Dizstendes biblioteka seivs

bibliotēka 2001 © Māris Arbidāns VIRTUĀLI VIZUĀLI Dižstendes

b i b l i o t ē k a vēsturisks apskats Māra un Astras Arbidānu vizualizācija tekstu sagatavojis Zigurds Kalmanis un Astra Arbidāne DIŽSTENDES 1985

PRIEKŠVĒSTURE
Ieskats Stendes un Lībagu pagasta bibliotēku vēstur ē līdz
1985.GADAM
2001 © Māris Arbidāns I

Stendes muižas centrs, kur baronu fon der Brigenu dzimtas pils augšstāva telpās 2001.gadā atrodas Lībagu pagasta Dižstendes bibliotēka, vēstures dokumentos atzīmēts 1331.gadā ( Theodor Kallmeyer. Die evangelischen Kirchen und Prediger Curlands.— Riga, 1910. ). Līdz muižas nacionalizācijai 1920.gadā tas bija arī plašā Stendes novada centrs, bet līdz teritoriju apvienošanai 1979.gadā atradās Stendes pagastā. Stāstot par Dižstendes bibliotēkas veidošanos, vispirms jāmin Stendes pagasta, bet no 1979.gada Lībagu pagasta bibliotēku vēsture.
priekšvēsture 2001 © Māris Arbidāns

Senākie dažādu grāmatu uzkrājumi novadā veidojās vietējo mācītāju mītnēs un barona Brigena dzimtmuižā, kur šo ieražu pārmantoja saimes ļaudis (Pirmo latviešu valodā iznākušo žurnālu «Latviska Gadda-Grāmata» 1797.gadā pasūtījuši arī Stendes muižas vagars Juris un Ģibuļu vagars Jānis), baznīcas priekšdziedātāji, ērģelnieki un nākamie vietējo iedzīvotāju bērnu skolotāji.

priekšvēsture 2001 © Māris Arbidāns Noskaidrots, ka pirmo kori un Bibliotēkas biedrību Stendes pagastā 1872.gadā organizējis «Lauk-Dārznieku» saimnieka, Stendes pamatskolas skolotāja Ernesta dēls Irlavas skolotāju semināra absolvents (1869) Teodors Frīdenbergs (? - ap 1910). Bibliotēku Stendes I pamatskolā ap 1900.gadu, papildinot ar saviem Derīgu Grāmatu nodaļas izdevumiem, atjaunojis vēlākais skolotājs Janis Adamovičs (1858 - 1930). J.Adamoviča Stendes I pamatskola

priekšvēsture 2001 © Māris Arbidāns Jaņa Adamoviča rokraksts. Ieņēmumi un izdevumi (1910). Grāmatu iegādei 25 rubļi. Janis Adamoviča. (1928) no laikraksta “Jaunākās Ziņas” Jaņa Adamoviča kapa pieminekļa atklāšana Bungu kapsētā (1939.gada 25.jūnijā). Priekšplānā Izglītības ministrs Ludvigs Adamovičs.

priekšvēsture
Skolas bibliotēku 1922.gadā pārveidoja par Latvijas Kultūras veicināšanas biedrības Stendes nodaļas bibliotēku. Šo bibliotēku pēdējos tās pastāvēšanas gados pārzināja skolotāja Valda Elizabete Zariņa (1892 - 1982) .
Valdības 1940.gadā uzsāktā «kaitīgā» fonda iznīcināšan as rezultātā 1946.gadā bibliotēku skolā likvidēja .
2001 © Māris Arbidāns Dzīvesbiedri Valda un Pēteris Zariņi

priekšvēsture
Kad 1922.gada aprīlī Stendes muižā dibināja Valsts Stendes selekcijas staciju, iestādes pārzinis agronoms Jānis Hilarijs Lielmanis (1895 - 1970) no 1923.gada rūpējās par selekcijas stacijas Zinātniskās bibliotēkas fonda veidošanu. Līdztekus darbiniekiem nepieciešamo dažādu lauksaimniecības nozaru zinātniska rakstura grāmatu krājumam bibliotēkā komplektējās arī neliels skaits periodisko izdevumu, uzziņu krājumi, vārdnīcas.
2001 © Māris Arbidāns

priekšvēsture
Bibliotēkas trīs grāmatu skapjus 1938.gadā pirmo reizi reģistrēja un sakārtoja Valentīna Vikštreine (Steimare; 0 5.08 . 1918.) . V.Steimares ieguldījums kultūras dzīvē īpaši atzīmējams. Teātra režisore, koriste, tautas nama vadītāja...
2001 © Māris Arbidāns V.Steimare (vidū) J.Adamoviča Stendes I pamatskolas svētkos (1996)

priekšvēsture
Uzskaitot Stendes selekcijas stacijas inventāru 1946.gada 20.maij a dokumentos atzīmēts, ka bibliotēkā atrodas 1153 grāmatas par kopējo summu 7350 rubļi. Atbilstoši Nadježdas Krupskajas (1869 - 1939) ierosmei un saskaņā ar LPSR MP Galvenās literatūras un izdevniecību pārvaldes priekšnieka V.Jaunzema (?) 1947.gada 7.jūnija pavēli Nr.26, selekcijas stacijas pirmā bibliotekāre Alīna Rusmane (1905 - 1985) rūpējās par «nepareizo» grāmatu izņemšanu no bibliotēkas fonda.
2001 © Māris Arbidāns Līdz 1947.gadam iznīcināja 988 grāmatas, jo atskaišu dokumentos 1947.gada janvārī rakstīts, ka jaunorganizētajā Zinātniskajā bibliotēkā ir 165 grāmatas — galvenokārt daiļliteratūra.

priekšvēsture
Līdz ar to 1947.gadu jāuzskata par daiļliteratūras fonda veidošanas sākumu. No rajona bibliotekāru atskaišu dokumentiem zināms, ka 1954.gadā pārvietojamā bibliotēka (vēlāk grāmatu izsniegšanas punkts) ar 46 lasītājiem bijusi arī kolhozā «Padomju Arājs», ko 1963.gada sākumā pievienoja selekcijas stacijai. Bibliotēka bija Stendes strādnieku ciemata bibliotēkas nodaļa, tādēļ grāmatu fonds vēlāk nonācis tur.
2001 © Māris Arbidāns Vēl ap 1975.gadu Stendes Laucinieku gala «Mazdruviņu» bēniņos glabājās padomju ideoloģijai nepieņemamas grāmatas (Latviešu strēlnieki — dokumentu un atmiņu krājuma burtnīcas u.c.) ar Daugavpils bibliotēkas zīmogu un pazīstamā bibliogrāfa, Talsu Galvenās bibliotēkas dzejas kartotēkas veidotāja Jāņa Tāles piezīmju lapiņas, ko sirmais bibliotekārs atpazina kā dzejas kartotēkas ieceres perioda rokrakstus.

