Lu zaloksnis
Upcoming SlideShare
Loading in...5
×
 

Like this? Share it with your network

Share

Lu zaloksnis

on

  • 663 views

 

Statistics

Views

Total Views
663
Views on SlideShare
663
Embed Views
0

Actions

Likes
0
Downloads
0
Comments
0

0 Embeds 0

No embeds

Accessibility

Categories

Upload Details

Uploaded via as Microsoft PowerPoint

Usage Rights

© All Rights Reserved

Report content

Flagged as inappropriate Flag as inappropriate
Flag as inappropriate

Select your reason for flagging this presentation as inappropriate.

Cancel
  • Full Name Full Name Comment goes here.
    Are you sure you want to
    Your message goes here
    Processing…
Post Comment
Edit your comment
  • http://maps.google.com/maps?hl=lv&biw=1440&bih=742&gbv=2&q=daugavpils&ie=UTF-8&sa=N&tab=il http://karte-meklesana.zl.lv/?QProdukts=daugavpils&x=0&y=0 http://dinaburgascietoksnis.lcb.lv/ulicilv.htm

Lu zaloksnis Presentation Transcript

  • 1. ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS PLĀNOŠANA Māris Kļaviņš, Pēteris Šķiņķis, Jānis Zaļoksnis LATVIJAS UNIVERSITĀTE
  • 2. ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA
    • Ilgtspējīga attīstība ir attīstība, kas nodrošina mūsdienu paaudzes vajadzības, neradot grūtības nākamām paaudzēm nodrošināt savas vajadzības.
  • 3. OLBORGAS HARTA Parakstīta 1994. gada 27. maijā Olborgā (Dānija).
    • EIROPAS PAŠVALDĪBU ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS HARTA
    • Mēs, pašvaldības, saprotam, ka doma par ilgtspējīgu attīstību palīdz mums veidot savu dzīvesveidu, balstoties uz dabas iespējām. Mēs tiecamies uz sociālo taisnīgumu, ilgtspējīgas saimniecības un vietējās vides izveidošanu.
    • Sociālajam taisnīgumam noteikti jābalstās uz ekonomisko līdzsvarotību un līdztiesību, kam savukārt nepieciešama līdzsvarota, ilgtspējīga vide.
    • Ilgtspējīga vide - tā ir dabas bagātību saglabāšana. Tādēļ mums jāpanāk, lai atjaunojošos materiālu, ūdens un enerģijas resursu patēriņa līmenis nepārsniegtu līmeni, kādam pastāvot, dabas sistēmas var tos papildināt.
    • Vides ilgtspēja nozīmē arī to, ka piesārņojuma līmenis nepārsniedz gaisa, ūdens un augsnes spēju to absorbēt un pārveidot videi nekaitīgā veidā.
    • Vides ilgtspēja ir bioloģiskās daudzveidības un cilvēku veselības saglabāšana, kā arī gaisa, ūdens un augsnes kvalitātes uzturēšana tādā līmenī, kāds ir nepieciešams cilvēku dzīves un labklājības un arī dzīvnieku un augu saglabāšanai.
    • Tā kā pašvaldības ir atšķirīgas, mums jāatrod katrai savs ilgtspējīgas attīstības ceļš. Mēs iekļausim ilgtspējīgas attīstības principus savā politikā, un tie būs pamatā vietējai stratēģijai.
  • 4. EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME Briselē, 2006. gada 15.-16. jūnijs. ES Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 10917/3/06 REV 3 (lv) Briselē, 2006. gada 6. oktobrī. GALVENIE UZDEVUMI Klimata pārmaiņas un tīra enerģija Ierobežot klimata pārmaiņas un to radītos izdevumus un negatīvo ietekmi uz sabiedrību un vidi. Ilgtspējīgs transports Nodrošināt, lai mūsu transporta sistēmas apmierinātu sabiedrības ekonomikas, sociālās un vides vajadzības, vienlaikus samazinot to nevēlamo ietekmi uz ekonomiku, sabiedrību un vidi. Ilgtspējīgs patēriņš un ilgtspējīga ražošana Veicināt ilgtspējīgus patēriņa un ražošanas modeļus. Dabas resursu saglabāšana un apsaimniekošana Uzlabot apsaimniekošanu un nepieļaut dabas resursu pārmērīgu izmantošanu, atzīstot ekosistēmu pakalpojumu vērtību. Sabiedrības veselība Veicināt labu sabiedrības veselību pie līdzvērtīgiem nosacījumiem un uzlabot aizsardzību pret veselības apdraudējumiem. Sociālā integrācija, demogrāfija un migrācija Radīt sociāli integrējošu sabiedrību, ņemot vērā solidaritāti paaudzēs un starp tām, un palielināt iedzīvotāju dzīves kvalitāti, jo tas ir priekšnosacījums noturīgai individuālai labsajūtai. Globālā nabadzība un ilgtspējīgas attīstības uzdevumi Aktīvi veicināt ilgtspējīgu attīstību visā pasaulē un nodrošināt, lai Eiropas Savienības iekšpolitika un ārpolitika atbilstu globālai ilgtspējīgai attīstībai un ES starptautiskajām saistībām. Sūtītājs: Ģenerālsekretariāts Saņēmējs: ES DV delegācijas Temats: ES Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas pārskatīšana - Atjaunotā stratēģija
  • 5. „ Latvija 2030” stratēģiskie un nākotnes dabas kapitāla indikatori 2008. 2030. Iedzīvotāju skaits (miljoni) 2,26 > 2,02 Džini indekss 38 < 30 IKP uz vienu iedzīvotāju gadā (EUR pēc pirktspējas paritātes) 14 000 > 27 000 IKP uz vienu iedzīvotāju reģionālās atšķirības - reģionālā IKP uz vienu iedzīvotāju dispersija (%) 46,8 < 30 Ekoloģiskās pēdas nospiedums (ha uz vienu iedzīvotāju) 3,5 < 2,5 Tautas attīstības indekss (vieta pasaulē) 48 < 30 Globālās konkurētspējas indekss (vieta pasaulē) 68 < 40 Dabas resursu izmantošanas produktivitāte (EUR/resursu tonna) 520 > 1550 Siltumnīcas efekta gāzu emisijas gadā (pret emisiju apjomu bāzes gadā) (Kioto protokols) 46,6 < 45 Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju platības īpatsvars (% no valsts teritorijas) 18 18 Lauku putnu indekss (1999=100) 99,4 > 120 Mežainums (mežu platība, % no kopējās valsts teritorijas) 49,9 55 Slāpekļa/fosfora savienojumu ieplūde virszemes saldūdens objektos (tonnas gadā) 3717/424 < 2500/300
  • 6.
  • 7. Biotiskie faktori Sociālekonomiskie faktori Abiotiskie faktori Derīgo izrakteņu izmantošanas plānošana Ūdens resursu izmantošanas plānošana Ģeosistēmas plānošana Sateces baseina plānošana Ekosistēmas pārvaldības plānošana Dabas aizsardzības plānošana Ainavas plānošana Teritorijas plānošana Ainavu ekoloģiskā plānošana
  • 8. SEŠI RESURSI, KAS NODROŠINA DZĪVU SISTĒMU ILGTSPĒJU Fizikālie resursi - enerģija, ūdens un materiāli var tikt izmantoti ilgtspējīgā veidā tikai tad, ja tie ir atjaunojami vai atkārtoti iekļaujami apritē. Ekonomiskie resursi - ēkas, ceļi un darbarīki var veicināt ilgtspēju tikai tad, ja tie ir izturīgi un ja tos var pārbūvēt, pārveidot, atkārtoti izmantot, salabot vai utilizēt. Par ekonomiskiem resursiem tiek uzskatītas atsevišķu indivīdu potenciālās zināšanas par savu mājokli un saimniekošanas iemaņas. Tikai tad, ja zināšanas tiek izmantotas vai nodotas tālāk, tās kā ekonomiskais resurss ir patiesi ilgtspējīgas. Bioloģiskie resursi - augu un dzīvnieku sugas, kā arī biotopi, ekosistēmas un cilvēku veidotas kultūrainavas ir vērtības, kuru nozīmi vairums cilvēku vērtē ļoti augstu, un tās apmierina viņu estētiskās prasības, atpūtas vajadzības, praktiskos un eksistences nosacījumus. Organizatoriskie resursi - infrastruktūra, pakalpojumu sistēma, mājokļa struktūras, pilsētas un lauku vide, kā arī nākotnes plāni, formāli un neformāli likumi un noteikumi, vadības sistēmas, kas stabilizē un kontrolē sabiedrības ilgtspēju.
