs

36. Augstākā izglītība ir kā sports – tā ir smadzeņu
trenēšana

37. Klāvs Olšteins

38. Nabadzības
komplekss

39. Te var nākt jebkurš, kurš grib.

40. Georgs
Lansmanis

41. Apziņa

42. Jebkura lieta, ko mēs
darām tā ir politika

43. Conclusion

44. Ēdīsiet to, ko pasūtīja citi

45. irbe.karlis@
gmail.com

46. Graudi-domu
• Elitārisma augstākā izpausme – stāvēt pāri
ikdienišķām intrigām un „kašķiem”.

47. • Elitei piederīgais ir gatavs sastapties ar
skaidrību un sīkām intrigām no to puses, kuru
dzīves kvalitātes uzlabošanai veltīts viņa darbs.
Elites cilvēks nepadosies kārdinājumam
noskaidrot attiecības.

48. • Tikai pašu vēstures saprašana un nākotnes
jēgas radīšana veido tās domāšanas garīgo
pamatu, ko sauc par demokrātiju politikā.

49. • Demokrātija ir nevis kāds sasniegts sabiedrības
stāvoklis, bet gan sabiedrības dinamisks
process, kas balstās uz pagājības izpratni un
nākotnes paredzēšanu.

50. • Elitārisms savā būtībā ir svarīgāks nekā
līderisms. Tas nozīmē, ka elites pārstāvis ne
vienmēr ir līderis.

51. • Sākotnēja personības attīstības iespēju
nevienlīdzība ir tas virzošais spēks, kurš veicina
sabiedrības attīstību, bet cilvēku pūles šīs
nevienlīdzības pārvarēšanai bieži vien veido šo
cilvēku dzīves jēgu.

52. • Skaudība rosina cilvēku darboties, lai mainītu
savu stāvokli, un tā ir skaudības pozitīvā
īpašība.

53. • Mūsdienās tieši paša cilvēka iekšējā sevis
izjūta nosaka viņa pašpietiekamības pakāpi.

54. • Tieši pats cilvēks nosaka savas robežas arī
izjūtā, kas ir taisnīgs un kas nav, ko es vēlos
sasniegt un vairs nē. [..] Bieži vien izraušanās
pamats ir izglītība.

55. • Galvenais ir nevis dzīves līmenis, bet gan tas
dvēseles stāvoklis, ko sauc par garīgumu un
par kultūru un kas ietver arī politikas kultūru.

56. • Ja vairums cilvēku visai vienādi tērē savu brīvo
laiku, nedara to radoši, tad viņi zaudē savu
individualitāti, vienreizīgumu, oriģinalitāti.

57. • Politikas pamatā ir saprašana – vēstures
notikumu un faktu saprašana un nākotnes
paredzēšana.

58. • Kamēr valsts būs saprātīgi pārvaldīta...tā būs
ļoti varena – ne tikai liksies, bet tiešām tāda
būs – pat tad, ja to sargās tikai tūkstoš
kareivju.

59. Izmantoto avotu saraksts
Grāmatas
• V.Jakubaņecs. Valsts jēdziens un formas. Rīga: P&K tipogrāfija, 2004.g.
• Našenieks Vilnis. Politoloģija. Rīga: [b.i.], 2003.g.
• Ozolzīle G. Demokrātija: teorija un prakse. Jaunu politisko sistēmu veidošanās un demokrātijas stabilitāte. Rīga: [b.i.], 1998.g.
• Svence Guna. Ievads politiskajā psiholoģijā. Rīga: [b.i.], 2004.g.
• Tauriņš Gunārs. Politika II daļa. Politiskās domas vēsture. Rīga: [b.i.], 2002.g.
• Politiskā enciklopēdija. Rīga: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1987.g.
• Dr. Reinholds Cipeliuss. Vispārējā mācība par valsti. Rīga: Izdevniecība AGB, 1998.g.
• J.Habermas. Legitimationsprobleme im Spatkapitalismus. Frankfurt, 1973.g.
Periodika
• Sociālo zinātņu vēstnesis. Ilga Apine: Latvijas politiskā elite un politiskās kultūras līmenis. 2006.g.
• Latvijas Vēsture Nr.4. Imants Mednis. Iezīmes mūsdienu Latvijas politiskās elites portretam. 2005.g.
Publicistika
• A.Šķēle. Par politisko situāciju valstī. „Diena”, 18.06.1997.g.
Atsevišķi raksti internetā
• Enciklopēdijas „new worl encyclopedia” mājaslapa: http://www.newworldencyclopedia.org/entry/Mosca,_Gaetano
• World of Mathematics on Vilfredo Frederico Damaso Pareto. Zinātniskais portāls: http://www.bookrags.com/biography/vilfredo-frederico-damaso-
pareto-wom/
Intervijas
• Georgs Lansmanis
• Klāva Olšteins
• Uģis Resnis
• Aigars Štokenbergs
• Nils Ušakovs