HORDAIĽU TIPS
Tunikātu apakštips
Galvhordaiľi apakštips– lancetnieki
MUGURKKAULNIEKIAPAKŠTIPS
Bezţoklaiľi infratipsŢokļaiľu infratips       Zivju virsklase       u.c.
Zivju virsklase• Iedalās:   • Škrimšļzivju klasē;  • Kaulzivju klasē.
Kopīgā anatomija• Anatomija – zinātne par iekšējiem orgāniem (to izvietojumu)• Ir spuras: gan pāra, gan nepāra• Ķermeni kl...
Kopīgā anatomija• Ir līdzsvara orgāns – sānu līnija:
Kopīgā anatomija• Pirmajiem kam izveidojas mugurkauls;• Elpo ar ţaunām;• Divkameru sirds un viens asins rites loks
Kopīgā anatomija• Nervu sistēmu veido galvas un muguras smadzenes: vēl    vāji attīstītas;•   Oţas daiva īpaši haizivīm ir...
Kopīgā anatomija• Liela nozīme ir arī taustei un garšai;• Ar acīm veidojas monukulāra redze -
Kopīgā anatomija• Zivis arī dzird – ar sānu līniju un ar iekšējo ausi;• Zivis arī izdvešs skaľas;• Apaugļošanās ir ārēja;•...
Zivju fauna• Skrimšļzivis:  – Haizivis+rajas  – Himēras.    NAV SASTOPAMAS LATVIJĀ!    Siltajās jūrās un okeānos, kā arī a...
Skrimšļzivis• Haizivis
Škrimšļzivis• Rajas:•          Manta
Škrimšļzivis• Rajas:
Škrimšļzivis• Himēras
Skrimšļzivis• Izmirušās :
Kaulzivis - Latvijā• Asarveidīgie• Karpveidīgie• Lašveidīgie• Plekstveidīgās• U.c.
Asarveidīgie• Asaris                        • Zandarts           • Ķīsis                     Raksturīga pazīme –          ...
Karpveidīgās  • Karpa               • Karūsa    • Rauda      • Mailīte
KarpveidīgāsIr atšķirība??
Karpveidīgās• Līnis               • Plicis
Lašveidīgās      Raksturīga pazīme – taukspura!• Strauta forele                       • Lasis                    • Līdaka
Lašveidīgās• Salaka      • Sīga
Plekstveidīgās            Plakanas, un acis vienā pusē• Plekste                        • Akimeņplekste
Pasaules kaulzivis
Pasaules kaulzivis
Abinieki un rāpuļi
ABINIEKU KLASE
JŪSUPRĀT, KĀ VARDEFINĒT, KAS IRABINIEKS?
Abinieki• Mugurkaulnieki, kas daļu dzīves pavada uz sauszemes,  bet daļu ūdenī.• Vairošanās notiek ūdenī.• Aukstasiľu dzīv...
Abinieku klase• Sliekabinieku jeb bezkājaiľu jeb cecīliju kārta
Abinieku klase• Astaino abinieku kārta
Pasaulē• Milzu salamandras
LatvijāMazais tritons   un   Lielais tritons
Abinieku klase• Bezastaino abinieku kārta
Pasaulē
Latvijā          13 sugas!
Sarkanvēdera ugunskrupis
Parastā kokvarde
Brūnais varžkrupis
Smilšu krupis
Zaļais krupis
Parastais krupis
Zaļās vardes• 5 sugas
Brūnas vardesPurva varde   un   Parastā varde
ANATOMIJA UNFIZIOLOĢIJA
Asinsrite• Asinis daļēji sajaucas!   Slēgta asinsrite!• Trīsdaļīga sirds!• Divi asinsrites loki!
Elpošana• Kurkuļu stadijā elpo ar ādu un ţaunām!• Pieaugušie elpo ar ādu un/vai plaušām!
