Biznesa (uzņēmuma) pārreģistrācija (pārcelšana) kā nodokļu plānošanas iespēja
Upcoming SlideShare
Loading in...5
×
 

Like this? Share it with your network

Share

Biznesa (uzņēmuma) pārreģistrācija (pārcelšana) kā nodokļu plānošanas iespēja

on

  • 1,762 views

Raksts iztirza jautajumu par to, vai biznesa parregistracija vai parcelsana var kalpot ka nododoklu planosanas instruments. Kaut kādu iemeslu dēļ mājaslapa "kropļo" PDF failu. Labākā ...

Raksts iztirza jautajumu par to, vai biznesa parregistracija vai parcelsana var kalpot ka nododoklu planosanas instruments. Kaut kādu iemeslu dēļ mājaslapa "kropļo" PDF failu. Labākā kvalitātē to var atvērt šeit: http://www.varul.com/publikacijas/9972.

Statistics

Views

Total Views
1,762
Views on SlideShare
1,759
Embed Views
3

Actions

Likes
0
Downloads
20
Comments
0

2 Embeds 3

http://www.linkedin.com 2
https://twitter.com 1

Accessibility

Categories

Upload Details

Uploaded via as Adobe PDF

Usage Rights

© All Rights Reserved

Report content

Flagged as inappropriate Flag as inappropriate
Flag as inappropriate

Select your reason for flagging this presentation as inappropriate.

Cancel
  • Full Name Full Name Comment goes here.
    Are you sure you want to
    Your message goes here
    Processing…
Post Comment
Edit your comment

Biznesa (uzņēmuma) pārreģistrācija (pārcelšana) kā nodokļu plānošanas iespēja Document Transcript

