• Share
  • Email
  • Embed
  • Like
  • Save
  • Private Content
Pieskariens biblioteku portals
 

Pieskariens biblioteku portals

on

  • 1,002 views

 

Statistics

Views

Total Views
1,002
Views on SlideShare
1,002
Embed Views
0

Actions

Likes
0
Downloads
0
Comments
0

0 Embeds 0

No embeds

Accessibility

Categories

Upload Details

Uploaded via as Adobe PDF

Usage Rights

© All Rights Reserved

Report content

Flagged as inappropriate Flag as inappropriate
Flag as inappropriate

Select your reason for flagging this presentation as inappropriate.

Cancel
  • Full Name Full Name Comment goes here.
    Are you sure you want to
    Your message goes here
    Processing…
Post Comment
Edit your comment

    Pieskariens biblioteku portals Pieskariens biblioteku portals Document Transcript

    • SAULES GRIEŽI PIESKARAS STRAZDUMUIŽAI Jāņuzāļu aromāts un līgo dziesmu liegās skaņas 18. jūnija vakarā piepildīja Strazdumuižas parku. Ļaudis bija sapulcējušies, lai piedalītos Latvijas Neredzīgo bibliotēkas rīkotajā Jāņu dienas ielīgošanas pasākumā SAULES GRIEŽU PIESKĀRIENS. Tas nebija vienkāršs brīvdabas koncerts ar dažādu dalībnieku uzstāšanos. Tas bija pasākums, kurā tika apvienota gan kultūra ar brīnumjauku koncertprogrammu, gan izglītība ar informatīviem izdevumiem par Jāņu svinēšanas tradīcijām un tautasdziesmām, gan māksla ar gleznu un rotu darināšanas iespējām, gan arī sporta aktivitātes piecās dažādās tematiskajās spēlēs. Tā kā 18. jūnijs Rīgas domes tradicionālo svētku svinēšanas plānā bija pirmā Jāņu ielīgošanas diena, tad Latvijas Neredzīgo bibliotēka svētku atklāšanu uzticēja Kultūras ministram Intam Dālderim. Atklāšanas runā ministrs izteica atzinību Neredzīgo bibliotēkai par ieguldīto darbu svētku organizēšanā redzes invalīdiem un izteica cerību, ka paveiktais ir tikai sākums vēl lielākām iecerēm. Uzrunu teikt bija ieradies arī Kultūras ministrijas Bibliotēku nodaļas vadītājs Jānis Turlajs, kurš izteica gandarījumu par to, ka par spīti ekonomiskajai un politiskajai situācijai Neredzīgo bibliotēka spēj ne tikai pildīt savas funkcijas, bet arī sniegt bagātīgu kultūras baudījumu plašākai sabiedrībai. Kā dāvanu svēkos Turlaja kungs bibliotēkas Braila raksta nodaļas vadītājai pasniedza „Jāņu sieru” jeb veselu kasti noderīga papīra. Kultūras ministra KM Bibliotēku nodaļas LNB CV priekšsēdētājs Inta Dāldera uzruna vadītājs Jānis Turlajs Egons Zariņš ar „Jāņu sieru” Svētku runu noslēdza LNB CV priekšsēdētājs Egons Zariņš. Viņa klātbūtne un atbalsts pasākuma atklāšanā bija īpaši svarīgs redzes invalīdiem. Zariņa kungs sveica visus klātesošos ar tuvojošajiem Jāņiem, piešķirot tiem garīgu vērtību. Pēc atklāšanas runas emocionālajiem vārdiem uz skatuvi kāpa Strazdumuižas kluba vīru vokālais ansamblis „Senozols”. Tā mākslinieciskais vadītājs Aldis Andersons spēlēja akordeonu, un vīru skanīgās balsis aizplūda tālu pār Juglas ezeru, sapulcinot arvien vairāk skatītāju. Arī Annas Dubovikas flautas skaņas sagrāba klausītājus savā varā. Skatītāju rindās sēdošais ministrs ar pavadītājiem bija kā apburts, klausoties neredzīgās meitenes radītajās mūzikas skaņās. Anna ar prieku piekrīt piedalīties ikvienā bibliotēkas rīkotajā pasākumā. Māmiņdienas pasākumā viņa spēlēja klavieres, bet šoreiz flautu, tāpēc mums atliek vien gaidīt, ar ko viņa mūs pārsteigs nākošreiz. Viens no pasākuma atbalstītājiem bija SIA ILGEZEEM jeb Iļģuciema kvass, kurš piedāvāja pasākuma apmeklētājiem veldzēt slāpes ar jauno kvasu Porter. Tā kā pasākums sastāvēja no vairākām daļām un ikviena no tām vēl no sīkākām sadaļām, tad bibliotēka meklēja brīvprātīgos
