SlideShare a Scribd company logo
1 of 5
Download to read offline
Konkursa
                              “Latvijas Sabiedrisko attiecību gada balva 2006”
                                          darba pieteikuma anketa


  Iesniedzējs (individuāla persona, a entūra, uz ēmuma vai organizācija):
  SIA MRS grupa
  Kontaktpersona:
  Miks Luksti š
  Adrese:
  Arsenāla iela 3, Rīga, LV-1050
  Tālrunis:
  6321299
  E-pasta adrese:
  miks.lukstins@mrsgrupa.lv
  Kampa as pasūtītājs:
  If Latvia
  Kampa as datumi & realizācijas laiks:
  2005.gada septembris – turpinās;
  Kampa as nosaukums:
  Atklāti par Apdrošināšanu
  Kampa as kategorija:
  Korporatīvās komunikācijas
  Papildus iesniegtie drukātie un elektroniskie materiāli:
  1.Kampa as apraksts – 3 lp.
  2. Vizuālais ieskats kampa as aktivitātēs 1 lp.
  3. If Latvia apstiprinājums, ka pasūtītājs piekrīt kampa as iesniegšanai konkursam;
  4. Maksājuma par dalību konkursā apliecinošs dokuments;


Darba iesniedzēja vārds, uzvārds un paraksts:                                    Miks Luksti š



Kampa as pasūtītāja pārstāvja amats, vārds, uzvārds un paraksts:
Kampaņas raksturojums
Pasūtītājs
Apdrošināšanas kompānija „If Latvia”.
Projekta pamatojums
MRS grupas uzdevums bija sagatavot ilgtermi a sabiedrisko attiecību kampa u, kas medijos pozicionētu If
Latvia kā uzticamu apdrošinātāju, kas vienmēr gatavs klientiem izmaksāt atlīdzības pilnā apmērā un neslēpj no
klientiem informāciju par vi u tiesībām.
Projekta īss apraksts
Tika veikta aptauja par sabiedrības informētības līmeni par apdrošināšanu un vi u, kā klientu tiesībām.
Pētījuma rezultāti norādīja uz patērētāju slikto informētību, kā arī valdošo uzskatu, ka apdrošinātāji šādu
informāciju nevēlas izplatīt. MRS grupa sagatavoja projektu un If Latvia uzsāka mēr tiecīgu ilgtermi a
sabiedrības informēšanas kampa u par dažāda veida nedzīvības apdrošināšanas veidiem, faktoriem, kas jā em
vērā, klientu iespējām un tiesībām apdrošināšanas iestāšanās gadījumā.
Projekta mērķis
Projekta mēr is ir parādīt If Latvia kā apdrošinātāju, kurš rūpējas par savu klientu izpratni par produktu,
informē un izglīto tos. Nodrošināt If Latvia publicitāti kā kompānijai, kura nebaidās klientus apmācīt par vi u
tiesībām un iespējām sa emt kompensācijas, norādot uz gatavību atlīdzināt klientu zaudējumus tiem
pienākošajos apmēros.
Projekta ilgtermi a mēr is ir izglītot sabiedrību par apdrošināšanu, pakalpojuma sniegtajām iespējām. Panākt,
lai lielāka iedzīvotāju da a saprot, kas ir apdrošināšana un sāk uztvert to kā pašsaprotamu produktu. Mēr is ir
paaugstināt uzticamību apdrošināšanai privātpersonu vidū.

                                                Izpētes darbs
2005. gada augustā If Latvia vārdā tika veikta aptauja par to, ko Latvijas patērētāji domā par apdrošināšanas
nozari, raugoties no savu tiesību aspekta un savām zināšanām par savām tiesībām. Piedalījās – 1152
respondenti. Vislielākā da a – 37% - patērētāju uzskata, ka nezina savas tiesības, izmantojot dažādus
apdrošināšanas veidus. Vislielākais nezi as līmenis ir tādās jomās kā Veselības apdrošināšana, civiltiesiskā
apdrošināšana un īpašuma apdrošināšana, kuras attiecīgi minēja 24%, 18% un 17% no visiem respondentiem.
Iedzīvotāji uzskata, ka netiek informēti par savām tiesībām (43%) no apdrošinātāju puses, bet 57% uzskata, ka
apdrošinātāji šādu informāciju slēpj.
Izpētes darbs pirms 1.posma – „Izmanto saskaņotos paziņojumus”
2005. gada sākuma statistikas dati liecināja, ka Latvijā saska otie pazi ojumi tiek izmantoti daudz retāk kā citās
Eiropas Savienības valstīs. Latvijā tos izmantoja, lai re istrētu vidēji 3% no visiem ce u satiksmes
negadījumiem, savukārt vecajās Eiropas Savienības dalībvalstīs šis rādītājs pārsniedz 65%. Aptaujājot If Latvia
klientus, tika noskaidrots, ka galvenie iemesli saska oto pazi ojumu neizmantošanai ir neuzticēšanās
apdrošinātājam, neticība otrai negadījumā iesaistītajai pusei, kā arī mazā pārliecība, ka, izmantojot saska otos
pazi ojumus, būs iespēja sa emt pilnu atlīdzību un apdrošinātāji tos pie ems.
Izpētes darbs pirms 2. posma – „Kas jāzina par OCTA?
MRS grupa ievāca statistiku no CSDD, LTAB un Valsts Policijas par ce u satiksmes negadījumiem, cietušajām
personām un izmaksātajām atlīdzībām. Apkopojot statistiku, MRS grupa secināja, ka par personai nodarītajiem
zaudējumiem no OCTA polisēm tiek izmaksātas neadekvāti mazas summas salīdzinot ar medicīnas
pakalpojumu cenām un izmaksātajām atlīdzībām par transporta līdzek iem nodarītajiem zaudējumiem. Arī
iesniegto sūdzību skaits liecināja nevis par apdrošinātāju nevēlēšanos maksāt, bet gan par cietušo kūtrumu
atlīdzību pieprasīšanā. Vidēji uz vienu nevainīgi cietušo ir izmaksāts Ls 41,60 (maksimālā summa, ko var
pieprasīt – Ls 250 000). Uz vienu bojāgājušo ir vidēji izmaksāti 107 lati.
Konsultācijas ar medicīnas nozares speciālistiem pierādīja, ka izmaksātās summas nevar būt atbilstošas cietušo
reālajām izmaksām un vairāki ārsti bija izbrīnīti, ka ikvienam cietušajam (ja vien vi š nav negadījuma
izraisītājs) ir tiesības sa emt atlīdzības no negadījuma izraisītāja OCTA apdrošinātāja – t.sk. gājējiem un visiem
negadījumā iesaistītajiem pasažieriem. Konsultācijas ar ārstiem parādīja, ka informāciju nepieciešams izplatīt
arī medicīnas iestādēs, jo tieši tur nonāk visi satiksmes negadījumos iesaistītie, un arī pašiem ārstiem zināšanas
par OCTA ir nepietiekamas, lai konsultētu avārijās cietušos pacientus.