  • 1. NAUDA&investīcijasnodo kļiVai biznesu varaizvest rokas Edgars Koškins,bagāžā? zvērināts advokāts, advokātu biroja Varul partneris S avu laulāto draugu vai draudzeni mēs izvēlamies paši. Ar dzimteni tā parasti nenotiek – jāmīl tāda, kāda tā ir. Var arī vienkārši paciest un sadzīvot vai nospļauties, noslaucīt muti un doties trimdā. Ja aiz muguras tā īsti nav ko atstāt, tas izklausās relatīvi viegli. Ja galvenais motīvs ir sūdzības par ne­ prognozējamu nodokļu politiku, augsta­ jiem darbaspēka nodokļiem, korupciju, birokrātiju utt., tas izklausās pēc cilvēka, kuram aiz muguras var palikt bizness, no kura nemaz nav tik viegli šķirties. Un tad gadās (periodiski) dzirdēt apgalvojumus, ka savu biznesu varot pārcelt uz citu valsti un ne velna te vairs nodokļus nemaksāt. Šīs slejas mērķis ir prātīgi apskatīt šo jau­ tājumu – vai var tā vienkārši salocīt savu biznesu, ielikt to koferī līdzās zobu birstei un aizvest uz citu valsti, lai tur maksātu mazākus nodokļus? Visā pasaulē eksistējošā komercdarbī­ ba iedalās trīs kategorijās: ražošana, pakal­ pojumu sniegšana un tirdzniecība. Sāksim ar ražošanu un to, ka nekādas uzņēmu­ mu pārreģistrācijas vai līdzīgas aktivitātes principā nepalīdzēs lokālai ražotnei un tās darbiniekiem maksāt mazākus nodokļus. Iedomāsimies, ka eksistē Salacgrīvas me­ teorīta pārstrādes rūpnīca, kas iegūst iz­ ejvielas slavenajā meteorīta bedrē, un tās darbinieki ir vietējie iedzīvotāji, kuri vaka­ rā atgriežas vietējā pilsētiņā pārlaist nakti. Tipisks piemērs, kad uzņēmums un dar­ corbis / scanpix binieki ir un paliek Latvijas nodokļu re­ zidenti, kas peļņas un sociālos nodokļus maksā Latvijā. Nodokļu sistēmas principā88 f o r b e s septembris, 2011
  • 2. NAUDA&investīcijas no dokļitiek veidotas tā, ka konkrētajā valsts teri­ Latviešu uzņēmējs Dālderis vietē­ nākotnes atalgojuma pakete ir tāda, katorijā notiekošo komercdarbību pakļauj jā uzņēmumā veiksmīgi ražo homeopā­ viņam pienākumi saistībā ar Latvijas lo­šīs konkrētās valsts nodokļu sistēmai. Tā­ tiskus ārstniecības produktus (LatSIA). kālo biznesu vairs nav jāveic. brīnumlī-pēc tās drīzāk ir iedomas, nevis realitāte, Vērojot savu produktu panākumus, Dāl­ dzekļa projektā garantētā atlīdzība būska lokālu biznesu var pēkšņi piereģistrēt deris izdomā uz karstām pēdām attīstīt 150 000 eiro, par kuru Vērdiņš būs tiesīgskaut kādā brīnumainā zemē ar zemiem jaunu brīnumlīdzekli, kas, protams, tiks piestādīt rēķinu no cita ārzonās reģistrētanodokļiem. Tehniski to var mēģināt darīt, pārdots ar lielu peļņas maržu. Ērtības la­ uzņēma, piemēram, Panamas sabiedrī­bet tas nedos gaidīto rezultātu, jo nodokļi bad pieņemsim, ka Dāldera brīvie līdzek­ bas (PanCo). (iepazinies ar Roberta Ķīļapaliks tie paši vietējie. Arī tāds pasākums ļi ir uzkrāti pēdējā laikā tik ļoti kritizē­ apcerējumu par to, ka pensijas vietā būskā pārrobežu apvienošana fundamentāli tajās ārzonās, piemēram, Bermudu salās nabadzības pabalsts, Vērdiņš vairs neticnemaina situāciju, ja meteorīts tiek pār­ reģistrētā sabiedrībā (BerCo). valsts nodrošinātām vecumdienām.) Laistrādāts lokāli un nav nekādu principiāluizmaiņu. Šajā gadījumā gan var runāt pariespējamiem starptautiskas uzņēmumugrupas globāliem ieguvumiem un uzņē­muma ienākuma nodokļa nastas kopējo Brīnumlīdzekļa nav.samazinājumu, bet algas vietējiem darbi­ Ja visi aktīvi un darbinieki ir Latvijā –niekiem, nekustamais īpašums utt. jopro­jām tiks aplikts ar pašmāju nodokļiem. nāksies maksāt. Reālāka ir īsta aiziešana no valsts.