Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) iebildumu pamatojums Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātajam Ministru kabineta (MK) noteikumu projektam „Pedagogu darba samaksas un valsts finansējuma pedagogu darba samaksai aprēķināšanas un piešķiršanas noteikumi”
Jaunais augstākās izglītības finansēšanas modelis Latvijā
LIZDA iebildumu pamatojums IZM izstrādātajiem pedagogu darba samaksas jaunā modeļa MK noteikumiem
1. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības iebildumu pamatojums
MK noteikumu projektam „Pedagogu darba samaksas un valsts finansējuma pedagogu darba samaksai aprēķināšanas
un piešķiršanas noteikumi”
Nr.
Izglītības un zinātnes ministrijas
MK noteikumu projekta punkti
LIZDA iebildumi
IZM pamatojums
par attiecīgā punkta
nesaskaņošanu
LIZDA iebildumu pamatojums
1. 4. Pedagoga darba slodzi plāno
izglītības iestādes vadītājs
sadarbībā ar pedagogu, nosakot
darba pienākumus gada laikā
atbilstoši šādai proporcijai:
4.1. vispārējās vidējās izglītības
skolotājiem, vispārējās
pamatizglītības skolotājiem,
sākumizglītības skolotājiem un
profesionālās izglītības
skolotājiem:
4.1.1. mācību stundu vadīšana un
sagatavošana – līdz 77 procentiem
no apmaksāto stundu skaita gadā;
4.1.2. darbs ar izglītojamajiem
individuāli un grupās pēc mācību
stundām – līdz 22 procentiem no
apmaksāto stundu skaita gadā;
4.1.3. līdzdalība izglītības iestādes
attīstības veicināšanā – līdz 11
procentiem no apmaksāto h skaita
gadā.
Punkta 4.1. redakcijā
noteiktajam procentuālajam
sadalījumam.
Jāsamazina procenti, kas
paredzēti mācību stundu
vadīšanai un sagatavošanai
un jāpalielina procenti, kas
plānoti darbam ar
izglītojamajiem individuāli
un grupās pēc mācību
stundām.
Apmaksāto darba stundu
skaits (procentuālais
sadalījums) ir jāpalielina
atbalsta pasākumiem no 1 –
10 stundām (klases
audzinātājam – līdz 6 darba
stundām un citiem
pasākumiem mācību
procesa atbalstā – līdz 4
darba stundām).
Nav ņemts vērā, jo
nav pamatojuma
minētajai prasībai.
4.punktā norādīts
procentuālais darba
laika sadalījums gadā.
Piemēri pedagogu
darba slodzes
noteikšanai gadam
sniegti anotācijas I
sadaļā.
Šāds procentuālais sadalījums mazajās izglītības
iestādēs, sākumskolā un atsevišķos mācību
priekšmetos vidusskolā neļauj nodrošināt skolotājiem
pilnu slodzi.
Papildus veicamie pienākumi tiek apmaksāti mazāk
(t.sk. klases audzināšana, ko šobrīd MK noteikumos
paredz apmaksāt līdz 6h nedēļā, bet jaunajos tikai
līdz 4 h).
Procentuālais sadalījums neatbilst skolotāju slodzes
modelēšanas tabulai un aprakstam. Mācību stundu
vadīšanai un sagatavošanai pēc jaunajiem MK
noteikumiem tiek paredzēti 77% jeb 27,72h, darbam
ar izglītojamajiem individuāli un grupās pēc mācību
stundām tiek paredzēti 22% jeb 7,92h, bet
modelēšanas tabulā 8h un līdzdalībai izglītības
iestādes attīstības veicināšanai tiek paredzēti 11% jeb
3,96h, bet modelēšanas tabulā 4h. Tas nozīmē, ja
modelēšanas tabulā tiek tarificēts maksimālais
pieļaujamais stundu skaits, tiek pārkāpti MK
noteikumi.
2. 7. Vispārējās izglītības skolotājiem
un profesionālās izglītības
skolotājiem mācību stundu
vadīšanai un sagatavošanai
paredzēto minimālo laiku
astronomiskajās stundās aprēķina –
mācību stundu skaitu nedēļā
reizinot ar koeficientu:
7.punkta redakcijā
noteiktajiem koeficientiem.