                                                                                                                1
Izvēlētā stratēģija
Projekts tika sadalīts un realizēts pakāpeniski, pagājušā gada laikā tika organizēts kampa as atklāšanas
pasākums un īstenoti pirmie divi kampa as posmi. Katram no posmiem tika piesaistīts atbilstošs sadarbības
partneris valsts sektorā, kurš arī ir ieinteresēts identificētās problēmas risināšanā un gatavs palīdzēt izplatīt
zi u mēr auditorijai.
Kampaņas uzsākšana
2005. gada septembrī tika organizēts mediju pasākums, lai pazi otu par If Latvia uzsākto sabiedrības
informēšanas kampa u „Atklāti par apdrošināšanu”. Neformālā gaisotnē medijiem tika prezentēti pētījuma
rezultāti un pamatota nepieciešamība apdrošinātājiem aktīvāk skaidrot klientu iespējas un tiesības.
1.posms – „Izmanto saskaņotos paziņojumus”
Sadarbībā ar Latvijas Valsts policiju tika sagatavotas infopakas, lai veicinātu saska oto pazi ojumu
izmantošanu. Infopakas sastāvēja no izglītojoša bukleta par saska otajiem pazi ojumiem, aizpildīta
pazi ojuma parauga un saska otā pazi ojuma veidlapas. Materiāli tika sapakoti A5 izmēra plēves vāci os,
tādejādi padarot tos ērtus glabāšanai automašīnā, lai nepieciešamības gadījumā varētu izmantot. Infopakas
reidu laikā un nelielo ce u satiksmes negadījumu vietās izplatīja Ce u policija (kopā 10 000 infopakas),
autoskolām un saviem klientiem tās izplatīja If Latvia (7 000 infopakas).
Posma atklāšanas pasākumā medijiem tika organizēts brauciens kopā ar Ce u policiju uz ce u satiksmes
negadījuma vietu, lai klātienē demonstrētu sīka negadījuma dokumentu noformēšanas kārtību, un skaidrota
saska otā pazi ojuma izmantošanas iespēja attiecīgajā situācijā.
Mēr a grupa: visi autovadītāji;
Vēstījums: ja noticis neliels ce u satiksmes negadījums, ātrāk, ērtāk un lētāk ir aizpildīt saska oto pazi ojumu
nevis izsaukt policiju. If Latvia veicina pazi ojumu izmantošanu un ikvienam apdrošinātājam uz to pamata
jāizmaksā atlīdzības pilnā apmērā.
Komunikācijas kanāli:
   • Mediji – preses relīzes, preses konference, izbrauciens uz negadījuma vietu;
   • Tieša autovadītāju uzrunāšana – policijas un If Latvia izplatītās infopakas (reidu laikā, negadījumos
     iesaistītajiem, If Latvia klientiem, autoskolām);
Rezultātu mērīšanas kritēriji:
   • Atspogu ojums medijos;
   • Autovadītāju skaits, kas sa ēmis infopakas – saska oto pazi ojumu ar skaidrojumiem un instrukciju to
       lietošanai;
   • If Latvia klientu interese par saska oto pazi ojumu un infopaku iegūšanu;
   • Saska oto pazi ojumu izmantošanas pieaugums.
2. posms – „Kas jāzina par OCTA?”
Sadarbībā ar „Patērētāju tiesību aizsardzības centru” (PTAC) tika izgatavoti informatīvi bukleti par iespējām
sa emt OCTA atlīdzības pilnā apmērā. Bukletos tika sniegta informācija par cietušo tiesībām sa emt atlīdzības,
kā arī skaidrots par pareizāko rīcību, lai sa emtu atlīdzību pilnā apmērā.
Mēr a grupas:
   • ce u satiksmes negadījumos cietušās personas un to tuvinieki;
   • ārstniecības iestādēs strādājošie;
   • mediji;
   • sabiedrība kopumā;
Vēstījums: If Latvia aicina ce u satiksmes negadījumos cietušajiem izmantot savas tiesības un sa emt atlīdzības
no negadījumu izraisījušās automašīnas OCTA apdrošinātāja arī par ārstēšanās un rehabilitācijas izdevumiem,
turklāt atlīdzības pienākas arī gājējiem un visiem cietušajiem pasažieriem.
Komunikācijas kanāli:
   • Mediji – preses relīzes, preses konference;
   • Tieša cietušo un ārstniecības iestādēs strādājošo uzrunāšana;
   • Sabiedrības pārstāvju tieša uzrunāšana – If Latvia un PTAC bukletu izplatīšana;
Rezultātu mērīšanas kritēriji:
   • Atspogu ojums medijos;
   • Sabiedrības interese par iespējām sa emt atlīdzības;
   • Izmaksāto atlīdzību par personai nodarītajiem zaudējumiem pieaugums.



