• Share
  • Email
  • Embed
  • Like
  • Save
  • Private Content
Budžetēšanas informācijas sistēma - kāda tā varētu būt?
 

Budžetēšanas informācijas sistēma - kāda tā varētu būt?

on

  • 680 views

Uzstāšanās LU 71. konferencē otrdien. Budžetēšanas informācijas sistēmas izstrāde.

Uzstāšanās LU 71. konferencē otrdien. Budžetēšanas informācijas sistēmas izstrāde.

Statistics

Views

Total Views
680
Views on SlideShare
679
Embed Views
1

Actions

Likes
0
Downloads
0
Comments
0

1 Embed 1

https://twitter.com 1

Accessibility

Categories

Upload Details

Uploaded via as Microsoft PowerPoint

Usage Rights

© All Rights Reserved

Report content

Flagged as inappropriate Flag as inappropriate
Flag as inappropriate

Select your reason for flagging this presentation as inappropriate.

Cancel
  • Full Name Full Name Comment goes here.
    Are you sure you want to
    Your message goes here
    Processing…
Post Comment
Edit your comment
  • Reikia pakeisti slide’ubackground’ą, kad nebūtų “Civitta” logotipo.

Budžetēšanas informācijas sistēma - kāda tā varētu būt? Budžetēšanas informācijas sistēma - kāda tā varētu būt? Presentation Transcript

