• Share
  • Email
  • Embed
  • Like
  • Save
  • Private Content
Pielikumi LIZDA pētījumam "Pedagogu darba samaksu ietekmējošie faktori vispārējās izglītības iestādēs Latvijā"
 

Pielikumi LIZDA pētījumam "Pedagogu darba samaksu ietekmējošie faktori vispārējās izglītības iestādēs Latvijā"

on

  • 622 views

Pielikumi LIZDA pētījumam "Pedagogu darba samaksu ietekmējošie faktori vispārējās izglītības iestādēs Latvijā" 12.06.2013. www.LIZDA.lv

Pielikumi LIZDA pētījumam "Pedagogu darba samaksu ietekmējošie faktori vispārējās izglītības iestādēs Latvijā" 12.06.2013. www.LIZDA.lv

Statistics

Views

Total Views
622
Views on SlideShare
621
Embed Views
1

Actions

Likes
0
Downloads
0
Comments
0

1 Embed 1

http://www.draugiem.lv 1

Accessibility

Categories

Upload Details

Uploaded via as Adobe PDF

Usage Rights

© All Rights Reserved

Report content

Flagged as inappropriate Flag as inappropriate
Flag as inappropriate

Select your reason for flagging this presentation as inappropriate.

Cancel
  • Full Name Full Name Comment goes here.
    Are you sure you want to
    Your message goes here
    Processing…
Post Comment
Edit your comment

    Pielikumi LIZDA pētījumam "Pedagogu darba samaksu ietekmējošie faktori vispārējās izglītības iestādēs Latvijā" Pielikumi LIZDA pētījumam "Pedagogu darba samaksu ietekmējošie faktori vispārējās izglītības iestādēs Latvijā" Document Transcript