Maľu orgāni un smadzenes• Attīstīta redze un dzirde, kas funkcionē gan funkcionē gan  uz sauszemes, gan ūdenī;• Priekšējās...
Attīstība un vairošanās• Attīstība ir ar pārvēršanos – metamorfoze!• Vairojas tikai ūdens vidē, ārējā apaugļošanās
Āda• Gļotaina un rievaina• Elpošanas orgāns! Piedalās gāzu maiľā!• Piedalās ūdens uzľemšanās
Iekšējā uzbūve
Skelets• Nav ribu!• Ir kakla skriemelis – kustina galvu!• 4 ekstremitātes!
RĀPUĻU KLASE
Rāpuļi• Sauszemes mugurkaulnieki, kas elpo ar plaušām, ir  sausa, pārragojusies āda.• Nespēj saglabāt patstāvīgu ķermeľa t...
Rāpuļu klase• Zviľrāpuļu kārta
Pasaulē - čūskas
Latvijā čūskas3 sugas
Zalktis
Odze
Gludenā čūska
Uzmanību – čūskas inde
Pasaulē - ķirzakas
Pasaulē
Latvijas ķirzakas• 3 sugas• Pļavas ķirzaka    un   Sila ķirzaka
Latvijas ķirzakas• Latvijas bezkājķirzaka   -   Glodene
Rāpuļu klase• Bruľurupuču kārta
Pasaulē
Latvijā• 1 suga vietējā – Purva bruņurupucis
Latvijā• 1 suga nav vietējā – invazīva, nogalina citus
Rāpuļu klase• Krokodilu kārta
Pasaulē
Rāpuļu klase• Knābgalvju kārta
ANATOMIJA UNFIZIOLOĢIJA
Asinsrite• Slēgta asinsrites sistēma!• Divi asinrites loki! Asinis daļēji sajaucas!
Elpošana• Elpo tikai ar plaušām!
Maľu orgāni un smadzenes• Redze ir vissvarīgākais maľu orgāns;• Ir asaru dziedzeri – slapina no izţūšanas;• Dzirdes orgāni...
Attīstība un vairošanās• Apaugļošanās ir iekšēja, notiek izmantojot kopulācijas  orgānus;• Attīstās no olas, ar blīvu apva...
Āda• Sausa• Zvīľaina• Pārragojusies• Piemērota dzīvei sausumā• Nenotiek gāzu un ūdens maiľa!
Iekšējā uzbūve
Skelets• Ir kakls – galva ir kustīgāka• Ir ribas – iekšējie orgāni pasargāti
Izmirušie dinozauri - pleziozauri
Izmirušie dinozauri- Ihtiozauri
Izmirušie dinozauri - diplodoki
Izmirušie dinozauri - stegozauri
Izmirušie dinozauri - triceratopi
Izmirušie dinozauri - pterozauri
PUTNI
Izcelšanās• Izcēlās ļoti sen un pakāpeniski, no rāpuļiem!
Kāpēc tā var apgalvot?
Atrastā fosilija - Arheopterikss                          • Ir spārni                          Hmm … tā kā putniem        ...
Mūsdienu putni• Kājas ir no zvīľāmHmm … tā kā rāpuļiem
Definīcija• Putni ir mugurkaulnieki, kuru priekšējās ekstremitātes pārvērtušās par spārniem, tāpēc vairums no tiem spēj dz...
MORFOLOĢIJAS UNANATOMIJA
Apspalvojums• Piedod formu, silda, aizsargā, palīdz lidot un neļauj samitrināties:  • Dūnas: atrodas vistuvāk pie ādas, pū...
Adaptācija• Kāda pazīme pielāgojas vides apstākļiem!
Asinsrites sistēmaČetrkameru sirdsDivi asinrites lokiSlēgta asinsriteAsinis nesajaucas
Gremošanas sistēma• Sākas ar knābi;• Starp knābi un kuľģi ir barības vads un guza;• Guzā sēklas izmiekšķējas un sagremojas...