  • Budžeta plānošana, kontrole un analīze kā IT sistēmas sastāvdaļa.Gints TurlajsLU 71. konference
  • Gints Turlajs PhD studies in business economics (2004-2010), degree candidate Master in Business Administration (2004) Studies in 4 universities: Stockholm School of Economics in Riga, University of Southern Denmark, University of Latvia, Riga Technical University Some academic activites at SSE Riga, RTU Author of more than 12 scientific publications, regular speaker in conferences CEO of SIA Institute (2011-) (www.aci.lv, www.itinstitute.info, www.smartcontinent.com) CEO of SIA Ekoterm (2012-) (www.siaekoterm.com) 6 years in banking (SEB bank, Latvijas Banka) 3 years in international institutions and government (European Commission, Ministry of Economics of Latvia) Media experience: now columnist for business magazine Kapitals, blog, in magazine «ir», previously biggest newspaper «Diena», etc. Currently board member of Economists Association of Latvia, Association of Latvian Young Scientists (ex-president). Prevously president of Riga Ridzene Rotary club, founding initiator and board member, president: ESN Riga, AEGEE Riga, founder and member of many professional associations 2
  • Uzņēmumu un iestāžu vadības sistēmu datorizācija Informācijas tehnoloģijas ieņem aizvien svarīgāku vietu uzņēmumu un valsts iestāžu pārvaldē. Datori tiek izmantoti ļoti plaši, tomēr aizvien daži vadības procesi ir grūti automatizējumi bieži vien sarežģīto lēmumu dēļ, kuriem nav iespējams vai nav pierasts izmantot matemātiskus algoritmus. Ļoti viegli ir datorizējami grāmatvedības procesi, kas arī bija vieni no pirmajiem procesiem, kas tika automatizēti. Parocīga un viegli automatizējama ir arī visas datorizējamās informācijas glabāšana un veidošana: elektroniskā pasta ziņojumi, dažādi dokumenti, skaitliskie aprēķini. Progresīvākajās sistēmās arī šie elementi tiek labi sakārtoti un tiek radīta sistēma, lai informācija būt viegli radāma un strukturējama. Nākamais solis ir informācijas apmaiņas un lēmumu pieņemšanas sistēmas radīšana. Šāda sistēma, arī ja darbotos tikai lokālā tīklā visdrīzāk varētu tikt uzskatīta par web 3.0. 3
  • Uzņēmumu un iestāžu vadības sistēmu datorizācija Datori un IS sākotnēji izplatījās akadēmiskajā vidē un pirmais to pielietojums bija fizikas aprēķini un līdzīgas darbības. Diezgan drīz tie tika pielietoti arī aprēķiniem uzņēmumu un iestāžu vajadzībām. 1953. gadā General Electric (GE) lūdza Arthur Andersen automatizēt algu aprēķinus, kas tiek uzskatīts par IT konsultāciju biznesa pirmsākumu, kuru līdz šai dienai turpina Accenture. Jau pirmajos Apple datoros uzstādītās Excel priekšgājēju programmas padarīja datorizētu grāmatvedību izplatītu. 4
  • Budžetēšana Budžetēšana noteikti ir ļoti sena. Ir zināms, ka Hamurabi valstībā tuvajos Austrumos jau 1700-tajos gados pirms mūsu ēras ar likumu bija regulēta banku darbība. Budžetēšanai noteikti šajā laikā jau bija jāeksistē, jo kreditēšana bez finanšu prognozēšanas nav iespējama. 5
  • Budžetēšana Tiek uzskatīts, ka vārds budžets nāk no franču valodas (senajā franču valodā bougette ir maks). Mūsdienās šis vārds nozīmē: finanšu plāns un plānoto ieņēmumu un izdevumu uzskaitījums. Tas ir arī uzkrāšanas, aizņemšanās un un naudas tērēšanas plāns. Budžetu varam arī uzskatīt par organizācijas plānu, kas ir izteikts naudas izteiksmē. Mērķis ir prognozēt ieņēmumus un izdevumus, konstruēt modeli kā bizness varētu būt finansiāli veiksmīgs, realizējot stratēģijas. Plānus varam salīdzināt ar dzīvē novēroto rezultātu. Budžetēšana var ļaut veiksmīgi ierobežot izdevumus. 6
  • Budžetēšana Hārvardas prof. Kenets Merčants jau 1979.gadā 19 ASV elektronikas uzņēmumu apsekojumā secina, ka budžetēšana atšķiras lielajos un mazajos uzņēmumos. Jau tad finanšu uzskaite daudzos uzņēmumos bija daļēji elektronizēta. Tomēr, lai arī grāmatvedība mūsdienās ir datorizēta pat vismazākajos uzņēmumos, aizvien MU budžetēšana var nenotikt vispār vai arī notikt neformālā veidā. Bieži ar to var nodarboties tikai vadītājs, turklāt, daudzos gadījumos arī neveicot nekādus pierakstus. 7