  • 9. SEŠI RESURSI, KAS NODROŠINA DZĪVU SISTĒMU ILGTSPĒJU Sociālie resursi - attiecības starp cilvēkiem ģimenēs, attiecības starp kaimiņiem, attiecības skolās un darba vietās, respektīvi, kultūras un profesionālo saskarsmju sfērā, veido cilvēku sabiedrības &quot;kluso&quot; vai &quot;neredzamo&quot; mājokļa kapitālu. Attiecību modelis kolektīvā sfērā starp dažāda vecuma cilvēkiem, veido pamatu ilgtspējīgai sabiedrībai. Bioloģiski - kulturālais radījums - Homo sapiens , iespējams miljoniem gadu ir veidojies ilgtermiņa attiecībās ģimenēs, ciltīs un senajās apmetnēs. Svarīgs, tomēr mūsdienās samērā maz tiek izmantots tāds sociālais resurss kā attiecības starp bērniem un vecākiem cilvēkiem. Kultūrvēsturiskie resursi - tie ir no senās kultūras pārmantotie fragmenti vides ainavā, kas nes līdzi mūžīgo laika ritumu, kā arī izpratni par cilvēka dzīves jēgu: senās apmetņu vietas, pieminekļi, kapu vietas, svētvietas un dzimtu mājas. Kultūrvēsturiskie resursi veido pašreizējās sabiedrības garu un veselīgumu, dzīves apstākļus konkrētas sabiedrības ietvaros, globālās, reģionālās un vietējās kultūras savstarpējo ietekmi, zināšanas, ieskatu un gudrību esošajā bērnu, jauniešu un pieaugušu cilvēku pasaulē.
  • 10.
    • Lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību, jāievieš noteikta sešu pamatresursu pārvaldīšana tuvākajā apkārtnē. To vēlams darīt kopīgi tiem, kuri dzīvo noteiktā vietā.
    • Ja iedzīvotāji ir atbalstījuši būtiskākos izmaiņu indikatorus, tad rodas iespēja izmainīt noteikumus un nodokļus, kā arī virzīties pretī vispārējai ilgtspējai.
    • Tomēr daudzās vietās trūkst fizikālo resursu. Citās vietās bioloģiskie vai organizatoriskie resursi netiek pārvaldīti pietiekami efektīvi un optimāli. Vēl citās vietās pilnībā netiek izmantoti sociālie resursi. Tāpēc ir nepieciešams veikt konkrētās vietas analīzi vismaz vispārējā līmenī.
    • Rezultātu izvērtēšanu un interpretāciju vajadzētu veikt, sadarbojoties arī ar iedzīvotājiem, kurus var skart izvirzītie priekšlikumi.
    • Tieši tāpēc tika radīta ANO &quot;Darba kārtība - 21“ ( UN AGENDA-21 ). Ir lietderīgi apspriest ilgtspējīga mājokļa trīs analīzes iespējas, kas ietver gan teorētisku pieeju, gan arī vairākas praktiskas metodes.
    ILGTSPĒJAS NODROŠINĀŠNA
  • 11.
    • Katra apdzīvota vieta faktiski ir unikāla. Katrai vietai ir savi klimatiskie, ģeogrāfiskie, ģeoloģiskie un topogrāfiskie apstākļi.
    • Katrai cilvēku apdzīvotai vietai ir svarīgs arī tās mērogs: nelielā apdzīvotā vietā daudzas problēmas var atrisināt vietējā līmenī, izmantojot neformālāku attieksmi un konsensus principu, ja vien pastāv pietiekami demokrātiska politiskā sistēma.
    • Katrai apdzīvotai vietai ir arī savas specifiskās īpatnības: vieta ainavā un sakari ar citām apdzīvotām vietām, tās ekonomiskais, kultūras un izglītības stāvoklis, kā arī tās iedzīvotāju kopīgie nodomi par nākotni un attīstības vēlmes.
    • Nekad nedrīkst aizmirst katras apdzīvotās vietas savdabību, ja tiek izstrādāta politika, kuras mērķis ir veicināt ilgtspējīgas attīstības īstenošanu.
    • Dažos gadījumos ilgtspējīgai attīstībai ir vajadzīga transporta plūsmas ierobežošana. Citos gadījumos svarīgākā nozīme ir sociālo parametru uzlabošanai vismaz līdz minimālam līmenim, lai cilvēkiem sāktu rasties interese par parastām sociālām norisēm.
    • Vēl citos gadījumos galvenais uzsvars būtu jāliek uz pamatīgu kaimiņattiecību veidošanu, lai atbalstītu kopienas garu un iedvestu ilūzijas zaudējušiem cilvēkiem vēlmi kaut ko darīt nākotnes labā.
    ILGTSPĒJAS NODROŠINĀŠNA
  • 12. Ilgtspējīga mājokļa trīs analīzes iespējas A. Pieci teorētiskie dzīvu būtņu ilgtspējas nosacījumi. B. Seši mērāmi vai apzīmējami ilgtspējas resursi. C. Viegli aptverami ilgtspējas virzības indikatori. Pieci elastīguma un ilgtspējas apstākļi dzīvās sistēmās Seši svarīgākie fizikālie un ne-fizikālie resursi Viegli aptverami ilgtspējas indikatori, kas raksturo uzlabota mājokļa stāvokli 1. Dzīvošana (enerģijas un barības nodrošinājums) 1. Fizikālie resursi (ūdens, gaiss, augsne) 1. Laika izbrīvēšana atpūtai un citiem paša izvēlētiem mērķiem 2. Kontrole (dzīvu sistēmu kibernētika) 2. Ekonomiskie resursi (ēkas, darbarīki, transporta līdzekļi, iemaņas) 2. Ģimenes ekonomikas uzlabojums veiksmīgas resursu pārvaldīšanas gadījumā 3. Reprodukcija (indivīdu un sistēmu atražošana) 3. Bioloģiskie resursi (sugas, ekosistēmas, atpūtas un kultūrvide) 3. Augoša brīvības, drošības un kopības izjūta kā augstāks dabas un sabiedrības ilgtspējas līmenis 4. Saiknes saglabāšana (identitāte un komunikācijas) 4. Organizatoriskie resursi (likumi, noteikumi, plāni, pakalpojumi, ikdienas darbi) 4. Veselības uzlabojums un labklājība kā ilgtspējīgas attīstības rezultāts 5. Adaptācija sistēmas evolūcijai 5. Sociālie resursi (attiecības starp cilvēkiem mājās, skolā, darba vietā)     6. Vēsturiskie un kultūras resursi (cilvēku apziņa par dzīvi, iepriekšējām paaudzēm, vēsturiskām vietām)   Piecus nosacījumus lieto, kā dabaszinātņu bāzi, lai analizētu ilgtspēju un nodrošinātu izpētes sākuma stāvokli Sešus resursus var izmantot kā, bāzi praktiskiem dabas un sociāliem zinātniskiem pētījumiem Indikatorus izmato kā, praktiskās darbības bāzi ilgtspējīgas attīstības plānošanai un īstenošanai
  • 13. D ZĪVESVEIDS UN RESURSU IZMANTOŠANA
    • Pētījumi par dzīvesveidu parāda, ka ir milzum daudz iespēju katram veidot savu dzīvesveidu. Darbs, mājoklis, attieksme pret dabu un kultūru, mijiedarbība ar sociālo sfēru ir katras personas dzīvesveida komponentes.
    • Tomēr katru no tām jebkura persona izvēlas savā veidā. Kāds gribētu labāk dzīvot laukos, nevis pilsētas centrā, lai baudītu klusumu un mieru vai arī estētisku apsvērumu dēļ, bet varbūt, lai pavadītu vairāk laika kopā ar ģimeni.