priekšvēsture
Grāmatu skaits 1952.gadā sasniedza 2660 eksemplārus, bet līdz 1957.gada 1.janvārim iespieddarb i dubultojās — 6685. Bibliotēkas lasītavā un sarkanajā stūrītī bieži notika teorētiskas pārrunas un literāri vakari, bibliotēka izdeva sienas avīzi. Sekojot LPSR Kultūras ministrijas un LPSR Glavļita (Galvenā literatūras pārvalde) pavēlēm, bibliotēkā no fonda regulāri izņemtas partijas viedokļu maiņai neatbilstošas un disidentu sarakstītas grāmatas.
2001 © Māris Arbidāns 1959.gadā izņemti izbijušo padomju valstsvīru N.Bulgaņina, V.Molotova, G.Maļenkova, L.Kaganoviča, D.Šapilova darbi (kopā 57 vienības) . 1962.gadā izņemtas P.Jahlakova, A.Groma, A.Manusēviča grāmatas, 1961.gadā bibliotekāre ziņo, ka fondā nav bijuši Petru Dimitriu un M.A.Molohova darbi, 1962.gadā izņemtas J.V.Staļina biogrāfijas, bet 1963.gadā Latvijā bēdīgi slavenā politiķa A.J.Višinska grāmatas.

priekšvēsture
1973.gad ā iespieddarbu fonds pārsniedza 29,5 tūkstošus, bet 1977.gadā jau 36559 eksemplārus. Bibliotēkai piecdesmitajos gados ierādīja trīs telpas pārbūvētajā muižas spirta dedzinātavas ēkā. No A.Rusmanes 1966.gada janvārī bibliotēkas vadību pārņēma agronome Velta Osmane (1933).
2001 © Māris Arbidāns Bibliotēka aktīvi sadarbojās ar Zinātniski tehniskās informācijas un propagandas kabinetu, bija izveidota bibliotēkas sabiedriskā padome, kurā strādāja četri selekcijas stacijas zinātniskie līdzstrādnieki. V . Osmane sagatavoja nozīmīgu selekcijas stacijas pētnieku publikāciju bibliogrāfiju, kas izmantota rakstu krājumā « Druvu briedumam » (R.: Zvaigzne, 1975. - 129 lpp.).

priekšvēsture
V eltas Osmanes atskaitēs par bibliotēkas darbu rakstīts, ka 1970.gadā Valsts Stendes selekcijas stacijas teritorijas iedzīvotājiem bijušas 58 personīgās bibliotēkas ar kopējo grāmatu skaitu 21939 eksemplāri. V.Osmane strādāja bibliotēkā līdz 1974.gada m.
2001 © Māris Arbidāns Stendes muižas spirta brūzis, kur līdz 1985.gadam atradās Zinātniskā bibliotēka un selekcijas stacijas propagandas kabinets

priekšvēsture
1974.gada janvār ī b ibliotēkas vadību uzņēmās a gronome Dzidra Metuzāle (1938 ), strādājot līdz 1980.gadam.
Tolaik Kurzemes zonas Zinātniskās bibliotēkas bija Ventspils Zinātniskās bibliotēkas metodiskajā uzraudzībā.
Lasītāji aktīvi izmantoja starpbibliotēku abonementa (SBA) pakalpojumus (1978.gadā pasūtītas 99 grāmatas).
2001 © Māris Arbidāns Bibliotekāre Dzidra Metuzāle (pirmā no kreisās puses)

Nākamā Zinātniskās bibliotēkas vadītāja bija Regīna Kalēja (1947), strādājot šo darbu līdz 1994.gada jūlijam.
Viena no galvenajām bibliotekārā darba propagandas formām — jaunākās literatūras izstādes.
1994.gadā iepirktas 504 grāmatas, ienākuši 1024 žurnāli un 8 nosaukumu avīzes.
Bibliotēkā 346 lasītāji, kuriem pieejamas 47430 grāmatas.

priekšvēsture
Partijas pirmorganizācijas uzraudzībā bibliotēka sadarbojās ar Stendes selekcijas stacijas algotajiem kultūras darba organizatoriem, organizējot tikšanās vakarus ar rakstniekiem, dzejniekiem un pazīstamiem kultūras darbiniekiem vietējā kluba telpās.
2001 © Māris Arbidāns Valsts Stendes selekcijas un izmēģinājumu stacijas administratīvā ēka ar ieeju klubā

priekšvēsture
Selekcijas stacijā viesoj ušies:
Arvīds Skalbe, Andris Jakubāns, Jezups L aganovskis , Imants Ziedonis, Ārija Elksne, Uldis Brauns, Miķelis Fišers un Elza Radziņa , Dzintra Žuravska, Valdis Rūja, Arvīds Žilinskis, Vera Davidone , Skaidrīt e Kaldup e, Jāni s Rokpelni s , Dzidr a Rinkul e -Zemzar e, Velt a Skursten e , Ziedoni s Purv s, Valdemārs Ancītis, Aleksandrs Pelēcis, Guna Eglīte, Lucija Ķuzāne, Knuts Skujenieks un citi.

Zinātniskās bibliotēkas grāmatu fondu 1984.gada beigās pārdalīja, nododot daiļliteratūras krājumu no jauna organizētajai Lībagu pagasta Dižstendes bibliotēkai.