                                                                                                               2
Kampaņas rezultāti
1.   Panākta plaša If Latvia publicitāte, kurā uz ēmums pozicionēts atbilstoši izvirzītajiem mēr iem. Medijos
     plaši atspogu oti visi īstenotie kampa as posmi un aktualizētas izvirzītās tēmas, tādejādi pievēršot
     sabiedrības un mēr a grupu uzmanību.
2.   If Latvia medijos sevi pozicionējusi kopā ar Valsts Policiju un Patērētāju tiesību aizsardzības centru,
     tādejādi veicinot uzticamību savām aktivitātēm un piedāvātajiem produktiem, kā arī rādot piemēru
     veiksmīgai privātā un valsts sektora sadarbībai.
3.   If Latvia valdes priekšsēdētājs Andris Morozovs sevi veiksmīgi pozicionējis kā nozares eksperts un
     apdrošinātāju pārstāvis, kas gatavs atklāti runāt arī par klientu tiesībām un zemūdens akme iem, no
     kuriem klientiem jāuzmanās slēdzot apdrošināšanas darījumu. Kā pierādījums kalpo Dienas Bizness
     publikācija par zemapdrošināšanu un tās riskiem īpašuma apdrošināšanā, kurā laikraksts kā ekspertu
     izvēlējies If Latvia vadītāju.
4.   17 000 autovadītāju sa ēmuši saska oto pazi ojumu infopakas. If Latvia birojos klienti izrāda aktīvu
     interese par bezmaksas infopakām ar saska otajiem pazi ojumiem un tiek turpināta to ražošana, lai
     apmierinātu klientu pieprasījumu;
5.   Apdrošinātāju sniegtā informācija liecina, ka 2005. gada beigās jau ap 40 % iesniegumu par ce u satiksmes
     negadījumiem ir saska otie pazi ojumi (gada sākumā tika uzskatīts, ka saska otie pazi ojumi tiek
     izmantoti 3% negadījumu). Saska oto pazi ojumu izmantošanas pieaugumu lielā mērā ir veicinājusi arī If
     Latvia un Valsts policijas rīkotā kampa a;
6.   Sagatavots un izplatīts buklets par iespējām un pareizāko rīcību cietušajiem, lai varētu sa emt OCTA
     atlīdzības arī par personai nodarītajiem zaudējumiem, ārstēšanās un rehabilitācijas izdevumiem;
7.   Medijiem un sabiedrībai ir atgādināts, ka OCTA paredz atlīdzību ne tikai par sabojātu automašīnu, bet arī
     par personai nodarītajiem zaudējumiem;
8.   PTAC un If birojos griezies liels interesentu skaits par iespējām sa emt OCTA atlīdzības personai nodarīto
     zaudējumu gadījumā. Pateicoties medijos izplatītajai informācijai, ar MRS grupas starpniecību ir atrisināts
     arī reāls apdrošināšanas gadījums un cietusī persona ir sa ēmusi atlīdzību par ārstēšanās izdevumiem.
                                  Kampaņas atspoguļojums medijos
Kampaņas palaišana
     LETA, If Latvia: 37% Latvijas iedzīvotāju nezina par savām tiesībām apdrošināšanas jomā, 05.09.2005.
     Laikraksts Djelovije Vestji, Kienti nezina par savām tiesībām, 06.09.2005.
     Laikraksts Diena, Nezina apdrošināšanas tiesības, 07.09.2005.
     Laikraksts Telegraf, Noslēpumainais k ūs zināms, 07.09.2005.
     Laikraksts Vestji Segodnja, Par apdrošināšanu neformālā gaisotnē, 08.09.2005.
     Laikraksts Dienas Bizness, Par apdrošināšanu informēs vairāk, 14.09.2005.
     Radio SWH raidījums 7 Naglas – saruna ar Andri Morozovu, 08.10.2005.
     Žurnāls Nedē a – Raidījuma 7 Naglas ar Andri Morozovu atspogu ojums, 11.10.2005.
1.posms
      NRA, Uzsāk kampa u par saska oto pazi ojumu lietošanu, 31.10.2005.
      Dienas Bizness, 97% nav izmantojuši, 01.11.2005.
      Diena, Vēlas iemācīt lietot saska oto pazi ojumu, 01.11.2005.
      Latvijas Avīze, Autovadītāji piesardzīgi pret saska oto pazi ojumu, 01.11.2005.
      Vestji Segodnja, Ekonomējiet savu laiku un svešu naudu, 01.11.2005.
      Čas, Ja Jūsu mašīnu apskādēja, 01.11.2005.
      Djelovije Vestji, 01.11.2005.
      NRA, Aicina izmantot saska otos pazi ojumus, 02.11.2005.
      Apollo.lv, Veicinās saska oto pazi ojumu izmantošanu ce u satiksmes negadījumos, 31.10.2005.,
      LETA, Veicinās saska oto pazi ojumu izmantošanu ce u satiksmes negadījumos, 31.10.2005. (3 zi as)
2.posms
      LETA, Vairāk nekā 80% CSN cietušo neizmanto iespēju atlīdzināt ārstēšanos, 12.12.2005.
      LTV Rīts, 12.12.2005.
      LNT zi as, 12.12.2005.
      LTV Panorāma, 12.12.2005.
      Vestji Segodnja, Pie apdrošinātāja var sa emt lielu naudu, 13.12.2005.
      Dienas Bizness, Cietušie joprojām vāji informēti, 13.12.2005.
      Delfi “Versijas”, Oskars Hartmanis: Kurš atlīdzinās veselību?, 13.12.2005.
      LR 1 (2x), 13.12.2005.
      Diena, Baiba Vītoli a: Ble i vērtīgāki par dzīvību?, 20.01.2006.



                                                                                                              3
Ieskats projekta pasākumos un publicitātē




                                     Izgriezumi no publikācijām




                                       Informatīvo bukletu vāki

                                                                     Kampa as uzsākšanas mediju pasākums
                                                                               neformālā gaisotnē
                                                                  1. If Latvia Valdes priekšsēdētājs
                                                                  medijiem prezentē veiktā pētījuma
                                                                  rezultātus un skaidro nepieciešamīobu
                                                                  izglītot patērētājus
                                                                  2. Andris Morozovs un žurnālisti pēc
1.                            2.
                                                                  preses konferences neformālā gaisotnē
                                                                  uz kutera

                                                                      Saska oto pazi ojumu izmantošanas
                                                                      veicināšanas posma atklāšanas preses
                                                                     konference un brauciens uz negadījuma
                                                                           vietu kopā ar Valsts policiju
                                                                  3. Andris Morozovs informē ce u
                                                                  satiksmes negadījumā iesaistītos par
                                                                  iespējām izmantot saska oto
3.                           4.                                   pazi ojumu
                                                                  4. Andris Morozovs un Ce u Policijas
                                                                  biroja priekšnieka vietnieks Vanags



                                                                  „Kas jāzina par OCTA?” Preses konference

                                                                  5. Andris Morozovs un PTAC vadītāja
                                                                  Baiba Vītoli a
              5.

More Related Content

Similar to Corporate communications 2006 / 1st Place

Tiesvedības komunikācija (kas tas ir?)
Tiesvedības komunikācija (kas tas ir?)Tiesvedības komunikācija (kas tas ir?)
Tiesvedības komunikācija (kas tas ir?)PR Holding
 
Sociālo mediju ēdienkarte Latvijas korporatīvajā komunikācijā
Sociālo mediju ēdienkarte Latvijas korporatīvajā komunikācijāSociālo mediju ēdienkarte Latvijas korporatīvajā komunikācijā
Sociālo mediju ēdienkarte Latvijas korporatīvajā komunikācijāWebRadar.lv
 
Ilgtspējīgu apģērbu mērķauditorijas identificēšana un mārketinga komunikācija...
Ilgtspējīgu apģērbu mērķauditorijas identificēšana un mārketinga komunikācija...Ilgtspējīgu apģērbu mērķauditorijas identificēšana un mārketinga komunikācija...
Ilgtspējīgu apģērbu mērķauditorijas identificēšana un mārketinga komunikācija...Lauma Legzdina
 
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts 2020”
Mazo un vidējo uzņēmumu  iespējas programmā „Horizonts  2020”Mazo un vidējo uzņēmumu  iespējas programmā „Horizonts  2020”
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts 2020”Ekonomikas ministrija
 
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts 2020”
Mazo un vidējo uzņēmumu  iespējas programmā „Horizonts  2020” Mazo un vidējo uzņēmumu  iespējas programmā „Horizonts  2020”
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts 2020” Ekonomikas ministrija
 
Pāreja no Profesionālās izglītības uz Darba Tirgu Latvijā: Izaicinājumi un Ie...
Pāreja no Profesionālās izglītības uz Darba Tirgu Latvijā: Izaicinājumi un Ie...Pāreja no Profesionālās izglītības uz Darba Tirgu Latvijā: Izaicinājumi un Ie...
Pāreja no Profesionālās izglītības uz Darba Tirgu Latvijā: Izaicinājumi un Ie...Dynamic University
 
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts 2020”
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts  2020” Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts  2020”
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts 2020” Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts 2020”
Mazo un vidējo uzņēmumu  iespējas programmā „Horizonts  2020” Mazo un vidējo uzņēmumu  iespējas programmā „Horizonts  2020”
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts 2020” Ekonomikas ministrija
 
Publikācija la pilsonu forums 2013
Publikācija la pilsonu forums 2013Publikācija la pilsonu forums 2013
Publikācija la pilsonu forums 2013consumerenergy
 
