Rekomendācija par stresa un vardarbības mazināšanu                 pedagoga darbāIevads        Latvijas Izglītības un zinā...
Stress darbā kā nozīmīga darba devēju un darbinieku problēma identificēta ganstarptautiskā, gan Eiropas un atsevišķu valst...
 Iekļautstresa mazināšanas pasākumus kolektīvajā līgumā;    Organizēt regulāras darba devēja un arodorganizācijas konsul...
Upcoming SlideShare
Loading in …5
×

LIZDA Rekomendācija par stresa un vardarbības mazināšanu pedagoga darbā | www.lizda.lv

1,061 views
820 views

Published on

LIZDA Rekomendācija par stresa un vardarbības mazināšanu pedagoga darbā | www.lizda.lv

Published in: Education
0 Comments
0 Likes
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

No Downloads
Views
Total views
1,061
On SlideShare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
394
Actions
Shares
0
Downloads
2
Comments
0
Likes
0
Embeds 0
No embeds

No notes for slide

LIZDA Rekomendācija par stresa un vardarbības mazināšanu pedagoga darbā | www.lizda.lv

  1. 1. Rekomendācija par stresa un vardarbības mazināšanu pedagoga darbāIevads Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība akcentē, ka Latvijasizglītības iestādes ir darba vieta pedagogiem un uzskata, ka tām jābūt drošai, veselīgaividei, kurā mācīt un mācīties. Izglītības iestādes dibinātāja un darba devēja pienākums irnodrošināt veselīgu un labvēlīgu darba vidi, kas mazinātu ilgstoša stresa riskus unnovērstu „izdegšanu”. Stress ir psiho – emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar fiziska, psiholoģiska vaisociāla rakstura sūdzībām vai traucējumiem, kādi rodas, ja indivīds nejūtas spējīgsizpildīt visas uz viņu liktās, ne vienmēr pamatotās prasības. Aizskaršana un vardarbībadarba vietā ir potenciālie stresa cēloņi, kas ir vēl neapjausts un skaļi neizteikts fakts, bettiek novērots darba devēja un darbinieka attiecībās un pastiprina situācijas nopietnību. Stress var ietekmēt ikvienu darbinieku neatkarīgi no iestādes lieluma un darbaattiecību formas. Pēc Eiropas darba drošības un veselības organizācijas datiem izglītībānodarbinātie ir vieni no stresam visvairāk pakļautajām profesiju grupām. Pēc EiropasArodveselības un Darba drošības aģentūras (EU – OSHA) datiem izglītības nozarē unpedagoga profesijā ir otrs augstākais stresa līmenis, salīdzinot ar citām nozarēm unprofesionālajām grupām, un ar darbu saistītais stress aizvien vairāk ietekmē pedagoguveselību, labsajūtu un apmierinātību ar dzīvi kopumā (ESENER, 2009.). Ilgstošs stresssaistīts ar fiziskās un garīgās veselības pasliktināšanos un līdz ar to arī ar darbakavējumu risku, augstu kadru mainību, kā arī ar disciplīnas problēmām, vardarbību unpieaugošiem izdevumiem veselības aprūpei. Izglītības darbinieku stresa pakāpe pieaug, palielinoties skolēnu skaitam klasē,pieaugot administrēšanas procesa sarežģītībai, prasībām attiecībā uz izglītības kvalitāti.Pētījumi liecina, ka darbs izglītībā ir ilgstoši saspringts un, tas var novest pie izdegšanas(McCarthy, Lambert, O’Donell, Melendres, 2009). Vides daudzveidība, saskarsmesplašais diapazons, emocionālā un fiziskā slodze, strādājot ar atšķirīga vecumaskolēniem, viņu vecākiem, studentiem, kuri pārstāv dažādas kultūras un sociālāssistēmas, risinot sarežģītas situācijas, ir tikai daži no stresa faktoriem, kas aktuāli šaiprofesijai. 1
