Your SlideShare is downloading. ×
IZM piedāvātie pedagogu darba samaksas aprēķināšanas modeļi & LIZDA iebildumi un priekšlikumi
Upcoming SlideShare
Loading in...5
×

Thanks for flagging this SlideShare!

Oops! An error has occurred.

×

Introducing the official SlideShare app

Stunning, full-screen experience for iPhone and Android

Text the download link to your phone

Standard text messaging rates apply

IZM piedāvātie pedagogu darba samaksas aprēķināšanas modeļi & LIZDA iebildumi un priekšlikumi

685
views

Published on

IZM piedāvātie pedagogu darba samaksas aprēķināšanas modeļi & LIZDA iebildumi un priekšlikumi

IZM piedāvātie pedagogu darba samaksas aprēķināšanas modeļi & LIZDA iebildumi un priekšlikumi

Published in: Education

0 Comments
0 Likes
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

No Downloads
Views
Total Views
685
On Slideshare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
3
Actions
Shares
0
Downloads
2
Comments
0
Likes
0
Embeds 0
No embeds

Report content
Flagged as inappropriate Flag as inappropriate
Flag as inappropriate

Select your reason for flagging this presentation as inappropriate.

Cancel
No notes for slide

Transcript

  • 1. IZM piedāvātie pedagogu darba samaksas aprēķināšanas modeļi LIZDA iebildumi un priekšlikumi
  • 2. 1.variants: Priekšlikumi finansēšanas modeļa «nauda seko skolēnam» pilnveidošanai IZM priekšlikums LIZDA iebildumi un priekšlikumi 1. Novadus sadala 3 daļās, nosakot diferencētu skolēna pedagoga attiecību (vidēji 8,8): • Pierīgas novadi; • Bijušie rajonu centri; • Mazie novadi. Tādejādi tiks nodrošināts godīgs finansējuma nodrošinājums, kas sekmēs algu apmēra izlīdzināšanu par vienādu darbu. 1. LIZDA iepriekš ir rosinājusi, nosakot skolēnu un pedagogu attiecību, diferencēt novadus, taču piedāvātajā variantā nav kritēriju, pēc kuriem varētu tikt diferencēti novadi. Būtu nepieciešama diskusija par novadu iedalījumu, jo arī Pierīgas novadu situācija nav vienāda. Nav iespējams veikt aprēķinus un novērtēt, kāda ietekme varētu būt novadu diferenciācijai uz attiecīgo novadu pedagogu atalgojumu, jo nav piedāvāts, kāda varētu būt skolēnu un pedagogu attiecība pēc konkrētiem kritērijiem veidotām novadu grupām. 2. Precizēt normētā audzēkņa aprēķināšanas koeficientus, atbilstoši IL nodefinētajam: 1.-6.klase sākumizglītība; 7.-9.klase pamatizglītība; 10.-12.klase vidējā izglītība. 2. Piedāvātajā variantā nav saprotams, kā IZM ir paredzējusi precizēt normētā audzēkņa aprēķināšanas koeficientus, lai tie atbilstu Izglītības likumā definētajam. Ja samazināto koeficientu – 0,75 ir paredzēts pielietot 1. – 6.klases skolēnu skaitam, tas negatīvi ietekmēs sākumskolas pedagogu atalgojumu, pret ko LIZDA kategoriski iebilst.
  • 3. 1.variants: Priekšlikumi finansēšanas modeļa «nauda seko skolēnam» pilnveidošanai IZM priekšlikums LIZDA iebildumi un priekšlikumi 3. Novērst kļūdu, kas ieviesta 2013.gadā 1.- 4.klases skolēniem, kuri mācās skolā ar skolēnu skaitu līdz 100, aprēķinot normēto audzēkni, pielietot koeficientu 1, jo tas ir absolūti neloģiski un nepamatoti, jo nav saistīts ar izglītības pakāpi! 3. Palielinātais koeficients 1, nosakot normēto skolēnu skaitu 1.- 4.klasē skolām, kur skolēnu skaits mazāks par 100, tika ieviests, lai nodrošinātu iespēju sākumskolas bērniem pamatizglītību iegūt pēc iespējas tuvāk dzīves vietai. LIZDA turpina uzskatīt, ka šāds izglītības pieejamības piedāvājums ir viens no kvalitatīvas izglītības priekšnosacījumiem. 