    • Tomēr katra indivīda izvēle gala rezultātā nosaka ietekmi uz vidi un resursu izmantošanu.
    • Helsinku tehnoloģiju universitāte un citas augstskolas ir izstrādājušas datoru programmas, lai varētu aprēķināt resursu izmantošanu, piekopjot dažādus dzīvesveidus.
    • Ir iegūti dati par enerģijas izmantošanu, kā arī par CO 2 , NO x un SO 2 piesārņojuma emisijām.
  • 14. ILGTSPĒJĪGS DZĪVESVEIDS
    • Mājoklis daudzējādā ziņā ir dzīvesveida fizikāla izpausme. Savukārt māja ir galvenais objekts, kur saplūst enerģijas un resursu plūsmas.
    • Kopš piecdesmitajiem gadiem, līdz ar pēdējo urbanizācijas vilni, māju konstrukciju ir ietekmējusi optimāla tehnika, lētāki būvmateriāli un pilsētu paplašināšanās tendences.
    • Pašlaik ir augoša interese par “ekoloģiskām” ēkām, mēģinājumi atgriezties pie tradicionālām celtniecības metodēm, kā arī sākt jaunus meklējumus.
    • Tomēr visos gadījumos sākuma punktam gan attiecībā uz resursu izmantošanu, gan ekonomiku un sociālo dimensiju pamatā ir jābūt ilgtspējīgas attīstības principiem.
  • 15. Materiālu izmantošana
    • Mājas ir jābūvē bez materiāliem, kas ir kaitīgi videi un veselībai.
    • Tāpēc ir svarīgi noskaidrot, no kāda materiāla ir izgatavotas caurules, paneļi, krāsas utt., jo bieži to ražošanā tiek izmantotas toksiskās vielas vai bīstami organiskie savienojumi.
    • Materiāliem jābūt izmantojamiem ilgā laika posmā, un tas ir labākais veids, kā samazināt materiālu plūsmu uz pakalpojumu īpatnējo vienību.
  • 16. Enerģijas taupīšana
    • Mājām ir jābūt labi izolētām, lai būtu mazākas izmaksas par apsildi.
    • Tas ir īpaši svarīgi par logiem (ar dubultiem un pat trīskāršiem stikliem) un griestiem, caur kuriem notiek galvenā siltuma noplūde.
    • Lielos logus vajadzētu orientēt uz dienvidiem, bet ziemeļu pusē vajadzētu paredzēt pavisam nelielus logus.
    • Apkures sistēmai vajadzētu balstīties uz atjaunojamo resursu izmantošanu, un to vajadzētu ņemt vērā vietējās apkures sistēmas veidošanā.
    • Atsevišķas mājas apsildei var izmantot arī Saules enerģijas kolektoru paneļus vai fotoelektriskos elementus.
    • Elektroenerģija, kas ir nepieciešama apgaismojumam, elektroniskām iekārtām un sadzīves tehnikai, arī ir jāizmanto taupīgi.
    • Jāsāk izmantot “siltuma sūkņus”.
    • Nelielā apjomā elektriskā enerģija ir iegūstama arī ar vēja ģeneratoriem, nelielās hidroelektrostacijās.
    • Īpašos gadījumos izdodas uzbūvēt arī tā sauktās “nulles līmeņa enerģijas” mājas.
  • 17. Pārtikas un ūdens izmantošana
    • Lielu daļu no ģimenē izmantojamās enerģijas var attiecināt uz pārtiku, it īpaši uz tās transportēšanu. Tomēr daudz enerģijas tiek ietaupīts, ja tiek izmantoti vietējie ražojumi.
    • Gan ģimenes māju, gan arī daudzdzīvokļu namu iemītniekiem jārada iespējas izmantot gabaliņu zemes, piemēram, lai audzētu svaigus dārzeņus.
    • Savukārt pārtikas atlikumi var tikt kompostēti uz šīs zemes un atdoti atpakaļ dabai barības vielu aprites ciklā.
    • Tualešu sistēmās jārada atšķirīgas plūsmas, bet urīnu var izmantot kā mēslojumu vietējā lauksaimniecībā.
    • Ūdens sistēmās ir jāatdala plūsmas. Tad ūdens var cirkulēt mājas ietvaros vai tikt izmantots pakāpeniski, piemēram, mazgāšanas ūdeņus var izmantot tualetēs.
    • Ja dzeramais ūdens ir grūti iegūstams, tad to vajadzētu pievadīt pa atsevišķu cauruļvadu sistēmu un izmantot tikai ēdiena gatavošanai un dzeršanai.
  • 18. Kustīguma un telpas nodrošināšana
    • Kustīguma nodrošināšana prasa daudz ģimenes resursu. Tāpēc vajadzētu pārvietoties pēc iespējas īsākos attālumos un izmantot sabiedrisko transportu.
    • Izmantojot velosipēdus, kā arī koordinējot automašīnu izmantošanu ar kaimiņiem, ja tiek organizēti tālāki braucieni, var uzlabot gan pārvietošanas iespējas, gan labāk pārvaldīt transporta sistēmu.
    • Jāņem vērā arī sociālie apsvērumi, un tādā aspektā ir svarīgi būvēt ēkas, lai būtu labs līdzsvars starp privātām un sabiedriskajām telpām.
    • Dažās ēkās, veicot nelielas pārbūves, var paredzēt koplietošanas telpas, iekārtot īpašas rotaļu vai nodarbību istabas bērniem vai atpūtas telpas vecākiem cilvēkiem.
    • Tas ir jāņem vērā laika posmā, kad bērni kļūst par pusaudžiem, bet padzīvojuši cilvēki sasniedz pensijas vecumu.
  • 19. ILGTSPĒJĪGS DZĪVESVEIDS ĢIMENĒ
    • Viena no veiksmīgākajām iniciatīvām ģimeņu līmenī, lai veicinātu videi draudzīga dzīvesveida īstenošanu, bija Globālais darbības plāns, kas radās 1992. gadā.
    • Iniciatīva nāca no starptautiskas asociācijas, kas nodarbojās ar ģimeņu tuvākās apkārtnes pētījumiem. Tas ļāva aprēķināt visu Globālās darbības plānā iesaistīto ~ 25 000 ģimeņu kopējo aktivitāšu efektu.
    • Visi ietaupījumi bija ~ 2 miljoni litru benzīna, ~ 0,5 miljons tonnu dzeramā ūdens un ~ 3 000 tonnu cieto atkritumu, kurus nevajadzēja izvest uz izgāztuvi, bet ietaupījumi naudas izteiksmē bija ~ 17,5 miljoni Ls, pieņemot, ka katras atsevišķas, vidēji statistiskas ģimenes gada ietaupījums bija ~ 700 Ls.
    • Ir pamācoši ekstrapolēt šīs videi draudzīgās un tajā pašā laikā ļoti vienkāršās naudas taupīšanas metodes lielākā mērogā.
    • Kopējais efekts, ja būtu iesaistīti visi 2 miljoni Latvijas iedzīvotāju, no personīgiem ietaupījumiem vien veidotu ~ 1,2 miljardus Ls.
    • Bez tam būtiski mazinātos ietekme uz vidi, kādu rada Latvijas iedzīvotāji.
  • 20. ILGTSPĒJĪGS DZĪVESVEIDS
    • Atsevišķas personas vai ģimenes līmenī resursu patēriņš Baltijas jūras reģiona austrumu daļā ir daudz mazāks nekā rietumu daļā.
    • Tomēr uzlabojumu panākšanas potenciāls šobrīd ir visā reģionā.
    • Tomēr panākumus būs daudz grūtāk gūt tajos gadījumos, ja dzīvesveids balstīsies uz tradicionāli mazefektīvu tehnoloģiju izmantošanu.
    • Varētu likties, ka dzīvesveids, kas ir saistīts ar mazāku resursu patēriņu, padarīs nabadzīgu un neinteresantu pašu dzīvi.
    • Tas nav tiesa ! Materiālu plūsmu statistika parāda, ka ir milzīgas iespējas uzlabot resursu efektīvāku izmantošanu, nepazeminot dzīves kvalitāti.
    • Ilgtspējīgs dzīvesveids nenozīmē jautājuma izvirzīšanu par dzīves līmeņa pazemināšanu.
    • Ilgtspējīgs dzīvesveids virza uz dzīves kvalitātes paaugstināšanos.
