Etoloģija- dzīvnieku uzvedība

  • 2,478 views
Uploaded on

 

  • Full Name Full Name Comment goes here.
    Are you sure you want to
    Your message goes here
    Be the first to comment
    Be the first to like this
No Downloads

Views

Total Views
2,478
On Slideshare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
0

Actions

Shares
Downloads
0
Comments
0
Likes
0

Embeds 0

No embeds

Report content

Flagged as inappropriate Flag as inappropriate
Flag as inappropriate

Select your reason for flagging this presentation as inappropriate.

Cancel
    No notes for slide

Transcript

  • 1. Suntažu vidusskola5. tēma. Dzīvnieku uzvedība andris_ziemelis@inbox.lv
  • 2. Zinātnes nozare• Etoloģija - salīdzinoši jauna zinātne, kas pēta dzīvnieku uzvedību un izturēšanos.• Uzvedība ir iedzimto un iegūto aktivitāšu kopums, kas nepieciešams savstarpējo sakaru uzturēšanai ar ārējo vidi un sugas indivīdiem.• Principā, uzvedība ir organisma atbildes reakcija uz kairinājumu vai stimulu , kas vērsta uz āru
  • 3. Eksperiments
  • 4. Ko pierāda šis eksperiments?
  • 5. Uzvedība ir saistīta ar iedzimšanu!
  • 6. Uzvedības veidi• Iedzimtā (ģenētiski noteiktā) uzvedība;• Iegūtā jeb dzīves laikā iemācītā uzvedība.
  • 7. Iedzimstošās uzvedības formas• Kustības – Takses jeb taksijas – Kinēzes – Migrācijas
  • 8. Takses• Orientēta, specifiskas kustības, kas rodas atbildes reakcijā uz stimuliem;• Var būt pozitīva vai negatīva Gaisma Magnētiskais lauksķīmiskais
  • 9. Hemitakse
  • 10. Magnētiskā lauka takse
  • 11. Kinēzes• Neorientētas kustības, kas rodas atbildes reakcijā uz stimuliem;
  • 12. Migrācijas• Regulāra, garas distances atrašanās vietas maiņa;• Sastopams: – Putniem; – Zivīm; – Kukaiņi; – Cilvēki
  • 13. Melnais stārķis
  • 14. Spāru migrācija
  • 15. Atlantijas lasis
  • 16. Vai dzīvniekiem arī ir pieejamas kartes vai GPS? Kā dzīvnieki spēj sasniegt galamērķi?
  • 17. Fototakse (saules gaismas takse)?
  • 18. Bet saule maina novietojumudiennakts un gadalaiku laikā!
  • 19. Iespējams darbojas magnetotakse (magnētiskā lauka takse)? Bet kā izvairās no šķēršļiem, kas varētu būt taisni priekšā?
  • 20. Migrācijas veiksme• Visticamāk magnetotakse + fototakse• Zivīm varētu būt arī hemiotakse (ķīmiskā takse).• U.c.
  • 21. Iedzimstošās uzvedības formas• Refleksi• Instinkti• Iekšējo un ārējo stimulu mijiedarbība• Relīzeri (palaidēj- un nomācēj- stimuli)• U.c.
  • 22. Refleksi• Beznosacījuma refleksi, piemēram, atraut roku, kad sadedzina;• Ir arī daudzi citi refleksi, kas ir dzīvībai svarīgi.
  • 23. Instinkts• Līdzīgs mehānisms kā refleksam, taču sarežģītāks;• Instinkta realizācijai piedalās viss ķermenis;Piemēram, kasīšanās
  • 24. Iekšējo un ārējo stimulu mijiedarbība• Instinktīva uzvedība bieži ir atkarīga no iekšējiem stimuliem, piemēram, hormoniem;
  • 25. Iedzimstošās uzvedības formas• Relīzeri (Palaidējstimuli)• Sarkans priekšmets padara stagara tēviņus agresīvus:• Kāpēc?
  • 26. Līdzība ar tēviņu
  • 27. Mātītes labāk izvēlas spilgtākus tēviņus
  • 28. Iedzimstošās uzvedības formas• Relīzeri (Palaidējstimuli)• Sudrabkaiju mazuļu ietekmējošie stimuli;• Kāpēc tā? Kas ietekmē vairāk?
  • 29. Atbilde• Ietekmē sarkanā krāsa, bet vairāk punkts uz knābja;• Sarkans punkts uz knābja ir pieaugušā putna pazīme
  • 30. Relīzeri, stimuli, kas kavē vai uzbudina• Daudzu primātu tēviņi, sargādami savu baru vai ģimenes grupu, sēž labi redzamā vietā un, ieplētuši kājas, demonstrē daļēji ereģēto dzimumlocekli
