Vielmaiņa

5,538 views
5,147 views

Published on

0 Comments
2 Likes
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

No Downloads
Views
Total views
5,538
On SlideShare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
0
Actions
Shares
0
Downloads
0
Comments
0
Likes
2
Embeds 0
No embeds

No notes for slide

Vielmaiņa

  1. 1. Vielmaiņa
  2. 2. Kas ir vielmaiņa?• Vielu ķīmiskās pārvērtības dzīvajā organismā – asimilācija (vielu veidošana, uzņemšana) un disimilācija (vielu noārdīšana un galaproduktu izvadīšana).• Vielmaiņa nodrošina organismu ar plastiskajiem materiāliem – vielām, kas vajadzīgas audu veidošanai, – un ar dzīvības norisēm nepieciešamo enerģiju.• Organismā patērētā enerģija tiek iegūta, noārdot uzturvielas skābekļa klātbūtnē.
  3. 3. Vielmaiņa• No vielām, kas pēc ēdiena sagremošanas uzsūcas asinīs, veidojas katram cilvēkam raksturīgās olbaltumvielas, tauki un ogļhidrāti.• Vienlaikus mitohondrijos notiek šo uzturvielu noārdīšana, atbrīvojas enerģija un veidojas vielmaiņas galaprodukti, ko organisms izvada caur izvadorgāniem.• Ēdiena sastāvā ir organiskās vielas un neorganiskās vielas.
  4. 4. Organisko vielu maiņa
  5. 5. Organisko vielu maiņa• Organiskas uzturvielas – olbaltumvielas, ogļhidrāti, tauki, vitamīni un balastvielas.• Vissvarīgākā org.uzturv. ir olbaltumvielas.• Olbaltumvielas nevar aizstāt neviena cita uzturviela (jo satur slāpekli).• Tauki var veidoties no ogļhidrātiem un olbaltumvielām, olbaltumvielām.• Ogļhidrāti var veidoties no taukiem un olbaltumvielām.
  6. 6. Olbaltummaiņa Olbaltumvielas ir sarežģītas organiskas vielas, kas sastāv no daudzām dažādām aminoskābēm:• Aminoskābes satur slāpekli;• Vairums aminoskābju var pārvērsties cita citā, bet ir arī neaizstājamās aminoskābes;• Olbaltumvielas, kas satur visas neaizstājamās aminoskābes sauc par pilnvērtīgām olbaltumvielām (g.k. Gaļas un piena ēdienos)
  7. 7. Olbaltummaiņa• Olbaltumvielas – galvenais šūnu uzbūves materiāls;• Olbaltumvielas nodrošina: – muskuļu saraušanos, – imunitātes veidošanos, – skābekļa un ogļskābās gāzes pārnešanu, – iekšējās vides nemainīguma saglabāšanu, – fermentu sintēzi u.c.
  8. 8. Olbaltummaiņa• Olbaltumvielas atrodas gan augu, gan dzīvnieku produktos.• Augu olbaltumvielas nepilnvērtīgas, tāpēc uzturā jālieto gan augu, gan dzīvnieku produkti.
  9. 9. Olbaltummaiņa• Apēstās olbaltumvielas kuņģī un tievajā zarnā gremošanas sulu fermenti sašķeļ aminoskābēs;• Aminoskābes uzsūcās asinīs un nonāk vispirms iekšējā vidē, bet pēc tam – šūnās;• Ribosomās no aminoskābēm rodas organismam raksturīgās audu olbaltumvielas.
  10. 10. Olbaltummaiņa• Vajadzības gadījumā organisms olbaltumvielas izmanto arī enerģijas iegūšanai;• Noārdot olbaltumvielas mitohondrijos, rodas ne tikai H2O un CO2, bet arī amonjaks, kas aknās tiek pārvērsts urīnvielā un izvadīts laukā caur nierēm.