  • 21. . . ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS PLĀNOŠANAS LĪMEŅI 6.Indikatori, likumi “ LEED”. “FOOTPRINT”. BREEM. 5. Darbības, virzieni “ Zaļās ēkas”. Pilsētvides arhitektūra. Saules enerģija. Vēja enerģija. 4. Stratēģijas “ NEW URBANISM”. “Smart Growth”. “ Urban Villages”. “Healthy Communities”. 3. Principi un mērķi “ NATURAL STEP”. HANOVERAS PRINCIPI. 2. Filozofiskā vīzija BRUNDTLANDES 3 SFĒRAS (daba, sabiedrība, ekonomika). 1. Dabas likumi Termodinamikas, ekoloģijas un citi likumi.
  • 22. LABVĒLĪGS NOVIETOJUMS UN SASAISTE ŅEM VĒRĀ: 1. Vēlamais apbūves izvietojums vidē, 2. Bijušo rūpniecības teritoriju ( braunfields ) apbūve, 3. Samazināta atkarība no auto transporta, 4. Velosipēdistu celiņu tīkli un novietnes, 5. Mājokļu tuvums pakalpojumiem un nodarbinātībai, 6. Nav apbūvētas nogāzes, 7. Saglabāti ekoloģiskās biotopi, 8. Atjaunoti biotopi, tai skaitā, mitrāji, 9. Izveidota biotopu uzturēšanas sistēma. LABVĒLĪGS APKAIMES VEIDOJUMS ŅEM VĒRĀ: 1. Gājējiem piemērotas ielas, 2. Cieša apbūve, 3. Funkciju daudzveidība, 4. Sociāli-ekonomiski dažāda apkaime, 5. Samazināta auto novietņu platība, 6. Sabiedriskā transporta pieejamība, 7. Pieejamība aktīvai publiskajai videi, 8. Pieejamība skolām, 9. Ielu apzaļumojums, 10. Apkaimes sabiedrības līdzdalība. LEEDS APKĀRTĒJAS VIDES PLĀNOŠANĀ
  • 23. BREEAM METODIKA Līdzšinējā laika periodā Latvijā pagaidām nav izstrādāta vienota teritoriju (apkaimju) ilgtspējīgas attīstības plānošanas un novērtējuma metodika, bet pieredze ilgtspējīgu attīstības teritoriju veidošanā Latvijā kopumā ir ļoti neliela. Pasaules praksē kā viena no metodēm ilgtspējīgu risinājumu ieviešanā tiek lietota attīstības projektu sertificēšana. Tā ietver dažādu aspektu izvērtēšanu, izmantojot attiecīgi izvēlētus kritērijus un indikatoru kopumu, ļaujot novērtēt esošās ilgtspējas līmeni un izvirzīt konkrētus mērķus augstāka līmeņa ilgtspējas sasniegšanai. Latvijā ilgtspējīgas plānošanas novērtēšanas sistēmas izveide ir uzsākšanas stadijā. Par bāzi tai var tikt izmantota BREEAM metodika ( Building Research Establishment’s Environmental Assessment Method) . Būvniecības jomā ir uzsākta šīs sistēmas standartu adaptēšana Latvijas klimatiskajiem un ekonomiskajiem apstākļiem, kā arī spēkā esošajiem tiesību aktiem.
  • 24. BREEAM METODIKA Ilgtspējīgas attīstības plānošanā lietderīgi ir veikt strukturēšanu atbilstoši parametriem vai jomām, kādos tiek analizēta un vērtēta attīstība, pasākumi vai projekti: - klimata pārmaiņu ietekme, energoefektivitāte; - sabiedrība; - dzīves vides kvalitāte; - dabas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība; - transports un tā sasniedzamība; - resursu izmantošana; - uzņēmējdarbība un vietējā ekonomika.
  • 25. BREEAM METODIKA Ilgtspējīgas attīstības kritēriji attīstības projektu plānošanā un novērtēšanā Klimats un enerģija Vāja ilgtspēja (minimālās prasības) Stipra ilgtspēja (maksimālās prasības) Applūšanas riska novērtējums
    • Ir veikta applūšanas riska izpēte un novērtējumā konstatēts, ka apbūves teritorijas atrodas šāda rakstura zonās:
    • vidējā applūšanas riska zonā (applūšanas varbūtība starp vienu reizi 1000 gados un vienu reizi 100 gados). Šo teritoriju izmantošanas veidi ir tādi, kurus plūdi ievērojami ietekmē (apdraud);
    • augstā applūšanas riska zonā (applūšanas varbūtība lielāka nekā vienu reizi 100 gados). Šo teritoriju izmantošanas veidi ir tādi, kurus plūdi ietekmē samērā daudz. Šīm situācijām ir izņēmuma raksturs un šajās teritorijās ir veikti pasākumi aizsardzībai pret plūdiem, t.sk. ir droši evakuācijas ceļi utt.
    Ir veikta applūšanas riska izpēte un novērtējumā konstatēts, ka apbūves teritorijas atrodas zema applūšanas riska zonās (applūšanas varbūtība mazāka nekā vienu reizi 1000 gados).
  • 26. BREEAM METODIKA Ilgtspējīgas attīstības kritēriji attīstības projektu plānošanā un novērtēšanā Klimats un enerģija Vāja ilgtspēja (minimālās prasības) Stipra ilgtspēja (maksimālās prasības) Applūšanas riska novērtējums
    • Ir veikta applūšanas riska izpēte un novērtējumā konstatēts, ka apbūves teritorijas atrodas šāda rakstura zonās:
    • vidējā applūšanas riska zonā (applūšanas varbūtība starp vienu reizi 1000 gados un vienu reizi 100 gados). Šo teritoriju izmantošanas veidi ir tādi, kurus plūdi ievērojami ietekmē (apdraud);
    • augstā applūšanas riska zonā (applūšanas varbūtība lielāka nekā vienu reizi 100 gados). Šo teritoriju izmantošanas veidi ir tādi, kurus plūdi ietekmē samērā daudz. Šīm situācijām ir izņēmuma raksturs un šajās teritorijās ir veikti pasākumi aizsardzībai pret plūdiem, t.sk. ir droši evakuācijas ceļi utt.
    Ir veikta applūšanas riska izpēte un novērtējumā konstatēts, ka apbūves teritorijas atrodas zema applūšanas riska zonās (applūšanas varbūtība mazāka nekā vienu reizi 1000 gados).
  • 27. BREEAM METODIKA Ilgtspējīgas attīstības kritēriji attīstības projektu plānošanā un novērtēšanā Klimats un enerģija Vāja ilgtspēja (min. prasības) Stipra ilgtspēja (maksimālās prasības) Virsūdeņu notece Attīstības projekts nepalielina lietus ūdeņu noteci no teritorijas, salīdzinot ar situāciju pirms tam (attiecībā uz stiprām lietusgāzēm, kuru biežums tiek lēsts vienu reizi 100 gados). Attīstības projekts nepalielina lietus ūdeņu noteci no teritorijas, salīdzinot ar situāciju pirms tam (attiecībā uz stiprām lietusgāzēm, kuru biežums tiek lēsts vienu reizi 500 gados). Ilgtspējīga lietus ūdeņu apsaimniekošana Vismaz 5 % no kopējās jumtu platības ir paredzēts savākt lietus ūdeņus otrreizējai izmantošanai vai ierīkot apzaļumotus jumtus. Vairāk nekā 50 % no kopējās jumtu platības ir paredzēts savākt lietus ūdeņus otrreizējai izmantošanai vai ierīkot zaļos jumtus. Ūdens patēriņš Vismaz 5% sadzīves iekārtu − tualešu, dušu, izlietņu, vannu un veļas mazgājamo mašīnu ir pieslēgtas pie notekūdeņu otrreizējās izmantošanas sistēmas. Vismaz 50% sadzīves iekārtu − tualešu, dušu, izlietņu, vannu un veļas mazgājamo mašīnu ir pieslēgtas pie notekūdeņu otrreizējās izmantošanas sistēmas.
  • 28. BREEAM METODIKA Ilgtspējīgas attīstības kritēriji attīstības projektu plānošanā un novērtēšanā Klimats un enerģija Vāja ilgtspēja (minimālās prasības) Stipra ilgtspēja (maksimālās prasības) „ Siltuma salas” Lai samazinātu „siltuma salas” efektu, attīstības teritorijā paredzēta noēnota publiskā telpa un celiņi.