  • 31. • Padevības poza• Dominējošais tēviņš uzrāpjas tam mugurā, imitējot pārošanos;• Agresīviem pieaugušiem šī simboliskā ceremonija palīdz izvairīties no asinsizliešanas
  • 32. Ķīmiskie relīzeri• Feromoni – dziedzeru izdalītas ķīmiskas vielas , kas saglabā informāciju par indivīdu, sociālai saziņai (visbiežāk dzimuminformāciju)• Relīzerferomoni – liek mainīt uzvedību, piemēram trušiem krūšu feromons izraisa tūlītēju mazuļu uzvedību, zīšanu!
  • 33. Vai cilvēkam ir novērojama relīzeru ietekme?
  • 34. Iegūtā uzvedība• Pieradums• Nosacījuma reflekss• Imprintings• Insaits
  • 35. Pierašana• Ar laiku atbilde uz vienu un to pašu kairinātāju samazinās;• Piemēram, ja izveidojat neparastu skaņu suņa virzienā – tad suns atskatīsies, taču ja turpināsiet šo pašu skaņu veidot, tad suns sāks ignorēt skaņu!• Ja skaņa ir tiešām ilgstoša, tad tas spēj vispār nereaģēt nedēļām vai mēnešiem ilgi.
  • 36. Nosacījuma reflekss• Veidojas mijiedarbojoties vairākiem stimuliem, ar laiku organisms pierod pie abiem stimuliem, ja rodas viens stimuls, tad organisms sagaida arī otru stimulu.
  • 37. Imprintings• Piemēram, Tikko izšķīlušies putni kustīgus organismus, kas ir normālā lielumā un izdala attiecīgās skaņas, pieņem kā savu māti.
  • 38. Insaits• ir pēkšņa problēmas risinājuma izpratne, bez iepriekšējas pieredzes
  • 39. Insaits
  • 40. Insaits
  • 41. Interneta vietnes• http://www.youtube.com/watch?v=FcBGAWNCipI&fea ture=related• http://www.youtube.com/watch?v=fPz6uvIbWZE• http://users.rcn.com/jkimball.ma.ultranet/BiologyPage s/I/InnateBehavior.html• http://users.rcn.com/jkimball.ma.ultranet/BiologyPage s/L/LearnedBehavior.html• http://www.flyfishingdevon.co.uk/salmon/year1/psy12 8ethology_experiments/ethexpt.htm• http://www.pigeon.psy.tufts.edu/psych26/kohler.htm
  • 42. Dzīvnieku mācīšanās spēja
  • 43. Vai slieka ir spējīga iemācīties!
  • 44. Izrādās, ka jā!! Pēc 150 reizēm iemācījās nepagriezties pa kreisi!!
  • 45. Uzvedības pārmaiņas• Uzvedība ir saistīta ar iedzimtību, tomēr uzvedību regulējošie mehānismi attīstās vides ietekmē, iegūstot pieredzi;
  • 46. Mācīšanās• Ilglaicīgas uzvedības pārmaiņas, kas saistītas ar pieredzi;
  • 47. Apmācības veidi• Uzvedības stimulācija: – Pakāpeniska stimulu-atbildes saistības pastiprināšana; – Piemēram, žurka atrisina uzdevumu un iegūst balvu – barību – B.Skiners pat iemācīja baložus spēlēt galda tenisu;• Iegaumēšana: – Piemēram, cālēni vai pīlēni iegaumē pirmo kkustīgo objektu un to pieņem par savu māti• Uztveres periods: – Ir laika periods, kurā izveidojas noteikta uzvedība, K. Lorencs pierādīja, ka vecāki parāda pareizo uzvedību, ko mazuļi iegaumē uztveres periodā
  • 48. Problēmkrātiņš
  • 49. Problēmkrātiņš
  • 50. Stimuli problēmkrātiņā
  • 51. Baložu ping pongs
  • 52. Uzvedības maiņa• Dzīvnieki spēj mācīties no pieredzes. Mācoties pakāpeniski mainās viņu uzvedība.
  • 53. • http://www.youtube.com/watch?v=ZlZekx1P1 g4&feature=related• http://www.youtube.com/watch?v=MOgowRy 2WC0&feature=related• http://www.youtube.com/watch?v=BDujDOLr e-8• http://www.bfskinner.org/BFSkinner/PigeonPi ngPong.html
  • 54. Kura uzvedība ir vissvarīgākā sugas izdzīvošanai?
  • 55. Vairošanās uzvedība!
  • 56. Sekmīga vairošanās• Pēcnācēju radīšana: – Kuri ir spēcīgi; – Adaptēti videi;• Kādas pazīmes norāda uz kvalitatīviem gēniem?
