Biblioterapija PrezentāCija

1,656 views

Published on

Published in: Business
0 Comments
1 Like
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

No Downloads
Views
Total views
1,656
On SlideShare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
31
Actions
Shares
0
Downloads
13
Comments
0
Likes
1
Embeds 0
No embeds

No notes for slide

Biblioterapija PrezentāCija

  1. 1. Biblioterapija Biblioterapija – no grieķu valodas: 1. biblion – grāmata, therapeia – ārstēšana. 2. Dziedināšana ar grāmatu palīdzību. 3. Terapijas virziens, kurā indivīda problēmas tiek risinātas, izmantojot grāmatu lasīšanu.
  2. 2. Grāmatas dziedina dvēseli. <ul><li>„ Biblioterapija” paslīd tavām ausīm garām kā pīlei ūdens, bet ko tu teiktu, ja tev jautātu par tavu mīļāko grāmatu, par grāmatu, kura jau kuro gadu atrodas goda vietā uz tava naktsskapīša? Par grāmatu, kuru tu jau sen zini no galvas, tomēr lasi atkal un atkal, smejies un raudi kopā ar tās varoni, un pēc izlasīšanas tu piepeši vai atkal, aptver, ka viss taču notiek! Un viss arī notiek! Tev izdodas. </li></ul>
  3. 3. Biblioterapija. Vēsture. <ul><li>Vēsturiskā atskatā ideja par dziedināšanu ar grāmatām ir pazīstama kopš pirmajām bibliotēkām Senajā Grieķijā, kur Tēbu bibliotēkas durvis rotāja uzraksts “Dvēseles dziedināšanas vieta”. Termins „biblioterapija” pirmo reizi tiek minēts 1916. gadā Lielbritānijas izdevuma “Atlantic Monthly” rakstā, kurā esejists S. Krothers (Samuel Chrother) pauda domu – kā ārstniecības līdzekli slimniekiem izrakstīt grāmatas. Labākajās psihiatriskajās klīnikās Eiropā bibliotēkas tika organizētas jau 18. gs., gadsimtu vēlāk – arī ASV un citur pasaulē. 19. gs. vidū biblioterapija kļuva aizvien populārāka un tika pielietota visdažādāko problēmu un psiholoģisko traucējumu gadījumos, turklāt gan individuālajā, gan grupu darbā, arī alkohola un narkotiku atkarības, baiļu, sēru, depresijas, uzvedības traucējumu gadījumos, strādājot ar personisko izaugsmi, vērtībām </li></ul>
  4. 4. Biblioterapija un vienkāršā lasīšana <ul><li>terapeitiskā lasīšana – biblioterapija, ir lasīšana, kuras ietekmē indivīds gūst sev nozīmīgu emocionālu vai intelektuālu pieredzi, kas pozitīvi ietekmē un maina viņa pasaules redzējumu, attieksmi un uzvedību. Proti, tai ir terapeitisks efekts, atšķirībā no vienkāršas lasīšanas, kuras mērķis var būt laika īsināšana vai satraucošu domu gaiņāšana, nereti lasot pirmo, pie rokas pagadījušos materiālu </li></ul>
  5. 5. Biblioterapijas iedarbības sfēra <ul><li>1)attīstīt indivīda paštēlu, 2)veicināt izpratni par cilvēku uzvedību un motivāciju, 3)sekmēt adekvātu pašvērtējumu, 4)veicināt indivīda interesi par ārējo pasauli, intereses ārpus sevis, 5)mazināt emocionālo vai garīgo spriedzi, 6)parādīt, ka indivīds nav vienīgais vai pirmais, kas saskāries ar attiecīgo problēmu, 7)demonstrēt, ka pastāv vairāk nekā viens problēmas risinājums, 8)veicināt atvērtāku un brīvāku diskusiju par noteiktu problēmu, 9)palīdzēt veidot konstruktīvu problēmas risināšanas stratēģiju. </li></ul>