  11. 11. Ogļhidrātmaiņa Ogļhidrāti ir organiskas vielas, kas sastāv no oglekļa, ūdeņraža un skābekļa:• Galvenais enerģijas avots;• Iedala monosaharīdos, disaharīdos un polisaharīdos (mono- un disaharīdus sauc par cukuriem)
  12. 12. Ogļhidrātmaiņa• Izplatītākie monosaharīdi – glikoze, fruktoze (augļos, ogās); šie saharīdi ātri uzsūcās un ir viegli izmantojami;• Apvienojoties 2 monosaharīdu molekulām rodas disaharīdi, bet apvienojoties vairākām – polisaharīdi;• Pazīstamākais polisaharīds ir ciete, daudz cietes ir kartupeļos, pākšaugos, graudaugos un dārzeņos;• Dzīvnieku cieti sauc par glikogēnu.• Ciete un glikogēns var uzsūkties tikai tad, ja iepriekš sašķeļas glikozē.
  13. 13. Ogļhidrātmaiņa• Glikozes daudzums asinīs ir nemainīgs, galvenais hormons, kas to regulē ir insulīns.• Liekā glikoze insulīna ietekmē pārvēršas glikogēnā, kas uzkrājas aknās un muskuļos.• Ogļhidrātus organismā noārdot, rodas tikai ogļskābā gāze un ūdens.
  14. 14. Taukmaiņa Tauki ir organiskas vielas, kas sastāv no glicerīna un taukskābēm:• Gan enerģijas avots, gan šūnu sastāvdaļa;• Tauku rezerves, kas uzrājas saistaudos, sargā orgānus no pārvietošanās un mehāniskiem bojājumiem;• Zemādas tauki slikti vada siltumu un aizsargā organismu no atdzišanas.
  15. 15. Taukmaiņa• Tauki atrodas gan augu, gan dzīvnieku produktos.• Augu taukus sauc par augu eļļām.• Apēstie tauki tievajā zarnā sašķeļas taukskābēs un glicerīnā.• Taukus organismā noārdot, rodas tikai ogļskābā gāze un ūdens.
  16. 16. Vitamīni Vitamīni ir bioloģiski aktīvas organiskas vielas, kas nelielā daudzumā vajadzīgas dzīvības procesu normālai norisei.Uzdevumi:• Paaugstina organisma spēju pretoties lipīgām slimībām;• Veicina asiņu hemoglobīna veidošanos;• Nepieciešami daudzos citos procesos.
  17. 17. Vitamīni• Lielākā daļa vitamīnu organismā neveidojas vai arī veidojas par maz, tādēļ tie katru dienu jāuzņem ar ēdienu. Dažus vitamīnus ražo cilvēka zarnu baktērijas;• Hipovitaminoze – vitamīnu nepietiekamība (rada nepietiekams un vienveidīgs ēdiens, slimība, liela fiziska vai garīga slodze);• Avitaminoze – pilnīga kāda vitamīna trūkums;• Hipervitaminoze – vitamīnu pārmērība
  18. 18. Vitamīni• Zināmi vairāk nekā 20 vitamīni.• A vitamīns: – Nodrošina normālu redzi, ādas un gļotādas funkcijas, organisma augšanu; – Ja trūkst, tad rodas “vistas aklums” – stipri pavājināta redze krēslā; – Daudz A vitamīna ir olas dzeltenumā, krējumā, sierā un sviestā. Burkānos, tomātos, ķirbjos u.c. dārzeņos ir dzeltenā krāsviela karotīns, kas organismā pārvēršas A vitamīnā.
  19. 19. Vitamīni• B1 vitamīns: – Regulē ogļhidrātmaiņu, normalizē CNS un asinsrites sistēmas funkcijas; – Daudz raugā un rupjmaizē.• B2 vitamīns: – Regulē aknu un CNS darbību; – Ja trūkst, tad rodas mutes dobuma gļotādas bojājumi un plīsumi lūpu kaktiņos; – Raugā, rupjmaizē, olās, pienā, gaļā.
