0
Aktuālās un gaidāmās izmaiņas  būvindustrijas attīstības politikā Eiropas Savienībā un Latvijā. Dr.ing.sc. Jānis Kļaviņš A...
Uz jautājumu ko darīt,  pasaule pašlaik atbild – rīkoties ilgtspējīgi !
Kas ir ilgtspēja ? Ilgtspējīga   rīcība nozīmē : Nodrošināt pašreizējās vajadzības neapdraudot nākamo paaudžu iespējas.
Ilgtspējīguma kritēriji Ekoloģiskie indikatori Ekonomiskie indikatori Sociālie indikatori Primārās enerģijas patēriņš Būvn...
Ilgtspējīguma novērtēšana un sertifikācija
Būvindustrijas ilgtspējības parametru  aktuālā standartizācija ij
 
Lai nodrošinātu būvindustrijas ilgtspēju Latvijā līdz 2013. gadam ir jāveic sekojošas darbības <ul><li>Sabiedrībai ir jāvi...
Kādēļ un kad ilgtspējīga celtniecības politika būs obligāta gan ES , gan Latvijā ? Līdzšinējo kārtību Eiropā reglamentēja ...
Ko dod jaunā regula 305/2011 ? <ul><li>Līdzšinējā būvizstrādājumu direktīva 89/106/EEK nodrošināja vienu Eiropas  </li></u...
Eiropas Savienības  līdzšinējā politika radīja priekšnoteikumus regulai   305/2011 <ul><li>Ir vairāk par 60 Eiropas Komisi...
Būvizstrādājumu  regula   305/2011  izvirza būvēm s eptiņas  būtiskās prasības: <ul><li>mehāniskā stiprība un stabilitāte,...
Būvizstrādājumu  regulas  pamatprincipi   <ul><li>7. Ilgtspējīga dabas resursu izmantošana  </li></ul><ul><li>Būves jāproj...
Tirgū vērtību nosaka ne īpašības vispār , bet tās kuras nosaka lietošanas vērtību – būvniecībā kritērijus celtnei nosaka c...
Eirokodeksa standartu 10 saimes ar 58 dokumentiem: <ul><li>- EN 1990  – Projektēšanas pamatprincipi (1); </li></ul><ul><li...
Būvizstrādājumu  regulas  pamatprincipi   <ul><li>66. pants  </li></ul><ul><li>Pārejas noteikumi  </li></ul><ul><li>Būvizs...
Būvizstrādājumu   regulas  Nr. 305/2011  ieviešana Latvijā  prasīs veikt izmaiņas sekojošos dokumentos <ul><li>1995.gada 1...
Regulas  305/2011  būtiskākās atšķirības no Būvizstrādājumu direktīvas  8 9/106/EEK: <ul><li>- paredz 5 atbilstības novērt...
Informācija par būvindustrijas visu kategoriju produktu vides resursu patēriņu būs jāsagatavo saskaņā ar : «EN 15804  Sust...
<ul><li>EN 15804  = Scope  </li></ul><ul><li>This voluntary European standard provides product category rules for Type III...
ISO 15686-1,  Buildings and constructed assets — Service life planning — Part 1: General principles   ISO/DIS 15686-8,  Bu...
Galvenie vides ietekmes deklarācijas indikatori Vācijā
Produkta Vides Deklarāciju noteikumi  mūra elementu produktu grupām Vācijā un Austrijā
Produkta Vides Deklarācijas paraugs keramikas blokiem Vācijā
Būvkeramikas ekosertifikāta piemērs Produkta apraksts Produkta Pielietojums Ekobilances robežas Ekobilances rezultāti
Būvkeramikas ekosertifikāta piemērs Produkta definīcija Bāzes izejvielas
Būvkeramikas ekosertifikāta piemērs Produkta izgatavošana Produkta apstrāde Izmantošanas specifika
Būvkeramikas ekosertifikāta piemērs Sevišķa ietekme Ekspluatācijas fāze Ekobilance
Būvkeramikas ekosertifikāta piemērs Ražošanas tehnoloģija Materiālu un energoresursu bilance
Būvkeramikas ekosertifikāta piemērs Ražošanas deklarācijas un tās pārbaudes
Informācijas avoti   <ul><li>Noderīgu informāciju par būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas jautājumiem var iegūt:  </l...
Upcoming SlideShare
Loading in...5
×