  6. 6. Klasifikācija <ul><li>1) biblioterapija kā mākslas terapija – nedirektīvā lasīšana, kad grāmatas iesaka speciālisti bez zināšanām medicīnā vai psiholoģijā un psihiatrijā (skolotāji, bibliotekāri u.c.) Piemēram, bērnam, kas smagi pārdzīvo vecāku šķiršanos, var tikt ieteikta grāmata, kurā, bērns – grāmatas galvenais varonis nonācis līdzīgā situācijā, sekmīgi pārvar grūtības, smeļot spēku vienaudžu atbalstā, aktivizējot personiskos resursus, optimismu. Mākslas terapijas kategorijā ietilpst arī terapeitiskā lasīšana bez kādu speciālistu ieteikumiem, kad indivīds izvēlas grāmatu, vadoties pēc personiskajām vajadzībām, atbilstoši tā brīža emocionālajam stāvoklim, mērķim. Arī lasīšana izklaidei vai atpūtai ietver sevī potenciālu attīstīt un stiprināt veselīgu attieksmi pret sevi, veicināt personiskā spēka sajūtu un identitāti. </li></ul>
  7. 7. Process <ul><li>Identifikācija un projekcija – klients identificējas ar grāmatā attēloto raksturu, notikumiem vai idejām un attiecina savu dzīves situāciju uz lasīto. Katarse – klients kļūst emocionāli iesaistīts, pieslēdzas stāstam un salīdzinoši drošajā vidē (vienmēr ir iespēja aizsegties ar grāmatu) izdzīvo, pauž savas apspiestās emocijas. Šī apspiestā materiāla izpausme, atreaģēšana dod iespēju rasties insaitam. Insaits – pēc katarses, ar terapeita palīdzību vai patstāvīgi, analizējot savas domas, sajūtas, pārdzīvojumus, emocijas, klients gūst apziņu, insaitu, ka viņa problēma var tikt atrisināta, kā rezultātā tiek izstrādāta tālāka problēmu risināšanas stratēģija. </li></ul>
  8. 8. 2) Direktīvā lasīšana jeb zinātniskā biblioterapija <ul><li>a) iesaka grāmatu, kas pastiprina, veicina terapeitisko procesu; b) izmanto lasāmo materiālu kā tramplīnu tālākai diskusijai un analīzei psihoterapijas sesijā; c) uzdod klientam mājasdarbus, balstoties uz lasīto tekstu. Piemēram, pie smagiem emocionāliem pārdzīvojumiem, pēc tuva cilvēka zaudēšanas klientam var piedāvāt speciālu literatūru par sērošanu, lai klients zinātu, ka viss ar viņu notiekošais ir normāla reakcija attiecīgajā situācijā, un tā nav psihiska saslimšana. </li></ul>
  9. 9. Tehnika <ul><li>var tikt pielietota kā individuālajā, tā grupu terapijā. Kā zināms, katrā pieejā ir noteiktas priekšrocības – atkarībā no klienta personības izvērtējuma un problēmas, terapeits izvēlas terapijas formu. Piemēram, grupu darbs var būt ļoti efektīvs emocionālo problēmu un komunikācijas grūtību risināšanā. Daloties ar kopējo pieredzi grupā, mazinās trauksme, grupa veicina piederības sajūtu, kā arī ļauj sajusties droši tiem indivīdiem, kas jūtas apdraudēti, nejūtas komfortabli situācijās, kad tiem tiek pievērsta īpaša uzmanība kā individuālajā terapijā. Strādājot grupā, indivīdam var veidoties jauna izpratne par citu cilvēku uzvedības motīviem, grūtībām. </li></ul>