Kā putni spēj lidot?• Viegli kauli – kauli ir ar gaisu pildīti, tukšs vidus, tas  piedod izturību un mazu svaru;• Ir divkā...
Divkārša elpošanaPutni elpo ar plaušām unar gaisa maisiem;Kad putns ieelpo, skābeklisvirzās uz plaušām un uzgaisa maisiem;...
Nervu sistēma• Labi attīstīta dzirde, redze ir ļoti asa;• Putniem ir attīstītas:  • Starpsmadzenes, vidusmadzenes, smadzen...
Siltasiľu dzīvnieki• Nodrošina patstāvīgu ķermeľa temperatūru!
UZVEDĪBA
Ļoti sabiedriski (sociāli) dzīvnieki
Riesti• Notiek pavasarī,• Dzimumiem ir dzimumdimorfisms (tēviľi no mātītēm riesta laikā atšķiras)
Ligzdguļi un ligzdbēgļi• Ligzdguļi – mazi vāji putnēni un ļoti ilgi pavada ligzdā;• Ligzdbēgļi – ātraudzīgi putnēni kuri j...
Nometnieki• kas visu laiku uzturas noteiktā vietā kā pastāvīgi iemītnieki, piem. sīlis, zīlīte, rubenis, krauklis, ţagata,...
Viesi• kas ierodas no aukstākiem ziemeļu apgabaliem pārziemot, vai ieklīst gadījuma dēļ
Gājputni• kas rudeľos dodas uz siltākiem apvidiem, pavasaros atgrieţas ligzdot.
Maldu viesi• Noiet no ceļa, sajauc virzienu migrāciju laikā
Attīstība• Attīstās ar olu;
LATVIJAS FAUNA - ~ 300SUGU
ZĪDĪTĀJI
Zīdītāji• Ir mugurkaulnieki, kuri savus mazuļus baro ar pienu. Tie ir piemērojušies dzīvei uz sauszemes un ūdenī.
Zīdītāju iedalījums    Dējējzīdītāju apakšklase     Dzemdētājzīdītāju apakšklase• Pirzīdītāju infraklase       • Bezplacen...
Dējējzīdītāju apakšklasePirzīdītāju infraklaseOldējēju kārta• Dēj olas, taču mazuļus zīda ar pienu• 3 sugas• Dzīvo Austrāl...
Pīļknābis
Ehidnas   Īsa purna ehidna   Gara purna ehidna
Dzemdētājzīdītāju apakšklaseBezplacentāļu infraklaseSomaiľu kārta• Dzīvo Austrālijā, mazāk Madagaskarā un Damerikā;• Nav p...
Ķenguri
Koku ķenguri
Mazie valabiji
Citi valabiji
Klinšu valabiji
Lielā ţurka
DZEMDĒTĀJZĪDĪTĀJUAPAKŠKLASEPLACENTĀĻU INFRAKLASE
Placentāļi• Visi tie mugurkaulnieki kuri baro mazuļus ar pienu ir placenta, nedēj olas un neaudzina mazuļus «somā»• Izplat...
Kukaiľēdāju kārta
Sikspārľu kārta
Nepilnzobju kārta
Grauzēju kārta
Zaķu kārta
Nepārnadţu kārta
Pārnadţu kārta
Snuķaiľu kārta
Airkāju kārta
Vaļu kārta
Sirēnu kārta
Plēsēju kārta
Primātu kārta
Primātu kārta
Mugurkaulnieki
Mugurkaulnieki
Mugurkaulnieki
Mugurkaulnieki
Mugurkaulnieki
Mugurkaulnieki
Mugurkaulnieki
Mugurkaulnieki
Upcoming SlideShare
Loading in...5
×

Mugurkaulnieki

4,802

Published on

0 Comments
1 Like
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

No Downloads
Views
Total Views
4,802
On Slideshare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
0
Actions
Shares
0
Downloads
0
Comments
0
Likes
1
Embeds 0
No embeds

No notes for slide

Mugurkaulnieki

  1. 1. HORDAIĽU TIPS
  2. 2. Tunikātu apakštips
  3. 3. Galvhordaiľi apakštips– lancetnieki
  4. 4. MUGURKKAULNIEKIAPAKŠTIPS
  5. 5. Bezţoklaiľi infratipsŢokļaiľu infratips Zivju virsklase u.c.