Par 305 regulu standartiz komiteja 14.10.2011

599

Published on

Published in: Education, Business, Travel
0 Comments
0 Likes
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

No Downloads
Views
Total Views
599
On Slideshare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
1
Actions
Shares
0
Downloads
20
Comments
0
Likes
0
Embeds 0
No embeds

No notes for slide

Transcript of "Par 305 regulu standartiz komiteja 14.10.2011"

  1. 1. Aktuālās un gaidāmās izmaiņas būvindustrijas attīstības politikā Eiropas Savienībā un Latvijā. Dr.ing.sc. Jānis Kļaviņš AS LODE attīstības direktors, Latvijas būvmateriālu un būvizstrādājumu tehniskās komitejas STK 4 priekšsēdētājs
  2. 2. Uz jautājumu ko darīt, pasaule pašlaik atbild – rīkoties ilgtspējīgi !
  3. 3. Kas ir ilgtspēja ? Ilgtspējīga rīcība nozīmē : Nodrošināt pašreizējās vajadzības neapdraudot nākamo paaudžu iespējas.
  4. 4. Ilgtspējīguma kritēriji Ekoloģiskie indikatori Ekonomiskie indikatori Sociālie indikatori Primārās enerģijas patēriņš Būvniecības izmaksas Slimības kuras izraisa kaitīgi dzīves apstākļi (slimās ēkas sindroms) Izejvielu patēriņš Ekspluatācijas izmaksas Termiskais komforts Atjaunojamo enerģētisko un materiālo resursu saturs celtnē Remontu izmaksas Telpu gaisa kvalitāte Teritorija kuru aizņem celtne Modernizācijas izmaksas Aizsardzība no trokšņiem, saules un nukleārās radiācijas, elektro-smoga Siltumnīcas gāzu resursu patēriņš Transporta izmaksas Ēkas noslodzes atbilstība plānotajai apdzīvotībai Ozona slāņa resursu patēriņš Enerģijas izmaksas Ēkas drošība pret nesankcionētu ielaušanos Atmosfēras piesārņojums ar skābos lietus izsaucējām vielām Telekomunikāciju izmaksas Ēkas ugunsdrošība Ozona veidošanās vasaras smoga laikā Apsardzes izmaksas Ēkas lietošanas draudzīgums un ērtums visu sabiedrības slāņu, grupu un vecumu pilsoņiem Atkritumu apjomi un to pārstrādes iespējas Kapitāla izmaksas (naudas cena) Ēkas arhitektoniskā un vēsturiskā nozīmība Ūdens neorganiskas vai organiskas izcelsmes piesārņojums Apdrošināšanas izmaksas Prestiža apliecinājums
  5. 5. Ilgtspējīguma novērtēšana un sertifikācija
  6. 6. Būvindustrijas ilgtspējības parametru aktuālā standartizācija ij
  7. 8. Lai nodrošinātu būvindustrijas ilgtspēju Latvijā līdz 2013. gadam ir jāveic sekojošas darbības <ul><li>Sabiedrībai ir jāvienojas par ēku, to sastāvdaļu , būvkonstrukciju un </li></ul><ul><li>materiālu ilgmūžības kritērijiem un to pielietojumu nekustāmā īpašuma dzīves cikla novērtējumā. </li></ul><ul><li>2. Sabiedrībai ir jāvienojas par vides resursu izlietojuma nacionālās datu bāzes </li></ul><ul><li>izveidošanu un tās pielietojumu materiālu, pakalpojumu un energoresursu </li></ul><ul><li>ekoloģiskajā novērtējumā. </li></ul><ul><li>3. Sabiedrībai ir jāvienojas par to kā novērtēt nekustāmā īpašuma </li></ul><ul><li>visa dzīves cikla izmaksas un kā pielietot šo kritēriju ilgtspējīgas attīstības interesēs. </li></ul><ul><li>4. Sabiedrībai ir jāvienojas par būvindustrijas pakalpojumu un būvobjektu </li></ul><ul><li>kvalitātes kritērijiem, to novērtēšanas kārtību un pielietojuma iespējām </li></ul><ul><li>sabiedrības ilgtspējīgas attīstības interesēs. </li></ul>