    • 1.pielikumsSkolēnu skaita dinamika vispārējās izglītības iestādēs Latvijas novados unrepublikas pilsētās no 2009./2010. – 2012./2013. m. g.Pilsēta/Novads2009./2010. 2010./2011. 2011./2012. 2012./2013.RepublikaspilsētasDaugavpils 8306 8985 8558 8366Jēkabpils 2707 2574 2465 2375Jelgava 6636 6139 5925 5796Liepāja 8399 8056 7812 7676Rēzekne 4055 3885 3617 3476Rīga 62010 60361 58907 58461Valmiera 4276 4057 3819 3662Ventspils 3868 4206 4031 3882Jūrmala 4321 4176 4073 3990PierīgaĀdažu 915 986 977 970Babītes 679 694 683 697Carnikavas 219 207 201 229Garkalnes 283 307 331 387Inčukalna 540 518 511 530Krimuldas 628 560 516 451Mālpils 418 478 412 313Mārupes 1141 1203 1269 1364Olaines 1443 1411 1412 1419Ropažu 436 455 468 452Salaspils 1499 1463 1428 1414Saulkrastu 654 654 608 611Siguldas 2106 2100 1958 1850Stopiņu 633 640 662 681Baldones 558 631 681 660Ķekavas 1244 1277 1371 1428ZemgaleAuces 886 833 770 755Bauskas 3144 2913 2663 2537Dobeles 2934 2635 2207 2102Iecavas 942 855 768 734Jaunjelgavas 520 520 485 455Jelgavas 2398 2310 2209 2173Ozolnieku 786 783 796 819Rundāles 410 366 321 282Vecumnieku 1102 1030 941 912Tērvetes 448 390 361 337Vidzeme
    • 1.pielikuma turpinājumsAizkraukles 988 988 952 901Aknīstes 345 318 301 268Alojas 609 552 531 499Alūksnes 2129 1988 1961 1792Amatas 453 416 392 362Apes 438 390 346 334Beverīnas 246 221 218 230Burtnieku 420 386 352 342Cēsu 2735 2890 2727 2579Cesvaines 400 372 341 313Ērgļu 359 334 309 280Gulbenes 2776 2650 2422 2271Ikšķiles 778 773 785 830Jaunpiebalgas 371 355 326 313Jēkabpils 423 466 390 402Kocēnu 457 443 465 492Kokneses 560 652 598 567Krustpils 612 562 524 495Ķeguma 565 536 470 426Lielvārdes 1156 1099 1059 1050Līgatnes 244 230 250 232Limbažu 1929 1735 1715 1674Madonas 2992 2800 2565 2452Mazsalacas 404 371 356 318Naukšēnu 252 252 253 217Neretas 430 415 415 373Ogres 3646 3498 3549 3517Pārgaujas 352 308 296 269Pļaviņu 594 537 502 480Priekuļu 789 707 658 627Raunas 310 291 272 249Rūjienas 613 586 557 523Salacgrīvas 965 921 833 771Salas 391 372 338 324Sējas 154 155 160 170Skrīveru 499 436 405 388Smiltenes 1660 1543 1441 1391Strenču 309 317 285 254Valkas 993 924 851 821Vecpiebalgas 612 433 444 413Viesītes 451 416 395 393LatgaleAglonas 349 327 311 305Baltinavas 157 155 139 129Balvu 1709 1713 1608 1523
    • 1.pielikuma turpinājumsCiblas 287 270 239 232Dagdas 1006 944 851 817Daugavpils 2061 1954 1819 1724Ilūkstes 1092 1092 1025 906Kārsavas 618 586 566 523Krāslavas 1932 1742 1623 1580Līvānu 1407 1316 1250 1185Lubānas 349 328 301 274Ludzas 1522 1451 1376 1324Preiļu 1402 1244 1115 1048Rēzeknes 2900 2650 2585 2415Riebiņu 585 542 530 498Rugāju 271 278 271 262Varakļānu 443 431 391 352Vārkavas 246 232 202 183Viļakas 719 681 675 654Viļānu 747 714 689 633Zilupes 395 412 395 391KurzemeAizputes 1155 1043 978 947Alsungas 190 172 177 171Brocēnu 760 726 687 634Dundagas 548 519 483 425Durbes 307 274 259 220Engures 646 624 620 630Grobiņas 1057 940 873 840Jaunpils 274 290 276 260Kandavas 974 882 814 781Kuldīgas 3274 3014 2849 2714Mērsraga 230 225 201 196Nīcas 352 323 293 270Pāvilostas 305 275 253 237Priekules 632 610 582 567Rojas 500 472 426 375Rucavas 139 126 121 120Saldus 3121 2999 2721 2541Skrundas 614 576 538 520Talsu 3688 3330 2998 2713Tukuma 3677 3366 3152 2967Vaiņodes 292 276 274 263Ventspils 1192 1068 1075 1031KOPĀ: 211077 203488 194836 189228Avots: autores veidots un aprēķini pēc VIIS datiem, 2013.
    • 2.pielikumsPedagoģisko likmju skaita dinamika vispārējās izglītības iestādēs Latvijas novadosun republikas pilsētās no 2009./2010. – 2012./2013. m. g.Pilsēta/Novads2009./2010. 2010./2011. 2011./2012. 2012./2013.RepublikaspilsētasDaugavpils 937.68 1112.60 1023.06 1016.02Jēkabpils 317.75 310.43 298.23 287.41Jelgava 705.07 744.44 719.41 712.48Liepāja 921.18 899.60 873.38 892.15Rēzekne 512.52 503.08 480.97 469.70Rīga 6714.63 6772.57 6610.86 6642.21Valmiera 488.25 480.67 451.46 446.25Ventspils 466.12 511.12 490.39 481.17Jūrmala 515.53 519.10 504.32 515.66PierīgaĀdažu 107.62 116.31 110.15 121.65Babītes 77.63 81.86 79.34 82.65Carnikavas 21.66 24.74 24.46 28.38Garkalnes 40.19 41.79 44.77 50.91Inčukalna 67.34 70.40 70.66 68.44Krimuldas 91.47 84.12 78.96 70.43Mālpils 51.85 69.81 67.21 49.46Mārupes 131.61 144.46 145.51 154.95Olaines 156.29 160.12 164.38 164.41Ropažu 58.86 60.70 60.75 70.23Salaspils 168.61 166.04 164.54 168.14Saulkrastu 88.74 88.74 78.26 79.55Siguldas 245.55 261.29 249.04 241.92Stopiņu 73.86 80.47 79.88 81.93Baldones 94.82 97.40 105.16 102.11Ķekavas 151.64 166.76 179.10 183.62ZemgaleAuces 112.69 111.48 109.95 106.37Bauskas 471.59 440.33 400.66 414.18Dobeles 440.89 393.23 354.65 347.60Iecavas 120.37 120.21 112.29 110.56Jaunjelgavas 58.47 58.47 50.84 51.21Jelgavas 351.93 378.43 361.68 369.84Ozolnieku 129.66 138.55 134.44 133.78Rundāles 65.11 62.96 56.62 51.75Vecumnieku 163.65 164.60 148.42 147.41Tērvetes 61.86 74.51 66.63 61.63VidzemeAizkraukles 152.70 152.70 147.75 142.56
    • 2. pielikuma turpinājumsAknīstes 56.24 52.87 50.69 46.34Alojas 84.74 82.38 80.88 79.40Alūksnes 315.78 309.53 301.50 285.40Amatas 77.98 83.01 76.58 77.28Apes 72.30 70.82 65.27 61.60Beverīnas 39.66 38.39 37.60 39.60Burtnieku 72.05 69.02 83.90 77.16Cēsu 362.69 390.54 377.07 367.26Cesvaines 58.99 59.20 53.27 48.93Ērgļu 55.27 48.82 45.78 43.40Gulbenes 437.07 430.37 397.02 376.22Ikšķiles 90.59 95.46 99.62 99.09Jaunpiebalgas 54.83 56.64 45.68 47.62Jēkabpils 108.34 108.34 92.55 97.28Kocēnu 71.38 73.92 77.63 90.14Kokneses 73.32 96.21 88.33 88.07Krustpils 83.36 101.93 94.35 89.43Ķeguma 82.81 82.56 75.82 68.99Lielvārdes 156.42 152.72 145.36 141.20Līgatnes 43.32 40.95 42.23 40.19Limbažu 282.71 273.76 276.79 294.10Madonas 489.86 473.26 434.29 414.30Mazsalacas 59.55 57.18 53.50 51.56Naukšēnu 45.74 45.74 45.58 38.80Neretas 60.31 62.54 62.54 64.58Ogres 434.06 499.33 497.63 503.01Pārgaujas 59.70 57.42 55.50 51.46Pļaviņu 78.10 71.91 68.33 64.05Priekuļu 115.99 99.67 94.51 88.27Raunas 42.72 41.60 39.86 40.07Rūjienas 106.20 102.64 97.54 94.34Salacgrīvas 133.07 117.20 114.36 114.12Salas 59.13 56.29 57.64 54.33Sējas 24.33 26.02 26.36 27.01Skrīveru 63.26 61.33 58.39 57.52Smiltenes 255.24 247.31 241.77 233.14Strenču 48.12 36.63 49.46 50.31Valkas 157.96 152.04 141.56 143.42Vecpiebalgas 79.53 74.84 69.15 64.41Viesītes 70.05 69.29 67.79 67.09LatgaleAglonas 58.64 59.55 58.50 58.05Baltinavas 27.54 26.77 26.17 24.68Balvu 269.67 277.49 269.09 252.71Ciblas 50.79 53.75 50.87 51.31
    • 2. pielikuma turpinājumsDagdas 162.50 146.85 135.87 134.22Daugavpils 312.22 361.33 339.16 320.84Ilūkstes 171.26 171.26 158.29 155.14Kārsavas 96.13 91.20 90.08 86.63Krāslavas 310.43 300.02 285.45 281.84Līvānu 228.19 218.15 212.27 207.64Lubānas 57.96 55.26 52.38 45.88Ludzas 231.48 229.26 220.29 216.95Preiļu 220.17 211.20 185.47 186.11Rēzeknes 496.73 498.16 486.64 462.09Riebiņu 93.46 100.19 93.94 91.08Rugāju 44.90 51.68 52.18 52.88Varakļānu 77.22 79.47 68.14 59.11Vārkavas 43.51 41.37 39.22 34.79Viļakas 124.46 111.51 113.10 114.60Viļānu 116.52 112.15 112.16 108.17Zilupes 66.46 64.84 64.76 63.16KurzemeAizputes 174.93 168.64 160.02 161.04Alsungas 33.33 32.76 30.04 29.21Brocēnu 113.50 124.85 115.11 101.53Dundagas 79.91 73.94 69.01 65.80Durbes 49.38 47.17 44.71 34.96Engures 93.02 94.24 90.93 97.06Grobiņas 157.60 146.75 140.52 134.34Jaunpils 34.47 36.71 37.32 37.31Kandavas 141.04 130.77 123.74 125.56Kuldīgas 459.05 452.60 440.34 440.88Mērsraga 33.63 32.82 32.95 29.27Nīcas 52.68 47.89 42.68 40.92Pāvilostas 47.02 50.90 48.75 49.17Priekules 105.12 96.82 92.62 93.80Rojas 65.57 61.35 59.97 58.71Rucavas 24.11 28.21 27.40 27.12Saldus 525.30 525.49 500.02 480.09Skrundas 97.37 96.37 93.18 93.83Talsu 534.35 489.63 449.94 416.43Tukuma 502.73 468.62 440.79 426.83Vaiņodes 37.24 44.29 47.38 42.49Ventspils 196.15 213.26 200.96 208.78KOPĀ: 27215.90 27459.31 26384.27 26102.22Avots: autores veidots un aprēķini pēc VIIS datiem, 2013.
    • 3. pielikumsVidējā pedagoģiskā darba slodzes dinamika vispārējās izglītības iestādēs Latvijasnovados un republikas pilsētās no 2009./2010. – 2012./2013. m. g.Pilsēta/Novads2009./2010. 2010./2011. 2011./2012. 2012./2013.RepublikaspilsētasDaugavpils 1.20 1.25 1.22 1.25Jēkabpils 1.32 1.26 1.26 1.34Jelgava 1.41 1.43 1.39 1.41Liepāja 1.38 1.29 1.27 1.26Rēzekne 1.29 1.25 1.22 1.21Rīga 1.14 1.13 1.14 1.16Valmiera 1.23 1.23 1.21 1.21Ventspils 1.35 1.29 1.28 1.25Jūrmala 1.23 1.14 1.14 1.13PierīgaĀdažu 1.45 1.57 1.53 1.52Babītes 1.19 1.17 1.10 1.18Carnikavas 1.20 1.18 1.06 1.09Garkalnes 0.98 0.99 0.83 0.85Inčukalna 1.20 1.14 1.09 1.16Krimuldas 1.10 1.06 0.99 0.94Mālpils 1.33 1.29 1.27 1.34Mārupes 1.19 1.16 1.13 1.16Olaines 1.38 1.29 1.29 1.32Ropažu 1.25 1.17 1.27 1.30Salaspils 1.33 1.31 1.31 1.31Saulkrastu 1.29 1.29 1.10 1.19Siguldas 1.41 1.26 1.26 1.31Stopiņu 1.37 1.36 1.29 1.19Baldones 1.08 1.09 1.10 1.10Ķekavas 1.44 1.40 1.31 1.30ZemgaleAuces 1.44 1.39 1.39 1.42Bauskas 1.37 1.24 1.07 1.15Dobeles 1.40 1.25 1.22 1.23Iecavas 1.31 1.38 1.34 1.38Jaunjelgavas 1.24 1.24 1.08 1.09Jelgavas 1.10 1.12 1.04 1.06Ozolnieku 1.34 1.26 1.22 1.22Rundāles 1.30 1.37 1.18 1.23Vecumnieku 1.05 1.02 1.04 1.15Tērvetes 0.92 1.05 0.98 0.88VidzemeAizkraukles 1.31 1.31 1.22 1.21