  6. 6. Zivju virsklase• Iedalās: • Škrimšļzivju klasē; • Kaulzivju klasē.
  7. 7. Kopīgā anatomija• Anatomija – zinātne par iekšējiem orgāniem (to izvietojumu)• Ir spuras: gan pāra, gan nepāra• Ķermeni klāj gļotas un zvīľas, kā arī ir plakaniska ķermeľa forma;• Zivīm ir zvīľas, bet ne visām!
  8. 8. Kopīgā anatomija• Ir līdzsvara orgāns – sānu līnija:
  9. 9. Kopīgā anatomija• Pirmajiem kam izveidojas mugurkauls;• Elpo ar ţaunām;• Divkameru sirds un viens asins rites loks
  10. 10. Kopīgā anatomija• Nervu sistēmu veido galvas un muguras smadzenes: vēl vāji attīstītas;• Oţas daiva īpaši haizivīm ir attīstītas;• Smadzenītes atbild par ķermeľa koordināciju, tāpēc zivīm ir labi attīstītas smadzenītes (relatīvi lielas), aktīvo kustību dēļ;• No galvas smadzenēm atirt 10 pāri nervu;• No muguras smadzenēm attiet citi nervi.
  11. 11. Kopīgā anatomija• Liela nozīme ir arī taustei un garšai;• Ar acīm veidojas monukulāra redze -
  12. 12. Kopīgā anatomija• Zivis arī dzird – ar sānu līniju un ar iekšējo ausi;• Zivis arī izdvešs skaľas;• Apaugļošanās ir ārēja;• Ir zivis, kam ir iekšējā apaugļošanās, piemēram, haizivis;
  13. 13. Zivju fauna• Skrimšļzivis: – Haizivis+rajas – Himēras. NAV SASTOPAMAS LATVIJĀ! Siltajās jūrās un okeānos, kā arī amazonas upē!
  14. 14. Skrimšļzivis• Haizivis
  15. 15. Škrimšļzivis• Rajas:• Manta
  16. 16. Škrimšļzivis• Rajas:
  17. 17. Škrimšļzivis• Himēras
  18. 18. Skrimšļzivis• Izmirušās :
  19. 19. Kaulzivis - Latvijā• Asarveidīgie• Karpveidīgie• Lašveidīgie• Plekstveidīgās• U.c.
  20. 20. Asarveidīgie• Asaris • Zandarts • Ķīsis Raksturīga pazīme – adataina muguras spura
  21. 21. Karpveidīgās • Karpa • Karūsa • Rauda • Mailīte
  22. 22. KarpveidīgāsIr atšķirība??
  23. 23. Karpveidīgās• Līnis • Plicis
  24. 24. Lašveidīgās Raksturīga pazīme – taukspura!• Strauta forele • Lasis • Līdaka
  25. 25. Lašveidīgās• Salaka • Sīga
  26. 26. Plekstveidīgās Plakanas, un acis vienā pusē• Plekste • Akimeņplekste
  27. 27. Pasaules kaulzivis
  28. 28. Pasaules kaulzivis
  29. 29. Abinieki un rāpuļi
  30. 30. ABINIEKU KLASE
  31. 31. JŪSUPRĀT, KĀ VARDEFINĒT, KAS IRABINIEKS?