VĒSTURES APSKATS
Lībagu pagasta
Dižstendes bibliotēk a līdz
2001.GADAM
2001 © Māris Arbidāns II

Dižstendes bibliotēka dibināta 1985.gada janvārī . Par jaunās bibliotēkas pirmo vadītāju sāka strādāt Gunta Purviņa (1966), organizējot grāmatu pārreģistrāciju un pārvietošanu divās muižas centra ēkas ziemeļu spārna telpās. Gunta Purviņa strādāja bibliotēkā no 1985. 0 2.01. līdz 1987.30.01.
Strādājot pusi slodzes, no 1987. 0 2.03. līdz 1987.12.06. lasītājus apkalpoja Gaļina Apše .
vēstures apskats 2001 © Māris Arbidāns Bibliotekāre G.Purviņa

vēstures apskats
Nākamā bibliotēkas vadītāja no 1987.15.06 līdz 1992 . gadam bija Mārīte Pavloviča (1955), no 1992.19.02. līdz 1993.30.09. strādāja Olafs Liepiņš (1965) — aktīvs atjaunotās Latvijas Bibliotekāru biedrības valdes loceklis.
Guntas Purviņas un Mārītes Pavlovičas vadības laikā bibliotēka juridiski pakļāvās Talsu rajona Centrālajai bibliotēkai .

vēstures apskats
Dižstendes bibliotēka uzsāka darbību ar 2404 reģistrētiem iespieddarbiem. No tām 40 grāmat as bija krievu, 6 citās svešvalodās, pirmsskolas vecuma bērniem 227 bilžu grāmatas.
Līdz 1991.gada 1.janvārim fondā reģistrēti 12838 iespieddarbi. Tai skaitā 7100 daiļliteratūras izdevumu, 1184 pirmsskolas vecuma bērnu izdevumi, bet 3265 brošūras un žurnāli. Krievu valodā jau bija 1945 izdevumi, bet citās svešvalodās 160.

vēstures apskats
N o 1993.gada augusta Dižstendes bibliotēku vada Māris Arbidāns (1957). Latvijas brīvvalsts atjaunošanas periodā bibliotēka pārriet Lībagu pagasta pakļautībā (1992) un notiek nopietna fondu pārskatīšana, kas izdarīta bez īpašiem valdības iestāžu rakstiskiem rīkojumiem, tādēļ 1993.gada janvārī fondā reģistrēti 10992 iespieddarbi .
2001 © Māris Arbidāns No fonda izņemta padomjlaikos centralizēti, vairākos eksemplāros piegādātā komunistiskās propagandas literatūra. Šo grāmatu un brošūru vākus retu reizi atvēra vien obligāto politpulciņu klausītāji. Pārskatot fondu, bibliotēkā saglabāja vēsturiski interesantāko propagandas literatūras daļu. Bibliotekārs Māris Arbidāns (1996) D.Kārkluvalka foto

vēstures apskats 2001 © Māris Arbidāns Bibliotēkas telpu katastrofālais stāvoklis 1993.gada rudenī, atslēdzot elektrisko katlu māju , spieda meklēt izeju fonda glābšanai, tādēļ Māris Arbidāns pārvietoja bibliotēku uz savas dzīvesvietas palīgtelpām senās 15.gadsimta Stendes pils — «Bruņinieku» ēkas apakšstāvā, kur 1993./94.gada ziemā arī apkalpoja bibliotēkas lietotājus.

vēstures apskats
Pēc Valsts Stendes selekcijas stacijas direktora G.Berķa lūguma M.Arbidāns daļēji uzņēmās Zinātniskās bibliotēkas vadību. Veidojās perspektīva sadarbība. 1994.gadā Dižstendes bibliotēkai piedāvāja telpas Stendes muižas centra ēkā.
2001 © Māris Arbidāns Lībagu pagasta Dižstendes un Valsts Stendes selekcijas stacijas Zinātniskā bibliotēka Stendes muižas ēka (1996) M.Arbidāna rosināts, Zinātnes daļas vadītājs Miervaldis Krotovs piekrita šeit izvietot arī Zinātniskās bibliotēkas grāmatu fondu, organizējot plašu iespieddarbu atlasi un to apstrādi.

vēstures apskats
Ar Valsts Stendes selekcijas stacijas vadības atbalstu bibliotēka 1994.gada beigās ieguva pirmo datoraprīkojumu un kopētāju , 1994.gada Ziemassvētkos uzsāk a informatīvā izdevuma « Dižstendes Vietvēstis » veidošan u , kas nākamajā gadā pār tapa par kultūrizdevumu « Skrīnis ».
2001 © Māris Arbidāns Kultūrizdevums “Skrīnis”. ( Redaktors, salicējs, mākslinieks - M.Arbidāns) “ Skrīņa” veidošanā iesaistās novadpētnieks Z.Kalmanis un topošā žurnāliste I.Strazdiņa. Rakstīt neatsakās arī vietējie speciālisti I.Priekule, S.Maļecka, S.Zute, I.Vasiļevska u.c.

vēstures apskats
Bibliotēkas «Skrīņa» projekts 1997.gada oktobrī saņēma Sorosa fonda - Latvija atbalstu, iegūstot grantu — Ls 2000 datoraprīkojuma iegādei. Tehnika deva iespēju īstenot interesantus projektus: Lībagu pagasta kalendārs , sākumskolas bērnu jaunrades izdevums ” Mans dzejolis ”, novada skolu vēstures apceres grāmata “ Ar ceļamaizes riecienu plaukstās ” u.d.c.

vēstures apskats 2001 © Māris Arbidāns

vēstures apskats
B ibliotēkas «Skrīņa» projekts sagatavoja un pavairoja LNB Rakstu XX sējumu, attīstījās radoša sadarbība ar Zentenes pagastu, Talsu Galveno bibliotēku , Talsu pilsētas un novada skolām .
Latvijas Nacionālās bibliotēkas kopkatalogā reģistrēti vairāk kā 30 projekta izdevumi.

vēstures apskats
1995.gad a novembrī, atzīmējot Stendes selekcijas stacijas dibinātāja , lauksaimniecības zinātnieka Jā ņa Lielma ņa simtgadi, iekārtoja piemiņas istabu ar pastāvīgu vēstures ekspozīciju un uzstādīja būvinženiera Jura Jansona projektētu, tēlnieka Jāņa Nagliņa kaltu piemiņas zīmi .
2001 © Māris Arbidāns Lai pēc iespējas dziļāk apzinātu sava novada vēsturi , «Skrīnis» organizēja konkursu s «Prātnieks» un «Prātvēders» . R ezultātā bibliotēka ieguva jaunus materiālus . Ī paši uzteicams bija konkursantes Lienes Klupšas darbs .