  8. 9. Kādēļ un kad ilgtspējīga celtniecības politika būs obligāta gan ES , gan Latvijā ? Līdzšinējo kārtību Eiropā reglamentēja direktīva 8 9/106/EEK Jauno kārtību Eiropā jau kopš 29.03.2011 nosaka regula 305/2011 Direktīva (Directive, Richtlinie) ir normatīvais akts, kas ir ieviešams Dalībvalstu likumdošanā. Direktīva nosaka mērķi, kas ir jāsasniedz, bet līdzekļu izvēli atstāj Dalībvalstu ziņā. Latvijā šīs direktīvas prasības realizē : 1995.gada 10.augusta Būvniecības likums; 1996.gada 8.augusta Likums „Par atbilstības novērtēšanu”; 1999.gada 18.marta Patērētāju tiesību aizsardzības likums; MK 2001.gada 30.aprīļa noteikumi Nr.181 „Būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas kārtība reglamentētajā sfērā”; Latvijas Būvnormatīvi. Regula (Regulation, Verordnung) ir normatīvais akts, kas ir saistošs un tieši piemērojams visās Dalībvalstīs. Tā aizstāj jebkuru nacionālo likumdošanas aktu un stājās spēkā 20 dienas pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (Official Journal of the European Union), ja vien regulā nav noteikts citādi. Regulā paredzēts ka pārejas periods beigsies 2013 gada 1. jūlijā. No šā brīža zaudēs spēkus iepriekšējie likumdošanas akti kā arī sertifikāti kuri apliecina atbilstību šo likumu izvirzītajām prasībām
  9. 10. Ko dod jaunā regula 305/2011 ? <ul><li>Līdzšinējā būvizstrādājumu direktīva 89/106/EEK nodrošināja vienu Eiropas </li></ul><ul><li>Savienības pamatbrīvībām – brīvu preču apriti būvizstrādājumu jomā. </li></ul><ul><li>Kaut gan CE marķētu būvizstrādājumu drīkstēja piedāvāt jebkuras Dalībvalsts </li></ul><ul><li>tirgū, tas nenozīmēja, ka to drīkstēja iebūvēt jebkuras dalībvalsts būvē. </li></ul><ul><li>Dalībvalstu būvnoteikumi būtiski atšķīrās, tādēļ katrā valstī bija jāsertificējas </li></ul><ul><li>atkārtoti tādējādi pierādot atbilstību katras valsts būvnoteikumiem. </li></ul>Jaunā regula 305/2011 nodrošina ne tikai pārdošanas brīvību, bet balstoties uz Eiropas Savienībā vienotiem pielietojuma noteikumiem, kuri formulēti eurokodeksos, nodrošinās arī lietošanas brīvību .
  10. 11. Eiropas Savienības līdzšinējā politika radīja priekšnoteikumus regulai 305/2011 <ul><li>Ir vairāk par 60 Eiropas Komisijas lēmumiem, kas izdoti Būvizstrādājumu direktīvas izpildei. Tie galvenokārt nosaka būvizstrādājumu klasifikāciju un atbilstības novērtēšanas kārtību - Latvijai te ir OK </li></ul><ul><li>Viena no aktuālākām rekomendācijām būvniecības jomā, kas pašreiz tiek pildīta, ir Eiropas Komisijas 2003.gada 11.decembra Rekomendācija 2003/887/EK par Eirokodeksa ieviešanu un izmantošanu būvēs un nesošajās konstrukcijās - Latvijai te nav OK </li></ul>
  11. 12. Būvizstrādājumu regula 305/2011 izvirza būvēm s eptiņas būtiskās prasības: <ul><li>mehāniskā stiprība un stabilitāte, </li></ul><ul><li>ugunsdrošība, </li></ul><ul><li>h igiēna, veselība un vide , </li></ul><ul><li>lietošanas drošība un pieejamība , </li></ul><ul><li>aizsardzība pret trok šņiem , </li></ul><ul><li>enerģijas ekonomija un siltumizolācija , </li></ul><ul><li>ilgtspējīga dabas resursu izmantošana. – Latvijai nav pieredzes un prakses par dzīves cikla analīzi ( LCA) un vides ietekmes sertifikāciju būvmateriāliem </li></ul>
  12. 13. Būvizstrādājumu regulas pamatprincipi <ul><li>7. Ilgtspējīga dabas resursu izmantošana </li></ul><ul><li>Būves jāprojektē, jābūvē un jānojauc tā, lai dabas resursi tiktu izmantoti ilgtspējīgi un jo īpaši nodrošinātu: </li></ul><ul><li>būves, tās materiālu un tās daļu atkārtotu izmantošanu vai pārstrādi pēc nojaukšanas; </li></ul><ul><li>būves izturīgumu; </li></ul><ul><li>c) videi nekaitīgu izejvielu un otrreizējo izejvielu izmantošanu būvē. </li></ul>