Šāds risinājums nav nekāds vieglais pasā­ Tā kā Dālderis uzskata, ka Latvijas būtu ērtāk un konfidenciālāk pārvaldītkums, bet, protams, globāli visnotaļ bie­ valdība pret uzņēmējiem ir netaisna, brī- savas finanses, Vērdiņš nodibina Kiprasža parādība. Tas varētu izskatīties tā, ka, numlīdzekļa idejas attīstības un promoci­ uzņēmumu (CypCo), kuram simtprocen­piemēram, tekstiluzņēmums atlaiž dar­ jas bāzi viņš nolemj veidot citā valstī, kur tīgi piederēs Panamā dibinātais Vērdiņabiniekus, iekrauj tehnoloģiskās iekārtas nodokļu politika ir labvēlīgāka, piemē­ uzņēmums PanCo.kuģī un visu uzslien no jauna, teiksim, ram, Maltā. Dālderis ar BerCo starpniecī­ Rožainais biznesa plāns ļauj cerēt, kaPakistānā. Raiņa vārdiem runājot, fab­ bu nodibina uzņēmumu Maltā (MalCo). plānotā peļņa varētu būt divi miljoni eirorikas meitenes dziesma nu jau skan sve­ MalCo vadību pārņem latviešu direktors un LatSIA ražošanas jaudas spēs nodro­šā valodā un svešā zemē. Šādā situācijā ir Vērdiņš, kurš iepriekš ir vadījis kādu no šināt pietiekami daudz jaunā produkta.iespējams sasniegt kāroto rezultātu, pro­ Dāldera uzņēmumiem Latvijā, par ko Turklāt LatSIA pelnīs tikai nelielu peļ­ti, nemaksāt nodokļus dzimtenē, bet ti­ uz papīra saņēma 150 000 eiro. Vērdiņa ņas maržu, piemēram, 3–5%, jo izejvie­kai tāpēc, ka arī pats bizness vairs las tai nepiederēs, produkcijas no­nav Latvijā. ieta riska tai nebūs, ar mārketingu Kaut kas vidējs starp palikšanu tā nenodarbosies utt. – par to visuun aiziešanu no Latvijas notiek, ja galvenokārt atbildēs MalCo. Lat- ieņēmumitiek veiktas ražošanas un produk­ SIA tikai izpildīs konkrēto pasūtī­cijas noieta veicināšanas struktu­ jumu. Visbeidzot atliek pieņemt,rālas izmaiņas. Idejiski tā varētu ka viss izdodas, un izdarīt secinā­ vadībasbūt, piemēram, atteikšanās no kla­ pakalpojumi produkcija jumus, kas notiek ar nodokļiemsiskās pieejas, kad ražošanas aktī­ Dividendes (1. shēma).vi, izejmateriāli, ražošanas process Pirmkārt, uzņēmuma ienāku­un gala produkcija pieder vienam PanCo MalCo LatSIA ma nodoklis (UIN) un tā samak­uzņēmumam vienā valstī. Tā vie­ sa. Maltā, sadalot peļņu, efektīvātā var tikt ieviests ārvalstu bizness, nodokļu likme būs 5%, Latvijā –kas pasūta ražojumus un pats tos 15 procentu. Tātad no diviem mil­izplata, bet lokālais bizness tikai CypCo BerCo joniem eiro tiks samaksāts parražo. Tāda pieeja dod ekonomisku 200 000 EUR mazāks UIN, t. i.,pamatojumu lielu daļu produkcijas 100 000 Maltas UIN. Protams,peļņas atstāt valstī, kas to apliek ar realitātē šī summa var būt vēl ma­mazākiem peļņas nodokļiem. Lūk, Vērdiņš Dālderis zāka, ja MalCo atskaita procentus, 1. shēmahipotētisks piemērs. preču zīmju maksājumus utt. septembris, 2011 f o r b e s 89