  2. 2. Stress darbā kā nozīmīga darba devēju un darbinieku problēma identificēta ganstarptautiskā, gan Eiropas un atsevišķu valstu līmenī. Savukārt stresa līmenis darba vietāLatvijas, Lietuvas un Igaunijas skolās ir viens no visaugstākajiem visā Eiropā. ETUCEpētījuma rezultāti 30 valstu izglītības iestādēs rāda, ka ilgstošs stress ietekmēapmierinātību ar darbu un dzīvi kopumā, veselības stāvokli, izdegšanas risku unvēlēšanos atstāt darbu profesijā (ETUCE Ziņojums, 2011.). Pētījuma rezultāti rāda, kaLatvijā ir visaugstākās emocionālās prasības darbam, un nepieciešamība neizrādītemocijas (64%), ir visaugstākais apvainojumu (verbālās vardarbības) līmenis (56%),otrs augstākais darba nedrošības līmenis (50%), viens no augstākajiem mobingalīmeņiem Eiropā (34%), daudzi aptaujātie pedagogi atrodas uz izdegšanas robežas(49%). Latvijas pedagogi sliktāk vērtē savu fiziskās veselības stāvokli un ir retākapmierināti ar darbu un dzīvi kopumā (59%) nekā pedagogi citās Eiropas valstīs, kurapmierināti ar dzīvi ir 67 procenti pedagogu. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība konstatējusinepieciešamību uzsākt aktīvu darbu šajā jomā. Ilgstoša stresa un spriedzes mazināšanaivajadzētu būt gan skolu, gan arī izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības darbakārtībā, īstenojot stresa profilaksi ar dažādām tradicionālām un netradicionālāmaktivitātēm.. Nepieciešams nodrošināt rehabilitācijas iespējas tiem pedagogiem, kuriemdraud profesionāla „izdegšana”. Valsts un pašvaldību līmenī jāveic uzlabojumiizglītības un zinātnes politikā atbilstoši dzīves realitātei un 21.gadsimtam.Mērķis Rekomendācijas mērķis ir radīt izpratni sabiedrībā un politikas veidotājos, darbadevējos par stresu darbā, palīdzēt izprast, identificēt pazīmes un veidot labvēlīgu psiho– emocionālo un fizisko darba vidi.LIZDA ieteiktie darba virzieni arodbiedrību, valsts, darba devēju unvecāku organizācijām stresa mazināšanai darba vietābalstās uz trīs svarīgu faktoru ievērošanu:  Darba organizācija – viens no būtiskākajiem darba vidi raksturojošiem faktoriem;  Preventīvo, rehabilitācijas un korekcijas pasākumu kopums;  Profesijas statuss sabiedrībā. Šo faktoru ievērošana nepieciešama gan pedagogu darba vietā, pašvaldības unnovada līmenī, gan valstī kopumā, organizējot konkrētas aktivitātes un veidojotizglītības politiku.Veicamās aktivitātes darba vietā:  Apzināt problēmas darba vidē;  Veicināt veselīgu darba atmosfēru un komunikāciju;  Iesaistīt darbiniekus veselības un darba drošības jautājumu risināšanā;  Nodrošināt profesionālās izglītības iespējas un atbalstu personālam; 2
  3. 3.  Iekļautstresa mazināšanas pasākumus kolektīvajā līgumā;  Organizēt regulāras darba devēja un arodorganizācijas konsultācijas darba vides uzlabošanas jautājumos;  Psiho – emocionālā klimata stabilizācija darba vietā.Veicamās aktivitātes pašvaldībā:  Nodrošināt profesionālu psihologa atbalstu un konsultācijas, regulāras supervīzijas pedagogiem;  Nodrošināt veselības apdrošināšanu, sociālās garantijas, apmaksāt profesionālās pilnveides kursus;  Izmantot pieejamos resursus atbalsta sistēmas veidošanai, piemēram, sporta zāles vai baseina izmantošanas iespējas pedagogiem;  Uz atbildību balstīta sadarbība starp pašvaldību sociālajiem dienestiem un izglītības iestādēm.Veicamās aktivitātes valstī:  Motivējošas darba samaksas sistēmas izveide, tādejādi veicinot, pedagogu, akadēmiskā personāla un zinātnisko darbinieku statusu sabiedrībā;  Plānojama un pārredzama slodze, skaidras nākotnes perspektīvas un iespēja attīstīt karjeru;  Izstrādāta pedagogu veselības politika, kurā iekļauta veselības apdrošināšanas sistēma pedagogiem valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, ietverot tajā arodveselības programmu pedagogiem, fiziskās un emocionālās veselības rehabilitācijas programmu pedagogiem, fizioterapijas iespējas ar atlaidēm, līdzīgi kā tas notiek citās ES valstīs;  Organizēta psiholoģiskās palīdzības telefona līnija pedagogiem, skolēniem, studentiem un vecākiem;  Reformām izglītības jomā jābūt balstītām uz pētījumiem, apspriestām pedagogu un pētnieku profesionālajās organizācijās un sabiedrībā. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība izvirza šīs aktivitātes kā pedagogu profesionālās darbības prioritātes un aicina sadarbības un sociālos partnerus, kā arī sabiedrību aktīvi iesaistīties to risināšanā. www.lizda.lv 3

×