  13. 14. Tirgū vērtību nosaka ne īpašības vispār , bet tās kuras nosaka lietošanas vērtību – būvniecībā kritērijus celtnei nosaka celtniecības noteikumi - eirokodeksi <ul><li>Eirokodeksu sistēmas izstrādes mērķis bija uzsākt otras būtiskas </li></ul><ul><li>pamatbrīvības – brīvas pakalpojumu kustības ieviešanu </li></ul><ul><li>būvniecības jomā. </li></ul><ul><li>Eirokodeksu ieviešana ievērojami atvieglo brīvu pakalpojumu </li></ul><ul><li>kustību būvprojektēšanas, būvmateriālu pielietošanas, būvju </li></ul><ul><li>kvalitātes nodrošināšanas un resursu racionālas pielietošanas </li></ul><ul><li>Jomās. </li></ul>
  14. 15. Eirokodeksa standartu 10 saimes ar 58 dokumentiem: <ul><li>- EN 1990 – Projektēšanas pamatprincipi (1); </li></ul><ul><li>- EN 1991 saime – Iedarbes un konstrukcijām (10); </li></ul><ul><li>- EN 1992 saime – Betona konstrukcijas (4); </li></ul><ul><li>- EN 1993 saime – Tērauda konstrukcijas (20); </li></ul><ul><li>- EN 1994 saime – Kompleksās (betona-tērauda) konstrukcijas (3); </li></ul><ul><li>- EN 1995 saime – Koka konstrukcijas (3); </li></ul><ul><li>- EN 1996 saime – Mūra konstrukcijas (4); </li></ul><ul><li>- EN 1997 saime – Ģeotehniskā projektēšana (2); </li></ul><ul><li>- EN 1998 saime – Seismiskās noturības projektēšana (6); </li></ul><ul><li>- EN 1999 saime – Alumīnija konstrukcijas (5). </li></ul>
  15. 16. Būvizstrādājumu regulas pamatprincipi <ul><li>66. pants </li></ul><ul><li>Pārejas noteikumi </li></ul><ul><li>Būvizstrādājumus, kas pirms 2013. gada 1. jūlija tirgū laisti saskaņā ar Direktīvu 89/106/EEK, uzskata par atbilstīgiem šai regulai. </li></ul><ul><li>2. Ražotāji ekspluatācijas īpašību deklarāciju var sagatavot, pamatojoties uz atbilstības sertifikātu vai atbilstības deklarāciju, kas pirms 2013. gada 1. jūlija izdota saskaņā ar Direktīvu 89/106/EEK.LV 4.4.2011. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 88/31 </li></ul><ul><li>3. Eiropas tehniskā apstiprinājuma pamatnostādnes, kas publicētas pirms 2013. gada 1. jūlija saskaņā ar Direktīvas 89/106/EEK 11. pantu, var izmantot kā Eiropas novērtējuma dokumentu. </li></ul><ul><li>4. Ražotāji un importētāji Eiropas tehniskos apstiprinājumus, kas saskaņā ar Direktīvas 89/106/EEK 9. pantu izdoti līdz 2013. gada 1. jūlijam , var izmantot kā Eiropas tehnisko novērtējumu visu šo apstiprinājumu derīguma laiku. </li></ul>
  16. 17. Būvizstrādājumu regulas Nr. 305/2011 ieviešana Latvijā prasīs veikt izmaiņas sekojošos dokumentos <ul><li>1995.gada 10.augusta Būvniecības likums; </li></ul><ul><li>1996.gada 8.augusta Likums „Par atbilstības novērtēšanu”; </li></ul><ul><li>1999.gada 18.marta Patērētāju tiesību aizsardzības likums; </li></ul><ul><li>MK 2001.gada 30.aprīļa noteikumi Nr.181 „Būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas kārtība reglamentētajā sfērā”; </li></ul><ul><li>Ministru kabineta 2007.gada 3.jūlija noteikumi Nr. 457 „Noteikumi par Eiropas tehnisko apstiprinājumu”; </li></ul><ul><li>Ministru kabineta 2001.gada 31.marta noteikumi Nr.142 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 006-00” “Būtiskās prasības būvēm” . </li></ul>