vēstures apskats
17.novembrī izveidoja Dižstendes bibliotēka s padomi 7 cilvēku sastāvā.
Notika 16 aptaujas, audiokasetēs ierakstīja bijušo un tagadējo pagasta iedzīvotāju intervijas un atmiņu stāstījumus.
Bibliotēku apmeklēja Latvijas ministru prezidents Māris Gailis , Latvijas zemkopības ministrs Ārijs Ūdris , LLMZA prezidents prof. V.Strīķis u.c.
2001 © Māris Arbidāns Pirmo reizi 1995.gadā izdots pagasta kalendārs un Kalendārs Lībagu pagasta bērniem. Saruna ar Bonnas universitātes prof. Austri Grasi

vēstures apskats
1995.gada decembrī: Dižstendes bibliotēkai– desmit gad u un vietvēstīm «Skrīnis» gada jubileja .
2001 © Māris Arbidāns 1. Dižstendes bibliotēkas vadītājs M.Arbidāns 2. Pagasta grāmatvede D.Zute, bibliotekāre Dz.Ūdre, O.Liepiņš un A.Arhipova (Talsu GB) Pie svētku galda priekšplānā – Talsu bērnu bibliotēkas vadītāja I.Jaunbērziņa

vēstures apskats
1996.gadā b ibliotēkā iekārtoja nelielu lasītavu un tematisku izstāžu telpu, uzsākot regulāru sadarbību ar Talsu Novada muzeju.

vēstures apskats
1996.gada 3.augustā bibliotēkas darbinieki piedalījās J.Adamoviča Stendes I pamatskolas 175 gadu atceres svētku organizēšanā.
14.septembrī – konkursa “Sakoptākais Latvijas pagasts” Kurzemes zonas norisēs, kur Lībagu pagasts ieguva Kurzemes sakoptākā pagasta laurus.
2001 © Māris Arbidāns No kreisās: M.Arbidāns un pagasta priekšsēdis M.Ārbergs sarunā ar “Kurzemes Ekspreša” žurnālisti S.Dieziņu

vēstures apskats
Valsts Stendes selekcijas stacija Zinātniskajā bibliotēkā pieņēma darbā bibliotekāri Dzintru Ūdri un Zigurdu Kalmani , kurš veiks novadpētniecisko darbu.
Pēc Dižstendes bibliotēkas padomes ierosinājuma bibliotēka atteicās no centralizētas fondu komplektēšanas.
Noslēgts pagaidu sadarbības līgums ar Dundagas pašvaldību.
2001 © Māris Arbidāns Saruna ar Dundagas pašvaldības darbiniekiem. Centrā Gunārs Laicāns Z.Kalmanis vada ekskursiju

vēstures apskats
Par Dižstendes bibliotēkas aktivitātēm interesējās Talsu Vēstu , Kurzemes Ekspreša , Neatkarīgās Rīta Avīzes žurnālisti. Portretinterviju ierakstīja “Brīvās Eiropas” korespondents Latvijā Māris Čaklais.
2001 © Māris Arbidāns Ar Stendes selekcijas stacijas gādību bibliotēkā jaudīgāka datortehnika, jauns skeneris un drukas iekārta. Tautas nama vadītāja Eva Kārkliņa (Zīlniece) un M.Arbidāns

vēstures apskats
1996.gada 17.decembr ī – Ziemassvētku instalācij u izstāde « Velc, vilciņi, raudādams, kam apēdi kumeliņu », un Viestura Granta grafiskie darbi – « Kaprīzes » .

vēstures apskats
1997.gadā bibliotēka iesaistās arī politiskajās aktivitātēs. M.Arbidāns piekrīt kandidēt no vēlēšanu apvienības Izglītība, Kultūra, Zinātne .Vēlēšanās no šī saraksta par deputāti kļūst Lībagu tautas nama vadītāja Eva Zīlniece.
2001 © Māris Arbidāns 1. Stendes selekcijas stacijas direktors M.Krotovs un juriste I.Vasiļevska 2. M.Arbidāns, J.Pallo un E.Zīlniece (Kārkliņa) vēlēšanu laikā

vēstures apskats
Turpinot pilnveidot un attīstīt jaunās darbības formas, 1997.gadā bibliotēka iesaistījās Eiropas kultūras mantojuma dienu organizēšanā, saņemot Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas pateicības rakstu.
Bibliotēkas vadītājs pirmo reizi bibliotēkas pastāvēšanas vēsturē (ieskaitot pirmvēstures periodu) piedalījās nopietnā kultūras un sporta darbinieku seminārā — mācībās ārzemēs , Dānijā , Roskildē.
2001 © Māris Arbidāns M.Arbidāns, Pastedes tautas nama vadītāja Jolanta Ozola Dānijas karaļa pils pagalmā

vēstures apskats 2001 © Māris Arbidāns Lībagu pagasta padome atvēl līdzekļus datortehnikas iegādei. Bibliotēkā datorizē lietotāju un grāmatu reģistrāciju. Apstiprina maksas pakalpojumu sniegšanas noteikumus. 1. Delegātu grupa 2. Mācību process 3. Talsu hokeja kluba vadītājs I.Ziediņš un bibliotekārs M.Arbidāns Roskildē

vēstures apskats
1997.gada 23.augustā – J.Jaunsudrabiņa 120.gadu svinības Neretā. Bibliotēkas projekts “Skrīnis” sagatavojis rakstnieka jubilejai veltītu izdevumu Balta ir dvēseles krāsa ...
Septembrī Dzejas dienas, piedalās dzejnieki Dz.Žuravska, M.Zariņa, M.Laukmane, Z.Kalmanis.
2001 © Māris Arbidāns 24.septembrī Rīgā, Arhitektu namā, bibliotēkas vadītājs piedalās Sorosa Fonda - Latvija rīkotajās sarunās “Bibliotēku attīstības perspektīvas Latvijā” Literatūrzinātnieks I.Bērsons, bibliotekāri M.Laukmane, M.Arbidāns un rakstniece L.Ķuzāne Prof. Džons Skots (Japāna) un dzejniece Monika Zariņa (no labās) pēc viesošanās bibliotēkā (30.07.)