  • 57. Kāpēc būtu jāklonē policijas suņi?
  • 58. Dienvidkorejas policijas suņi• Klonētais dzīvnieks bija talantīgs narkotiku meklētājs;• Klonēti 9 suņi?• Izmaksas - $239,000
  • 59. Tēviņu loma vairošanās procesā• Lai spētu vairoties ar mātīti ir jābūt: – Dominējošajam tēviņam; – Skaistam, košam, Šīs pazīmes nosaka labu (spēcīgu) gēnu nodošanu.
  • 60. Superb Bird of Paradise Riestu uzvedība
  • 61. Mātītes loma• Mērķis - izdzīvot un pabarot pēcnācējus;• Mazuļiem būs lielākas iespējas izdzīvot, ja tēvs būs spēcīgāks;• Parasti mātītes ir neuzkrītošas (lai plēsoņa nepamana) un dažās taksonomiskās grupās arī proporcionāli ir lielākas par tēviņiem.
  • 62. Un kā ir ar cilvēku?
  • 63. Daži dzīvnieki savu varenību mākslīgi palielina Ptilonorhynchus violaceus
  • 64. Arī cilvēksDabīgi Mazliet mākslīgi Kāds ir bioloģiskais iemesls šai uzvedībai?Stipri mākslīgi, pie tam tā ir sieviete
  • 65. Tēviņu cīņas• Sagatavo organismu cīņai ar pretinieku (citu sugu);• Atlasa labākos gēnus (nodod pēcnācējiem);• Labāko gēnu atlasīšana nozīmē, ka labums būs visam baram.
  • 66. • http://www.youtube.com/watch?v=7dx2CUM tZ-0• http://www.youtube.com/watch?v=idLzuDRay no• http://www.youtube.com/watch?v=A6Pu- 4qzMkk
  • 67. Teritorialitāte• Uzvedības, kas saistīta ar savas teritorijas aizsardzību;• Parasti vien ar dusmām atbaida, bet dažreiz ar cīņām.• Piemēram, putni dzied lai “parādītu” savu teritoriju.
  • 68. Kāpēc ir nepieciešams aizsargāt teritoriju!
  • 69. “Parastais modelis”• Tēviņi aizsargā teritoriju no konkurentiem;• Labākais tēviņš iegūst labāko vietu;• Labāko – ar lieliem barības resursiem;• Labi barības resursi korelē ar vairāk mātītēm;• Labāka teritorija ir arī tāda kur ir piemērotu slēpņu no plēsējiem un kaimiņu tēviņiem Tilapia mossambica
  • 70. Teritorijas lielums• Atkarīgs no populācijas blīvuma Calidris alpina Zems blīvums Augsts blīvums
  • 71. Bet cik lielu teritoriju ir vērts aizsargāt?
  • 72. Attiecība starp ieguvumu un zaudējumiem Based on discussion in Brown (1964), Davies & Houston (1984) and Krebs & Davies (1993). C – (cost), zaudējumiZaudējumi vai ieguvumi B – (benefits), ieguvumi Optimuma zona - teritorijas lielums atspēko ieguvumus Teritorijas lielums
  • 73. Ja uzlabojas resursu kvalitāte?
  • 74. Ja uzlabojas resursu kvalitāte! Based on discussion in Brown (1964), Davies & Houston (1984) and Krebs & Davies (1993). C – (cost), zaudējumiZaudējumi vai ieguvumi B – (benefits),sākotnēji ieguvumi B` – pēc resursu uzlabošanās Optimuma zona – jāsamazina aizsargājamās teritorijas lielums no X uz X1 Teritorijas lielums
  • 75. Ja paaugstinās konkurence?
  • 76. Ja paaugstinās konkurence – paaugstinās izmaksas Based on discussion in Brown (1964), Davies & Houston (1984) and Krebs & Davies (1993). C – (cost), sākotnējie zaudējumi C` - zaudējumi pēc konkurencesZaudējumi vai ieguvumi palielināšanās Optimuma zona – jāsamazina aizsargājamās teritorijas lielums no X uz X1 Teritorijas lielums
  • 77. Dzīvnieki spēj viens ar otru sazināties?
  • 78. Jā spēj, bet kā?
  • 79. Sazināšanās veidi• Ķīmiski• Ar skaņām• Vizuāli• Taktili
  • 80. Bet tādā gadījumā, kas tad ir sazināšanās?
  • 81. Sazināšanās• Dzīvnieka darbība, kas ietekmē cita dzīvnieka uzvedību;• Sazināšanās var būt un var nebūt mērķtiecīga;• Piemēram, sikspārņi raida ultraskaņu (eholokācija), lai meklētu barību, bet dažas naktstauriņu sugas spēj uztvert to un var laikus izvairīties! Vai viņi mērķtiecīgi sazinās?