    • 3. pielikuma turpinājumsAknīstes 1.17 1.02 0.94 0.86Alojas 1.09 1.04 0.99 1.01Alūksnes 1.16 1.11 1.05 1.03Amatas 0.88 0.86 0.84 0.86Apes 1.03 1.00 0.95 0.89Beverīnas 0.97 0.89 0.92 0.94Burtnieku 0.96 0.95 1.20 1.17Cēsu 1.33 1.22 1.14 1.15Cesvaines 1.47 1.41 1.30 1.25Ērgļu 1.35 1.19 1.06 1.11Gulbenes 1.18 1.13 1.09 1.10Ikšķiles 1.37 1.47 1.51 1.46Jaunpiebalgas 1.19 1.29 1.34 1.29Jēkabpils 1.31 1.31 1.23 1.16Kocēnu 1.02 1.00 1.01 1.14Kokneses 1.38 1.30 1.24 1.19Krustpils 0.93 0.96 0.98 0.97Ķeguma 1.20 1.15 1.15 1.15Lielvārdes 1.26 1.23 1.22 1.22Līgatnes 1.44 1.41 1.36 1.34Limbažu 1.20 1.12 1.11 1.26Madonas 1.26 1.21 1.14 1.10Mazsalacas 1.38 1.17 1.19 1.32Naukšēnu 1.12 1.12 1.17 1.02Neretas 1.18 1.20 1.20 1.17Ogres 1.37 1.25 1.26 1.29Pārgaujas 0.96 0.84 0.79 0.84Pļaviņu 1.35 1.24 1.16 1.12Priekuļu 1.21 1.25 1.15 1.15Raunas 0.97 0.95 0.95 0.98Rūjienas 1.61 1.51 1.39 1.37Salacgrīvas 1.53 1.32 1.31 1.33Salas 1.21 1.08 1.11 1.04Sējas 1.11 0.96 1.01 1.00Skrīveru 1.32 1.33 1.33 1.34Smiltenes 1.28 1.24 1.17 1.13Strenču 0.87 0.75 1.12 1.03Valkas 1.20 1.14 1.09 1.11Vecpiebalgas 0.90 0.79 0.80 0.75Viesītes 1.32 1.26 1.28 1.27LatgaleAglonas 0.96 0.93 0.96 0.92Baltinavas 1.25 1.22 1.19 1.12Balvu 1.16 1.17 1.14 1.11Ciblas 1.06 1.07 1.11 1.05
    • 3. pielikuma turpinājumsDagdas 1.33 1.13 1.05 1.07Daugavpils 1.12 1.17 1.11 1.09Ilūkstes 1.26 1.26 1.20 1.28Kārsavas 1.20 1.15 1.13 1.11Krāslavas 1.34 1.26 1.23 1.19Līvānu 1.31 1.25 1.09 1.10Lubānas 1.16 1.06 1.05 0.96Ludzas 1.39 1.25 1.31 1.28Preiļu 1.26 1.26 1.15 1.17Rēzeknes 1.36 1.25 1.24 1.17Riebiņu 1.00 1.02 0.97 0.96Rugāju 1.07 1.10 1.04 1.02Varakļānu 1.35 1.39 1.22 1.14Vārkavas 0.93 0.86 0.78 0.99Viļakas 0.97 0.91 0.90 0.92Viļānu 1.40 1.26 1.29 1.34Zilupes 1.33 1.14 1.27 1.24KurzemeAizputes 1.34 1.27 1.16 1.17Alsungas 1.19 1.21 1.16 1.22Brocēnu 1.26 1.30 1.24 1.13Dundagas 1.29 1.21 1.11 1.10Durbes 0.80 0.84 0.78 0.79Engures 1.12 1.08 1.18 1.12Grobiņas 1.16 1.05 0.99 0.98Jaunpils 1.33 1.27 1.29 1.33Kandavas 1.14 1.20 1.16 1.21Kuldīgas 1.34 1.29 1.22 1.26Mērsraga 1.35 1.26 1.22 1.05Nīcas 1.01 0.90 0.84 0.84Pāvilostas 1.15 1.21 1.22 1.23Priekules 1.11 1.03 1.06 1.09Rojas 1.43 1.33 1.28 1.20Rucavas 0.89 0.97 0.98 1.00Saldus 1.37 1.26 1.20 1.23Skrundas 1.09 1.07 1.05 1.13Talsu 1.24 1.11 1.03 1.01Tukuma 1.44 1.31 1.29 1.27Vaiņodes 0.74 0.94 1.01 1.18Ventspils 1.36 1.33 1.25 1.21VIDĒJI: 1.22 1.18 1.14 1.15Avots: autores veidots un aprēķini pēc VIIS datiem, 2013.
    • 4. pielikumsPedagoga darba samaksas dinamika par pedagoģisko likmi vispārējās izglītībasiestādēs Latvijas novados un republikas pilsētās no 2009./2010. – 2012./2013. m.g.,LsPilsēta/Novads2009./2010. 2010./2011. 2011./2012. 2012./2013.RepublikaspilsētasDaugavpils 291.71 316.15 345.10 367.79Jēkabpils 325.60 328.84 346.98 372.44Jelgava 311.37 328.60 329.37 330.49Liepāja 341.97 346.88 367.25 387.53Rēzekne 287.96 293.74 311.92 330.45Rīga 324.60 358.70 365.61 391.99Valmiera 317.87 333.88 347.14 373.11Ventspils 304.57 320.86 321.56 347.56Jūrmala 311.03 329.87 334.78 362.99PierīgaĀdažu 281.87 395.47 399.05 403.11Babītes 281.32 389.05 387.91 417.28Carnikavas 385.97 372.65 363.04 379.57Garkalnes 272.07 342.73 351.66 380.78Inčukalna 316.75 361.71 358.38 391.59Krimuldas 280.18 280.87 323.94 338.96Mālpils 344.87 331.12 316.58 298.21Mārupes 369.78 388.87 406.38 432.41Olaines 409.64 412.38 407.48 423.75Ropažu 289.59 355.28 339.16 346.77Salaspils 377.35 415.07 412.75 429.10Saulkrastu 370.52 370.52 403.76 400.48Siguldas 336.11 393.37 411.24 422.80Stopiņu 363.12 387.15 389.63 437.52Baldones 279.29 343.41 353.96 389.34Ķekavas 315.31 359.67 348.60 390.26ZemgaleAuces 291.95 371.00 371.11 376.02Bauskas 288.41 330.14 332.95 341.27Dobeles 306.95 315.95 302.85 320.02Iecavas 351.07 379.65 341.68 363.47Jaunjelgavas 278.84 278.84 283.11 297.23Jelgavas 283.32 301.43 303.34 309.90Ozolnieku 283.18 276.80 298.57 318.00Rundāles 273.50 290.30 290.02 294.76Vecumnieku 287.48 309.14 313.01 333.25Tērvetes 277.33 268.80 281.96 298.51Vidzeme
    • 4. pielikuma turpinājumsAizkraukles 360.18 360.18 348.24 369.80Aknīstes 301.69 301.13 303.49 323.75Alojas 276.75 316.97 314.63 346.37Alūksnes 293.50 329.21 332.05 352.53Amatas 270.90 307.53 290.32 308.77Apes 272.03 269.83 264.63 291.44Beverīnas 264.80 265.13 257.64 287.69Burtnieku 268.49 272.17 269.72 294.91Cēsu 385.94 403.70 387.88 411.12Cesvaines 271.35 277.17 329.96 336.87Ērgļu 326.96 329.88 326.26 345.32Gulbenes 320.33 314.07 313.61 335.57Ikšķiles 321.16 386.40 374.30 427.99Jaunpiebalgas 333.94 335.41 361.91 366.47Jēkabpils 271.68 271.68 267.48 292.45Kocēnu 274.55 272.84 281.80 292.99Kokneses 351.51 345.46 346.89 421.95Krustpils 273.64 272.12 272.43 294.10Ķeguma 297.46 302.98 305.70 327.98Lielvārdes 329.19 335.42 345.56 377.83Līgatnes 264.25 268.74 283.58 297.82Limbažu 275.31 302.93 306.38 335.12Madonas 306.51 315.19 313.01 339.16Mazsalacas 300.02 312.50 303.17 315.16Naukšēnu 266.23 266.23 264.43 291.76Neretas 264.34 341.13 341.13 331.35Ogres 303.35 320.63 348.58 368.14Pārgaujas 271.82 268.36 263.44 293.51Pļaviņu 377.80 372.15 359.73 391.73Priekuļu 287.48 300.04 334.67 368.60Raunas 313.49 319.78 317.18 323.37Rūjienas 299.76 293.64 288.44 305.43Salacgrīvas 351.41 394.59 385.13 391.49Salas 315.96 308.73 301.43 318.24Sējas 270.58 268.33 270.03 303.53Skrīveru 286.45 399.48 379.19 403.96Smiltenes 299.50 320.68 319.93 338.25Strenču 281.00 286.97 285.08 306.42Valkas 305.78 325.35 302.01 321.99Vecpiebalgas 326.37 332.66 325.55 346.04Viesītes 295.12 298.43 294.31 316.03LatgaleAglonas 290.98 284.52 278.46 296.36Baltinavas 293.24 291.27 272.25 296.89Balvu 316.33 310.16 314.18 336.84
    • 4. pielikuma turpinājumsCiblas 267.46 309.52 300.68 313.29Dagdas 281.58 320.05 311.05 339.76Daugavpils 268.47 269.05 269.81 294.55Ilūkstes 363.17 363.17 321.54 321.72Kārsavas 269.51 278.65 307.07 322.43Krāslavas 290.37 306.09 297.73 317.89Līvānu 277.00 309.43 302.49 319.42Lubānas 308.72 311.05 312.46 321.58Ludzas 295.77 339.85 343.19 365.74Preiļu 287.09 322.26 319.85 324.49Rēzeknes 267.88 267.93 267.76 294.21Riebiņu 270.33 272.24 269.14 297.43Rugāju 283.39 281.99 337.47 345.04Varakļānu 277.60 279.72 283.61 318.34Vārkavas 269.72 271.55 271.64 295.14Viļakas 288.58 305.62 299.61 321.80Viļānu 314.16 313.39 313.34 320.71Zilupes 266.07 300.51 289.67 343.86KurzemeAizputes 281.84 322.14 334.21 352.69Alsungas 281.42 266.69 300.29 295.09Brocēnu 309.35 294.29 302.37 346.45Dundagas 275.12 281.75 348.14 360.14Durbes 267.63 266.40 265.02 312.28Engures 306.97 314.20 327.89 330.88Grobiņas 283.70 284.90 296.59 322.19Jaunpils 356.24 360.83 362.71 371.97Kandavas 312.60 317.40 321.97 331.08Kuldīgas 312.39 319.81 319.65 338.25Mērsraga 352.26 372.72 342.67 371.57Nīcas 281.31 342.03 340.57 343.43Pāvilostas 281.28 331.86 322.09 332.46Priekules 272.34 304.21 302.01 321.82Rojas 295.15 316.92 356.39 359.27Rucavas 268.57 268.48 269.35 294.99Saldus 287.90 307.16 300.60 320.22Skrundas 276.02 334.36 320.74 341.77Talsu 320.98 348.85 351.64 364.08Tukuma 344.46 373.46 367.92 367.71Vaiņodes 325.83 336.52 334.27 337.05Ventspils 272.23 329.75 332.25 337.64VIDĒJI: 291.71 316.15 345.10 367.79Avots: autores veidots un aprēķini pēc VIIS datiem, 2013.
    • 5. pielikumsKvalitātes pakāpes ieguvušo pedagogu skaits Latvijas novados un republikaspilsētās uz 2012. gada 4. oktobriPilsēta/ Novads1.pakāpe2.pakāpe3.pakāpe4.pakāpe5.pakāpeKopāRepublikas pilsētasDaugavpils 14 304 765 41 5 1129Jēkabpils 2 69 205 23 0 299Jelgava 20 119 403 33 5 580Liepāja 41 271 620 44 5 981Rēzekne 3 84 254 18 0 359Rīga 182 1691 4063 178 52 6166Valmiera (Kocēnu novadaapvienība)0 138 533 105 10 786Ventspils 14 77 294 18 0 403Jūrmala 19 69 361 53 6 508PierīgaPierīgas novadu apvienība 17 211 619 98 13 958Carnikavas 0 6 23 3 0 32Mālpils 4 23 50 10 0 87Mārupes 0 37 73 36 0 146Salaspils 18 60 80 7 2 167Ķekavas 15 61 72 13 0 161ZemgaleBauskas 10 73 175 33 10 301Dobeles novadu apvienība 9 87 299 15 2 412Iecavas 1 6 75 17 4 103Jaunjelgavas 0 5 38 0 0 43Jelgavas 11 108 161 3 0 283Ozolnieku 5 44 37 0 0 86Rundāles 4 8 50 5 0 67Vecumnieku 1 25 56 24 3 109VidzemeAizkraukles 1 27 109 9 2 148Alūksnes un Apes 10 71 211 19 0 311Amatas novadu apvienība 14 140 205 50 2 411Cēsu 6 41 215 87 4 353Ērgļu 0 4 46 7 2 59Gulbenes 0 92 184 32 1 309Ikšķiles 0 21 64 2 2 89Jēkabpils 3 63 168 10 1 245Kokneses 2 18 82 11 0 113Ķeguma 3 6 40 7 2 58Lielvārdes 2 25 75 4 0 106Limbažu 5 124 195 21 1 346Madonas un Cesvaines 11 186 421 34 2 654