Lai nepasliktinātu skolotāju
apmaksātos pienākumus,
balstoties uz aprēķiniem, ir
jāpalielina laiks, kas plānots
stundu gatavošanai un darbu
labošanai valodu un
Nav ņemts vērā, jo
nav pamatojuma
minētajai prasībai.
Iebilduma īstenošanai
mērķdotācija
jāpalielina par vismaz
20%.
Izglītības iestādēs, kurās šobrīd papildus
kontaktstundām tiek pilnībā nodrošināta pārējo
skolotāju pienākumu apmaksa – pēc jaunā modeļa
kontaktstundu skaits palielināsies, pārējo pienākumu
apmaksāto stundu skaits samazināsies. Piemēram,
matemātikas skolotājs:
Šobrīd Pēc jaunā modeļa
kontaktstundas 21h kontaktstundas 21h
2. 7.1. valodu un literatūras,
matemātikas un profesionālās
izglītības mācību priekšmetos
(izņemot profesionālās ievirzes
programmu mācību priekšmetus) –
1,2;
7.2. fizikas, ķīmijas, bioloģijas,
dabaszinību un vēstures mācību
priekšmetos – 1,13;
7.3. sociālo zinību, vizuālās
mākslas, mūzikas, informātikas,
mājturības un tehnoloģiju,
ekonomikas, kulturoloģijas un
sporta mācību priekšmetos – 1,07;
7.4. profesionālās ievirzes
programmu mācību priekšmetos –
1,07.
literatūras, matemātikas un
profesionālās izglītības
mācību priekšmetos - 1,35;
sociālo zinību, mākslu,
informātikas, mājturības un
tehnoloģiju, ekonomikas un
kulturoloģijas, sporta
mācību priekšmetos - 1,1;
profesionālās ievirzes
programmu mācību
priekšmetos - 1,1.
7.punktu papildināt ar 7.5.
„pārējie mācību priekšmeti”
(psiholoģija, ētika, filozofija
utt.) – 1,1.
labošana 6h labošana+gatavošanās 4,2h
gatavošanās 2h individuālais darbs 4h
individuālais
darbs
2h attīstībai 1h
Kopā 31 Kopā 30,2
klases
audzināšana
6h klases audzināšana 4h
Kopā 37 Kopā 34,2
Ja tiek lietoti LIZDA piedāvātie, aprēķinātie
koeficenti, tad izglītības iestādēs apmaksāto
pienākumu apjoms nemainās un tiek nosegti
starpbrīži, kas pēc piedāvātās formulas netiek
apmaksāti.
3. 11. Vispārējās izglītības iestādes
grupu (izņemot pirmsskolas
izglītības iestādes) nosaka saskaņā
ar šo noteikumu 12.punktā noteikto
vidējo izglītojamo skaitu dalot ar šo
noteikumu 13.punktā noteikto
vidējo klašu/grupu komplektu
skaitu, izņemot klašu/grupu
komplektu skaitu vispārējās
izglītības iestādēs, kurās ir atvērtas
atsevišķas klases speciālās
pamatizglītības programmās
izglītojamajiem ar garīgās attīstības
traucējumiem un speciālās
pamatizglītības programmās
izglītojamajiem ar smagiem garīgās
attīstības traucējumiem vai
vairākiem attīstības traucējumiem:
11.1. 1.grupā – vidējais izglītojamo
skaits klasē mazāks par 13.
11.1.punkta redakcijai.
Vidējais izglītojamo skaits
klasē 1.grupā ir jāatstāj
sākotnējā variantā – mazāks
par 10 skolēniem.
Nav ņemts vērā, jo
sākotnējā noteikumu
projektā tika
paredzētas 5 algu
grupas. Lai mazinātu
algu atšķirību starp
līdzīgām izglītības
iestādēm, MK
noteikumu projektā
tika izveidotas 4 algu
grupas.
Ņemot vērā to, ka Latvijā ir daudz „mazo” izglītības
iestāžu un ka daudzas no tām atradīsies 1. vai 2.
iestādes grupā šai diferencei ir jābūt mazākai.
Nosakot vidējo izglītojamo skaitu klasē 13, tas
daudziem skolotājiem samazinās darba algu.
