Edvīns Karnītis: Vienotais universālā pakalpojuma modelis Latvijā; elektroenerģijas apgādes nozare

  • 2,573 views
Uploaded on

 

  • Full Name Full Name Comment goes here.
    Are you sure you want to
    Your message goes here
    Be the first to comment
    Be the first to like this
No Downloads

Views

Total Views
2,573
On Slideshare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
2

Actions

Shares
Downloads
8
Comments
0
Likes
0

Embeds 0

No embeds

Report content

Flagged as inappropriate Flag as inappropriate
Flag as inappropriate

Select your reason for flagging this presentation as inappropriate.

Cancel
    No notes for slide

Transcript

  • 1. Vienotais universālā pakalpojuma modelis Latvijā; elektroenerģijas apgādes nozare Edvīns Karnītis SPRK padomes loceklis
  • 2. Sabiedriskie pakalpojumi
    • sabiedriskie pakalpojumi – services of general economic interest:
      • robežojas ar cilvēktiesībām: būtiski indivīda dzīvībai, veselībai un iesaistei sabiedrībā un procesos;
      • nepieciešami jebkuram biznesam un darbībai ;
    • pakalpojumu pieejamībai:
      • jānodrošina pakalpojumu esamība valstī;
      • cena nedrīkst būt par principiālu šķērsli pakalpojuma saņemšanai;
  • 3. Sabiedrisko pakalpojumu pieejamības problēma
    • neizdevīgi pakalpojumi: liela pašizmaksa, mazs pieprasījums;
    • neizdevīgi reģioni: mazs iedzīvotāju blīvums, zems pirktspējas līmenis;
    • mazaizsargāti ( vulnerable ) lietotāji – zemi ienākumi: pensionāri, invalīdi, daudzbērnu ģimenes, bezdarbnieki, … ;
    • arī iestādes – skolas, bibliotēkas, slimnīcas;
    Bez papildus pasākumiem visi pakalpojumi visiem visur netiks sniegti
  • 4. Zemu ienākumu klientam lietojot pakalpojumu iegūst pakalpojumu sniedzēji un visa sabiedrība
    • tiešie ieguvumi: pakalpojumu apjoms un iespaids uz citām sfērām:
      • telekomunikācijas un pasts – izteikts tīkla kapacitātes un iespēju pieaugums visiem klientiem: kontakti (zvani, sūtījumi) arī ar zemu ienākumu klientiem;
      • dzeramais ūdens, siltums – veselība un slodze medicīnai;
      • elektrība un gāze – piesārņojums un veselība salīdzinot ar CO 2 saturošiem enerģijas avotiem;
      • kanalizācija un atkritumu savākšana – vides piesārņojums, veselība;
    • netiešie ieguvumi: arī šie klienti ir pilsoņi un vēlētāji:
      • sabiedrības konsolidācija un kohēzija, sociālās spriedzes samazināšana;
      • indivīda iekļautība un drošība – telekomunikācijas, pasts;
  • 5.
    • Universālais pakalpojums – instruments, kas palīdz:
      • pakalpojumam būt;
      • pakalpojumu saņemt tiem, kam bez tā pakalpojums nav pieejams;
  • 6. Universālā pakalpojuma būtība
    • Ņemot vērā sabiedrisko pakalpojumu nozīmību, tiek:
      • definēta pakalpojumu kopa
      • ar noteiktu kvalitāti
      • kas pieejama visiem nepārtraukti
      • par sociāli pieņemamu cenu ( reasonable/affordable price )
    • Uzliek pakalpojumu sniedzējiem pienākumus ( obligations ) vai
    • prasības ( requirements ) sniegt UP:
      • ekonomiski – daļēja pakalpojumu subsidēšana, daļēja ienākumu pārdale sabiedrībā no pārtikušajiem uz nabadzīgajiem, regulējošais elements brīvajā tirgū;
      • sociālpolitiski – pakalpojumu pieejamība ikvienam, kohēzija;
    Brīvā tirgus modeļa modificēšana sabiedrības interesēs
  • 7. UP pie monopola nozarē – saistības monopolam
    • valsts šo funkciju uzliek monopoluzņēmumam kā nosacījumu un pienākumu;
    • izdevumu pārdale par labu kādai klientu grupai, šķērssubsīdijas pakalpojumu starpā, saglabājot uzņēmuma rentabilitāti kopumā;
    • daļēja uzņēmuma ieinteresētība: mēroga ietekme, brends, marketings, iespējami blakus ienākumi, ...;
  • 8. UP liberalizētā nozarē
    • konkurenti ienāk rentablos segmentos ( krējuma nosmelšana ):
      • nerentablus pakalpojumus nesniedz;
      • neizdevīgus klientus/reģionus neapkalpo;