    • Ir vismaz pieci no šādiem elementiem, kas samazina ”siltuma salas” efektu:
    • atbilstošas noēnotas zaļās teritorijas;
    • apzaļumoti jumti un sienas;
    • ēku izvietojums, kas nodrošina gaisa apmaiņu teritorijā (aerāciju);
    • ūdenstilpes un strūklakas publiskajā ārtelpā;
    • noēnota publiskā telpa un celiņi;
    • atbilstošu apdares materiālu izvēle, lai nepieļautu siltuma absorbciju;
    • pasīvā saules enerģijas izmantošana (arhitektūrā).
  • 29. BREEAM METODIKA Ilgtspējīgas attīstības kritēriji attīstības projektu plānošanā un novērtēšanā Klimats un enerģija Vāja ilgtspēja (min. prasības) Stipra ilgtspēja (maksimālās prasības) Energo-efektivi-tāte
    • Ir izstrādāta energoapgādes stratēģija, lai optimizētu ēku energoefektivitātes palielināšanas pasākumus, t.sk.:
    • enerģijas patēriņa samazinājums, pateicoties pareizai ēku orientācijai pret debess pusēm un pasīvajai saules enerģijas izmantošanai (arhitektūrai);
    • maksimizēta ēku siltuma noturība, veicot ēku siltināšanu;
    • enerģijas patēriņa samazināšanas pasākumi ūdens sildīšanai, apkurei, apgaismojumam un tehnikas darbināšanai, izmantojot energoefektīvu aprīkojumu un kontroles iekārtas.
    • Ir izstrādāta energoapgādes stratēģija, lai optimizētu ēku energoefektivitātes palielināšanas pasākumus, t.sk.:
    • enerģijas patēriņa samazinājums, pateicoties pareizai ēku orientācijai pret debess pusēm un pasīvajai saules enerģijas izmantošanai (arhitektūrai);
    • maksimizēta ēku siltuma noturība, veicot ēku siltināšanu;
    • enerģijas patēriņa samazināšanas pasākumi ūdens sildīšanai, apkurei, apgaismojumam un tehnikas darbināšanai, izmantojot energoefektīvu aprīkojumu un kontroles iekārtas;
    • Pēc iepriekšējo pasākumu ieviešanas ir izstrādāta stratēģija (tehniski ekonomiskais pamatojums) atlikušā enerģijas deficīta segšanai, kurā:
    • tiek aprēķināts atlikušais enerģijas deficīts;
    • nepieciešamo energoapgādi maksimāli nodrošina oglekļa zemas vai nulles emisijas tehnoloģijas.
    • Atlikušais enerģijas deficīts tiek segts, izmantojot citus pieņemamus risinājumus, teritorija ir vismaz neitrāla oglekļa emisiju aspektā.
  • 30. BREEAM METODIKA Ilgtspējīgas attīstības kritēriji attīstības projektu plānošanā un novērtēšanā Klimats un enerģija Vāja ilgtspēja (minimālās prasības) Stipra ilgtspēja (maksimālās prasības) Vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošana Lokālās oglekļa zemas vai nulles emisijas tehnoloģijas nodrošina vismaz 10 % no kopējā ēku enerģijas patēriņa. Lokālās oglekļa zemas vai nulles emisijas tehnoloģijas nodrošina vismaz 20 % no kopējā ēku enerģijas patēriņa. Atjaunojamo energoresursu izmantošana nākotnē 40 % ēkās, kurās nav aktīvo solāro iekārtu (saules baterijas, termālās sistēmas), tās plāno ierīkot patērētājs (lietotājs, īrnieks). 80 % ēkās, kurās nav aktīvo solāro iekārtu (saules baterijas, termālās sistēmas), tās plāno ierīkot patērētājs (lietotājs, īrnieks). Inženier-komunikācijas Katram inženierkomunikāciju tīklam apbūves teritorijā ir viena piekļūšanas vieta apsaimniekošanas (ekspluatācijas) vajadzībām. Katram inženierkomunikāciju tīklam apbūves teritorijā ir viena piekļūšanas vieta apsaimniekošanas (ekspluatācijas) vajadzībām, tā neatrodas uz gājēju celiņiem, veloceliņiem un ceļiem. Ir arī rezervēta vieta un izbūvēti izvadi (pievadi) nākotnē plānotām inženierkomunikācijām.
  • 31. BREEAM METODIKA Ilgtspējīgas attīstības kritēriji attīstības projektu plānošanā un novērtēšanā Sabiedrība Vāja ilgtspēja (minimālās prasības) Stipra ilgtspēja (maksimālās prasības) Universālais dizains Ir izstrādāta universālā dizaina stratēģija. Projekts maksimāli draudzīgs cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Konsultācijas ar sabiedrību Attīstības iecerei veikta interaktīva apspriešana sabiedrībā. Attīstības iecere apspriesta ar sabiedrību (iesk. tikšanos), un veiktas attiecīgas izmaiņas. Informatīvi un izglītojoši pasākumi Iedzīvotājiem/lietotājiem sniegta informācija vismaz par energoefektivitāti un ūdens taupīšanu. Iedzīvotājiem/lietotājiem sniegta informācija par transportu, inženierkomunikācijām, atkritumu šķirošanu u.c. ilgtspējas aspektiem attiecībā uz viņu mājokli. Pārvaldība un apsaimnieko-šana Attīstītājs izbūvē publisko infrastruktūru un ekspluatē to būvniecības laikā. Ir izstrādāta kārtība infrastruktūras nodošanai apsaimniekošanā (apsaimniekotājam vai pašvaldībai). Attīstības projekta ietvaros izbūvētās publiskās infrastruktūras apsaimniekošanai tiks izveidots kooperatīvs, vai arī tā tiks nodota vienam pārvaldniekam.
  • 32. BREEAM METODIKA Ilgtspējīgas attīstības kritēriji attīstības projektu plānošanā un novērtēšanā Sabiedrība Vāja ilgtspēja (minimālās prasības) Stipra ilgtspēja (maksimālās prasības) Universālais dizains Ir izstrādāta universālā dizaina stratēģija. Projekts maksimāli draudzīgs cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Konsultācijas ar sabiedrību Attīstības iecerei veikta interaktīva apspriešana sabiedrībā. Attīstības iecere apspriesta ar sabiedrību (iesk. tikšanos), un veiktas attiecīgas izmaiņas. Informatīvi un izglītojoši pasākumi Iedzīvotājiem/lietotājiem sniegta informācija vismaz par energoefektivitāti un ūdens taupīšanu. Iedzīvotājiem/lietotājiem sniegta informācija par transportu, inženierkomunikācijām, atkritumu šķirošanu u.c. ilgtspējas aspektiem attiecībā uz viņu mājokli. Pārvaldība un apsaimniekošana Attīstītājs izbūvē publisko infrastruktūru un ekspluatē to būvniecības laikā. Ir izstrādāta kārtība infrastruktūras nodošanai apsaimniekošanā (apsaimniekotājam vai pašvaldībai). Attīstības projekta ietvaros izbūvētās publiskās infrastruktūras apsaimniekošanai tiks izveidots kooperatīvs, vai arī tā tiks nodota vienam pārvaldniekam.
