• Save
Globālā finanšu tirgus arhitektūra un izmaiņas tajā
Upcoming SlideShare
Loading in...5
×
 

Globālā finanšu tirgus arhitektūra un izmaiņas tajā

on

  • 1,439 views

My original lecture on changes in financial markets, copyrighted, in Latvian. Some interesting facts and view on global changes.

My original lecture on changes in financial markets, copyrighted, in Latvian. Some interesting facts and view on global changes.

Statistics

Views

Total Views
1,439
Views on SlideShare
1,439
Embed Views
0

Actions

Likes
0
Downloads
0
Comments
0

0 Embeds 0

No embeds

Accessibility

Categories

Upload Details

Uploaded via as Microsoft PowerPoint

Usage Rights

© All Rights Reserved

Report content

Flagged as inappropriate Flag as inappropriate
Flag as inappropriate

Select your reason for flagging this presentation as inappropriate.

Cancel
  • Full Name Full Name Comment goes here.
    Are you sure you want to
    Your message goes here
    Processing…
Post Comment
Edit your comment

Globālā finanšu tirgus arhitektūra un izmaiņas tajā Globālā finanšu tirgus arhitektūra un izmaiņas tajā Presentation Transcript

  • Globālā finanšu tirgus arhitektūra un izmaiņas tajā Gints Turlajs Atvērtā lekcija 20.05.2011.
  • Īsumā par mani
    • Ekonomikas doktora grāda pretendents un maģistrantūras absolvents Rīgas Tehniskajā universitātē, beidzis Rīgas Ekonomikas augstskolu, studējis maģistrantūrā Dienviddānijas Universitātē.
    • 6 gadi banku sektorā (Latvijas Banka, SEB banka), esmu strādājis Eiropas Komsijā, Ekonomikas ministrijā, laikrakstā Diena. Veicu akadēmiskus darbus RTU un REA.
    • Līdz šī gada martam Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētājs ( www.ljza.lv ), tagad valdes loceklis, esmu vadījis un dibinājis arī citas organizācijas.
  • Īsumā par mani
    • Vadu Accounting & Consulting Institute
    • www.aci.lv
    Mans CV atrodams LinkedIn un ACI lapās
  • Īsa naudas vēsture
    • Jau izsenis cilvēki lietojuši dažādus naudas ekvivalentus un vērtību mērus – gliemežvākus, lopus, utt.
    • 700 gadus p.m.ē. Tiek izkaltas pirmās dārgmetāla monētas
    • Āzijā pēc papīra izgudrošanas parādās papīra nauda.
  • Banku vēsture
    • Bankas ir vecākas par naudu, un pirmās bankas bija reliģiskie tempļi. Tajos tika noguldīt graudi, lopi, dārgmetāli, utt.
    • 1760. gadā pirms mūsu ēras Hammurapi likumos jau tiek regulēta banku darbība.
    • Senajā Grieķijā attīstīta banku darbība ar graudiem, parādās kredīti un maksājumu veikšana.
  • Finanšu tirgus vēsture
    • 14. gs. jau notiek tirdzniecība ar parādzīmēm, 16. gs. gadā ver durvis pirmā birža.
    • Viduslaikos jau pastāv tādi finanšu instrumenti kā čeki, kredītvēstules, u.c.
    • Nozīmīgs kavēklis banku attīstībā ir kristiešu aizspriedumi pret procentu iekasēšanu, taču ar laiku arī viduslaikos bankas sāk attīstīties, sākotnēji tikai pieņemot depozītus un pret tiem izsniedzot čekus.
  • Pirmā centrālā banka
    • Pasaulē pirmo centrālās bankas priekšteci Zviedru laikos dibina Rīgas tirgotājs Palmstruhs (vēlāk Vitmahers) 1657. gadā Stokholmā (Stockholms Banco), dalot peļņu uz pusēm ar karali.
  • Pirmā centrālā banka
    • Šī banka diemžēl drīz bankrotē, taču tūliņ tiek radīta jauna centrālā banka un ir notikušas daudzas būtiskas inovācijas:
      • Pirmā centrālā banka;
      • Pirmā papīra nauda Eiropā;
