Your SlideShare is downloading. ×
0
Sievietes drošība darba vidē
Sievietes drošība darba vidē
Sievietes drošība darba vidē
Sievietes drošība darba vidē
Sievietes drošība darba vidē
Sievietes drošība darba vidē
Sievietes drošība darba vidē
Sievietes drošība darba vidē
Sievietes drošība darba vidē
Sievietes drošība darba vidē
Sievietes drošība darba vidē
Sievietes drošība darba vidē
Sievietes drošība darba vidē
Sievietes drošība darba vidē
Sievietes drošība darba vidē
Sievietes drošība darba vidē
Upcoming SlideShare
Loading in...5
×

Thanks for flagging this SlideShare!

Oops! An error has occurred.

×
Saving this for later? Get the SlideShare app to save on your phone or tablet. Read anywhere, anytime – even offline.
Text the download link to your phone
Standard text messaging rates apply

Sievietes drošība darba vidē

414

Published on

Sievietes drošība darba vidē / Valsts Darba Inspekcija, 03.2014.

Sievietes drošība darba vidē / Valsts Darba Inspekcija, 03.2014.

Published in: Education
0 Comments
0 Likes
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

No Downloads
Views
Total Views
414
On Slideshare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
2
Actions
Shares
0
Downloads
1
Comments
0
Likes
0
Embeds 0
No embeds

Report content
Flagged as inappropriate Flag as inappropriate
Flag as inappropriate

Select your reason for flagging this presentation as inappropriate.