    • 5. pielikuma turpinājumsNeretas 0 14 24 10 0 48Ogres 11 113 324 59 7 514Pļaviņu 0 9 46 5 1 61Skrīveru 0 8 44 3 0 55Smiltenes 3 102 123 21 2 251Valkas 0 41 65 3 0 109LatgaleAglonas 3 5 45 7 0 60Balvu 2 54 165 44 4 269Ciblas 2 18 25 0 0 45Daugavpils novads 1 69 110 15 1 196Ilūkstes 0 22 93 5 0 120Kārsavas 0 16 65 8 0 89Krāslavas 2 75 221 46 6 350Līvānu 0 29 119 18 4 170Ludzas 0 36 150 7 0 193Preiļu novadu apvienība 5 87 138 38 4 272Rēzeknes novads 14 147 288 23 2 474Viļakas 0 27 47 12 0 86Zilupes 0 9 37 3 0 49KurzemeAlsungas 1 11 11 0 0 23Brocēnu 0 19 49 15 0 83Grobiņas novaduapvienība8 116 312 23 0 459Kandavas 2 51 103 6 1 163Kuldīgas 0 65 280 23 0 368Saldus 10 91 230 43 1 375Skrundas 2 32 43 16 0 93Talsu novada apvienība 6 136 347 30 2 521Tukuma 10 53 316 22 3 404Ventspils novads 0 27 74 6 0 107KOPĀ: 529 5876 15215 1581 174 23375Avots: autores veidots un aprēķini pēc IZM nepublicētiem datiem, 2013.
    • 6. pielikumsFinansēšanas modeļa „Nauda seko skolēnam” stipro pušu analīze pēc pāru metodes1.tabulaIZM Izglītības departamenta direktora vietnieces pedagogu un pieaugušo izglītības jomā B.Bašķeres vērtējumāPunktuskaitsNr. Kritērijs 1 2 3 41 1 Noteikti konkrēti izmērāmi kritēriji mērķdotācijas sadalei līdz pašvaldībai X 2 3 11 2 Finansiāli ieguvējas ir izglītības iestādes, kurās skolēnu skaits pārsniedz 250 X X 3 43 3Novados un republikas pilsētās, kur ir sakārtots izglītības iestāžu tīkls, nodrošinot optimālu klašu piepildījumu,pedagogiem ir iespējams saņemt adekvātu atalgojumu par ieguldīto darbuX X X 31 4 Pašvaldībai, pārdalot mērķdotācijas, ir iespējas atbalstīt mazās lauku skolas X X X XAvots: autores veidots pēc ekspertes sniegtā vērtējuma, 2013.2.tabulaLIVA prezidentes I.Tamanes vērtējumāPunktuskaitsNr. Kritērijs 1 2 3 42 1 Noteikti konkrēti izmērāmi kritēriji mērķdotācijas sadalei līdz pašvaldībai X 1 3 10 2 Finansiāli ieguvējas ir izglītības iestādes, kurās skolēnu skaits pārsniedz 250 X X 3 43 3Novados un republikas pilsētās, kur ir sakārtots izglītības iestāžu tīkls, nodrošinot optimālu klašu piepildījumu,pedagogiem ir iespējams saņemt adekvātu atalgojumu par ieguldīto darbuX X X 31 4 Pašvaldībai, pārdalot mērķdotācijas, ir iespējas atbalstīt mazās lauku skolas X X X XAvots: autores veidots pēc ekspertes sniegtā vērtējuma, 2013.
    • 6. pielikuma turpinājums3.tabulaLIZDA ekspertes vispārējās izglītības jautājumos M.Jansones vērtējumāPunktuskaitsNr. Kritērijs 1 2 3 41 1 Noteikti konkrēti izmērāmi kritēriji mērķdotācijas sadalei līdz pašvaldībai X 1 3 40 2 Finansiāli ieguvējas ir izglītības iestādes, kurās skolēnu skaits pārsniedz 250 X X 3 43 3Novados un republikas pilsētās, kur ir sakārtots izglītības iestāžu tīkls, nodrošinot optimālu klašu piepildījumu,pedagogiem ir iespējams saņemt adekvātu atalgojumu par ieguldīto darbuX X X 32 4 Pašvaldībai, pārdalot mērķdotācijas, ir iespējas atbalstīt mazās lauku skolas X X X XAvots: autores veidots pēc ekspertes sniegtā vērtējuma, 2013.4.tabulaDobeles novada pašvaldības Izglītības pārvaldes finansistes I.Abramovičas vērtējumāPunktuskaitsNr. Kritērijs 1 2 3 41 1 Noteikti konkrēti izmērāmi kritēriji mērķdotācijas sadalei līdz pašvaldībai X 1 3 40 2 Finansiāli ieguvējas ir izglītības iestādes, kurās skolēnu skaits pārsniedz 250 X X 3 42 3Novados un republikas pilsētās, kur ir sakārtots izglītības iestāžu tīkls, nodrošinot optimālu klašu piepildījumu,pedagogiem ir iespējams saņemt adekvātu atalgojumu par ieguldīto darbuX X X 43 4 Pašvaldībai, pārdalot mērķdotācijas, ir iespējas atbalstīt mazās lauku skolas X X X XAvots: autores veidots pēc ekspertes sniegtā vērtējuma, 2013.
    • 6. pielikuma turpinājums5.tabulaĶeguma komercnovirziena vidusskolas direktora vietnieces izglītības jomā A.Gūtmanes vērtējumāPunktuskaitsNr. Kritērijs 1 2 3 41 1 Noteikti konkrēti izmērāmi kritēriji mērķdotācijas sadalei līdz pašvaldībai X 1 3 40 2 Finansiāli ieguvējas ir izglītības iestādes, kurās skolēnu skaits pārsniedz 250 X X 3 43 3Novados un republikas pilsētās, kur ir sakārtots izglītības iestāžu tīkls, nodrošinot optimālu klašu piepildījumu,pedagogiem ir iespējams saņemt adekvātu atalgojumu par ieguldīto darbuX X X 32 4 Pašvaldībai, pārdalot mērķdotācijas, ir iespējas atbalstīt mazās lauku skolas X X X XAvots: autores veidots pēc ekspertes sniegtā vērtējuma, 2013.6.tabulaFinansēšanas modeļa „Nauda seko skolēnam” stipro pušu analīzes ekspertu vidējais vērtējumsPunktuskaits Kritērijs1.2 Noteikti konkrēti izmērāmi kritēriji mērķdotācijas sadalei līdz pašvaldībai0.2 Finansiāli ieguvējas ir izglītības iestādes, kurās skolēnu skaits pārsniedz 2502.8Novados un republikas pilsētās, kur ir sakārtots izglītības iestāžu tīkls, nodrošinot optimālu klašu piepildījumu, pedagogiem ir iespējams saņemt adekvātuatalgojumu par ieguldīto darbu1.8 Pašvaldībai, pārdalot mērķdotācijas, ir iespējas atbalstīt mazās lauku skolasAvots: autores veidots un aprēķini pēc ekspertu atbildēm, 2013.
    • 6. pielikuma turpinājumsFinansēšanas modeļa „Nauda seko skolēnam” vājo pušu analīze pēc pāru metodes7.tabulaIZM Izglītības departamenta direktora vietnieces pedagogu un pieaugušo izglītības jomā B.Bašķeres vērtējumāPunktuskaitsNr. Kritērijs 1 2 3 4 5 61 1 Mērķdotācijas apjomu izglītības iestādē negatīvi ietekmē atšķirīgie izglītības pakāpēm noteiktie koeficienti X 1 3 4 5 62 2 Liela pedagoga darba algas likmes diferenciācija starp lielo/vidējo un mazo lauku skolu pedagogiem X X 3 4 2 24 3Finansēšanas modelis traucē sakārtot/pilnveidot pedagogu darba samaksas sistēmu, lai par atbilstošu darbusaņemtu adekvātu atalgojumu neatkarīgi no izglītības iestādes tipa un lielumaX X X 4 3 35 4Modelis netaisnīgs un diskriminējošs attieksmē pret skolēniem, jo finansējums nenodrošina vienādasiespējas iegūt kvalitatīvu izglītību, t.sk. organizēt pagarinātās dienas grupas, pulciņus u.c., kā arī radapārpildītas klases republikas pilsētās un apvienotās klases laukosX X X X 4 42 5 Pilsētu skolās veidojas lielas klases X X X X X 51 6 Modelis vērsts uz mazo skolu likvidāciju, darba zaudēšana pedagogiem X X X X X XAvots: autores veidots pēc ekspertes sniegtā vērtējuma, 2013.
    • 6. pielikuma turpinājums8.tabulaLIVA prezidentes I.Tamanes vērtējumāPunktuskaitsNr. Kritērijs 1 2 3 4 5 61 1 Mērķdotācijas apjomu izglītības iestādē negatīvi ietekmē atšķirīgie izglītības pakāpēm noteiktie koeficienti X 1 3 4 5 61 2 Liela pedagoga darba algas likmes diferenciācija starp lielo/vidējo un mazo lauku skolu pedagogiem X X 3 4 2 65 3Finansēšanas modelis traucē sakārtot/pilnveidot pedagogu darba samaksas sistēmu, lai par atbilstošu darbusaņemtu adekvātu atalgojumu neatkarīgi no izglītības iestādes tipa un lielumaX X X 3 3 34 4Modelis netaisnīgs un diskriminējošs attieksmē pret skolēniem, jo finansējums nenodrošina vienādasiespējas iegūt kvalitatīvu izglītību, t.sk. organizēt pagarinātās dienas grupas, pulciņus u.c., kā arī radapārpildītas klases republikas pilsētās un apvienotās klases laukosX X X X 4 41 5 Pilsētu skolās veidojas lielas klases X X X X X 63 6 Modelis vērsts uz mazo skolu likvidāciju, darba zaudēšana pedagogiem X X X X X XAvots: autores veidots pēc ekspertes sniegtā vērtējuma, 2013.
    • 6. pielikuma turpinājums9.tabulaLIZDA ekspertes vispārējās izglītības jautājumos M.Jansones vērtējumāPunktuskaitsNr. Kritērijs 1 2 3 4 5 62 1 Mērķdotācijas apjomu izglītības iestādē negatīvi ietekmē atšķirīgie izglītības pakāpēm noteiktie koeficienti X 1 3 4 1 61 2 Liela pedagoga darba algas likmes diferenciācija starp lielo/vidējo un mazo lauku skolu pedagogiem X X 3 4 2 63 3Finansēšanas modelis traucē sakārtot/pilnveidot pedagogu darba samaksas sistēmu, lai par atbilstošu darbusaņemtu adekvātu atalgojumu neatkarīgi no izglītības iestādes tipa un lielumaX X X 4 3 64 4Modelis netaisnīgs un diskriminējošs attieksmē pret skolēniem, jo finansējums nenodrošina vienādasiespējas iegūt kvalitatīvu izglītību, t.sk. organizēt pagarinātās dienas grupas, pulciņus u.c., kā arī radapārpildītas klases republikas pilsētās un apvienotās klases laukosX X X X 4 60 5 Pilsētu skolās veidojas lielas klases X X X X X 65 6 Modelis vērsts uz mazo skolu likvidāciju, darba zaudēšana pedagogiem X X X X X XAvots: autores veidots pēc ekspertes sniegtā vērtējuma, 2013.