4. Likvidēt koeficientu 1,3 pašvaldībām ar zemu skolēnu blīvumu teritorijā, jo šis jautājums tiks noregulēts ar novadu diferenciāciju. 4. Par koeficienta 1,3 pašvaldībām ar zemu skolēnu blīvumu teritorijā likvidācijas lietderību varam spriest pēc tam, kad ir iespējams izvērtēt, kādi koeficienti tiks piemēroti novadiem, tos diferencējot. 5. Ieviest atsevišķu atbalsta koeficientu tikai tam skolēnu skaitam, kuri mācās skolās, kas atbilst visiem MK noteikumos nodefinētiem kritērijiem par «mazas skolas» pazīmēm (laiks līdz skolai, ceļu nodrošinājums, pierobeža u.c.) 5. Jau ilgstoši publiskajā telpā IZM pauž viedokli par to, ka tiks definēti „mazas skolas” kritēriji, taču aizvien nav konkrēta redzējuma par minēto kritēriju kopu. Tādēļ nav saprotams, kā papildkoeficienta ieviešana varētu ietekmēt „mazo skolu” tīklu un pedagogu atalgojumu.
  • 4. 1.variants: Priekšlikumi finansēšanas modeļa «nauda seko skolēnam» pilnveidošanai IZM priekšlikums LIZDA iebildumi un priekšlikumi 6. Papildināt programmu koeficientus ar profesionālās ievirzes, profesionālās izglītības programmu koeficientiem, tādejādi iekļaujot vienotā finansēšanas modelī arī šo skolu pedagogu darba samaksu. 6. Ņemot vērā to, ka modelī „Nauda seko skolēnam” finansējuma aprēķiniem jau tiek lietots 21 koeficients, LIZDA iebilst pret koeficientu skaita palielināšanu, jo tas valsts mērķdotācijas finansējuma sadali padarītu vēl necaurspīdīgāku un sarežģītāku. 7. Noteikt finansēšanas modelī % pedagogu darba kvalitātes piemaksām. Atjaunot ikgadējo skolotāju kvalitātes vērtēšanu skolās, kur viens no kritērijiem būtu iegūtā kvalitātes pakāpe. Ieguvums: viegli prognozējams budžets, skolotāju darba ikgadēja vērtēšana nevis garantēta 5 gadu piemaksa pēc «portfolio» sagatavošanas. 7. LIZDA neatbalsta pedagogu darba kvalitātes vērtēšanu tikai skolās un finansējuma pedagogu darba kvalitātes novērtēšanas piemaksām sadales nodošanu skolu administrāciju ziņā.
  • 5. 1.variants: Priekšlikumi finansēšanas modeļa «nauda seko skolēnam» pilnveidošanai LIZDA secinājums Apkopojot iepriekšteikto, LIZDA uzsver, ka IZM piedāvātie modeļa „Nauda seko skolēnam” pilnveidojumi neparāda, kā veidosies pedagogu atalgojuma paaugstināšanas grafiks turpmākajos 3 vai 5 gados, un nerisina jau vairakkārt definētās izglītības sistēmas problēmas: 1. Lielās atšķirības pedagogu atalgojumā dažādas skolās, 2. Skolu nespēju objektīvu iemeslu dēļ (pedagogu trūkums, apvienotās klases, u.c.) nodrošināt vienādas izglītības iespējas un vienādi kvalitatīvu izglītību neatkarīgi no bērna dzīves vietas.
  • 6. 2.variants: Priekšlikumi pilna laika darba slodzei (1 likme = 1 slodze) IZM priekšlikums LIZDA iebildumi un priekšlikumi 1. Pilna laika darba slodze (piem., 36 vai 40 stundu darba nedēļa) tiek izteikta kā kopējais laiks visu darba pienākumu veikšanai, ieskaitot kontaktstundas, laiku mācību stundu sagatavošanai, skolēnu darbu labošanai, vecāku sapulcēm un citiem pedagogu veicamajiem pienākumiem. • Pedagoga darba slodze var atšķirties atbilstoši noslodzei izglītības iestādē. • Pedagogs var strādāt nepilnu darba laiku (piem., 30 vai 35 stundas, max. 36/40 stundas) • Pedagoga veicamie pienākumi tiek norādīti darba līgumā un amata aprakstā. Atsevišķi darba pienākumi netiek uzskaitīti. Nav nepieciešama tarifikācija. 1. LIZDA atbalsta IZM priekšlikumu noteikt pedagogiem pilna darba laika slodzi 36 stundu darba nedēļu, nosakot maksimālo kontaktstundu skaitu nedēļā un nedefinējot laika sadalījumu visiem pārējiem pedagoga veicamajiem pienākumiem.