  • 33. BREEAM METODIKA Ilgtspējīgas attīstības kritēriji attīstības projektu plānošanā un novērtēšanā Dabas aizsardzība un bioloģiskā daudzveidība Vāja ilgtspēja (minimālās prasības) Stipra ilgtspēja (maksimālās prasības) Ekoloģiskā izpēte Veikta ekoloģiskā (biotopu) izpēte, kurā identificēti biotopi, dzīvnieku migrācijas ceļi. Novērtēta projekta ietekme un skaidroti tā ieguvumi salīdzinājumā ar iespējamo negatīvo ietekmi. Veikta ekoloģiskā (biotopu) izpēte, izstrādāti pasākumi projekta iespējamās negatīvās ietekmes minimizēšanai/ kompensēšanai, arī bioloģiskās daudzveidības palielināšanai. Bioloģiskās daudzveidības rīcības plāns Atbilstoši veiktajai izpētei projekta rezultātā nesamazinās vērtīgie vai jutīgie biotopi. Bioloģiski vērtīgu biotopu skaits pieaudzis vismaz par vienu. Vietējā flora 30-60 % koku un krūmu sugu ir vietējās. Vairāk nekā 90 % koku un krūmu sugas ir vietējās.
  • 34. BREEAM METODIKA Ilgtspējīgas attīstības kritēriji attīstības projektu plānošanā un novērtēšanā Transports un satiksme Vāja ilgtspēja (minimālās prasības) Stipra ilgtspēja (maksimālās prasības) Sabiedriskā transporta maršruti un kapacitāte Projekts balstās uz esošā sabiedriskā transporta tīklu, bet tā ietilpība nav novērtēta vai arī, atbilstoši aplēsēm, pēc projekta īstenošanas vajadzēs palielināt sabiedriskā transporta kapacitāti. Projektā paredzēts izmantot esošo sabiedrisko transportu (esošo tīklu jeb maršrutus), tā kapacitāte ir pietiekama (nav pilnībā noslogots). Sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamība vai biežums Sabiedriskais transports atrodas ne vairāk kā 1000 m attālumā un kursē vismaz reizi 10 minūtēs (sastrēgumstundās), ceļš līdz sabiedriskā transporta pieturai ir drošs un piemērots iešanai ar kājām. Sabiedriskais transports atrodas ne vairāk kā 500 m attālumā un kursē vismaz reizi 10 minūtēs (sastrēgumstundās), ceļš līdz sabiedriskā transporta pieturai ir drošs un piemērots iešanai ar kājām. Sabiedriskā transporta pieturas Redzamas, drošas, segtas, labi apgaismotas. Redzamas, komfortablas, drošas, segtas, labi apgaismotas, ar transporta kursēšanas informāciju un videonovērošanas kamerām, kur tas nepieciešams.
  • 35. BREEAM METODIKA Ilgtspējīgas attīstības kritēriji attīstības projektu plānošanā un novērtēšanā Transports un satiksme Vāja ilgtspēja (minimālās prasības) Stipra ilgtspēja (maksimālās prasības) Pakalpojumu infrastruktūra Tuvāk nekā 500 m attālumā atrodas pārtikas veikals un bērnu rotaļu laukums. Tuvāk nekā 500 m attālumā atrodas pārtikas veikals, pastkastīte, bērnu rotaļu laukums. 1000 m attālumā atrodas vismaz pieci citi pakalpojumu infrastruktūras objekti (bankomāts, pasta nodaļa, aptieka, veselības centrs utt.). Veloceliņi Veloceliņi un marķējums ierīkots izmantojot esošo infrastruktūru. Nodalīto, marķēto veloceliņu tīkls ar savienojumiem ar apkārtējām teritorijām. Velo-satiksmes infrastruktūra Veikta izpēte par nepieciešamo velo-satiksmes infrastruktūru (velo-novietnes, ģērbtuves, dušas). Dzīvojamās teritorijās un pakalpojumu objektos (skolas, veikali), un pie transporta mezgliem ierīkota nepieciešamā velo-satiksmes infrastruktūra (velo-novietnes, ģērbtuves, dušas). Automašīnu klubi Veikta izpēte par to, vai iespējams izveidot pastāvēt un darboties spējīgu automašīnu klubu (automašīnu īrei) apkārtnes iedzīvotājiem. Pastāv automašīnu klubs (automašīnu īrei) un tas tiek finansiāli atbalstīts.
  • 36. BREEAM METODIKA Ilgtspējīgas attīstības kritēriji attīstības projektu plānošanā un novērtēšanā Transports un satiksme Vāja ilgtspēja (minimālās prasības) Stipra ilgtspēja (maksimālās prasības) Autostāvvietu izmantošanas dažādošana 5-10 % no teritorijā izvietotajām autostāvvietām ārpus maksimuma stundām var izmantot citiem mērķiem (tirdzniecība, rotaļu un sporta spēles utt.). Vairāk kā 20 % no teritorijā izvietotajām autostāvvietām ārpus maksimuma stundām var izmantot citiem mērķiem (tirdzniecība, rotaļu un sporta spēles utt.). Autonovietnes Autostāvvietu skaits atbilst normatīvam. Nodrošinājums ir starp vietējās pašvaldības noteiktajiem minimālajiem un maksimālajiem rādītājiem (saskaņā ar TIAN). Autostāvvietu skaits atbilst normatīvam. Nodrošinājums ir starp vietējās pašvaldības noteiktajiem minimālajiem un maksimālajiem rādītājiem (saskaņā ar TIAN). Teritorijā ir automašīnu novietošanas ierobežojumi. Tiek piedāvāts alternatīvais transports. Dzīvojamās zonas Vismaz 50 % vietējo (E kategorijas) ielu ir noteiktas kā dzīvojamās zonas (atbilstošas ceļazīmes, marķējumi, ātrumvaļņi u.tml.). Vismaz 80 % vietējo (E kategorijas) ielu ir noteiktas kā dzīvojamās zonas (atbilstošas ceļazīmes, marķējumi, ātrumvaļņi u.tml.). Transporta izpēte Veikta attīstības projekta ietekmes uz satiksmi un transporta infrastruktūru izpēte. Veikta attīstības projekta ietekmes uz satiksmi un transporta infrastruktūru izpēte un paredzētie negatīvās ietekmes novēršanas pasākumi (infrastruktūra, labiekārtojums, pakalpojumi) labvēlīgi ietekmē apkaimi.
  • 37. BREEAM METODIKA Ilgtspējīgas attīstības kritēriji attīstības projektu plānošanā un novērtēšanā Resursi Vāja ilgtspēja (minimālās prasības) Stipra ilgtspēja (maksimālās prasības) Neliela/nebūtiska ietekme uz vidi 40-60 % no materiāliem, kas izmantoti infrastruktūras un publiskās telpas iekārtošanā, ir materiāli ar nelielu ietekmi uz vidi, arī atkārtoti izmantoti materiāli. 80 % no materiāliem, kas izmantoti infrastruktūras un publiskās telpas iekārtošanā, ir materiāli ar zemu ietekmi uz vidi, arī atkārtoti izmantoti materiāli. Būvuzņēmēju un apakšuzņēmēju darbā ir ieviesta vides pārvaldības politika un procedūras, kas nodrošina ilgtspējīgu vadību un materiālu piegādi. Vietējie materiāli 10-20 % no celtniecībā izmantotajiem materiāliem ir no vietējiem avotiem (līdz 100 km attālums). Vairāk nekā 40 % no celtniecībā izmantotajiem materiāliem ir no vietējiem avotiem (līdz 100 km attālums). Ceļu būve Vismaz 15 % no ceļu būvē izmantotajiem materiāliem ir vietējie atkārtoti izmantotie materiāli, vai reciklēti materiāli. Vismaz 30 % no ceļu būvē izmantotajiem materiāliem ir vietējie atkārtoti izmantotie materiāli, vai reciklēti materiāli.