    • palīgus. Ilgi meklēt nenācās, lielākā daļa no brīvprātīgajiem bija Juglas vidusskolas audzēkņi. Viens no tiem bija Kārlis Duša, kurš palīdzēja ap 200 pasākuma apmeklētājus pacienāt ar kvasu. Viņa pasniegtais kvass lika atplaukt smaidā ikviena saņēmēja sejai. Kārlis ne tikai palīdzēja veldzēt slāpes, bet arī radīja vajadzības un piederības sajūtu šim pasākumam. Kamēr tika dalīts kvass, uz skatuvi kāpa Latvijas Neredzīgo bibliotēkas ansamblis „Šeit un Tagad”. Tā repertuārā bija gan Larisas Mondrusas, gan „Čikāgas Piecīšu” dziesmas. Šoreiz ansambļa muzikālo pavadījumu nodrošināja Valdis Rēbukss, kurš ir profesionāls ģitārists no grupas „Klaidonis”. Koncerta apmeklētāji bija sajūsmā par ansambļa sniegumu un pat pēc viņu uzstāšanās gāja Kārlis Duša pasniedz kvasu klāt pie dalībniekiem un izteica atzinību par muzikālo un iepriecina sirmo māmuļu sniegumu. Koncerta pirmās daļas izskaņā apmeklētājiem bija iespēja baudīt Edija Fukša emocionālo dziedājumu. Muzikālo pavadījumu šoreiz nodrošināja divi ģitāristi Aleksejs Poplavskis un Valdis Rēbukss. Skanot dziesmai „Līgo, māmiņ, līgodama”, skatītāji pievienojās Edija dziedājumam. Pat Jānis Paukštello, kurš vēl tikai gaidīja savu uznācienu, neizturēja un dziedāja līdzi. Pārsteigumu gan koncerta klausītājiem, gan pašai Neredzīgo bibliotēkas vadībai bija sagatavojušas pasākuma vadītāja Gunta Bite un muzikālā vadītāja Zane Rižija. Pieaicinot Ediju Fuksi un Alekseju Poplavski, viņas bija sagatavojušas apdziedāšanas dziesmu gan par pašiem koncerta dalībniekiem, gan pasākuma augstajiem viesiem. Visu pasākuma laiku darbojās gan spēles, gan radošās darbnīcas. Kopā bija izveidotas četras radošās darbnīcas. Viena no tām bija sejas apgleznošanas darbnīca, kurā darboties bija uzaicināta māksliniece Iveta Priede. Viņai pievienojās Juglas vidusskolas audzēkne Adele Erta, kura uz bērnu sejiņām lika izplaukt puķītēm un iepukstēties sirsniņām. Pie abām māksliniecēm sastājās tik gara rinda, ka vēl pēc pasākuma beigām bērni negribēja doties projām. Otrajā darbnīcā varēja iemācīties, kā pareizi jāpin vainagi. Tos varēja pīt gan no pļavas ziediem, gan no ozola zariem. Jo vairāk tika apmeklēta šī darbnīca, jo vairāk pasākuma apmeklētāju ietērpās Jāņu dienas galvassegās. Pārējās divas darbnīcas bija rotu un gleznu darbnīca. Ikviens šo darbnīcu apmeklētājs varēja izpausties gan krāsās, gan materiālu veidos. Kā vēlāk pastāstīja radošo darbnīcu vadītāja Andra Jākobsone, interesanti bija novērot, kādas krāsas cilvēki izvēlas. Vieni izvēlējās gaišos toņus, citi — raibu raibos, bet bija arī bērni, kuru izvēlēto krāsu gammā pārsvarā dominēja tumšie toņi un melnā krāsa. Tajā brīdī nebija svarīgi kas un kāpēc bija noticis šo bērnu dzīvē, ka viņi izvēlējās tik drūmas krāsas, taču bija svarīgi, ka viņiem tika dota iespēja darboties radošajā vidē un saskatīt vai vismaz sajust, ka blakus ir arī citas krāsas. Neredzīgā jauniete Sarmīte Gromska izveidoja ļoti skaistu un gaišu gleznu. Tās pielietojumu atradīs pati autore, taču, ja to vajadzētu novērtēt naudā, to būtu ļoti grūti izdarīt. Viņas darbā apvienojās viss nepieciešamais, kas piemīt dārgām gleznām: tehnika, abstrakcija, krāsu mijiedarbība un, pats galvenais, — darba autora neredzība, kas piešķir darbam īpašu vērtību. Blakus radošajām darbnīcām atradās arī informācijas stends, kurā ikviens interesents varēja bez maksas saņemt informāciju gan palielinātajā drukā, gan Braila rakstā par Jāņu svinību tradīcijām un rituāliem. Vispieprasītākā brošūra bija „Tautasdziesmu vācelīte”. Pasākuma apmeklētājiem bija iespēja arī iepazīties ar Aleksandra Lāča pinumiem. Lāča kungs bija vienīgais pinējs, kurš atsaucās uz bibliotēkas aicinājumu pasākuma laikā demonstrēt pīšanas prasmes un savus darbus. Turpretī tematisko spēļu realizācijai uzreiz pieteicās vairāki jaunieši. Par to lielu paldies jāsaka Ditai Stalovskai, kura piesaistīja draudzenes Madaru un Ulriku. Meiteņu pārziņā bija trīs spēles no piecām. Tās norisinājās neikdienišķos apstākļos — pārgājienu teltīs. Ņemot vērā to, ka mūsu lūgšanas tika uzklausītas un pasākuma dienā spīdēja saulīte, tad šīs