    Konkurence likvidē visa veida šķērssubsīdiju iespējas; liberalizējot tirgu zūd iespēja uzlikt UP saistības
  • 9. UP ideoloģija: izmaksu kompensācija UP sniedzējam
  • 10. Modelī iekļaujamās nozares
    • jāsāk ar nozarēm, kur tirgus atvērts:
      • elektroniskie sakari : ir direktīvās un LR likumā sen cieti noteikts; notiek krējuma smelšana ; tikai 66% no fiksētā tīkla abonentiem un 71% no mobilā tīkla abonentiem cenas ir pieņemamas;
      • pasts : ir direktīvās un jaunajā LR likumā cieti noteikts; notiek izteikta krējuma smelšana un dempings; 88% lietotāju cenas ir pieņemamas;
      • elektroenerģijas apgāde : pašlaik ir direktīvās vispārējā veidā, EP rezolūcija par patērētāju enerģijas hartas pieņemšanu 2007.g.; sociālpolitiski ļoti ir un vēl vairāk būs vajadzīgs, tikai 68% no patērētājiem pakalpojumu cenas ir pieņemamas, tālāks cenu pieaugums;
    • modeli veidot atklātu – vēlāk pēc vajadzības pievienot citas nozares (siltums, gāze, ūdens, atkritumi,…);
  • 11. UP kopa: vispārējie principi
    • mērķauditorija:
      • neizdevīgs pakalpojums (visiem visā valstī);
      • dārgajās teritorijās; tradicionāli tiek segts ar vienotu tarifu valstī;
      • mazaizsargātajiem ( vulnerable ) lietotājiem (ar maziem ienākumiem);
    • minimumu nosaka direktīvas, zināma brīvība dalībvalstīm;
    • kopa ir orientēta uz pakalpojumu:
      • nedrīkst būt tehnoloģiski orientēta;
      • neietilpst iekārta (elektroaparāti);
      • nesatur apmācību pakalpojuma izmantošanai;
    • neietilpst obligātie bezmaksas nosacījumi katram pakalpojumu sniedzējam: avārijas dienesti, pilna informācija klientiem, utt.;
  • 12. UP kopa un kvalitāte; elektroenerģijas apgādes nozare
    • UP minimālo kopu Direktīva 2003/54/EC tieši nenosaka;
    • skaidri tiek definēts dalībvalstu pienākums attiecībā uz mazaizsargātajiem patērētājiem izstrādājot instrumentus, kas atvieglo rēķinu nomaksu par patērēto elektroenerģiju;
    • UP kopā paredzēts īpašs atbalsts mazaizsargātajiem patērētājiem;
    • elektroenerģijas piegādei mazaizsargātajiem patērētājiem nav speciālu kvalitātes prasību;
    • vienoti tarifi visā valsts teritorijā;
    • vispārēja informācijas pieejamība par pakalpojumu klāstu, tarifiem un kvalitātes prasībām;
    • bojājumu (pretenziju) pieteikumu pieņemšanas dienesta efektivitāte – kontrollaikā atbildēto izsaukumu procents, pieteikto bojājumu daudzums un bojājumu novēršanas laiks;
  • 13. Mērķgrupa: mazaizsargātie lietotāji
    • mazaizsargātas (trūcīgas) mājsaimniecības – pēc ienākumiem iepriekšējā laika periodā;
      • pašvaldībās un LM VSAA reģistrēts 43,1 tūkst.;
      • parādoties UP atbalstam var sagaidīt aktīvāku statusa pieprasīšanu – līdz apm. 80–90 tūkst.;
      • elektronisko sakaru pakalpojumi šajā kontekstā faktiski ir vērsti uz mājsaimniecību;
    • sociāli jūtīgas iedzīvotāju grupas; prioritārā secībā :
      • ģimenes ar trīs un vairāk bērniem (127,7 tūkst.);
      • bērni ģimenēs, kur viens vai abi vecāki miruši, un jaunieši pēc ārpusģimenes aprūpes beigām (kopskaitā 40,1 tūkst.);
      • I un II grupas invalīdi (kopskaitā 61 tūkst.);
      • bērni-invalīdi, kuriem nepieciešama īpaša kopšana (1,5 tūkst.);
      • nav iespējams izdalīt konkrētas personas/ģimenes ar maziem ienākumiem šajās grupās;
  • 14. UP atbalsts lietotājiem (kompensēt pēc fakta!) 48,00 9,60 38,40 Atbalsta apjoms mazaizsargā-tai mājsaimniecībai 2009.g. (Ls/gadā) 4,00 0,80 3,20 Atbalsta apjoms mazaizsargā-tai mājsaimniecībai 2009.g. (Ls/mēn.) 2,54 3,26 Izdevumi par elektroenerģiju 2006.g. vienai personai (Ls/mēn.) 2,81% 2,1% Izdevumi par elektroenerģiju 2006.g. (% no kopējiem izdevumiem) Atbalsts C (vid.) Atbalsts B (vid.-I kv.) Atbalsts A (I kv.) 1. kvintiles mājsaim-niecībās Vidēji valstī
  • 15. UP izmaksu kompensācija Benefits: mēroga ietekme, brends, marketings, iespējami blakus ienākumi