Marketing campaign 2006 / 1st Place / Avārijas kontracepcija Postinor 2 - Tav...
Marketing campaign 2006 / 1st Place / Avārijas kontracepcija Postinor 2 - Tav...Marketing campaign 2006 / 1st Place / Avārijas kontracepcija Postinor 2 - Tav...
Marketing campaign 2006 / 1st Place / Avārijas kontracepcija Postinor 2 - Tav...Baltic PR Awards
 
Varam rezekne-lietotizpete-10122018
Varam rezekne-lietotizpete-10122018Varam rezekne-lietotizpete-10122018
Varam rezekne-lietotizpete-10122018Citadelh2020
 

Similar to Corporate communications 2006 / 1st Place (17)

NVO iespējas ES fondos 2014-2015
NVO iespējas ES fondos 2014-2015NVO iespējas ES fondos 2014-2015
NVO iespējas ES fondos 2014-2015
 
Tiesvedības komunikācija (kas tas ir?)
Tiesvedības komunikācija (kas tas ir?)Tiesvedības komunikācija (kas tas ir?)
Tiesvedības komunikācija (kas tas ir?)
 
Sociālo mediju ēdienkarte Latvijas korporatīvajā komunikācijā
Sociālo mediju ēdienkarte Latvijas korporatīvajā komunikācijāSociālo mediju ēdienkarte Latvijas korporatīvajā komunikācijā
Sociālo mediju ēdienkarte Latvijas korporatīvajā komunikācijā
 
Ilgtspējīgu apģērbu mērķauditorijas identificēšana un mārketinga komunikācija...
Ilgtspējīgu apģērbu mērķauditorijas identificēšana un mārketinga komunikācija...Ilgtspējīgu apģērbu mērķauditorijas identificēšana un mārketinga komunikācija...
Ilgtspējīgu apģērbu mērķauditorijas identificēšana un mārketinga komunikācija...
 
2012 10 03_sif_nvo_fonds
2012 10 03_sif_nvo_fonds2012 10 03_sif_nvo_fonds
2012 10 03_sif_nvo_fonds
 
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts 2020”
Mazo un vidējo uzņēmumu  iespējas programmā „Horizonts  2020”Mazo un vidējo uzņēmumu  iespējas programmā „Horizonts  2020”
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts 2020”
 
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts 2020”
Mazo un vidējo uzņēmumu  iespējas programmā „Horizonts  2020” Mazo un vidējo uzņēmumu  iespējas programmā „Horizonts  2020”
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts 2020”
 
Pāreja no Profesionālās izglītības uz Darba Tirgu Latvijā: Izaicinājumi un Ie...
Pāreja no Profesionālās izglītības uz Darba Tirgu Latvijā: Izaicinājumi un Ie...Pāreja no Profesionālās izglītības uz Darba Tirgu Latvijā: Izaicinājumi un Ie...
Pāreja no Profesionālās izglītības uz Darba Tirgu Latvijā: Izaicinājumi un Ie...
 
Buklets par OECD vadlīnijām multinacionālajiem uzņēmumiem
Buklets par OECD vadlīnijām multinacionālajiem uzņēmumiemBuklets par OECD vadlīnijām multinacionālajiem uzņēmumiem
Buklets par OECD vadlīnijām multinacionālajiem uzņēmumiem
 
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts 2020”
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts  2020” Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts  2020”
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts 2020”
 
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts 2020”
Mazo un vidējo uzņēmumu  iespējas programmā „Horizonts  2020” Mazo un vidējo uzņēmumu  iespējas programmā „Horizonts  2020”
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts 2020”
 
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā Horizonts 2020
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā Horizonts 2020Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā Horizonts 2020
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā Horizonts 2020
 
Publikācija la pilsonu forums 2013
Publikācija la pilsonu forums 2013Publikācija la pilsonu forums 2013
Publikācija la pilsonu forums 2013
 
TNS pētījumu rezultāti par Ilgtspējas jautājumiem 2014
TNS pētījumu rezultāti par Ilgtspējas jautājumiem 2014TNS pētījumu rezultāti par Ilgtspējas jautājumiem 2014
TNS pētījumu rezultāti par Ilgtspējas jautājumiem 2014
 
Marketing campaign 2006 / 1st Place / Avārijas kontracepcija Postinor 2 - Tav...
Marketing campaign 2006 / 1st Place / Avārijas kontracepcija Postinor 2 - Tav...Marketing campaign 2006 / 1st Place / Avārijas kontracepcija Postinor 2 - Tav...
Marketing campaign 2006 / 1st Place / Avārijas kontracepcija Postinor 2 - Tav...
 
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā Horizonts 2020
Mazo un vidējo uzņēmumu  iespējas programmā Horizonts  2020 Mazo un vidējo uzņēmumu  iespējas programmā Horizonts  2020
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā Horizonts 2020
 
Varam rezekne-lietotizpete-10122018
Varam rezekne-lietotizpete-10122018Varam rezekne-lietotizpete-10122018
Varam rezekne-lietotizpete-10122018
 

More from Baltic PR Awards

Winners and The Finalists of the Baltic PR Awards 2012
Winners and The Finalists of the Baltic PR Awards 2012Winners and The Finalists of the Baltic PR Awards 2012
Winners and The Finalists of the Baltic PR Awards 2012Baltic PR Awards
 
Marketing of the Youth Package in collaboration with INSTRUMENTI
Marketing of the Youth Package in collaboration with INSTRUMENTIMarketing of the Youth Package in collaboration with INSTRUMENTI
Marketing of the Youth Package in collaboration with INSTRUMENTIBaltic PR Awards
 
Feel bad? It’s Not Always So Sad!
Feel bad? It’s Not Always So Sad!  Feel bad? It’s Not Always So Sad!
Feel bad? It’s Not Always So Sad! Baltic PR Awards
 
Campaign for the Latvian language Celies un Ej (Get Up and Go)
Campaign for the Latvian language Celies un Ej (Get Up and Go)Campaign for the Latvian language Celies un Ej (Get Up and Go)
Campaign for the Latvian language Celies un Ej (Get Up and Go)Baltic PR Awards
 
Eurobasket2011. “60000 basketballs bouncing”
 Eurobasket2011. “60000 basketballs bouncing” Eurobasket2011. “60000 basketballs bouncing”
Eurobasket2011. “60000 basketballs bouncing”Baltic PR Awards
 
The city fountains in blood: NO to the waste of life
The city fountains in blood: NO to the waste of lifeThe city fountains in blood: NO to the waste of life
The city fountains in blood: NO to the waste of lifeBaltic PR Awards
 
NOTARY DAYS: How did notaries acquire new functions and strengthened their ro...
NOTARY DAYS: How did notaries acquire new functions and strengthened their ro...NOTARY DAYS: How did notaries acquire new functions and strengthened their ro...
NOTARY DAYS: How did notaries acquire new functions and strengthened their ro...Baltic PR Awards
 
RIGA International Airport vs. Ryanair – Communication Strategy for Airport S...
RIGA International Airport vs. Ryanair – Communication Strategy for Airport S...RIGA International Airport vs. Ryanair – Communication Strategy for Airport S...
RIGA International Airport vs. Ryanair – Communication Strategy for Airport S...Baltic PR Awards
 