  17. 18. Regulas 305/2011 būtiskākās atšķirības no Būvizstrādājumu direktīvas 8 9/106/EEK: <ul><li>- paredz 5 atbilstības novērtēšanas sistēmas līdzšinējo 6 vietā (tiek izslēgta sistēma 2); </li></ul><ul><li>- tiek vienkāršota sistēma 1+, izslēdzot būvlaukumā vai tirgū ņemtu paraugu audita testēšanu; </li></ul><ul><li>- sešu būtisko prasību vietā tiek ieviestas 7 pamatprasības – tiek ieviesta prasība par racionālu dabas resursu izmantošanu. </li></ul><ul><li>paredz divus tehnisko noteikumu veidus – harmonizētos standartus un Eiropas novērtējuma dokumentus (European assesment document – EAD, tas aizvietos ETAG); </li></ul><ul><li>- atbilstības deklarācijas vietā ražotājs (izplatītājs) sastāda veiktspējas (ekspluatācijas īpašību) deklarāciju (performance declaration), kurā cita starpā norāda būvizstrādājuma būtiskos raksturlielumus - ekspluatācijas īpašības; </li></ul><ul><li>- vienkāršotas prasības testēšanas procedūrai, tiek ieviests „tests novērotāja klātbūtnē”; </li></ul><ul><li>precizēts amatnieciski izgatavotu un individuāli izgatavotu (unikālu) būvizstrādājumu statuss; </li></ul><ul><li>- pieļauj vienkāršotu mikrouzņēmumos ražotu būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas procedūru; </li></ul><ul><li>- precizē atbilstības novērtējumu un atbilstības apliecinājumu izdošanas termiņus; </li></ul><ul><li>- inovatīvu būvizstrādājumu CE marķēšanas iespēja ar Eiropas tehnisko novērtējumu (EAD), kas nomaina Eiropas tehnisko apstiprinājumu pamatnostādnes (ETAG) un Atbilstības novērtēšanas vienotas izpratnes (CUAP) procedūru. </li></ul><ul><li>- ar saņēmēja piekrišanu pieļauj elektronisku atbilstības novērtēšanas dokumentācijas apriti, tai skaitā veiktspējas deklarācijām; </li></ul><ul><li>- nosaka ražotājam īsāku tehniskās dokumentācijas uzglabāšanas laiku (ne mazāk kā 3 gadus pēc pēdējā attiecīgā būvizstrādājuma ražošanas pārtraukšanas); </li></ul><ul><li>- pieļauj atsevišķus būvizstrādājumus klasificēt (piemēram uz ugunsreakciju) bez testēšanas vai bez atkārtotas testēšanas; </li></ul>
  18. 19. Informācija par būvindustrijas visu kategoriju produktu vides resursu patēriņu būs jāsagatavo saskaņā ar : «EN 15804 Sustainability of construction works ― Environmental product declarations ― Product category rules» This European standard provides Product Category Rules for all construction products. It provides a structure to ensure that all Environmental Product Declarations (EPD) of construction products, services and construction processes are derived, controlled and presented in a harmonised way. The EPD information is expressed in information modules, which allows easy organisation and expression of data packages throughout the life cycle of the product. The approach requires that the underlying data should be consistent, reproducible and comparable.
  19. 20. <ul><li>EN 15804 = Scope </li></ul><ul><li>This voluntary European standard provides product category rules for Type III environmental declarations for all European construction products and services. </li></ul><ul><li>The PCR: </li></ul><ul><li>defines the indicators and other parameters to be declared and the way in which they are collated and reported, </li></ul><ul><li>includes the rules for calculating the Life Cycle Assessment, Life Cycle Inventory or the information modules underlying an EPD, including the specification of the quality of the applied data, </li></ul><ul><li>describes which stages of a product’s life cycle are considered in the EPD and which processes