3. 4. 22. Pedagogu mēnešalgu no kārtējā
gada 1.septembra līdz nākamā gada
31.augustam nosaka izglītības
iestādes vadītājs. Izglītības iestādē
starpība starp zemāko un augstāko
pedagogu amata algu nedrīkst
pārsniegt piecus procentus no
izglītības iestāžu grupai noteiktās
skolotāja amata algas.
22. punkta redakcijai, jo
MK noteikumos tiek
noteikta skolotājam
konkrēta amata alga, un
izglītības iestādes vadītājam
tā ir jānodrošina. LIZDA
iepriekš bija rosinājusi, ka
izglītības iestādes vadītājam
ir jāpiešķir papildus 5
procenti no iedalītās
mērķdotācijas, lai stimulētu
skolotājus.
Nav ņemts vērā, jo
izglītības iestādes
vadītājam ir
saglabātas tiesības
noteikt skolotāja
amatu algu.
Papildus iestādes
vadītāja noteiktajai
amatu algai
pedagogam ir tiesības
iegūt kādu no
kvalitātes pakāpēm un
saņemt attiecīgu
piemaksu.
Šādu punktu var ieviest tikai ar nosacījumu, ja tiek
izstrādāti valstī visiem vienoti kritēriji.
5. Lai nodrošinātu tarifikācijas
atbilstību piešķirtajai valsts budžeta
mērķdotācijai un dotācijai,
izglītības iestādes vadītājs,
atbilstoši izglītības iestādes
padotībai, saskaņo tarifikāciju ar
izglītības iestādes dibinātāju vai tā
noteikto kompetento iestādi.
24.punktu papildināt ar
vārdiem „saskaņo
tarifikāciju ar izglītības
iestādes dibinātāju vai tā
noteikto iestādi un
iepazīstina
arodorganizācijas
priekšsēdētāju, vai darba
kolektīva izvirzīto pārstāvi.
Nav ņemts vērā, jo
nav likuma
deleģējuma, kas
noteiktu atbilstoša
tiesiskā regulējuma
ieviešanu.
Lai veicinātu labas pārvaldības principu ievērošanu
un novērstu iespēju direktoru patvaļai, ir
nepieciešams paredzēt iespēju sociālajam dialogam
ar arodbiedrību.
Darba likuma 11.pants nosaka, ka darbinieku
pārstāvjiem ir tiesības laikus saņemt informāciju un
konsultēties ar darba devēju, pirms tas pieņem tādus
lēmumus, kuri var skart darbinieku intereses, it īpaši
lēmumus, kuri var būtiski ietekmēt darba samaksu,
darba apstākļus un nodarbinātību.
Arodbiedrību likuma 12.pants nosaka, ka
arodbiedrībām ir tiesības pieprasīt un saņemt no
valsts un pašvaldību institūcijām savu funkciju
pildīšanai un mērķu sasniegšanai nepieciešamo
informāciju.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pants nosaka, ka
valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības
principu, kas ietver atklātību pret privātpersonu.
6. 47. Izglītības un zinātnes ministrija
aprēķina mērķdotācijas apmēru:
47.2.5. papildu finansējumu līdz
diviem procentiem no kopējās
pašvaldībai aprēķinātās
47.2.5. redakcijai. Papildus
finansējums ir jāpiešķir no
kopējās pašvaldībai
aprēķinātās mērķdotācijas
līdz 3%, jo izglītības
Daļēji ņemts vērā.
Finansējuma
pakāpenisks
pieaugums tiks
iekļauts pedagogu
Aizvietojot prombūtnē esošus pedagogus vai
organizējot lielus pasākumus, piemēram,
Dziesmusvētkus, izglītības iestādei mācību gada laikā
nepietiek finansējuma, lai skolotājiem apmaksātu
papildus pedagoģisko darbu.
4. mērķdotācijas prombūtnē esošu
pedagogu aizvietošanai, ilgstoši
slimojošu izglītojamo mācīšanai,
reemigrējošo un imigrējošo
izglītojamo atbalstam latviešu
valodas apguvei;
iestādēm piešķirtais
finansējums ir nepietiekošs,
lai skolotājiem apmaksātu
papildus pedagoģisko darbu.
algu paaugstināšanas
grafikā.