  32. 32. Abinieki• Mugurkaulnieki, kas daļu dzīves pavada uz sauszemes, bet daļu ūdenī.• Vairošanās notiek ūdenī.• Aukstasiľu dzīvnieki
  33. 33. Abinieku klase• Sliekabinieku jeb bezkājaiľu jeb cecīliju kārta
  34. 34. Abinieku klase• Astaino abinieku kārta
  35. 35. Pasaulē• Milzu salamandras
  36. 36. LatvijāMazais tritons un Lielais tritons
  37. 37. Abinieku klase• Bezastaino abinieku kārta
  38. 38. Pasaulē
  39. 39. Latvijā 13 sugas!
  40. 40. Sarkanvēdera ugunskrupis
  41. 41. Parastā kokvarde
  42. 42. Brūnais varžkrupis
  43. 43. Smilšu krupis
  44. 44. Zaļais krupis
  45. 45. Parastais krupis
  46. 46. Zaļās vardes• 5 sugas
  47. 47. Brūnas vardesPurva varde un Parastā varde
  48. 48. ANATOMIJA UNFIZIOLOĢIJA
  49. 49. Asinsrite• Asinis daļēji sajaucas! Slēgta asinsrite!• Trīsdaļīga sirds!• Divi asinsrites loki!
  50. 50. Elpošana• Kurkuļu stadijā elpo ar ādu un ţaunām!• Pieaugušie elpo ar ādu un/vai plaušām!
  51. 51. Maľu orgāni un smadzenes• Attīstīta redze un dzirde, kas funkcionē gan funkcionē gan uz sauszemes, gan ūdenī;• Priekšējās smadzenes ir attīstījušās un sadalījušās divās puslodēs.• Oţa kalpo tikai uz sauszemes;• Garša vāji attīstīta!
  52. 52. Attīstība un vairošanās• Attīstība ir ar pārvēršanos – metamorfoze!• Vairojas tikai ūdens vidē, ārējā apaugļošanās
  53. 53. Āda• Gļotaina un rievaina• Elpošanas orgāns! Piedalās gāzu maiľā!• Piedalās ūdens uzľemšanās
  54. 54. Iekšējā uzbūve
  55. 55. Skelets• Nav ribu!• Ir kakla skriemelis – kustina galvu!• 4 ekstremitātes!
  56. 56. RĀPUĻU KLASE
  57. 57. Rāpuļi• Sauszemes mugurkaulnieki, kas elpo ar plaušām, ir sausa, pārragojusies āda.• Nespēj saglabāt patstāvīgu ķermeľa temperatūru – aukstasiľu dzīvnieki
  58. 58. Rāpuļu klase• Zviľrāpuļu kārta
  59. 59. Pasaulē - čūskas
  60. 60. Latvijā čūskas3 sugas
  61. 61. Zalktis
  62. 62. Odze
  63. 63. Gludenā čūska
  64. 64. Uzmanību – čūskas inde
  65. 65. Pasaulē - ķirzakas
  66. 66. Pasaulē
  67. 67. Latvijas ķirzakas• 3 sugas• Pļavas ķirzaka un Sila ķirzaka
  68. 68. Latvijas ķirzakas• Latvijas bezkājķirzaka - Glodene
  69. 69. Rāpuļu klase• Bruľurupuču kārta
  70. 70. Pasaulē
  71. 71. Latvijā• 1 suga vietējā – Purva bruņurupucis
  72. 72. Latvijā• 1 suga nav vietējā – invazīva, nogalina citus
  73. 73. Rāpuļu klase• Krokodilu kārta
  74. 74. Pasaulē
  75. 75. Rāpuļu klase• Knābgalvju kārta
  76. 76. ANATOMIJA UNFIZIOLOĢIJA
  77. 77. Asinsrite• Slēgta asinsrites sistēma!• Divi asinrites loki! Asinis daļēji sajaucas!
  78. 78. Elpošana• Elpo tikai ar plaušām!