vēstures apskats
Bibliotēk as netradicionālās darba formas rosināja sasaukt Dižstendē Talsu novada pašvaldību vadītāju, kultūras darbinieku un bibliotekāru sanāksmi «Kultūrpolitika, kultūrvide, kultūrprocesi», kas ar Latvijas Kultūras ministrijas un Talsu rajona vadības līdzdalību notika 1997.gada 27.novembrī.
2001 © Māris Arbidāns B ibliotekāri paaugstināja kvalifikāciju LU Filoloģijas fakultātes Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes nodaļas Bibliotēku darbinieku tālākizglītības centrā. Latvijas kultūras ministrijas pārstāvji J.Turlajs, A.Jansone, Talsu kultūras nodaļas vadītāja Dz.Eglīte un rajona pašvaldību vadītāji

vēstures apskats
1998.gadā Lībagu pagasta padome apstiprina papildus darbinieka štata vietu un bibliotēkā sāk strādāt Dzidra Metuzāle .
Februārī savu apaļo — 50 gadu jubileju svin novadpētnieks Zigurds Kalmanis.
2001 © Māris Arbidāns 1. Bibliotekāre Dz.Metuzāle 2. Jubilāru sveic Lībagu pagasta padomes priekšsēdētājs Māris Ārbergs

vēstures apskats
Lībagu pagasta padomes finansiāli atbalstīti, bibliotēkas darbinieki rīko ekspedīcijas par Kurzemes muižām, vācot materiālus Z.Kalmaņa vērienīgi iecerētajai grāmatai par Stendes muižas vēsturi.
20.augustā Dižstendes bibliotēkā pagasta kultūras un sporta komitejas sēde, kurā pārrunā bibliotēkas kā informācijas centra tālāko darbību.
2001 © Māris Arbidāns Deputāti (no kreisās) V.Damškalns, E.Zīlniece (Kārkliņa) M.Muižnieks un Lībagu pagasta padomes priekšsēdētājs M.Ārbergs

vēstures apskats 2001 © Māris Arbidāns Bibliotēka iegūst Cēres pagasta hronikas kopiju un citus vēstures materiālus. 1998.gadā apsekotās Pelču, Kabiles un Cēres muižu pilis

vēstures apskats
Zentenē bibliotēkai jauni sadarbības partneri – novadpētnieks E.Šmelte un skolotāja M.Šmelte, Kandavā – rakstniece E.Eglāja (Hofmane).
2001 © Māris Arbidāns 1. E.Šmeltes grāmatas atvēršanas svētkos “Sniedzēs” 2. Mārīte un Elmārs Šmeltes Zentenes skolas muzejā 3. Zentenes muižas pils

vēstures apskats
1999.gada 20.aprīlī Dižstendes bibliotekāri piedalās Latvijas pagastu bibliotekāru II kongresā Jūrmalā, Marienbādē.
30.jūnijā bibliotēka iesaistās radio raidījuma “ Tēvu laipa šaizemē ” veidošanā.
2001 © Māris Arbidāns Veicot saimniecisko darbību, bibliotēka nopelna Ls 700, kas sarežģī pagasta grāmatvedības darbu.
Kongresa prezidijs
2. Sēžu zālē priekšplānā Lauku Avīzes korespondente D.Terzena, M.Arbidāns un Dz.Ūdre

vēstures apskats
1999.gadā bibliotēka līdzdarboj a s LLU Fundamentālās bibliotēkas jubilejas konferencē Jelgavā, piedalās LLU grāmatu atvēršanas svētkos un Rīgas Latviešu biedrības konferencē par nacionālo identitāti .
Turpinās informācijas apmaiņa ar Latviešu sabiedrisko centru (Vilis Miķelsons) un Latviešu preses biedrību Kalamazū (Ilze Šīmane).
2001 © Māris Arbidāns Darbību pārtrauc kultūrizdevums “Skrīnis”.

vēstures apskats
2000.gada 10. maijā Valsts Stendes selekcijas stacijas direktors Miervaldis Krotovs pēc bibliotēkas pieteikuma saņēma Latvijas Kultūras ministrijas Bibliotekāro prēmiju par aktivitātēm Lībagu pagasta bibliotēku saglabāšanā .
Arhitekta L.Šmita darbnīcas studenti projektēja nākotnes bibliotēkas telpu variantus Dižstendes muižā.
2001 © Māris Arbidāns Bibliotēkas darbinieki iestājās Latvijas Bibliotekāru biedrībā. Miervaldis Krotovs Studenti aizstāv Dižstendes bibliotēkas projektus plenēra izstādē Mazirbes skolā

vēstures apskats
No 2000.gada 29.04. – 12.05. Lībagu pagasta bibliotēku darbinieki Māris Arbidāns un Zigurds Kalmanis ar pagasta padomes un Stendes SS finansējumu piedalījās Bibliotekāru biedrības organizētā starptautiskā pieredzes braucienā uz Florences, Vatikāna un Vīnes bibliotēkām Itālijā un Austrijā.
2001 © Māris Arbidāns Brauciena iespaidi atspoguļoti plašā Z.Kalmaņa publikācijā laikrakstā “Talsu Vēstis” – Ērkšķis no Itālijas un tikšanās pēcpusdienā ar Lībagu sākumskolas darbiniekiem. Rets Dziesmu grāmatas rokraksts Florences bibliotēkā

vēstures apskats 2001 © Māris Arbidāns Vatikāna bibliotēkas greznā zāle ar slēgtajiem grāmatskapjiem un koka iespiedmašīnu. Vīnes bibliotēkas direktors, kurš studējis Krievijā, stāsta par reto grāmatu fondu. Bibliotekāri pie rakstnieka Aksela Muntes villas “San-Mikela” Kapri salā

vēstures apskats
19.maijā bibliotēkā viesojas somu vēsturnieks Jauko Talonens, bet jūlijā rīkojam kopīgu novada bibliotekāru izbraukumu uz Limbažiem un Bārdu ”Rumbiņiem” Pociemā.
2001 © Māris Arbidāns Par pagasta budžeta līdzekļiem bibliotēkai iegādāts firmas SELEX kopētājs. Pie piemiņas akmens Rumbiņos un par iecerēm stāsta Limbažu Galvenās bibliotēkas direktore Dzintra Justa

vēstures apskats
Bibliotēka sadarbojas ar Daini Draviņu izdevniecības Jumava izdotās novadnieka Kārļa Draviņa grāmatas “Kurzemē aizgājušos laikos” atvēršanas svētkos Talsos un Stendē.
Novembrī piedalās Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas Bibliotekāru biedrības Rīgā, Latviešu biedrībā rīkotajā starptautiskā konferencē “Latviešu grāmata un bibliotēka”.
2001 © Māris Arbidāns 2000.gada 21.februārī dibinās sabiedriskā organizācija «Aleksandra Pelēča lasītava», kas sadarbojas ar Dižstendes bibliotēku pasākumu organizēšanā un kultūrizdevumu veidošanā.

vēstures apskats
Dižstendes bibliotēka savā pastāvēšanas laikā vienmēr uzņēmusi ekskursantu grupas, iekārtojusi izstādes, aktīvi vākusi novadpētniecības materiālus, sagatavojot nozīmīgas vēstures materiālu publikācijas. I zdevumu sagatavošanā un fondu papildināšanā sadarbojusies ar novada pašvaldībām, bibliotēkām, skolām, sabiedriskām organizācijām un privātpersonām Latvijā un ārvalstīs.
2001 © Māris Arbidāns Laika posmā no 1996. līdz 2001.gadam bibliotēkas darbība 152 reizes minēta dažādos izdevumos, periodikā publicētos rakstos, radioraidījumos un televīzijas sižetos. Tīlingu dzimtas pēcteči un Stendes draudzes vadība ekskursijā Stendes muižā Stendes 250 gadu jubilejas svētkos (15.09.2001.)

vēstures apskats
Bibliotēkas turpmāko gadu darbība , tāpat kā visur Latvijā , neapšaubāmi atkarīga gan no Latvijas valsts kultūrpolitikas, gan pašvaldības atbalsta, gan bibliotēkas darbinieku ikdienas aktivitātēm.