  • 38. BREEAM METODIKA Ilgtspējīgas attīstības kritēriji attīstības projektu plānošanā un novērtēšanā Resursi Vāja ilgtspēja (minimālās prasības) Stipra ilgtspēja (maksimālās prasības) Kompostēšana Visos ēku pagalmos ar apstādījumiem ir īpašas kompostēšanas iekārtas/vietas. Visos ēku pagalmos ar apstādījumiem ir īpašas kompostēšanas iekārtas/vietas. Ēkas, kurām nav pagalmu ar apstādījumiem ir nodrošinātās ar pašvaldības organizētu kompostēšanas sistēmu. Ēku iemītniekiem ir iespēja izmantot kompostu. Ūdens taupīšana Esošās ūdensapgādes sistēmas jaudas ir pietiekošas teritorijas attīstības vajadzībām. Ūdens patēriņš tiek minimizēts, lietus ūdeņi un sadzīves notekūdeņi (izņemot fekālos ūdeņus) tiek atkārtoti izmantoti. Pazemes ūdeņi Tiek veikti vispārīgie ūdeņu aizsardzības pasākumi, lai nepieļautu uz vietas iegūtā ūdens kvalitātes pasliktināšanos būvdarbu veikšanas laikā un pēc būvniecības beigām. Celtniecības laikā un ūdens noteces sistēmās tiek izmantoti ūdens savākšanas un attīrīšanas paņēmieni, kas nodrošina tīrā ūdens novadīšanu atpakaļ gruntī.
  • 39. BREEAM METODIKA Ilgtspējīgas attīstības kritēriji attīstības projektu plānošanā un novērtēšanā Uzņēmējdarbība un ekonomika Vāja ilgtspēja (minimālās prasības) Stipra ilgtspēja (maksimālās prasības) Prioritārās uzņēmēj-darbības jomas Veikts iespējamo īrnieku un uzņēmumu vai organizāciju veidu novērtējums, kuri varētu aizpildīt nedzīvojamās platības. Veikts iespējamiem īrniekiem un uzņēmumiem/organizācijām nepieciešamās infrastruktūras un pakalpojumu novērtējums. Veikts iespējamo īrnieku un uzņēmumu vai organizāciju veidu novērtējums, kuri varētu aizpildīt nedzīvojamās platības. Veikts iespējamiem īrniekiem un uzņēmumiem vai organizācijām nepieciešamās infrastruktūras un pakalpojumu novērtējums. Teritorijā (ēkās) tiks izvietoti vairāki prioritāro uzņēmējdarbības jomu uzņēmumi. Darbaspēks un prasmes Attīstītājam ir slēgti terminēti līgumi ar vietējiem iedzīvotājiem vai apakšuzņēmējiem (līdz 50 km attālums). Attīstītājam ir slēgti terminēti un pastāvīgi (beztermiņa) līgumi ar vietējiem iedzīvotājiem un/vai apakšuzņēmējiem (līdz 50 km attālums). Attīstītājs sadarbojas ar vietējām profesionālās izglītības iestādēm un uzņēmumiem, apmācot vietējos cilvēkus. Nodarbinā-tība Attīstības projekts nav palielinājis bezdarbu apkārtnē. Tiek veidotas jaunas darba vietas, kas balstās uz vietējo iedzīvotāju kompetenci vai nodrošina mācību iespējas, paaugstinot vietējo iedzīvotāju kvalifikāciju.
  • 40. BREEAM METODIKA Ilgtspējīgas attīstības kritēriji attīstības projektu plānošanā un novērtēšanā Uzņēmējdarbība un ekonomika Vāja ilgtspēja (minimālās prasības) Stipra ilgtspēja (maksimālās prasības) Jauni uzņēmēj-darbības veidi Ir veikta izpēte, kādi uzņēmumi atrodas teritorijā un kāda veida uzņēmējdarbība ir noderīga kā papildinājums šo uzņēmumu darbībai. Ir veikta izpēte, kādi uzņēmumi atrodas teritorijā un kāda veida uzņēmējdarbība ir noderīga kā papildinājums šo uzņēmumu darbībai. Nozīmīgs uzņēmums, kas var pozitīvi ietekmēt vietējos uzņēmumus, ir apstiprinājis savu lēmumu ienākt teritorijā. Izpēte rāda, ka objektā izvietotie pakalpojumi un infrastruktūra papildinās apkārtnes uzņēmumus. Investīcijas Apkaimē nav līdzīga rakstura neizmantotu, tukšu telpu/platību. Acīmredzams pieprasījums pēc piedāvātajām telpām. Uzņēmējdarbības veidi, kam der piedāvātās telpas vai platības. Ir atrasti īrnieki nedzīvojamajām telpām, kuru uzņēmumiem der piedāvātās telpas vai platības.
  • 41. BREEAM METODIKA Ilgtspējīgas attīstības kritēriji attīstības projektu plānošanā un novērtēšanā Ēkas Vāja ilgtspēja (minimālās prasības) Stipra ilgtspēja (maksimālās prasības) Dzīvojamās ēkas Ir plānots, ka visas dzīvojamās ēkas būs atbilstošas ilgtspējīgas būvniecības sertifikācijas sistēmas BREEAM Ecohomes vērtējumam „labi” jeb 3 zvaigznēm. Ir plānots, ka visas dzīvojamās ēkas būs atbilstošas ilgtspējīgas būvniecības sertifikācijas sistēmas BREEAM Ecohomes vērtējumam „teicami” jeb 5 zvaigznēm. Nedzīvojamās ēkas Ir plānots, ka visas nedzīvojamās ēkas būs atbilstošas ilgtspējīgas būvniecības sertifikācijas sistēmas BREEAM līmenim „labi”. Ir plānots, ka visas nedzīvojamās ēkas būs atbilstošas ilgtspējīgas būvniecības sertifikācijas sistēmas BREEAM līmenim „teicami”.
  • 42. PILSĒTU TERITORIJU TELPISKĀS PLĀNOŠANAS VIRZIENI UN PRINCIPI Kopīgā (dalītā) ielas telpa ir pilsētplānošanas princips, kura mērķis ir kompleksa publiskās ārtelpas izmantošana, pielāgojoties dienas, nedēļas un mēnešu ritmiem. Kopīgās ielas telpas pieeja novērš tradicionālo mototransporta, gājēju un citu satiksmes dalībnieku segregāciju. Ierastās satiksmes vadības sistēmas un ierīces (ietvju apmales, līnijas, luksofori un ceļazīmes) tiek aizstātas ar integrētu, uz cilvēku orientētu izpratni par kopīgo publisko telpu − iešana kājām, braukšana ar velosipēdu, iepirkšanās un automašīnas vadīšana kļūst par vienlīdzīgām aktivitātēm, bez izteiktām prioritātēm kādai no tām. Šāda principa izmantošana ļauj dažādot ārtelpas izmantošanas veidus (piemēram, dienā transports − vakarā gājēji, ielu teritorijas tirdzniecībai svētku laikā u.c.) un rada lieliskas iespējas nestandarta risinājumiem.
  • 43. Staigājamība Pilsētplānotāju vidū atbalstu guvusi pieeja veidot gājējiem labvēlīgas pilsētas zonas un ielas, ļaujot ikdienas pārvietošanos, piemēram, uz veikalu vai parku, veikt kājām. Staigājamības jēdziens radies kā pilsēttelpas struktūras un pārvaramo attālumu mēraukla, lai novērtētu, cik pilsēta ir staigāšanai (gājējiem) labvēlīga. Iešana kājām uzskatāma par ilgtspējīgāko pārvietošanās veidu, kas īpaši piemērots pilsētas videi un nelielu attālumu pārvarēšanai. Uzlabojot dažādu nemotorizētu pārvietošanās veidu − gan kājām iešanas, gan arī braukšanas ar velosipēdu, skeitbordu, skrituļslidām, skrejriteni, gan ratiņkrēsla vai bērnu ratiņu izmantošanas apstākļus, tiek radīts pamats videi draudzīga pilsētas transporta attīstībai. TERITORIJU TELPISKĀS PLĀNOŠANAS VIRZIENI UN PRINCIPI
  • 44. Trešās mājas Trešās vietas ir tās, kurās notiek regulāras, brīvprātīgas, neformālas, nejaušas un gaidītas cilvēku tikšanās ārpus diviem cietokšņiem − darba un mājām. Trešo vietu terminu pirmais sāka lietot Rejs Oldenburgs (Ray Oldenburg) − pilsētu sociologs no Floridas, kas pētīja cilvēku neformālo pulcēšanās vietu nozīmi. Zigmunds Freids uzskatīja, ka cilvēka emocionālā labsajūta atkarīga no tā, vai viņam ir kāds, ko mīlēt un darbs, ko darīt. R.Oldenburgs piebilst, ka bez otrās pusītes un darba cilvēkam nepieciešams arī drošs patvērums − vieta, kur kaut dažas minūtes dienā var aizbēgt no ģimenes un priekšniecības prasībām. Trešās vietas var tikt identificētas kā sabiedriskas vietas neitrālā teritorijā, kur cilvēki var pulcēties, komunicēt un mijiedarboties. Trešās vietas veicina sociālo vienlīdzību, nodrošina vidi demokrātiskai politikai un sabiedrisko organizāciju izveidei, kā arī piedāvā psiholoģisku atbalstu kā indivīdam, tā sabiedrībai. Galvenās ielas, kafejnīcas, alus dārzi, restorāni, tirdziņi, pasta kantori, bibliotēkas, universālveikali uztur kopienas dzīvotspēju un sabiedrības iekšējās demokrātijas pamats. TERITORIJU TELPISKĀS PLĀNOŠANAS VIRZIENI UN PRINCIPI