Defending a leading retail chains against a hostile attack
Defending a leading retail chains against a hostile attackDefending a leading retail chains against a hostile attack
Defending a leading retail chains against a hostile attackBaltic PR Awards
 
Biggest Latvian bank fighting rumours attack
 Biggest Latvian bank fighting rumours attack Biggest Latvian bank fighting rumours attack
Biggest Latvian bank fighting rumours attackBaltic PR Awards
 
Business solutions come to you!
 Business solutions come to you! Business solutions come to you!
Business solutions come to you!Baltic PR Awards
 
Work from Anywhere Day 2012
 Work from Anywhere Day 2012 Work from Anywhere Day 2012
Work from Anywhere Day 2012Baltic PR Awards
 
CSR = NORDEA'S DNA: HOW NORDEA ENSURED THAT IT’S CSR IS NOT JUST PR?
CSR = NORDEA'S DNA: HOW NORDEA ENSURED THAT IT’S CSR IS NOT JUST PR?CSR = NORDEA'S DNA: HOW NORDEA ENSURED THAT IT’S CSR IS NOT JUST PR?
CSR = NORDEA'S DNA: HOW NORDEA ENSURED THAT IT’S CSR IS NOT JUST PR?Baltic PR Awards
 
Celebrating Loyalty: Everyone’s Invited
Celebrating Loyalty: Everyone’s InvitedCelebrating Loyalty: Everyone’s Invited
Celebrating Loyalty: Everyone’s InvitedBaltic PR Awards
 
Internal communication of brand re-positioning in Nordea Latvia
 Internal communication of brand re-positioning in Nordea Latvia Internal communication of brand re-positioning in Nordea Latvia
Internal communication of brand re-positioning in Nordea LatviaBaltic PR Awards
 
1500 Employees – Ambassadors of Green Ideas
1500 Employees – Ambassadors of Green Ideas1500 Employees – Ambassadors of Green Ideas
1500 Employees – Ambassadors of Green IdeasBaltic PR Awards
 

More from Baltic PR Awards (20)

Winners and The Finalists of the Baltic PR Awards 2012
Winners and The Finalists of the Baltic PR Awards 2012Winners and The Finalists of the Baltic PR Awards 2012
Winners and The Finalists of the Baltic PR Awards 2012
 
Bear House-warming party
 Bear House-warming party Bear House-warming party
Bear House-warming party
 
Marketing of the Youth Package in collaboration with INSTRUMENTI
Marketing of the Youth Package in collaboration with INSTRUMENTIMarketing of the Youth Package in collaboration with INSTRUMENTI
Marketing of the Youth Package in collaboration with INSTRUMENTI
 
Warm heart does wonder
Warm heart does wonderWarm heart does wonder
Warm heart does wonder
 
Handwork… it shows
Handwork… it showsHandwork… it shows
Handwork… it shows
 
Feel bad? It’s Not Always So Sad!
Feel bad? It’s Not Always So Sad!  Feel bad? It’s Not Always So Sad!
Feel bad? It’s Not Always So Sad!
 
Campaign for the Latvian language Celies un Ej (Get Up and Go)
Campaign for the Latvian language Celies un Ej (Get Up and Go)Campaign for the Latvian language Celies un Ej (Get Up and Go)
Campaign for the Latvian language Celies un Ej (Get Up and Go)
 
Eurobasket2011. “60000 basketballs bouncing”
 Eurobasket2011. “60000 basketballs bouncing” Eurobasket2011. “60000 basketballs bouncing”
Eurobasket2011. “60000 basketballs bouncing”
 
The city fountains in blood: NO to the waste of life
The city fountains in blood: NO to the waste of lifeThe city fountains in blood: NO to the waste of life
The city fountains in blood: NO to the waste of life
 
NOTARY DAYS: How did notaries acquire new functions and strengthened their ro...
NOTARY DAYS: How did notaries acquire new functions and strengthened their ro...NOTARY DAYS: How did notaries acquire new functions and strengthened their ro...
NOTARY DAYS: How did notaries acquire new functions and strengthened their ro...
 
RIGA International Airport vs. Ryanair – Communication Strategy for Airport S...
RIGA International Airport vs. Ryanair – Communication Strategy for Airport S...RIGA International Airport vs. Ryanair – Communication Strategy for Airport S...
RIGA International Airport vs. Ryanair – Communication Strategy for Airport S...
 
Defending a leading retail chains against a hostile attack
Defending a leading retail chains against a hostile attackDefending a leading retail chains against a hostile attack
Defending a leading retail chains against a hostile attack
 
Biggest Latvian bank fighting rumours attack
 Biggest Latvian bank fighting rumours attack Biggest Latvian bank fighting rumours attack
Biggest Latvian bank fighting rumours attack
 
Business solutions come to you!
 Business solutions come to you! Business solutions come to you!
Business solutions come to you!
 
Samsung Hope Relay
Samsung Hope RelaySamsung Hope Relay
Samsung Hope Relay
 
Work from Anywhere Day 2012
 Work from Anywhere Day 2012 Work from Anywhere Day 2012
Work from Anywhere Day 2012
 
CSR = NORDEA'S DNA: HOW NORDEA ENSURED THAT IT’S CSR IS NOT JUST PR?
CSR = NORDEA'S DNA: HOW NORDEA ENSURED THAT IT’S CSR IS NOT JUST PR?CSR = NORDEA'S DNA: HOW NORDEA ENSURED THAT IT’S CSR IS NOT JUST PR?
CSR = NORDEA'S DNA: HOW NORDEA ENSURED THAT IT’S CSR IS NOT JUST PR?
 
Celebrating Loyalty: Everyone’s Invited
Celebrating Loyalty: Everyone’s InvitedCelebrating Loyalty: Everyone’s Invited
Celebrating Loyalty: Everyone’s Invited
 
Internal communication of brand re-positioning in Nordea Latvia
 Internal communication of brand re-positioning in Nordea Latvia Internal communication of brand re-positioning in Nordea Latvia
Internal communication of brand re-positioning in Nordea Latvia
 
1500 Employees – Ambassadors of Green Ideas
1500 Employees – Ambassadors of Green Ideas1500 Employees – Ambassadors of Green Ideas
1500 Employees – Ambassadors of Green Ideas
 

Recently uploaded

EDIC atbalsta iespējas uzņēmuma digitalizācijai /
EDIC atbalsta iespējas uzņēmuma digitalizācijai /EDIC atbalsta iespējas uzņēmuma digitalizācijai /
EDIC atbalsta iespējas uzņēmuma digitalizācijai /Ekonomikas ministrija
 
Nauda biznesam ar valsts un ES atbalstu (Altum)
Nauda biznesam ar valsts un ES atbalstu  (Altum)Nauda biznesam ar valsts un ES atbalstu  (Altum)
Nauda biznesam ar valsts un ES atbalstu (Altum)Ekonomikas ministrija
 