2001 © Māris Arbidāns 2001 © Māris Arbidāns VĒSTURES APSKATS Lībagu pagasta Dižstendes bibliotēk a no 2002. - 2010. GADAM III

2002. gadā mainās Stendes muižas īpašnieki, līdz ar ko aktualizējas arī bibliotēkas īrēto telpu problēmas. Šis brīdis uzskatāms par sākumu daudzām un dažādām idejām par jaunām, labākām telpām.
2001 © Māris Arbidāns Sākas sadarbība ar Juri Jansonu, kas apsaimnieko Talsu mācītājmuižu un rūpējas par Talsu mācītāja, Bēthovena drauga Kārļa Ferdinanda Amendas piemiņas saglabāšanu. Rezultātā top grāmata “Tu nāc man tūkstoškārt prātā”, kurai vēlāk tapa arī uzmetums izdevumam vācu valodā, kas gan netika pabeigts un dienasgaismu ieraudzīja vien trijos eksemplāros.

2002. gada augustā darbu bibliotēkā pagaidām uz nepilnu slodzi sāk Astra Drātniece (vēlāk Arbidāne).
2004. gadā notiek intensīvs darbs pie Zigurda Kalmaņa grāmatas “Dzimtas nams”. Gada nogalē grāmata beidzot ieraudzīja dienas gaismu ar plašiem atvēršanas svētkiem Dižstendes kultūras namā.

2004. Gada 7. februārī “Talsu Vēstīs” parādās liels dzejnieces Maijas Laukmanes raksts par Māri Arbidānu “Dzīvot pašam ar savu laiku”, kur īsumā ir apskatīta ilggadīgā bibliotēkas vadītāja un kultūras darbinieka dzīve un iemesli, kā viņš nonāca pie biedrības “Aleksandra Pelēča lasītava” idejas. Kas ir bijis pirms tās, un kā vispār radās doma par grāmatu izdošanu nelielā eksemplāru skaitā.

2004. gads iezīmīgs arī ar to, ka bibliotēkas telpu stāvoklis kļūst arvien katastrofālāks. Pastāvīgi noplūstošie griesti apdraud izstādītos mākslas darbus, tāpēc darbinieki ir spiesti pārtraukt sadarbību ar Talsu novada muzeju
Stendes selekcijas stacijas Zinātniskā bibliotēka, kas līdz šim strādāja blakus telpās, tagad maina savu atrašanās vietu un pārceļas uz Zinātnes ēku Talsu-Stendes šosejas malā.

2005. gads sākas ar jaunu informācijas tehnoloģiju ieviešanu bibliotēkā. Saistībā ar valsts “Gaismas tīkla” projektu, izveidots interneta pieslēgums un piešķirts viens dators. Kopā ar to, ko lieto bibliotēkas darbinieki, tagad datori ir divi. Līdz ar lietotājiem pieejamo datoru un internetu krietni aug arī jauniešu interese par bibliotēku.
2001 © Māris Arbidāns Dižstendes bibliotēkas datorstūrītis, kamēr tajā nebija vairāk par diviem datoriem

Astra Drātniece (vēlāk Arbidāne) 2005. gada sākumā uzsāk darbu kā Dižstendes bibliotēkas vadītāja.
Gada lielākais notikums bija 2005. gada 10. decembrī kopīgi rīkotais Talsu rajona mazais kultūrforums „Ideja laikā un telpā”, kas vienlaicīgi bija Dižstendes bibliotēkas divdesmit gadu jubileja un biedrības „Aleksandra Pelēča lasītavas” piecgade. Viss notika Talsu kultūras namā. Piedalījās arī Valsts Stendes selekcijas stacija un Talsu rajona izglītības pārvalde.
Šo pasākumu ilgi pirms un pēc tam dažādos rakstos atspoguļoja arī laikraksts „Talsu Vēstis”.

Pateicībā par savu ekslibru grāmatu, kas tapa sadarbojoties Dižstendes bibliotēkai un biedrībai “Aleksandra Pelēča lasītava”, Jēkabpils māksliniece Aina Karlsone Dižstendes bibliotēkai darināja vairākus logo paraugus, no kuriem tika izvēlēts piemērotākais, kas ir spēkā arī šobrīd .

2006. gads iesākās labi – bibliotēka pēc “Gaismas tīkla” projekta saņēma vēl vienu datoru, kas nu jau bija domāts darbinieku vajadzībām.
Taču gada turpinājums iegājis vēsturē ar savām daudzajām problēmām. Caurais ēkas jumts tecēja pie katra lietus, un rudenī, kad īpašnieki izlēma jumtu nomainīt, un uz mēnesi noplēsa pavisam, lasītāju apkalpošanas telpas griesti gandrīz iebruka.
Pamazām sākas dokumentu meklēšana un kārtošana bibliotēkas akreditācijai, kas paredzēta nākamajā gadā.

2007. gada sākumā beidzot dienasgaismu ieraudzīja Zigurda Kalmaņa izlolotais un Tīca Dzintarkalna pagājušā gadsimta sākumā sarakstītais darbs „Notikumi un ainas no Talsu un apkārtnes dzīves”. Atvēršanas svētki notika 5.februārī Talsu novada muzejā.
Pamazām izkristalizējas bibliotēkas telpu problēmas risinājums – iespējamā pārvākšanās vieta ir telpas Brūžu ēkā turpat Dižstendē. Tikai līdzekļu trūkuma dēļ sākt tajās nepieciešamo remontu vēl nav iespējams.
2007.gada 4. oktobrī pēc ilgstošas slimības mūžībā aiziet Dižstendes bibliotēkas un “Aleksandra Pelēča lasītavas” ilggadīgais vadītājs Māris Arbidāns.
2007.gada 17. oktobrī notiek bibliotēkas akreditācija.