      • Pirmo reizi izmantots fractional reserve banking (nauda, kas noguldīta depozītos, tiek izsniegta kredītos, tikai daļu atstājot rezervēs).
    • Pēc dažiem gadiem pēc līdzīgiem principiem tiek dibināta arī Bank of England.
  • Pirmā papīra nauda Eiropā
  • Bankas un finanšu tirgi pašlaik
    • Tomēr ilgu laiku un arī vēl nesen bankas un finanšu tirgi ir bija lokāls fenomens.
    • Finanšu tirgus globalizācija ir palielinājusies eksponenciāli tieši pēdējos gados.
    • No kapitāla, preču un darbaspēka plūsmām visstraujāk pēdējos gados ir palielinājusies tieši kapitāla plūsma, bet vislēnāk darbaspēka plūsma.
  • Tagad finanšu tirgus globalizācija ir pašsaprotama
    • Tiek uzskatīts, ka pirmais finanšu tiltu starp Eiropu un ASV uzbūvēja baņķieris J.P. Morgans (1837-1913), tad tagad šķiet pašsaprotami, ka visu pasauli aptverošu tiltu ir simtiem, tūkstošiem vai pat vairāk.
  • Bankas un finanšu tirgi pašlaik
    • Finanšu tirgus internacionalizācijas rezultātā daudz izteiktāka ir kļuvusi starptautiskā aktīvu cenu korelācija un grūtāk ir izveidot portfeļus, kas efektīvi diversificētu riskus.
    • Risks vairs nav nejauši sadalīts un neatbilst normālajam sadalījumam.
    • Kvalitatīva riska prognozēšana nav plaši izplatīta.
    • Visa pasaule ir cieši saistīta un savstarpēji atkarīga - tauriņa spārnu vēziens vienā zemeslodes pusē var nozīmēt vētru otrā.
  • Pārrobežu aktīvi un pasīvi (% no IKP)
  • Finanšu plūsmu globalizācijas ietekme
    • Pasaules finanšu tirgi ir pieredzējuši dramatisku globalizācijas pieaugumu pēdējos gados.
    • Globālās kapitāla plūsmas ir svārstījušās no 2% - 6% no pasaules IKP laika posmā no 1980. gadā līdz 1995. gadam, bet kopš tā laika ir izaugušas līdz 14.8% no IKP, un 2006. gadā bija $7.2 triljoni, trīsreiz vairāk kā 1995. gadā.
  • Finanšu plūsmu globalizācijas ietekme
    • Visstraujākā izaugsme šajā ziņa ir bijusi attīstītajās ekonomikās, bet arī attīstības valstis ir cieši finansiāli integrējušās.
    • Tā kā ir stiprināti attīstības valstu kapitāla tirgi, ir piesaistīts vairāk investīciju kapitāla, kas ļauj attīstīties plašākam uzņēmēju slānim, tiek veicināts efektīvāks kapitāla sadalījums, veicināta starptautiskā riska dalīšana un ekonomikas izaugsme.
  • Eiropas banku pārrobežu darbība, % no kopējiem aktīviem
  • Nekustamā īpašuma reālo cenu indekss
  • Globalizācija praksē
    • Tipisks piemērs:
  • Krīžu dziļums
    • Claessens, Kose un Terrones, balstoties uz OECD valstu vēsturiskajiem datiem, 2008. gadā pierāda, ka krīzes, kuru pamatā ir nekustamā īpašuma cenu kritums, ir dziļākas un ilgākas, nekā tās, kuru pamatā ir tikai starpbanku kredītu sašaurināšanās vai tikai akciju cenu kritums.
    • Nekustamā īpašuma cenu cikli parasti ir ilgi.
  • Mani raksti laikrakstā Diena
    • Procentu likmes - vēsturiski zemākās
    • Gints Turlajs, Mārtiņš Hartmanis
    • Pirmdiena, 7. jūlijs (2003)
    • Uzņēmēji var ietaupīt procentu maksājumos un vairāk atļauties kreditēšanu Procentu likmes Latvijā pēdējā gada laikā ir sasniegušas vēsturiski viszemākos līmeņus un patlaban piedzīvo vairs tikai nelielas svārstības. Uzņēmējiem un privātpersonām tas nozīmē iespēju ietaupīt procentu maksājumos un vairāk izmantot kreditēšanu. Likmju kritums daļēji skaidrojams ar tādu pašu attīstību pasaulē, kur centrālo banku noteiktās procentu likmes nokritušas līdz zemākajiem līmeņiem vairākos gadu desmitos, kā arī