  • 3. NAUDA&investīcijas nodo kļi Otrkārt, personīgais labums di­ ārvalstu jurisdikcijās. Nav nekādsrektoram Vērdiņam un tā aplikšana BerCo retums, ka darījumi tiek kārtoti ār­ar nodokļiem. No 150 000 EUR al­ zonu līmenī, un cilvēks no malasgas uz papīra Vērdiņš Latvijā būtu sa­ ieņēmumi nemaz nevar nojaust, kur patiesī­ņēmis aptuveni 100 125 eiro. Turklāt Dividendes bā atrodas šo struktūru īpašnieki.Dālderim Vērdiņš sociālajos maksā­ CypCo Protams, vienmēr pastāvēs nodok­jumos vēl papildus izmaksātu aptu­ ļu teorija, kas operēs ar dažādiemveni 36 135 EUR, un kopējās Vērdiņa jēdzieniem, lai piesaistītu peļņasatlīdzības izmaksas sasniegtu aptuve­ nodokļus augstu vai relatīvi augstu Šoferis 1 Šoferis 2ni 186 135 eiro. Bet tā jau ir Vērdiņa nodokļu valstij, bet rūpīga plānoša­un valsts budžeta pagātne. Vērdiņš iz­ na jau var sniegt vērā ņemamus re­ algatērē aptuveni 4–5 tūkstošus eiro, lai zultātus.uzturētu savus ārvalstu uzņēmumus. Internets, protams, ir relatīvi LatSIATad PanCo iesniedz rēķinu par vadī­ 2. shēma vienkāršs piemērs. Iedomāsimies,bas pakalpojumiem MalCo un visus ka jau minētais Dālderis ir izveido­150 000 EUR  saņem PanCo, kas no­ jis loģistikas uzņēmumu (LatSIA),dokļus nemaksā vispār. PanCo nosūta apakšuzņēmēji. Faktiski būtu grūti pie­ kas veiksmīgi darbojas Krievijas rietum­dividendes uz CypCo, un CypCo izmak­ rādīt, ka tur tālienē kāds tiešām ir spē­ daļā un Baltkrievijā. Šoferi ir Latvijassā dividendes Vērdiņam. Kiprā nodok­ jīgs sniegt latviešu uzņēmumiem reā­ nodokļu rezidenti un parasti reisa beigāsļu seku nebūs, bet Latvijā tiks piemērots lu palīdzību. Citādi būtu, ja tik tiešām atgriežas mājās Latvijā – LatSIA bāzē.10% IIN. Vērdiņam uz rokas paliek aptu­ grupa grāmatvežu aizbrauktu un ap­ Tas apstāklis, ka Krievijas un Baltkrievi­veni 130 000 eiro. Ja viss saskaitīts parei­ mestos uz dzīvi zem palmām, un no tu­ jas pasūtītāji ir naski uz ārzonu izman­zi, Vērdiņam rodas papildu 30 000 EUR, rienes iesniegtu elektroniskās nodok­ tošanu, uzvedina Dālderi uz domām iz­lai ieguldītu privātā pensiju fondā. Arī ļu deklarācijas. Tad gan zemo nodokļu mantot nodokļu optimizācijas shēmu.Dālderis ir priecīgs, jo uz Vērdiņa rēķi­ triks būtu izdevies. Realitātē tā arī ir Dālderis izmanto savu Bermudu saluna ietau­pījis 36 135 eiro. noticis, gan nevis ar palmu zemēm, bet uzņēmumu (BerCo), lai saņemtu daļu Kopumā relatīvi nekaitīgs mehā­ starp ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm, naudas no pasūtītāju ārzonās reģistrēta­nisms, kur, protams, ir problēmjau­ veicot grāmatvežu apmācību un tiem jiem uzņēmumiem. Savukārt BerCo pie­tājumi, piemēram, tirgus cena starp apgūstot, piemēram, norvēģu valodu. der Kipras sabiedrībai (CypCo). Un tadsaistītiem uzņēmumiem, pastāvīgā pār­ Tiesa gan, galvenais vadmotīvs paras­ notiek interesantākais. Šoferi iegādā­stāvniecība Latvijā un arī citi iespējamie ti ir nevis zemi nodokļi, bet gan vietē­ jas Kipras uzņēmuma daļas un kļūst parriski. jo zemās algas. īpašniekiem šajā sabiedrībā. Iedomāsi­P Savukārt tie, kuru sniegtie pakalpo­ mies, ka katrs šoferis dividendēs saņems akalpojumi. Ja pakalpojumu jumi nav tik ģeogrāfiski piesaistīti, var 1000 latu. Viegli saprotamas nodokļu se­ būtība ir, piemēram, kreklu domāt par aiziešanu no valsts, pašiem kas – 10% IIN (Ls 100), ko šoferi dekla­ mazgāšana Rīgas baņķieriem, paliekot tepat Purvciemā. Piemēram, in­ rē. Uz rokas paliek 900 latu. Ja šoferim tad diez vai ir kāda būtiska at­ terneta bizness. Internets ir tik gaisīgs, Ls 1000 