    • 6. pielikuma turpinājums10.tabulaDobeles novada pašvaldības Izglītības pārvaldes finansistes I.Abramovičas vērtējumāPunktuskaitsNr. Kritērijs 1 2 3 4 5 60 1 Mērķdotācijas apjomu izglītības iestādē negatīvi ietekmē atšķirīgie izglītības pakāpēm noteiktie koeficienti X 2 3 4 5 63 2 Liela pedagoga darba algas likmes diferenciācija starp lielo/vidējo un mazo lauku skolu pedagogiem X X 2 2 5 61 3Finansēšanas modelis traucē sakārtot/pilnveidot pedagogu darba samaksas sistēmu, lai par atbilstošu darbusaņemtu adekvātu atalgojumu neatkarīgi no izglītības iestādes tipa un lielumaX X X 4 5 63 4Modelis netaisnīgs un diskriminējošs attieksmē pret skolēniem, jo finansējums nenodrošina vienādasiespējas iegūt kvalitatīvu izglītību, t.sk. organizēt pagarinātās dienas grupas, pulciņus u.c., kā arī radapārpildītas klases republikas pilsētās un apvienotās klases laukosX X X X 4 63 5 Pilsētu skolās veidojas lielas klases X X X X X 65 6 Modelis vērsts uz mazo skolu likvidāciju. Darba zaudēšana pedagogiem X X X X X XAvots: autores veidots pēc ekspertes sniegtā vērtējuma, 2013.
    • 6. pielikuma turpinājums11.tabulaĶeguma komercnovirziena vidusskolas direktora vietnieces izglītības jomā A.Gūtmanes vērtējumāPunktuskaitsNr. Kritērijs 1 2 3 4 5 60 1 Mērķdotācijas apjomu izglītības iestādē negatīvi ietekmē atšķirīgie izglītības pakāpēm noteiktie koeficienti X 2 3 4 5 64 2 Liela pedagoga darba algas likmes diferenciācija starp lielo/vidējo un mazo lauku skolu pedagogiem X X 2 4 2 23 3Finansēšanas modelis traucē sakārtot/pilnveidot pedagogu darba samaksas sistēmu, lai par atbilstošu darbusaņemtu adekvātu atalgojumu neatkarīgi no izglītības iestādes tipa un lielumaX X X 4 3 35 4Modelis netaisnīgs un diskriminējošs attieksmē pret skolēniem, jo finansējums nenodrošina vienādasiespējas iegūt kvalitatīvu izglītību, t.sk. organizēt pagarinātās dienas grupas, pulciņus u.c., kā arī radapārpildītas klases republikas pilsētās un apvienotās klases laukosX X X X 4 41 5 Pilsētu skolās veidojas lielas klases X X X X X 62 6 Modelis vērsts uz mazo skolu likvidāciju, darba zaudēšana pedagogiem X X X X X XAvots: autores veidots pēc ekspertes sniegtā vērtējuma, 2013.
    • 6. pielikuma turpinājums12.tabulaFinansēšanas modeļa „Nauda seko skolēnam” vājo pušu analīzes ekspertu vidējais vērtējumsPunktuskaitsKritērijs0.8 Mērķdotācijas apjomu izglītības iestādē negatīvi ietekmē atšķirīgie izglītības pakāpēm noteiktie koeficienti2.2 Liela pedagoga darba algas likmes diferenciācija starp lielo/vidējo un mazo lauku skolu pedagogiem3.2Finansēšanas modelis traucē sakārtot/pilnveidot pedagogu darba samaksas sistēmu, lai par atbilstošu darbu saņemtu adekvātu atalgojumu neatkarīgi noizglītības iestādes tipa un lieluma4.2Modelis netaisnīgs un diskriminējošs attieksmē pret skolēniem, jo finansējums nenodrošina vienādas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību, t.sk. organizētpagarinātās dienas grupas, pulciņus u.c., kā arī rada pārpildītas klases republikas pilsētās un apvienotās klases laukos1.4 Pilsētu skolās veidojas lielas klases3.2 Modelis vērsts uz mazo skolu likvidāciju, darba zaudēšana pedagogiemAvots: autores veidots un aprēķini pēc ekspertu atbildēm, 2013.Finansēšanas modeļa „Nauda seko skolēnam” iespēju analīze pēc pāru metodes13.tabulaIZM Izglītības departamenta direktora vietnieces pedagogu un pieaugušo izglītības jomā B.Bašķeres vērtējumāPunktuskaitsNr. Kritērijs 1 2 31 1 Motivē novadu un republikas pilsētu pašvaldības sakārtot skolu tīklu X 1 31 2 Pašvaldībai ar domes lēmumu ir iespēja paaugstināt pedagogu zemāko mēneša darba algas likmi X X 21 3 Izglītības iestādes motivētas radoši strādāt izglītības iestādes attīstības un izglītības kvalitātes nodrošināšanā X X XAvots: autores veidots pēc ekspertes sniegtā vērtējuma, 2013.
    • 6. pielikuma turpinājums14.tabulaLIVA prezidentes I.Tamanes vērtējumāPunktuskaitsNr. Kritērijs 1 2 32 1 Motivē novadu un republikas pilsētu pašvaldības sakārtot skolu tīklu X 1 10 2 Pašvaldībai ar domes lēmumu ir iespēja paaugstināt pedagogu zemāko mēneša darba algas likmi X X 31 3 Izglītības iestādes motivētas radoši strādāt izglītības iestādes attīstības un izglītības kvalitātes nodrošināšanā X X XAvots: autores veidots pēc ekspertes sniegtā vērtējuma, 2013.15.tabulaLIZDA ekspertes vispārējās izglītības jautājumos M.Jansones vērtējumāPunktuskaitsNr. Kritērijs 1 2 31 1 Motivē novadu un republikas pilsētu pašvaldības sakārtot skolu tīklu X 1 30 2 Pašvaldībai ar domes lēmumu ir iespēja paaugstināt pedagogu zemāko mēneša darba algas likmi X X 32 3 Izglītības iestādes motivētas radoši strādāt izglītības iestādes attīstības un izglītības kvalitātes nodrošināšanā X X XAvots: autores veidots pēc ekspertes sniegtā vērtējuma, 2013.
    • 6. pielikuma turpinājums16.tabulaDobeles novada pašvaldības Izglītības pārvaldes finansistes I.Abramovičas vērtējumāPunktuskaitsNr. Kritērijs 1 2 32 1 Motivē novadu un republikas pilsētu pašvaldības sakārtot skolu tīklu X 1 11 2 Pašvaldībai ar domes lēmumu ir iespēja paaugstināt pedagogu zemāko mēneša darba algas likmi X X 20 3 Izglītības iestādes motivētas radoši strādāt izglītības iestādes attīstības un izglītības kvalitātes nodrošināšanā X X XAvots: autores veidots pēc ekspertes sniegtā vērtējuma, 2013.17.tabulaĶeguma komercnovirziena vidusskolas direktora vietnieces izglītības jomā A.Gūtmanes vērtējumāPunktuskaitsNr. Kritērijs 1 2 32 1 Motivē novadu un republikas pilsētu pašvaldības sakārtot skolu tīklu X 1 11 2 Pašvaldībai ar domes lēmumu ir iespēja paaugstināt pedagogu zemāko mēneša darba algas likmi X X 20 3 Izglītības iestādes motivētas radoši strādāt izglītības iestādes attīstības un izglītības kvalitātes nodrošināšanā X X XAvots: autores veidots pēc ekspertes sniegtā vērtējuma, 2013.
    • 6. pielikuma turpinājums18.tabulaFinansēšanas modeļa „Nauda seko skolēnam” iespēju analīzes ekspertu vidējais vērtējumsPunktuskaitsKritērijs1.6 Motivē novadu un republikas pilsētu pašvaldības sakārtot skolu tīklu0.6 Pašvaldībai ar domes lēmumu ir iespēja paaugstināt pedagogu zemāko mēneša darba algas likmi0.8 Izglītības iestādes motivētas radoši strādāt izglītības iestādes attīstības un izglītības kvalitātes nodrošināšanāAvots: autores veidots un aprēķini pēc ekspertu atbildēm, 2013.Finansēšanas modeļa „Nauda seko skolēnam” draudu analīze pēc pāru metodes19.tabulaIZM Izglītības departamenta direktora vietnieces pedagogu un pieaugušo izglītības jomā B.Bašķeres vērtējumāPunktuskaitsNr. Kritērijs 1 20 1 Pedagogu darba samaksu iespaido demogrāfiskā situācija valstī X 21 2 Modelis mudina pedagogu strādāt slodzi no 1.5 līdz 2.0 likmēm, kā rezultātā pazeminās izglītības kvalitāte X XAvots: autores veidots pēc ekspertes sniegtā vērtējuma, 2013.
    • 6. pielikuma turpinājums20.tabulaLIVA prezidentes I.Tamanes vērtējumāPunktuskaitsNr. Kritērijs 1 21 1 Pedagogu darba samaksu iespaido demogrāfiskā situācija valstī X 10 2 Modelis mudina pedagogu strādāt slodzi no 1.5 līdz 2.0 likmēm, kā rezultātā pazeminās izglītības kvalitāte X XAvots: autores veidots pēc ekspertes sniegtā vērtējuma, 2013.21.tabulaLIZDA ekspertes vispārējās izglītības jautājumos M.Jansones vērtējumāPunktuskaitsNr. Kritērijs 1 21 1 Pedagogu darba samaksu iespaido demogrāfiskā situācija valstī X 10 2 Modelis mudina pedagogu strādāt slodzi no 1.5 līdz 2.0 likmēm, kā rezultātā pazeminās izglītības kvalitāte X XAvots: autores veidots pēc ekspertes sniegtā vērtējuma, 2013.22.tabulaDobeles novada pašvaldības Izglītības pārvaldes finansistes I.Abramovičas vērtējumāPunktuskaitsNr. Kritērijs 1 20 1 Pedagogu darba samaksu iespaido demogrāfiskā situācija valstī X 21 2 Modelis mudina pedagogu strādāt slodzi no 1.5 līdz 2.0 likmēm, kā rezultātā pazeminās izglītības kvalitāte X XAvots: autores veidots pēc ekspertes sniegtā vērtējuma, 2013.
    • 6. pielikuma turpinājums23.tabulaĶeguma komercnovirziena vidusskolas direktora vietnieces izglītības jomā A.Gūtmanes vērtējumāPunktuskaitsNr. Kritērijs 1 21 1 Pedagogu darba samaksu iespaido demogrāfiskā situācija valstī X 10 2 Modelis mudina pedagogu strādāt slodzi no 1.5 līdz 2.0 likmēm, kā rezultātā pazeminās izglītības kvalitāte X XAvots: autores veidots pēc ekspertes sniegtā vērtējuma, 2013.24.tabulaFinansēšanas modeļa „Nauda seko skolēnam” draudu analīzes ekspertu vidējais vērtējumsPunktuskaitsKritērijs0.6 Pedagogu darba samaksu iespaido demogrāfiskā situācija valstī0.4 Modelis mudina pedagogu strādāt slodzi no 1.5 līdz 2.0 likmēm, kā rezultātā pazeminās izglītības kvalitāteAvots: autores veidots un aprēķini pēc ekspertu atbildēm, 2013.
    • 7. pielikumsPieaugums pie likmes (piemaksa pie kvalitātes pakāpēm netiek ņemta vērā)2013. gads21 901. 139 (likmju skaits 01.09.2012.) * Ls 280 (zemākā samaksa par likmi) = Ls 6 132 319+ 40% (piemaksa par papildus veicamajiem pienākumiem) = Ls 8 585 247 3.33 Ls/h+ 15% (atalgojums direktoriem un vietniekiem) = Ls 9 873 034+ VSAOI (24.09%) = 12 251 447 Ls/mēn.Gadā = Ls 147 017 3642014. gads21 901. 139 (likmju skaits 01.09.2012.) * Ls 336 (zemākā samaksa par likmi) = Ls 7 358 783+ 40% = Ls 10 302 296 4.00 Ls/h+ 15% = Ls 11 847 640+ VSAOI (24.09%) = 14 701 737 Ls/mēn.Gadā = Ls 176 420 8442015. gads21 901. 139 (likmju skaits 01.09.2012.) * Ls 378 (zemākā samaksa par likmi) = Ls 8 278 631+ 40% = Ls 11 590 083 4.50 Ls/h+ 15% = Ls 13 328 595+ VSAOI (24.09%) = 16 539 454 Ls/mēn.Gadā = Ls 198 473 4482016. gads21 901. 139 (likmju skaits 01.09.2012.) * Ls 420 (zemākā samaksa par likmi) = Ls 9 198 478+ 40% = Ls 12 877 870 5.00 Ls/h+ 15% = Ls 14 809 550+ VSAOI (24.09%) = 18 377 171 Ls/mēn.Gadā = Ls 220 526 050