7. Interešu izglītības pedagogu daļējai
darba samaksai amata vienību
skaitu aprēķina atbilstoši šo
noteikumu 12.punktā noteiktajam
vidējam izglītojamo skaitam
attiecīgajā administratīvajā
teritorijā, klātienes vispārējās
pamata un vispārējās vidējās
izglītības iestādēs republikas
pilsētās uz katriem 15
izglītojamajiem, novados – uz
katriem 12 izglītojamajiem:
48.1. 1. – 6.klasē – 3 stundas
nedēļā;
48.2. 7. – 9. klasē – 2 stundas
nedēļā;
48.3. 10. – 12.klasē – 1 stunda
nedēļā.
48. punkta redakcijai.
Mainīt interešu izglītības
iestāžu pedagogu amata
vienību skaita aprēķinu
novados, nosakot 10
izglītojamos uz 1 pedagogu,
kā arī 48.1. punktā
Republikas pilsētās un
novados 1. – 6. klasē – 4
stundas nedēļā.
Nav ņemts vērā.
Finansējuma
pakāpenisks
pieaugums tiks
iekļauts pedagogu
algu paaugstināšanas
grafikā.
Novados interešu izglītība tiek koncentrēta pilsētās,
bet pagastos vienīgā iespēja ir skola vai pirmsskola,
jo doties uz novada centru, it sevišķi jaunākajā
vecumā, ir sarežģīti un arī dārgi.
Ir pierādīts, ka bērni, papildinot savas prasmes
ārpusstundu nodarbībās, attīsta komunikācijas
prasmes, izzina savas vēlmes nākotnes profesijas
apguvei. Ir svarīgi, lai „mazajās” izglītības iestādēs
izglītojamajiem būtu pieejamas ārpusstundu
nodarbības, jo, piemēram, tie, kuri gaida transportu
uz mājām ir nodarbināti ar interesantām nodarbēm,
kas paplašina arī viņu redzesloku.
8. Izglītības iestādes
vadītāja vietnieks
Amata
alga, euro
2601 un vairāk 1600
no 2401 līdz 2600 1500
no 2201 līdz 2400 1450
no 2001 līdz 2200 1400
no 1801 līdz 200 1350
no 1601 līdz 1800 1300
no 1401 līdz 1600 1250
no 1201 līdz 1400 1200
no 1001 līdz 1200 1150
no 701 līdz 1000 1100
no 501 līdz 700 1050
2.pielikuma 1.tabulai, jo nav
pieļaujams, ka direktora
vietnieks saņem mazāku
atalgojumu par vienā
izglītības iestādē strādājošo
skolotāju, kuram ir piešķirta
kāda no kvalitātes pakāpēm.
Nav ņemts vērā, jo
direktora vietnieka
amats ir cits
pedagoģiskais amats.
Līdz ar to atalgojums
nebūtu jāsamēro starp
dažādu amatu
grupām.
MK noteikumu
projektā direktoru
vietnieku amatu alga
ir būtiski paaugstināta
- 45 %.
Piemēram:
Direktora vietniekam izglītības iestādē ar skolēnu
skaitu no 301 līdz 500 paredzēta amata alga 1000
euro.
Skolotājam, kas strādā 3.grupas izglītības iestādē,
amata alga paredzēta 940 euro, un, ja ir piešķirta
kāda no profesionālās darbības 3., 4., vai 5. kvalitātes
pakāpēm, tad papildus piemaksa attiecīgi 50 euro,
130 euro vai 170 euro.
Var rasties situācija, ka skolās trūks direktora
vietnieku. LIZDA rosina direktora vietniekiem amata
algas apmēru noteikt 80% no direktora amata algas.
5. no 301 līdz 500 1000
no 151 līdz 300 950
no 101 līdz 150 900
līdz 100 850
9. 1. 2. 3. 4.
visp.
+
prof.
760 830 940 1000
PII 600 680 760 -
2.pielikuma 2.tabulai, jo
visās izglītības iestāžu
grupās skolotāju amata
algām ir jābūt vienādām
(870;930;990;1050)
Nav ņemts vērā,
finanšu ietekmes
novērtējums
pievienots anotācijā.
Iebildums tiks
iekļauts pedagogu
darba samaksas
paaugstināšanas
grafikā.