Ar 2007. gada 26. novembri darbu Dižstendes bibliotēkā uz pusslodzi sāk Vineta Poriete (vēlāk Ziemiņa).
Decembra sākumā sākas kursi, kurus bibliotekāriem finansējuši Bils un Melinda Geitsi – sākumā E-paraksta izmantošana.
2001 © Māris Arbidāns Talsu galvenās bibliotēkas vadītāja Vija Nagle, metodiķe Biruta Lorence, Astra Arbidāne un akreditācijas komisija

2008. gadā notiek daudzas un dažādas pārmaiņas. Bibliotēkā ienāk vēl četri ar “Gaismas tīkla” projektu saistīti datori, kas krietni palielina apmeklētāju skaitu.
Turpinās bibliotēkas darbinieču apmeklētie kursi, kuru aptverto tēmu loks ir visai plašs – sākot no datorlietošanas iemaņu uzlabošanas, līdz pat darbam ar lietotājiem un to psiholoģiskajām īpatnībām.
Parādās pirmās ekonomiskās krīzes pazīmes, bet par spīti tam pagastā tapušais projekts bibliotēkas jauno telpu remontam ir guvis atbalstu, un pārcelšanās uz tām jau ir tuvākās nākotnes jautājums.
Pašās gada beigās atkal mainās darbinieku sastāvs – Vinetas Ziemiņas vietā uz laiku sāk strādāt Ruta Stārostniece.

2009. ir krīzes gads. Naudas tik tikko pietiek bibliotēkas darbības nodrošināšanai, bet par spīti tam jaunās telpas tika izremontētas un augusta vidū arī sākās pārcelšanās uz tām. Liela pateicība par izurību jāizsaka Rutai Stārostniecei, Lībagu pagasta šoferītim Mārim Niedrājam un Zigurdam Kalmanim, bez kuru palīdzības pārvākšanās nebūtu bijusi iespējama.
Parādās tā saucamie “simtlatnieki” – 100 latu stipendijas saņēmēji, no kuriem viens rudenī sāk darbu arī Dižstendes bibliotēkā, piepalīdzot pie sīkiem saimniecības darbiem, kas nepieciešami iekārtošanās periodā.

pielikums
Pamatdokumenti:

21.02.1995.
Lībagu pagasta Dižstendes bibliotēkas Izmantošanas noteikumi
01.09.1999.
Valsts Stendes selekcijas stacijas un Lībagu pagasta padomes sadarbības līgums
22.09.1999.
Talsu rajona Lībagu pagasta Dižstendes bibliotēkas nolikums
28.10.1997. (Nr.71)
Lībagu pagasta padomes lēmumi par maksas pakalpojumu tarifiem
26.04.2000. (Nr.5)
Lībagu pagasta padomes lēmumi par maksas pakalpojumu tarifiem

22.01.2004.
Bibliotēkas reģistrācijas apliecība Nr. 629
12.12.2007.
Bibliotēkas akreditācijas apliecība Nr. 222
17.12.2009.
Dižstendes bibliotēkas nolikums
17.12.2009.
Talsu novada pašvaldības bibliotēku lietošanas noteikumi
17.12.2009. (Nr. 561)
Maksas pakalpojumu izcenojumi Talsu novada bibliotēkās
17.12.2009.
Interneta izmantošanas noteikumi Talsu novada bibliotēkās

pielikums
Nozīmīgāko Dižstendes bibliotēkas vēstures notikumu hronoloģija

1797.gads — latviešu valodā iznākušo žurnālu pasūta pirmie novadā rakstu avotos minētie lasītpratēji latvieši — Stendes muižas vagars Juris un Ģibuļu vagars Jānis.
1872.gads — Stendes pagasta Bibliotēkas biedrību organizē Stendes I pamatskolas skolotājs Teodors Frīdenbergs.
1900.gads — bibliotēku pamatskolā atjauno skolotājs Janis Adamovičs.
1922.gads — pamatskolas bibliotēku pārveido par Latvijas Kultūras veicināšanas biedrības Stendes nodaļas bibliotēku.
1923.gads — selekcijas stacijas pārzinis agronoms Jānis Lielmanis Valsts Stendes selekcijas stacijā uzsāk Zinātniskās bibliotēkas fonda komplektēšanu.

pielikums
1938.gads — pirmo Zinātniskās bibliotēkas triju grāmatu skapju krājuma uzskaiti un reģistrāciju izdara Valentīna Vikštreine (Steimare).
1946.gada 20.maijs — Valsts Stendes selekcijas stacijas Zinātnisko bibliotēku pārņem padomju varas norīkoti ierēdņi.
1947.gada 1.janvāris — pārorganizējot Zinātnisko bibliotēku, iznīcinātas 988 grāmatas (pirmā bibliotekāre Alīna Rusmane reģistrējusi b-kā tikai 165 fonda vienības).
1966.gada janvāris — Zinātniskajā bibliotēkā sāk strādāt pirmā vadītāja ar augstāko agronomisko izglītību Velta Osmane.
1974.gada janvāris — bibliotēkā sāk strādāt Dzidra Metuzāle.
1980.gads — bibliotēkā sāk strādāt Regīna Kalēja.
1984.gads — Zinātniskās bibliotēkas fondu pārdala un nodod Talsu rajona Galvenās bibliotēkas pārziņā.

pielikums
1985.gada janvāris — divās Stendes muižas pils centra ēkas ziemeļu spārna telpās izveidota Lībagu ciema Dižstendes bibliotēka, kuras vadību uzņemas pirmā bibliotekāre ar bibliotekāro izglītību Gunta Purviņa.
1987.gada jūnijs — bibliotēkā sāk strādāt Mārīte Pavloviča.
1992.gada februāris — bibliotēkā sāk strādāt Olafs Liepiņš, notiek fonda pārskatīšana.
1993.gada augusts — bibliotēkā sāk strādāt Māris Arbidāns.
1993.gada oktobris — bibliotēku telpu avārijas situācijas dēļ pārvieto uz seno muižas pils ēku «Bruņinieki».
1994.gada augusts — bibliotēku pārvieto uz Stendes muižas centra ēkas 2 stāva telpām blakus Valsts Stendes SS Zinātniskajai bibliotēkai.
1994.gada decembris — bibliotēka iegūst pirmo datoraprīkojumu, sāk iznākt «Dižstendes Vietvēstis».