Kā LIAA var palīdzēt Tava uzņēmuma attīstībai?
Kā LIAA var palīdzēt Tava uzņēmuma attīstībai?Kā LIAA var palīdzēt Tava uzņēmuma attīstībai?
Kā LIAA var palīdzēt Tava uzņēmuma attīstībai?Ekonomikas ministrija
 
Atbalsts digitālajai transformācijai un citas #ESfondi iespējas
Atbalsts digitālajai transformācijai un citas #ESfondi iespējasAtbalsts digitālajai transformācijai un citas #ESfondi iespējas
Atbalsts digitālajai transformācijai un citas #ESfondi iespējasEkonomikas ministrija
 
Valsts #atbalstsuzņēmējiem - impulss produktivitātes kāpināšanai
Valsts #atbalstsuzņēmējiem - impulss produktivitātes kāpināšanaiValsts #atbalstsuzņēmējiem - impulss produktivitātes kāpināšanai
Valsts #atbalstsuzņēmējiem - impulss produktivitātes kāpināšanaiEkonomikas ministrija
 
Plānošanas reģiona pašvaldību atbalsts uzņēmējiem
Plānošanas reģiona pašvaldību atbalsts uzņēmējiemPlānošanas reģiona pašvaldību atbalsts uzņēmējiem
Plānošanas reģiona pašvaldību atbalsts uzņēmējiemEkonomikas ministrija
 
SIA “Himalayan International” pieredzes stāsts
SIA  “Himalayan International” pieredzes stāstsSIA  “Himalayan International” pieredzes stāsts
SIA “Himalayan International” pieredzes stāstsEkonomikas ministrija
 

Recently uploaded (7)

EDIC atbalsta iespējas uzņēmuma digitalizācijai /
EDIC atbalsta iespējas uzņēmuma digitalizācijai /EDIC atbalsta iespējas uzņēmuma digitalizācijai /
EDIC atbalsta iespējas uzņēmuma digitalizācijai /
 
Nauda biznesam ar valsts un ES atbalstu (Altum)
Nauda biznesam ar valsts un ES atbalstu  (Altum)Nauda biznesam ar valsts un ES atbalstu  (Altum)
Nauda biznesam ar valsts un ES atbalstu (Altum)
 
Kā LIAA var palīdzēt Tava uzņēmuma attīstībai?
Kā LIAA var palīdzēt Tava uzņēmuma attīstībai?Kā LIAA var palīdzēt Tava uzņēmuma attīstībai?
Kā LIAA var palīdzēt Tava uzņēmuma attīstībai?
 
Atbalsts digitālajai transformācijai un citas #ESfondi iespējas
Atbalsts digitālajai transformācijai un citas #ESfondi iespējasAtbalsts digitālajai transformācijai un citas #ESfondi iespējas
Atbalsts digitālajai transformācijai un citas #ESfondi iespējas
 
Valsts #atbalstsuzņēmējiem - impulss produktivitātes kāpināšanai
Valsts #atbalstsuzņēmējiem - impulss produktivitātes kāpināšanaiValsts #atbalstsuzņēmējiem - impulss produktivitātes kāpināšanai
Valsts #atbalstsuzņēmējiem - impulss produktivitātes kāpināšanai
 
Plānošanas reģiona pašvaldību atbalsts uzņēmējiem
Plānošanas reģiona pašvaldību atbalsts uzņēmējiemPlānošanas reģiona pašvaldību atbalsts uzņēmējiem
Plānošanas reģiona pašvaldību atbalsts uzņēmējiem
 
SIA “Himalayan International” pieredzes stāsts
SIA  “Himalayan International” pieredzes stāstsSIA  “Himalayan International” pieredzes stāsts
SIA “Himalayan International” pieredzes stāsts
 