    • 7. pielikuma turpinājumsPieaugums kvalitātes pakāpēm (ja pamatlikme ir Ls 280)Skolotāju skaits kvalitātes pakāpēs uz 04.10.2012.1. pakāpe 5292. pakāpe 5 8743. pakāpe 15 2574. pakāpe 1 5805.pakāpe 1742013. gads1. pakāpe – 02. pakāpe – 03. pakāpe – 6% - Ls 17 *15 257 = Ls 259 369 + VSAOI = Ls 321 8514. pakāpe – 8% - Ls 22 * 1 580 = Ls 34 760 + VSAOI = Ls 43 1345. pakāpe – 12% - Ls 34 * 174 = Ls 5 916 + VSAOI = Ls 7 3411 mēnesī kopā = 372 326 Ls/mēn.4 mēnešos = Ls 1 489 3042014. gads1. pakāpe – 5% - Ls 14 * 529 = Ls 7 406 + VSAOI = Ls 9 1902. pakāpe – 7% - Ls 20 * 5 874 = Ls 117 480 + VSAOI = Ls 145 7813. pakāpe – 10% - Ls 28 * 15 257 = Ls 427 196 + VSAOI = Ls 530 1084. pakāpe – 15% - Ls 42 * 1 580 = Ls 66 360 + VSAOI = Ls 82 3465. pakāpe – 20% - Ls 56 * 174 = Ls 9 744 + VSAOI = Ls 12 0911 mēnesī kopā = 779 516 Ls/mēn.Gadā = Ls 9 354 1922015. gads1. pakāpe – 10% - Ls 28 * 529 = Ls 14 812 + VSAOI = Ls 18 3802. pakāpe – 12% - Ls 34 * 5 874 = Ls 199 716 + VSAOI = Ls 247 8283. pakāpe – 15% - Ls 42 * 15 257 = Ls 640 794 + VSAOI = Ls 795 1614. pakāpe – 20% - Ls 56 * 1 580 = Ls 91 640 + VSAOI = Ls 113 7165. pakāpe – 25% - Ls 70 * 174 = Ls 12 180 + VSAOI = Ls 15 1141 mēnesī kopā = 1 190 199 Ls/mēn.Gadā = Ls 14 282 3882016. gads1. pakāpe – 15% - Ls 42 * 529 = Ls 22 218 + VSAOI = Ls 27 5702. pakāpe – 17% - Ls 48 * 5 874 = Ls 281 952 + VSAOI = Ls 349 8743. pakāpe – 20% - Ls 56 * 15 257 = Ls 854 392 + VSAOI = Ls 1 060 2154. pakāpe – 25% - Ls 70 * 1 580 = Ls 110 600 + VSAOI = Ls 137 2445. pakāpe – 30% - Ls 84 * 174 = Ls 14 616 + VSAOI = Ls 18 1371 mēnesī kopā = 1 593 040 Ls/mēn.Gadā = Ls 19 116 480
    • 7. pielikuma turpinājumsPieaugums pie likmes + pieaugums pie kvalitātes pakāpēmPieaugums pie likmes – katru gadu pieaugums pie zemākās likmes par 5%.Skolotāju skaits kvalitātes pakāpēs uz 04.10.2012.1.pakāpe 5292.pakāpe 4 8743.pakāpe 15 2574.pakāpe 1 5805.pakāpe 1742013.gadsPieaugums pie likmes21 901. 139 (likmju skaits 01.09.2012.) * Ls 280 (samaksa par likmi) = Ls 6 132 319+ 40% (piemaksa par papildus veicamajiem pienākumiem) = Ls 8 585 247+ 15% ( atalgojums direktoriem un vietniekiem) = Ls 9 873 034+ VSAOI (24.09%) = 12 251 447 Ls/mēn.Gadā = Ls 147 017 364Pieaugums pie kvalitātes pakāpēm1.pakāpe – 02.pakāpe – 03.pakāpe – 6% = Ls 17 * 15 257 = Ls 259 369 + VSAOI = Ls 321 8514.pakāpe – 8% = Ls 22 * 1 580 = Ls 34 760 + VSAOI = Ls 43 1345.pakāpe – 12% = Ls 34 * 174 = Ls 5 916 + VSAOI = Ls 7 3411 mēnesī kopā = 372 326 Ls/mēn.4 mēnešos = Ls 1 489 304Ls/hLikme – Ls 280 3.33 Ls/h1.pakāpe – Ls 280 3.33 Ls/h2.pakāpe – Ls 280 3.33 Ls/h
    • 7. pielikuma turpinājums3.pakāpe – Ls 280 + 6% = Ls 297 3.54 Ls/h4.pakāpe – Ls 280 + 8% = Ls 302 3.60 Ls/h5.pakāpe – Ls 280 + 12% = Ls 314 3.74 Ls/h2014. gadsPieaugums pie likmes21 901. 139 (likmju skaits 01.09.2012.) * Ls 294 (samaksa par likmi) = Ls 6 438 935+ 40% (piemaksa par papildus veicamajiem pienākumiem) = Ls 9 014 509+ 15% ( atalgojums direktoriem un vietniekiem) = Ls 10 366 685+ VSAOI (24.09%) = 12 864 020 Ls/mēn.Gadā = Ls 154 368 235Pieaugums pie kvalitātes pakāpēm1.pakāpe – 5% = Ls 15 * 529 = Ls 7 935 + VSAOI = Ls 9 8472.pakāpe – 7% = Ls 21 * 5 874 = Ls 123 354 + VSAOI = Ls 153 0703.pakāpe – 10% = Ls 29 * 15 257 = Ls 442 453 + VSAOI = Ls 549 0404.pakāpe – 15% = Ls 44 * 1 580 = Ls 69 520 + VSAOI = Ls 86 2675.pakāpe – 20% = Ls 59 * 174 = Ls 10 266 + VSAOI = Ls 12 7391 mēnesī kopā = 810 963 Ls/mēn.Gadā = Ls 9 731 556Ls/hLikme – Ls 294 3.50 Ls/h1.pakāpe – Ls 294 + 5% = Ls 309 3.68 Ls/h2.pakāpe – Ls 294 + 7% = Ls 315 3.75 Ls/h3.pakāpe – Ls 294 + 10% = Ls 323 3.85 Ls/h4.pakāpe – Ls 294 + 15% = Ls 338 4.02 Ls/h5.pakāpe – Ls 294 + 20% = Ls 353 4.20 Ls/h
    • 7. pielikuma turpinājums2015. gadsPieaugums pie likmes21 901. 139 (likmju skaits 01.09.2012.) * Ls 309 (samaksa par likmi) = Ls 6 767 452+ 40% (piemaksa par papildus veicamajiem pienākumiem) = Ls 9 474 433+ 15% ( atalgojums direktoriem un vietniekiem) = Ls 10 895 598+ VSAOI (24.09%) = 13 520 347 Ls/mēn.Gadā = Ls 162 244 165Pieaugums pie kvalitātes pakāpēm1.pakāpe – 10% = Ls 31 * 529 = Ls 16 399 + VSAOI = Ls 20 3502.pakāpe – 12% = Ls 37 * 5 874 = Ls 217 338 + VSAOI = Ls 269 6953.pakāpe – 15% = Ls 46 * 15 257 = Ls 701 822 + VSAOI = Ls 870 8914.pakāpe – 20% = Ls 62 * 1 580 = Ls 97 960 + VSAOI = Ls 121 5595.pakāpe – 25% = Ls 77 * 174 = Ls 13 398 + VSAOI = Ls 16 6261 mēnesī kopā = 1 299 121 Ls/mēn.Gadā = Ls 15 589 452Ls/hLikme – Ls 309 3.68 Ls/h1.pakāpe – Ls 309 + 10% = Ls 340 4.05 Ls/h2.pakāpe – Ls 309 + 12% = Ls 346 4.12 Ls/h3.pakāpe – Ls 309 + 15% = Ls 355 4.23 Ls/h4.pakāpe – Ls 309 + 20% = Ls 371 4.42 Ls/h5.pakāpe – Ls 309 + 25% = Ls 386 4.60 Ls/h2016.gadsPieaugums pie likmes21 901. 139 (likmju skaits 01.09.2012.) * Ls 324 (samaksa par likmi) = Ls 7 095 969+ 40% (piemaksa par papildus veicamajiem pienākumiem) = Ls 9 934 357+ 15% ( atalgojums direktoriem un vietniekiem) = Ls 11 424 510
    • 7. pielikuma turpinājums+ VSAOI (24.09%) = 14 176 675 Ls/mēn.Gadā = Ls 170 120 096Pieaugums pie kvalitātes pakāpēm1.pakāpe – 15% = Ls 49 * 529 = Ls 25 921 + VSAOI = Ls 32 1652.pakāpe – 17% = Ls 55 * 5 874 = Ls 323 070 + VSAOI = Ls 400 8983.pakāpe – 20% = Ls 65 * 15 257 = Ls 991 705 + VSAOI = Ls 1 230 6074.pakāpe – 25% = Ls 81 * 1 580 = Ls 127 980 + VSAOI = Ls 158 8105.pakāpe – 30% = Ls 97 * 174 = Ls 16 878 + VSAOI = Ls 20 9441 mēnesī kopā = 1 843 424 Ls/mēn.Gadā = Ls 22 121 088Ls/hLikme – Ls 324 3.86 Ls/h1.pakāpe – Ls 324 + 15% = Ls 373 4.44 Ls/h2.pakāpe – Ls 324 + 17% = Ls 379 4.51 Ls/h3.pakāpe – Ls 324 + 20% = Ls 389 4.63 Ls/h4.pakāpe – Ls 324 + 25% = Ls 405 4.82 Ls/h5.pakāpe – Ls 324 + 30% = Ls 421 5.01 Ls/h
    • 8. pielikumsAptaujaLabdien!Esmu Latvijas Lauksaimniecības universitātes (turpmāk LLU) Ekonomikas fakultātesmaģistrantūras studente Ilze Priževoite, kas maģistra darba ietvaros veic pētījumu „Pedagogudarba samaksu ietekmējošie faktori vispārējās izglītības iestādēs Latvijā”. Lūdzu Jūs atbildēt uzanketas jautājumiem, atbildes atzīmējot ar  vai ierakstot atbilstošo atbildi. Aptauja iranonīma, un tās rezultāti tiks izmantoti tikai apkopotā veidā.1. Kurā Latvijas reģionā atrodas Jūsu izglītības iestāde: _______________ (lūdzu ierakstiet)2. Kurā klašu grupā Jūs strādājat? (var atzīmēt vairākas atbildes)3. Skola, kurā strādājat, ir Jūsu vienīgā darba vieta? (atzīmējiet 1 atbildi)4. Kā Jūs apmierina finansēšanas modelis „Nauda seko skolēnam” (kopš 2009./2010.m.g.),pēc kura tiek aprēķināta Jūsu darba samaksa? (atzīmējiet 1 atbildi)5. Kā izmainījusies Jūsu darba samaksa kopš finansēšanas modeļa „Nauda seko skolēnam”ieviešanas? (atzīmējiet 1 atbildi)6. Valsts novērtē skolotāja profesiju ar atbilstošu darba samaksu? (atzīmējiet 1 atbildi)1. līdz 4. klasei5. līdz 9. klasei10. līdz 12. klaseiJāNē, strādāju vēl citā skolā par skolotājuNē, strādāju vēl papildus darbā par ____________ (lūdzu ierakstiet)Pilnībā apmierinaVairāk apmierina nekā neapmierinaVairāk neapmierina nekā apmierinaPilnībā neapmierinaNezinuSamazinājusiesBez izmaiņāmPalielinājusiesNezinuJāDaļējiNēNezinu
    • 8.pielikuma turpinājums7. Jūsu izglītības iestādē tarifikācijas process notiek objektīvi? (atzīmējiet 1 atbildi)8. Ja 8. jautājumā atbildējāt, ka Jūsu izglītības iestādē tarifikācijas process nenotiekobjektīvi, lūdzu precizējiet iemeslu ____________________ (lūdzu ierakstiet)9. Jūsu vidējā darba slodze nedēļā: (lūdzu ierakstiet stundu skaitu un atzīmējiet ar „A”, ja tās irapmaksātas, ar „N”, ja tās nav apmaksātas un „D”, ja tās ir daļēji apmaksātas)10.Jūs būtu gatavs (a) strādāt lielāku slodzi nekā šobrīd? (atzīmējiet 1 atbildi)11.Jūs saņemat piemaksu pie darba algas? (atzīmējiet 1 atbildi)12. Ja 12.jautājumā atbildējāt, ka Jūs saņemat piemaksu pie darba algas, tad kādā apjomā?(atzīmējiet 1 atbildi)JāNēCits (lūdzu ierakstiet)____________________________A N DKontaktstundas _____________ mācību hGatavošanās _____________ mācību hLabošana _____________ mācību hKonsultācijas, individuālais darbs _____________ mācību hOlimpiādes, konkursi ______________ mācību hKlases audzinātāja pienākumi ______________ mācību hSkolas pasākumi un gatavošanās tiem ___________ mācību hDarbs ar vecākiem ___________ mācību hMetodiskais darbs, tālākizglītība ______________ mācību hSanāksmes ______________ mācību hDarbs e – vidē, dokumentācija ____________ mācību hDežūras _____________ mācību hCits (lūdzu ierakstiet)____________________________JāNēNezinuCits (lūdzu ierakstiet) ____________________________JāNēNezinuCits (lūdzu ierakstiet) ____________________________Līdz 5% no mēnešalgasNo 5% līdz 10% no mēnešalgasVairāk par 10%Ja nevarat aprēķināt, tad, lūdzu, ierakstiet summu ____________