Šobrīd skolotāju zemākā mēneša darba algas likme
(21 darba stunda) ar darba stāžu, kas lielāks par 10
gadiem ir 420 eiro. Par 36 darba stundu nedēļu kā
minimums tas būtu 720 eiro. Jaunajā MK noteikumu
projektā izglītības iestādēm, kas atrodas 1.grupā tiek
plānota amata alga 760 eiro, kas nozīmē, ka
„mazajām” izglītības iestādēm alga pieaugtu. Kā
zināms, pie pašreizējā finansēšanas modeļa darba
samaksa par pedagoģisko likmi katrā izglītības
iestādē ir dažāda. Pēc VIIS datiem 56,3% skolotāju
vidējais atalgojums par likmi vispārējās izglītības
iestādēs 2014./2015.m.g. ir no 420 – 500 euro, kas
nozīmē, ka skolotājiem, kam darba algas likme ir virs
450 euro, darba alga samazināsies, ja izglītības
iestāde atrodas 1 grupā. 37,4% skolotāju vidējais
atalgojums par likmi ir no 501 – 600 euro, kas
nozīmē, ka arī daļai skolotāju darba samaksa
samazināsies. 6,3% skolotāju vidējais atalgojums par
likmi ir no 601 – 1000 euro, kas nozīmē, ka šiem
skolotājiem darba samaksa samazināsies.
LIZDA uzskata, ka darba samaksai ir jābūt vienādai
visās izglītības pakāpēs, jo kvalifikācijas prasības
visiem skolotājiem ir vienādas.
10.
Pedagoga amats
Amata
alga
euro
Logopēds 760
Psihologs 760
Bibliotekārs 550
Karjeras konsultants 760
Sporta organizators 760
Interešu izglītības
skolotājs
760
2.pielikuma 4.tabulai.
Izglītības iestādes
bibliotekāru, dienesta
viesnīcas skolotāju un
internāta skolotāju amata
algas likmei par amata
vienību ir jābūt 760 euro.
Nav ņemts vērā,
finanšu ietekmes
novērtējums
pievienots anotācijā.
Iebildums tiks
iekļauts pedagogu
darba samaksas
paaugstināšanas
grafikā.
Noteiktais atalgojums ir nesamērīgi zems ar veicamo
darbu un netaisnīgs, attiecībā pret pārējiem
pedagogiem noteikto atalgojumu. Šo profesiju
pārstāvjiem ir noteiktas tādas pašas prasības
nepieciešamajai izglītībai (MK noteikumi Nr. 662) kā
pārējiem pedagogiem. Piemēram, bibliotekāram,
tāpat kā visiem pārējiem skolotājiem ir augstākā
pedagoģiskā izglītība, bet vēl ir nepieciešama
papildus B programmu apguve un regulāra
profesionālā pilnveide maksas kursos, kurus
6. Dienesta viesnīcas
skolotājs
550
Internāta skolotājs 550
Speciālais pedagogs 760
Sociālais pedagogs 760
Pedagoga palīgs 550
izglītības iestādes spēj apmaksāt tikai daļēji.
Internāta skolotājam, kas strādā speciālās izglītības
iestādēs ar garīgās attīstības un garīgās veselības
traucējumiem nosakot amata algu 550 euro apmērā,
krasi samazinās algas apmērs, jo šobrīd internāta
skolotājs par 1 likmi (30 st.) saņem 420 euro + 20%
piemaksu (84 euro) = 504 euro. Par 40 stundām
noteiktie 550 euro samazina darba samaksu par 122
euro. Internāta skolotājiem, kam ir noteikta 10%
piemaksa, samazinās darba alga par 66 euro.
11. Iestādes vadītājs: viena amata
vienība, iekļaujot 5. un 6. gadīgo
izglītojamo skaitu (izglītības
iestādēs līdz 100 izglītojamajiem –
proporcionāli izglītojamo skaitam
iestādē)
6.pielikuma 1.tabulas
redakcijai, jo izglītības
iestādes vadītājam
neatkarīgi no izglītojamo
skaita jānosaka pilna amata
vienība.
Nav ņemts vērā,
finanšu ietekmes
novērtējums
pievienots anotācijā.