vispārējā uzņēmējdarbības un politiskā riska samazināšanos Latvijā. Eksperti sagaida, ka nākotnē pasaulē tās varētu celties, taču prognozēt procentu likmju attīstību Latvijā ir sarežģīti. No vienas puses, vispārējā ekonomikas attīstība, riska pazemināšanās, iestāšanās Eiropas Savienībā un pievienošanās eirozonai varētu likt likmēm samazināties un turpmāk mainīties līdz ar Eiropas kopējās valūtas likmēm. No otras puses, iespējamais procentu likmju kāpums pasaulē varētu radīt spiedienu palielināt likmes arī Latvijā. Viszemākais līmenis Latvijā starpbanku RIGIBOR triju mēnešu indeksam, ko bankas parasti izmanto uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu procentu noteikšanai, bija šā gada 28.aprīlī, kad tas sasniedza 3,57%. Kopš tā laika šīs procentu likmes ir kāpušas. Toties vidējās ilgtermiņa banku kredītu likmes uzņēmumiem latos savu minimumu 7,2% ir sasniegušas divreiz: pagājušā gada oktobrī un decembrī. Ilgtermiņa likmes ir stabilākas par īstermiņa likmēm, kuras vairāk svārstās līdz ar starpbanku likmēm. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šogad aprīlī Latvijā reģistrētas zemākās īstermiņa kredītlikmes Baltijas valstīs, savukārt Igaunijā - zemākās ilgtermiņa kredītlikmes. Statistikas rādītāji arī apliecina, ka šogad aprīlī Baltijas valstu kredītiestādes izsniegušas kredītus ar daudz zemākām likmēm nekā pērn šajā mēnesī.
  • Mani raksti laikrakstā Diena
    • Ekonomikas risks - pārkaršana
    • Gints Turlajs
    • Pirmdiena, 28. jūlijs (2003)
    • Straujā tautsaimniecības izaugsme un inflācijas palielināšanās ekonomistiem liek vaicāt, vai Latvijas ekonomikai nedraud pārkaršana
    • Latvijas ekonomikai strauji augot un pēdējos mēnešos palielinoties inflācijai, analītiķi un arī centrālās bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs ir brīdinājuši, ka viens no iespējamajiem riskiem Latvijas ekonomikai ir tās pārkaršana. Dienas aptaujātie ekonomisti, norādot, ka nākotnē šāda iespēja gan pastāv, uzskata, ka pagaidām ekonomikas pārkaršanas pazīmes nav novērojamas. Cerību, ka no tās izdosies izvairīties, vairo tas, ka pagaidām būtisks inflācijas pieaugums vērojams tikai vienā mēnesī, citi svarīgi ekonomikas rādītāji ir stabili, turklāt tuvākajā nākotnē tiek prognozēta valsts attīstības tempu neliela samazināšanās. Par ekonomikas pārkaršanu tiek dēvēta situācija straujas izaugsmes apstākļos, kad piedāvājums nespēj apmierināt pieprasījumu un augstas nodarbinātības un ierobežotu resursu dēļ strauji ceļas cenas, kas atstāj negatīvu iespaidu uz valsts ekonomiku. Pārkaršanu bieži min arī kontekstā ar kārtējo maksājumu konta deficīta palielināšanos un strauju cenu kāpumu nekustamā īpašuma tirgū, kam seko cenu kritums. Uztraukumi par ekonomikas pārkaršanu Latvijā parādījušies līdz ar jaunākajiem salīdzinoši augstajiem cenu pieauguma rādītājiem. Jūnijā gada inflācijas rādītājs sasniedza 3,7%.
  • Zemās procentu likmes un pozīciju maiņa
    • Pirms krīzes procentu likmes ilgi tika turētas nepamatoti zemas kā nekad agrāk, pumpējot iekšā gaisu pasaules ekonomikas gaisa balonā, un tam netika pievērsta pietiekama uzmanība.
    • ASV dolārs bija zaudējis daļu savu dominējošo pozīciju.
    • Ekonomikā aizvien pieaug Āzijas loma, vecajām valstīm ar to ir grūti samierināties.
  • ASV Dow Jones indekss
  • Finanšu sektora būtiskā loma
    • Pašlaik gadījumi, kad valsts neglābj bankas, ir ļoti reti.