  • Budžetēšana Lielos uzņēmumos budžetēšanas process ir formālāks. Arī mūsdienās process nav pilnībā datorizējams, jo ir ļoti daudz faktoru, kas var ietekmēt uzņēmuma ieņēmumus un izdevumus nākotnē, tādēļ ekspertu viedoklis par šiem notikumiem ir ļoti svarīgs. Resursu vadības sistēma var sastādīt budžeta piedāvājumu, izmantojot kādu prognozēšanas metodi. Tomēr parasti šādām automātiski sastādītām prognozēm par labu nāk eksperta korekcijas. 8
  • Budžetēšana Hārvardas prof.Jensens 2003.g. norāda uz budžetēšanas trūkumiem, jo tā midina cilvēkus melot (Jensen, Paying People to Lie: The Truth About the Budgeting Process, 2003), (Jensen, Corporate budgeting is broken, lets fix it, 2001). Budžets tiek izmantots arī darbinieku darba efektivitātes mērīšanai. Tādēļ darbinieki ir ieinteresēti pēc iespējas augstākās izdevumu prognozēs un zemākās ieņēmumu prognozēs, lai tos būtu vieglāk izpildīt un pārpildīt. Savukārt vadītāji ir ieinteresēti pretējā. 9
  • Budžetēšana Savukārt vadītāji ir ieinteresēti sastādīt to padoto budžetus ar pēc iespējas lielāku ieņēmumu un mazāku izdevumu apjomu. Līdzīgi ir valsts uzņēmumos. Valsts iestādēs padotie ir ieinteresēti pieprasīt pēc iespējas lielāku dotācijas apjomu un to arī līdz galam notērēt, lai līdzekļu apjoms netiktu samazināts nākamajā gadā. Pārraugi - valdība un parlaments - parasti ir ieinteresēti pieškirt mazāku budžeta finansējumu budžeta iestādēm. 10
  • Budžetēšana Valstīm parasti ir nepieciešama pretcikliskā budžeta vadība. Labs budžeta politikas vadības mehānisms ir ieviests Zviedrijā, kur ar likumu nostiprināta atsevišķa fiskālā padome, kas pārsvarā sastāv no akadēmiķiem, kas sagatavo priekšlikumu par budžeta apjomu. Par šo priekšlikumu balso parlaments. Tikai pēc tam notiek diskusijas par budžeta līdzekļu sadalīšanu konkrētiem mērķiem. 11
  • Budžetēšana Noderīgas varētu būt arī tādas pieejas kā zero-based budgeting - tiek analizēta katras pozīcijas nepieciešamība kā pretstats incremental budgeting, kad budžetu veidojam uz iepriekšējā budžeta pamata, parasti mazliet palielinot izdevumus. No Pasaules Bankas programmām uz citiem sektoriem ir veiksmīgi izplatījusies arī results-based budgeting, kad, piešķirot līdzekļus mērķa sasniegšanai, tiek mērīta šo mērķu sasniegšana. 12
  • Budžetēšana Visviekāršākā ir inkrementālā budžetēšana, saskaņā ar kuru budžeta izdevumi tiek pārskatīt (gandrīz vienmēr palielināti) proporcionāli, balstoties uz to, kādi tie ir bijuši iepriekšējos periodos. Lai arī lielā mērā šī pieeja ir neprogresīva, tā tiek izmantota nospiedošajā vairumā gadījumu. Daļēji tas tā ir tādēļ, ka politikā līdzekļu apjoma samazināšana lielākajā daļā valstu ir saistīta ar milzīgu neapmierinātību. Tomēr results-based budgeting izmantošana varētu būt ļoti noderīga. Periodiski, vismaz dažās nozarēs, būtu vērts veikt arī zero-based budgeting. 13
  • Santa Fe Argentīnā budžeta procesa analīze Ļoti interesants pētījums ir veikts un publicēts Santa Fe, Argentīnā (Brusa, Caliusco, & Chiotu, 2006). Pētījumu par valsts budžeta sastādīšanas datorizāiju un ontoloģijām nemaz nav veikts daudz. 14
  • Santa Fe Argentīnā budžeta procesa analīze 15
  • Santa Fe Argentīnā budžeta procesa analīze Valsts sektorā nepieciešamā, vai dažos gadījumos arī liekā, kompleksitāte ir tik augsta, ka nav iespējams izveidot kopēju ontoloģijas modeli. Informācija parasti tiek glabāta un apstrādāta ļoti dažādos veidos. Salīdzinājumā ar privāto sektoru augstākais kompleksitātes līmenis arī ir saprotams, jo valstis parasti ir krietni lielākas par uzņēmumiem. Turklāt valstis parasti arī nodarbojas ar kompleksākiem un grūtāk izmērāmiem jautājumiem. Ja uzņēmuma mērķis ir gūt peļņu, tad valsts darbības mēŗkis ir izpildīt ļoti daudzas funkcijas 16