  • 7. 2.variants: Priekšlikumi pilna laika darba slodzei (1 likme = 1 slodze) IZM priekšlikums LIZDA iebildumi un priekšlikumi 2. Pedagoga slodzi veido: • kontaktstundas izglītības programmas īstenošanai (kontaktstundas tiek noteiktas atbilstoši mācību stundu plānam); • ar mācību satura īstenošanu nepieciešamie sagatavošanās pasākumi/amata pienākumi; • mācību procesa nodrošināšanas atbalsta pasākumi/pienākumi; • citi pasākumi/pienākumi izglītības iestādes darbības nodrošināšanai. 2. Pedagogu darba samaksas aprēķināšanai gan pilsētas gan novadi būtu jādiferencē, nosakot atšķirīgu skolēnu un pedagoģisko likmju proporciju;
  • 8. 2.variants: Priekšlikumi pilna laika darba slodzei (1 likme = 1 slodze) IZM priekšlikums LIZDA iebildumi un priekšlikumi 3. Pedagogu darba samaksas aprēķināšana Lai noteiktu, cik skolēnu ir uz vienu pedagoga likmi (piem., 36 st.), jānosaka proporcija. Proporcijas noteikšana • Nosakot skolēna attiecību pret vienu pedagoga likmi (36 st.), pārejot, piem., uz 36 st. vai 40 st. darba nedēļu, proporcija vidēji 1:14 (proporcija atsevišķi tiek noteikta: republikas pilsētās, lielajās pilsētās, novados Pamatalgas likmes/slodzes noteikšana • Pedagogu pilna laika algas likmes/slodzes lielums atkarīgs arī no iegūtās kvalitātes pakāpes. Viens no variantiem ir, ka kvalitātes piemaksa iestrādāta algas likmē. 3. Atbalstām pedagogu darba kvalitātes piemaksu integrēšanu algas likmē; Pilna laika darba slodzes modelis ļauj vienkāršāk veidot pedagogu atalgojuma paaugstināšanas grafiku nākamajiem 3. – 5. gadiem;
  • 9. 2.variants: Priekšlikumi pilna laika darba slodzei (1 likme = 1 slodze) LIZDA secinājums LIZDA uzsver, ka, lai ieviestu pilna laika darba slodzes modeli, nepieciešams papildu finansējums.
  • 10. Piemērs Ja IZM nosaka pilnu darba laika slodzi 36 stundu darba nedēļu, skolotājs, kurš pasniedz 21 kontaktstundu (matemātika) un audzina klasi, zaudē samaksu par 1 darba stundu nedēļā Pēc spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem pedagogam apmaksā:  2 stundas par konsultācijām un individuālo darbu  21 kontaktstundu  2 stundas par sagatavošanos  6 stundas par rakstu darbu labošanu  6 stundas par klases audzināšanu  Kopā: 37 stundas pedagoga darba apmaksai Pēc pašlaik IZM izveidotā pedagogu pilna darba laika modeļa  Kontaktstundu skaits netiek noteikts  Netiek definēts  Netiek definēts  Netiek definēts  Netiek definēts  Kopā: 36 stundas pedagoga darba apmaksai
  • 11. Piemērs Ja IZM nosaka pilnu darba laika slodzi 36 stundu darba nedēļu, skolotājs, kurš pasniedz 25 kontaktstundas (latv.val.) un audzina klasi, zaudē samaksu par 3,76 darba stundām nedēļā Pēc spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem pedagogam apmaksā:  25 kontaktstundas  2,38 stundas par konsultācijām un individuālo darbu  2,38 stundas par sagatavošanos  6 stundas par rakstu darbu labošanu  4 stundas par klases audzināšanu  Kopā : 39,76 stundas pedagoga darba apmaksai Pēc pašlaik IZM izveidotā pedagogu pilna darba laika modeļa  Kontaktstundu skaits netiek noteikts  Netiek definēts  Netiek definēts  Netiek definēts  Netiek definēts  Kopā: 36 stundas pedagoga darba apmaksai
  • 12. LIZDA priekšlikumi pedagogu pilna darba laika modelim  1. Noteikt maksimālo kontaktstundu skaitu nedēļā (mācību gadā).  2. Noteikt minimālo kontaktstundu skaitu nedēļā (mācību gadā).  3. Pilna darba laika nedēļa = apmaksātas 40 darba stundas nedēļā.  Iespējama diskusija, lai pedagogi nezaudētu apmaksātās darba stundas  Iespējama diskusija, lai veidotos sasaiste ar nepilna darba laika iespējām