are included in the life cycle stages, </li></ul><ul><li>defines rules for the development of scenarios, </li></ul><ul><li>includes the rules for calculating and reporting any relevant additional environmental information for a product, construction process and service where necessary, </li></ul><ul><li>defines the conditions under which construction products can be compared based on the information provided by EPD. </li></ul><ul><li>f or the EPD of services the same rules and requirements apply as for the EPD of construction products. </li></ul><ul><li>NOTE In this standard the EPD is an abbreviation for ‘environmental product declaration’, which is intended to be synonymous with the designation ‘Type III environmental declaration’. In the practice of developing Type III environmental </li></ul><ul><li>declarations, programs or their declarations are referred to by various names such as eco-profile, environmental declaration of product, environmental product declaration (EPD), or environmental profile. </li></ul>
  20. 21. ISO 15686-1, Buildings and constructed assets — Service life planning — Part 1: General principles ISO/DIS 15686-8, Buildings and constructed assets — Service life planning — Part 8: Reference service life and service-life estimation ISO 21930:2007-10, Sustainability in building construction — Environmental declaration of building products (ISO 21930:2007) ISO 14025:2006-07, Environmental labels and declarations — Type III environmental declarations — Principles and procedures (ISO 14025:2006) ISO 14040:2006-07, Environmental management — Life cycle assessment — Principles and framework (ISO 14040:2006) ISO 14044:2006-07, Environmental management — Life cycle assessment — Requirements and guidelines (ISO 14044:2006) Aktuālākie standarti ilgtspējīgas celtniecības intelektuālās bāzes izveidošanai
  21. 22. Galvenie vides ietekmes deklarācijas indikatori Vācijā
  22. 23. Produkta Vides Deklarāciju noteikumi mūra elementu produktu grupām Vācijā un Austrijā
  23. 24. Produkta Vides Deklarācijas paraugs keramikas blokiem Vācijā
  24. 25. Būvkeramikas ekosertifikāta piemērs Produkta apraksts Produkta Pielietojums Ekobilances robežas Ekobilances rezultāti
  25. 26. Būvkeramikas ekosertifikāta piemērs Produkta definīcija Bāzes izejvielas
  26. 27. Būvkeramikas ekosertifikāta piemērs Produkta izgatavošana Produkta apstrāde Izmantošanas specifika
  27. 28. Būvkeramikas ekosertifikāta piemērs Sevišķa ietekme Ekspluatācijas fāze Ekobilance
  28. 29. Būvkeramikas ekosertifikāta piemērs Ražošanas tehnoloģija Materiālu un energoresursu bilance
  29. 30. Būvkeramikas ekosertifikāta piemērs Ražošanas deklarācijas un tās pārbaudes
  30. 31. Informācijas avoti <ul><li>Noderīgu informāciju par būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas jautājumiem var iegūt: </li></ul><ul><li>1.Ekonomikas ministrijas Būvniecības departaments </li></ul><ul><li>www.em.gov.lv ; tālr. 67013035; </li></ul><ul><li>2. Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs - www.latak.lv </li></ul><ul><li>3.SIA „Latvijas Standarts” - www.lvs.lv ; </li></ul><ul><li>4. Eiropas Komisijas NANDO datu bāze – </li></ul><ul><li>http://ec.europa.eu/enterprise/nando-is/cpd </li></ul>
  1. A particular slide catching your eye?

    Clipping is a handy way to collect important slides you want to go back to later.

×