Cancel
No notes for slide

Transcript

  • 1. Sievietes drošība darba vidē Sieviete kā nelaimes gadījumos darbā cietusī
  • 2. Darbā notikušo nelaimes gadījumu skaits 2013. gadā salīdzinājumā ar 2012. gadu un 2011. gadu * Par 2013. gadu grafikā norādīti operatīvie dati.
  • 3. Darbā notikušo nelaimes gadījumu skaits pēc dzimumiem 2013. gadā salīdzinājumā ar 2012. gadu un 2011. gadu * Par 2013. gadu grafikā norādīti operatīvie dati.
  • 4. 2013. gadā nelaimes gadījumos darbā cietušo sieviešu skaits sadalījumā pa smaguma pakāpēm salīdzinājumā ar 2012. gadu un 2011. gadu * Par 2013. gadu grafikā norādīti operatīvie dati.
  • 5. Nozaru Top 5, kurās visvairāk nodarbinātas sievietes un kurās nelaimes gadījumos darbā visvairāk cietušas sievietes Nozares, kurās visvairāk nodarbinātas sievietes (2012. gada CSP datiem) Nozares, kurās 2013. gadā nelaimes gadījumos darbā visvairāk cietušas sieviešu (pēc VDI datiem) Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība – 17,4 % * Apstrādes rūpniecība – 20,3 % ** Izglītība – 16,5 % Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība – 18 % Apstrādes rūpniecība – 11,4 % Veselība un sociālā aprūpe – 17,4 % Veselība un sociālā aprūpe – 9,6 % Transports un uzglabāšana – 14,7 % Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana – 7,2 % Izglītība – 7 % Transports uz uzglabāšana – 4,5 % Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana – 5,8 % * % no visās nozarēs strādājošo sieviešu skaita; ** % no visām nelaimes gadījumos darbā cietušajām sievietēm.
  • 6. 2013. gadā nelaimes gadījumos darbā cietušo sieviešu skaits sadalījumā pēc vecuma salīdzinājumā ar 2012. gadu * Par 2013. gadu grafikā norādīti operatīvie dati.
  • 7. 2013. gadā nelaimes gadījumos darbā cietušo sieviešu skaits sadalījumā pēc darba stāža salīdzinājumā ar 2012. gadu * Par 2013. gadu grafikā norādīti operatīvie dati.
  • 8. Vidējais smagi cietušas darbinieces portrets Sieviete 54 gadus veca pilsone ar 6 gadu darba stāžu Konkrētas nozares speciāliste Rakstveidā noslēgts darba līgums Nelaimes gadījumā darbā cietusi ceturtdien Konstatēta 0,1 promille alkohola.
  • 9. 2013. gada traumējošo faktoru Top 5 salīdzinājumā ar 2011. un 2012. gadu 2011. gads 2012. gads 2013. gads Krišana, pakrišana – 44,8 %* Krišana, pakrišana – 45,1 % Krišana, pakrišana – 46,1 % Fiziska spriedze skeleta – muskuļu sistēmā – 6,8 % Saskarsme ar asu priekšmetu (naži, asmeņi utt.) – 7,2 % Saskarsme ar asu priekšmetu (naži, asmeņi utt.) – 9,9 % Sitiens – krītoša priekšmeta iedarbība – 6,2 % Sitiens, trieciens pret stacionāru objektu horizontālas kustības rezultātā – 7 % Trieciens, sitiens, grūdiens, spēriens, žņaugšana (gan cilvēku, gan dzīvnieku) – 7,3 % Saduršanās ar kustībā esošiem priekšmetiem t.sk. transportlīdzekļiem – 5,5 % Fiziska spriedze skeleta – muskuļu sistēmā – 6,5 % Fiziska spriedze skeleta – muskuļu sistēmā – 6,2 % Ievilkšana, iespiešana – starp – 4 % Sitiens – krītoša priekšmeta iedarbība – 5,6 % Sitiens, trieciens pret stacionāru objektu horizontālas kustības rezultātā – 5,8 % * % no visiem traumējošajiem faktoriem, kurus nelaimes gadījuma rezultātā, guvušas sievietes.
  • 10. Krišanas, pakrišanas rezultātā notikušie nelaimes gadījumi darbā 1. Pavāre, kāpjot pa kāpnēm, neveikli nolika kāju, zaudēja līdzsvaru un nokrita atmuguriski uz kāpnēm, gūstot muguras traumu. Darba stāžs – līdz 1 gadam, vecums – 33 gadi. Cēlonis: darbinieces nepietiekoša uzmanība. 2. Apkopēja pēc nakts maiņas, izejot ārā no uzņēmuma telpām uzsmēķēt, paslīdēja un nokrita. Kājās bija gumijas zābaki un ārā uzsnidzis sniegs. Guva potītes lūzumu. Darba stāžs – 6 gadi, vecums – 60 gadi. Cēlonis: darbinieces nepietiekoša uzmanība. 3. Neiroloģe uzkāpa uz krēsla, lai pie sienas piekarinātu pulksteni. Kāpjot nost, kāja paslīdēja uz krēsla nelīdzenās virsmas, kā rezultātā krēsls apgāzās un darbiniece nokrita uz grīdas. Guva muguras traumu. Darba stāžs – 41 gadi, vecums – 67 gadi. Cēlonis: lietotas nepieļautas vai nepiemērotas darba metodes. 4. Sporta skolotāja pēc mācību stundas zālē ņēma nost piestiprināto volejbola tīklu. Tīkls noslīdēja uz zemes. Skolotājai aizķērās kāja un viņa nokrita, gūstot pleca lūzumu. Darba stāžs – 38 gadi, vecums – 58 gadi. Cēlonis: nepietiekoša darbinieces apmācība par drošu darba paņēmienu pielietošanu; darbinieces nepietiekoša neuzmanība.