Corporate communications 2006 / 1st Place

  • 1. Konkursa “Latvijas Sabiedrisko attiecību gada balva 2006” darba pieteikuma anketa Iesniedzējs (individuāla persona, a entūra, uz ēmuma vai organizācija): SIA MRS grupa Kontaktpersona: Miks Luksti š Adrese: Arsenāla iela 3, Rīga, LV-1050 Tālrunis: 6321299 E-pasta adrese: miks.lukstins@mrsgrupa.lv Kampa as pasūtītājs: If Latvia Kampa as datumi & realizācijas laiks: 2005.gada septembris – turpinās; Kampa as nosaukums: Atklāti par Apdrošināšanu Kampa as kategorija: Korporatīvās komunikācijas Papildus iesniegtie drukātie un elektroniskie materiāli: 1.Kampa as apraksts – 3 lp. 2. Vizuālais ieskats kampa as aktivitātēs 1 lp. 3. If Latvia apstiprinājums, ka pasūtītājs piekrīt kampa as iesniegšanai konkursam; 4. Maksājuma par dalību konkursā apliecinošs dokuments; Darba iesniedzēja vārds, uzvārds un paraksts: Miks Luksti š Kampa as pasūtītāja pārstāvja amats, vārds, uzvārds un paraksts:
  • 2. Kampaņas raksturojums Pasūtītājs Apdrošināšanas kompānija „If Latvia”. Projekta pamatojums MRS grupas uzdevums bija sagatavot ilgtermi a sabiedrisko attiecību kampa u, kas medijos pozicionētu If Latvia kā uzticamu apdrošinātāju, kas vienmēr gatavs klientiem izmaksāt atlīdzības pilnā apmērā un neslēpj no klientiem informāciju par vi u tiesībām. Projekta īss apraksts Tika veikta aptauja par sabiedrības informētības līmeni par apdrošināšanu un vi u, kā klientu tiesībām. Pētījuma rezultāti norādīja uz patērētāju slikto informētību, kā arī valdošo uzskatu, ka apdrošinātāji šādu informāciju nevēlas izplatīt. MRS grupa sagatavoja projektu un If Latvia uzsāka mēr tiecīgu ilgtermi a sabiedrības informēšanas kampa u par dažāda veida nedzīvības apdrošināšanas veidiem, faktoriem, kas jā em vērā, klientu iespējām un tiesībām apdrošināšanas iestāšanās gadījumā. Projekta mērķis Projekta mēr is ir parādīt If Latvia kā apdrošinātāju, kurš rūpējas par savu klientu izpratni par produktu, informē un izglīto tos. Nodrošināt If Latvia publicitāti kā kompānijai, kura nebaidās klientus apmācīt par vi u tiesībām un iespējām sa emt kompensācijas, norādot uz gatavību atlīdzināt klientu zaudējumus tiem pienākošajos apmēros. Projekta ilgtermi a mēr is ir izglītot sabiedrību par apdrošināšanu, pakalpojuma sniegtajām iespējām. Panākt, lai lielāka iedzīvotāju da a saprot, kas ir apdrošināšana un sāk uztvert to kā pašsaprotamu produktu. Mēr is ir paaugstināt uzticamību apdrošināšanai privātpersonu vidū. Izpētes darbs 2005. gada augustā If Latvia vārdā tika veikta aptauja par to, ko Latvijas patērētāji domā par apdrošināšanas nozari, raugoties no savu tiesību aspekta un savām zināšanām par savām tiesībām. Piedalījās – 1152 respondenti. Vislielākā da a – 37% - patērētāju uzskata, ka nezina savas tiesības, izmantojot dažādus apdrošināšanas veidus. Vislielākais nezi as līmenis ir tādās jomās kā Veselības apdrošināšana, civiltiesiskā apdrošināšana un īpašuma apdrošināšana, kuras attiecīgi minēja 24%, 18% un 17% no visiem respondentiem. Iedzīvotāji uzskata, ka netiek informēti par savām tiesībām (43%) no apdrošinātāju puses, bet 57% uzskata, ka apdrošinātāji šādu informāciju slēpj. Izpētes darbs pirms 1.posma – „Izmanto saskaņotos paziņojumus” 2005. gada sākuma statistikas dati liecināja, ka Latvijā saska otie pazi ojumi tiek izmantoti daudz retāk kā citās Eiropas Savienības valstīs. Latvijā tos izmantoja, lai re istrētu vidēji 3% no visiem ce u satiksmes negadījumiem, savukārt vecajās Eiropas Savienības dalībvalstīs šis rādītājs pārsniedz 65%. Aptaujājot If Latvia klientus, tika noskaidrots, ka galvenie iemesli saska oto pazi ojumu neizmantošanai ir neuzticēšanās apdrošinātājam, neticība otrai negadījumā iesaistītajai pusei, kā arī mazā pārliecība, ka, izmantojot saska otos pazi ojumus, būs iespēja sa emt pilnu atlīdzību un apdrošinātāji tos pie ems. Izpētes darbs pirms 2. posma – „Kas jāzina par OCTA? MRS grupa ievāca statistiku no CSDD, LTAB un Valsts Policijas par ce u satiksmes negadījumiem, cietušajām personām un izmaksātajām atlīdzībām. Apkopojot statistiku, MRS grupa secināja, ka par personai nodarītajiem zaudējumiem no OCTA polisēm tiek izmaksātas neadekvāti mazas summas salīdzinot ar medicīnas pakalpojumu cenām un izmaksātajām atlīdzībām par transporta līdzek iem nodarītajiem zaudējumiem. Arī iesniegto sūdzību skaits liecināja nevis par apdrošinātāju nevēlēšanos maksāt, bet gan par cietušo kūtrumu atlīdzību pieprasīšanā. Vidēji uz vienu nevainīgi cietušo ir izmaksāts Ls 41,60 (maksimālā summa, ko var pieprasīt – Ls 250 000). Uz vienu bojāgājušo ir vidēji izmaksāti 107 lati. Konsultācijas ar medicīnas nozares speciālistiem pierādīja, ka izmaksātās summas nevar būt atbilstošas cietušo reālajām izmaksām un vairāki ārsti bija izbrīnīti, ka ikvienam cietušajam (ja vien vi š nav negadījuma izraisītājs) ir tiesības sa emt atlīdzības no negadījuma izraisītāja OCTA apdrošinātāja – t.sk. gājējiem un visiem negadījumā iesaistītajiem pasažieriem. Konsultācijas ar ārstiem parādīja, ka informāciju nepieciešams izplatīt arī medicīnas iestādēs, jo tieši tur nonāk visi satiksmes negadījumos iesaistītie, un arī pašiem ārstiem zināšanas par OCTA ir nepietiekamas, lai konsultētu avārijās cietušos pacientus. 1
  • 3. Izvēlētā stratēģija Projekts tika sadalīts un realizēts pakāpeniski, pagājušā gada laikā tika organizēts kampa as atklāšanas pasākums un īstenoti pirmie divi kampa as posmi. Katram no posmiem tika piesaistīts atbilstošs sadarbības partneris valsts sektorā, kurš arī ir ieinteresēts identificētās problēmas risināšanā un gatavs palīdzēt izplatīt zi u mēr auditorijai. Kampaņas uzsākšana 2005. gada septembrī tika organizēts mediju pasākums, lai pazi otu par If Latvia uzsākto sabiedrības informēšanas kampa u „Atklāti par apdrošināšanu”. Neformālā gaisotnē medijiem tika prezentēti pētījuma rezultāti un pamatota nepieciešamība apdrošinātājiem aktīvāk skaidrot klientu iespējas un tiesības. 1.posms – „Izmanto saskaņotos paziņojumus” Sadarbībā ar Latvijas Valsts policiju tika sagatavotas infopakas, lai veicinātu saska oto pazi ojumu izmantošanu. Infopakas sastāvēja no izglītojoša bukleta par saska otajiem pazi ojumiem, aizpildīta pazi ojuma parauga un saska otā pazi ojuma veidlapas. Materiāli tika sapakoti A5 izmēra plēves vāci os, tādejādi padarot tos ērtus glabāšanai automašīnā, lai nepieciešamības gadījumā varētu izmantot. Infopakas reidu laikā un nelielo ce u satiksmes negadījumu vietās izplatīja Ce u policija (kopā 10 000 infopakas), autoskolām un saviem klientiem tās izplatīja If Latvia (7 000 infopakas). Posma atklāšanas pasākumā medijiem tika organizēts brauciens kopā ar Ce u policiju uz ce u satiksmes negadījuma vietu, lai klātienē demonstrētu sīka negadījuma dokumentu noformēšanas kārtību, un skaidrota saska otā pazi ojuma izmantošanas iespēja attiecīgajā situācijā. Mēr a grupa: visi autovadītāji; Vēstījums: ja noticis neliels ce u satiksmes negadījums, ātrāk, ērtāk un lētāk ir aizpildīt saska oto pazi ojumu nevis izsaukt policiju. If Latvia veicina pazi ojumu izmantošanu un ikvienam apdrošinātājam uz to pamata jāizmaksā atlīdzības pilnā apmērā. Komunikācijas kanāli: • Mediji – preses relīzes, preses konference, izbrauciens uz negadījuma vietu; • Tieša autovadītāju uzrunāšana – policijas un If Latvia izplatītās infopakas (reidu laikā, negadījumos iesaistītajiem, If Latvia klientiem, autoskolām); Rezultātu mērīšanas kritēriji: • Atspogu ojums medijos; • Autovadītāju skaits, kas sa ēmis infopakas – saska oto pazi ojumu ar skaidrojumiem un instrukciju to lietošanai; • If Latvia klientu interese par saska oto pazi ojumu un infopaku iegūšanu; • Saska oto pazi ojumu izmantošanas pieaugums. 