  • 82. Ķīmiskā sazināšanās• Tiek izmantoti feromoni – ķīmiski signāli, kas nes noteiktu informāciju par indivīdu.• Priekšrocības – saglabājas salīdzinoši ilgu laiku, darbojas gan dienā gan naktī
  • 83. Sazināšanās ar skaņām http://www.soundboard.com• Sazinās izmantojot skaņas, kas rodas balsenē, bet ne tikai, piemēram, sienāži berž spārnus, zivis izmanto peldpūsli u.t.t. Kas tas? Zaļā kokvarde Circenis Briedis Grieze• Cilvēkiem ir izteikta verbālā runa, radot nesalīdzināmi vairāk skaņu nekā citi dzīvnieki;• Priekšrocības- darbojas gan dienā, gan naktī, notiek ātrāk nekā ķīmiskā
  • 84. Vizuālā sazināšanās• Darbojas galvenokārt dienā, kad redzamas krāsas;• Izpaužas tēviņu konkurencē• Un riesta laikā
  • 85. Taktilā sazināšanās• Ar pieskaršanos;• Satuvina indivīdus
  • 86. Dzīvnieku visaugstākā sociālāuzvedība izpaužas dzīvojot baros!
  • 87. Kādi ir ieguvumi un kādi irzaudējumi dzīvošanai baros?
  • 88. Ieguvumi, zaudējumi dzīvošanai barāIeguvumi ZaudējumiLielāka iespēja iegūt pārtiku Lielāka konkurentu ietekmeMazāka iespēja tikt nomedītam Lielāka iespēja saslimtBars var nomedīt lielāku upuri Lielāka iespēja savas olas iedēt citur, iespēja “adoptēt” mazuli un pazaudēt vīruSamulsina plēsēju Iespēja, ka barības uzkrājumus u.t.t. Izlietos cits indivīdsUzlabo termoregulāciju Pēcnācēji var būt kaimiņu apēsti (kanibālisms)Vieglāk lidot vai peldēt (fizikas likumi) Lielāks inbrīdinga risks Uzskata, ka ir vairāk priekšrocību nekā zaudējumu
  • 89. Uzbrukumu skaits uz vienu indivīdu 5 min IeguvumsŪdensmērītāju grupas lielums
  • 90. Putni ārpusēReakcijas intensitāte Putni pa vidu Putni iekšpusē Grupas lielums
  • 91. Kā noteikt optimālu bara lielumu? Vai tas ir bezgalīgs?
  • 92. Kāds faktors nosaka bara izdzīvošana?
  • 93. Laiks ir svarīgs!Svarīgi ir veiksmīgi sadalīt laiku!
  • 94. Laika sadale un optimāls bara lielums Patērētais laiks procentos Barojas Cīnās par barību Uzmanās no plēsējiem Bara lielums Optimālais bara lielums Tad kad, maz laiks paiet uz konkurenci
  • 95. Kas notiek, kad intensīvāk sāk uzbrukt plēsējs?
  • 96. Plēsēja ietekme palielināsPatērētais laiks procentos Barojas Cīnās par barību Palielināta uzmanīšanās no plēsēju Bara lielums Optimālais bara lielumsTas nozīmē, ka baram jākļūst lielākam
  • 97. Kas notiek, kad indivīdi kļūst agresīvāki viens pret otru?
  • 98. Indivīdi agresīvāki – palielinās konkurence BarojasPatērētais laiks procentos Palielinās agresija Uzmanās no plēsējiem Bara lielums Optimālais bara lielumsTas nozīmē, ka baram jākļūst mazākam
  • 99. Junco phaeonotus
  • 100. Hierarhija• Ir noteikta rangu kārtība grupā, kas rodas dzīvnieku sadursmju rezultātā. Tas ir dzīvnieku savstarpējās konkurences rezultāts.
  • 101. Altruisms• 1. Dzīvnieks upurē vai apdraud savu dzīvību vai vairošanos spējas par labu citam indivīdam!• 2. Nesavtīga rīcība cita labā (samazinot sev, bet palielinot citam izdzīvošanas vai vairošanās spējas!
  • 102. Altruisms• Piemēram, skudru pūznī• Karaliene – vairojas;• Pārējās skudras ir pakļautas un nodrošina karalienes un pēcnācēju izdzīvošanu;• Iznāk, ka pūznis uztur vienu vienīgu karalieni
  • 103. Altruisms• Piemēram, ķīvītes, kas pie ligzdas tuvojas plēsoņa tēlo ievainotu un attālina plēsēju no ligzdas. Kad plēsējs ir pietiekami tālu, tad ķīvīte aizlido prom!
  • 104. Pēc nedēļas pārbaudes darbs