)

ievelk pretrunigos Projektos un lidz ar to - publiskos skandalos.
kareMgas un agresivas, kas vienmer
Kadreiz€jais Green...
Mums 5kiet, ka socidli
vienlidziba ir tas pats
komunism i, no kura
esam aizbEguii

ir foti

augsta, salidzinot ar citam pr...
Upcoming SlideShare
Loading in …5
×

Gints Turlajs replika zurnals Kapitals decembris 2013

503 views
412 views

Published on

0 Comments
1 Like
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

No Downloads
Views
Total views
503
On SlideShare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
3
Actions
Shares
0
Downloads
1
Comments
0
Likes
1
Embeds 0
No embeds

No notes for slide

Gints Turlajs replika zurnals Kapitals decembris 2013

  1. 1. ) ievelk pretrunigos Projektos un lidz ar to - publiskos skandalos. kareMgas un agresivas, kas vienmer Kadreiz€jais Greenpeace prezidents rada lielu sabiedribas uzmanibu un un ilggadejais biedrs Patriks M[rs publicitati. Nonaca pat tik talu' ka (Patrick Moore) avrzei Miami Herald kampa4ai pret biotehnologiskaj am izteicas, ka kustiba ir atteikusies eenp eace izstradem rrsu audz€San a Gr no zinatnes un logikas Par labu militaras Filipinds algoja vietejas emocijam un sensacionalismam. gruPas uzbrukumiem nemiernieku Greenpeace joprojdm cinas pret valu Risu petijumu institilta ekspeFilipinu populacijas samazinaianos, kaut rimentalajam fermam. zinams, ka valu populecija nekad O r ganizacli a nesaudziga dab as isti nav samazinajusies, tapat ir ar izmantoSana pa5taisni vaino valdibas polirladiem. Cilveka raditais CO, un lielas korporacijas, tacu' augot pi.u.tg.r-. un siltumnicas efekts ka ietekmei, pati pamazam parvErtusies klimata izmainu c€lonis ari zaud€ ar par korporacijas tipa strukturu popularitati zinatnieku aprindas. noteiktas industriinvesticiju portfeli Kurioza ir ci4a par zafo elektroniku: jas. BijuSais Greenpeace Apvienot[s p€c Greenpeace apgalvojumiem, daZu Karalistes nodalas prezidents lords kompdniju sadzrves elektronika tokPiters Meldets (Peter Melchett) ir lielacitas kais organiskas (eko) partikas fermeris sisko savienoiumu ir mazak, bet un ta talak. vairak... Eiropa. miligo nosaukumu, Iielakoties ir H ipertrofetais vienigas taisnibas uzstadrjums organizaciju pastavigi Interesanti, ka GreenPeace balsi, piemeram, imisko ierodu pielieto5a- tieiam tas ir pareizi? la, vairak aplikt ar nodokliem tiek piedavats tie5i vismazakos uz4Emumus. Interesanti arr, ka ar nodokliem nekada gadijumi nav planots vairak apiikt spekulativo kapitalu, lielo uz4€mumu rpainiekus, kas ir teju vai neaizskaramas kategorijas, bet atkal ir izvdi€ts darbaspdks, turldat vismazakajos uz4€mumos. PIRMIE NO OTRA GALA Saskana ar Eurostat dLini Gini) koeficienta statistiku Latvija bija vis- Gints Turlajs, SIA Smort Continent LV Ekoterm genera ldi rektors I(ur nemt naudu? Protams, no nabagiem! nevienlidzrgaka valsts Eiropas Savieniba (ES) 2011. gada, un Pdc Provizoriskajiem datiem Skiet, ka 5o titulu mes var€tu saglabat at12012. gada' Kada tad ir musu komPdnija? 2011. gada esam apdzinu5i vistuvako sekotaju Bulgariju un ari treias vietas ieguv6ju Portugali. DiemZel Latvija Saja b€digaja sacensiba ir regulara lauru pluc€j a: visnevienlidzrgaka ES valsts bijam ari 2008., 2009. u. c. Cdeja gados. Ari publiskajd telpa iephsto- Sas 5a laika atkal ir aktivizejurunas par aizvien lielaku nodok]u slogu mazajiem uz4em€jiem un, Protams, tieii darbaspeka, nevis kapitala nodok]os. Vai Kalitels r2i201i informacija to apstiprina. Nekas netiek runats Par miljonaru, lielo uz4emumu akcionaru vai nekustama ipaiuma spekulantu aPlik3anu ar na Srrija gan nedzird. Greenpeace aktivistu arests Krievij liela mEra ir pa5as organizacijas neveiksmigas politikas sekas. Lielaki i vai mazaki skandali, aPSaubamas akcijas, lobisms acimredzami vajina Greenpeace ietekmi' Sagada septembri Pavisam klusu pagaja Somijas attrstrbas ministres, Somijas Zalo partijas biedres Heidi Hautaias skandals un atkaP5anas no amata, kad atkldjas, ka Poiitife megindja izdarit spiedienu uz valstij piederoSas kompanijas Arctia Shippiit ; vadibu, lai ta atsauc pretGreenpeace ierosinato kriminallietu. Ka zinams' 2012. gada maija 20 Greenpeace