2. posms – „Kas jāzina par OCTA?” Sadarbībā ar „Patērētāju tiesību aizsardzības centru” (PTAC) tika izgatavoti informatīvi bukleti par iespējām sa emt OCTA atlīdzības pilnā apmērā. Bukletos tika sniegta informācija par cietušo tiesībām sa emt atlīdzības, kā arī skaidrots par pareizāko rīcību, lai sa emtu atlīdzību pilnā apmērā. Mēr a grupas: • ce u satiksmes negadījumos cietušās personas un to tuvinieki; • ārstniecības iestādēs strādājošie; • mediji; • sabiedrība kopumā; Vēstījums: If Latvia aicina ce u satiksmes negadījumos cietušajiem izmantot savas tiesības un sa emt atlīdzības no negadījumu izraisījušās automašīnas OCTA apdrošinātāja arī par ārstēšanās un rehabilitācijas izdevumiem, turklāt atlīdzības pienākas arī gājējiem un visiem cietušajiem pasažieriem. Komunikācijas kanāli: • Mediji – preses relīzes, preses konference; • Tieša cietušo un ārstniecības iestādēs strādājošo uzrunāšana; • Sabiedrības pārstāvju tieša uzrunāšana – If Latvia un PTAC bukletu izplatīšana; Rezultātu mērīšanas kritēriji: • Atspogu ojums medijos; • Sabiedrības interese par iespējām sa emt atlīdzības; • Izmaksāto atlīdzību par personai nodarītajiem zaudējumiem pieaugums. 2
  • 4. Kampaņas rezultāti 1. Panākta plaša If Latvia publicitāte, kurā uz ēmums pozicionēts atbilstoši izvirzītajiem mēr iem. Medijos plaši atspogu oti visi īstenotie kampa as posmi un aktualizētas izvirzītās tēmas, tādejādi pievēršot sabiedrības un mēr a grupu uzmanību. 2. If Latvia medijos sevi pozicionējusi kopā ar Valsts Policiju un Patērētāju tiesību aizsardzības centru, tādejādi veicinot uzticamību savām aktivitātēm un piedāvātajiem produktiem, kā arī rādot piemēru veiksmīgai privātā un valsts sektora sadarbībai. 3. If Latvia valdes priekšsēdētājs Andris Morozovs sevi veiksmīgi pozicionējis kā nozares eksperts un apdrošinātāju pārstāvis, kas gatavs atklāti runāt arī par klientu tiesībām un zemūdens akme iem, no kuriem klientiem jāuzmanās slēdzot apdrošināšanas darījumu. Kā pierādījums kalpo Dienas Bizness publikācija par zemapdrošināšanu un tās riskiem īpašuma apdrošināšanā, kurā laikraksts kā ekspertu izvēlējies If Latvia vadītāju. 4. 17 000 autovadītāju sa ēmuši saska oto pazi ojumu infopakas. If Latvia birojos klienti izrāda aktīvu interese par bezmaksas infopakām ar saska otajiem pazi ojumiem un tiek turpināta to ražošana, lai apmierinātu klientu pieprasījumu; 5. Apdrošinātāju sniegtā informācija liecina, ka 2005. gada beigās jau ap 40 % iesniegumu par ce u satiksmes negadījumiem ir saska otie pazi ojumi (gada sākumā tika uzskatīts, ka saska otie pazi ojumi tiek izmantoti 3% negadījumu). Saska oto pazi ojumu izmantošanas pieaugumu lielā mērā ir veicinājusi arī If Latvia un Valsts policijas rīkotā kampa a; 6. Sagatavots un izplatīts buklets par iespējām un pareizāko rīcību cietušajiem, lai varētu sa emt OCTA atlīdzības arī par personai nodarītajiem zaudējumiem, ārstēšanās un rehabilitācijas izdevumiem; 7. Medijiem un sabiedrībai ir atgādināts, ka OCTA paredz atlīdzību ne tikai par sabojātu automašīnu, bet arī par personai nodarītajiem zaudējumiem; 8. PTAC un If birojos griezies liels interesentu skaits par iespējām sa emt OCTA atlīdzības personai nodarīto zaudējumu gadījumā. Pateicoties medijos izplatītajai informācijai, ar MRS grupas starpniecību ir atrisināts arī reāls apdrošināšanas gadījums un cietusī persona ir sa ēmusi atlīdzību par ārstēšanās izdevumiem. Kampaņas atspoguļojums medijos Kampaņas palaišana LETA, If Latvia: 37% Latvijas iedzīvotāju nezina par savām tiesībām apdrošināšanas jomā, 05.09.2005. Laikraksts Djelovije Vestji, Kienti nezina par savām tiesībām, 06.09.2005. Laikraksts Diena, Nezina apdrošināšanas tiesības, 07.09.2005. Laikraksts Telegraf, Noslēpumainais k ūs zināms, 07.09.2005. Laikraksts Vestji Segodnja, Par apdrošināšanu neformālā gaisotnē, 08.09.2005. Laikraksts Dienas Bizness, Par apdrošināšanu informēs vairāk, 14.09.2005. Radio SWH raidījums 7 Naglas – saruna ar Andri Morozovu, 08.10.2005. Žurnāls Nedē a – Raidījuma 7 Naglas ar Andri Morozovu atspogu ojums, 11.10.2005. 1.posms NRA, Uzsāk kampa u par saska oto pazi ojumu lietošanu, 31.10.2005. Dienas Bizness, 97% nav izmantojuši, 01.11.2005. Diena, Vēlas iemācīt lietot saska oto pazi ojumu, 01.11.2005. Latvijas Avīze, Autovadītāji piesardzīgi pret saska oto pazi ojumu, 01.11.2005. Vestji Segodnja, Ekonomējiet savu laiku un svešu naudu, 01.11.2005. Čas, Ja Jūsu mašīnu apskādēja, 01.11.2005. Djelovije Vestji, 01.11.2005. NRA, Aicina izmantot saska otos pazi ojumus, 02.11.2005. Apollo.lv, Veicinās saska oto pazi ojumu izmantošanu ce u satiksmes negadījumos, 31.10.2005., LETA, Veicinās saska oto pazi ojumu izmantošanu ce u satiksmes negadījumos, 31.10.2005. (3 zi as) 2.posms LETA, Vairāk nekā 80% CSN cietušo neizmanto iespēju atlīdzināt ārstēšanos, 12.12.2005. LTV Rīts, 12.12.2005. LNT zi as, 12.12.2005. LTV Panorāma, 12.12.2005. Vestji Segodnja, Pie apdrošinātāja var sa emt lielu naudu, 13.12.2005. Dienas Bizness, Cietušie joprojām vāji informēti, 13.12.2005. Delfi “Versijas”, Oskars Hartmanis: Kurš atlīdzinās veselību?, 13.12.2005. LR 1 (2x), 13.12.2005. Diena, Baiba Vītoli a: Ble i vērtīgāki par dzīvību?, 20.01.2006. 3
  • 5. Ieskats projekta pasākumos un publicitātē Izgriezumi no publikācijām Informatīvo bukletu vāki Kampa as uzsākšanas mediju pasākums neformālā gaisotnē 1. If Latvia Valdes priekšsēdētājs medijiem prezentē veiktā pētījuma rezultātus un skaidro nepieciešamīobu izglītot patērētājus 2. Andris Morozovs un žurnālisti pēc 1. 2. preses konferences neformālā gaisotnē uz kutera Saska oto pazi ojumu izmantošanas veicināšanas posma atklāšanas preses konference un brauciens uz negadījuma vietu kopā ar Valsts policiju 3. Andris Morozovs informē ce u satiksmes negadījumā iesaistītos par iespējām izmantot saska oto 3. 4. pazi ojumu 4. Andris Morozovs un Ce u Policijas biroja priekšnieka vietnieks Vanags „Kas jāzina par OCTA?” Preses konference 5. Andris Morozovs un PTAC vadītāja Baiba Vītoli a 5.