  • 45. Universālais dizains Universālais dizains Latvijā ir jauns jēdziens, kas tikai pamazām iegūst popularitāti. Visplašāko atsaucību tas ir ieguvis Norvēģijā, kur tas ir iekļauts politikas dokumentos, statūtos un tehniska rakstura vadlīnijās. Universālais dizains pēc būtības ir jauns domāšanas virziens, kas nosaka, ka pati galvenā vērtība sabiedrībā ir cilvēks, un tikai cilvēka ērtības un drošība ir galvenie humānas vides veidošanas kritēriji. Universālais dizains nenosaka īpašas prasības kādai konkrētai sociālai grupai, bet padara ikvienu pakalpojumu, ikvienu infrastruktūru, kā arī vidi pieejamu ikvienam sabiedrības loceklim. Universālā dizaina principu piemērošanas mērķi plānošanā ir pieejamas, drošas un humānas vides veidošana, kurā komfortabli jūtas ikviens cilvēks, neskatoties uz iespējamām uztveres vai veselības problēmām. TERITORIJU TELPISKĀS PLĀNOŠANAS VIRZIENI UN PRINCIPI
  • 46.
    • 1. Ērta lietošana ikvienam:
    • līdzekļiem kaut kā izmantošanai ir jābūt identiskiem kad vien iespējams, un ekvivalentiem, ja nav citas iespējas;
    • jāizvairās no situācijām, kad kaut viena cilvēku grupa nevarētu izmantot kādus elementus;
    • izveidot vienādus noteikumus visiem lietotājiem privātai un drošai lietošanai;
    • izveidot dizainu pievilcīgu visiem lietotājiem.
    • 2. Daudzveidīga izmantošana:
    • var izvēlēties pielietojuma veidu;
    • elementiem jābūt pieejamiem un izmantojamiem gan labročiem, gan kreiļiem;
    • jāveicina darbību precizitāte un rūpīgums;
    • jābūt pielāgojamam lietotāja individuālajam tempam.
    • 3. Viegli izprotams pielietojums
    • ...
    • 4. Viegli uztverama informācija
    • ...
    • 5. Samazināta iespēja kļūdīties
    • ...
    • 6. Minimāla fiziskā piepūle
    • ...
    • 7. Kustībai un lietošanai atbilstošs izmērs un telpa
    • ...
    UNIVERSĀLĀ DIZAINA PRINCIPI
  • 47. ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS KVALITĀTES VĒRTĒŠANAS KRITĒRIJI UN RĀDĪTĀJI PIMWAG EKOLOĢISKĀ NOVĒRTĒJUMA KRITĒRIJI, HELSINKI, SOMIJA Pieci galvenie rādītāji projektu vērtēšanā: - piesārņojums (CO 2 , notekūdeņi, būvniecības procesā radušies atkritumi, mājsaimniecību atkritumi, ekosertifikāti); - dabas resursu izmantošana (fosilais kurināmais/iepirktā siltumenerģija, primārā enerģija, dzīvojamās zonas stāvu plānu pielāgojamība, komunālo telpu izmantošana, telpu izmantošana dažādiem nolūkiem); - telpu veselīgums (iekštelpu klimats, mitruma riska kontrole, troksnis, bezvēja un izsauļojuma rādītāji, alternatīvie stāvu plāni); - bioloģiskā daudzveidība (augu izvēle un biotopu veidi, lietus ūdeņi); - saistība ar pārtikas ražošanu (stādījumi, augsne).
  • 48. ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS KVALITĀTES VĒRTĒŠANAS KRITĒRIJI UN RĀDĪTĀJI Hammarby − eko cikla modelis, Stokholma, Zviedrija Šis modelis tika īpaši radīts, lai risinātu enerģijas, atkritumu un ūdensapgādes jautājumus jaunā dzīvojamās apbūves teritorijā. Tika izstrādāta vides programma, kurā daļa no izvirzītajiem mērķiem vai rādītājiem ir aprakstāmi, daļa − precīzi definēti un izmērāmi: - zemes lietojums − sanitāra attīstība, atkalizmantošana un brownfield teritoriju transformācija par pievilcīgām dzīvojamām teritorijām ar kvalitatīviem parkiem un publiskajām telpām; - enerģija − atjaunojamais kurināmais, biogāzes produkti, atkritumu enerģijas atkalizmantošana, energoefektīvas būves; - ūdens un notekūdeņi − maksimāli tīrs un efektīvi izmantots gan patēriņa, gan novades fāzē. Jauno tehnoloģiju izmantošana ūdens taupīšanai un notekūdeņu attīrīšanai; - atkritumi − tiek šķiroti, maksimāla materiālu un enerģijas pārstrāde; - transports − ātrs, pievilcīgs publiskais transports savienojumā ar autoklubiem un riteņbraucēju celiņiem, lai samazinātu privātā autotransporta izmantošanu; - būvmateriāli − veselībai un videi nekaitīgi.
  • 49. ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS KVALITĀTES VĒRTĒŠANAS KRITĒRIJI UN RĀDĪTĀJI Daudzjomu vides programa Pilsestredeta, Oslo, Norvēģija Programma izstrādāta slimnīcu teritorijas atjaunošanai, tās uzmanības centrā dažādi ekoloģiski jautājumi un konkrēti mērķi − 30 % teritorijas jāklāj augājam, 90 % no ēku nojaukšanā iegūtās masas atkārtoti jāizmanto. Programmai ir septiņas galvenās jomas: - pilsētas vides kvalitātes − ieskaitot publiskās zaļās telpas, satiksmes un trokšņa samazināšanu; - infrastruktūra, kas dod priekšroku publiskajam transportam un gājējiem, centrālajai apkurei un atkritumu šķirošanai; - selektīva ēku nojaukšana, ietverot atkritumu šķirošanu, pārstrādi un minimālu pārvadāšanu; - maksimāla esošo ēku atkal izmantošana, t.sk. īpaši projekti ar otrreizēji izmantotiem materiāliem; - integrēts ārtelpas kā pilsētas ekoloģiskā parka dizains; - videi draudzīga arhitektūra ar enerģiju taupošu dizainu, veselīgiem materiāliem, klimata kontroli; - enerģijas taupīšana.
  • 50. ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS KVALITĀTES VĒRTĒŠANAS KRITĒRIJI UN RĀDĪTĀJI
    • Kronsberg pilsētas attīstības un ainavu koncepcija ilgtspējīgai apkaimes attīstībai, Hannovere, Vācija
    • Koncepcija Kronsberg apkaimju attīstībai tika izstrādāta, vadoties pēc šādām kategorijām:
    • - būvniecības praktiskie aspekti − kompakts izkārtojums;
    • - resursus taupoša būvniecība;
    • - jaukta izmantošana − dzīvojamā un darījumu apbūve;
    • - konsultatīvas plānošanas procedūras;
    • - satiksmes samazināšanas koncepcija;
    • - ārtelpas kvalitāte;
    • - sociāli-kulturālie apsvērumi − centra pakalpojumi;
    • - sociālā infrastruktūra (skolas, atbalsts pensijas vecuma cilvēkiem);
    • - pārtika (tirgus);
    • - vide:
    • . ekoloģiskie standarti enerģijai, ūdenim, atkritumiem, augsnei,
      • . ekoloģiskais tīklojums.
    •