  79. 79. Maľu orgāni un smadzenes• Redze ir vissvarīgākais maľu orgāns;• Ir asaru dziedzeri – slapina no izţūšanas;• Dzirdes orgāni ir samērā vienkārši;• Tauste: • Ķirzakām, čūskām – mēle; • Bruľurupučiem - bruľas• Ir daţādi receptori: termo un hemo.• Priekšējās smadzenes ir kļuvušas lielākas, nodrošina sareţģītākā izturēšanās;
  80. 80. Attīstība un vairošanās• Apaugļošanās ir iekšēja, notiek izmantojot kopulācijas orgānus;• Attīstās no olas, ar blīvu apvalku, kas pasargā no izţūšanas
  81. 81. Āda• Sausa• Zvīľaina• Pārragojusies• Piemērota dzīvei sausumā• Nenotiek gāzu un ūdens maiľa!
  82. 82. Iekšējā uzbūve
  83. 83. Skelets• Ir kakls – galva ir kustīgāka• Ir ribas – iekšējie orgāni pasargāti
  84. 84. Izmirušie dinozauri - pleziozauri
  85. 85. Izmirušie dinozauri- Ihtiozauri
  86. 86. Izmirušie dinozauri - diplodoki
  87. 87. Izmirušie dinozauri - stegozauri
  88. 88. Izmirušie dinozauri - triceratopi
  89. 89. Izmirušie dinozauri - pterozauri
  90. 90. PUTNI
  91. 91. Izcelšanās• Izcēlās ļoti sen un pakāpeniski, no rāpuļiem!
  92. 92. Kāpēc tā var apgalvot?
  93. 93. Atrastā fosilija - Arheopterikss • Ir spārni Hmm … tā kā putniem • Rokas ar pirkstiem Hmm … ta kā rāpuļie • Ir zobi Hmm … tā kā rāpuļiem!
  94. 94. Mūsdienu putni• Kājas ir no zvīľāmHmm … tā kā rāpuļiem
  95. 95. Definīcija• Putni ir mugurkaulnieki, kuru priekšējās ekstremitātes pārvērtušās par spārniem, tāpēc vairums no tiem spēj dzīvot
  96. 96. MORFOLOĢIJAS UNANATOMIJA
  97. 97. Apspalvojums• Piedod formu, silda, aizsargā, palīdz lidot un neļauj samitrināties: • Dūnas: atrodas vistuvāk pie ādas, pūkainās spalvas kas veic siltuma izolāciju. • Kontūrspalvas: ir daţādas, bet kopīgā pazīme ir lidot; • Vēl ir sariľi (taustei) un krāšľumspalvas (skaistumam).
  98. 98. Adaptācija• Kāda pazīme pielāgojas vides apstākļiem!
  99. 99. Asinsrites sistēmaČetrkameru sirdsDivi asinrites lokiSlēgta asinsriteAsinis nesajaucas
  100. 100. Gremošanas sistēma• Sākas ar knābi;• Starp knābi un kuľģi ir barības vads un guza;• Guzā sēklas izmiekšķējas un sagremojas, baro mazuļus, daudz fermentu;• Ir divu veidu kuľģi: dziedzerkuľģis un muskuļkuľģis;• Muskuļkuľģī nonākušie akmens graudiľi piedalās barības sasmalcināšanā;• Ir kloāka (kakas+urīns)
  101. 101. Kā putni spēj lidot?• Viegli kauli – kauli ir ar gaisu pildīti, tukšs vidus, tas piedod izturību un mazu svaru;• Ir divkārša elpošana;• Ir ķīlis (kauls), kas palielina muskulatūras jaudu;• Ir spārni
  102. 102. Divkārša elpošanaPutni elpo ar plaušām unar gaisa maisiem;Kad putns ieelpo, skābeklisvirzās uz plaušām un uzgaisa maisiem;Kad izelpo tad skābeklisplaušās ieiet no gaisamaisiem;
  103. 103. Nervu sistēma• Labi attīstīta dzirde, redze ir ļoti asa;• Putniem ir attīstītas: • Starpsmadzenes, vidusmadzenes, smadzenītes• Putniem ir ļoti labi attīstītas balss saites;
  104. 104. Siltasiľu dzīvnieki• Nodrošina patstāvīgu ķermeľa temperatūru!