Iebildums tiks
iekļauts pedagogu
darba samaksas
paaugstināšanas
grafikā.
Neatkarīgi no skolēnu skaita izglītības iestādē
direktoram, kas veic darbu godprātīgi, pienākumi
nesamazinās.
12. Izglītības iestādes bibliotekārs:
viena amata vienība uz 500
izglītojamajiem proporcionāli
izglītojamo skaitam iestādē.
Izglītības psihologs: viena amata
vienība uz 600 izglītojamajiem
proporcionāli izglītojamo skaitam
pašvaldībā.
6.pielikuma 1.tabulas, 2.
tabulas un 5.tabulas
redakcijai, jo psihologam un
izglītības iestādes
bibliotekāram ir jāparedz
viena amata vienība uz
300 izglītojamajiem.
Nav ņemts vērā,
finanšu ietekmes
novērtējums
pievienots anotācijā.
Iebildums tiks
iekļauts pedagogu
darba samaksas
paaugstināšanas
grafikā.
Lielākā daļa bērnu, ar kuriem strādā logopēdi, ir arī
psihologu klienti. LSPA apkopotie dati parāda, ka
pieaug izglītojamo skaits, kam nepieciešams
profesionāla psihologa padoms. Ievērojami pieaug
izglītojamo skaits, kuriem ir mācību grūtības un
mācīšanās traucējumi, uzvedības traucējumi, mācību
motivācijas problēmas, kā arī skolēnu skaits, kuru
grūtības ir kompleksas. Nesaskatām, ka kādam no
atbalsta komandas būtu īpaši specifiskāka loma nekā
citiem speciālistiem. Līdz ar to izglītojamo apjomam,
kas atbilst vienai atbalsta speciālistu slodzei ir jābūt
vienādai – viena amata vienība uz 300
izglītojamajiem.
13. Internāta skolotājs: viena amata
vienība uz audzināšanas grupu – 14
izglītojamajiem. Izglītojamajiem ar
smagiem garīgās attīstības
traucējumiem vai vairākiem
6.pielikuma 4.tabulas
redakcijai, jo internāta
skolotāja amatu vienību
skaits ir nepietiekošs (krasi
samazināts).
Nav ņemts vērā, jo
MK noteikumu
projektā 6.pielikumu
4.tabulā iekļautā
informācija par
Grupā var būt no 8 līdz 14 bērniem, 14 ir
maksimālais skaits grupā. Līdz šim uz vienu grupu
bija noteiktas 2 amata vienības (30st. + 30st. = 60st.).
Tagad noteikta 1 amata vienība 40st. Lai nodrošinātu
bērnu audzināšanas darbu un drošību, tas ir
7. smagiem attīstības traucējumiem -
uz 6 izglītojamajiem.
internāta skolotāju
amata vienību skaitu
ir balstīta uz
internātskolu
tarifikāciju datu
analīzi.
nepietiekami. Ministrija ir ņēmusi vērā tikai 5 darba
dienas (40st. internāta skolotājs + 36st. mācību
stundu plānā = 66st.), taču internātskolās arī
sestdienās un svētdienās paliek bērni – gan sociālu
iemeslu dēļ, gan veselības dēļ, gan materiālu apstākļu
dēļ. Lai apvienotajās grupās sestdienās un svētdienās
nodrošinātu bērnu drošību un audzināšanas
darbu, noteikti jāparedz papildus 0,5 amata
vienības uz katru grupu.
Jāatzīmē, ka tiks pārkāptas internāta skolotāju darba
tiesības par dalīto darba laiku vienā dienā. Viņa darba
laiks no rīta ir 7.30 līdz 9.00 un pēcpusdienā no
13.30. vai 15.00. atkarībā no stundu skaita līdz
21.00. Pa vidu ir pārtrauktais darba laiks 5-6 stundas.
Tātad reāli darba diena ir no 7.30 līdz 21.00. Ja ir
viens audzinātājs uz grupu, tad darba devējam ir
jāpārkāpj Darba likums.
14. 9.pielikuma 1.tabulai un
2.tabulai, jo pedagogu
zemākās mēneša darba algas
likmes augstskolās un
koledžās ir nepamatoti
zemas salīdzinājumā ar
vispārējās un profesionālās
izglītības iestādēs
strādājošajiem pedagogiem.