  • 16. Prognozētās UP tīrās izmaksas ( net cost ) 2009.g.
    • UP sniegšana nedrīkst graut konkurenci, iekļaujama arī peļņas komponente;
    • tīrās izmaksas tiek galīgi precizētas pēc auditēta gada pārskata iesniegšanas;
    - 3 740 Tīrās izmaksas 100 Nemateriālie ieguvumi - 3 840 Atbalsts maznodrošinātām mājsaimniecībām (48 Ls x 80 tūkst.) Izmaksas (tūkst. Ls) Izmaksu pozīcija
  • 17.
    • vispārēja sabiedrības līdzdalība – kompensācija no valsts budžeta/nodokļiem (atbalsta krējuma smēlējus , kropļo konkurenci, maksā tā sabiedrības daļa, kas šo nozari neizmanto):
      • tieša UP izmaksu segšana;
      • sociāls pabalsts UP lietotājiem;
      • nodokļu atlaide UP pakalpojumu sniedzējam;
      • valsts/pašvaldību līdzdalība tīkla infrastruktūras izbūvē;
    • sektorāla sabiedrības līdzdalība – kompensāciju vienlīdzīgi maksā attiecīgās nozares pakalpojumu sniedzēji, iekļaujot pakalpojumu tarifos:
      • visiem attiecīgās nozares lietotājiem;
      • tikai attiecīgās nozares korporatīviem klientiem (kropļo tirgu);
    • kombinēts – sektorāls/budžeta finansējums ; budžeta līdzfinansējums – 5-10% no tīro izmaksu apjoma;
    • de minimis exemption – piemērot nav mērķtiecīgi, kropļo tirgu;
    UP izmaksu kompensācija: algoritms
  • 18. UP kompensācijas nodeva (prognoze 2009.g.)
    • nodevas maksājumi ir izmantojami tikai UP sniegšanai šajā nozarē;
    • kompensācijas nodevas apmēru MK precizē katru gadu;
    • tekošā gadā neizmantotā summa tiek pārnesta uz nākošo gadu;
      0,96% 374 10% 350 3 740 D 1,00% 262 7% 350 3 740 C 1,02% 187 5% 350 3 740 B 1,07% 0 0% 350 3 740 A Nodeva komersantiem (% no apgrozījuma) Budžeta līdzdalība (tūkst. Ls) Budžeta līdzdalība (% no kopējām izmaksām) Nozares apgrozījums 2006.g. (milj. Ls) Tīrās izmaksas (tūkst. Ls) Vari-ants
  • 19. UP sniedzēja izvēle: principi
    • ikvienam nozares komersantam ir iespēja tikt noteiktam par UP sniedzēju, izpildot kvalitātes kritērijus ( play or pay );
    • izvēloties UP sniedzēju jāievēro efektivitātes, objektivitātes, caurredzamības un vienlīdzības principi;
    • konkurss/izsole:
      • atbilst tirgus ekonomikas principiem pretēji ekskluzīvām tiesībām/pienākumiem;
      • precizē un minimizē izmaksas;
      • paceļ UP vērtību firmu un sabiedrības acīs pretstatā saistību uzlikšanai (var rēķināt lielākus virtuālos labumus);
    • ja UP sniegšanai nepiesakās neviens pretendents, UP sniegšanas saistības tiek uzliktas nozares bijušajam monopolistam ( Latvenergo );
  • 20.
    • pakalpojumiem, kas tieši orientēti uz mazaizsargātu lietotāju konkursu īsteno katrs pakalpojumu lietotājs:
      • lietotājs izvēlas tieši sev optimālu pakalpojumu groza un tarifu struktūru;
      • ikviens komersants, kurš spēj izpildīt kvalitātes prasības, var kļūt par UP sniedzēju, iegūstot UP lietotāju pieprasījumu;
      • UP pakalpojumu sniedzēju maiņa, parādoties izdevīgākam piedāvājumam;
      • Regulators reģistrē iespējamos UP sniedzējus un nodrošina visiem pieejamu informāciju par komersantiem, cenām un kvalitātes rādītājiem;
    UP sniedzēja izvēle: īstenošana
  • 21. UP finansējums un tīro izmaksu kompensācija
    • atbildīgā institūcija – SPRK;
    • likumā definētas administrēšanas izmaksas;
    • kompensācijas mehānisms (pēc fakta!):
      • UP sniedzējam (paredzot kompensāciju norēķinu sistēmā un samazinot lietotāju rēķinus);
      • kompensācija klientiem (kavēta kompensācija, lielas administrēšanas izmaksas);
  • 22. UP kompensācijas mehānisma darbība un pārvalde
  • 23. UP modeļa īstenošana
    • koncepcijas izstrāde un akceptēšana MK: 2007. gads;
    • izstrādāt un pieņemt nepieciešamos normatīvos aktus: 2008.g. I pusgads;
    • paredzēt līdzekļus UP finansēšanai 2009.g. valsts budžetā;
    • veikt sagatavošanās darbības: 2008.g. II pusgads;
    Universālais pakalpojums Latvijā darbojas: 2009.g. 1. janvāris