    • 8.pielikuma turpinājums13. Kādiem kritērijiem, Jūsuprāt, vajadzētu ietekmēt pedagoga darba samaksu? (var atzīmētvairākas atbildes)14. Kuru pedagoga darba samaksas palielināšanas variantiem Jūs atbalstītu? (atzīmējiet 1atbildi)15.Jūs būtu gatavs pāriet uz 40 stundu darba nedēļu? (var atzīmēt vairākas atbildes)16. Jūsu darba stāžs?:_____________ (lūdzu ierakstiet)17. Jūsu vecums: (atzīmējiet 1 atbildi)18.Jūsu dzimums: Sieviete VīrietisPaldies par Jūsu atsaucību!Skolēnu skaitamDarba stāžam profesijāSlodzeiIegūtajaii izglītībaiKvalitātes pakāpēmCits (lūdzu ierakstiet) ____________________________Likmes paaugstināšanaProcentuālais pieaugums kvalitātes pakāpēmLikmes paaugstināšana un procentuālais pieaugums kvalitātes pakāpēmCits (lūdzu ierakstiet):____________________________Jā, bet skolotāja alga jāpielīdzina neto vidējai algai valsts iestādēs (Ls 526)Jā, bet skolotāja alga jāpielīdzina neto vidējai algai sabiedriskajā sektorā (Ls 492)Jā, ja pedagoga atalgojums 3. kvalitātes pakāpei būtu vismaz 5 Ls/h , jeb alga pēcnodokļu nomaksas aptuveni Ls 590 mēnesīNē, jo esošā atalgojuma sistēma daudzējādā ziņā ir labākaNē, jo skolotāja 8 stundu darba dienai nav radīta atbilstoša darba videNezinu, jo trūkst informācijas par ieguvumiem un zaudējumiem no šīs pārejasCits (lūdzu ierakstiet):____________________________līdz 29 gadi30 līdz 39 gadi40 līdz 49 gadi50 līdz 59 gadi60 gadi un vecāki
    • 9. pielikums1. tabulaEkspertaptauja ar Baibu BašķeriVārds, uzvārds Baiba BašķereDarba vieta IZMAmats ID direktora vietniece pedagogu un pieaugušo izglītības jomāIntervijas diena 17.februārisIntervijas jautājums Eksperta atbilde1. Kāds ir Jūsu viedoklis parfinansēšanas modeli „Nauda sekoskolēnam”?Ja runa ir par finansēšanas modeli kātādu, tad šāds modelis varētu būtpietiekami efektīvs, īpaši gadījumos,kad ir aprēķināts skolēna izglītībasvajadzībām nepieciešamais naudasdaudzums.2. Vai šis finansēšanas modelis irdzīvotspējīgs? Pamatojiet savu atbildi!1) Uzskatu, ka šis finansēšanasmodelis ir dzīvotspējīgs, ja runa irpar modeli vispār;2) Ja runa ir par finansēšanasmodeli, kas attiecas uz Latvijasizglītības sistēmu, tad tas irdzīvotspējīgs gadījumā, ja tiksmainīta pedagogu darba samaksassistēma. Ja šī sistēma paliksiepriekšējā, tad nav pamatojumanoliegt modeļa dzīvotspēju (jo taseksistē jau no 2008.gada), bet irpamats apstrīdēt tā caurspīdīgumu unefektivitāti. Šobrīd nav pierādījumu,kādēļ pedagogiem ar vienāda līmeņaizglītību un vienotas izglītībaspolitikas īstenošanu būtu jāsaņematšķirīgs atalgojums par vienu likmi.3. Vai šobrīd valsts novērtē pedagogaprofesiju ar atbilstošu darba samaksu?Pamatojiet savu atbildi!Grūti atbildēt. Ņemot vēra kopējosituāciju valstī, būtu nekorekti sniegtatbildi, jo tad jautājums, kuruprofesiju valsts novērtē. Tomēr jāņemvērā, ka pedagoga profesijā, nosakotzemāko darba samaksu un nenorādotierobežojumus, rodas iespējamanipulēt ar patieso pedagogaatalgojuma lielumu. To ietekmēdaudzi faktori, bet īpaši skolēnuskolotāju attiecība. Šobrīd Latvijā irskolas, kurās ir 2.6 bērni uz vienupedagogu.
    • 9.pielikuma turpinājums4. Kādiem kritērijiem vajadzētu ietekmētpedagoga darba samaksu?Pedagoga darba samaksu, būtujāietekmē kvalitātei, profesionālajaipilnveidei un darba stāžam.5. Kāds būtu efektīvākais pedagogudarba samaksas paaugstināšanasvariants:a) likmes paaugstināšana;b) procentuālais pieaugums kvalitātespakāpēm;c) likmes paaugstināšana unprocentuālais pieaugums kvalitātespakāpēm.Pamatojiet savu atbildi!Ja runa ir par efektīvāko –a) likmespaaugstināšana var neattaisnoties kāpaaugstinājums, jo jau šobrīd daudzosnovados likme ir augsta, tātad tā varbūt tikai kā izlīdzināšana, kasefektivitāti nedos;b) arī procentuālais pieaugums navefektīvs, te runa var būt par noteiktuprocentu pie darba samaksas,atbilstoši iegūtajai kvalitātes pakāpei;c) tas pats, kas iepriekš minēts.6. Vai pedagogiem būtu jāpāriet uz 40stundu darba nedēļu? Kāpēc?Jā. Būtu jāpāriet, jo jau šobrīdpedagogiem nedrīkst tarificēt vairākkā 40 stundas, tomēr esošajā darbasamaksas sistēmā ir iespēja,,šmaukties”, tādējādi noslēpjotpatiesi tarificēto stundu skaitu,izsakot to lielākā likmē. Lai torealizētu, nepieciešami papilduslīdzekļi, bet tas varētu atsevišķiempedagogiem ievērojami apdraudētesošo izpeļņas iespēju/ daudzumu.Tomēr ar papildus finansējumu šādaatalgojama sistēma būtu labāka, arītāda apstākļa dēļ, ka netiktusadrumstaloti pedagogu veicamiepienākumi, kurus tā īsti nemaz nevaraprakstīt.7. Ar kādiem nosacījumiem un kādudarba samaksu pedagogi būtu gatavipāriet uz 40 stundu darba nedēļu?Uz šo jautājumu jājautā atbildepedagogiem.Mans viedoklis – pie finansējumapalielinājuma kopumā;Pie pedagogu profesionālāsattieksmes, par galveno izvirzotskolēnu, nevis atalgojumu; pievienotas izpratnes par pedagogaprofesiju un tam nepieciešamoizglītību, profesionālās darbībaskvalitāti un noteiktu darba laiku.Iespējams, ka šajā kontekstā arīiespējams apspriest jautājumu parnormālo saīsināto darba laikupedagogiem.Avots: Autores veidots pēc ekspertaptaujā sniegtajām atbildēm, 2013.
    • 9.pielikuma turpinājums2.tabulaEkspertaptauja ar Ingrīdu MikiškoVārds, uzvārds Ingrīda MikiškoDarba vieta LIZDAAmats PriekšsēdētājaIntervijas laiks 4.martsIntervijas jautājums Eksperta atbilde1. Kāds ir Jūsu viedoklis parfinansēšanas modeli „Nauda sekoskolēnam”?Modelis „Nauda seko skolēnam” tikaieviests, meklējot veiksmīgākorisinājumu ekonomiskās krīzesradītajām izglītības finansēšanasproblēmām un pedagogu atalgojumanodrošināšanai. Diemžēl ekonomiskākrīze radīja daudzus blakus efektus,kas turpina negatīvi ietekmētfinansējuma apjomu izglītībai, unmodelis „nauda seko skolēnam”situāciju ietekmē negatīvi, radotmilzīgu atšķirību pedagoguatalgojumā. Šis finansējuma modelisnegatīvi ietekmē mazo un nelieloskolu pedagogu atalgojumu un nākaspapildus meklēt koeficentus jeb citusindikatorus, kas noturētu pedagogusšajās skolās. Finansējumanepietiekamība piespiež pedagogusstrādāt uz izpeļņu (pēc iespējas vairākapmaksāto stundu), kas bieži negatīviietekmē izglītības kvalitāti.2. Vai šis finansēšanas modelis irdzīvotspējīgs? Pamatojiet savu atbildi!Analizējot šā brīža situāciju: ja būtuatbilstošs (pietiekams) finansējumsun sakārtota likumdošana, modelis,iespējams, būtu dzīvotspējīgs.Apstākļos, kas pašlaik ietekmēizglītības politiku: daudz mazu skolu;bērnu skaits turpina samazināties;pedagogs nevar pasniegt vairākussavstarpēji saistītus priekšmetus,modelis nerisina problēmas, bet radatās no jauna.
    • 9.pielikuma turpinājums3. Vai šobrīd valsts novērtē pedagogaprofesiju ar atbilstošu darba samaksu?Pamatojiet savu atbildi!Pedagoga darbs valstī netiekatbilstoši finansiāli atalgots.Minimālā alga valstī ir LVL 200.00,iztikas minimums - LVL 176,pedagoga minimālā samaksa parlikmi ir LVL 270 – 280, bet ganatbildība, gan izglītības iegūšanaipatērētais laiks, gan nepārtrauktaisdarbs ar cilvēkiem un stress ir faktori,kas netiek adekvāti novērtēti.4. Kādiem kritērijiem vajadzētuietekmēt pedagoga darba samaksu?1) profesionālā sagatavotība;2)profesijā pavadītais laiks;3) klases piepildījums;4) sasniegtie rezultāti;5) dalība reģiona, valsts unstarptautiskās aktivitātēs;6) darba grupu, komisiju vadība5. Kāds būtu efektīvākais pedagogudarba samaksas paaugstināšanasvariants:a) likmes paaugstināšana;b) procentuālais pieaugums kvalitātespakāpēm;c) likmes paaugstināšana unprocentuālais pieaugums kvalitātespakāpēm.Pamatojiet savu atbildi!No minētajiem - „c” variants, betvarētu būt arī citi darba samaksasmodeļi.6. Vai pedagogiem būtu jāpāriet uz 40stundu darba nedēļu? Kāpēc?Pāreja uz 40 stundu darba samaksumazinātu milzīgās starpības pedagoguatalgojumā, izlīdzinātu slodzes,uzlabotu izglītības kvalitāti unlikvidētu strādāšanu uz izpeļņu.7. Ar kādiem nosacījumiem un kādudarba samaksu pedagogi būtu gatavipāriet uz 40 stundu darba nedēļu?Kā minimumam būtu jābūt samaksaipar stundu, kas vienāda vismaz arLVL 5.00. Noteikts pedagoguveicamo pienākumu apjoms.Atrisināts jautājums par vairākumācību priekšmetu pasniegšanuvienam pedagogam. Noteikts mazolauku skolu statuss.Avots: Autores veidots pēc ekspertaptaujā sniegtajām atbildēm, 2013.