Nav ņemts vērā.
MK noteikumu
projekta anotācijā
iekļauts skaidrojums
par augstāko
izglītības iestāžu
pedagogu atalgojumu.
Atalgojuma
paaugstinājums
saistāms ar jaunā
augstākās izglītības
finansēšanas modeļa
ieviešanu.
Jauno MK noteikumu projektā veidojas netaisnīga
darba algas disproporcija vispārējās un profesionālās
izglītības iestāžu pedagogu algās attiecībā pret
augstskolu pedagogu un rektoru atalgojumu. Lai
asistenti, lektori un pat augstskolu docenti nepamestu
darbu augstskolās un koledžās ir nepieciešams
palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas
likmes.
LIZDA prasa, lai Ministru kabineta noteikumos tiktu ietverts:
15. Maksimālais vienam
pedagogam pieļaujamo
kontaktstundu skaits nedēļā
(LIZDA prasība no 18 –
Nav ņemts vērā:
Maksimālo vienam
pedagogam
pieļaujamo
Lai novērstu kontaktstundu skaita palielināšanu, kā
arī, lai novērstu nevienlīdzību papildus pienākumu
apmaksā (darbs ar izglītojamajiem individuāli un
grupās, audzinātāja pienākumi, rakstu darbu
8. 24), lai veicinātu izglītības
kvalitāti un mazinātu
pedagogu pārslodzi.
kontaktstundu skaitu
nedēļā ierobežo MK
noteikumu projekta 4.
un 7. punktā
noteiktais.
labošana, gatavošanās, radošais darbs (IKT materiālu
veidošana u.c), skolotāju komandas darba plānošana,
analīze, sadarbība, e-klase utt.) ir jānosaka attiecīgi
mācību priekšmetam kontaktstundu skaits (robežās
no 18 – 24) un pārējiem veicamajiem pienākumiem ir
jāveido skolotājam pilna slodze. Nav nepieciešams
sadrumstalot katru pienākumu.
16. Jānosaka kontaktstundu
skaits, pie kāda izglītības
iestādes vadītājs, skolotājam
2.blokā (atbalsta pasākumi)
tarificē maksimālo stundu
skaitu.
Nav ņemts vērā:
Skolotājam 2. blokā
tarificēto darba
stundu skaits ir
atkarīgs no atbalsta
pasākumu daudzumu
gada laikā, ko
skolotājs sniedz
izglītojamajam.
Minētie pasākumi tiek
iekļauti skolotāja
amata aprakstā.
Ņemot vērā minēto,
nav iespējams noteikt
formālu
ierobežojumu.
Direktoriem nav noteikts, pie kāda kontakstundu
skaita 2.blokā tiek tarificēti papildus pienākumi, tas
paliek tikai pēc direktora ieskatiem. Piemēram, viens
direktors var skolotājam pie 17 kontaktstundām
tarificēt 2 stundas atbalsta pasākumiem, bet cits
direktors var tarificēt 4 stundas atbalsta pasākumiem.
17. Maksimālais pieļaujamais
izglītojamo skaits vienā
klasē, jo tas veicinās
izglītības kvalitāti.
Nenosakot to, skolas
direktors būs ieinteresēts
atvērt lielas klases, jo
samazināsies klašu
komplektu skaits un līdz ar
to vidējais izglītojamo skaits
klasē.
Nav ņemts vērā:
MK noteikumu
projektam nav
deleģējuma noteikt
izglītojamo skaitu
klasē.
Algas lielums, kas ir tieši atkarīgs no vidējā skolēnu
skaita klasē, rosinās skolas klases piepildīt līdz
maksimumam lielākas algas dēļ, jo, piemēram,
pamatskola X ar izglītojamo skaitu 233 skolēniem:
Šobrīd
Pie jaunā
modeļa
1. klase 24 24
2. klase 23 23
3. klase 26 26
4. klase 20 20
5.a klase 17
33
5.b klase 16
6. klase 24 24
7.a klase 17
32
7.b klase 15
9. 8. klase 19 19
9.a klase 16
32
9.b klase 16
Kopā: 233 233
Klašu komplektu sk. 12 9
Vidējais izglītojamo sk. 19,42 25,88
Izglītības iestādes grupa 3.grupa 4.grupa
Amata alga, euro 940 1000
Vai, piemēram, latviešu valodas skolotāja spēs
nodrošināt tikpat kvalitatīvu izglītību klasei, kur
mācās 32 izglītojamie, kā klasē, kur mācās 16
izglītojamie? Jāsecina, ka bērni, kas mācīsies lielākās
klasēs, būs „apdalīti”, jo skolotāji varēs veltīt viņiem
mazāk laiku.