  20. 20. Vitamīni• B6 vitamīns: – Regulē olbaltummaiņu un NS darbību; – Aknās, raugā, zirņos, pupās.• B12 vitamīns: – Trūkums rada ļoti smagu mazasinību; – Aknās, olas dzeltenumā, zivīs.
  21. 21. Vitamīni• C vitamīns: – Pastiprina cilvēka spējas pretoties lipīgām slimībām, nostiprina asinsvadu sienas, normalizē CNS darbību; – Trūkums rada cingu – gļotādas un smaganu iekaisums un asiņošana, zobu izkrišana, locītavu uztūkšana; – Upenēs, mežrožu paaugļos, citronos, kāpostos, kartupeļos; – Augstā temp., gaismā, gaisa klātbūtnē C vitamīns strauji sadalās. Tādēļ dārzeņi jātīra un jāsasmalcina tieši pirms vārīšanas, bet pagatavotais ēdiens, sagrieztie augļi, dārzeņi un zaļumi pēc iespējas
  22. 22. Vitamīni• D vitamīns: – Veicina Ca uzsūkšanos, stimulē augšanu un skeleta attīstību; – Ja trūkst, tad bērniem rahīts – līkas kājas, nesamērīgi liela galva un vēders, nepareizas formas krūškurvis; – Aknās, olas dzeltenumā, sviestā, sierā; – Saules staru ietekmē tas veidojas arī cilvēka ādā, tāpēc mazi bērni regulāri ir jāapsauļo.
  23. 23. VitamīniTaukos šķīstošie:– K, E, D, AŪdenī šķīstošie:– Visi pārējie
  24. 24. Balastvielas• Balastvielas ir vielas, kas zarnās nesašķeļas un neuzsūcas.• Dārzeņos, augļos, ogās, rupjmaizē.• Veicina zarnu darbību, saista un izvada indīgās vielas, kas rodas resnajā zarnā un veic daudzas citas funkcijas.
  25. 25. Neorganisko vielu maiņa
  26. 26. Neorganisko vielu maiņa• Neorganisko vielu – minerālvielu un ūdens maiņa. Šīs vielas nedod enerģiju, bet organims bez tām nevar iztikt.
  27. 27. Minerālvielas Minerālvielas ir neorganiski ķīmiski savienojumi, kas nepieciešami organisma dzīvības procesos:• Galvenās m/v – kalcija, kālija, nātrija, fosfora, magnija un dzelzs sāļi;• Kaulu un zobu stiprumam – Ca un P sāļi;• Asinsrece – Ca sāļu klātbūtnē;
  28. 28. Minerālvielas• Asinīs, limfā un šūnstarpas šķidrumā pastāvīgi nepieciešams noteikts minerālvielu daudzums;• Lietojot pilnvērtīgu ēdienu cilvēks apmierina vajadzību pēc minerālvielām.• Nepilnvērtīga uztura rezultātā nepieciešams uzņemt nepieciešamās minerālvielas, piem., zobu stiprināšanai – fluora tabletes;• Vārāmais sāls jālieto pēc iespējas mazāk, jo tas paaugstina arteriālo asinspiedienu.
  29. 29. Ūdens Ūdens nav uzturviela, bet tā ir ļoti svarīga uztura sastāvdaļa.• Cilvēka organismā ūdens daudzums apm. 65% no ķermeņa masas;• Bez ēdiena cilvēks var dzīvot gandrīz 2 mēnešus, bet bez ūdens viņš iet bojā dažās dienās;
  30. 30. Ūdens• Cilvēka organismā ūdens ir visos šķidrumos un šūnās;• Ūdenī notiek lielākā daļa ķīmisko reakciju, ar ūdens palīdzību uzturvielas tiek iznēsātas pa visu ķermeni, bet nevajadzīgās vielas tiek izvadītas no organisma;• Cilvēks pastāvīgi zaudē ūdeni ar: – Urīnu, sviedriem, izkārnījumiem, izelpoto gaisu.• Pieaugušam cilvēkam diennaktī jāuzņem apm. 2 litrus ūdens.

×