5. Kāda ir atšķirība starp sugu
sastāvu un daudzveidību?
Daudzveidībā tiek iekļautas katras
populācijas indivīdu skaits!
6. Sugu daudzveidība
• Piemēram, biotopā ir sastopamas divas koku
sugas: 76 tulpjkoki un 1 Amerikas goba
• Liksies, ka sastopami tikai tulpjkoki
• Bet, ja ir 36 tulpjkoki un 41 Amerikas goba,
tad liksies, ka daudzveidība ir lielāka, taču
sugu skaits ir identisks
9. Kā redzams attēlā, virzienā uz ekvatoru
ir lielāks sugu skaits, tas nozīmē, ka
mitrums un siltums – tātad abiotiskie
faktori ietekmē biocenozes sugu
sastāvu?
10. H. Glisons 20. gs. izvirzīja ideju, ka
biocenozes populācijas atrodas tieši
tur, kur tās ir, jo biotops izpilda to
abiotiskās prasības
Izveidota individuālistiskā hipotēze, kas
nosaka, ka katrai sugai ir sava optimuma
zona
11. F.Klementss 20. gs. izvirzīja ideju, ka biocenoze
ir augstāks organizētības līmenis, kā populācija
un biocenozi pielīdzina pie vienotas nedalāmas
organizācijas, kur sugas ir atkarīgas viena no
otras, piemēram, kā orgāni vienā veselā
organismā (biocenoze ir stabila)
20. Salu bioģeogrāfijas teorijas praktiska
izmantošana dabas aizsardzībā
• Fragmentēts meža nogabals!
• Kā labāk aizsargāt meža sugas?
• Kā jāmodulē teritorija?
26. Biotops un ekoloģiskā niša
• Katra suga ieņem noteiktu vietu ekosistēmā:
gan funkcionāli, gan fiziski;
• Biotops ir vides daļa, kur organisms mīt un
šajā vietā ir noteikti vides apstākļi (biocenoze),
piemēram, sauss mežs, kalcifīla pļava;
• Mikrobiotops ir vides daļa, kur organisms mīt
un šajā vietā ir noteikts mikroklimats,
piemēram, atmirusi koksne, koka dobums, ēna
u.t.t.
27. Biotops un ekoloģiskā niša
• Ekoloģiskā niša ir organisma vieta biocenozē
atkarībā gan no apdzīvotā biotopa, mikrobiotopa,
gan attiecībām ar citiem organismiem;
• Ekoloģiskā niša ietver sevī arī resursu
nepieciešamību organismam.
29. Ekoloģiskā niša
• Atceries! Divām sugām nevar būt viena un
tā pati ekoloģiskā niša!
• Viena suga izmirst
• vai rodas jauna suga!
Kas notiks, ja vienā biotopā dzīvos
paralēlās evolūcijas pārstāvji?
30. .........Tātad.......
• Biotops, mikrobiotops ir vieta, kur organisms
dzīvo fiziski;
• Ekoloģiskā niša ir organisma funkcionālā vieta
biocenozē (atkarībā gan no biotopa, gan
attiecībām ar citiem un resursiem).
31. Konkurence
• Iedalās:
– Starpsugu konkurencē Ekoloģiskā niša
– Iekšsugas konkurencē Populācijas līmenī, cīņā par
vides ekoloģisko kapacitāti (K)
32. Starpsugu konkurence
• Rodas, ja divas vai vairākas
sugas izmanto vienu un to
pašu resursu un resursa
daudzums ir ierobežots;
33. Konkurences mazināšanās
• Notiek tad, kad sugai ir
ekoloģiskā specializēšanās
Pazīmju novirzes (ja dzīvo vienā
biocenozē un ir vērojamas lielākas
specializēšanās nekā citās biocenozēs)
34. Ekoloģiskā specializēšanās
• Samazina konkurenci starp populācijām;
• Paaugstina bioloģisko daudzveidību, piemēram,
lietus mežos ir daudz specializējušos sugu
43. Plēsonība
• Attiecības, kad viena suga gūst labumu, bet
otra suga ciešs (+/-). (klasiskais uzskats)?????
It kā jā!
• Plēsoņa regulē sava upura skaitu populācijā,
tāpat upuru skaits (resursi) nosaka plēsoņu
populācijas lielumu! (Ekoloģisks novērojums)
• Atceries Sentpolas salas gadījumu par
ziemeļbriežiem?
55. Kas ir simbiotiskas attiecības?
Ciešas divu dažādu populāciju
attiecības!
Un kādas var būt šīs attiecības?
56. Parazītisms
• Līdzīgs plēsonībai ar to, ka viens organisms -
parazīts iegūst barību no otra organisma –
saimnieka (+/-);
• Parazīti atšķirībā no plēsoņām, aimnieku
izmanto kā dzīves vietu un ar to palīdzību
izplatās un vairojās.
57. Nosauc kādu parazītu?
• Visi vīrusi; Pārstāv visas «lielās»
• Baktērijas; taksonomiskās grupas
• Vienšūņi;
• Sēnes;
• Augi;
• Dzīvnieki;
64. Komensālisms
• Simbiotiskas attiecības, kurās viens organisms
iegūst labumu, bet otru organismu neietekmē.
(+/0);
Sūnas pie koka piestiprinās
ar rizoīdiem un barības vielas
no koka nepaņem, taču gūst
ievērojumu labumu!
71. Ekoloģiskā sukcesija
• Primārā sukcesija – veidojas tur, kur vēl nav
izveidojusies augsne (vulkāna izvirdums,
atkāpjas ledājs);
• Sekundārā sukcesija – atjaunošanā pēc
traucējuma (izpostīšanas)
74. «Pirmās sugas» jeb pioniersugas
• Sugas kuras parādās pirmās vietā, kur ir bijis
traucējums (postījums);
Šaurlapu ugunspuķe (Epilobium angustifolium)
78. Klimaksa biocenoze
• 1916. gadā F.Klements izveidoja sukcesijas
monoklimaksa modeli – modelis, kas nosaka,
ka noteiktos klimatiskos apstākļos veidojas
noteikta klimaksa biocenoze – tuksnesis,
savvana vai mežs.
85. Biocenozes sastāv no šūniņām (nogabaliņi), kuri veidojas
traucējumu rezultātā. Sugu sastāvu nosaka kolonizācijas un
izdzīvošanas spējas – izlozes princips.
86. Periodiski traucējumi ietekmē populācijas.
tipi
īpašības
1. uguns
2. izzāģēšana
1. intensitāte 3. vējš
2. lielums 4. kaitēkļi
3. frekvence 5. sniegs
6. sausums
7. plūdi
87. Vidējo traucējumu hipotēze
• Nosaka, ka lai biocenoze būtu daudzveidīgāka
traucējumiem ir jābūt, bet ne pārāk daudz!
88. Kā mēs varam palielināt
biocenozes daudzveidību?
Mēs vispār varam?
Teorētiski varam!
90. Veidojot pēc iespējas lielākas
aizsargājamas teritorijas, kas pēc
iespējas ir mazāk izolētas
• Salu bioģeogrāfijas teorija
91. Neizjaukt vietējo sugu sastāvu
Cilvēku ievesta tai vietai neraksturīga
• Neievest invazīvas sugas! suga, kas negatīvi ietekmē vietējās sugas
• Kas ir invazīva suga?
• Neiznīcināt atsevišķas sugas!