  10. 10. Biblioterapijas norisi raksturo: <ul><li>atvēlēts lasīšanai nepieciešamais laiks (lasīšana var noritēt gan mājās, gan terapeitiskās sesijas laikā); tiek atvēlēts laiks apdomāt, izvērtēt izlasīto patstāvīgi (inkubācijas periods); tiek nodrošināts laiks diskusijai par izlasīto materiālu (interpretācija, analīze, izvērtēšana); noslēguma posms – tiek izdarīti gala secinājumi, un izvērtēts padarītais darbs. </li></ul>
  11. 11. Literatūras izvēle <ul><li>1)jāidentificē klienta vajadzības; 2)jānodrošina klientam piemērots materiāls – grāmatai jāatbilst klienta lasītprasmes un intelektuālās attīstības līmenim, jo īpaši – strādājot ar bērniem; tekstam jābūt saistošam un atbilstošam klienta personības brieduma pakāpei; 3)grāmatas tēmai ir jāatbilst identificētajai klienta problēmai – jo lielāka līdzība grāmatā aprakstītajai situācijai ar to, kurā atrodas klients, jo ātrāk notiek identifikācijas mehānisms; 4)grāmatas varonim un tā raksturam jābūt ticamam un klientam pieņemamam – ja klients nevarēs identificēties ar varoni, nebūs arī terapeitiskā efekta. Piemēram, literārais tēls var izrādīties “pārāk skaists”, “pārāk gudrs” vai pašpārliecināts, vai risina savas problēmas pārāk drosmīgā vai klientam ekstrēmā veidā, kā rezultātā terapeitiskā efekta vietā var rasties sevi noniecinošs efekts.. </li></ul>
  12. 12. Biblioterapijas efektivitāte <ul><li>grāmatas var sniegt nozīmīgu informāciju un atbalstu drošā vidē cilvēkiem, kas to vai citu iemeslu dēļ nemeklē ārēju palīdzību un nevēlas atklāt savu situāciju citiem, ģimenēm un draugiem, kas vēlas izprast un sniegt palīdzību nelaimē nonākušiem tuviniekiem. kā izejmateriālu izmanto speciālās pašpalīdzības grāmatu un rokasgrāmatu sērijas (self – help; how – to), lielākoties ignorējot daiļliteratūras terapeitisko nozīmi. </li></ul>
  13. 13. Literatūra bērniem <ul><li>(šķiršanās, nāve, sēras u.c.): Lindes fon Keizerlinkas grāmatas sērijā “Stāsti bērna dvēselei”, R. 2000. Pie vienaudžu pārestībām : “Proti aizstāvēt sevi”, Mišela Eljota, Zvaigzne ABC, Rīga, 2001. Terapeitisku stāstu, metaforu apkopojums par visdažādākajām tēmām, dažādiem vecumiem – atbildība, mīlestība, dzīves grūtību pārvarēšana u.c.: grāmatu sērija “Cāļa zupa dvēselei”, Dž. Kenfīlds, M. Hansens, Valters un Rapa, sākot no 2001. “Магические мэтафоры”, Н. Оуэн, ЭКСМО- Пресс, 2002. Līdzatkarība, atkarība : “Sievietes, kuras mīl par daudz”, R. Norvuda, Jumava, Rīga, 1999; “Bendes meitiņa un viņas tēvs”, V. Rudzītis, 2002. Zaudējums, bailes no brīvības, vientulība, zudusi mīlestība u.c. – psihoterapeitiski stāsti: “Лечение от любви” , И. Ялом, Москва, Класс, 2003. </li></ul>
  14. 14. Izmantotā literatūra: <ul><li>žurnāls’’’Psiholoģijas pasaule’’ </li></ul>sr.wikipedia.org/sr-el/Библиотерапија www.vasezdravlje.com/izdanje/clanak/726/ www.psihoterapija.co.yu/ biblioterapija .html www.vjesnik.hr/html/2005/01/15/Clanak.asp?r=kul&c=2 mirslovarei.com/content_psi/ Biblioterapija -202.html L.Strelcova // Psiholoģija Ģimenei un Skolai. – ISSN 1691-1709. – Nr.4 (2007), 18.-22.lpp.

×