pielikums
1995.gada 21.februāris — Lībagu pagasta padome apstiprina bibliotēkas i zmantošanas noteikumus.
1995.gada 17.novembris — izveidota Dižstendes bibliotēkas padome 7 cilvēku sastāvā.
1995.gada 30.novembris — iekārt ot a piemiņas istaba ar pastāvīgu vēstures ekspozīciju Stendes selekcijas stacijas dibinātājam, lauksaimniecības zinātniekam Jānim Lielmanim un uzstādīta būvinženiera Jura Jansona projektēt a , tēlnieka Jāņa Nagliņa kalta piemiņas zīme.
1995.gada decembris — Dižstendes bibliotēka atzīmē desmit gadu un «Skrī ņa » gada jubileju.

pielikums
1996.gada februāris — iznāk ikmēneša kultūrizdevums «Skrīnis».
1996.gads — bibliotēka atsakās no Galvenās bibliotēkas pakalpojumiem, uzsākot patstāvīgu fonda komplektēšanu.
1997.gada 27.novembris — notiek novadam nozīmīga sanāksme «Kultūrpolitika, kultūrvids, kultūrprocesi».
1997.gada oktobris — bibliotēkas «Skrīņa» projekts iegūst Sorosa fonda-Latvija grantu.
1998.gada rudens — bibliotēkā iznāk Latvijas Nacionālās bibliotēkas Rakstu XX laidiens, bet ar 26.laidienu pārstāj iznākt kultūrizdevums «Skrīnis».

pielikums
1999.gada 20.aprīlis — Dižstendes bibliotekāri piedalās Latvijas pagastu bibliotekāru II kongresā Jūrmalā, Marienbādē.
1999.gada 1.septembris — Lībagu pagasta padome un Valsts Stendes selekcijas stacijas Zinātnes padome paraksta Bibliotekārās sadarbības līgumu.
1999.gada 22.septembris — pagasta padome akceptē Dižstendes bibliotēkas Nolikumu.
2000.gada 21.februāris — Valsts Uzņēmumu reģistrs reģistrē bibliotēkas darbības rezultātā izveidoto sabiedrisko organizāciju «Aleksandra Pelēča lasītava».
2000.gada 10.maijs — Valsts Stendes SS direktors Miervaldis Krotovs pēc bibliotēkas ieteikuma saņem Latvijas Kultūras ministrijas Bibliotekāro prēmiju.
2000.gada 29.aprīlis – 12.maijs — b ibliotē kas darbinieki dodas pieredzes braucienā uz Austriju un Itāliju.

2002.gada augustā — bibliotēkā uz pusslodzi sāk strādāt Astra Drātniece (vēlāk Arbidāne).
2004.gada 7.februārī — intervija “Talsu Vēstīs” ar Māri Arbidānu
2004. gada 24.septembrī — Zigurda Kalmaņa grāmtas “Dzimtas nams” atvēršanas svētki Dižstendes kultūras namā.
2005.gada janvāris — pirmo projekta “Gaismas tīkls” datoru ienākšana bibliotēkā. Pastāvīgā interneta pieslēguma izveidošana.
2005.gada novembris — mākslinieces Ainas Karlsones darinātie logo paraugi Dižstendes bibliotēkai.
2007.gada 5.februāris — Zigurda Kalmaņa izlolotās Tīca Dzintarkalna grāmatas “Notikumi un ainas no Talsu un apkārtnes dzīves” atvēršanas svētki Talsu novada muzejā.
2007.gada 4.oktobris — Māris Arbidāns pamet šo pasauli.
2007. gada 26.novembris — Bibliotēkā sāk strādāt Vineta Poriete.

2008.gada marts — četru jaunu “Trešā Tēvadēla” datoru ienākšana bibliotēkā.
2009.gada februāris — bibliotēkā uz laiku sāk strādāt Ruta Stārostniece.
2009.gada1.jūlijs — izveidojas Talsu novads.
2009.gada 17.augusts — bibliotēka slēgta uz pārvākšanās laiku.

pielikums
Uzziņu avoti:
1. Dižstendes bibliotēkas Gada pārskati. – Dižstende, 1995.; 1996.; 1997.; 1998.; 1999.; 2000.; 2001.; 2002.; 2004.; 2005.; 2006.; 2007.; 2008.; 2009.
2. Dižstendes bibliotēkas un Valsts Stendes selekcijas stacijas Zinātniskās bibliotēku novadpētniecības fondu materiāli.
3. Kalmanis Zigurds. Gani un saimnieki [Stendes muižas vēstures apskats]. – 2001. – 80 lpp. (rokraksts)
4. Kalmanis Zigurds. Valsts Stendes selekcijas stacijas vēsture. – 2001. – 90.lpp. (rokraksts)
5. Latviska Gadda Grāmata. – Jelgava: Stafenhāgena izd., 1797. – 156 lpp.
6. VII Latvju vispārējie dziesmusvētki. Apcerējumi, programma, svētku gaita. – Rīga: Latviešu dziesmusvētku b-ba, 1931. – 206 lpp.

pielikums
7. No apgrozījuma izņemamo grāmatu un brošuru saraksts Nr. 5. – Rīga, 1947. – 46 lpp.
8. Sorosa Fonds-Latvija: 1997.gada pārskats. – Rīga, 1998. – 96 lpp.
9. Kurta Stefan i drugije. Černaja kņiga kommuņizma. – Moskva: Tri Veka Istorii, 1999. – 766 lpp.
10. Kallmeuer Theodor. Die evangelischen Kirchen und Prediger Curlands. – Riga, 1910.
11. Lībagu pagasta padomes un Talsu Galvenās bibliotēkas uzziņas.
Fotomateriāli no personīgajiem, Dižstendes bibliotēkas , Valsts Stendes selekcijas stacijas Zinātniskās bibliotēk as arhīviem.

Virtuālā Dižstendes bibliotēkas vēsture
izstrādāta
2001.gada 15.novembrī ,
papildināta
2010. gada 18. augustā
programmas versija
Microsoft PowerPoint 2000
95
slaidi
Autori
Māris Arbidāns (2001) Astra Arbidāne (2010)
[email_address]

Dizstendes biblioteka seivs

by dizstendesbiblioteka

Accessibility

Categories

Upload Details

Usage Rights

Statistics

Dizstendes biblioteka seivs Presentation Transcript