    • 9.pielikuma turpinājums3.tabulaEkspertaptauja ar Inetu TamaniVārds, uzvārds Ineta TamaneDarba vieta LIVA prezidente, Ogres 1. vsk.direktoreAmatsIntervijas laiks 8.martsIntervijas jautājums Eksperta atbilde1. Kāds ir Jūsu viedoklis parfinansēšanas modeli „Nauda sekoskolēnam”?Atbalstu, ja ir programma kā atbalstītmazās skolas vietās, kurās ir mazsiedzīvotāju īpatsvars.2. Vai šis finansēšanas modelis irdzīvotspējīgs? Pamatojiet savu atbildi!Ja ir kārtība, kurā atrunā naudassekošanu gadījumos, ja skolēns mainaskolu, tad jā.3. Vai šobrīd valsts novērtē pedagogaprofesiju ar atbilstošu darba samaksu?Pamatojiet savu atbildi!Valsts nenodrošina pedagogu aratbilstošu darba samaksu. Pedagogaalga ir nedaudz virs valstī noteiktāsminimālās algas. Pedagogam vajaglīdzekļus, lai sevi pilnveidotu,izglītotos, sakārtotu savu ārējoizskatu, veselību. Ar esošo algupedagogs nevar normāli izskolotsavus bērnus.4. Kādiem kritērijiem vajadzētuietekmēt pedagoga darba samaksu?Skolēnu sasniegumiem - izaugsmei.Atbilstošai izglītībai. Radošumam,inovācijām, IKT, pozitīvaikomunikācijai5. Kāds būtu efektīvākais pedagogudarba samaksas paaugstināšanasvariants:a) likmes paaugstināšana;b) procentuālais pieaugums kvalitātespakāpēm;c) likmes paaugstināšana unprocentuālais pieaugums kvalitātespakāpēm.Pamatojiet savu atbildi.c) tādēļ, ka paaugstinās minimālāalga un iztikas minimums.6. Vai pedagogiem būtu jāpāriet uz 40stundu darba nedēļu? Kāpēc?Tikai tad, ja ir atbilstošs finansējums.Šobrīd neredzu tādas iespējas.7. Ar kādiem nosacījumiem un kādudarba samaksu pedagogi būtu gatavipāriet uz 40 stundu darba nedēļu?Manuprāt, 500Ls pēc nodokļunomaksas. Taču šī ziema un lielieapkures rēķini liecina, ka arī šisumma būtu jāpalielina.Avots: Autores veidots pēc ekspertaptaujā sniegtajām atbildēm, 2013.
    • 9.pielikuma turpinājums4.tabulaEkspertaptauja ar Modru JansoniVārds, uzvārds Modra JansoneDarba vieta LIZDA birojsAmats Eksperte vispārējās izglītības jautājumosIntervijas diena 8.februārisIntervijas jautājums Eksperta atbilde1. Kāds ir Jūsu viedoklis parfinansēšanas modeli „Nauda sekoskolēnam”?Ieviešot šo modeli, IZM panāca divaslietas: 1) strauju skolu tīklaoptimizāciju, 2) skolu direktoruvietnieku skaita optimizāciju2. Vai šis finansēšanas modelis irdzīvotspējīgs? Pamatojiet savu atbildi!Modelis ir būtiski jāpilnveido,sasaistot ar vienotas darba samaksassistēmu, iespējams, 40 h darba nedēļu3. Vai šobrīd valsts novērtē pedagogaprofesiju ar atbilstošu darba samaksu?Pamatojiet savu atbildi!Pedagogu darba samaksa lielākajādaļā skolu nav pietiekama4. Kādiem kritērijiem vajadzētu ietekmētpedagoga darba samaksu?Darba kvalitātei un skolēnu skaitamklasē.5. Kāds būtu efektīvākais pedagogudarba samaksas paaugstināšanasvariants:a) likmes paaugstināšana;b) procentuālais pieaugums kvalitātespakāpēm;c) likmes paaugstināšana unprocentuālais pieaugums kvalitātespakāpēm.Pamatojiet savu atbildi!Likmes paaugstināšana unprocentuālais pieaugums kvalitātespakāpēm. Lai nonāktu pie adekvātasdarba samaksas par 40 h stundu darbanedēļu.6. Vai pedagogiem būtu jāpāriet uz 40stundu darba nedēļu? Kāpēc?Jā. Lai darba samaksas noteikšanakatrā skolā un visā sistēmā būtu„caurspīdīgāka”, jo pašlaik, cikmaksāt par gatavošanos,konsultācijām u.c. katrā konkrētāskolā ir atkarīgs no skolas vadībasviedokļa, bez tam skolās ir arī daudzpienākumu, par kuru veikšanu netieksaņemts atalgojums7. Ar kādiem nosacījumiem un kādudarba samaksu pedagogi būtu gatavipāriet uz40 stundu darba nedēļu?700 – 800 Ls par 40 h darba nedēļuAvots: Autores veidots pēc ekspertaptaujā sniegtajām atbildēm, 2013.
    • 9.pielikuma turpinājums5.tabulaEkspertaptaujaVārds, uzvārds Ilze AbramovičaDarba vieta Dobeles novada pašvaldības Izglītības pārvaldeAmats FinansisteIntervijas diena 8.martsIntervijas jautājums Eksperta atbilde1. Kāds ir Jūsu viedoklis parfinansēšanas modeli „Nauda sekoskolēnam”?Finansēšanas modelis „Nauda sekoskolēnam” apmierinātu, ja tamsekotu papildus finansējums visiemjaunajiem darba samaksas kritērijiem,t.i. piemaksām par kvalitātes pakāpi.2. Vai šis finansēšanas modelis irdzīvotspējīgs? Pamatojiet savu atbildi!Dzīvotspējīgs šis modelis ir, bet tamjārod finansiāls nodrošinājums. Arkatru mācību gadu būtu jāpaaugstinaamata algas likme par apmēram 10%, un tālāk paaugstinātos arī samaksapar papildus pienākumu veikšanu(klases audzināšana, stundugatavošana, skolēnu darbu labošana).Papildus finansējums nepieciešamsarī kvalifikācijas pakāpju apmaksai.Amata algas likmi būtu nepieciešamspaaugstināt tik ilgstoši, kamērpedagogu tā sasniegtu iegūtajaiaugstākajai izglītībai atbilstošuapmēru. (~500 Ls par likmi).3. Vai šobrīd valsts novērtē pedagogaprofesiju ar atbilstošu darba samaksu?Pamatojiet savu atbildi!Nē, darba samaksa ir par zemu, joizglītot citus var tikai labi izglītotspedagogs. Jaunieši, kuri apgūstpedagoga profesiju, neredz sevnodrošinātu nākotni, ja darbasamaksa ir tikai par 40 % lielāka parjekura vienkāršās profesijas pārstavjaalgu (sētnieks, apkopējs,palīgstrānieks).
    • 9.pielikuma turpinājums4. Kādiem kritērijiem vajadzētu ietekmētpedagoga darba samaksu?Darba stāžam (kas jau ir tagad).Kamēr mācās augstskolā un strādā, tāir tā kā prakse vairāk, kas noteiktu vēlcitu darba samaksu, nedaudz zemākunekā līdz 5 gadu darba stāžam. Katrsiestādes vadītājs var izvērtēt savusdarbiniekus un noteikt darba algaslikmi arī pēc radošas pieejas mācībuprocesam, olimpiāžu dalībniekusagatavošanu, ārpusstundu darbu. Tasvarētu stimulēt gan jaunos, ganvecāka gada gājuma pedagogus.Dažreiz var izveidoties tā, ka jaunaisar savu darba stilu un radošumu varsaņemt vairāk nekā „iesūnojis” vecaispedagogs.Jāņem vērā arī iegūtā kvalifikācijaspakāpe.5. Kāds būtu efektīvākais pedagogu darbasamaksas paaugstināšanas variants:a) likmes paaugstināšana;b) procentuālais pieaugums kvalitātespakāpēm;c) likmes paaugstināšana unprocentuālais pieaugums kvalitātespakāpēm.Pamatojiet savu atbildi!Visefektīvākais un darbaneietilpīgākais būtu pakāpeniskipaaugstināt amatalgas likmi.6. Vai pedagogiem būtu jāpāriet uz 40stundu darba nedēļu? Kāpēc?Tas ir diezgan sarežģīti pašreizējāmodelī, kas tiek veidots. Ja irfinansiāls nodrošinājums, tad irvienalga, vai likme ir 21 stundu vai40 stundu darba nedēļa.7. Ar kādiem nosacījumiem un kādudarba samaksu pedagogi būtu gatavipāriet uz 40 stundu darba nedēļu?700.00 (ja stāžs līdz 5 gadi)750.00 (5.- 10.g)800.00 (virs 10.gadiem)Avots: Autores veidots pēc ekspertaptaujā sniegtajām atbildēm, 2013.
    • 9.pielikuma turpinājums6.tabulaEkspertaptauja ar Valdi KrastiņuVārds, uzvārds Valdis KrastiņšDarba vieta Rīgas 93.vidusskolaAmats DirektorsIntervijas diena 12.februārisIntervijas jautājums Eksperta atbilde1. Kāds ir Jūsu viedoklis parfinansēšanas modeli „Nauda sekoskolēnam”?Modelis saasina skolu savstarpējokonkurenci. Ne vienmēr tas veicinaizglītības kvalitāti. Pilsētas skolāmsituācija ir labvēlīgāka, visgrūtākklājas lauku skolām, kur mazskolēnu, tur nepieciešams citsmodelis.2. Vai šis finansēšanas modelis irdzīvotspējīgs? Pamatojiet savu atbildi!Ilgtermiņā šis modelis navdzīvotspējīgs, jo lauku skolas„neizdzīvos”; iesākumā vajadzētumainīt koeficientus, paaugstinot tossākumskolā, pamatskolā, jo tas būtunozīmīgi lauku skolām.3. Vai šobrīd valsts novērtē pedagogaprofesiju ar atbilstošu darba samaksu?Pamatojiet savu atbildi!Pedagoģisko darbinieku darbasamaksas jautājumi ir aktuāli. Tiešiun netieši šo atalgojumu samērojamar valsts noteikto minimālo samaksuvisos sektoros. Tas ir par pamatutaisnīgumam, adekvātumam,prestižam, jaunu darbiniekupiesaistīšanai. Ne velti raugāmiesSomijas piemēra virzienā.4. Kādiem kritērijiem vajadzētuietekmēt pedagoga darba samaksu?Pedagoga izglītība (t.sk. profesionālieun zinātniskie grādi- maģistrs,doktors); darba stāžs; slodze.5. Kāds būtu efektīvākais pedagogudarba samaksas paaugstināšanasvariants:a) likmes paaugstināšana;b) procentuālais pieaugums kvalitātespakāpēm;c) likmes paaugstināšana unprocentuālais pieaugums kvalitātespakāpēm.Pamatojiet savu atbildi!Samaksas likmes paaugstināšana +iespēja pedagogiem iesaistīties darbakvalitātes pakāpes sistēmā, veicinotviņa pašvērtējuma kvalitāti,motivāciju sistēmiski un sistemātiskirūpēties par darba rezultātiem, savuprofesionālo izaugsmi.
    • 9.pielikuma turpinājums6. Vai pedagogiem būtu jāpāriet uz 40stundu darba nedēļu? Kāpēc?Pie esošās darba samaksas – domāju,ka nē. Ja tiks nodefinēts – kas veido40 st. par bāzes samaksu- iespējams,ka būs vajadzīgi papildus darbinieki;esošā prakse (tarifikācija) rāda, kaskolotāji dažādi nonāk līdz 40stundām; reglamentācija neveicinaradošumu, elastīgu darba plānošanu;Pastāv arī viedoklis, ka tarifikācijasjēdziens ir novecojis, mantots nopadomju laikiem; ir darba alga, parkuru darbinieks salīgst ar darbadevēju.7. Ar kādiem nosacījumiem un kādudarba samaksu pedagogi būtu gatavipāriet uz40 stundu darba nedēļu?Ir jābūt augstai bāzes samaksai,orientējoši 6oo-700 Ls, varētu būtatgriešanās pie 18 h kontaktstundāmnedēļā kā atskaites kritērija.Avots: Autores veidots pēc ekspertaptaujā sniegtajām atbildēm, 2013.