    • Ir apgūta pieredze, kad daudzas veselīgas bankas var bankrotēt sabiedrības panikas dēļ.
    • Tam par pamatu ir finanšu sektora būtiskā loma valsts ekonomikā, nodrošinot līdzekļu pieejamību un apriti, kā arī bankrotu ķēdes reakcija.
  • Finanšu sektora būtiskā loma
    • Šāda pieeja palīdz ekonomikas stabilizēšanai krīzes situācijās, turklāt 2008. gada situācijas smagums norādīja uz ļoti būtiskas valsts iejaukšanās nepieciešamību.
    • Tomēr šī pieeja rada “moral hazard” – efektus – zinot, ka tiks glābtas, bankas var uzņemties lielākus riskus, tādēļ ilgtermiņā tas var nebūt vēlami.
  • Nekustamā īpašuma būtiskā loma
    • Nekustamais īpašums ieņem ļoti būtisku lomu globālajā finanšu tirgū.
    • Tā ir labākā ķīla, kura ir ļoti maz pakļauta riskam un tās vērtība ar laiku parasti krītas ļoti maz un dažos gadījumos var pat kāpt.
    • Tādējādi nekustamā īpašuma cenu cikls ļoti būtiski ietekmē kopējo ekonomiku caur pieejamo naudas daudzumu.
  • Tirgus spekulatīvā būtība
    • Gandrīz jebkurš tirgus var būt un bieži ir spekulatīvs.
    • Viens no slavenākajiem un vecākajiem piemēriem ir tulpju sīpolu cenas Holandē, kuras sasniedza virsotni 1673. gadā.
    • Līdzīgi piemēri var tikt atrasti gandrīz jebkurā tirgū – pārtikas preces (piemēram, griķi), kuģu pārvadājumu likmes, utt.
  • Finanšu tirgus efektivitāte
    • Lai arī par finanšu tirgus efektivitāti tiek aizvien diskutēts un tiek pierādīta gan efektivitāte, gan neefektivitāte, ir diezgan noteikti skaidrs, ka vismaz stiprajā formā šī hipotēze neizpildās. Akciju un arī citu aktīvu augšējās un apakšējās vērtības cenu svārstības nav racionālas un neatspoguļo fundamentālo šo aktīvu cenas.
  • Bāzeles vienošanos vēsture
    • Bāzeles banku uzraudzības komiteja radās pēc Vācu Herstatt bankas bankrota.
    • 16. gadsimtā dzīvojušā Grešama likums – sliktā nauda izspiež labo.
    • 1988 . gadā lielākās valstis izstrādā Basel I – 8% kopējā Tier 1 un Tier 2 kapitāla prasība no riska svērtajiem aktīviem.
    • 2004. gadā Basel II – lielāka elastība aktīvu riska vērtēšanā, pievērsta uzmanība arī operacionāliem riskiem.
  • B asel III vienošanās
    • Tas ir jauns regulācijas standarts, kas pieņemts 2010. gada rudenī, par banku kapitāla pietiekamību un likviditāti, kuru pieņēmusi Basel Committee on Banking Supervision. Šī vienošanās pieņemta, atbildot uz finanšu sektora regulācijas nepilnībām, ko atklāja globālā finanšu krīze. Bāzeles III vienošanās pastiprina banku kapitāla prasības un ievieš jaunas regulācijas prasības attiecībā uz banku likviditāti un parādu līmeni . OECD aprēķina, ka Bāzles III vienošanās ieviešana samazinās ikgadējo IKP izaugsmi par 0.05 līdz 0.15 %.
  • Izmaiņas ar Basel III ieviešanu Pirms Pēc Minimālā pamatkapitāla prasība 2% 4.5% Kapitāla rezerve 0% 2.5% Kapitāls kopā 2% 7% Pretcikliskais kapitāla buferis atkarībā no situācijas finanšu tirgos 0% 2.5%
  • Jaunās Basel III prasības
  • Jaunās Basel III prasības
  • Jaunās Basel III prasības
    • Jaunā vienošanās tiek kritizēta gan kā parāk strikta, gan pārāk maiga.
    • Daži eksperti norāda, ka visi ierobežojumi vēl nav stājušies spēkā un bankās ir tiesības izmaksāt prēmijas.
    • Savukārt citi norāda, ka jaunās būtiski augstākās kapitāla prasības palēninās ekonomiku izaugsmi, īpaši reģionos, kur banku loma uzņēmumu finansēšanā ir būtiskāka (Eiropā).