18. Saglabāta 10% piemaksa
Valsts ģimnāzijām.
Nav ņemts vērā:
Valsts ģimnāziju
funkciju veikšanai
tiek piešķirts papildu
finansējums, slēdzot
līgumu ar konkrētu
izglītības iestādi.
Ja netiek atceltas normatīvajos aktos fiksētās prasības
Valsts ģimnāzijām, tad ir jānodrošina papildus
piemaksa.
19. 30. punkta redakcijā noteikt
piemaksu arī pedagogiem,
kas ieguvuši 1. un
2.kvalitātes pakāpi.
Nav ņemts vērā:
Iebildums skatāms
kontekstā ar
pedagogu darba
samaksas
paaugstināšanas
grafiku.
Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais
informatīvais ziņojums „Vispārējās un profesionālās
izglītības pedagogu motivācijas, atalgojuma un
profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas
sasaistes programma” paredz, ka no 2015.gada
1.septembra bija jānosaka piemaksas par pedagogu
darbības kvalitātes pakāpēm arī 2.pakāpei. LIZDA
uzskata, lai motivētu jaunos pedagogus ienākt
izglītības sistēmā ir nepieciešams noteikt piemaksu
arī 1.kvalitātes pakāpei.
20. 2.pielikuma 2.tabulā veikt
papildinājumu, norādot, ka
pedagogiem speciālās
izglītības iestādēs ar garīgās
attīstības un garīgās
veselības traucējumiem
jānodrošina par divām
Nav ņemts vērā:
Nav pamatojuma, tiek
palielināta amata alga
par vienu pakāpi.
Ikdienā pedagogiem, kuri strādā ar garīgi
atpalikušiem bērniem daudzas stundas ir jāpavada
paaugstinātos spriedzes apstākļos, jo daudziem
bērniem bez garīgās atpalicības ir diagnosticētas
visdažādākās psihiskās saslimšanas, viņu uzvedība
daudzkārt ir agresīva, impulsīva, neaprēķināma,
daudzi bērni ir ar smagām fiziskām saslimšanām.
10. grupām augstāka amata
alga.
Skolotāji izstrādā gan individuālās mācību
programmas katram skolēnam, gan metodiskos
materiālus. Iepriekš minētais rada pamatu pedagogu
psihiskās un fiziskās veselības pasliktināšanai.
Šī pedagogu grupa ir ar visaugstāko profesionālās
izdegšanas sindroma iespējamību.
Neskatoties uz to, ka MK noteikumu projekta „Pedagogu darba samaksas un valsts finansējuma pedagogu darba samaksai aprēķināšanas un
piešķiršanas noteikumi” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) ir minēts sociālo partneru priekšlikumu finansiālais novērtējums,
LIZDA atkārtoti atgādina, ka uztur prasību, un nekavējoties ir jāuzsāk darbs pie pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika, jo tam ir jābūt cieši
saistītam ar jaunajiem MK noteikumiem.
Virknē plānošanas dokumentos uzsvērta mazo skolu loma un paredzētie atbalsta mehānismi. LIZDA norāda, ka MK noteikumu projektā nav
pietiekamā apmērā iestrādāti mehānismi, kas ļautu mazajās skolās nodrošināt nepieciešamos pakalpojumus tādā pat apmērā un kvalitātē, kā pārējās
izglītības iestādēs.
Pamatojoties uz jaunajiem MK noteikumiem, kuros paredzēts turpināt apmaksāt pedagogu iegūtās profesionālās darbības kvalitātes pakāpes,
LIZDA rosina IZM veidot darba grupu un pārskatīt kvalitātes pakāpju vērtēšanas kritērijus. Arodbiedrība ir gatava aktīvi iesaistītes jaunizveidotajā
darba grupā.