tiktu izmaksāti uz papīra kā alga,šķirība no iepriekš teiktā par ražošanu. ka ir problemātiski pateikt, kur tad tas uz rokas paliktu aptuveni Ls 667 (vairākLokāls bizness, lokālas nodokļu sekas. īsti atrodas. Pārdot programmatūru dro­ nekā Ls 200 starpība). Turklāt LatSIAJa līdzīga aktivitāte notiktu Valkā, iespē­ ši vien var arī no servera Bermudās. Arī kā darba devējam tas kopumā izmaksā­jams, to varētu paveikt tādā veidā, ka elektronisko norēķinu pakalpojumus tu aptuveni 1241 latu. Tātad kopējā no­biznesu reģistrētu Igaunijā un darbotos itin viegli var kārtot caur sabiedrībām dokļu nasta ir aptuveni 574 lati. Ja ir 100no Valgas. šoferu, divas nodokļu nastas salīdzinā­ Labs piemērs nodokļu plānošanas jumā izskatās šādi – 10 000 pret 57 400.grūtībām un risinājumiem saistībā ar Ārvalstu sabiedrību izmaksas būtu aptu­pakalpojumu sniegšanu ir grāmatvedī­ veni 4–5 tūkstoši eiro. Tātad atmaksājas.bas pakalpojumi, kuru faktiskā un vie­ Divi posteņi, ko var Kopumā kārdinoši, bet visnotaļ bīs­nīgā problēma ir tas, ka ražošanas aktīvi paslēpt ārzonā: tami no nodokļu riska viedokļa, jo pa­ir vietējie grāmatveži. Lielam uzņēmu­ rādās vismaz viens būtisks jautājums –mam būtu kārdinoši saņemt rēķinu no lielu algu un ienā- vai nav jāveic ienākumu pārkvalifikācija,siltajām zemēm par pakalpojumiem, kuma nodokli. t. i., jāuzskata, ka runa ir par slēptu algusakot, ka tur vaiga sviedros nopūlas izmaksu? 90 f o r b e s septembris, 2011
  • 4. NAUDA&investīcijasV isbeidzot, tirdzniecība. Runājot par degvielas uzpildes staciju vai pār­ tikas veikalu ķēdi, atliektikai atkārtot iepriekš teikto – lokālsbizness, lokāli nodokļi. Lokalizāci­ja zaudē savu aktualitāti, ja notiekpreču tirdzniecība, kurā ir iesaistī­tas vairākas valstis un nav vajadzīgiievērojami aktīvi. Veca kā pasaule irdaudzu latviešu uzņēmēju ideja parsavu Latvijā ražoto preču pārdošanupaša ārzonas uzņēmumam, atstājotpeļņu beznodokļu zonā. Šajā idejāneiedziļināšos, vienīgi pateikšu, kalieliska šī shēma ir līdz tam brīdim,kamēr nodokļu inspekcija sāk uzdotjautājumus. Tomēr lielākā problē­ma šādā mehānismā faktiski ir ne­pārdomāts saturiskums, respektīvi,uzņēmējs tirgojas pats ar sevi unsūdzas par zemiem ieņēmumiem.Piestrādājot pie tirdzniecības uzņē­muma neatkarības, saturiskuma, tāteikt, uzfrišinot ekonomisko būtību,var iegūt relatīvi vienkāršu mehānis­mu, kā tirgoties un taupīt uz vietējonodokļu rēķina. Noslēgumā divas lietas. Pirm­kārt, ja jūsu biznesa pamati ir iebe­tonēti Latvijā, arī nodokļu izmak­sas atrodas turpat. Tāpēc šis biznessvai nu ir jāizrauj ar saknēm un jā­pārstāda citur, vai arī jādomā parcitiem risinājumiem. Var palūko­ties uz savu komercdarbību ar svai­gu skatienu un mēģināt saprast, vaibez idejas pārcelties uz ārzemēm irarī citi risinājumi. Bieži vien tādi arīatrodas. Viss ir atkarīgs no biznesaapjoma un rakstura. Otrkārt, vienssomu uzņēmējs, kurš daudzus ga­dus ir veiksmīgi darbojies Latvijā,man reiz teica aptuveni tā: «Nesa­protu tos latviešu uzņēmējus, kuritik daudz domu velta tam, lai ma­zāk maksātu nodokļus. Tādi tačuir spēles noteikumi! Būtu labāk toenerģiju veltījuši biznesa ideju at­tīstīšanai.» Viss, ko es varēju at­bildēt, – ka tas laikam ir ierakstītsmūsu genomā. F septembris, 2011 f o r b e s 91