    • OECD pētījumos norāda, ka jaunās prasības var maksāt -0.05 līdz -0.15 procentu IKP izaugsmes gadā vidējā termiņā.
  • Jaunās Basel III prasības
    • Tas, ka vieni uzskata prasības par pārāk bargām, bet citi par pārāk vājām, norāda, ka tās varētu būt optimālas.
    • Jaunās prasības palielinās kredītu izmaksas un bremzēs aktīvu cenu kāpumu.
    • Ir nepieciešams izvairīties no svārsta principa – pārlieku stingras regulācijas krīzes gadījumā un pārlieku vājas regulācijas “labos laikos” – šī kļūda pasaulē ir tikusi regulāri pieļauta.
  • Institucionālās reformas
    • Agrāko Financial Stability Forum ir nomainījis Financial Stability Board – tajā piedalās G20 regulatori un Eiropas Komisija.
    • 2010. gada februārī ECB izveido jaunu finanšu stabilitātes ģenerāldirektorātu.
    • 2011. gada janvārī uzsāk darbu European Banking Authority ar plašākām pilnvarām, aizvietojot iepriekšējo Committe of European Banking Supervisors.
    • Jaunas institūcijas un struktūras radītas arī citur pasaulē.
  • CCP
    • Central Clearing Counterparties (CCP) jeb centrālie darījumu un klīringa partneri ir neatkarīgas privātas institūcijas, kas uzņemas kredītrisku atvasināto vērtspapīru darījumos un samazina risku caur tā savstarpējo netingu.
    • Lai arī šādu institūciju ieviešana tika diskutēta arī pirms finanšu krīzes, pēc nesenajiem notikumiem tā ir pieņēmusies spēkā.
  • CCP
    • Latvijā šādu institūciju nav .
    • ES un citur tādas ir vairākas.
    • CCP s amazina risk us dalībnieku maksātnespējas gadījumā, taču arī šīs institūcijas pašas ir pakļautas maksātnespējai, tādēļ šīs funkcijas nedrīkst uzņemties depozitāriji vai norēķinu nodrošinātāji.
    • Pašlaik pārraugi un regulatori veicināta šādu institūciju izveidi.
  • Finanšu tirgus paliek brīvs
    • Lai arī finanšu inovācijas bieži tiek izmantotas vāju produktu pārdošanai, nekās būtisks netiek aizliegts. Tiek ierobežota vienīgi nestandartizēto un nekotēto vērtspapīru tirdzniecība.
    • Tiek vairāk vadīti cikliskie aspekti.
    • Jau izsenis vērtspapīru emitenti liek naglu putrā, bet investori un analītiķi to ņem ārā, tādēļ jābūt uzmanīgiem arī turpmāk.
  • Finanšu tirgus būtība vēlreiz
    • Finanšu tirgus spekulatīvā būtība ir zināma, taču precīzu cikla sākuma un beigu laiku ir grūti paredzēt.
    • Tomēr ir jāprot pretoties kārdinājumam gūt vēl lielākus ienākumus un aktīvi jāpārdod.
    • Cilvēku atmiņa ir īsa, un, kad situācija ir ļoti laba, ir viegli noticēt, ka tā drīz kļūs vēl labāka.
  • Finanšu tirgus sakāmvārdi un parunas
    • Akciju tirgū: “Never wait for one more eighth”; “buy low, sell high”;
    • Nekustamā īpašuma tirgū: kad taksometra vadītājs vai apkopēja pajautā jums par fantastiskajām peļņas gūšanas iespējām nekustamā īpašuma tirgū, ir laiks pārdot visu.
  • Att ī st ī ba maks ā jumu jom ā
    • Veiksmīgi turpina darboties jaunās elektroniskās naudas institūcijas (PayPal, Mobilly, webmoney.ru).
    • Pasaulē izplatās bezkontakta maksājumi – iespēja veikt maksājumus par nelielām summām bez PIN koda ievadīšanas un paraksta, pieliekot maksājumu karti nelielā attālumā no maksātāja.
    • Attīstās arī maksājumu ātrums – dažās valstīs arī nelielus maksājumus ir iespējams veikt nekavējoties.
    • Paldies par uzmanību!
    • Esmu sakontaktējams caur epastu
    • [email_address]
    • un telefonu 29409509
    • Priecāšos saņemt ziņas no Jums!