aktTvistu ieq€ma Helsinku osta pietauroir kompanijas ledlauzi Nordica, protest€jot pret naftas un gazes ieguves izpOti Arktika. Varbot simboliski, bet vardam green ir ari cita nozime - dolarsl G nodok]iem. Tieii otradi - tie parast: tiek att€loti ka nabadzi4i' kas karte''reizi tiek apkrapti, tadi, kuriem vals-; atbalsts ir parak niecrgs, la izdnt'otu, tadi, kuriem atkal tiek at+emts pedejais grasis. Toties tiek veikts ieids nakts tirdzila, kur saw audzi produkciju pardod Latvijas zemni" Dzirdam atgadinajumus, ka vispirn-'' nodok[i butu jamaksa ogu un sEnu lasrtajiem. Protams, ekonomikas teor€til5.i jau sen ir ilustreju5i tadu daudzskaitligu un nabadzigu iedzi''' taju grupu grrltibas efektivi aizstili: savas lntereses. VAI EIPSI IR MAZAK KAITIGI NEKA DARBS? Interesants bija satraukums La:vijas tvitosf€ra par akcizes nodoH' paaugstinasanu gazetajiem cukurc jiem dz€rieniem un diPsiem. Dien: Zel ir kaut kas tads, kas jau sen tie-" uzskatrts par stipri kaitigaku ikka:cilv€kam. Protams' tas ir darbs' N'mot vera diezgan zemo un "."""t;_ li-r '
  2. 2. Mums 5kiet, ka socidli vienlidziba ir tas pats komunism i, no kura esam aizbEguii ir foti augsta, salidzinot ar citam precem un pakalpojumiem. Interesanti, kadef cilveki tadcjadi tiek attur€ti no darba veik5anas. Vai bezdarbs ir krietni labaks un valstij izdevigaks risinajums? Guntis Bojars raidijuma A izliegtai s paryEm iens visai pareizi norada, ka pabalstu sa4emsana, ipa5i pastavot transporta izmaksam, var btt krietni izdevigaka neka strada5ana. Lai ari cilveks, optimiz€jot savus ienakumus, Sadi iegrist vien daZus latus, valstij pabalstu maksaiana un nodok]u ie4€mumu nesanemsana pa kabatu krietni sp€cigak. |aunieiu un darbsp€jigo regulara grieL. aizbrauk5ana, nesp€jot sa4emt cilvdka cienigu atalgojumu, uz turigakam valstim ar zemakiem darbasp€ka nodokliem un labakam social4am garantijam, protams, aizvien vairak !.'.,. samazina paliceju iespejas salemt pensiju ka atalgojumu par augstajiem dzives laika maksatajiem nodokf iem. Kas gan mums liek atkal un atkal, redzot vienu pilnu kabatu un otru ruk5u, Joti parliecinoSi apgalvot, ka nauda ir meklEjama tuk5aja? Ari gadijuma, ja pdc pCddjas naudas izgrabianas no turienes naksies kaut dalEji likt atpaka! dzivibas uzture5anai. SlSiet, par Sadu logiku jebkuram skolniekam jau sen butu ielikts divnieks. Interesanti, ka maizes cepEjam, bernu audzinatajam, arstam vai eksporta preiu raZotajam irjasa:raksa nodokfos daudz vairak neka sadam, kas veiksmigi spekulejis ar <adu ipaSumu, akcijam vai iz4emis lividendes (sa4emot pietiekami -riezu Zriksni, protams, ir iesp€jams :.ri paziqot, ka naudas darbasp€ka algo5anas turpinaianai nav). Laikam ,rtras kategorijas darbibas tiek uzska- titas par daudz c€lakam un valstij daudz vairak nepiecie5amam. Butu Joti interesanti diskut€t par Sadas pieejas pamatotibu. Protams, daZi smiekligi argumenti ir dzird€ti, bet tie pret cienigu oponentu neizturdtu pat pirmo minriti. KA STURET KUGI CITA VIRZIENA? Visgrutakais ir mainit jau ilgi viena virziena peldeju5a kuga virzienu, jacer vienigi, ka Lafuijas de] Eurostat nebus ipaii nepiecieSams pagarinat dZini koeficienta skalu. Aizvien mums Skiet, ka sociala vienlidziba ir tas pats komunisms, no kura esam beidzot aizbegu5i. Vai tomer nemeginam ap dzrt uz bezdibe! a malas stavo5o? Domaju, ka tuvoSanas veseligajam geogr[fiski tuvas bagatas Skandinavijas socialas vienlidzibas un tirgus ekonomikas triumfa modelim bitu izcili labs risinajums. Butu laiks beidzot integr€ties ar Zierrre!rietumeiropas kaimi4iem ne tikai to predu un pakalpojumu patereiana, bet ari raZo5anas modeli. Un nevajag sev visu Iaiku ieskaidrot, ka esam jau iekaroju5i visaugstakas virsotnes un nag kur talak kapt, bet atliek tikai paSapmierinati nodoties spekulacijas dzirem. Pailaik veiksmigo valstu attistiba nebija pilna ar sevis slavinaSanu un nepartrauktu izjutu, ka viss jau ir sasniegts. Pec Horvatijas pievienodanas ES, pateicoties 5is Balkanu valsts nedaudz mazakajai turibai, esam no tre5as nabadzigakas valsts savieniba k]uvu5i par ceturto, bet m[s Siro5a labklajibas distance ir foti, loti nieciga. [F r2l20ri Kalftels

×