    • spēles notika telts priekšā, kur vienlaicīgi varēja spēlēt divi cilvēki. Tas bija visai noderīgi, tāpēc ka arī pie spēlēm sāka veidoties rindas ar spēlēt gribošajiem. Pirmā spēļu telts bija „Tautasdziesmu darītava”, kurā Ditas uzraudzībā uz laiku vajadzēja pareizi sastādīt tautasdziesmu. Šim nolūkam spēlētājam tika iedotas sešas lapiņas, uz katras no tām bija rakstīta viena tautasdziesmas rindiņa. Pēc iespējas īsākā laikā vajadzēja atmest liekās rindas un no atlikušajām izveidot pareizu tautasdziesmas četrrindi. Otrajā spēļu teltī — „Restauratoru darbnīca” ar Madaru vadībā dalībniekiem vajadzēja salikt puzzli ar pasākuma logo. Uzvarēja tas, kurš to izdarīja visātrāk. Visas spēles bija pieejamas arī neredzīgiem dalībniekiem. Šajā spēlē tika piedāvāta iespēja I grupas Spēļu teltis pirms pasākuma redzes invalīdiem salikt reljefa apli, kas simbolizēja Jāņu vainagu. Trešā telts — „Zintnieku slietnis” un Ulrika pulcēja erudītos dalībniekus, kuriem pēc iespējas ātrākā laikā, turklāt pareizi, bija jāatbild uz 10 jautājumiem, kas saistīti ar Jāņiem. Kopā bija 5 varianti, lai vienlaicīgi varētu spēlēt vairāki cilvēki. Vislielākais prieks bija par neredzīgiem dalībniekiem, kuri uzrādīja labus rezultātus. Kaut arī „Zintnieku slietnī” nebija spīdošu rezultātu, toties „Tautasdziesmu darītavā” abas neredzīgās dalībnieces Elīze Strazdiņa un Velta Rulle uzvarēja un ieguva balviņas, kas viņām tika pasniegtas individuāli pēc pasākuma. Pārējās divas spēles bija „Lekšana pāri ugunskuram” un „Vainagu mešana”. Jāteic, ka arī šīs abas spēles pārsteidza pasākuma rīkotājus ar dalībnieku vecumu un iespējām. Piemēram, pāri ugunskuram bija lēcis kāds dalībnieks, kuram bija 57 gadi. No trijiem mēģinājumiem viņš pārlēca divus, kas arī atbīdīja viņu no godalgas, taču galvenais bija piedalīties un patrenēties pirms īstā ugunskura šķērsošanas. Savukārt „Vainagu mešanas” spēlē piedalījās kāds vīrietis invalīdu ratiņos. Tas lieku reizi pierādīja to, ka pasākums patiešām bija rīkots cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, ne tikai ar redzes traucējumiem. Šīs abas spēles bija Mārtiņa un Marijas Bites pārziņā. Abi bērni ne tikai labi tika galā ar viņiem uzticēto uzdevumu, bet noslēgumā vēl palīdzēja apkopot spēļu rezultātus. Pasākuma noslēgumā 12 spēļu dalībnieki saņēma balvas par labākajiem rezultātiem. Koncerta otrajā daļā apmeklētājus priecēja Jāņa Paukštello līksmā dziedāšana un publikas iesaistīšana tajā. Skatītāju rindas piepildījās vēl vairāk un brīžos, kad publikai ļāva dziedāt Strazdumuižas parks piepildījās ar daudzbalsīgu korim cienīgu dziedājumu. Koncerta noslēgumā Jānis Paukštello tika kronēts kā PIRMAIS JĀNIS! Viņam galvā tika uzlikts ozollapu vainags un uzdāvināta ar Ivetas Priedes roku apgleznota krūze ar pasākuma Pirmā Jāņa kronēšana! simboliku, kas piepildīta ar kvasu Porter. To pasākuma vadītājai palīdzēja izdarīt viņas asistente Dinija Bite, kura visu pasākuma laiku arī koordinēja koncerta dalībnieku kustību uz skatuvi. Pasākuma apmeklētība bija necerēti liela. Tas bija izdevies, tāpēc Latvijas Neredzīgo bibliotēka izsaka milzīgu pateicību šī pasākuma atbalstītājiem: Rīgas domei, AS „Aldaris”, SIA „BITE Latvija”, ILGEZEEM.
    • Raimonds Leitāns palīdzēja gan Kārlis Duša palīdzēja visu pasākuma uzstādīt, gan novākt pasākumam laiku, izpildot ikvienu pasākuma nepieciešamās konstrukcijas vadītājas norādījumu Liels paldies izturīgākajiem palīgiem — Raimondam Leitānam un Kārlim Dušam, kuri palīdzēja gan uzstādīt, gan vēlāk novākt pasākumam nepieciešamās konstrukcijas. Abi puiši mājās devas ļoti vēlu, taču nekļūdīšos, ja teikšu, ka gandarījums par padarīto bija arī viņu acīs. Gunta Bite VA „Latvijas Neredzīgo bibliotēka” Braila raksta nodaļas vadītāja