  • Santa Fe Argentīnā budžeta procesa analīze 17
  • Santa Fe Argentīnā budžeta procesa analīze Autori savietojamībai piedāvā izmantot ontoloģijas un kādu no tās atbasltošajiem rīkiem, piemēram, Protege vai WebOde. Ir vēlams budžetēšanas procesu arī attiecīgi dokumentēt un nekoncentrēt zināsānas par to tikai dažu personu starpā, lai būtu nodrošināta pārmantojamība un būtu iespējama sabiedrības kontrole. 18
  • Santa Fe Argentīnā budžeta procesa analīze Piedāvā šādus budžeta sastādīšanas posmus Fiskālā gada uzsākšana un klasifikatoru sadalīšana. Sākotnējā budžeta sagatavošana un resursu aplēse. Budžeta politikas definēšana un izdevumu prognozēšana. Galveno izdevumu noteikšana. Izveidot budžeta projekta uzmetumu. Prezentēt budžeta projekta uzmetumu likumdevējam. Izstrādāt jaunu budžetu saskaņā ar budžeta likumu. Veikt līdzekļu sadali budžeta izpildei. Izstrādāt budžeta modifikācijas. Programmēt budžea izpildi. Rekonstruēt budžetu. Noslēgt fiskālo gadu. 19
  • Pamatjēdzieni trijniekos 20
  • UML modelis 21
  • Nacionālās attīstības plānošanas sistēma: Bičevsksis, Karnītis&Karnītis 22
  • Santa Fe Argentīnā budžeta procesa analīze Kopējo valsts plānu nospraušanu un izpildi vēl komplicētāku padara arī daudzās pašvaldības, kurām ir savi autonomi budžeti. Minētā pētījuma autori (Bičevskis, Karnītis & Karnītis) piedāvā datu noliktavās pazīstamajam multidimensionālajam kubam līdzīgu idejisko struktūru, lai sakārtotu un attēlotu pašvaldību mērķus un to izpildīšanai paredzētos budžetus. 23
  • Nacionālās attīstības plānošanas sistēma: Bičevsksis, Karnītis&Karnītis 24
  • Piedāvātā valsts uzdevumu un to izpildītāju hierarhija 25
  • Piedāvātā valsts uzdevumu un to izpildītāju hierarhija 26
  • Diemžēl trūkst valsts iniciatīvu saprotamā datu attēlošanā, bet irprivātas, ši attēla autors Jurģis Bērziņš ciparunieze.wordpress.com 27
  • Diemžēl trūkst valsts iniciatīvu saprotamā datu attēlošanā, bet irprivātas, ši attēla autors Jurģis Bērziņš ciparunieze.wordpress.com 28
  • MK POLSIS Ministru kabineta paspārnē darbojas valsts politikas dokumentu inoformācijas sistēma POLSIS, taču tā ir sen veidota, ļoti vienkārša un būtībā ir tikai dokumetnu apkopojums. 29
  • Daniel Trka analizējis Čehijas gadījumu 30
  • Daniel Trka analizējis Čehijas gadījumu 31
  • Mans piedāvājums budžeta «metamodelim» Pozīcija Ieņēmumi Izdevumi Valsts funkcija 32
  • Problēma ar viekāršu modelēšanu Diemžēl lietotāji bez IT izglītības nesaprot pat tādas modelēšanas sintakses kā UML un BPMN. Tādēļ ir vai nu jāiegulda resursi darbinieku un vadības apmācībā, vai arī jāpiedāvā vienkāršāku sintaksti. Īpaši aizņemti un papildus apmācības nealkstoši ir vadītāji, kuru sapratne par problēmām arī ir kritiski svarīga. Izeja no situācijas varētu būt savādākas sintakses ieviešana, kas varētu balstīties uz visiem intuitīvi saprotamo plūsmkartes (flowchart) procesu modelēšanas sintaksi. 33
  • Problēma ar viekāršu modelēšanu Tomēr problemātiski ir arī ja katrs izmanto savu vienkāršoto modelēšanas sintaksi. Iepriekšējās BPMN versijas ir vienkāršākas, tādēļ varbūt ir iespējams neizmatot sarežģītāku un jaunāku sintaksi. 34
  • Kādu sistēmu es piedāvāju? Budžeta sastādīšanai nepieciešams spriedums par nākotnes attīstību un attīstības virzieniem. Automatizēti iespējams sastādīt vien uzmetumu, kas balstās uz iepriekšējā gada rezultātiem. IS, kas būtu balstīta web 2.0 tehnoloģijās, izmantotu komunikāciju un kolaborāciju, būtu ļoti noderīga. Tajā būt jāpārskata iespējas veidot sacensību par labākajiem rezultātiem. Piemēram, varētu vaidot „goda dēli”, attēlojot augstākās vietās tos, kas ir ierobežojuši izdevumus un vairojuši ieņēmumus. 35
  • Kādu sistēmu es piedāvāju? Svarīga būtu daudzlīmeņa elektroniskā dokumentu saskaņošana un vīzēšana un vispārēja komunikācijas un dokumentu saskaņošanas un aprites nodrošināšana. 36
  • gints@aci.lv Tel: +371 29409509Skype, LinkedIn, facebook, SlideShare: meklēt Gints Turlajs 37