  105. 105. UZVEDĪBA
  106. 106. Ļoti sabiedriski (sociāli) dzīvnieki
  107. 107. Riesti• Notiek pavasarī,• Dzimumiem ir dzimumdimorfisms (tēviľi no mātītēm riesta laikā atšķiras)
  108. 108. Ligzdguļi un ligzdbēgļi• Ligzdguļi – mazi vāji putnēni un ļoti ilgi pavada ligzdā;• Ligzdbēgļi – ātraudzīgi putnēni kuri jau pēc izšķilšanās gatavi doties lielajā pasaulē;
  109. 109. Nometnieki• kas visu laiku uzturas noteiktā vietā kā pastāvīgi iemītnieki, piem. sīlis, zīlīte, rubenis, krauklis, ţagata, mednis, ūpis un citi.
  110. 110. Viesi• kas ierodas no aukstākiem ziemeļu apgabaliem pārziemot, vai ieklīst gadījuma dēļ
  111. 111. Gājputni• kas rudeľos dodas uz siltākiem apvidiem, pavasaros atgrieţas ligzdot.
  112. 112. Maldu viesi• Noiet no ceļa, sajauc virzienu migrāciju laikā
  113. 113. Attīstība• Attīstās ar olu;
  114. 114. LATVIJAS FAUNA - ~ 300SUGU
  115. 115. ZĪDĪTĀJI
  116. 116. Zīdītāji• Ir mugurkaulnieki, kuri savus mazuļus baro ar pienu. Tie ir piemērojušies dzīvei uz sauszemes un ūdenī.
  117. 117. Zīdītāju iedalījums Dējējzīdītāju apakšklase Dzemdētājzīdītāju apakšklase• Pirzīdītāju infraklase • Bezplacentāļu infraklase • Oldējēju kārta • Somaiľu kārta • Placentāļu infraklase • Plēsēju kārta • U.c.
  118. 118. Dējējzīdītāju apakšklasePirzīdītāju infraklaseOldējēju kārta• Dēj olas, taču mazuļus zīda ar pienu• 3 sugas• Dzīvo Austrālijā
  119. 119. Pīļknābis
  120. 120. Ehidnas Īsa purna ehidna Gara purna ehidna
  121. 121. Dzemdētājzīdītāju apakšklaseBezplacentāļu infraklaseSomaiľu kārta• Dzīvo Austrālijā, mazāk Madagaskarā un Damerikā;• Nav placentas, tā rezultātā mazuļus kādu laiku nēsā «somā».
  122. 122. Ķenguri
  123. 123. Koku ķenguri
  124. 124. Mazie valabiji
  125. 125. Citi valabiji
  126. 126. Klinšu valabiji
  127. 127. Lielā ţurka
  128. 128. DZEMDĒTĀJZĪDĪTĀJUAPAKŠKLASEPLACENTĀĻU INFRAKLASE
  129. 129. Placentāļi• Visi tie mugurkaulnieki kuri baro mazuļus ar pienu ir placenta, nedēj olas un neaudzina mazuļus «somā»• Izplatīti pa visu pasauli, gan gaisā, gan ūdenī, gan uz sauszemes.
  130. 130. Kukaiľēdāju kārta
  131. 131. Sikspārľu kārta
  132. 132. Nepilnzobju kārta
  133. 133. Grauzēju kārta
  134. 134. Zaķu kārta
  135. 135. Nepārnadţu kārta
  136. 136. Pārnadţu kārta
  137. 137. Snuķaiľu kārta
  138. 138. Airkāju kārta
  139. 139. Vaļu kārta
  140. 140. Sirēnu kārta
  141. 141. Plēsēju kārta
  142. 142. Primātu kārta
  143. 143. Primātu kārta

×