  • 11. Saskaroties ar asiem priekšmetiem – nažiem, asmeņiem u.c. notikušie nelaimes gadījumi darbā 1. Darba procesā operatora siera pakošanas iekārtā pamanīja bojātu produktu. Viņa apturēja iekārtu, izņēma bojāto produktu un ieklāja pakošanas folija iesaiņojumu. Pēc iekārtas darbības uzsākšanas, folija iesaiņojums salocījās. Operatore, neapturot iekārtu, pacēla aizsargvairogu un centās sakārtot folija iesaiņojumu, kā rezultātā rokas pirksti skāra darbojošos iekārtas nažus. Viņa guva atvērtas brūces. Darba stāžs – 15 gadi, vecums – 49 gadi. Cēlonis: darba drošības instrukciju neievērošana. 2. Virtuves strādniece, mazgājot sulas glāzi, guva plaukstas atvērtas brūces brīdī, kad glāze rokās saplīsa. Darba stāžs – 12 gadi, vecums – 44 gadi. Cēlonis: darbinieces nepietiekoša uzmanība. 3. Ceha strādniecei, veicot durvju rāmja apstrādi, no rokas izslīdēja kalts un trāpīja zem plaukstas locītavas. Viņa guva atvērtas brūces. Darba stāžs – 10 gadi, vecums – 41 gadi. Cēlonis: nepareiza darba tehnoloģijas izvēle. 4. Konditore pēc darba pabeigšanas, veica darbgalda mazgāšanu. Mazgājot virsmu zem galda, nepamanīja galda malas aso stūri un sagrieza roku. Darba stāžs – 6 gadi, vecums – 27 gadi. Cēlonis: darbinieces nepietiekoša uzmanība.
  • 12. Uzbrukuma (vardarbības) rezultātā notikušie nelaimes gadījumi darbā Psihiatrija māsa lūdz pacientam doties uz gultu. Pacients neklausīja, kļuva agresīvs un uzbruka, sperot un ar dūrēm sitot viņai pa galvu. Darba stāžs – 10 gadi, vecums – 47 gadi. Cēlonis: uzbrukums (vardarbība). 1. Patversmes darbiniece savā kabinetā veica dokumentu apstrādi. Kabinetā ienāca patversmes kliente un izteica neapmierinātību, ka arī viņai pašai jāņem līdzdalība noteiktu dokumentu noformēšanā un draudēja fiziski izrēķināties ar darbinieci. Patversmes darbiniece par radušos situāciju informēja savu vadītāju. Darbinieci, kura devās atpakaļ uz savu kabinetu, neapmierinātā kliente parāva un iesita pa galvu un seju. Darba stāžs – 15 gadi, vecums – 57 gadi. Cēlonis: uzbrukums (vardarbība). 2. Skaistumkopšanas salonā maskējies vīrietis ar pudeli, kura piepildīta ar smiltīm, uzbruka salona darbiniecei. Viņa guva galvas traumas. Darba stāžs – līdz 1 gadam, vecums – 30 gadi. Cēlonis: uzbrukums (vardarbība) 3. Skrienot pakaļ jaunietim ārpus veikala telpām pa trepēm, jaunietis, kurš bija nozadzis alkohola pudeli, uzbruka pārdevējai un izmežģīja viņai roku. Darba stāžs – 2 gadi, vecums – 35 gadi. Cēlonis: uzbrukums (vardarbība) 4.
  • 13. Fiziskas spriedze skeleta – muskuļu sistēmā notikušie nelaimes gadījumi darbā 1. Skolotāja, kāpjot lejā pa kāpnēm, paklupa, jo viena kāja aizķērās aiz otras. Lai nenokristu, viņa mēģināja noturēties pie kāpņu margām. Mēģinot noturēties, traumēja kāju, kura atsitās pret kāpņu pakāpienu. Darba stāžs – 22 gadi, vecums – 52 gadi. Cēlonis: neveikla darbinieces kustība. 2. Ārsta palīgs, ceļot pacientu, lai novietotu uz nestuvēm, sajuta stipras sāpes mugurā. Darba stāžs – 3 gadi, vecums – 45 gadi. Cēlonis: darba drošības instrukciju neievērošana. 3. Medicīnas māsa, pārvietojoties pa kāpņu telpu, neveikli pagriez kāju un guva traumu. Darba stāžs – 20 gadi, vecums – 62 gadi. Cēlonis: neveikla darbinieces kustība. 4. Arhivāres, meklējot dokumentu, kas atradās augšējā plauktā, pakāpjoties, neizmantoja saliekamās kāpnes, bet gan pakāpās uz plauktu sistēmas malas. Paņēmusi dokumentu, kāpa lejā uz grīdas, kā rezultātā neveiklas kustības dēļ satrieca kāju. Darba stāžs – 6 gadi, vecums – 35 gadi. Cēlonis: darba drošības instrukciju neievērošana.
  • 14. Sitiena, trieciena pret stacionāru objektu horizontālas kustības rezultātā notikušie nelaimes gadījumi darbā 1. Direktora vietniece nesa dokumentus un, kāpjot pa kāpnēm, pret pakāpiena malu atsita kājas pirkstu. Darba stāžs – līdz 1 gadam, vecums – 43 gadi. Cēlonis: darbinieces nepietiekoša uzmanība. 2. Mēģinot apturēt pa skolas gaiteni skrienošu bērnu, skolotāja ar pieri atsitās pret gaiteņa sienu. Darba stāžs – 32 gadi, vecums – 54 gadi. Cēlonis: darba drošības instrukciju neievērošana. 3. Pastniece, ar velosipēdu veicot pasta piegādi, nepaspēja nobremzēt un ietriecās stāvošā automašīnā. Darba stāžs – 4 gadi, vecums – 26 gadi. Cēlonis: ceļu satiksmes negadījums. 4. Veikala preču speciāliste, ejot no tirdzniecības zāles cauri mehāniskajām durvīm, pētīja vai pircēja iedotā prece nav bojāta. Šādi virzoties, viņa nepievērsa uzmanību durvīm, kā rezultātā tajās ieskrēja un sasita galvu. Darba stāžs – 6 gadi, vecums – 27 gadi. Cēlonis: darbinieces nepietiekoša uzmanība.
  • 15. Ko darīt? • Runāt ar darba devēju-atrast laiku sarunām ar darbiniekiem, to uzklausīšanai, sadzirdēt; • Nodarbinātajiem neklusēt arī par veselības un darba vides problēmām; • Izmantot ikgadējo atvaļinājumu; • Sievietes atbildīgākas, apzinīgākas, apstākļu spiestas strādā fiziski smagākus darbus; • Neriskēt ar dzīvību un veselību; • Apmācība, instruēšana-uzrunājošāka forma; • Veselības veicināšanas pasākumi; • Darba organizācija.
  • 16. Paldies par uzmanību!

×